PIEŅEMTIE TEKSTI
P6_TA(2006)0297
Policijas pārrobežu sadarbības pastiprināšana *
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Nīderlandes Karalistes ierosinājumu, lai pieņemtu Padomes Lēmumu par policijas pārrobežu sadarbības pastiprināšanu attiecībā uz pasākumiem, kuros pulcējas liels skaits cilvēku no vairākām dalībvalstīm un saistībā ar kuriem policijas darbs ir vērsts galvenokārt uz sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanu un noziedzīgu nodarījumu novēršanu (6930/2005 — C6-0117/2005 — 2005/0804(CNS))
(Apspriežu procedūra)
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā Nīderlandes Karalistes ierosinājumu (6930/2005) (1), |
|
— |
ņemot vērā ES līguma 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu, |
|
— |
ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0117/2005), |
|
— |
ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu, |
|
— |
ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0222/2006); |
|
1. |
apstiprina grozīto Nīderlandes Karalistes ierosinājumu; |
|
2. |
aicina Padomi atbilstīgi grozīt tekstu; |
|
3. |
aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; |
|
4. |
prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Nīderlandes Karalistes ierosinājumu; |
|
5. |
uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Nīderlandes Karalistes valdībai. |
|
(3a) |
Šo lēmumu sagatavoja, pamatojoties uz Padomes 2001. gada 13. jūlija secinājumiem par drošību Eiropadomes sanāksmēs un citos līdzīgos pasākumos. |
|
(3b) |
Šis lēmums stiprina pasākumus, kas paredzēti Vienotajā rīcībā 97/339/TI, ko 1997. gada 26. maijā pieņēma Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu attiecībā uz sadarbību sabiedriskās kārtības un drošības jomā (2) un Padomes 2004. gada 29. aprīļa rezolūciju par drošību Eiropadomes sanāksmēs un citos līdzīgos pasākumos (3). |
|
(4) |
ņemot vērā minētās pārmaiņas un balstoties uz iepriekšējiem ierosinājumiem (4), būtu jāpastiprina starptautiska policijas sadarbība šajos jautājumos; |
|
(4) |
ņemot vērā minētās pārmaiņas un balstoties uz iepriekšējiem ierosinājumiem, būtu jāpastiprina starptautiska policijas sadarbība šajos jautājumos saskaņā ar proporcionalitātes un subsidiaritātes principiem un atbilstoši Eiropas noteikumiem attiecībā uz privātās dzīves aizsardzību ; |
|
(5) |
Šengenas acquis radītās iespējas nav pietiekamas, lai īstenotu efektīvu pārrobežu palīdzību, |
Svītrots
|
1) |
Katra kalendārā gada pēdējā ceturksnī Padomes prezidentvalsts sagatavo pārskatu par vajadzībām starptautiskajā palīdzībā nākamajam kalendārajam gadam. |
|
1) |
Katra kalendārā gada pēdējā ceturksnī Padomes prezidentvalsts sagatavo pārskatu par vajadzībām starptautiskajā palīdzībā nākamajam kalendārajam gadam. Ja pēc termiņa beigām dalībvalsts lūdz palīdzību saistībā ar kādu neparedzētu pasākumu, prezidentvalstij nekavējoties jāiekļauj šis pasākums pārskatā un konfidenciāli jāpaziņo par to Padomei. |
4.a Šis mehānisms papildina Vienotajā rīcībā 97/339/TI noteikto mehānismu.
5. Prezidentvalsts nosūta 1. punktā minēto novērtējumu Padomei, ievērojot konfidencialitāti.
Svītrots
1. Lai palīdzētu dalībvalstīm, Padomes ģenerālsekretariāts izpēta spēka esošās vienošanās attiecībā uz pārrobežu palīdzību.
1. Lai palīdzētu dalībvalstīm, Padomes ģenerālsekretariāts izpēta spēka esošās vienošanās attiecībā uz pārrobežu palīdzību.
2. Dalībvalstis dara zināmus Padomes ģenerālsekretariātam šādu vienošanos tekstus ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas .
2. Dalībvalstis dara zināmus Padomes ģenerālsekretariātam pastāvošo vienošanos un jauno ierosinājumu, vai arī to ierosinājumu, kas tiek izstrādāti , tekstus.
3. Vēlākais viena gada laikā Padome, pamatojoties uz pirmajā punktā minētās izpētes rezultātiem, lemj par to, vai novērotās problēmas var atrisināt, pielāgojot attiecīgus Eiropas normatīvos aktus un jo īpaši Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas līgumu .
3. Padome, pamatojoties uz iegūto informāciju , lemj par grūtībām un novērotajām problēmām un par to, vai ir nepieciešams pieņemt attiecīgus Eiropas normatīvos aktus.
(1) OV C 101, 27.4.2005., 36. lpp.
(2) OV L 147, 5.6.1997., 1. lpp.
(3) OV C 116, 30.4.2004., 18. lpp.
(4) Padomes rezolūcija (2004. gada 29. aprīlis) par drošību Eiropadomes sanāksmēs un citos līdzīgos pasākumos ( OV C 116, 30.4.2004., 18. lpp. ).
P6_TA(2006)0298
Tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem ***II
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem un atceļ Padomes Direktīvu 82/714/EEK (13274/1/2005 — C6-0091/2006 — 1997/0335(COD))
(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (13274/1/2005 — C6-0091/2006), |
|
— |
ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(1997)0644) (2), |
|
— |
ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (KOM(2000)0419) (3), |
|
— |
ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, |
|
— |
ņemot vērā Reglamenta 62. pantu, |
|
— |
ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0208/2006); |
|
1. |
apstiprina grozīto kopējo nostāju; |
|
2. |
uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. |
(1) OV C 341, 9.11.1998., 34. lpp. un OV C 54, 25.2.2000., 79. lpp.
(2) OV C 105, 6.4.1998., 1. lpp.
(3) OV vēl nav publicēts.
P6_TC2-COD(1997)0335
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta otrajā lasījumā 2006. gada 5. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/…/EK, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem un atceļ Padomes Direktīvu 82/714/EEK
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. panta 1. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
apspriedušās ar Reģionu komiteju,
rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru (2),
tā kā:
|
(1) |
Ar Padomes Direktīvu 82/714/EEK (1982. gada 4. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem (3), izveidoja saskaņotus noteikumus tehnisko sertifikātu izdošanai iekšējo ūdensceļu kuģiem visās dalībvalstīs, neskaitot darbības Reinā. Eiropas līmenī tomēr joprojām ir spēkā atšķirīgas tehniskās prasības iekšējo ūdensceļu kuģiem. Līdz šim brīdim atšķirīgu starptautisko un valstu noteikumu līdzāspastāvēšana ir traucējusi centienus nodrošināt valstu kuģošanas sertifikātu savstarpēju atzīšanu bez ārzemju kuģu papildu pārbaudīšanas. Turklāt Direktīvā 82/714/EEK izklāstītie standarti daļēji vairs neatbilst patreizējai tehnoloģijas attīstībai. |
|
(2) |
Visbūtiskāk, ka tehniskajās prasībās, kas noteiktas Direktīvas 82/714/EEK pielikumos, iekļauti noteikumi, kas izklāstīti Reinas Kuģu inspekcijas noteikumu versijā, ko Reinas kuģniecības centrālā komisija (CCNR) apstiprināja 1982. gadā. Noteikumus un tehniskās prasības iekšējās kuģošanas sertifikātu izdošanai saskaņā ar Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu kopš tā laika regulāri pārskata, un ir atzīts, ka tie atbilst patreizējai tehnoloģijas attīstībai. Konkurences un drošības iemeslu dēļ, jo īpaši Eiropas līmeņa harmonizācijas veicināšanai, būtu vēlams pieņemt šādu tehnisku prasību jomu un saturu visam Kopienas iekšējo ūdensceļu tīklam. Šajā sakarībā būtu jāņem vērā izmaiņas, kas notikušas šajā tīklā. |
|
(3) |
Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātiem, kas apstiprina kuģu pilnīgu atbilstību minētajiem pārskatītajiem tehniskajiem nosacījumiem, vajadzētu būt spēkā visos iekšējos Kopienas ūdensceļos. |
|
(4) |
Ir vēlams nodrošināt labāku harmonizācijas pakāpi noteikumiem, ar kādiem dalībvalstis izdod papildu Kopienas sertifikātus darbībām 1. un 2. zonas ūdensceļos (grīvās), kā arī darbībām 4. zonas ūdensceļos. |
|
(5) |
Pasažieru transporta drošības nolūkos ir vēlams paplašināt Direktīvas 82/714/EEK darbības jomu, lai iekļautu pasažieru kuģus, ar kuriem paredzēts pārvadāt vairāk kā 12 pasažierus, ievērojot Reinas Kuģu inspekcijas noteikumus. |
|
(6) |
Drošības nolūkos standarta harmonizācijai būtu jānotiek augstā līmenī, un tā būtu jāveic tādā veidā, lai nenotiktu drošības standartu pazemināšana nevienā no Kopienas iekšējiem ūdensceļiem. |
|
(7) |
Ir atbilstoši nodrošināt pārejas režīmu ekspluatācijā esošiem kuģiem, kam nav Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikāta brīdī, kad notiek pirmā tehniskā pārbaude saskaņā ar pārskatītajām tehniskajām prasībām, kas noteiktas ar šo direktīvu. |
|
(8) |
Ievērojot zināmas robežas un saskaņā ar attiecīgo kuģu kategoriju, ir piemēroti noteikt Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikāta derīguma periodu katrā konkrētā gadījumā. |
|
(9) |
Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgos pasākumus būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4). |
|
(10) |
Ir nepieciešams, ka Padomes Direktīva 76/135/EEK (1976. gada 20. janvāris) par iekšējo ūdensceļu kuģu kuģošanas licenču savstarpēju atzīšanu (5) paliek spēkā attiecībā uz kuģiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva. |
|
(11) |
Tā kā uz atsevišķiem kuģiem attiecas gan Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 16. jūnija Direktīva 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem (6) , gan arī šīs direktīvas piemērošanas joma, šo divu direktīvu pielikumi būtu jāpielāgo pēc iespējas drīz, izmantojot attiecīgas komitejas procedūras, ja starp šīm direktīvām pastāv kādas pretrunas vai nesavietojamas normas. |
|
(12) |
Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (7) dalībvalstis ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas. |
|
(13) |
Direktīva 82/714/EEK būtu jāatceļ, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Ūdensceļu klasificēšana
1. Šajā direktīvā Kopienas iekšējie ūdensceļi ir klasificēti šādi:
|
a) |
1., 2., 3. un 4. zona:
|
|
b) |
Zona R: tie a) apakšpunktā minētie ūdensceļi, kam sertifikāti jāizsniedz saskaņā ar Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu, tādā redakcijā, kādā minētais pants izteikts šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā. |
2. Jebkura dalībvalsts pēc konsultēšanās ar Komisiju var mainīt savu ūdensceļu klasifikāciju I pielikumā minētajās zonās. Komisiju par šīm izmaiņām informē, vēlākais, sešus mēnešus pirms izmaiņu stāšanās spēkā, un Komisija informē pārējās dalībvalstis.
2. pants
Piemērošanas joma
1. Šo direktīvu saskaņā ar II pielikuma 1.01. pantu piemēro šādiem kuģiem:
|
a) |
kuģiem, kuru garums (L) ir 20 metri vai vairāk; |
|
b) |
kuģiem, kuru garuma (L), platuma (B) un iegrimes (T) reizinājums ir 100 m3 vai vairāk. |
2. Šo direktīvu saskaņā ar II pielikuma 1.01. pantu piemēro arī šādiem kuģiem:
|
a) |
vilcējvelkoņiem un stūmējvelkoņiem, kas paredzēti, lai vilktu vai stumtu kuģus, kuri minēti 1. punktā, vai peldošas iekārtas, vai arī lai pārvietotu ar bortiem sakabinātus šādus kuģus vai peldošas iekārtas |
|
b) |
pasažieru pārvadājumiem domātiem kuģiem, kas var pārvadāt vairāk kā 12 pasažierus, neskaitot komandu; |
|
c) |
peldošām iekārtām. |
3. Šī direktīva neattiecas uz šādiem kuģiem:
|
a) |
prāmjiem; |
|
b) |
karakuģiem; |
|
c) |
jūras kuģiem, ieskaitot jūras vilcējvelkoņus un stūmējvelkoņus, kas
|
3. pants
Sertifikāta turēšanas pienākums
1. Kuģiem, kas darbojas tajos Kopienas iekšējiem ūdensceļos, kuri uzskaitīti 1. pantā, jābūt:
|
a) |
darbojoties zonas R ūdensceļos:
|
|
b) |
darbojoties citos ūdensceļos, Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātam, tostarp, vajadzības gadījumā specifikācijām, kas minētas 5. pantā. |
2. Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātu sastāda pēc parauga, kas noteikts V pielikuma I daļā, un izdod saskaņā ar šo direktīvu.
4. pants
Kopienas papildu iekšējās kuģošanas sertifikāti
1. Visi kuģi, kam ir derīgs sertifikāts, kurš izsniegts saskaņā ar Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu, ņemot vērā šīs direktīvas 5. panta 5. punktu, var kuģot Kopienas ūdeņos tikai ar šo sertifikātu.
2. Visus kuģus, kam ir 1. punktā minētais sertifikāts, tomēr nodrošina ar Kopienas papildu iekšējās kuģošanas sertifikātu:
|
a) |
kad tie darbojas 3. un 4. zonas ūdensceļos, ja tie vēlas izmantot tehnisko prasību samazinājumu šajos ūdensceļos; |
|
b) |
kad tie darbojas 1. vai 2. zonas ūdensceļos vai attiecīgi pasažieru kuģiem — kad tie darbojas 3. zonas ūdensceļos, kas nav saistīti ar citas dalībvalsts kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem — ja attiecīgā dalībvalsts ir pieņēmusi tehniskās prasības attiecībā uz šiem ūdensceļiem saskaņā ar 5. panta 1., 2. un 3. punktu. |
3. Kopienas papildu iekšējās kuģošanas sertifikātu sastāda pēc V pielikuma II daļā dotā parauga, un to izsniedz valsts kompetentās iestādes, uzrādot 1. punktā minēto sertifikātu un saskaņā ar noteikumiem, ko noteikušas par attiecīgajiem ūdensceļiem kompetentās iestādes.
5. pants
Papildu vai samazinātas tehniskās prasības noteiktām zonām
1. Katra dalībvalsts pēc apspriešanās ar Komisiju un, vajadzības gadījumā ievērojot Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā prasības, var pieņemt tehniskās prasības papildus II pielikumā minētajām prasībām attiecībā uz kuģiem, kas darbojas 1. un 2. zonas ūdensceļos tās teritorijā.
2. Attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas darbojas 3. zonas ūdensceļos tās teritorijā, kas nav saistīti ar citas dalībvalsts kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem, katra dalībvalsts var saglabāt tehniskās prasības papildus II pielikuma prasībām. Šādu tehnisku prasību grozīšanai nepieciešama Komisijas iepriekšēja apstiprināšana.
3. Papildu prasības attiecas tikai uz III pielikumā minētajiem objektiem. Komisiju par šīm papildu prasībām informē vismaz sešus mēnešus pirms to stāšanās spēkā, un Komisija informē pārējās dalībvalstis.
4. Kuģu atbilstību papildu prasībām nosaka 3. pantā minētajā Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātā vai, ja ir piemērojams 4. panta 2. punkts, Kopienas papildu iekšējās kuģošanas sertifikātā. Šādas atbilstības apstiprinājumam jābūt atzītam uz attiecīgās zonas Kopienas ūdensceļiem.
|
5. |
|
6. Kuģis, kas darbojas tikai 4. zonas ūdensceļos, pretendē uz samazinātām prasībām, kuras norādītas II pielikuma 19.b nodaļā, uz visiem šīs zonas ūdensceļiem. Atbilstību šīm prasībām norāda 3. pantā noteiktajā Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātā.
7. Katra dalībvalsts pēc apspriešanās ar Komisiju var atļaut II pielikuma tehnisko prasību samazinājumu kuģiem, kas darbojas vienīgi 3. un 4. zonas ūdensceļos tās teritorijā.
Šāds samazinājums attiecas tikai uz IV pielikumā minētajiem aspektiem. Ja kuģa tehniskais raksturojums atbilst samazinātajām tehniskajām prasībām, to norāda Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātā vai, ja ir piemērojams 4. panta 2. punkts, Kopienas papildu iekšējās kuģošanas sertifikātā.
Komisiju informē par II pielikuma tehnisko prasību samazinājumu vismaz sešus mēnešus pirms tam, kad tie stājas spēkā, un tā informē citas dalībvalstis.
6. pants
Bīstamās kravas
Jebkurš kuģis, kam ir sertifikāts, kurš izsniegts saskaņā ar Noteikumiem par bīstamu vielu pārvadāšanu Reinā (“ADNR”), var pārvadāt bīstamas kravas Kopienas teritorijā saskaņā ar šajā sertifikātā minētajiem noteikumiem.
Jebkura dalībvalsts var noteikt obligātu prasību, ka kuģi, kam nav šāda sertifikāta, ir tiesīgi pārvadāt bīstamas kravas tās teritorijā tikai tad, ja šie kuģi atbilst vēl citām prasībām papildus tām, kas noteiktas šajā direktīvā. Par šādām prasībām paziņo Komisijai, un tā informē pārējās dalībvalstis.
7. pants
Atkāpes
1. Dalībvalstis var atkāpties no šīs direktīvas vai tās daļas piemērošanas:
|
a) |
kuģiem, vilcējvelkoņiem, stūmējvelkoņiem un peldošām iekārtām, kas darbojas kuģojamos ūdensceļos, kurus iekšējie ūdensceļi nesaista ar citu dalībvalstu ūdensceļiem; |
|
b) |
kuģiem, kuru pilnā kravnesība nepārsniedz 350 tonnas, vai kuģiem, kas nav paredzēti preču pārvadāšanai un kuru ūdensizspaids ir mazāks par 100 m3, kas nolaisti ūdenī pirms 1950. gada 1. janvāra un kuri darbojas tikai valsts ūdensceļos. |
2. Dalībvalstis attiecībā uz kuģošanu savos valsts ūdensceļos var ļaut atkāpties no viena vai vairākiem šīs direktīvas noteikumiem ierobežotos vietējās nozīmes braucienos vai ostu zonās. Šīs atkāpes un braucienus vai zonas, uz kurām tās attiecas, norāda kuģa sertifikātā.
3. Par atkāpēm, kas pieņemtas saskaņā ar 1. un 2. punktu, paziņo Komisijai, un tā informē pārējās dalībvalstis.
4. Dalībvalstij, kurai saskaņā ar 1. un 2. punktu piešķirto atkāpju dēļ nav kuģu, uz ko attiecas šī direktīva un kas darbojas tās ūdensceļos, nav jāievēro 9., 10. un 12. pants.
8. pants
Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātu izsniegšana
1. Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātu izsniedz kuģim, kas nolaists ūdenī no … (9) pēc tehniskajām pārbaudēm, kas veiktas, pirms kuģis nodots ekspluatācijā un kurās paredzēts pārbaudīt, vai kuģis atbilst II pielikumā noteiktajām tehniskajām prasībām.
2. Kuģim, kas bijis izslēgts no direktīvas 82/714/EEK darbības jomas, bet uz ko attiecas šī direktīva saskaņā ar 2. panta 1. un 2. punktu, Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātu izsniedz pēc tehniskajām pārbaudēm, ko veic pēc kuģa patreizējā sertifikāta izbeigšanās, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā … (10), lai pārbaudītu, vai kuģis atbilst II pielikuma tehniskajām prasībām. Dalībvalstīs, kurās kuģa patreizējā valsts sertifikāta derīguma termiņš ir īsāks par pieciem gadiem, šādus valsts sertifikātus var izdot piecus gadus pēc … (9).
Jebkuru neatbilstību II pielikuma tehniskajām prasībām ieraksta Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātā. Ja kompetentās iestādes uzskata, ka šīs nepilnības nerada izteiktu apdraudējumu, panta pirmajā daļā minētie kuģi var turpināt darboties, kamēr komponentus vai jomas, kurās kuģis neatbilda prasībām, aizstāj vai nomaina, lai šie komponenti un jomas atbilstu II pielikuma prasībām.
3. Par izteiktu apdraudējumu šā panta nozīmē pieņem situāciju, kad ir skartas prasības, kas attiecas uz kuģa būves, kuģošanas vai manevrēšanas strukturālo drošību vai speciālajām īpašībām saskaņā ar II pielikumu. II pielikumā atļautās atkāpes neidentificē kā trūkumus, kas rada izteiktu apdraudējumu.
Par aizstāšanu šā panta nozīmē neuzskata pastāvošo daļu nomaiņu ar identiskām vai līdzvērtīgām tehnoloģijas un dizaina daļām kārtējo uzturēšanas un remontdarbu laikā.
4. Kuģa atbilstību papildu prasībām, kas minētas 5. panta 1., 2. un 3. punktā, vajadzības gadījumā pārbauda tehniskās pārbaudes laikā, kura minēta šā panta 1. un 2. punktā, vai tādas tehniskās pārbaudes laikā, kas veikta pēc kuģa īpašnieka pieprasījuma.
9. pants
Kompetentās iestādes
1. Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātus var izsniegt jebkuras dalībvalsts kompetenta iestāde.
2. Katra dalībvalsts izveido sarakstu, kurā norāda, kuras no tās iestādēm ir kompetentas izsniegt Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātu, un paziņo par to Komisijai. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.
10. pants
Tehnisko pārbaužu veikšana
1. Šīs direktīvas 8. pantā minēto tehnisko pārbaudi veic kompetentās iestādes, kas var pilnībā vai daļēji neveikt kuģim tehnisko pārbaudi, ja ir spēkā esošs apliecinājums, kuru izsniegusi atzīta klasifikācijas sabiedrība saskaņā ar II pielikuma 1.01. pantu, ka šis kuģis pilnībā vai daļēji atbilst II pielikuma tehniskajām prasībām. Klasifikācijas sabiedrības var atzīt tikai tad, ja tās atbilst VII pielikuma I daļā uzskaitītajiem kritērijiem.
2. Katra dalībvalsts izveido sarakstu, kurā norāda, kuras no tās iestādēm ir kompetentas veikt tehnisko pārbaudi, un paziņo par to Komisijai. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.
11. pants
Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātu derīgums
1. Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikāta derīguma termiņu katrā konkrētā gadījumā nosaka iestāde, kas ir kompetenta izsniegt šādu sertifikātu saskaņā ar II pielikumu.
2. Katra dalībvalsts 12. un 16. pantā un II pielikumā noteiktajos gadījumos var izsniegt Kopienas pagaidu iekšējās kuģošanas sertifikātus. Kopienas pagaidu iekšējās kuģošanas sertifikātu sastāda pēc parauga, kas noteikts V pielikuma III daļā.
12. pants
Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātu aizstāšana
Katra dalībvalsts nosaka noteikumus, saskaņā ar kuriem var aizstāt spēkā esošu Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātu, kas ir pazaudēts vai sabojāts.
13. pants
Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātu atjaunošana
1. Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātu atjauno pēc tā derīguma termiņa beigām saskaņā ar 8. pantā paredzētajiem nosacījumiem.
2. Lai atjaunotu Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātus, kas izsniegti pirms … (9), piemēro II pielikuma pārejas noteikumus.
3. Lai atjaunotu Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātus, kas izsniegti pēc … (9), piemēro II pielikuma pārejas noteikumus, kas stājušies spējā pēc šādu sertifikātu izsniegšanas.
14. pants
Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātu derīguma pagarināšana
Iestāde, kas izdevusi vai atjaunojusi Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātu, izņēmuma kārtā var pagarināt tā derīgumu saskaņā ar II pielikumu bez tehniskās pārbaudes. Šādu pagarinājumu norāda šajā sertifikātā.
15. pants
Jaunu Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātu izsniegšana
Nozīmīgu izmaiņu vai remonta gadījumā, kas ietekmē kuģa būves, kuģošanas vai kuģa manevrēšanas strukturālo drošību vai speciālās īpašības saskaņā ar II pielikumu, tam pirms turpmākiem braucieniem atkal jāveic 8. pantā minētā tehniskā pārbaude. Pēc šīs pārbaudes izsniedz jaunu Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātu, kas atspoguļo kuģa tehniskās īpašības, vai arī attiecīgi groza esošo sertifikātu. Ja šo sertifikātu izsniedz dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kura izsniegusi vai atjaunojusi sākotnējo sertifikātu, kompetento iestādi, kas izsniegusi vai atjaunojusi sertifikātu, par to informē viena mēneša laikā.
16. pants
Atteikums izniegt vai atjaunot Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātu un tā atsaukšana
Katrā lēmumā atteikt Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikāta izsniegšanu vai atjaunošanu norāda iemeslus, uz kuriem ir balstīts šis atteikums. Par tiem, kā arī par pārsūdzības kārtību un tās laika ierobežojumiem attiecīgajā dalībvalstī paziņo attiecīgajām personām.
Jebkuru spēkā esošu Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātu var anulēt kompetentā iestāde, kas to izsniegusi vai atjaunojusi, ja kuģis vairs neatbilst tā sertifikātā noteiktajām tehniskajām prasībām.
17. pants
Papildu pārbaudes
Dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar VIII pielikumu jebkurā laikā var pārbaudīt, vai kuģim ir šīs direktīvas nozīmē derīgs sertifikāts un vai kuģis atbilst prasībām, kas noteiktas šādā sertifikātā, vai rada izteiktu apdraudējumu personām uz klāja, videi vai navigācijai. Kompetentās iestādes veic vajadzīgos pasākumus saskaņā ar VIII pielikumu.
18. pants
Trešo valstu kuģu kuģošanas sertifikātu atzīšana
Atkarībā no noslēgtiem nolīgumiem par savstarpēju kuģošanas sertifikātu atzīšanu starp Kopienu un trešām valstīm dalībvalstu kompetentās iestādes var atzīt trešo valstu kuģu kuģošanas sertifikātus kuģošanai šīs dalībvalsts ūdensceļos.
Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikātu izsniegšanu trešo valstu kuģiem veic saskaņā ar 8. panta 1. punktu.
19. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar 7. pantu Padomes Direktīvā 91/672/EEK (1991. gada 16. decembris) par savstarpēju atzīšanu attiecībā uz valstu izdotām kuģu vadīšanas apliecībām kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (11) (turpmāk — “Komiteja”).
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
20. pants
Pielikumu pielāgošana un ieteikumi attiecībā uz pagaidu sertifikātiem
1. Saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija pieņem visus grozījumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu direktīvas pielikumus tehniskajam progresam vai attīstībai jomā, ko rada citu starptautisku organizāciju darbs, jo īpaši Reinas kuģniecības centrālā komisijas (CCNR) darbs, lai nodrošinātu, ka abus 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos sertifikātus izdod uz tādu tehnisko prasību pamata, kas garantē līdzvērtīgu drošības līmeni, lai ņemtu vērā 5. pantā minētos gadījumus.
Šos grozījumus izdara ātri, lai nodrošinātu, ka Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikāta, kas atzīts kuģošanai uz Reinas, izsniegšanai nepieciešamās tehniskās prasības nodrošina drošības līmeni, kas līdzvērtīgs līmenim, kas nepieciešams Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantā noteiktā sertifikāta izsniegšanai.
2. Komisija pieņem lēmumu par Kopienas pagaidu iekšējās kuģošanas sertifikātu izsniegšanas Komitejas ieteikumu saskaņā ar II pielikuma 2.19. pantu.
21. pants
Direktīvas 76/135/EEK piemērošanas saglabāšana
Kuģiem, uz kuriem neattiecas šīs direktīvas 2. panta 1. un 2. punkts, bet uz kuriem attiecas Direktīvas 76/135/EEK 1.a pants, piemēro minētās direktīvas noteikumus.
22. pants
Valstu papildu vai samazinātās prasības
Papildu prasības, kas ir spēkā dalībvalstī pirms … (9) attiecībā uz kuģiem, kas darbojas tās teritorijā 1. un 2. zonas ūdensceļos, vai samazinātas tehniskās prasības attiecībā uz kuģiem, kas darbojas tās teritorijā 3. un 4. zonas ūdensceļos, kuras ir spēkā dalībvalstī pirms minētā datuma, joprojām paliek spēkā līdz dienai, kad spēkā stājas papildu prasības saskaņā ar 5. panta 1. punktu vai samazinājumi saskaņā ar II pielikuma tehnisko norādījumu 5. panta 7. punktu, bet tikai līdz … (12).
23. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstīs, kurām ir 1. panta 1. punktā minētie iekšējie ūdensceļi, stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz … (9), Tās par to tūlīt informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus tos valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.
24. pants
Sankcijas
Dalībvalstis nosaka sankciju sistēmu attiecībā uz gadījumiem, kad pārkāpti valsts noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka minētās sankcijas tiek piemērotas. Šādām sankcijām ir jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.
25. pants
Direktīvas 82/714/EEK atcelšana
Direktīvu 82/714/EEK atceļ no … (9).
26. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
27. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm, kurās ir 1. panta 1. punktā norādītie iekšējie ūdensceļi.
…, …
Eiropas Parlamenta vārdā —
Priekšsēdētājs
Padomes vārdā —
Priekšsēdētājs
(1) OV C 157, 25.5.1998., 17. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 1999. gada 16. septembraNostāja (OV C 54, 25.2.2000., 79. lpp.), Padomes 2006. gada 23. februāra Kopējā nostāja (vēl nav publicēta Oficiālajā Vēstnesī) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 5. jūlija Nostāja.
(3) OV L 301, 28.10.1982., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
(4) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(5) OV L 21, 29.1.1976., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 78/1016/EEK (OV L 349, 13.12.1978., 31. lpp.).
(6) OV L 164, 30.6.1994., 15. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) 1882/2003 ( OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp. ).
(7) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.
(8) OV L 144, 15.5.1998., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/75/EK (OV L 190, 30.7.2003., 6. lpp.).
(9) 2 gadi pēc direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(10) 12 gadi pēc direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(11) OV L 373, 31.12.1991., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(12) 30 mēneši pēc direktīvas spēkā stāšanās dienas.
I PIELIKUMS
ĢEOGRĀFISKI 1., 2., 3. UN 4. ZONĀ SADALĪTU KOPIENAS IEKŠĒJO ŪDENSCEĻU SARAKSTS
1. NODAĻA
1. zona
Vācijas Federatīvā Republika
|
Emsa: |
no līnijas, kas savieno bijušo Greetsiel bāku un ostas ieejas rietumu molu pie Eemshaven jūras virzienā 53°30′ ziemeļu platumā un 6°45′ austrumu garumā, t. i., nedaudz jūras virzienā no sauso kravu pārvadātājiem paredzētās lihterēšanas zonas Vecajā Emsā (1) |
Polijas Republika
Pomožes līča daļa dienvidu virzienā no līnijas, kas savieno Nord Perd Rīgenas salā un bāku Niechorze.
Gdaņskas līča daļa dienvidu virzienā no līnijas, kas savieno Helas bāku un ieejas enkurboju Baltijskas ostā.
Lielbritānijas Apvienotā Karaliste un Ziemeļīrija
|
SKOTIJA |
|||||||
|
Blue Mull Sound |
Starp Gutcher un Belmont. |
||||||
|
Yell Sound |
Starp Tofts Voe un Ulsta. |
||||||
|
Sullom Voe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Gluss salas ziemeļaustrumu punktu ar Calback Ness ziemeļu punktu. |
||||||
|
Dales Voe |
Ziemā:
|
||||||
|
Dales Voe |
Vasarā:
|
||||||
|
Lerwick |
Ziemā:
|
||||||
|
Lerwick |
Vasarā:
|
||||||
|
Kirkwall |
Starp Kirkwall un Rousay ne austrumu pusē no līnijas starp Point of Graand (Egilsay) un Galt Ness (Shapinsay) vai starp Head of Work (cietzeme) cauri Helliar Holm bākai līdz Shapinsay krastam; ne ziemeļrietumu pusē no Eynhallow Island dienvidaustrumu gala, ne jūras virzienā un līnijā starp krastu pie Rousay 59°10,5′N 002°57,1′W un krastu pie Egilsay 59°10,0′N 002°56,4′W. |
||||||
|
Stromness |
Līdz Scapa, taču ne ārpus Scapa Flow |
||||||
|
Scapa Flow |
Zonā, ko ierobežo līnijas, kas novilktas no Point of Cletts Hoy salā līdz Thomson's Hill triangulācijas punktam Fara salā un no turienes līdz Gibraltāra molam Flotta salā; no Sv. Vinsenta mola Flotta salā līdz Calf of Flotta tālākajam rietumu punktam; no Calf of Flotta tālākā austrumu punkta līdz Needle Point South Ronaldsay salā un no Ness cietzemē līdz Point of Oxan bākai Graemsay salā, un no turienes līdz Bu Point Hoy salā; un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Balnakiel Bay |
Starp Eilean Dubh un A'Chleit |
||||||
|
Cromarty Firth |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno North Sutor ar Nairn viļņlauzi, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Invernesa |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno North Sutor ar Nairn viļņlauzi, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Tay upe — Dundee |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Broughty pili ar Tayport, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Firth of Forth un Forth upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Kirkcaldy ar Portobello upi, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Solway Firth |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Southerness Point ar Silloth |
||||||
|
Loch Ryan |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Finnart's Point ar Milleur Point, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
The Clyde |
Ārējā robeža:
Iekšējā robeža ziemā:
Iekšējā robeža vasarā:
Piezīme: iepriekš minētā iekšējā vasaras robeža laikā no 5. jūnija līdz 5. septembrim (abus datumus ieskaitot) ir pagarināta ar līniju no 0,2 jūdzēm no Ayrshire krasta pie Skelmorlie pils līdz Tomont End, Cumbrae, un ar līniju no Portachur Point, Cumbrae, līdz Inner Brigurd Point, Ayrshire |
||||||
|
Obana |
Tās zonas iekšpusē, ko ziemeļos ierobežo līnija no Dunollie Point bākas līdz Ard na Chruidh un dienvidos — līnija no Rudha Seanach līdz Ard na Cuile |
||||||
|
Kyle of Lochalsh |
Cauri Loch Alsh līdz Loch Duich zemesragam |
||||||
|
Loch Gairloch |
Ziemā:
Vasarā:
|
||||||
|
ZIEMEĻĪRIJA |
|||||||
|
Belfast Lough |
Ziemā:
Vasarā:
un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Loch Neagh |
Par 2 jūdzēm lielākā atstatumā no krasta |
||||||
|
ANGLIJAS AUSTRUMU KRASTS |
|||||||
|
Humber upe |
Ziemā:
Vasarā:
un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
VELSA UN ANGLIJAS RIETUMU KRASTS |
|||||||
|
Severn upe |
Ziemā:
Vasarā:
un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Wye upe |
Ziemā:
Vasarā:
un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Ņūporta |
Ziemā:
Vasarā:
un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Kārdifa |
Ziemā:
Vasarā:
un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Barry |
Ziemā:
Vasarā:
un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Swansea |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno viļņlaužu galus jūras virzienā |
||||||
|
Menai Straits |
Menai Straits iekšpusē no līnijas, kas savieno Llanddwyn Island Light ar Dinas Dinlleu, un līnijām, kas savieno Puffin Island dienvidu galu ar Trwyn DuPoint un Llanfairfechan dzelzceļa staciju, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Dee upe |
Ziemā:
Vasarā:
un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Mersey upe |
Ziemā:
Vasarā:
un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Preston un Southport |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Southport ar Blackpool krastu iekšpusi, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Flītvuda |
Ziemā:
Vasarā:
un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Lune upe |
Ziemā:
Vasarā:
un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Heysham |
Ziemā:
Vasarā:
|
||||||
|
Morecambe |
Ziemā:
Vasarā:
|
||||||
|
Workington |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Southerness Point ar Silloth, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
ANGLIJAS DIENVIDI |
|||||||
|
Colne upe — Kolčestera |
Ziemā:
Vasarā:
|
||||||
|
Blackwater upe |
Ziemā:
Vasarā:
un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Crouch upe un Roach upe |
Ziemā:
Vasarā:
un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Temza un tās pietekas |
Ziemā:
Vasarā:
un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Medway upe un the Swale |
Ziemā:
Vasarā:
un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Čičestera |
Wight salas iekšpusē tās zonas iekšpusē, ko ierobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes, West Wittering, līdz Trīsvienības baznīcai, Bembridge, austrumu virzienā, un no Needles un Hurst Point rietumu virzienā, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Langstone osta |
Wight salas iekšpusē tās zonas iekšpusē, ko ierobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes, West Wittering, līdz Trīsvienības baznīcai, Bembridge, austrumu virzienā, un no Needles un Hurst Point rietumu virzienā, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Portsmuta |
Wight salas iekšpusē tās zonas iekšpusē, ko ierobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes, West Wittering, līdz Trīsvienības baznīcai, Bembridge, austrumu virzienā, un no Needles un Hurst Point rietumu virzienā, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Bembridža, Vaita sala |
Wight salas iekšpusē tās zonas iekšpusē, ko ierobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes, West Wittering, līdz Trīsvienības baznīcai, Bembridge, austrumu virzienā, un no Needles un Hurst Point rietumu virzienā, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Cowes, Vaita sala |
Wight salas iekšpusē tās zonas iekšpusē, ko ierobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes, West Wittering, līdz Trīsvienības baznīcai, Bembridge, austrumu virzienā, un no Needles un Hurst Point rietumu virzienā, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Sauthemptona |
Wight salas iekšpusē tās zonas iekšpusē, ko ierobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes, West Wittering, līdz Trīsvienības baznīcai, Bembridge, austrumu virzienā, un no Needles un Hurst Point rietumu virzienā, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Beaulieu upe |
Wight salas iekšpusē tās zonas iekšpusē, ko ierobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes, West Wittering, līdz Trīsvienības baznīcai, Bembridge, austrumu virzienā, un no Needles un Hurst Point rietumu virzienā, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Keyhaven ezers |
Wight salas iekšpusē tās zonas iekšpusē, ko ierobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes, West Wittering, līdz Trīsvienības baznīcai, Bembridge, austrumu virzienā, un no Needles un Hurst Point rietumu virzienā, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Veimuta |
Portlendas ostas iekšpusē un starp Wey upi un Portlendas ostu |
||||||
|
Plimuta |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Cawsand ar viļņlauzi un ar Staddon, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Falmuta |
Ziemā:
Vasarā:
un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Camel upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Stepper Point ar Trebetherick Point, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Bridžvotera |
Sēkļa iekšpusē un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem. |
||||||
|
Eivonas (Avon) upe |
Ziemā:
Vasarā:
|
||||||
2. zona
Čehijas Republika
Lipno ezera aizdambējuma ūdeņi.
Vācijas Federatīvā Republika
|
Emsa: |
no līnijas, kas stiepjas no ieejas ostā Papenburgas virzienā, šķērsojot Emsu, un kas savieno Dīmas sūkņu staciju un dambja caurteku pie Haltes līdz līnijai, kas savieno bijušo Greetsiel bāku un ostas ieejas rietumu molu pie Eemshaven. |
||||||
|
Jade: |
tās līnijas iekšpusē, kas savieno Schillig augstāko bāku un Langwarden baznīcas torni |
||||||
|
Vēzere: |
no dzelzceļa tilta ziemeļrietumu malas Brēmenē līdz pat līnijai, kas savieno Langwarden un Cappel baznīcas torņus, ieskaitot Westergate, Rekumer Loch, Rechter Nebenarm un Schweiburg sekundārās attekas |
||||||
|
Elba: |
no Hamburgas ostas apakšējās robežas līdz līnijai, kas savieno Döse bāku un Friedrichskoog aizsprosta (Dieksand) rietumu malu, ieskaitot Nebenelbe un Este, Lühe, Schwinge, Oste, Pinnau, Krückau un Stör pietekas (visos gadījumos no grīvas aizsprosta) |
||||||
|
Meldorfas līcis: |
tās līnijas iekšpusē, kas savieno Friedrichskoog aizsprosta (Dieksand) rietumu malu un rietumu mola galam pie Büsum |
||||||
|
Eidera: |
no Gieselau kanāla līdz Eider aizsprostam |
||||||
|
Flensburgas līcis: |
tās līnijas iekšpusē, kas savieno Kegnäs bāku un Birknack |
||||||
|
Šleija: |
tās līnijas iekšpusē, kas savieno Schleimünde mola galus |
||||||
|
Ekenferdas līcis: |
tās līnijas iekšpusē, kas savieno Bocknis-Eck ar cietzemes ziemeļaustrumu galu pie Dänisch Nienhof |
||||||
|
Ķīles līcis: |
tās līnijas iekšpusē, kas savieno Bülk bāku un Laboejūras memoriālu |
||||||
|
Ziemeļjūras-Baltijas jūras kanāls (Ķīles kanāls): |
no līnijas, kas savieno mola galus pie Brunsbüttel, līdz pat līnijai, kas savieno ieejas ugunis pie Kiel-Holtenau, ieskaitot Obereidersee un Enge, Audorfer See, Borgstedter See un Enge, Schirnauer See, Flemhuder See un Achterwehrer kanālu |
||||||
|
Trāve: |
no dzelzceļa gaisa tilta ziemeļrietumu malas un Holstenbrücke (Stadttrave) ziemeļu malas Lībekā līdz pat līnijai, kas savieno mola dienvidu iekšējo un ziemeļu ārējo galu pie Trāvemindes, ieskaitot Pötenitzer Wiek, Dassower See un Altarmen pie Teerhof salas |
||||||
|
Leda: |
no Leer jūras slūžu ieejas ārējā ostā līdz grīvai |
||||||
|
Hunte: |
no Oldenburgas ostas un no 140 m uz leju pa Amalienbrücke Oldenburgā līdz grīvai |
||||||
|
Lēzuma: |
no Bremen-Burg dzelzceļa tilta līdz grīvai |
||||||
|
Este: |
no Buxtehude aizsprosta izejas līdz Este aizsprostam |
||||||
|
Līe: |
no Au-Mühle izejas Horneburgā līdz Lühe aizsprostam |
||||||
|
Švinga: |
no Salztor slūžām Stadē līdz Schwinge aizsprostam |
||||||
|
Oste: |
no Bremervörde dzirnavu dambja ziemeļaustrumu malas līdz Oste aizsprostam |
||||||
|
Pinnava: |
no dzelzceļa tilta dienvidrietumu malas Pinnebergā līdz Pinnau aizsprostam |
||||||
|
Krikava: |
no tilta, kas ved uz/no Wedenkamp, dienvidrietumu malas Elmshornā līdz Krückau aizsprostam |
||||||
|
Štēra: |
no Rensing mareogrāfa līdz Stör aizsprostam |
||||||
|
Freiburgas ostas caurtece: |
no Freiburg an der Elbe slūžu austrumu malas līdz grīvai |
||||||
|
Wismarbucht, Kirchsee, Breitling, Salzhaff un Vismāras ostas zona: |
jūras virzienā līdz pat līnijai no Hoher Wieschendorf Huk līdz Timmendorf uguņiem un līnijai, kas savieno Gollwitz uguņus Poel salā un Wustrow pussalas dienvidu punktu |
||||||
|
Warnow, ieskaitot Breitling un sekundārās pietekas: |
lejup pa straumi no Mühlendamm no Geinitzbrücke ziemeļu malas Rostokā jūras virzienā līdz pat līnijai, kas savieno rietumu un austrumu mola ziemeļu punktus Varnemindē |
||||||
|
Ūdeņi, ko ieskauj cietzeme un Darß un Zingst pussala, kā arī Hiddensee un Rügen sala (ieskaitot Štrālzundas ostas zonu): |
sniedzas jūras virzienā starp
|
||||||
|
Greifswalder Bodden un Greifswald ostas zona, ieskaitot Ryck: |
jūras virzienā līdz pat līnijai no Thiessower Haken (Südperd) austrumu punkta līdz Ruden salas austrumu punktam un sniedzas līdz Usedom salas ziemeļu punktam (54°10′37″N, 13°47′51″E) |
||||||
|
Ūdeņi, ko ieskauj cietzeme un Usedom sala (Peenestrom, ieskaitot Wolgast ostas zonu un Achterwasser, un Stettiner Haff): |
austrumu virzienā līdz pat Polijas Republikas robežai Stettiner Haff |
Francijas Republika
Dordoņja: no Liburnas akmens tilta līdz grīvai
Garona: no Bordo akmens tilta līdz grīvai
Žironda.
Luāra: no Haudaudine tilta pa Madaleine pieteku līdz grīvai un no Pirmil tilta pa Pirmil pieteku
Rona: no Trinquetaille tilta Arlā un aiz tā Marseļas virzienā
Sēna: no Žannas d'Arkas tilta Ruānā līdz grīvai
Ungārijas Republika
Balatona ezers.
Nīderlandes Karaliste
Dollarda.
Emsa.
Vadenzē: ieskaitot saiknes ar Ziemeļjūru.
Eiselmēras līcis: ieskaitot Markermeer un Ijmeer, taču neieskaitot Gouwzee.
Nieuwe ūdensceļš un Šēra.
Caland kanāls rietumu virzienā no Beneluksa ostas.
Hollands Diep.
Breeddiep, Beerkanaal un ar tiem saistītās ostas.
Haringvliet un Vuile Gat: ieskaitot ūdensceļus starp Gūri-Overflaki no vienas puses un Voorne-Putten un Hoekse Waard no otras puses.
Hellegats.
Folkeraks.
Krāmera.
Grevelingenmeer un Brouwerschavensche Gat: ieskaitot visus ūdensceļus starp Schouwen-Duiveland un Gūri-Overflaki.
Keten, Mastgat, Zijpe Eastern Scheldt un Roompot: ieskaitot ūdensceļus starp Walcheren, Noord-Beveland un Zuid-Beveland no vienas puses un Schouwen-Duiveland un Tholen no otras puses, neieskaitot Scheldt-Rhine kanālu.
Šelda un Rietumu Šelda un tās grīva jūrā: ieskaitot ūdensceļus starp Zeeland Flanders no vienas puses un Walcheren un Zuid-Beveland no otras puses, neieskaitot Scheldt-Rhine kanālu.
Polijas Republika
Ščecinas līcis.
Kamień līcis.
Vislas līcis.
Puck līcis.
Włocławski rezervuārs.
Śniardwy ezers.
Niegocin ezers.
Mamry ezers.
Lielbritānijas Apvienotā Karaliste un Ziemeļīrija
|
SKOTIJA |
|
|
Scapa Flow |
Zonas iekšpusē, ko ierobežo līnijas, kas novilktas no Wharth Flotta salā līdz Martello tornim South Walls un no Point Cletts Hoy salā līdz Thomson triangulācijas punktam Fara salā, un no turienes līdz Gibraltāra molam Flotta salā |
|
Kyle of Durness |
Dienvidu virziens no Eilean Dubh |
|
Cromarty Firth |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno North Sutor un South Sutor |
|
Invernesa |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Fort George ar Chanonry Point |
|
Findhorn līcis |
Zemesstrēles iekšpusē |
|
Aberdīna |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno South Jetty ar Abercromby Jetty |
|
Montrose baseins |
uz rietumiem no līnijas, kas sniedzas ziemeļu-dienvidu virzienā pāri ostas ieejai pie Scurdie Ness bākas |
|
Tay upe — Dundee |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno paisuma un bēguma baseinu (zivju doku) Dundee ar Craig Head, East Newport |
|
Firth of Forth un Forth upe |
Firth of Forth iekšpusē, taču ne austrumu pusē no Forth dzelzceļa tilta |
|
Dumfries |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Airds Point ar Scar Point |
|
Loch Ryan |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Cairn Point ar Kircolm Point |
|
Ayr osta |
Sēkļa iekšpusē |
|
The Clyde |
Iepriekš minētie 1. zonas ūdeņi |
|
Kyles of Bute |
Starp Colintraive un Rhubodach |
|
Campbeltown osta |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Macringan's Point ar Ottercharach Point |
|
Loch Etive |
Etive ezera iekšpusē augšpus Lora ūdenskrituma |
|
Loch Leven |
Augšpus tilta pie Ballachulish |
|
Loch Linnhe |
Uz ziemeļiem no Corran Point uguņiem |
|
Loch Eil |
Viss ezers |
|
Kaledonijas kanāls |
Lochy, Oich un Ness ezers |
|
Kyle of Lochalsh |
Kyle Akin iekšpusē, bet ne rietumu virzienā no Eilean Ban uguņiem vai austrumu virzienā no Eileanan Dubha |
|
Loch Carron |
Starp Stromemore un Strome Ferry |
|
Loch Broom, Ullapool |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Ullapool Point uguņus ar Aultnaharrie |
|
Kylesku |
Pāri Cairnbawn ezeram zonā starp galējo Garbh Eilean austrumu punktu un galējo Eilean na Rainich rietumu punktu |
|
Stornoway osta |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Arnish Point ar Sandwick līča bāku ziemeļrietumu pusē |
|
The Sound of Scalpay |
Nedz austrumu virzienā no Berry Cove (Scalpay), nedz arī rietumu virzienā no Croc a Loin (Harris) |
|
Ziemeļu osta, Scalpay, un Tarbert osta |
Vienas jūdzes robežās no Harris salas krasta |
|
Loch Awe |
Viss ezers |
|
Loch Katrine |
Viss ezers |
|
Loch Lomond |
Viss ezers |
|
Loch Tay |
Viss ezers |
|
Loch Loyal |
Viss ezers |
|
Loch Hope |
Viss ezers |
|
Loch Shin |
Viss ezers |
|
Loch Assynt |
Viss ezers |
|
Loch Glascarnoch |
Viss ezers |
|
Loch Fannich |
Viss ezers |
|
Loch Maree |
Viss ezers |
|
Loch Gairloch |
Viss ezers |
|
Loch Monar |
Viss ezers |
|
Loch Mullardach |
Viss ezers |
|
Loch Cluanie |
Viss ezers |
|
Loch Loyne |
Viss ezers |
|
Loch Garry |
Viss ezers |
|
Loch Quoich |
Viss ezers |
|
Loch Arkaig |
Viss ezers |
|
Loch Morar |
Viss ezers |
|
Loch Shiel |
Viss ezers |
|
Loch Earn |
Viss ezers |
|
Loch Rannoch |
Viss ezers |
|
Loch Tummel |
Viss ezers |
|
Loch Ericht |
Viss ezers |
|
Loch Fionn |
Viss ezers |
|
Loch Glass |
Viss ezers |
|
Loch Rimsdale/nan Clar |
Viss ezers |
|
ZIEMEĻĪRIJA |
|
|
Strangford Lough |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Cloghy Point un Dogtail Point |
|
Belfast Lough |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Holywood un Macedon Point |
|
Larne |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Larne molu ar prāmju piestātni Magee salā |
|
Bann upe |
No viļņlaužu galiem jūras virzienā līdz Toome tiltam |
|
Lough Erne |
Augšējais un apakšējais Erne ezers |
|
Lough Neagh |
Divu jūdžu robežās no krasta |
|
ANGLIJAS AUSTRUMU KRASTS |
|
|
Berwick |
Viļņlaužu iekšpusē |
|
Warkworth |
Viļņlaužu iekšpusē |
|
Blyth |
Ārējo mola galu iekšpusē |
|
Tyne upe |
No Dunston Staithes līdz Tyne mola galiem |
|
Wear upe |
No Fatfield līdz Sunderland mola galiem |
|
Seaham |
Viļņlaužu iekšpusē |
|
Hartlepool |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Middleton Jetty ar Vecā mola galu Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Ziemeļu mola galu ar Dienvidu mola galu |
|
Tees upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas stiepjas rietumu virzienā no Government Jetty līdz Tees aizsprostam |
|
Whitby |
Whitby mola galu iekšpusē |
|
Humber upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno North Ferriby ar South Ferriby |
|
Grimsby doks |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno paisuma un bēguma baseina rietumu molu ar Zivju doku austrumu molu, North Quay |
|
Bostona |
New Cut iekšpusē |
|
Dutch upe |
Viss kanāls |
|
Hull upe |
No Beverley Beck līdz Humber upei |
|
Kielder Water |
Viss ezers |
|
Ouse upe |
Lejpus Naburn slūžām |
|
Trentasupe |
Lejpus Kromvela slūžām |
|
Wharfe upe |
No savienojuma ar Ouse upi līdz Tadcaster tiltam |
|
Scarborough |
Scarborough mola galu iekšpusē |
|
VELSA UN ANGLIJAS RIETUMU KRASTS |
|
|
Severn upe |
Ziemeļu virzienā no līnijas, kas stiepjas uz rietumiem no Sharpness Point (51°43,4′N) līdz Llanthony un Maisemore Weirs, un jūras virzienā no 3. zonas ūdeņiem. |
|
Wye upe |
Pie Chepstow, ziemeļu garumā (51°38,0′N) līdz Monmouth |
|
Ņūporta |
Ziemeļu virzienā no gaisa elektrības vadiem, tos šķērsojot pie Fifoots Points |
|
Kārdifa |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno South Jetty ar Penarth Head Slēgtie ūdeņi rietumos no Kārdifas līča aizsprosta |
|
Barry |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno viļņlaužu galus jūras virzienā |
|
Talbotas osta |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Afran upes viļņlaužu galus jūras virzienā ārpus slēgtaj iem dokiem. |
|
Neath |
Tās līnijas iekšpusē, kas stiepjas uz ziemeļiem no Baglan līča Tanker Jetty gala jūras virzienā (51°37,2′N, 3°50,5′W) |
|
Llanelli un Burry osta |
Tās zonas iekšpusē, ko norobežo līnija, kas novilkta no Burry ostas rietumu mola līdz Whiteford Point |
|
Milford Haven |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Hook Point dienvidus ar Thorn Point |
|
Fishguard |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno ziemeļu un austrumu viļņlaužu galus jūras virzienā |
|
Kārdigana |
Narrows iekšpusē pie Pen-Yr-Ergyd |
|
Aberystwyth |
Viļņlaužu galu, kas vārsti jūras virzienā, iekšpusē |
|
Aberdyfi |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Aberdyfi dzelzceļa staciju ar Twyni Bach bāku |
|
Bārmuta |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Bārmutas dzelzceļa staciju ar PeNrhyn Point |
|
Portmadoc |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Harlech Point ar Graig Ddu |
|
Holyhead |
Tās zonas iekšpusē, ko norobežo galvenais viļņlauzis, un līnija, kas novilkta no viļņlauža gala līdz Brynglas Point, Towyn līcis |
|
Menai Straits |
Menai Straits iekšpusē starp līniju, kas savieno Aber Menai Point ar Belan Point, un līniju, kas savieno Beaumaris molu ar Pen-y-Coed Point |
|
Conway |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Mussel Hill ar Tremlyd Point |
|
Llandudno |
Viļņlauža iekšpusē |
|
Rhyl |
Viļņlauža iekšpusē |
|
Dee upe |
Augšpus Connah's Quay līdz Barrelwell Hill ūdens ieguves punktam |
|
Mersey upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Rock bāku un ziemeļrietumu jūras līča doku, taču izslēdzot pārējos dokus |
|
Preston un Southport |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Lytham ar Southport, un Prestonas doku iekšpusē |
|
Fleetwood |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Low uguņus ar Knott |
|
Lune upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Sunderland Point ar Chapel Hill līdz pat un ieskaitot Glasson doku |
|
Barrow |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Haws Point, Walney sala, ar Roa salas eliņu |
|
Whitehaven |
Viļņlauža iekšpusē |
|
Workington |
Viļņlauža iekšpusē |
|
Maryport |
Viļņlauža iekšpusē |
|
Kārlaila |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Point Carlisle ar Torduff |
|
Coniston Water |
Viss ezers |
|
Derwentwater |
Viss ezers |
|
Ullswater |
Viss ezers |
|
Windermere |
Viss ezers |
|
ANGLIJAS DIENVIDI |
|
|
Blakeney un Morston osta un pieejas |
Austrumu virzienā no līnijas, kas stiepjas uz dienvidiem no Blakeney Point līdz ieejai Stiffkey upē |
|
Orwell upe un Stour upe |
Orwell upe tās līnijas iekšpusē, kas savieno Blackmanshead viļņlauzi ar Landguard Point, un jūras virzienā no 3. zonas ūdeņiem. |
|
Blackwater upe |
Visi ūdensceļi tās līnijas iekšpusē, kas savieno Mersea salas dienvidrietumu tālāko punktu ar Sales Point |
|
Crouch upe un Roach upe |
Crouch upe tās līnijas iekšpusē, kas savieno Holliwell Point ar Foulness Point, ieskaitot Roach upi |
|
Temza un tās pietekas |
Temza augšpus līnijai, kas novilkta no ziemeļiem uz dienvidiem cauri Denton kuģu piestātnes mola galējam austrumu punktam, Gravesend, līdz Teddington slūžām |
|
Medway upe un the Swale |
Medway upe no līnijas, kas novilkta no Garrison Point līdz Grain tornim, līdz Allington slūžām; un the Swale no Whitstable līdz Medway |
|
Stour upe (Kenta) |
Stour upe augšpus grīvai līdz kuģu piestātnei pie Flagstaff Reach |
|
Douveras osta |
To līniju iekšpusē, kas novilktas pāri austrumu un rietumu ieejām ostā |
|
Rother upe |
Rother upe augšpus paisuma un bēguma signālstacijas pie Camber līdz Scots Float slūžām un ieejas slūžām Brede upē |
|
Adur upe un Southwick kanāls |
Tās līnijas iekšpusē, kas novilkta pāri Shoreham ostas ieejai līdz Southwick kanāla slūžu ieejai un Tarmac kuģu piestātnes rietumu galam |
|
Arun upe |
Arun upe augšpus Littlehampton molam līdz Littlehampton Marina |
|
Ouse upe (Saseksa) Newhaven |
Ouse upe no līnijas, kas novilkta pāri Newhaven ostas ieejas piestātnēm līdz North Quay ziemeļu galam |
|
Braitona |
Brighton Marina ārējā osta tās līnijas iekšpusē, kas savieno West Quay dienvidu galu ar South Quay ziemeļu galu |
|
Čičestera |
Tās līnijas iekšpusē, kas novilkta starp Eastoke punktu un baznīcas torni, West Wittering, un jūras virzienā no 3. zonas ūdeņiem. |
|
Langstone osta |
Tās līnijas iekšpusē, kas novilkta starp Eastney Point un Gunner Point |
|
Portsmuta |
Tās līnijas iekšpusē, kas novilkta pāri ostas ieejai no Port Blockhouse līdz Round Tower |
|
Bembridge, Wight sala |
Brading ostas iekšpusē |
|
Cowes, Wight sala |
Medina upe tās līnijas iekšpusē, kas savieno viļņlauža uguņus austrumu krastā ar mājas uguņiem rietumu krastā |
|
Sauthemptona |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Calshot pili ar Hook bāku |
|
Beaulieu upe |
Beaulieu upes iekšpusē, bet ne austrumu virzienā no ziemeļu-dienvidu līnijas cauri Inchmery mājai |
|
Keyhaven ezers |
Tās līnijas iekšpusē, kas novilkta ziemeļu virzienā no Hurst Point Low uguņiem līdz Keyhaven purviem |
|
Christchurch |
The Run |
|
Poole |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Chain Ferry starp Sandbanks un South Haven Point |
|
Eksetera |
Austrumu-rietumu līnijas iekšpusē no Warren Point līdz piekrastes glābšanas laivu stacijai iepretim Checkstone Ledge |
|
Teignmouth |
Ostas iekšpusē |
|
Dart upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Kettle punktu ar Battery punktu |
|
Salcombe upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Splat punktu ar Limebury punktu |
|
Plimuta |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Mount Batten molu ar Raveness punktu cauri Drake salām: Yealm upe tās līnijas iekšpusē, kas savieno Warren punktu ar Misery punktu |
|
Fowey |
Ostas iekšpusē |
|
Falmuta |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Sv. Antonija zemesragu ar Pendennis Point |
|
Camel upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Gun Point ar Brea Hill |
|
Taw un Torridge upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas atrodas 200° no bākas Crow Point, līdz krastam pie Skern Point |
|
Bridžvotera |
Dienvidu virzienā no līnijas, kas stiepjas uz austrumiem no Stert Point (51°13,0′N) |
|
Eivonas (Avon) upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Avonmouth molu ar kuģu piestātnes punktu, līdz Netham dambim |
2. NODAĻA
3. zona
Beļģijas Karaliste
Jūras Šelda (lejpus Antverpenes atklātās enkurvietas).
Čehijas Republika
Labe: no Ústí nad Labem-Střekov slūžām līdz Lovosice slūžām.
Ezeri ar dambjiem: Baška, Brněnská (Kníničky), Horka (Stráž pod Ralskem), Hracholusky, Jesenice, Nechranice, Olešná, Orlík, Pastviny, Plumov, Rozkoš, Seč, Skalka, Slapy, Těrlicko, Žermanice.
Máchovo ezers.
Velké Žernoseky ūdens telpa.
Dīķi: Oleksovice, Svět, Velké Dářko.
Kalnrūpniecības grants ezeri: Dolní Benešov, Ostrožná Nová Ves a Tovačov.
Vācijas Federatīvā Republika
|
Donava: |
no Kelheimas (2 414,72 km) līdz Vācijas-Austrijas robežai |
|
Reina: |
no Vācijas-Šveices robežas līdz Vācijas-Nīderlandes robežai |
|
Elba: |
no Elbe-Seiten kanāla grīvas līdz Hamburgas ostas apakšējais robežai |
|
Müritz |
|
Francijas Republika
Reina
Ungārijas Republika
Donava: no 1 812. km līdz 1 433. km
Donava Moson: no 14. km līdz 0. km
Donava Szentendre: no 32. km līdz 0. km
Donava Ráckeve: no 58. km līdz 0. km
Tisza upe: no 685. km līdz 160. km
Dráva upe: no 198. km līdz 70. km
Bodrog upe: no 51. km līdz 0. km
Kettős Körös upe: no 23. km līdz 0. km
Hármas Körös upe: no 91. km līdz 0. km
Sió kanāls: no 23. km līdz 0. km
Velence ezers.
Fertő ezers.
Nīderlandes Karaliste
Reina.
Sneekermeer, Koevordermeer, Heegermeer, Fluessen, Slotermeer, Tjeukemeer, Beulakkerwijde, Belterwijde, Ramsdiep, Ketelmeer, Zwartemeer, Veluwemeer, Eemmeer, Alkmaardermeer, Gouwzee, Buiten Ij, afgesloten Ij, Noordzeekanaal, Ijmuiden osta, Roterdamas ostas zona, Nieuwe Maas, Noord, Oude Maas, Beneden Merwede, Nieuwe Merwede, Dordische Kil, Boven Merwede, Waal, Bijlandsch kanāls, Boven Rijn, Pannersdensch kanāls, Geldersche Ijssel, Neder Rijn, Lek, Amsterdamas-Reinas kanāls, Veerse Meer, Šeldas-Reinas kanāls līdz pat Folkeraka grīvai, Amer, Bergsche Maas, Meuse lejpus Venlo, Gooimeer, Europort, Calandkanaal (austrumu virzienā no Beneluksa ostas), Hartelkanaal.
Austrijas Republika
Donava: no robežas ar Vāciju līdz robežai ar Slovākiju.
Inn: no grīvas līdz Passau-Ingling spēkstacijai.
Traun: no grīvas līdz km 1,80.
Enns: no grīvas līdz km 2,70.
March: līdz km 6,00.
Polijas Republika
Biebrza upe no Augustowski kanāla ietekas līdz Narwia upes ietekai
Brda upe no savienojuma ar Bydgoski kanālu Bidgoščē līdz Vislas ieteikai
Bug upe no Muchawiec upes ietekas līdz Narwia upes ietekai
Dąbie ezers līdz robežai ar iekšējās jūras ūdeņiem
Augustowski kanāls no savienojuma ar Biebrza upi līdz valsts robežai, kopā ar ezeriem, kas atrodas gar šī kanāla krastiem
Bartnicki kanāls no Ruda Woda ezera līdz Bartężek ezeram, kopā ar Bartężek ezeru
Bydgoski kanāls
Elbląski kanāls no Druzno ezera līdz Jeziorak ezeram un Szeląg Wielki ezeram, kopā ar šiem ezeriem un ezeriem, kas atrodas gar kanālu, un blakus ūdensceļš Zalewo virzienā no Jeziorak ezera līdz Ewingi ezeram, to ieskaitot
Gliwicki kanāls kopā ar Kędzierzyński kanālu
Jagielloński kanāls no savienojuma ar Elbląg upi līdz Nogat upei
Łączański kanāls
Ślesiński kanāls ar ezeriem, kas atrodas gar šo kanālu, un Gopło ezers
Żerański kanāls
Martwa Wisła upe no Vislas Pšegalinā līdz robežai ar iekšējās jūras ūdeņiem
Narew upe no Biebrza upes ietekas līdz Vislas ietekai, kopā ar Zegrzyński ezeru
Nogat upe no Vislas līdz Vislas līča ietekai
Noteć upe (augšējā) no Gopło ezera līdz savienojumam ar Górnonotecki kanālu, un Górnonotecki kanāls un Noteć upe (apakšējā) no savienojuma ar Bydgoski kanālu līdz Warta upes ietekai
Nysa Łużycka upe no Gubin līdz Oderas upes ietekai
Odera no Racibórz pilsētas līdz savienojumam ar Austrumoderu, kas ietek Regalica upē no Piercing Klucz-Ustowo, kopā ar šo upi un tās sekundārajām pietekām, līdz Dąbie ezeram, kā arī Oderas blakus ūdensceļš no Opatowice slūžām līdz slūžām Vroclavā
Rietumodera no aizsprosta Widuchowa (704,1 km no Oderas) līdz robežai ar iekšējās jūras ūdeņiem, kopā ar sekundārajām pietekām, kā arī Piercing Klucz-Ustowo, kas savieno Austrumoderu ar Rietumoderu
Parnica upe un Piercing Parnicki no Rietumoderas līdz robežai ar iekšējās jūras ūdeņiem
Pisa upe no Roś ezera līdz Narew upes ietekai
Szkarpawa upe no Vislas līdz Vislas līča ietekai
Warta upe no Ślesiński ezera līdz Oderas ietekai
Wielkie Jeziora Mazurskie sistēma, kas ietver ezerus, ko savieno upes un kanāli, un kas veido galveno ūdensceļu no Roś ezera (to ieskaitot) Pišā līdz Węgorzewski kanālam (ieskaitot šo kanālu) Węgorzewo, kopā ar šādiem ezeriem: Seksty, Mikołajskie, Tałty, Tałtowisko, Kotek, Szymon, Szymoneckie, Jagodne, Boczne, Tajty, Kisajno, Dargin, Łabap, Kirsajty un Święcajty, kopā ar Giżycki kanālu un Niegociński kanālu, un Piękna Góra kanālu, Ryńskie ezera (to ieskaitot) blakus ūdensceļš Ryn līdz Nidzkie ezeram (līdz pat 3 km, kas veido robežu ar “Nidzkie ezera” dabas rezervātu), kopā ar šādiem ezeriem: Bełdany, Guzianka Mała un Guzianka Wielka.
Visla no Przemsza upes ietekas līdz savienojumam ar Łączański kanālu, kā arī no šī kanāla ietekas Skawina līdz Vislas ietekai Gdaņskas līcī, izņemot Włocławski rezervuāru.
Slovākijas Republika
Donava: no Devín (km 1880,26) līdz Slovākijas-Ungārijas robežai.
Lielbritānijas Apvienotā Karaliste un Ziemeļīrija
|
SKOTIJA |
|
|
Leith (Edinburga) |
Viļņlaužu iekšpusē |
|
Glāzgova |
Strathclyde ezers |
|
Crinan kanāls |
No Crinan līdz Ardrishaig |
|
Kaledonijas kanāls |
Kanāla daļas |
|
ZIEMEĻĪRIJA |
|
|
Lagan upe |
No Lagan Weir līdz Stranmillis |
|
ANGLIJAS AUSTRUMI |
|
|
Wear upe (bez paisuma un bēguma) |
Vecais dzelzceļa tilts, no Durham līdz Prebends tiltam, Durham |
|
Tees upe |
Upes augštece no Tees aizsprosta |
|
Grimsby doks |
Slūžu iekšpuse |
|
Immingham doks |
Slūžu iekšpuse |
|
Hull doki |
Slūžu iekšpuse |
|
Boston doks |
Slūžu vārtu iekšpuse |
|
Aire un Calder navigācija |
Goole doki līdz Līdsai; savienojums ar Līdsas un Liverpūles kanālu; Bank Dole savienojums ar Selby (Ouse upes slūžas); Castleford savienojums ar Wakefield (Falling slūžas) |
|
Ancholme upe |
No Ferriby slūžām līdz Brigg |
|
Calder un Hebble kanāls |
No Wakefield (Fall Ing slūžas) līdz Broadcut Top slūžām |
|
Foss upe |
No (Zilā tilta) savienojuma ar Ouse upi līdz Monk tiltam |
|
Fossdyke kanāls |
Savienojums ar Trentu līdz Brayford dīķim |
|
Goole doks |
Slūžu vārtu iekšpusē |
|
Hornsea Mere |
Viss kanāls |
|
Hull upe |
No Struncheon Hill slūžām līdz Beverley Beck |
|
Market Weighton kanāls |
No Humber upes slūžām līdz Sod Houses slūžām |
|
New Junction kanāls |
Viss kanāls |
|
Ouse upe |
No Naburn slūžām līdz Nun Monkton |
|
Šefīldas un Dienvidu Jorkšīras kanāls |
No Keadby slūžām līdz Tinsley slūžām |
|
Trenta |
No Kromvela slūžām līdz Shardlow |
|
Witham upe |
No Boston slūžām līdz Brayford dīķim (Linkolna) |
|
VELSA UN ANGLIJAS RIETUMI |
|
|
Severn upe |
Augšpus Llanthony un Maisemore Weirs |
|
Wye upe |
Augšpus Monmouth |
|
Kārdifa |
Roath Park ezers |
|
Talbotas osta |
Slēgto doku iekšpusē |
|
Swansea |
Slēgto doku iekšpusē |
|
Dee upe |
Augšpus Barrelwell Hill ūdens ieguves punkta |
|
Mersey upe |
Doki (izņemot Seaforth doku) |
|
Lune upe |
Augšpus Glasson doka |
|
Eivona (Midlenda) |
No Tewkesbury slūžām līdz Evesham |
|
Glostera |
Glosteras pilsētas doki, Glosteras/Šārpnesa kanāls |
|
Hollingworth ezers |
Viss ezers |
|
Mančestras kuģu kanāls |
Viss kanāls un Salford doki, ieskaitot Irwell upi |
|
Pickmere ezers |
Viss ezers |
|
Tawe upe |
Starp jūras slūžām/Marina un Morfa Atlētikas stadionu |
|
Rudyard ezers |
Viss ezers |
|
Weaver upe |
Lejpus Noričas |
|
ANGLIJAS DIENVIDI |
|
|
Nene upe |
No Wisbech Cut un Nene upes līdz Dog-in a-Doublet slūžām |
|
Great Ouse upe |
Kings Lynn Cut un Great Ouse upe lejpus West Lynn ceļu tilta |
|
Jārmuta |
Yare upes ieteka no līnijas, kas novilkta pāri ziemeļu un dienvidu ieejas piestātnēm, ieskaitot Breydon Water |
|
Lowestoft |
Lowestoft osta lejpus Mutford slūžām līdz līnijai, kas novilkta pāri ārējām ostas ieejas piestātnēm |
|
Alde un Ore upe |
Augšpus ieejai Ore upē līdz Westrow Point |
|
Deben upe |
Augšus Deben upes ieejas līdz Felixstowe Ferry |
|
Orwell upe un Stour upe |
No līnijas, kas novilkta no Fagbury punkta līdz Shotley punktam Orwell upē līdz Ipsvičas dokam, un no līnijas, kas novilkta ziemeļu-dienvidu virzienā cauri Erwarton Ness Stour upē līdz Manningtree |
|
Chelmer un Blackwater kanāls |
Austrumu virzienā no Beeleigh slūžām |
|
Temza un tās pietekas |
Temza augšpus Teddington slūžām līdz Oksfordai |
|
Adur upe un Southwick kanāls |
Adur upe augšpus Tarmac kuģu piestātnes rietumu galam un Southwick kanāla iekšpusē |
|
Arun upe |
Arun upe augšpus Littlehampton Marina |
|
Ouse upe (Saseksa), Newhaven |
Ouse upe augšpus North Quay ziemeļu galam |
|
Bewl Water |
Viss ezers |
|
Grafham Water |
Viss ezers |
|
Rutland Water |
Viss ezers |
|
Thorpe Park Lake |
Viss ezers |
|
Čičestera |
Austrumu pusē no līnijas, kas savieno Cobnor punktu un Chalkdock punktu |
|
Christchurch |
Christchurch ostas iekšienē, izņemot Run upi |
|
Ekseteras kanāls |
Viss kanāls |
|
Eivona (Avon) |
Bristoles pilsētas doki No Netham dambja līdz Pulteney aizsprostam |
3. NODAĻA
4. zona
Beļģijas Karaliste
Viss Beļģijas ūdensceļu tīkls, izņemot 3. zonas ūdensceļus.
Čehijas Republika
Visi pārējie ūdensceļi, kas nav uzskaitīti saistībā ar 1., 2. un 3. zonu.
Vācijas Federatīvā Republika
Visi iekšējie ūdensceļi, izņemot 1., 2. un 3. zonas ūdensceļus.
Francijas Republika
Viss Francijas ūdensceļu tīkls, izņemot 1., 2. un 3. zonas ūdensceļus.
Itālijas Republika
Po upe: no Pjačencas līdz grīvai.
Milānas-Kremonas kanāls, Po upe: beidzamie 15 km līdz Po.
Minčo upe: no Mantujas, Governolo, līdz Po.
Ferrāras ūdensceļš: no Po (Pontelagoskuro), Ferrāra, līdz Garibaldi ostai.
Brondolo un Valles kanāli: no Po austrumu daļas līdz Venēcijas lagūnai.
Fissero kanāls — Tartaro — Canalbianco: no Adrijas jūras līdz Po austrumu daļai.
Venēcijas krasta līnija: no Venēcijas lagūnas līdz Grado.
Lietuvas Republika
Visi Lietuvas ūdensceļi.
Luksemburgas Lielhercogiste
Mozele.
Ungārijas Republika
Visi pārējie ūdensceļi, kas nav uzskaitīti saistībā ar 2. un 3. zonu.
Nīderlandes Karaliste
Visas pārējās upes, kanāli un iekšējās jūras, kas nav uzskaitītas saistībā ar 1., 2. un 3. zonu.
Austrijas Republika
Thaya: līdz pat Bernhardsthal.
March: augšpus km 6,00.
Polijas Republika
Visi pārējie ūdensceļi, kas nav uzskaitīti saistībā ar 1., 2. un 3. zonu.
Slovākijas Republika
Visi pārējie ūdensceļi, kas nav uzskaitīti saistībā ar 3. zonu.
Lielbritānijas Apvienotā Karaliste un Ziemeļīrija
|
SKOTIJA |
|
|
Ratho un Linlithgow Union kanāls |
Viss kanāls |
|
Glāzgova |
Forth un Clyde kanāls Monkland kanāls, Faskine un Drumpellier daļas Hogganfield ezers |
|
ANGLIJAS AUSTRUMI |
|
|
Ancholme upe |
No Brigg līdz Harram Hill slūžām |
|
Calder un Hebble kanāls |
No Broadcut augšējām slūžām līdz Sowerby tiltam |
|
Chesterfield kanāls |
No West Stockwith līdz Worksop |
|
Cromford kanāls |
Viss kanāls |
|
Derwent upe |
No savienojuma ar Ouse upi līdz Stamford tiltam |
|
Driffield navigācija |
No Struncheon Hill slūžām līdz Great Driffield |
|
Erewash kanāls |
No Trentas slūžām līdz Langley dzirnavu slūžām |
|
Huddersfield kanāls |
No savienojuma ar Calder un Hebble pie Coopers tilta līdz Huddersfield Narrow kanālam pie Huddersfield Starp Ashton-Under-Lyne un Huddersfield |
|
Līdsas un Liverpūles kanāls |
No Līdsas upes slūžām līdz Skipton kuģu piestātnei |
|
Light Water Valley Lake |
Viss ezers |
|
The Mere, Scarborough |
Viss ezers |
|
Ouse upe |
Augšpus Nun Monkton dīķim |
|
Pocklington kanāls |
No savienojuma ar Derwent upi līdz Melbourne baseinam |
|
Šefīldas un Dienvidu Jorkšīras kanāls |
No Tinsley slūžām līdz Šefīldai |
|
Soar upe |
No Trentas satekas līdz Loughborough |
|
Trentas un Mersey kanāls |
No Shardlow līdz Dellow Lane slūžām |
|
Ure upe un Ripon kanāls |
No satekas ar Ouse upi līdz Ripon kanālam (Ripon baseins) |
|
Ashton kanāls |
Viss kanāls |
|
VELSA UN ANGLIJAS RIETUMI |
|
|
Eivona (Midlenda) |
Augšpus Evesham |
|
Birmingemas kanāla navigācija |
Viss kanāls |
|
Birmingemas un Feizlijas kanāls |
Viss kanāls |
|
Coventry kanāls |
Viss kanāls |
|
Grand Union kanāls (no Napton satekas līdz Birmingemai un Feizlijai |
Visa kanāla daļa |
|
Kennet un Avon kanāls (No Bātas līdz Ņūberijai) |
Visa kanāla daļa |
|
Lancaster kanāls |
Viss kanāls |
|
Līdsas un Liverpūles kanāls |
Viss kanāls |
|
Llangollen kanāls |
Viss kanāls |
|
Caldon kanāls |
Viss kanāls |
|
Peak Forest kanāls |
Viss kanāls |
|
Macclesfield kanāls |
Viss kanāls |
|
Monmouthshire un Brecon kanāls |
Viss kanāls |
|
Montgomery kanāls |
Viss kanāls |
|
Rochdale kanāls |
Viss kanāls |
|
Swansea kanāls |
Viss kanāls |
|
Neath un Tennant kanāls |
Viss kanāls |
|
Shropshire Union kanāls |
Viss kanāls |
|
Staffordshire un Worcester kanāls |
Viss kanāls |
|
Stretfordas pie Eivonas kanāls |
Viss kanāls |
|
Trenta |
Visa upe |
|
Trentas un Mersey kanāls |
Viss kanāls |
|
Weaver upe |
Augšpus Noričas |
|
Vusteras un Birmingemas kanāls |
Viss kanāls |
|
ANGLIJAS DIENVIDI |
|
|
Nene upe |
Augšpus Dog-in-a-Doublet slūžām |
|
Great Ouse upe |
Kings Lynn augšpus West Lynn ceļu tilta: Great Ouse upe un visi ar to saistītie Fenland ūdensceļi, ieskaitot Cam upi un vidējā līmeņa navigāciju |
|
Norfolkas un Safolkas platie ūdensceļi |
Visas kuģojamās paisuma un bēguma upes un upes bez paisuma un bēguma, platie ūdensceļi, kanāli un ūdensceļi Norfolkas un Safolkas plato ūdensceļu ietvaros, ieskaitot Oulton Broad un šādas upes: Waveney, Yare, Bure, Ant un Thurne, izņemot tās, kas norādītas attiecībā uz Jārmutu un Lowestoft |
|
Blyth upe |
No Blyth upes ieejas līdz Blaitburgai |
|
Alde un Ore upe |
Alde upē augšpus Westrow Point |
|
Deben upe |
Deben upe augšpus Felixstowe prāmju līnijas |
|
Orwell upe un Stour upe |
Visi ūdensceļi Stour upē augšpus Manningtree |
|
Chelmer un Blackwater kanāls |
Rietumu virzienā no Beeleigh slūžām |
|
Temza un tās pietekas |
Stort upe un Lee upe augšpus Bow Creek. Grand Union kanāls augšpus Brentford slūžām, un Regents kanāls augšpus Limehouse baseina, un visi kanāli, kas ar to saistīti. Wey upe augšpus Temzas slūžām. Kennet un Avon kanāls. Temza augšpus Oksfordas. Oksfordas kanāls |
|
Medway upe un the Swale |
Medway upe augšpus Allington slūžām |
|
Stour upe (Kenta) |
Stour upe augšpus piestātnes pie Flagstaff Reach |
|
Douveras osta |
Visa osta |
|
Rother upe |
Rother upe un Karaliskais Militārais kanāls augšpus Scots Float slūžām, un Brede upe augšpus ieejas slūžām |
|
Braitona |
Brighton Marina iekšējā osta augšpus slūžām |
|
Wickstead Park Lake |
Viss ezers |
|
Kennet un Avon kanāls |
Viss kanāls |
|
Grand Union kanāls |
Viss kanāls |
|
Eivona (Avon) |
Augšpus Pulteney aizsprosta |
|
Bridgewater kanāls |
Viss kanāls |
(1) Attiecībā uz kuģiem, kuru reģistrācijas osta ir citur, jāņem vērā 1960. gada 8. aprīļa Emsas-Dollarta līguma 32. pants (BGBl. 1963 II p. 602).
(2) Attiecībā uz kuģiem, kuru reģistrācijas osta ir citā valstī, jāņem vērā 1960. gada 8. aprīļa Emsas-Dollarta līguma 32. pants (BGBl. 1963 II p. 602).
II PIELIKUMS
OBLIGĀTĀS TEHNISKĀS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO 1., 2., 3. UN 4. ZONAS ŪDENSCEĻOS KUĢOJOŠIEM KUĢIEM
SATURS
I DAĻA
1. NODAĻA
VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI
|
1.01. pants |
Definīcijas |
|
1.02. pants |
(Paliek anulēts) |
|
1.03. pants |
(Paliek anulēts) |
|
1.04. pants |
(Paliek anulēts) |
|
1.05. pants |
(Paliek anulēts) |
|
1.06. pants |
Pagaidu prasības |
|
1.07. pants |
Administratīvie norādījumi |
2. NODAĻA
PROCEDŪRA
|
2.01. pants |
Pārbaudes iestādes |
|
2.02. pants |
Pārbaudes pieprasījums |
|
2.03. pants |
Kuģa uzrādīšana pārbaudei |
|
2.04. pants |
(Paliek anulēts) |
|
2.05. pants |
Kopienas pagaidu sertifikāts |
|
2.06. pants |
Kopienas sertifikāta derīgums |
|
2.07. pants |
Precīzas ziņas Kopienas sertifikātā un tā grozījumi |
|
2.08. pants |
(Paliek anulēts) |
|
2.09. pants |
Periodiskas pārbaudes |
|
2.10. pants |
Brīvprātīga pārbaude |
|
2.11. pants |
(Paliek anulēts) |
|
2.12. pants |
(Paliek anulēts) |
|
2.13. pants |
(Paliek anulēts) |
|
2.14. pants |
(Paliek anulēts) |
|
2.15. pants |
Izmaksas |
|
2.16. pants |
Informācija |
|
2.17. pants |
Kopienas sertifikātu reģistrs |
|
2.18. pants |
Oficiālais numurs |
|
2.19. pants |
Līdzvērtīgums un izņēmumi |
II DAĻA
3. NODAĻA
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KUĢUBŪVI
|
3.01. pants |
Pamatnoteikums |
|
3.02. pants |
Izturība un stabilitāte |
|
3.03. pants |
Korpuss |
|
3.04. pants |
Mašīntelpas un katlu telpas, bunkuri |
4. NODAĻA
DROŠĪBAS ATTĀLUMS, BRĪVSĀNI UN IEGRIMES SKALAS
|
4.01. pants |
Drošības attālums |
|
4.02. pants |
Brīvsāni |
|
4.03. pants |
Minimālie brīvsāni |
|
4.04. pants |
Iegrimes atzīmes |
|
4.05. pants |
Tāda piekrauta kuģa maksimālā iegrime, kura tilpnes ne vienmēr ir noslēgtas tā, lai būtu šļakatu izturīgas un drošas pret laika apstākļu ietekmi |
|
4.06. pants |
Iegrimes skalas |
5. NODAĻA
MANEVRĒŠANAS SPĒJA
|
5.01. pants |
Vispārēji nosacījumi |
|
5.02. pants |
Navigācijas pārbaudes |
|
5.03. pants |
Pārbaudes vieta |
|
5.04. pants |
Kuģu un karavānu piekraušanas pakāpe navigācijas pārbaužu laikā |
|
5.05. pants |
Kuģa iekārtu izmantojums navigācijas pārbaudē |
|
5.06. pants |
Paredzētais ātrums (uz priekšu) |
|
5.07. pants |
Apstāšanās spēja |
|
5.08. pants |
Atpakaļgaitas spēja |
|
5.09. pants |
Spēja veikt izvairīšanās darbību |
|
5.10. pants |
Pagriešanās spēja |
6. NODAĻA
STŪRĒŠANAS SISTĒMA
|
6.01. pants |
Vispārīgas prasības |
|
6.02. pants |
Stūres ierīces piedziņa |
|
6.03. pants |
Hidrauliskā stūres ierīces piedziņa |
|
6.04. pants |
Enerģijas avots |
|
6.05. pants |
Manuālā piedziņa |
|
6.06. pants |
Stūres dzenskrūve, ūdens sprausla, cikloidālā dzenskrūve un priekšgala dzinekļa sistēmas |
|
6.07. pants |
Indikatori un uzraudzības ierīces |
|
6.08. pants |
Pagrieziena ātruma regulētāji |
|
6.09. pants |
Pieņemšanas kārtība |
7. NODAĻA
STŪRES MĀJA
|
7.01. pants |
Vispārīgi nosacījumi |
|
7.02. pants |
Neaizsegta redzamība |
|
7.03. pants |
Vispārīgas prasības attiecībā uz vadību, indikācijas un uzraudzības iekārtām |
|
7.04. pants |
Specifiskas prasības attiecībā uz galveno dzinēju un stūrēšanas sistēmas vadības, indikācijas un uzraudzības ierīcēm |
|
7.05. pants |
Navigācijas gaismas, gaismas signāli un skaņas signāli |
|
7.06. pants |
Radara iekārtas un pagrieziena ātruma indikatori |
|
7.07. pants |
Radio telefonijas sistēmas kuģos ar stūres mājām, kas projektētas viena cilvēka veiktai radara navigācijai |
|
7.08. pants |
Iekšējās saziņas ierīces uz kuģa |
|
7.09. pants |
Signalizācijas sistēma |
|
7.10. pants |
Apkure un ventilācija |
|
7.11. pants |
Kuģa pakaļgala enkura darbināšanas iekārta |
|
7.12. pants |
Nolaižamas stūres mājas |
|
7.13. pants |
Ieraksts to kuģu Kopienas sertifikātā, kuru stūres mājas ir projektētas viena cilvēka veiktai radara navigācijai |
8. NODAĻA
DZINĒJU KONSTRUKCIJA
|
8.01. pants |
Vispārīgi nosacījumi |
|
8.02. pants |
Drošības iekārtas |
|
8.03. pants |
Elektrostacija |
|
8.04. pants |
Dzinēja izplūdes sistēma |
|
8.05. pants |
Degvielas tvertnes, caurules un piederumi |
|
8.06. pants |
Smēreļļas, cauruļu un piederumu uzglabāšana |
|
8.07. pants |
Elektroenerģijas pārvades sistēmās, vadības un aktivēšanas sistēmās un apkures sistēmās, caurulēs un piederumos lietojamo eļļu uzglabāšana |
|
8.08. pants |
Tilpnes ūdens izsūknēšanas un drenāžas sistēmas |
|
8.09. pants |
Eļļainā ūdens un izmantotās eļļas uzglabāšana |
|
8.10. pants |
Kuģu emitētais troksnis |
|
8.a NODAĻA |
(Paliek anulēta) |
9. NODAĻA
ELEKTROIEKĀRTAS
|
9.01. pants |
Vispārīgi nosacījumi |
|
9.02. pants |
Elektroenerģijas padeves sistēmas |
|
9.03. pants |
Aizsardzība pret fizisku saskari, cietu priekšmetu radītiem traucējumiem un ūdens iekļūšanu |
|
9.04. pants |
Aizsardzība pret sprādzieniem |
|
9.05. pants |
Zemējums |
|
9.06. pants |
Maksimālais pieļaujamais spriegums |
|
9.07. pants |
Sadales sistēmas |
|
9.08. pants |
Savienojumi ar krastu vai citi ārēji tīkli |
|
9.09. pants |
Elektroenerģijas padeve citam kuģim |
|
9.10. pants |
Ģeneratori un motori |
|
9.11. pants |
Akumulatori |
|
9.12. pants |
Sadales iekārtas |
|
9.13. pants |
Avārijas automātiskie slēdži |
|
9.14. pants |
Iekārtu piederumi |
|
9.15. pants |
Kabeļi |
|
9.16. pants |
Apgaismes iekārtas |
|
9.17. pants |
Navigācijas gaismas |
|
9.18. pants |
(Paliek anulēts) |
|
9.19. pants |
Mehānisko iekārtu signalizācijas un drošības sistēmas |
|
9.20. pants |
Elektroniskās iekārtas |
|
9.21. pants |
Elektromagnētiskā savienojamība |
10. NODAĻA
APRĪKOJUMS
|
10.01. pants |
Enkuru iekārtas |
|
10.02. pants |
Pārējais aprīkojums |
|
10.03. pants |
Pārnēsājami ugunsdzēšamie aparāti |
|
10.03.a pants |
Pastāvīgi uzstādītas ugunsdzēšanas sistēmas kajīšu telpās, stūres mājās un pasažieru telpās |
|
10.03.b pants |
Pastāvīgi uzstādītas ugunsdzēšanas sistēmas mašīntelpās, katlu telpās un sūkņu telpās |
|
10.04. pants |
Kuģa laivas |
|
10.05. pants |
Glābšanas riņķi un glābšanas vestes |
11. NODAĻA
DROŠĪBA DARBA STACIJĀS
|
11.01. pants |
Vispārīgi nosacījumi |
|
11.02. pants |
Aizsardzība pret krišanu |
|
11.03. pants |
Darba vietu izmēri |
|
11.04. pants |
Sānu klāji |
|
11.05. pants |
Piekļuve darba vietām |
|
11.06. pants |
Izejas un avārijas izejas |
|
11.07. pants |
Trepes, pakāpieni un tamlīdzīgas ierīces |
|
11.08. pants |
Iekštelpas |
|
11.09. pants |
Aizsardzība pret roksni un vibrāciju |
|
11.10. pants |
Lūku pārsegi |
|
11.11. pants |
Vinčas |
|
11.12. pants |
Celtņi |
|
11.13. pants |
Degošu šķidrumu uzglabāšana |
12. NODAĻA
KAJĪTES
|
12.01. pants |
Vispārīgi nosacījumi |
|
12.02. pants |
Īpašas prasības attiecībā uz kajīšu konstrukciju |
|
12.03. pants |
Sanitārās iekārtas |
|
12.04. pants |
Kambīzes |
|
12.05. pants |
Dzeramais ūdens |
|
12.06. pants |
Apkure un ventilācija |
|
12.07. pants |
Citas kajīšu iekārtas |
13. NODAĻA
AR DEGVIELU DARBINĀTAS APKURES, ĒDIENU GATAVOŠANAS UN SALDĒŠANAS IEKĀRTAS
|
13.01. pants |
Vispārīgi nosacījumi |
|
13.02. pants |
Šķidro degvielu, eļļas darbinātu iekārtu lietojums |
|
13.03. pants |
Tvaicējošu eļļas degļu krāsnis un izsmidzinošu eļļas degļu apkures ierīces |
|
13.04. pants |
Tvaicējošu eļļas degļu krāsnis |
|
13.05. pants |
Izsmidzinošo eļļas degļu apkures ierīces |
|
13.06. pants |
Piespiedu gaisa padeves apkures ierīces |
|
13.07. pants |
Apkure ar cieto kurināmo |
14. NODAĻA
SAŠĶIDRINĀTĀS GĀZES IEKĀRTAS SADZĪVES VAJADZĪBĀM
|
14.01. pants |
Vispārīgi nosacījumi |
|
14.02. pants |
Iekārtas |
|
14.03. pants |
Tvertnes |
|
14.04. pants |
Padeves bloku atrašanās vietas un izkārtojums |
|
14.05. pants |
Rezerves tvertnes un tukšās tvertnes |
|
14.06. pants |
Spiediena regulētāji |
|
14.07. pants |
Spiediens |
|
14.08. pants |
Cauruļvadi un elastīgās caurules |
|
14.09. pants |
Sadales sistēma |
|
14.10. pants |
Gāzi patērējošās ierīces un to iekārtas |
|
14.11. pants |
Ventilācija un sadegšanas gāzu aizvadīšana |
|
14.12. pants |
Prasības attiecībā uz ekspluatāciju un drošību |
|
14.13. pants |
Pieņemšanas pārbaude |
|
14.14. pants |
Pārbaudes |
|
14.15. pants |
Atestācija |
15. NODAĻA
ĪPAŠAS PASAŽIERU KUĢIEM PIEMĒROJAMAS PRASĪBAS
|
15.01. pants |
Vispārīgi noteikumi |
|
15.02. pants |
Kuģu korpusi |
|
15.03. pants |
Stabilitāte |
|
15.04. pants |
Drošības attālums un brīvsāni |
|
15.05. pants |
Maksimālais pieļaujamais pasažieru skaits |
|
15.06. pants |
Pasažieru telpas un zonas |
|
15.07. pants |
Dzinējspēka sistēma |
|
15.08. pants |
Drošības ierīces un aprīkojums |
|
15.09. pants |
Dzīvības glābšanas aprīkojums |
|
15.10. pants |
Elektroaprīkojums |
|
15.11. pants |
Ugunsdrošība |
|
15.12. pants |
Uguns dzēšana |
|
15.13. pants |
Drošības organizācija |
|
15.14. pants |
Notekūdeņu savākšana un atkritumu iekārtas |
|
15.15. pants |
Atkāpes attiecībā uz noteiktiem pasažieru kuģiem |
15.a NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PASAŽIERU BURINIEKIEM
|
15a.01. pants |
II daļas piemērošana |
|
15a.02. pants |
Izņēmumi noteiktiem pasažieru buriniekiem |
|
15a.03. pants |
Stabilitātes prasības attiecībā uz kuģiem ar uzvilktām burām |
|
15a.04. pants |
Kuģubūves un mehāniska rakstura prasības |
|
15a.05. pants |
Vispārīgi nosacījumi attiecībā uz takelāžu |
|
15a.06. pants |
Vispārīgi nosacījumi attiecībā uz mastiem un takelāžas apaļkokiem |
|
15a.07. pants |
Īpaši noteikumi attiecībā uz mastiem |
|
15a.08. pants |
Īpaši noteikumi attiecībā uz topmastiem |
|
15a.09. pants |
Īpaši noteikumi attiecībā uz bugspritiem |
|
15a.10. pants |
Īpaši noteikumi attiecībā uz klīverkokiem |
|
15a.11. pants |
Īpaši noteikumi attiecībā uz galvenajiem klīverkokiem |
|
15a.12. pants |
Īpaši noteikumi attiecībā uz gafelēm |
|
15a.13. pants |
Vispārīgi noteikumi attiecībā uz nekustīgo un kustīgo takelāžu |
|
15a.14. pants |
Īpaši noteikumi attiecībā uz nekustīgo takelāžu |
|
15a.15. pants |
Īpaši noteikumi attiecībā uz kustīgo takelāžu |
|
15a.16. pants |
Savienojumi un takelāžas daļas |
|
15a.17. pants |
Buras |
|
15a.18. pants |
Aprīkojums |
|
15a.19. pants |
Pārbaudes |
16. NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KAS PIEMĒROJAMAS KUĢIEM, KURI PAREDZĒTI KĀ STUMTAS VAI VILKTAS KARAVĀNAS VAI SĀNU PIE SĀNA SAVIENOTU KUĢU STRUKTŪRAS DAĻA
|
16.01. pants |
Stumšanas veikšanai piemērots kuģis |
|
16.02. pants |
Kuģis, kas piemērots stumšanai |
|
16.03. pants |
Kuģis, kas piemērots sānu pie sāna savienotu kuģu struktūras dzīšanai uz priekšu |
|
16.04. pants |
Kuģis, kas piemērots tam, lai to dzītu uz priekšu karavānu sastāvā |
|
16.05. pants |
Kuģis, kas piemērots vilkšanai |
|
16.06. pants |
Karavānu navigācijas pārbaudes |
|
16.07. pants |
Ieraksti Kopienas sertifikātā |
17. NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KAS PIEMĒROJAMAS PELDOŠĀM IEKĀRTĀM
|
17.01. pants |
Vispārīgi nosacījumi |
|
17.02. pants |
Atkāpes |
|
17.03. pants |
Papildu prasības |
|
17.04. pants |
Atlikušais drošības attālums |
|
17.05. pants |
Atlikušie brīvsāni |
|
17.06. pants |
Sasvēršanās uz sāniem pārbaude |
|
17.07. pants |
Stabilitātes apstiprinājums |
|
17.08. pants |
Stabilitātes apstiprinājums samazinātu atlikušo brīvsānu gadījumā |
|
17.09. pants |
Iegrimes atzīmes un iegrimes skalas |
|
17.10. pants |
Peldošas iekārtas bez stabilitātes apstiprinājuma |
18. NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO DARBLAUKUMU KUĢIEM
|
18.01. pants |
Darbības nosacījumi |
|
18.02. pants |
II daļas piemērošana |
|
18.03. pants |
Izņēmumi |
|
18.04. pants |
Drošības attālums un brīvsāni |
|
18.05. pants |
Kuģa laivas |
19. NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO VĒSTURISKAJIEM KUĢIEM (Paliek anulēta)
19.a NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO KANĀLA BARŽĀM (Paliek anulēta)
19.b NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO 4. ZONAS ŪDENSCEĻOS KUĢOJOŠIEM KUĢIEM
|
19b.01. pants |
4. nodaļas piemērošana |
20. NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO JŪRAS KUĢIEM (Paliek anulēta)
21. NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO ATPŪTAS KUĢIEM
|
21.01. pants |
Vispārīgi nosacījumi |
|
21.02. pants |
II daļas piemērošana |
|
21.03. pants |
(Paliek anulēts) |
22. NODAĻA
KONTEINERUS PĀRVADĀJOŠO KUĢU STABILITĀTE
|
22.01. pants |
Vispārīgi nosacījumi |
|
22.02. pants |
Nenostiprinātu konteineru pārvadāšanas stabilitātes apstiprinājuma robežnosacījumi un aprēķina metode |
|
22.03. pants |
Nostiprinātu konteineru pārvadāšanas stabilitātes apstiprinājuma robežnosacījumi un aprēķina metode |
|
22.04. pants |
Stabilitātes novērtēšanas procedūra uz kuģa |
22.a NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO KUĢIEM, KAS GARĀKI PAR 110 M
|
22a.01. pants |
I daļas piemērošana |
|
22a.02. pants |
II daļas piemērošana |
|
22a.03. pants |
Izturība |
|
22a.04. pants |
Peldspēja un stabilitāte |
|
22a.05. pants |
Papildu prasības |
|
22a.06. pants |
IV daļas piemērošana pārbūves gadījumā |
22.b NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO ĀTRGAITAS KUĢIEM
|
22b.01. pants |
Vispārīgi nosacījumi |
|
22b.02. pants |
I daļas piemērošana |
|
22b.03. pants |
II daļas piemērošana |
|
22b.04. pants |
Sēdvietas un drošības jostas |
|
22b.05. pants |
Brīvsāni |
|
22b.06. pants |
Peldspēja, stabilitāte un apakšiedalījums |
|
22b.07. pants |
Stūres māja |
|
22b.08. pants |
Papildu aprīkojums |
|
22b.09. pants |
Slēgtās zonas |
|
22b.10. pants |
Izejas un glābšanās ceļi |
|
22b.11. pants |
Ugunsdrošība un ugunsdzēšana |
|
22b.12. pants |
Pārejas noteikumi |
III DAĻA
23. NODAĻA
KUĢU APRĪKOJUMS SAISTĪBĀ AR TO APKALPOŠANU
|
23.01. pants |
(Paliek anulēts) |
|
23.02. pants |
(Paliek anulēts) |
|
23.03. pants |
(Paliek anulēts) |
|
23.04. pants |
(Paliek anulēts) |
|
23.05. pants |
(Paliek anulēts) |
|
23.06. pants |
(Paliek anulēts) |
|
23.07. pants |
(Paliek anulēts) |
|
23.08. pants |
(Paliek anulēts) |
|
23.09. pants |
Kuģu aprīkojums |
|
23.10. pants |
(Paliek anulēts) |
|
23.11. pants |
(Paliek anulēts) |
|
23.12. pants |
(Paliek anulēts) |
|
23.13. pants |
(Paliek anulēts) |
|
23.14. pants |
(Paliek anulēts) |
|
23.15. pants |
(Paliek anulēts) |
IV DAĻA
24. NODAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
|
24.01. pants |
Pārejas noteikumu piemērojamība kuģiem, kas jau ir ekspluatācijā |
|
24.02. pants |
Atbrīvojumi kuģiem, kas jau ir ekspluatācijā |
|
24.03. pants |
Atbrīvojumi kuģiem, kas nolaisti ūdenī 1976. gada 1. aprīlī vai pirms tam |
|
24.04. pants |
Citi atbrīvojumi |
|
24.05. pants |
(Paliek anulēts) |
|
24.06. pants |
Atbrīvojumie kuģiem, kas nav ietverti 24.01. pantā |
|
24.07. pants |
(Paliek anulēts) |
24.a NODAĻA
PAPILDU PĀREJAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KUĢIEM, KAS NEKUĢO A ZONAS R ŪDENSCEĻOS
|
24a.01. pants |
Pārejas noteikumu piemērošana kuģiem, kas jau ir ekspluatācijā, un iepriekšējo Kopienas sertifikātu derīgums |
|
24a.02. pants |
Atkāpes attiecībā uz ekspluatācijā jau esošajiem kuģiem |
|
24a.03. pants |
Atkāpes attiecībā uz kuģiem, kas nolaisti ūdenī pirms 1985. gada 1. janvāra |
|
24a.04. pants |
Citi atbrīvojumi |
|
I pielikums |
DROŠĪBAS ZĪMES |
|
II pielikums |
ADMINISTRATĪVI NORĀDĪJUMI |
I DAĻA
1. NODAĻA
VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI
1.01. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
|
|
Kuģu veidi
|
|
|
Kuģu montāžas
|
|
|
Atsevišķas telpas uz kuģa
|
|
|
Jūras tehnoloģijas termini
|
|
|
Stūrēšanas sistēma
|
|
|
Konstrukciju sastāvdaļu un materiālu īpašības
|
|
|
Citas definīcijas
|
1.02. pants
(Paliek anulēts)
1.03. pants
(Paliek anulēts)
1.04. pants
(Paliek anulēts)
1.05. pants
(Paliek anulēts)
1.06. pants
Pagaidu prasības
Pagaidu prasības var pieņemt saskaņā ar direktīvas 19. pantā noteikto procedūru gadījumos, kas tas uzskatāms par steidzami nepieciešamu, lai pielāgotos iekšējo ūdensceļu transporta tehniskajam progresam, pieļautu atkāpes no šīs direktīvas noteikumiem pirms paredzama pašas direktīvas grozījuma vai arī lai dotu iespēju veikt pārbaudes. Prasības publicē, un tās ir spēkā, augstākais, trīs gadus. Tās stājas spēkā vienlaicīgi un atceļ atbilstīgi vieniem un tiem pašiem nosacījumiem visās dalībvalstīs.
1.07. pants
Administratīvie norādījumi
Lai padarītu šīs direktīvas ieviešanu vienkāršāku un vienotāku, saistošus administratīvos norādījumus attiecībā uz pārbaudēm var pieņemt saskaņā ar direktīvas 19. pantā noteikto procedūru.
2. NODAĻA
PROCEDŪRA
2.01. pants
Pārbaudes iestādes
1. Pārbaudes iestādes izveido dalībvalstis.
2. Pārbaudes iestādē ir priekšsēdētājs un eksperti.
Katrā iestādē kā eksperti ir vismaz šādi cilvēki:
|
a) |
amatpersona no tās pārvaldes, kas atbild par iekšējo kuģošanu; |
|
b) |
eksperts iekšējo ūdensceļu kuģu un to dzinēju konstrukcijas jautājumos; |
|
c) |
kuģniecības eksperts ar attiecīgu kuģniecības sertifikātu. |
3. Priekšsēdētāju un ekspertus katrā iestādē ieceļ tās valsts iestādes, kurā šī iestāde tiek izveidota. Uzsākot pildīt savus pienākumus, priekšsēdētājs un eksperti iesniedz rakstveida deklarāciju par to, ka viņi šos pienākumus veiks pilnībā neatkarīgi. No amatpersonām deklarācija netiek prasīta.
4. Pārbaudes iestādēm palīdzību var sniegt speciālisti-eksperti atbilstoši spēkā esošajiem valsts noteikumiem.
2.02. pants
Pārbaudes pieprasījums
1. Kārtību, kādā tiek pieprasīta pārbaude, kā arī šādas pārbaudes vietu un laiku nosaka iestādes, kas izdod Kopienas sertifikātu. Kompetentā iestāde nosaka, kādi dokumenti jāiesniedz. Šai kārtībai jābūt tādai, lai pārbaude varētu notikt pienācīgā laikposmā pēc pieteikuma iesniegšanas.
2. Tāda kuģa īpašnieks, uz ko šī direktīva neattiecas, vai viņa pārstāvis var pieprasīt Kopienas sertifikātu. Viņa pieprasījumu izpilda, ja kuģis atbilst šīs direktīvas prasībām.
2.03. pants
Kuģa uzrādīšana pārbaudei
1. Kuģa īpašnieks vai tā pārstāvis pārbaudei uzrāda kuģi bez kravas, tīru un ar pilnu aprīkojumu. Viņš sniedz vajadzīgo palīdzību pārbaudē, piemēram, nodrošinot piemērotu laivu, nodrošinot personāla pieejamību un atvieglojot to tilpņu vai iekārtu pārbaudi, kas nav tieši pieejamas vai redzamas.
2. Pārbaudes iestāde pirmajā reizē pieprasa sauso pārbaudi. No šādas sausās pārbaudes var atbrīvot, ja tiek uzrādīts klasifikācijas sertifikāts vai sertifikāts no apstiprinātas klasificēšanas sabiedrības, kas apliecina, ka kuģa konstrukcija atbilst tās prasībām, vai arī tiek uzrādīts sertifikāts, kas apliecina, ka kompetenta iestāde jau veikusi pārbaudi ārpus ūdens kādā citā nolūkā. Ja pārbaudes notiek regulāri vai ir notikusi pārbaude, kāda paredzēta šīs direktīvas 15. pantā, pārbaudes iestāde var pieprasīt pārbaudi ārpus ūdens.
Pārbaudes iestāde sākotnējās pašgājēju kuģu vai karavānu pārbaudes laikā vai arī gadījumos, kad dzinēju vai stūrēšanas iekārtās izdarītas nozīmīgas izmaiņas, veic izmēģinājuma reisus.
3. Pārbaudes iestāde var pieprasīt turpmākus darbības testus un citus papildu dokumentus. Šis noteikums ir spēkā arī kuģa būves laikā.
2.04. pants
(Paliek anulēts)
2.05. pants
Kopienas pagaidu sertifikāts
1. Kompetentā iestāde var izdot Kopienas pagaidu sertifikātu:
|
a) |
attiecībā uz kuģiem, ar ko paredzēts braukt uz konkrētu vietu ar kompetentās iestādes atļauju, lai iegūtu Kopienas sertifikātu; |
|
b) |
attiecībā uz kuģiem, kuru Kopienas sertifikāts uz laiku aizturēts vienā no iestādēm, kas minētas šīs direktīvas 2.07. pantā vai arī 12. un 16. pantā; |
|
c) |
attiecībā uz kuģiem, kuru Kopienas sertifikāts tiek sagatavots pēc sekmīgas pārbaudes; |
|
d) |
attiecībā uz kuģiem, kas neatbilst visiem nepieciešamajiem nosacījumiem, lai iegūtu Kopienas sertifikātu, kā minēts V.1. pielikumā; |
|
e) |
attiecībā uz kuģiem, kas ir tik bojāti, ka to stāvoklis vairs neatbilst Kopienas sertifikātam; |
|
f) |
attiecībā uz peldošajām konstrukcijām vai iekārtām, kuriem iestādes, kas atbild par speciālām transporta operācijām, izdod pilnvarojumu veikt īpašu transporta operāciju, ka paredz dalībvalstu spēkā esošie kuģniecības iestāžu noteikumi, ievērojot šāda Kopienas sertifikāta iegūšanas nepieciešamību; |
|
g) |
attiecībā uz kuģiem, kuros konstatētas novirzes no II daļas noteikumiem, kā paredzēts 2.19. panta 2. iedaļā. |
2. Kopienas pagaidu sertifikātu sastāda, izmantojot V.3. pielikumā noteikto modeli, ja kuģu, peldošo veidojumu vai peldošo objektu kuģojamība ir pietiekami nodrošināta.
Tas ietver nosacījumus, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamiem, un ir spēkā:
|
a) |
1. iedaļas a) apakšpunktā un d)-f) apakšpunktā minētajos gadījumos attiecībā uz vienreizēju specifisku braucienu, kas tiek veikts atbilstošā laikposmā un nepārsniedz vienu mēnesi; |
|
b) |
1. iedaļas b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos uz atbilstošu laika periodu; |
|
c) |
1. iedaļas g) apakšpunktā minētajos gadījumos uz sešiem mēnešiem. Kopienas pagaidu sertifikātu iespējams pagarināt vienā reizē par sešiem mēnešiem, līdz šīs direktīvas 19. pantā minētā Komiteja ir pieņēmusi savu lēmumu. |
2.06. pants
Kopienas sertifikāta derīgums
1. To Kopienas sertifikātu derīguma termiņu, ko izdod attiecībā uz jaunbūvētiem kuģiem saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, nosaka kompetentā iestāde, augstākais, līdz pat:
|
a) |
pieciem gadiem pasažieru kuģu gadījumā; |
|
b) |
desmit gadiem visu citu kuģu gadījumā. |
Derīguma termiņu ieraksta Kopienas sertifikātā.
2. To kuģu gadījumā, kas pirms pārbaudes jau bijuši ekspluatācijā, kompetentā iestāde nosaka Kopienas sertifikāta derīguma termiņu katrā atsevišķajā gadījumā, ievērojot pārbaudes rezultātus. Tomēr derīguma termiņš nevar pārsniegt pirmajā iedaļā norādītos.
2.07. pants
Precīzas ziņas Kopienas sertifikātā un tā grozījumi
1. Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis kompetentajai iestādei dara zināmas jebkādas izmaiņas kuģa nosaukumā vai īpašuma tiesībās, jebkādus pārmērījumus un jebkādas izmaiņas oficiālajā numurā, reģistrācijā vai attiecībā uz ostu, kurā kuģis reģistrēts, un nosūta Kopienas sertifikātu šai iestādei, lai tajā veiktu attiecīgos grozījumus.
2. Visas kompetentās iestādes var papildināt informāciju Kopienas sertifikātā vai arī to izmainīt.
3. Ja kāda kompetentā iestāde veic grozījumus vai papildina informāciju Kopienas sertifikātā, tā informē to kompetento iestādi, kas attiecīgo Kopienas sertifikātu ir izdevusi.
2.08. pants
(Paliek anulēts)
2.09. pants
Periodiskas pārbaudes
1. Pirms kuģu Kopienas sertifikātu termiņa beigām kuģus pakļauj periodiskajai pārbaudei.
2. Pēc īpašnieka vai viņa pārstāvja pamatota pieprasījuma kompetentā iestāde var izņēmuma kārtā un bez jebkādām turpmākām pārbaudēm piešķir Kopienas sertifikāta derīguma termiņa pagarinājumu ne vairāk kā par sešiem mēnešiem. Šādu pagarinājumu piešķir rakstveidā, un to glabā uz kuģa.
3. Kompetentā iestāde atkal nosaka Kopienas sertifikāta derīguma termiņu atbilstoši šādas pārbaudes rezultātiem.
Derīguma termiņu ieraksta Kopienas sertifikātā un dara zināmu tai iestādei, kura šo Kopienas sertifikātu ir izdevusi.
4. Ja tā vietā, lai pagarinātu derīguma termiņu, Kopienas sertifikātu nomaina ar jaunu tā variantu, iepriekšējo Kopienas sertifikātu atdod atpakaļ tai kompetentajai iestādei, kura to izdevusi.
2.10. pants
Brīvprātīga pārbaude
Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis jebkurā laikā var brīvprātīgi pieprasīt pārbaudi.
Jārīkojas saskaņā ar šādu pārbaudes pieprasījumu.
2.11. pants
(Paliek anulēts)
2.12. pants
(Paliek anulēts)
2.13. pants
(Paliek anulēts)
2.14. pants
(Paliek anulēts)
2.15. pants
Izmaksas
Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis sedz visas izmaksas, kas rodas saistībā ar kuģa pārbaudi un Kopienas sertifikāta izdošanu atbilstoši īpašam cenu sarakstam, ko nosaka katra dalībvalsts.
2.16. pants
Informācija
Kompetentā iestāde var atļaut personām, kas var pamatot savu interesi, iepazīties ar Kopienas sertifikāta saturu un var izsniegt šīm personām izrakstus no Kopienas sertifikātiem vai to kopijas, kas ir attiecīgi apstiprinātas kā patiesas un atzīmētas kā kopijas.
2.17. pants
Kopienas sertifikātu reģistrs
1. Kompetentās iestādes Kopienu sertifikātiem, ko tās izsniedz, piešķir kārtas numuru. Šīs iestādes uztur visu savu izsniegto Kopienas sertifikātu reģistru saskaņā ar šīs direktīvas VI pielikumu.
2. Kompetentās iestādes uztur visu savu izsniegto Kopienas sertifikātu oriģinālus vai kopijas un ieraksta tajos jebkuru informāciju un grozījumus līdz ar Kopienas sertifikātu atcelšanas vai aizstāšanas faktiem.
2.18. pants
Oficiālais numurs
1. Kompetentā iestāde, kas izsniegusi Kopienas sertifikātu, ieraksta šajā Kopienas sertifikātā oficiālo numuru, ko konkrētajam kuģim piešķīrusi kompetentā iestāde tajā dalībvalstī, kurā kuģis reģistrēts vai kurā atrodas tā reģistrācijas osta.
Ciktāl tas attiecas uz to valstu kuģiem, kas nav dalībvalstis, oficiālo numuru, kas ierakstāms Kopienas sertifikātā, piešķir tā kompetentā iestāde, kas izsniedz Kopienas sertifikātu.
Šīs prasības neattiecas uz atpūtas kuģiem.
2. (Paliek anulēts)
3. (Paliek anulēts)
4. Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis vēršas kompetentajās iestādēs, lai tā kuģim piešķirtu oficiālo numuru. Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis atbild arī par tā oficiālā numura, kas ierakstīts Kopienas sertifikātā, uzlikšanu un noņemšanu, kolīdz tas vairs nav spēkā.
2.19. pants
Līdzvērtīgums un izņēmumi
1. Ja II daļas noteikumi prasa noteiktu materiālu, konstrukciju vai iekārtas daļu lietojumu vai esamību uz kuģa vai arī noteiktu konstrukcijas aspektu vai noteiktu iekārtojumu pieņemšanu, kompetentā iestāde var atļaut citu materiālu, konstrukciju vai iekārtas daļu lietojumu vai esamību uz konkrētā kuģa vai arī citu konstrukcijas raksturlielumu vai citu iekārtojumu pieņemšanu, ja saskaņā ar šīs direktīvas 19. panta 2. punktā noteikto procedūru tie ir atzīti par līdzvērtīgiem.
2. Ja saskaņā ar šīs direktīvas 19. panta 2. punktā noteikto procedūru Komiteja nevienojas par līdzvērtīgumu, kā paredzēts 1. iedaļā, kompetentā iestāde var izsniegt Kopienas pagaidu sertifikātu.
Saskaņā ar 19. panta 2. punktā noteikto procedūru kompetentās iestādes viena mēneša laikā pēc Kopienas pagaidu sertifikāta izsniegšanas saskaņā ar 2.05. panta 1. punkta g) apakšpunktu iesniedz ziņojumu Komitejai, norādot kuģa nosaukumu un oficiālo numuru, izņēmuma būtību un statusu, kādā kuģis ir reģistrēts vai kāds tam ir tā reģistrācijas ostā.
3. Saskaņā ar 19. panta 2. punktā noteikto procedūru kompetentā iestāde, pamatojoties uz Komitejas ieteikumu, var specifiskam kuģim izmēģinājuma nolūkā un uz ierobežotu laikposmu izsniegt Kopienas sertifikātu, kurā iestrādātas jaunas tehniskās prasības, ar ko izdara izņēmumu no prasībām, kas minētas II daļā, ar noteikumu, ka minētās tehniskās prasības nodrošina līdzvērtīgu drošību.
4. 1. un 3. iedaļā minēto līdzvērtīgumu un izņēmumus norāda Kopienas sertifikātā. Par to informē Komisiju.
II DAĻA
3. NODAĻA
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KUĢUBŪVI
3.01. pants
Pamatnoteikums
Kuģus būvē saskaņā ar labu kuģu būvniecības praksi.
3.02. pants
Izturība un stabilitāte
1. Korpuss ir pietiekami izturīgs, lai izturētu visu spriegumu, kādam tas parasti ir pakļauts.
|
a) |
Jaunbūvētu kuģu gadījumā vai arī lielāku pārveidojumu gadījumā, kas ietekmē kuģa izturību, atbilstošu izturību pierāda, iesniedzot konstrukcijas aprēķinu apliecinājumu. Šāds apliecinājums nav nepieciešams, ja ir iesniegts apstiprinātas klasificēšanas sabiedrības izdots klasifikācijas sertifikāts vai deklarācija. |
|
b) |
Ja notiek pārbaude, kā minēts 2.09. pantā, minimālo dibena, tilpnes un sānu plātņu biezumu pārbauda saskaņā ar šādiem nosacījumiem: attiecībā uz kuģiem, kas būvēti no tērauda, minimālo biezumu tmin atspoguļo augstākais rādītājs, kas izriet no šādām formulām:
|
|
c) |
Gareniska karkasa kuģos ar divkāršu dibenu un spārnu tukšumiem minimālo vērtību, kas aprēķināta plātņu biezumam saskaņā ar b) apakšpunkta formulām, var samazināt līdz aprēķinātai vērtībai, ko apstiprinājusi apstiprināta klasificēšanas sabiedrība attiecībā uz pietiekamu korpusa izturību (garenisko, sānu un vietējo izturību). Ja dibena, tilpnes vai sānu plātņu biezuma vērtība ir mazāka par pieļaujamo vērtību, kas noteikta šeit minētajā veidā, plātnes atjauno. |
Minimālās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar šeit minēto metodi, ir robežvērtības, ņemot vērā parasto vienmērīgo nodilumu un ar nosacījumu, ka ir izmantots kuģubūves tērauds un ka iekšējās konstrukciju sastāvdaļas, tādas kā karkasi, karkasa grīda, galvenās garenisko un šķērsenisko konstrukciju daļas ir labā stāvoklī, un ka korpuss neuzrāda nekādu gareniskās izturības pārslodzi.
Tiklīdz šādas vērtības vairs netiek sasniegtas, konkrētās plātnes remontē vai nomaina. Tomēr vietēji attiecībā uz maziem laukumiem ir pieņemami mazāki biezumi, kas nepārsniedz 10 % samazinājumu no aprēķinātajām vērtībām.
2. Ja korpusa konstrukcijā ir izmantots cits materiāls, nevis tērauds, aprēķinā pierāda, ka korpusa izturība (gareniskā, sānu un vietējā izturība) ir līdzvērtīga vismaz tādai izturībai, kādu nodrošinātu tērauda lietojums, ievērojot minimālo biezumu saskaņā ar 1. iedaļas nosacījumiem. Ja tiek uzrādīts atzītas klasificēšanas sabiedrības izsniegts attiecīgās kategorijas sertifikāts vai deklarācija, no aprēķina apliecinājuma var atteikties.
3. Kuģu stabilitāte atbilst tiem paredzētajam lietojumam.
3.03. pants
Korpuss
1. Starpsienas, kas sniedzas līdz klājam vai, ja klāja nav, līdz margapmalei, iebūvē šādos punktos:
|
a) |
sadursmes starpsiena ir pienācīgā attālumā no priekšgala tādā veidā, lai tiktu nodrošināta piekrauta kuģa peldspēja, ar atlikušo drošības attālumu 100 mm apmērā, ja ūdens iekļūst ūdensdrošajā nodalījumā pirms sadursmes starpsienas. Ja sadursmes starpsiena ir iebūvēta attālumā starp 0,04 L un 0,04 L + 2 m, ko mēra no priekšējā perpendikula maksimālās pieļaujamās iegrimes līmenī, 1. punktā minēto prasību noteikti uzskata par izpildītu. Ja šis attālums pārsniedz 0,04 L + 2 m, 1. punktā noteikto prasību pierāda ar aprēķinu. Attālumu iespējams samazināt līdz 0,03 L. Tādā gadījumā 1. punktā noteikto prasību pierāda ar aprēķinu, pieņemot, ka nodalījums sadursmes starpsienas priekšā un blakus esošie nodalījumi visi ir piepildīti ar ūdeni; |
|
b) |
kuģos, kuru kopējais garums pārsniedz 25 m, aizmugurējā starpsiena ir pienācīgā attālumā no kuģa pakaļgala. |
2. Neviena kajīte, nedz kuģa drošībai vai darbībai nepieciešamā konstrukcija nevar atrasties pirms sadursmes starpsienas līmeņa. Šī prasība neattiecas uz enkura mehānismu.
3. Kajītes, mašīntelpas un katlu telpas, kā arī visas darba telpas, kas ir to daļas, ir atdalītas no kravas telpām ar ūdensdrošām šķērseniskām starpsienām, kas sniedzas līdz klājam.
4. Kajītes ir atdalītas no mašīntelpām, katlu telpām un tilpnēm ar gāzes necaurlaidīgām starpsienām, un tās ir tieši pieejamas no klāja. Ja šādas pieejas nav, tad ir avārijas izeja, kas ved tieši uz klāju.
5. 1. un 3. iedaļā norādītajās starpsienās un 4. iedaļā norādītajos telpu atdalījumos nav nekādu atveru.
Tomēr durvis aizmugures starpsienā un atveres, jo īpaši uz dzenskrūves vārpstām un cauruļvadiem, ir atļautas, ja tās būvētas tā, ka tās neietekmē starpsienu un citu atdalījumu efektivitāti starp telpām. Aizmugures starpsienas durvis ir atļautas tikai tad, ja no stūres mājas ar tālvadības uzraudzību var noteikt, vai durvis ir atvērtas vai aizvērtas, un durvju abās pusēs ir šāds skaidri salasāms norādījums:
“Pēc lietošanas nekavējoties aizvērt durvis”
6. Ūdens ievadi un izvadi, un ar tiem saistītie cauruļvadi ir tādi, lai nav iespējama neparedzēta ūdens iekļūšana kuģī.
7. Kuģu priekšējās daļas ir būvētas tādā veidā, lai enkuri nedz pilnībā, nedz daļēji neizvirzītos aiz sānu apšuvuma.
3.04. pants
Mašīntelpas un katlu telpas, bunkuri
1. Mašīntelpas vai katlu telpas ir izkārtotas tā, lai tajās uzstādītās iekārtas ir viegli un droši darbināt, apkalpot un uzturēt.
2. Šķidrās degvielas vai ziežeļļu bunkuriem nav kopīgas sienas ar pasažieru telpām un kajītēm, kas parastas ekspluatācijas gadījumā būtu pakļautas šķidruma statiskajam spiedienam.
3. Mašīntelpu, katlu telpu un bunkuru starpsienas, griesti un durvis ir no tērauda vai cita līdzvērtīga ugunsdroša materiāla.
Mašīntelpās izmantotais izolācijas materiāls ir aizsargāts pret degvielas un degvielas tvaiku iekļūšanu.
Visas atveres mašīntelpu, katlu telpu un bunkuru telpu sienās, griestos un durvīs ir tādas, lai tās varētu aizvērt no telpas ārpuses. Slēgmehānismi ir no tērauda vai līdzvērtīga ugunsdroša materiāla.
4. Mašīntelpas, katlu telpas un citas zonas, kurās var izdalīties viegli uzliesmojošas vai toksiskas gāzes, ir iespējams pienācīgi vēdināt.
5. Pieejas un kāpnes, kas nodrošina piekļuvi mašīnu un katlu telpām un bunkuriem, ir stingri nostiprinātas un būvētas no tērauda vai cita triecienizturīga un ugunsdroša materiāla.
6. Mašīntelpās un katlu telpās ir divas izejas, viena no kurām var būt avārijas izeja.
Otras izejas var nebūt, ja:
|
a) |
mašīnu vai katlu telpas kopējais grīdas laukums (vidējais garums x vidējais platums grīdas seguma līmenī) nepārsniedz 35 m2 un |
|
b) |
eja starp visiem punktiem, kuros jāveic apkalpes vai apkopes darbība, un izeju vai pieejas sākums tās izejas tuvumā, kas ved uz ārpusi, nav garāka par 5 m, un |
|
c) |
apkalpes punktā, kas atrodas vistālāk no izejas durvīm, un — ievērojot atkāpi no 10.03. panta 1. iedaļas e) apakšpunkta nosacījumus — punktā, kur dzinēju iestatītā jauda nepārsniedz 100 kW, ir liesmu slāpētājs. |
7. Maksimāli pieļaujamais skaņas spiediena līmenis mašīntelpā ir 110 dB(A). Mērījuma punktus izvēlas, ņemot vērā vajadzīgo apkopi, kad mašīntelpā esošā iekārta darbojas normāli.
4. NODAĻA
DROŠĪBAS ATTĀLUMS, BRĪVSĀNI UN IEGRIMES SKALAS
4.01. pants
Drošības attālums
1. Drošības attālums ir vismaz 300 mm.
2. Kuģiem, kuru atveres nevar aizvērt ar šļakatu necaurlaidīgām un pret laika apstākļiem izturīgām ierīcēm, kā arī kuģiem, kuru tilpnes nav nosegtas, drošības attālumu palielina tādā veidā, lai visas šīs atveres atrastos vismaz 500 mm attālumā no maksimālās iegrimes līmeņa.
4.02. pants
Brīvsāni
1. Tādu kuģu brīvsāni, kuriem ir nepārtraukts klājs un nav noviržu un virsbūvju, ir 150 mm.
2. Kuģu ar novirzēm un virsbūvēm brīvsānus aprēķina, izmantojot šādu formulu:
kur:
|
α |
ir korekcijas koeficients, kurā ievērotas visas attiecīgās virsbūves; |
|
βv |
ir koeficients tās kuģa priekšgala novirzīšanās no kursa ietekmes labošanai, kas izriet no virsbūvju klātbūtnes kuģa garuma L priekšējā ceturtdaļā; |
|
βa |
ir koeficients tās kuģa pakaļgala novirzīšanās no kursa ietekmes labošanai, kas izriet no virsbūvju klātbūtnes kuģa garuma L aizmugurējā ceturtdaļā; |
|
Sev |
ir faktiskā kuģa priekšgala novirze, izteikta mm; |
|
Sea |
ir faktiskā kuģa pakaļgala novirze, izteikta mm. |
3. Koeficientu α aprēķina, izmantojot šādu formulu:
kur:
|
lem |
ir to virsbūvju faktiskais garums, izteikts m, kas atrodas vidusdaļā atbilstoši pusei kuģa garuma L; |
|
lev |
ir tās virsbūves faktiskais garums, izteikts m, kas atrodas kuģa garuma L priekšējā ceturtdaļā; |
|
lea |
ir tās virsbūves faktiskais garums, izteikts m, kas atrodas kuģa garuma L aizmugurējā ceturtdaļā. |
Virsbūves faktisko garumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
kur:
|
l |
ir attiecīgās virsbūves faktiskais garums, izteikts m; |
|
b |
ir attiecīgās virsbūves faktiskais platums, izteikts m; |
|
B1 |
ir kuģa platums, izteikts m, mērīts no vertikālo sānu plātņu ārpuses klāja līmenī daļēji gar attiecīgo virsbūvi; |
|
h |
ir attiecīgās virsbūves augstums, izteikts m. Tomēr lūku gadījumā, h iegūst, samazinot komingsu augstumu par pusi no drošības attāluma atbilstoši 4.01. panta 1. un 2. iedaļai. Nekādā gadījumā par h nedrīkst pieņemt tādu vērtību, kas pārsniedz 0,36 m. |
4. Koeficientus βv un βa aprēķina, izmantojot šādas formulas:
5. Faktiskās kuģa pakaļgala/priekšgala novirzes Sev/Sea aprēķina, izmantojot šādas formulas:
|
|
Sev = Sv · p |
|
|
Sea = Sa · p |
kur:
|
Sv |
ir faktiskā kuģa priekšgala novirze, izteikta mm; tomēr Sv nevar pieņemt lielāku par 1 000 mm; |
|
Sa |
ir faktiskā kuģa pakaļgala novirze, izteikta mm; tomēr Sa nevar pieņemt lielāku par 500 mm; |
|
p |
ir koeficients, kas aprēķināts, izmantojot šādu formulu: 
|
|
x |
ir abscisa, mērīta no tā punkta izvirzījuma, kurā novirze attiecīgi ir 0,25 Sv/Sa (skatīt tabulu).
|
Tomēr koeficientu p nevar pieņemt lielāku par 1.
6. Ja β a · Se a ir lielāks par β v · Se v, β v · Se v vērtību pieņems kā β a · Se a paredzēto vērtību.
4.03. pants
Minimālie brīvsāni
Ņemot vērā 4.02. pantā minētos samazinājumus, minimālie brīvsāni nav mazāki par 0 mm.
4.04. pants
Iegrimes atzīmes
1. Maksimālo iegrimes līmeni nosaka tā, lai nodrošinātu atbilstību prasībām attiecībā gan uz minimālajiem brīvsāniem, gan uz minimālo drošības attālumu. Tomēr drošības apsvērumu labad pārbaudes iestāde attiecībā uz drošības attālumu vai brīvsāniem var noteikt lielāku vērtību. Maksimālo iegrimes līmeni nosaka vismaz 3. zonai.
2. Maksimālo iegrimes līmeni norāda ar skaidri redzamām nedzēšamām iegrimes atzīmēm.
3. Iegrimes atzīmes 3. zonai sastāv no 300 mm gara un 40 mm augsta taisnstūra ar horizontālu pamatu, kas sakrīt ar šajā pielikumā noteikto maksimālās pieļaujamās iegrimes līmeni. Visās atšķirīgajās iegrimes atzīmēs iekļauj šādu taisnstūri.
4. Katram kuģim ir vismaz trīs iegrimes atzīmju pāri, viens no kuriem ir kuģa vidusdaļā un pārējie aptuveni vienu sesto daļu no kuģa garuma attiecīgi no kuģa priekšgala un pakaļgala.
Tomēr,
|
a) |
ja kuģis ir īsāks par 40 m, pietiek ar diviem atzīmju pāriem apmēram vienu ceturtdaļu no kuģa garuma attiecīgi no kuģa priekšgala un pakaļgala; |
|
b) |
ja kuģis nav paredzēts preču pārvadāšanai, pietiek ar vienu atzīmju pāri aptuveni kuģa vidusdaļā. |
5. Atzīmes vai norādes, kas pēc jaunas pārbaudes vairs nav spēkā, pārbaudes iestādes uzraudzībā dzēš vai atzīmē kā patiesībai neatbilstīgas. Ja kādu iemeslu dēļ iegrimes atzīmes izzūd, tās var atjaunot tikai pārbaudes iestādes uzraudzībā.
6. Ja kuģis ir mērīts saskaņā ar 1966. gada Konvenciju par iekšējās kuģošanas kuģu mērīšanu, un mērījumu atzīmju līmenis atbilst šīs direktīvas prasībām, šīs mērījumu atzīmes pieņem par iegrimes atzīmēm; to norāda Kopienas sertifikātā.
7. Kuģiem, ko ekspluatē citās iekšējo ūdensceļu zonās, kas nav 3. zona (1., 2. vai 4. zona), 4. iedaļā paredzētos iegrimes atzīmju priekšgala un pakaļgala pārus papildina, pievienojot vertikālu līniju, no kurām vienu vai — vairāku zonu gadījumā — vairākas papildu iegrimes līnijas, 150 mm garas, pievieno priekšgala virzienā attiecībā pret 3. zonas iegrimes atzīmi.
Šī vertikālā līnija un horizontālā līnija ir 30 mm bieza. Papildus iegrimes atzīmei kuģa priekšgala virzienā attiecīgās zonas skaitļus norāda ar 60 mm augstām × 40 mm dziļām rakstzīmēm (skatīt 1. attēlu).
1. attēls
4.05. pants
Tāda piekrauta kuģa maksimālā iegrime, kura tilpnes ne vienmēr ir noslēgtas tā, lai būtu šļakatu izturīgas un drošas pret laika apstākļu ietekmi
Ja kuģa maksimālās iegrimes līmenis 3. zonai ir noteikts, pieņemot, ka tilpnes ir iespējams noslēgt tā, lai tās būtu izturīgas pret šļakatām un drošas pret laika apstākļu ietekmi, un ja attālums starp maksimālās iegrimes līmeni un komingsu augšējo malu ir mazāks par 500 mm, nosaka maksimālo iegrimi kuģošanai ar atvērtām tilpnēm.
Kopienas sertifikātā ieraksta šādu formulējumu:
“Ja tilpnes lūkas nav pilnībā vai daļēji aizvērtas, kuģi var piekraut tikai līdz … mm zem iegrimes atzīmēm 3. zonai.”
4.06. pants
Iegrimes skalas
1. Uz jebkura kuģa, kura iegrime var pārsniegt 1 m, ir iegrimes skalas katrā pusē kuģa pakaļgala virzienā; uz tā var būt papildu iegrimes skalas.
2. Katras iegrimes skalas nulles punkts ir vertikāli zem iegrimes skalas vietā, kas atrodas plaknē, kura ir paralēla maksimālās pieļaujamās iegrimes līmenim un iet caur korpusa vai ķīļa, ja tāds ir, zemāko punktu. Vertikālais attālums virs nulles ir iedalīts decimetros. No vieglās iegrimes līmeņa līdz 100 mm virs maksimālās pieļaujamās iegrimes līmeņa šis iedalījums ir atzīmēts ar līnijām, kas ir iesistas vai iegravētas un krāsotas divās atšķirīgās krāsās tā, lai tās būtu skaidri redzamas. Iedalījums ir atzīmēts ar cipariem uz leju pa skalas malu katrus piecus decimetrus un skalas augšā.
3. Iegrimes skalu vietā var būt divas aizmugurējās mērījuma skalas, kas piestiprinātas saskaņā ar 4.04. panta 6. iedaļā minēto Konvenciju ar noteikumu, ka tās ir iedalītas saskaņā ar iepriekš minētajām prasībām un vajadzības gadījumā tām pievienoti skaitļi, kas norāda iegrimi.
5. NODAĻA
MANEVRĒŠANAS SPĒJA
5.01. pants
Vispārēji nosacījumi
Kuģiem un karavānām ir adekvāta kuģošanas un manevrēšanas spēja.
Kuģi bez sava dzinējspēka, kas paredzēti vilkšanai, atbilst pārbaudes iestādes noteiktajām specifiskajām prasībām.
Kuģi un karavānas ar savu dzinējspēku atbilst 5.02.-5.10. pantā noteiktajām prasībām.
5.02. pants
Navigācijas pārbaudes
1. Kuģošanas spēju un manevrēšanas spēju pārbauda navigācijas pārbaudēs. Jo īpaši pārbauda pozīcijas, kas minētas 5.06.-5.10. pantā.
2. Pārbaudes iestāde var atbrīvot no visām vai dažām pārbaudēm, ja atbilstība prasībām attiecībā uz kuģošanas spēju un manevrēšanas spēju ir pierādīta kādā citā veidā.
5.03. pants
Pārbaudes vieta
1. Navigācijas pārbaudes, kas minētas 5.02. pantā, notiek kompetento iestāžu norādītajās iekšējo ūdensceļu zonās.
2. Šīs pārbaudes vietas atrodas tekoša vai stāvoša ūdens klajumā, kas ir pēc iespējas taisns, vismaz 2 km garš un pietiekami plats, kā arī aprīkots ar labi atšķiramām atzīmēm kuģa stāvokļa noteikšanai.
3. Pārbaudes iestādei ir iespēja plānot hidroloģiskos datus navigācijas zonā — tādus kā ūdens dziļums, kuģojamā kanāla platums un vidējais straumes ātrums — kā dažādu ūdens līmeņu funkciju.
5.04. pants
Kuģu un karavānu piekraušanas pakāpe navigācijas pārbaužu laikā
Navigācijas pārbaužu laikā preču pārvadāšanai paredzētie kuģi un karavānas ir piekrauti vismaz par 70 % no savas tonnāžas, un krava ir sadalīta tā, lai nodrošinātu pēc iespējas tālāku horizontālo stāvokli. Ja pārbaudes tiek veiktas ar mazāku kravu, izejošās navigācijas apstiprinājums attiecas tikai uz šādu kravas apjomu.
5.05. pants
Kuģa iekārtu izmantojums navigācijas pārbaudē
1. Navigācijas pārbaudes laikā var izmantot visas iekārtas, kas minētas Kopienas sertifikāta 34.-52. punktā un ko iespējams iedarbināt no stūres mājas, izņemot enkurus.
2. Tomēr tās pārbaudes laikā, kas saistīta ar pagriešanos straumē un minēta 5.10. pantā, drīkst izmantot priekšgala enkurus.
5.06. pants
Paredzētais ātrums (uz priekšu)
1. Kuģi un karavānas attiecībā pret ūdeni sasniedz ātrums vismaz 13 km/h. Šis nosacījums nav obligāts, ja stūmējbarkasi darbojas atsevišķi.
2. Pārbaudes iestādes piešķir atbrīvojumus kuģiem un karavānām, ko ekspluatē tikai un vienīgi estuāros un ostās.
3. Pārbaudes iestāde pārliecinās, vai nepiekrauts kuģis spēj pārsniegt ātrumu 40 km/h attiecībā pret ūdeni. Ja to iespējams apliecināt, Kopienas sertifikāta 52. iedaļā jāizdara šāds ieraksts:
“Kuģis spēj pārsniegt ātrumu 40 km/h attiecībā pret ūdeni.”
5.07. pants
Apstāšanās spēja
1. Kuģi un karavānas, atrodoties straumes virzienā, spēj savlaicīgi apstāties, saglabājot adekvātu manevrēšanas spēju.
2. Ja kuģi un karavānas nav garāki par 86 m un platāki par 22,90 m, iepriekš minēto apstāšanās spēju var aizvietot ar pagriešanās spēju.
3. Apstāšanās spēju pierāda ar apstāšanās manevriem, ko veic pārbaudes vietā, kas minēta 5.03. pantā, un pagriešanās spēju — ar pagriešanās manevriem atbilstoši 5.10. panta nosacījumiem.
5.08. pants
Atpakaļgaitas spēja
Ja 5.07. pantā prasīto apstāšanās manevru veic stāvošā ūdenī, pēc tā seko kuģošanas pārbaude, kas saistīta ar došanos atpakaļgaitā.
5.09. pants
Spēja veikt izvairīšanās darbību
Kuģi un karavānas spēj savlaicīgi veikt izvairīšanās darbība. Šo spēju pierāda ar izvairīšanās manevriem, ko veic 5.03. pantā minētajā pārbaudes vietā.
5.10. pants
Pagriešanās spēja
Kuģi un karavānas, kuru garums nepārsniedz 86 m vai platums – 22,90 m, spēj savlaicīgi pagriezties.
Šo pagriešanās spēju iespējams aizvietot ar apstāšanās spēju, kas minēta 5.07. pantā.
Pagriešanās spēju pierāda ar pagriešanās manevriem pret straumi.
6. NODAĻA
STŪRĒŠANAS SISTĒMA
6.01. pants
Vispārīgas prasības
1. Kuģi ir aprīkoti ar drošu stūrēšanas sistēmu, kas nodrošina vismaz tādu manevrēšanas spēju, kāda prasīta 5. nodaļā.
2. Pašgājējas stūrēšanas sistēmas ir konstruētas tā, lai stūre nevarētu netīši mainīt savu pozīciju.
3. Stūrēšanas sistēma kopumā ir konstruēta, paredzot pastāvīgu nosvēršanos līdz pat 15° un apkārtējās vides temperatūru no – 20 °C līdz + 50 °C.
4. Stūrēšanas sistēmas sastāvdaļas ir pietiekami izturīgas, lai vienmēr spētu izturēt spriegumu, kādām tās var būt pakļautas parastas ekspluatācijas laikā. Nekāds stūrei pielikts ārējs spēks nepasliktina stūres ierīces un tās dzinējiekārtas darbības spēju.
5. Stūrēšanas sistēmā ietver motorizētu piedziņu, ja tas nepieciešams spēkam, ar kuru stūre tiek aktivēta.
6. Stūres ierīce ar motorizētu piedziņu ir aizsargāta pret pārslodzēm ar tādas sistēmas starpniecību, kas ierobežo piedziņas lietoto griezes spēku.
7. Stūres stieņu uzgaļi ir konstruēti tā, lai novērstu ūdeni piesārņojošu smērvielu izplatīšanos.
6.02. pants
Stūres ierīces piedziņa
1. Stūres ierīcei ar motorizētu piedziņu ir iespējams piecu sekunžu laikā iedarbināt sekundāru neatkarīgu piedziņu vai manuālu piedziņu, ja stūres ierīces piedziņa nedarbojas vai darbojas ar traucējumiem.
2. Ja sekundārā piedziņa vai manuālā piedziņa neieslēdzas automātiski, stūrmanim ir iespējams to nekavējoties ieslēgt ar vienu darbību, kas būtu gan vienkārša, gan ātra.
3. Sekundārā piedziņa vai manuālā piedziņai nodrošina arī tādu manevrēšanas spēju, kāda prasīta 5. nodaļā.
6.03. pants
Hidrauliskā stūres ierīces piedziņa
1. Hidrauliskajai stūres ierīces piedziņai nevar pieslēgt nevienu citu enerģijas patērētāju. Ja ir divas neatkarīgas piedziņas, tad šāds pieslēgums vienai no piedziņām tomēr ir pieņemams, ja patērētāji ir pieslēgti atgriezes līnijai un tos iespējams atvienot no piedziņas ar izolējošas ierīces palīdzību.
2. Ja ir divas hidrauliskās piedziņas, katrai no šīm piedziņām ir nepieciešams atsevišķs hidrauliskais rezervuārs. Tomēr pieļaujami arī divkārši rezervuāri. Hidrauliskie rezervuāri ir aprīkoti ar brīdinājumu sistēmu, kas uzrauga eļļas līmeņa pazemināšanos zem zemākā drošai darbībai nepieciešamā satura līmeņa.
3. Nav jābūt pilotvārsta dublikātam, ja vārstu iespējams iedarbināt manuāli vai arī ar manuāli vadāmu hidraulisku iedarbināšanu no stūres mājas.
4. Cauruļvadu izmēri, konstrukcija un iekārtojums pēc iespējas izslēdz mehāniska bojājuma vai ugunsgrēka radīta bojājuma iespēju.
5. Ciktāl tas attiecas uz hidraulisko piedziņu, sekundārajai piedziņai nav nepieciešama atsevišķa cauruļvadu sistēma, ja ir garantēta neatkarīga abu piedziņu darbība un ja cauruļvadu sistēma spēj izturēt spiedienu, kas ir vismaz 1,5 reizes lielāks par maksimālo ekspluatācijas spiedienu.
6. Elastīga cauruļvadu sistēma pieļaujama tikai tad, ja tās lietojumam ir izšķiroša nozīme vibrāciju slāpēšanā vai sastāvdaļu brīvas kustības nodrošināšanā. Tā ir konstruēta, ievērojot spiedienu, kas ir vismaz vienāds ar maksimālo ekspluatācijas spiedienu.
6.04. pants
Enerģijas avots
1. Stūrēšanas sistēmām, kas aprīkotas ar divām motorizētām piedziņām, ir vismaz divi enerģijas avoti.
2. Ja stūres ierīcei nav pastāvīgi pieejams sekundārs enerģijas avots, kamēr kuģis brauc, tad iedarbināšanai nepieciešamajā laikposmā rezervi nodrošina buferierīce ar adekvātu jaudu.
3. Elektriskās enerģijas avotu gadījumā galvenais stūrēšanas sistēmas enerģijas avots nevar apgādāt nevienu citu enerģijas patērētāju.
6.05. pants
Manuālā piedziņa
1. Manuālās piedziņas ratu nevada ar motorizētu piedziņu.
2. Neatkarīgi no stūres stāvokļa gadījumos, kad manuālo piedziņu iedarbina automātiski, stūres rata atsitiens tiek novērsts.
6.06. pants
Stūres dzenskrūve, ūdens sprausla, cikloidālā dzenskrūve un priekšgala dzinekļa sistēmas
1. Ja stūres dzenskrūves, ūdens sprauslas, cikloidālās dzenskrūves vai priekšgala dzinekļa mehānismu aksiālo pārnesi iedarbina no attāluma ar elektrisku, hidraulisku vai pneimatisku līdzekļu starpniecību, ir divas savstarpēji neatkarīgas iedarbināšanas sistēmas starp stūres māju un dzenskrūves vai dzinekļa mehānismu, kas mutatis mutandis atbilst 6.01.-6.05. panta prasībām.
Šī iedaļa neattiecas uz tādām sistēmām, ja tās nav nepieciešamas, lai nodrošinātu 5. nodaļā prasīto manevrēšanas spēju, vai arī ja tās nepieciešamas tikai apturēšanas pārbaudē.
2. Ja ir divi vai vairāki stūres dzenskrūves, ūdens sprauslas vai ciklodiālās dzenskrūves mehānismi, kas ir viens no otra neatkarīgi, sekundārā iedarbināšanas sistēma nav nepieciešama, ja vienas sistēmas atteices gadījumā kuģis saglabā 5. iedaļā prasīto manevrēšanas spēju.
6.07. pants
Indikatori un uzraudzības ierīces
1. Stūres stāvoklis ir skaidri parādīts stūrēšanas vietā. Ja stūres stāvokļa indikators ir elektrisks, tam ir savs barošanas avots.
2. Stūrēšanas vietā ir vismaz šādi indikatori un uzraudzības ierīces:
|
a) |
eļļas līmenis hidrauliskajos rezervuāros atbilstoši 6.03. panta 2. iedaļas nosacījumiem un hidrauliskās sistēmas darba spiediens; |
|
b) |
traucējums elektrības padevē uz stūrēšanas vadības ierīcēm; |
|
c) |
traucējums elektrības padevē uz piedziņas ierīcēm; |
|
d) |
traucējums pagrieziena ātruma regulētāja darbībā; |
|
e) |
traucējums nepieciešamo buferierīču darbībā. |
6.08. pants
Pagrieziena ātruma regulētāji
1. Pagrieziena ātruma regulētāji un to sastāvdaļas atbilst 9.20. pantā noteiktajām prasībām.
2. Pagrieziena ātruma regulētāja pienācīgu darbību stūrēšanas vietā atspoguļo zaļa indikatorspuldzīte.
Uzrauga barošanas sprieguma trūkumu vai nepieļaujamas novirzes, kā arī nepieļaujamu žiroskopa rotācijas ātruma samazinājumu.
3. Ja papildus pagrieziena ātruma regulētājam ir citas stūrēšanas sistēmas, pastāv iespēja stūrēšanas vietā skaidri atšķirt, kuras no šīm sistēmām ir aktivētas. Jābūt iespējai nekavējoties pārslēgties no vienas sistēmas uz otru. Pagrieziena ātruma regulētājs neietekmē šīs pārējās stūrēšanas sistēmas.
4. Pagrieziena ātruma regulētāja elektrības padeve ir neatkarīga no citiem enerģijas patērētājiem.
5. Žiroskopi, detektori un pagrieziena ātruma indikatori, ko lieto pagrieziena ātruma regulētājos, atbilst obligātajām specifikācijām un pārbaudes nosacījumiem attiecībā uz pagrieziena ātruma atspoguļošanu iekšējos ūdensceļos, kā noteikts IX pielikumā.
6.09. pants
Pieņemšanas kārtība
1. Pārbaudes iestāde pārliecinās par uzstādītās stūrēšanas sistēmas atbilstību. Šajā nolūkā tā var prasīt šādus dokumentus:
|
a) |
stūrēšanas sistēmas apraksts; |
|
b) |
tehniskie zīmējumi un informācija par piedziņas ierīcēm un stūrēšanas vadības mehānismiem; |
|
c) |
informācija par stūres ierīci; |
|
d) |
elektriskā vadojuma shēma; |
|
e) |
pagrieziena ātruma regulētāja apraksts; |
|
f) |
stūrēšanas sistēmas ekspluatācijas pamācība. |
2. Visas stūrēšanas sistēmas pārbauda navigācijas pārbaudē. Ja pagrieziena ātruma regulētājs ir uzstādīts, pārbauda, vai ir iespējams droši noturēt iepriekšnoteiktu kursu un vai līkumus iespējams izbraukt droši.
7. NODAĻA
STŪRES MĀJA
7.01. pants
Vispārīgi nosacījumi
1. Stūres mājas iekārto tā, lai stūrmanis, kuģim braucot, vienmēr var veikt savu uzdevumu.
2. Parastos ekspluatācijas apstākļos kuģa radītais skaņu spiediens, mērīts stūrmaņa galvas līmenī stūrēšanas vietā, nepārsniedz 70 dB(A).
3. Ja stūres māja ir izveidota radara navigācijai, ko veic viena persona, stūrmanis var veikt savu uzdevumu sēdus stāvoklī, un visi displeji vai uzraudzības instrumenti, kā arī visas kuģa darbībā nepieciešamās vadības ierīces ir izkārtotas tā, lai, kuģim braucot, stūrmanis varētu tās ērti lietot, neatstājot savu vietu vai nezaudējot skatu uz radara ekrānu.
7.02. pants
Neaizsegta redzamība
1. No stūrēšanas vietas ir adekvāti neaizsegta redzamība visos virzienos.
2. Stūrmanim aizsegtās redzamības zona kuģa priekšā, kuģim esot nepiekrautam, ar pusi tā krājumu, taču bez balasta, nepārsniedz divus kuģa garumus vai 250 m, atkarībā no tā, kurš rādītājs ir mazāks, līdz ūdens līmenim pāri lokam no dvarsa abās pusēs tieši uz priekšu kuģa priekšā.
Optiskos un elektroniskos līdzekļus, kas samazina ierobežotās redzamības zonu, pārbaudes laikā neņem vērā.
Lai samazinātu jebkādu aizsegtas redzamības zonu, izmanto tikai šādam uzdevumam piemērotas elektroniskas ierīces.
3. Stūrmaņa neaizsegtās redzamības lauks viņa parastajā vietā ir vismaz 240° no horizonta un vismaz 140° priekšējā pusapļa robežās.
Stūrmaņa skata parastās ass robežās nav logu rāmju, stabu vai virsbūvju.
Pat tādā gadījumā, ja ir nodrošināts neaizsegtas redzamības lauks 240° no horizonta, pārbaudes iestāde var pieprasīt citus pasākumus un jo īpaši piemērotu optisko vai elektronisko palīgierīču uzstādīšanu, ja virzienā uz kuģa aizmuguri nav nodrošināta pietiekami neaizsegta redzamība.
Sānu logu apakšējās malas augstums ir pēc iespējas zemāks, un sānu un aizmugures logu augšējās malas augstums ir pēc iespējas augstāks.
Nosakot, vai šī panta prasības attiecībā uz redzamību no stūres mājas ir ievērotas, pieņem, ka stūrmaņa acu augstums stūrēšanas vietā ir 1 650 mm virs klāja.
4. Stūres mājas uz priekšu vērsto logu augšējā mala ir pietiekami augsta, lai stūrēšanas vietā cilvēkam ar 1 800 mm acu augstumu sniegtu skaidru skatu uz priekšu vismaz 10 grādos virs horizontālā acu augstuma līmenī.
5. Pastāv piemēroti līdzekļi, lai nodrošinātu skaidru skatu caur vējstiklu visos laika apstākļos.
6. Stūres mājās izmantotais iestiklojums ir no neplīstoša stikla ar vismaz 75 % gaismas caurlaidību.
Lai izvairītos no atstarošanas, tilta priekšējie logi ir neapžilbinoši un noliekti attiecībā pret vertikālo plakni, vēršot to augšdaļu uz ārpusi leņķī, kas nav mazāks par 10° un lielāks par 25°.
7.03. pants
Vispārīgas prasības attiecībā uz vadību, indikācijas un uzraudzības iekārtām
1. Kuģa vadīšanā nepieciešamās vadības iekārtas ir viegli iedarbināmas. To darbības stāvoklis ir nepārprotami skaidrs.
2. Uzraudzības instrumenti ir viegli nolasāmi. Pastāv iespēja pakāpeniski regulēt to apgaismojumu līdz pat aptumšošanai. Gaismas avoti nav ne uzmācīgi, ne arī pasliktina uzraudzības instrumentu rādītāju nolasāmību.
3. Pastāv brīdinājuma un indikācijas spuldžu pārbaudes sistēma.
4. Pastāv iespēja nepārprotami noteikt, vai sistēma darbojas. Ja uz tās funkcionēšanu norāda indikatorspuldzīte, tā ir zaļa.
5. Uz jebkādu uzraugāmo sistēmu kļūdainu darbību vai atteici norāda sarkanas brīdinājuma spuldzītes.
6. Vienlaikus ar sarkanās brīdinājuma spuldzītes iedegšanos skan dzirdams brīdinājuma signāls. Dzirdamus brīdinājumus var dot ar vienu, kopēju signālu. Šī signāla skaņu spiediena līmenis pārsniedz maksimālo apkārtējās vides trokšņu skaņas spiediena līmeni stūrēšanas vietā vismaz par 3 dB(A).
7. Pēc tam, kad traucējums vai atteice ir apzināta, dzirdamo brīdinājumu izslēdz. Šāda izslēgšana neierobežo trauksmes signāla ieslēgšanos citu traucējumu gadījumā. Sarkanie brīdinājuma signāli nodziest tikai tad, kad traucējums ir novērsts.
8. Uzraudzības un indikācijas ierīces automātiski pārslēdzas uz alternatīvu barošanas padevi, ja to pašu barošanas padevē ir kāda kļūme.
7.04. pants
Specifiskas prasības attiecībā uz galveno dzinēju un stūrēšanas sistēmas vadības, indikācijas un uzraudzības ierīcēm
1. Pastāv iespēja vadīt un uzraudzīt galveno dzinēju un stūrēšanas sistēmu darbu no stūrēšanas vietas. Galvenos dzinējus, kas aprīkoti ar sajūgu, ko var aktivēt no stūrēšanas vietas, vai vadāmas zobratdzenskrūves piedziņu, ko var vadīt no stūrēšanas vietas, var iedarbināt un izslēgt tikai no dzinēju telpas.
2. Katra galvenā dzinēja vadība notiek ar vienu sviru, kas veic loku vertikālās plaknes robežās, kas ir aptuveni paralēls kuģa gareniskajai asij. Šīs sviras kustībai kuģa priekšgala virzienā izraisa kuģa kustību uz priekšu, turpretī sviras kustība kuģa pakaļgala virzienā izraisa kuģa kustība atpakaļgaitā. Sajūga iedarbināšana un kustības virziena maiņa notiek, kad minētā svira ir neitrālā stāvoklī. Svirai ir fiksējama neitrālā stāvoklī.
3. Kuģim piešķirtā dzinējspēka aksiālās slodzes virziens un dzenskrūves vai galveno dzinēju rotācijas ātrums atspoguļojas stūres mājās, kas konstruētas viena cilvēka veiktai radara navigācijai.
4. Uzraudzības un indikācijas ierīces, kas prasītas 6.07. panta 2. iedaļā, 8.03. panta 2. iedaļā un 8.05. panta 13. iedaļā, atrodas stūrēšanas vietā.
5. Kuģi ar stūres mājām, kas konstruētas viena cilvēka veiktai radara navigācijai, stūrē ar sviru. Pastāv iespēja šo sviru viegli kustināt ar roku. Sviras stāvoklis attiecībā pret kuģa garenasi precīzi atbilst stūres lāpstiņu stāvoklim. Pastāv iespēja atlaist sviras satvērienu jebkurā noteiktā stāvoklī, nemainoties stūres lāpstiņu stāvoklim. Sviras neitrālais stāvoklis ir skaidri uztverams.
6. Ja kuģis ir aprīkots ar priekšgala stūrēm vai speciālām stūrēm, jo īpaši atpakaļgaitai, tās stūres mājās, kas aprīkotas viena cilvēka veiktai radara navigācijai, aktivē ar speciālām svirām, kas mutatis mutandis atbilst 5. iedaļā noteiktajām prasībām.
Šī prasība attiecas arī uz tiem gadījumiem, kad karavānās tiek izmantota kuģī uzstādīta stūrēšanas sistēma, kas nav tā stūrēšanas sistēma, kas dzen karavānu.
7. Ja tiek izmantoti pagrieziena ātruma regulētāji, jābūt iespējai atlaist pagrieziena ātruma vadības ierīci jebkurā noteiktā stāvoklī, nemainot izvēlēto ātrumu.
Vadības ierīce griežas, apmetot pietiekami plašu loku, lai garantētu adekvāti precīzu pozicionēšanu. Neitrālais stāvoklis ir skaidri atšķirams no pārējiem stāvokļiem. Skalas apgaismojums ir maināms bezpakāpju veidā.
8. Visas stūrēšanas sistēmas attālinātās vadības iekārtas uzstāda pastāvīgi un ierīko tā, lai izvēlētais kurss būtu skaidri redzams. Ja attālinātās vadības iekārtu iespējams atvienot, to aprīko ar indikācijas ierīci, kas parāda konkrētos darbības apstākļus “darbojas” vai “nedarbojas”. Vadības ierīču izvietojums un darbība ar tām ir funkcionāla.
Attiecībā uz stūrēšanas sistēmas palīgiekārtām, tādām kā aktīvi priekšgala dzinekļi, ir pieņemama attālinātās vadības iekārta, kas nav pastāvīgi uzstādīta, ar nosacījumu, ka šādu palīgiekārtu iespējams jebkurā brīdī aktivēt no stūres mājas ar aizvietojošas ierīces palīdzību.
9. Stūres dzenskrūves, ūdens turbīnas, cikloidālās dzenskrūves un priekšgala dzinekļa sistēmu gadījumā kā vadības, indikācijas un uzraudzības ierīces ir pieņemamas līdzvērtīgas ierīces.
1.-8. iedaļā noteiktās prasības piemēro mutatis mutandis, ņemot vērā specifiskos raksturlielumus un iekārtojumus, kādi izvēlēti iepriekš minētajām aktīvajām stūrēšanas un dzinējspēka iekārtām. Indikācijas ierīces stāvoklis attiecībā uz katru iekārtu skaidri parāda vai nu aksiālās slodzes, kas darbojas uz kuģi, virzienu, vai arī dzinēja turbīnu virzienu.
7.05. pants
Navigācijas gaismas, gaismas signāli un skaņas signāli
1. Šajā pantā termins:
|
a) |
“navigācijas gaismas” ir masta gala, kuģa sānu un pakaļgala gaismas, kā arī no visām pusēm redzamās gaismas, zilās mirgojošās gaismas, dzeltenās ātri mirgojošās spožās gaismas ātrgaitas kuģos un zilās gaismas, ko izmanto bīstamu preču pārvadāšanā; |
|
b) |
“gaismas signāli” ir gaismas, kas papildina skaņas signālus un atrodas zilajā panelī. |
2. Stūres mājā navigācijas gaismu uzraudzīšanai, ja vien šādu uzraudzību nav iespējams veikt tieši no stūres mājas, uzstāda konkrētās indikācijas spuldzes vai citas līdzvērtīgas ierīces, piemēram, signālstarmešus.
3. Stūres mājās, kas projektētas viena cilvēka veiktai radara navigācijai, signālstarmešus uzstāda vadības panelī, lai uzraudzītu navigācijas gaismas un gaismas signālus. Navigācijas gaismu slēdžus ietver signālstarmešos, vai arī tie atrodas blakus un ir skaidri ar tiem saistīti.
Navigācijas gaismu un gaismas signālu signālstarmešu izkārtojums un krāsas atbilst šo gaismu un signālu faktiskajam stāvoklim un krāsai.
Traucējums navigācijas gaismas vai gaismas signāla darbībā ierosina attiecīgā indikācijas apgaismojuma nodzišanu vai arī kāda cita veida signālu.
4. Stūres mājās, kas projektētas viena cilvēka veiktai radara navigācijai, pastāv iespēja aktivēt skaņas signālus ar kājas slēdzi. Šī prasība neattiecas uz signālu “netuvoties” saskaņā ar spēkā esošajiem dalībvalstu kuģniecības iestāžu noteikumiem.
5. Navigācijas gaismas atbilst IX pielikuma I daļā noteiktajām prasībām.
7.06. pants
Radara iekārtas un pagrieziena ātruma indikatori
1. Radara iekārtas un pagrieziena ātruma indikatori ir kompetentās iestādes apstiprināta tipa iekārtas un indikatori. Attiecībā uz radaru iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru uzstādīšanu un darbības pārbaudēm ievēro IX pielikumā noteiktās prasības. Iekšējo ūdensceļu ECDIS iekārtas, ko iespējams darbināt navigācijas režīmā, ir uzskatāmas par radara iekārtām. Papildus ievēro iekšējo ūdensceļu ECDIS standarta prasības.
Pagrieziena ātruma indikators atrodas stūrmaņa priekšā un viņa redzamības laukā.
2. Stūres mājās, kas projektētas viena cilvēka veiktai radara navigācijai:
|
a) |
radara ekrāns nav ievērojami attālināts no stūrmaņa redzamības ass, stūrmanim atrodoties savā parastajā pozīcijā; |
|
b) |
radara attēls saglabā teicamu redzamību, bez maskas vai ekranējuma, neatkarīgi no apgaismojuma apstākļiem ārpus stūres mājas; |
|
c) |
pagrieziena ātruma indikators ir uzstādīts tieši virs vai zem radara attēla vai arī ir tajā ietverts. |
7.07. pants
Radio telefonijas sistēmas kuģos ar stūres mājām, kas projektētas viena cilvēka veiktai radara navigācijai
1. Ja kuģu stūres mājas ir projektētas viena cilvēka veiktai radara navigācijai, ziņu uztveršana no kuģa uz kuģi tīklos un kuģošanas informācijas uztveršana notiek caur skaļruni, savukārt noraidāmie sakari — caur fiksētu mikrofonu. Komandas “nosūtīt/saņemt” izvēlas ar nospiežamu pogu.
Nepastāv iespēja šo tīklu mikrofonus izmantot publiskās saziņas tīklam.
2. Ja kuģu stūres mājas, kas ir projektētas viena cilvēka veiktai radara navigācijai, ir aprīkotas ar radio telefonijas sistēmu publiskās saziņas tīklam, uztveršana ir iespējama no stūrmaņa vietas.
7.08. pants
Iekšējās saziņas ierīces uz kuģa
Kuģos ar stūres māju, kas projektēta viena cilvēka veiktai radara navigācijai, ir iekšējās saziņas ierīces.
Pastāv iespēja izveidot saziņas kanālus no stūrēšanas vietas:
|
a) |
ar kuģa vai karavānas priekšgalu; |
|
b) |
ar kuģa vai karavānas pakaļgalu, ja no stūrēšanas vietas nav iespējama tieša saziņa; |
|
c) |
ar apkalpes kajītēm; |
|
d) |
ar kuģa kapteiņa kajīti. |
Visās šīs iekšējās saziņas kanālu vietās uztveršana notiek caur skaļruni un pārraide — caur fiksētu mikrofonu. Kanāls starp kuģa vai karavānas priekšgalu un pakaļgalu var būt radio telefona tipa kanāls.
7.09. pants
Signalizācijas sistēma
1. Pastāv neatkarīga signalizācijas sistēma, kas ļauj sasniegt kajītes, dzinēju telpas un, ja nepieciešams, atsevišķas sūkņu telpas.
2. Stūrmaņa rokas attālumā ir ieslēgšanas/izslēgšanas slēdzis, kas vada trauksmes signālu; nav pieļaujami slēdži, kas, būdami atlaisti, automātiski atgriežas izslēgtā stāvoklī.
3. Kajīšu zonā trauksmes signāla skaņas līmenis ir vismaz 75 dB(A).
Dzinēju telpās un sūkņu telpās trauksmes signāls ir mirgojoša gaismas signāla veidā, kas ir redzams no visām pusēm un skaidri uztverams visos punktos.
7.10. pants
Apkure un ventilācija
Stūres mājas ir aprīkotas ar efektīvu apkures un ventilācijas sistēmu, ko iespējams regulēt.
7.11. pants
Kuģa pakaļgala enkura darbināšanas iekārta
Kuģos un karavānās, kuru stūres māja ir projektēta viena cilvēka veiktai radara navigācijai un kuri pārsniedz 86 m garumu vai 22,90 m platumu, stūrmanim ir iespēja nolaist kuģa pakaļgala enkurus no savas vietas.
7.12. pants
Nolaižamas stūres mājas
Nolaižamās stūres mājas ir aprīkotas ar avārijas nolaišanas sistēmu.
Visas nolaišanas darbības automātiski ierosina skaidri dzirdamu akustisku brīdinājuma signālu. Šī prasība nav spēkā, ja tādas traumas risks, kas varētu rasties stūres mājas nolaišanas dēļ, ir novērsts, izmantojot attiecīgas konstrukcijas īpašības.
Pastāv iespēja droši atstāt stūres māju neatkarīgi no tās stāvokļa.
7.13. pants
Ieraksts to kuģu Kopienas sertifikātā, kuru stūres mājas ir projektētas viena cilvēka veiktai radara navigācijai
Ja kuģis atbilst īpašajiem noteikumiem attiecībā uz stūres mājām, kas projektētas viena cilvēka veiktai radara navigācijai, kā noteikts 7.01., 7.04.-7.08. un 7.11. pantā, Kopienas sertifikātā izdara šādu ierakstu:
“Kuģim ir stūres māja, kas projektēta viena cilvēka veiktai radara navigācijai”.
8. NODAĻA
DZINĒJU KONSTRUKCIJA
8.01. pants
Vispārīgi nosacījumi
1. Dzinēji un to palīgierīces ir konstruētas, būvētas un uzstādītas atbilstīgi labākajai praksei.
2. Iekārtas, kam nepieciešama regulāra pārbaude, jo īpaši tvaika katli, citas spiediena tvertnes un to piederumi un pacēlāji atbilst noteikumiem, kas ir spēkā vienā no Kopienas dalībvalstīm.
3. Var uzstādīt tikai tādus iekšdedzes dzinējus, kas izmanto degvielu ar augstāku uzliesmošanas punktu, nekā 55 °C.
8.02. pants
Drošības iekārtas
1. Dzinēji ir uzstādīti un aprīkoti tā, lai tiem būtu adekvāta piekļuve ekspluatācijas un apkopes nolūkā un tie neapdraudētu personas, kurām šie uzdevumi ir jāveic. Pastāv iespēja tos nodrošināt pret netīšu iedarbināšanu.
2. Galvenie dzinēji, palīgierīces, katliem un spiediena tvertnes, un piederumi ir aprīkoti ar drošības ierīcēm.
3. Avārijas gadījumā pastāv iespēja izslēgt ventilatora un velkmes ventilatoru motorus no to atrašanās telpas ārpuses un no dzinēju telpas ārpuses.
4. Nepieciešamības gadījumā to cauruļu, pa kurām plūst degvielas eļļa, smēreļļa un elektroenerģijas pārvades sistēmās, vadības un aktivēšanas sistēmās un apkures sistēmās izmantotās eļļas, savienojumi ir ekranēti vai kā citādi atbilstoši aizsargāti, lai izvairītos no eļļas izsmidzināšanas vai noplūdēm uz karstām virsmām, mašīnu gaisa vados vai citos aizdegšanās avotos. Šādu cauruļvadu sistēmu savienojumu skaits ir pēc iespējas mazāks.
5. Dīzeļdzinēju ārējās augstspiediena degvielas padeves caurules starp augstspiediena degvielas sūkņiem un degvielas inžektoriem ir aizsargātas ar apvalkā ieslēgtu cauruļvadu sistēmu, kas spēj saturēt degvielu augstspiediena cauruļu darbības traucējuma gadījumā. Apvalkā ieslēgtā cauruļvadu sistēma sevī ietver noplūžu uztveršanas līdzekļus, kā arī pastāv ierīces, kas dod trauksmes signālu par degvielas caurules darbības atteici; šāds trauksmes signāls nav nepieciešams, ja dzinējiem nav vairāk par diviem cilindriem. Apvalkā ieslēgtas cauruļvadu sistēmas nav nepieciešamas darbā ar dzinējiem uz atklātiem klājiem, kas darbina enkurspilves un vinčas.
6. Dzinēja daļu izolācija atbilst 3.04. panta 3. iedaļas otrajā punktā noteiktajām prasībām.
8.03. pants
Elektrostacija
1. Pastāv iespēja kuģa dzinējspēku iedarbināt, apturēt vai mainīt droši un ātri.
2. Šeit minētos rādītājus uzrauga ar piemērotām ierīcēm, kas iedarbina trauksmes signālu, kolīdz sasniegts kritiskais līmenis:
|
a) |
galvenā dzinēja dzesēšanas ūdens temperatūra; |
|
b) |
galveno dzinēju un pārvadu smēreļļas spiediens; |
|
c) |
galvenā dzinēja reversīvo bloku, reversīvo pārvadu vai dzenskrūvju eļļas un gaisa spiediens. |
3. Ja kuģim ir tikai viens galvenais dzinējs, šo dzinēju neizslēdz automātiski, izņemot gadījumus, kad tas jāaizsarga pret virsātrumu.
4. Ja kuģim ir tikai viens galvenais dzinējs, šis dzinējs var būt aprīkots ar automātisku dzinēja ātruma samazināšanas ierīci tikai tādā gadījumā, ja automātiskais dzinēja ātruma samazinājums tiek parādīts stūres mājā gan optiski, gan akustiski un dzinēja ātruma samazināšanas ierīci iespējams izslēgt no stūrmaņa vietas.
5. Ass caurvadizolatori ir konstruēti tā, lai novērstu ūdeni piesārņojošu smērvielu izplatīšanos.
8.04. pants
Dzinēja izplūdes sistēma
1. Izplūdes gāzes pilnībā jāizvada ārā no kuģa.
2. Jāveic visi piemērotie pasākumi, lai izvairītos no izplūdes gāzu iekļūšanas dažādos nodalījumos. Izplūdes caurulēm, kas iet caur kajītēm vai stūres māju, to robežās jābūt nosegtām ar aizsargājošu gāzu izturīgu apšuvumu. Atverei starp izplūdes cauruli un šo apšuvumu jābūt atvērtai āra gaisā.
3. Izplūdes caurulēm jābūt ierīkotām un aizsargātām tā, lai tās nevarētu izraisīt ugunsgrēku.
4. Izplūdes caurulēm dzinēju telpās jābūt atbilstoši izolētām vai dzesētām. Ārpus dzinēju telpām pietiek ar aizsardzību pret fizisku saskari.
8.05. pants
Degvielas tvertnes, caurules un piederumi
1. Šķidrās degvielas jāuzglabā tērauda tvertnēs, kas ir vai nu integrēta kuģa korpusa daļa, vai arī kas ir stingri nostiprinātas pie kuģa korpusa. Ja tā prasa kuģa konstrukcija, drīkst izmantot ugunsdrošības ziņā līdzvērtīgu materiālu. Šīs prasības neattiecas uz tvertnēm, kuru tilpums nav lielāks par 12 litriem un kuras iestrādātas palīgierīcēs jau ražošanas brīdī. Degvielas tvertnēm nedrīkst būt kopēju starpsienu ar dzeramā ūdens tvertnēm.
2. Tvertnēm un to cauruļvadu sistēmām, un citiem piederumiem jābūt izvietotiem un izkārtotiem tā, lai nedz degviela, nedz degvielas tvaiki nevarētu nejauši nokļūt kuģa iekšpusē. Tvertņu vārstiem, kas paredzēti degvielas paraugu ņemšanai vai ūdens iztukšošanai, jānoslēdzas automātiski.
3. Neviena degvielas tvertne nedrīkst atrasties triecienstarpsienas priekšā.
4. Degvielas tvertnes un to aprīkojums nedrīkst atrasties tieši virs dzinējiem vai izplūdes caurulēm.
5. Degvielas tvertņu uzpildīšanas atverēm jābūt skaidri un nepārprotami marķētām.
6. Degvielas tvertņu uzpildīšanas kakliņu atverēm jābūt uz klāja, izņemot ikdienas degvielas padeves tvertnes. Uzpildīšanas kakliņam jābūt aprīkotam ar savienojuma daļu atbilstoši Eiropas standartam EN 12827:1999.
Šādām tvertnēm jābūt aprīkotām ar spiediena izlīdzinātāja cauruli, kas beidzas atklātā gaisā virs klāja, un jābūt iekārtotām tā, lai ūdens iekļūšana šajās tvertnēs nebūtu iespējama. Spiediena izlīdzinātāja caurules daļai jābūt vismaz 1,25 reizes lielākai par uzpildīšanas kakliņa šķērsgriezuma laukumu.
Ja tvertnes nav savstarpēji savienotas, savienojuma caurules šķērsgriezuma laukumam jābūt vismaz 1,25 reizes lielākam par uzpildīšanas kakliņa šķērsgriezuma laukumu.
7. Tieši pie tvertnes izvada degvielu sadales cauruļvadu sistēmai jābūt aprīkotai ar slēgierīci, ko iespējams darbināt no klāja.
Šī prasība neattiecas uz tvertnēm, kas uzstādītas tieši uz dzinēja.
8. Degvielas caurulēm, to savienojumiem, blīvēm un aprīkojumam jābūt ražotam no tādiem materiāliem, kas spēj izturēt mehānisko, ķīmisko un termisko spriedzi, kādai tie var būt pakļauti. Degvielas caurules nedrīkst būt pakļautas nekādai kaitīgai karstuma iedarbībai, un jābūt iespējai tās pārbaudīt visā to garumā.
9. Degvielas tvertnēm jābūt aprīkotām ar piemērotu tilpuma mērierīci. Tilpuma mērierīcēm jābūt nolasāmām līdz pat maksimālajam piepildījuma līmenim. Stikla mērierīcēm jābūt efektīvi aizsargātām pret triecieniem, pie pamatnes aprīkotām ar automātisku noslēgšanas ierīci, un to augšējai malai jābūt pievienotai pie tvertnes virs maksimālā tvertnes piepildījuma līmeņa. Stikla mērierīcēs izmantotais materiāls parastajā apkārtējās vides temperatūrā nedrīkst deformēties. Zondēšanas caurules nedrīkst beigties kajīšu telpās. Zondēšanas caurulēm, kas beidzas dzinēju vai katlu telpā, jābūt aprīkotām ar piemērotām pašnoslēgšanās ierīcēm.
|
10. |
|
11. Ja degvielas tvertnes ir aprīkotas ar automātisku noslēgšanas ierīci, sensoriem jāpārtrauc degvielas uzpildīšana, kad tvertnes piepildījums ir 97 %; šai iekārtai jāatbilst “darbspēju saglabāšanas pēc atsevišķu elementu atteices” prasībām.
Ja sensors aktivē elektrisko kontaktu, kas var pārtraukt bunkurēšanas stacijas nodrošināto ķēdi ar bināru signālu, jābūt iespējai pārraidīt signālu uz bunkurēšanas staciju ar ūdensdroša savienojuma spraudņa palīdzību, kas atbilst IEC publikācijā 60309-1:1999 minētajām prasībām attiecībā uz 40-50 V DC, korpusa krāsa — balta, zemējuma kontakta stāvoklis — plkst. desmit.
12. Degvielas tvertnēm jābūt aprīkotām ar atverēm, kam ir noplūžu droši aizslēgi un kas paredzētas tīrīšanas un pārbaudes uzdevumiem.
13. Degvielas tvertnēm, kas tieši apgādā galvenos dzinējus un kuģa drošai darbībai nepieciešamos dzinējus, jābūt aprīkotām ar ierīci, kas emitē gan redzamus, gan dzirdamus signālus stūres mājā, ja tvertņu piepildījuma līmenis nav pietiekams, lai nodrošinātu turpmāku drošu darbību.
8.06. pants
Smēreļļas, cauruļu un piederumu uzglabāšana
1. Smēreļļa jāuzglabā tērauda tvertnēs, kas ir vai nu integrēta kuģa korpusa daļa, vai arī kas ir stingri nostiprinātas pie kuģa korpusa. Ja tā prasa kuģa konstrukcija, drīkst izmantot ugunsdrošības ziņā līdzvērtīgu materiālu. Šīs prasības neattiecas uz tvertnēm, kuru tilpums nav lielāks par 25 litriem un kuras iestrādātas palīgierīcēs jau ražošanas brīdī. Smēreļļu tvertnēm nedrīkst būt kopēju starpsienu ar dzeramā ūdens tvertnēm.
2. Smēreļļas tvertnēm un to cauruļvadu sistēmām, un citiem piederumiem jābūt izvietotiem un izkārtotiem tā, lai nedz smēreļļa, nedz smēreļļas tvaiki nevarētu nejauši nokļūt kuģa iekšpusē.
3. Neviena smēreļļas tvertne nedrīkst atrasties triecienstarpsienas priekšā.
4. Smēreļļas tvertnes un to aprīkojums nedrīkst atrasties tieši virs dzinējiem vai izplūdes caurulēm.
5. Smēreļļas tvertņu uzpildīšanas atverēm jābūt skaidri un nepārprotami marķētām.
6. Smēreļļas caurulēm, to savienojumiem, blīvēm un aprīkojumam jābūt ražotam no tādiem materiāliem, kas spēj izturēt mehānisko, ķīmisko un termisko spriedzi, kādai tie var būt pakļauti. Caurules nedrīkst būt pakļautas nekādai kaitīgai karstuma iedarbībai, un jābūt iespējai tās pārbaudīt visā to garumā.
7. Smēreļļas tvertnēm jābūt aprīkotām ar piemērotu tilpuma mērierīci. Tilpuma mērierīcēm jābūt nolasāmām līdz pat maksimālajam piepildījuma līmenim. Stikla mērierīcēm jābūt efektīvi aizsargātām pret triecieniem, pie pamatnes aprīkotām ar automātisku noslēgšanas ierīci, un to augšējai malai jābūt pievienotai pie tvertnes virs maksimālā tvertnes piepildījuma līmeņa. Stikla mērierīcēs izmantotais materiāls parastajā apkārtējās vides temperatūrā nedrīkst deformēties. Zondēšanas caurules nedrīkst beigties kajīšu telpās. Zondēšanas caurulēm, kas beidzas dzinēju vai katlu telpā, jābūt aprīkotām ar piemērotām pašnoslēgšanās ierīcēm.
8.07. pants
Elektroenerģijas pārvades sistēmās, vadības un aktivēšanas sistēmās un apkures sistēmās, caurulēs un piederumos lietojamo eļļu uzglabāšana
1. Elektroenerģijas pārvades sistēmās, vadības un aktivēšanas sistēmās un apkures sistēmās lietojamās eļļas jāuzglabā tērauda tvertnēs, kas ir vai nu integrēta kuģa korpusa daļa, vai arī kas ir stingri nostiprinātas pie kuģa korpusa. Ja tā prasa kuģa konstrukcija, drīkst izmantot ugunsdrošības ziņā līdzvērtīgu materiālu. Šīs prasības neattiecas uz tvertnēm, kuru tilpums nav lielāks par 25 litriem un kuras iestrādātas palīgierīcēs jau ražošanas brīdī. Šādām eļļas tvertnēm nedrīkst būt kopēju starpsienu ar dzeramā ūdens tvertnēm.
2. Šādām eļļas tvertnēm un to cauruļvadu sistēmām, un citiem piederumiem jābūt izvietotiem un izkārtotiem tā, lai nedz šāda eļļa, nedz šādas eļļas tvaiki nevarētu nejauši nokļūt kuģa iekšpusē.
3. Neviena šādas eļļas tvertne nedrīkst atrasties triecienstarpsienas priekšā.
4. Šādas eļļas tvertnes un to aprīkojums nedrīkst atrasties tieši virs dzinējiem vai izplūdes caurulēm.
5. Šādu eļļas tvertņu uzpildīšanas atverēm jābūt skaidri un nepārprotami marķētām.
6. Šādas eļļas caurulēm, to savienojumiem, blīvēm un aprīkojumam jābūt ražotam no tādiem materiāliem, kas spēj izturēt mehānisko, ķīmisko un termisko spriedzi, kādai tie var būt pakļauti. Caurules nedrīkst būt pakļautas nekādai kaitīgai karstuma iedarbībai, un jābūt iespējai tās pārbaudīt visā to garumā.
7. Šādām eļļas tvertnēm jābūt aprīkotām ar piemērotu tilpuma mērierīci. Tilpuma mērierīcēm jābūt nolasāmām līdz pat maksimālajam piepildījuma līmenim. Stikla mērierīcēm jābūt efektīvi aizsargātām pret triecieniem, pie pamatnes aprīkotām ar automātisku noslēgšanas ierīci, un to augšējai malai jābūt pievienotai pie tvertnes virs maksimālā tvertnes piepildījuma līmeņa. Stikla mērierīcēs izmantotais materiāls parastajā apkārtējās vides temperatūrā nedrīkst deformēties. Zondēšanas caurules nedrīkst beigties kajīšu telpās. Zondēšanas caurulēm, kas beidzas dzinēju vai katlu telpā, jābūt aprīkotām ar piemērotām pašnoslēgšanās ierīcēm.
8.08. pants
Tilpnes ūdens izsūknēšanas un drenāžas sistēmas
1. Jābūt iespējai izsūknēt katru ūdensizturīgo nodalījumu atsevišķi. Tomēr šī prasība neattiecas uz ūdensizturīgajiem nodalījumiem, kas parasti darbības laikā ir hermētiski noslēgti.
2. Kuģiem, kuriem nepieciešama apkalpe, jābūt aprīkotiem ar diviem neatkarīgiem tilpnes ūdens sūkņiem, kuri nedrīkst būt uzstādīti vienuviet. Vismaz vienam no šiem sūkņiem jābūt motora darbinātam sūknim. Tomēr kuģos, kuru jauda ir mazāka par 225 kW vai kuru kravnesība ir mazāka par 350 t, vai kuģos, kas nav paredzēti kravu pārvadāšanai un kuru tonnāža ir mazāka par 250 m3, pietiks ar vienu sūkni, ko var darbināt vai nu manuāli, vai arī ar motoru.
Katru no nepieciešamajiem sūkņiem jāvar lietot katrā atsevišķajā ūdensdrošajā nodalījumā.
3. Pirmā tilpnes ūdens sūkņa minimālo sūknēšanas jaudu Q1 aprēķina, izmantojot šādu formulu:
|
|
Q1 = 0,1 · d1 2 [l/min] |
d1 aprēķina ar formulu:
Otrā tilpnes ūdens sūkņa minimālo sūknēšanas jaudu Q2 aprēķina, izmantojot šādu formulu:
|
|
Q2 = 0,1 · d2 2 [l/min] |
d2 aprēķina, izmantojot formulu:
Tomēr vērtībai d2 nevajag pārsniegt vērtību d1.
Q2 aprēķinā l jāpieņem kā garākā ūdensdrošā nodalījuma garums.
Šajās formulās:
|
l |
ir konkrētā ūdensdrošā nodalījuma garums, izteikts [m]; |
|
d1 |
ir aprēķinātais galvenās drenāžas caurules iekšējais diametrs, izteikts [mm]; |
|
d2 |
ir aprēķinātais īscaurules iekšējais diametrs, izteikts [mm]. |
4. Ja tilpnes ūdens sūkņi ir savienoti ar drenāžas sistēmu, drenāžas cauruļu iekšējam diametram jābūt vismaz d1, izteiktam mm, un īscaurules iekšējam diametram — vismaz d2, izteiktam mm.
Ja kuģa garums ir mazāks par 25 m, vērtības d1 un d2 var samazināt līdz 35 mm.
5. Atļauti ir tikai tilpnes ūdens sūkņi ar automātisko uzpildīšanu.
6. Visu par 5 m platāko plakandibena iztukšojamo nodalījumu gan labā borta, gan bakborta pusē jābūt vismaz vienam sietam.
7. Var būt iespēja iztukšot kuģa pakaļgala pīķi caur galvenā dzinēja telpu ar viegli pieejamas un automātiski noslēdzamas iekārtas palīdzību.
8. Atsevišķo nodalījumu īscaurules jāsavieno ar galveno drenāžas cauruli ar noslēdzamu vienvirziena vārstu.
Nodalījumiem vai citām telpām, kas spēj nest balastu, jābūt savienotām ar drenāžas sistēmu tikai ar vienkāršas noslēgšanas ierīces palīdzību. Šī prasība neattiecas uz tilpnēm, kas spēj nest balastu. Šādas tilpnes jāuzpilda ar balasta ūdeni ar balasta cauruļvadu starpniecību, kas uzstādīti pastāvīgi un neatkarīgi no drenāžas caurulēm, vai arī ar īscauruļu starpniecību, ko iespējams pievienot galvenajai drenāžas caurulei ar elastīgām caurulēm vai elastīgiem adapteriem. Ūdens ievada vārstu, kas atrodas tilpnes apakšdaļā, izmantošana šādā nolūkā nav pieļaujama.
9. Kravas telpas tilpnēm jābūt aprīkotām ar mērierīcēm.
10. Ja drenāžas sistēmā ir ietverta pastāvīgi uzstādīta cauruļvadu sistēma, tilpnes apakšdaļas drenāžas caurulēm, kas paredzētas eļļaina ūdens novadīšanai, jābūt aprīkotām ar aizslēgiem, ko pārbaudes iestāde ir noplombējusi. Šo aizslēgu skaits un atrašanās vieta ir jāieraksta Kopienas sertifikātā.
11. Aizslēgu noslēgšana to stāvoklī ir uzskatāma par līdzvērtīgu noplombēšanai saskaņā ar 10. iedaļas nosacījumiem. Aizslēgu noslēgšanas atslēga vai atslēgas ir attiecīgi jānorāda un jāglabā marķētā un viegli pieejamā vietā dzinēju telpā.
8.09. pants
Eļļainā ūdens un izmantotās eļļas uzglabāšana
1. Jābūt iespējai uzglabāt kuģī eļļaino ūdeni, kas uzkrāts darbības laikā. Šim nolūkam izmanto dzinēju telpas tilpni.
2. Lai uzglabātu izmantotās eļļas, dzinēju telpā jābūt vienai vai vairākām specifiskām tvertnēm, kuru tilpums ir vismaz 1,5 reizes lielāks par izmantoto eļļu daudzumu no visu uzstādīto iekšdedzes dzinēju un pārvadu nosēdtilpnēm kopā ar hidrauliskajiem šķidrumiem no hidraulisko šķidrumu tvertnēm.
Savienojumiem, ko lieto, lai iztukšotu iepriekš minētās izmantoto eļļu uzglabāšanas tvertnes, jāatbilst Eiropas standartam EN 1305:1996.
3. Ja kuģi tiek izmantoti tikai īsu reisu darbībai, pārbaudes iestāde var piešķirt atbrīvojumu no 2. iedaļā minētajām prasībām.
8.10. pants
Kuģu emitētais troksnis
1. Kuģa radītais troksnis braukšanas laikā un jo īpaši dzinēja gaisa ieplūdes un izplūdes trokšņi jāslāpē, izmantojot atbilstošus līdzekļus.
2. Kuģa radītais troksnis braukšanas laikā nedrīkst pārsniegt 75 dB(A) 25 m attālumā uz sāniem no kuģa sāna.
3. Bez pārkraušanas darbībām stacionāra kuģa radītais troksnis nedrīkst pārsniegt 65 dB(A) 25 m attālumā uz sāniem no kuģa sāna.
8.a NODAĻA
(Paliek anulēta)
9. NODAĻA
ELEKTROIEKĀRTAS
9.01. pants
Vispārīgi nosacījumi
1. Ja nav specifisku prasību attiecībā uz noteiktām iekārtas daļām, drošības līmenis ir uzskatāms par apmierinošu, ja šīs daļas ir ražotas saskaņā ar spēkā esošo Eiropas standartu vai saskaņā ar apstiprinātas klasificēšanas sabiedrības prasībām.
Attiecīgie dokumenti jāiesniedz pārbaudes iestādei.
2. Uz kuģa jāglabā pārbaudes iestādes pienācīgi apzīmogoti dokumenti, kas satur šādu informāciju:
|
a) |
vispārīgi tehniskie zīmējumi attiecībā uz visu elektroiekārtojumu; |
|
b) |
galvenā sadales paneļa, avārijas sadales paneļa un sadales vadības pults pārslēgšanas diagrammas līdz ar svarīgākajiem tehniskajiem datiem, tādiem kā aizsargierīču un vadības ierīču strāvas stiprums ampēros un nominālstrāva; |
|
c) |
jaudas dati attiecībā uz elektrotehniku un iekārtām; |
|
d) |
kabeļu tipi un informācijas vadītāja šķērsgriezumu laukumi. |
Šādus dokumentus nav nepieciešams glabāt uz kuģa bez apkalpes, taču tiem vienmēr jābūt pieejamiem pie kuģa īpašnieka.
3. Iekārtām jābūt konstruētai, paredzot pastāvīgu nosvēršanos līdz pat 15° un apkārtējās vides temperatūru kuģa iekšpusē starp 0 °C un + 40 °C un uz klāja — starp – 20 °C un + 40 °C. Iekārtām šajās robežās jādarbojas nevainojami.
4. Elektriskajām un elektroniskajām iekārtām un ierīcēm jābūt pilnībā pieejamām un viegli uzturamām.
9.02. pants
Elektroenerģijas padeves sistēmas
1. Ja kuģis ir aprīkots ar elektrosistēmu, būtībā šai sistēmai jābūt vismaz diviem elektroenerģijas avotiem tā, lai tad, kad viens elektroenerģijas avots atsaka, otrs elektroenerģijas avots spētu apgādāt drošai kuģošanai nepieciešamos elektroenerģijas patērētājus vismaz 30 minūtes.
2. Adekvāta elektroenerģijas padeves jauda jāparāda ar Vitstona tiltu. Var ņemt vērā atbilstošu vienlaicības faktoru.
3. Neatkarīgi no iepriekšējās 1. iedaļas 6.04. pants attiecas uz stūrēšanas sistēmas (stūres iekārtu) elektroenerģijas avotu.
9.03. pants
Aizsardzība pret fizisku saskari, cietu priekšmetu radītiem traucējumiem un ūdens iekļūšanu
Pastāvīgi uzstādītu iekārtu daļu minimālās aizsardzības tipam jābūt tādam, kā norādīts šajā tabulā:
|
Atrašanās vieta |
Minimālās aizsardzības tips (saskaņā ar IEC publ. 60529:1992) |
|||||
|
Ģeneratori |
Motori |
Transformatori |
Paneļi Sadalītāji Slēdži |
Piederumi |
Apgaismojuma iekārtas |
|
|
Darbības telpas, dzinēju telpas, stūres iekārtas nodalījumi |
IP 22 |
IP 22 |
(2)IP 22 |
IP 44 |
IP 22 |
|
|
Tilpnes |
|
|
|
|
IP 55 |
IP 55 |
|
Akumulatoru un krāsu skapji |
|
|
|
|
|
IP 44 u. (Ex) (3) |
|
Vaļēji klāji un atklātas stūrēšanas vietas |
|
IP 55 |
|
IP 55 |
IP 55 |
IP 55 |
|
Stūres māja |
|
IP 22 |
IP 22 |
IP 22 |
IP 22 |
IP 22 |
|
Kajītes bez tualetēm un mazgāšanās telpām |
|
|
|
IP 22 |
IP 20 |
IP 20 |
|
Tualetes un mazgāšanās telpas |
|
IP 44 |
IP 44 |
IP 44 |
IP 55 |
IP 44 |
9.04. pants
Aizsardzība pret sprādzieniem
Vietās, kur iespējama potenciāli sprādzienbīstamu gāzu vai gāzu maisījumu uzkrāšanās, tādās kā akumulatoriem iedalītie nodalījumi vai ārkārtīgi ugunsnedrošu izstrādājumu glabātuves, drīkst uzstādīt tikai sprādziendrošas elektroiekārtas (ar apstiprinātu drošību). Šajās vietās nedrīkst uzstādīt gaismas slēdžus vai slēdžus citām elektroierīcēm. Aizsardzībā pret sprādzieniem jāņem vērā potenciāli sprādzienbīstamo gāzu vai gāzu maisījumu, kādi varētu rasties, raksturlielumi (sprādzienbīstamības grupa, temperatūras klase).
9.05. pants
Zemējums
1. Sistēmām ar spriegumu, kas lielāks par 50 V, jābūt iezemētām.
2. Metāla daļas, kas ir atklātas fiziskai saskarei un kas parastas ekspluatācijas laikā nav elektrizētas, tādas kā dzinēju karkasi un korpusi, ierīces un apgaismojuma iekārtas, jāiezemē atsevišķi, ja tās sava uzstādījuma dēļ nav elektriskā saskarē ar kuģa korpusu.
3. Mobilu elektroenerģijas patērētāju un portatīvu ierīču korpusiem parasta lietojuma laikā jābūt iezemētiem ar barošanas kabelī ietverta papildu zemējuma vadītāja palīdzību.
Šo noteikumu nepiemēro, ja tiek izmantots aizsargājošs ķēdes separatora transformators, kā arī gadījumā, ja ierīces ir aprīkotas ar aizsargizolāciju (divkāršu izolāciju).
4. Zemējuma vadītāju šķērsgriezuma laukums nedrīkst būt mazāks, kā norādīts šajā tabulā:
|
Ārējo vadītāju šķērsgriezumu laukumi [mm2] |
Zemējuma vadītāju minimālais šķērsgriezuma laukums |
|
|
izolētajos kabeļos [mm2] |
uzstādīti atsevišķi [mm2] |
|
|
no 0,5 līdz 4 |
tāds pats šķērsgriezuma laukums, kā ārējam vadītājam |
4 |
|
lielāks kā no 4 līdz 16 |
tāds pats šķērsgriezuma laukums, kā ārējam vadītājam |
tāds pats šķērsgriezuma laukums, kā ārējam vadītājam |
|
lielāks kā no 16 līdz 35 |
16 |
16 |
|
lielāks kā no 35 līdz 120 |
puse no ārēja vadītāja šķērsgriezuma laukuma |
puse no ārēja vadītāja šķērsgriezuma laukuma |
|
lielāks kā 120 |
70 |
70 |
9.06. pants
Maksimālais pieļaujamais spriegums
1. Nedrīkst pārsniegt šādu spriegumu:
|
Iekārtas tips |
Maksimālais pieļaujamais spriegums |
||||
|
Līdzstrāva |
Vienfāzes maiņstrāva |
Trīsfāzu maiņstrāva |
|||
|
250 V |
250 V |
500 V |
||
|
250 V |
250 V |
— |
||
|
|
|
|
||
|
50 V (4) |
50 V (4) |
— |
||
|
— |
250 V (5) |
— |
||
|
250 V |
250 V |
- |
||
|
— |
250 V |
500 V |
||
|
250 V |
250 V |
500 V |
||
|
50 V (4) |
50 V (4) |
— |
||
2. Atkāpjoties no 1. iedaļas nosacījumiem, gadījumā, ja tiek veikti nepieciešamie aizsargpasākumi, ir pieļaujams arī augstāks spriegums:
|
a) |
elektroiekārtās, kur šāds spriegums nepieciešams to jaudai; |
|
b) |
speciālās kuģa iekārtās, tādās kā radio un aizdedzes sistēmas. |
9.07. pants
Sadales sistēmas
1. Līdzstrāvas un vienfāzes maiņstrāvas lietojumā ir atļautas šādas sadales sistēmas:
|
a) |
divu vadītāju sistēmas, kurās viens vadītājs ir iezemēts (L1/N/PE); |
|
b) |
viena vadītāja sistēmas, kurās izmanto kuģa korpuss-atgrieze principu, tikai vietējām iekārtām (piemēram, iekšdedzes dzinēju iedarbināšanas ierīcēs, katodiskajā aizsardzībā) (L1/PEN); |
|
c) |
divu vadītāju sistēmas, kas ir izolētas no kuģa korpusa (L1/L2/PE). |
2. Trīsfāzu maiņstrāvas lietojumā ir atļautas šādas sadales sistēmas:
|
a) |
četru vadītāju sistēmas ar neitrālā punkta zemējumu bez kuģa korpuss-atgrieze principa izmantošanas (L1/L2/L3/N/PE) = (tīkls TN-S) vai (tīkls TT); |
|
b) |
trīs vadītāju sistēmas, kas ir izolētas no kuģa korpusa (Ll/L2/L3/PE) = (tīkls IT); |
|
c) |
trīs vadītāju sistēmas ar neitrālā punkta zemējumu, izmantojot kuģa korpuss-atgrieze principu, tomēr tas nav atļauts darbā ar terminālu ķēdēm (L1/L2/L3/PEN). |
3. Pārbaudes iestāde var atļaut citu sistēmu lietojumu.
9.08. pants
Savienojumi ar krastu vai citi ārēji tīkli
1. Ienākošajām padeves līnijām no krasta tīkliem vai citiem ārējiem tīkliem uz kuģa tīklu jābūt ar pastāvīgu pieslēgumu uz kuģa stacionāru terminālu vai stacionāru kontaktligzdu veidā. Kabeļu savienojumus nedrīkst pakļaut nekādai nostiepes slodzei.
2. Ja pieslēguma spriegums pārsniedz 50 V, jābūt iespējai efektīvi iezemēt kuģa korpusu. Zemējuma savienojumam jābūt speciāli marķētam.
3. Pieslēguma slēdžu ierīcēm jābūt uzstādītām tā, lai novērstu kuģa tīklu ģeneratoru un krasta tīkla vai cita tīkla laiksakritīgu darbību. Īss laiksakritīgas darbības laikposms ir pieļaujams, pārslēdzoties no vienas sistēmas uz otru, nepārtraucot sprieguma padevi.
4. Pieslēgumam jābūt aizsargātam pret īssavienojumiem un pārslodzi.
5. Galvenajā sadales panelī jābūt norādei par to, vai pieslēgums darbojas.
6. Jābūt uzstādītām indikācijas ierīcēm, lai līdzstrāvas gadījumā varētu salīdzināt polaritāti un trīsfāzu maiņstrāvas gadījumā — fāzu secību starp pieslēgumu un kuģa elektrotīklu.
7. Pieslēgumam blakus esošajā panelī jābūt norādītam:
|
a) |
savienojuma izveidē nepieciešamie pasākumi; |
|
b) |
strāvas tips un nominālspriegums, un — maiņstrāvas gadījumā — frekvence. |
9.09. pants
Elektroenerģijas padeve citam kuģim
1. Ja elektroenerģiju padod citam kuģim, jāizmanto atsevišķs pieslēgums. Ja strāvas padevē uz citu kuģi izmanto elektroenerģijas kontaktligzdas, kuru nominālais strāvas stiprums ir lielāks par 16 A, jāuzstāda ierīces (tādas kā slēdži vai blokatori), lai nodrošinātu to, ka pieslēgšanu un atslēgšanu iespējams veikt tikai tad, kad līnijā neplūst strāva.
2. Kabeļu savienojumus nedrīkst pakļaut nekādai nostiepes slodzei.
3. 9.08. panta 3.-7. iedaļu jāpiemēro mutatis mutandis.
9.10. pants
Ģeneratori un motori
1. Ģeneratoriem, motoriem un to spaiļu kārbām jābūt pieejamām pārbaužu, mērījumu un remonta nolūkā. Aizsardzības tipam jāatbilst to atrašanās vietai (skatīt 9.03. pantu).
2. Ģeneratoriem, ko darbina galvenais dzinējs, dzenskrūves vārpsta vai papildu ierīces, kas paredzētas citām funkcijām, jābūt konstruētiem dažādam apgriezienu skaitam, kas var parādīties darbībā.
9.11. pants
Akumulatori
1. Akumulatoriem jābūt pieejamiem un nostiprinātiem tā, lai tie nepārvietotos, kuģim kustoties. Tie nedrīkst būt novietoti tā, ka tie ir pakļauti pārmērīgam karstumam, aukstumam, šļakatām, tvaikam vai izgarojumiem.
Tos nedrīkst uzstādīt stūres mājā, kajītēs vai tilpnēs. Šī prasība neattiecas uz portatīvo ierīču akumulatoriem vai uz akumulatoriem, kuru uzlādes jauda ir mazāka par 0,2 kW.
2. Akumulatori, kuru uzlādēšanai nepieciešama par 2,0 kW lielāka jauda (aprēķināts no maksimālās lādēšanas strāvas un nominālā akumulatora sprieguma, kā arī ievērojot uzlādēšanas ierīcei raksturīgo uzlādes līkni), jāuzstāda speciālās telpās. Ja akumulatori novietoti uz klāja, pietiek, ja tie ir ievietoti skapī.
Akumulatorus, kuru uzlādēšanai vajadzīgā jauda nepārsniedz 2,0 kW, var uzstādīt skapī vai lādē ne tikai uz klāja, bet arī zem klāja. Tos var uzstādīt arī mašīntelpā vai kādā citā labi ventilētā telpā ar noteikumu, ka tie ir aizsargātas no krītošiem objektiem un piloša ūdens.
3. Visu akumulatoriem paredzēto telpu, skapju vai kastu, plauktu vai citu iebūvētu struktūru iekšējām virsmām jābūt aizsargātām pret kaitīgu elektrolītu iedarbību.
4. Ir jānodrošina efektīva ventilācija, ja akumulatori ir uzstādīti slēgtā nodalījumā, skapī vai lādē. Niķeļa-kadmija akumulatoriem, kuru uzlādēšanā nepieciešama par 2 kW lielāka jauda, un svina-skābes akumulatoriem, kuru uzlādēšanā nepieciešama par 3 kW lielāka jauda, jānodrošina piespiedu vilkmes ventilācija.
Gaisam jāiekļūst pa apakšu, un tas jāizvada pa augšpusi tā, lai būtu nodrošināta pilnīga gāzes izvade.
Ventilācijas kanālos nedrīkst būt ierīču, kas var kavēt gaisa plūsmu, piemēram, noslēgvārstu.
5. Vajadzīgo gaisa caurplūdi (Q) aprēķina, izmantojot šādu formulu:
|
|
Q = 0,11 · I · n [m3/h] |
kur:
|
I |
= |
|
|
n |
= |
elementu skaits. |
no maksimālās strāvas, izteikta A, ko nodrošina uzlādēšanas ierīce;Ja kuģa elektrotīklā izmanto buferakumulatorus, pārbaudes iestāde var atļaut citas aprēķināšanas metodes, ievērojot uzlādēšanas ierīcei raksturīgo uzlādes līkni, ar nosacījumu, ka šīs metodes ir balstītas uz apstiprinātu klasificēšanas sabiedrību noteikumiem vai attiecīgajiem standartiem.
6. Ja izmanto dabisko ventilāciju, kanālu šķērsgriezuma laukumam ir jābūt pietiekamam nepieciešamajai gaisa caurplūdei, pamatojoties uz gaisa plūsmas ātrumu 0,5 m/s. Tomēr svina-skābju akumulatoros šķērsgriezuma laukumam jābūt vismaz 80 cm2 un niķeļa-kadmija akumulatoros – 120 cm2.
7. Ja izmanto piespiedu vilkmes ventilāciju, jānodrošina ventilators — vēlams, velkmes tipa —, kura motors neatrodas gāzes vai gaisa plūsmā.
Ventilatoriem jābūt konstruētiem tā, lai nepieļautu dzirksteļu veidošanos saskarē starp lāpstiņām un ventilatora korpusu un lai novērstu jebkādu elektrostatisko izlādi.
8. Pie to nodalījumu durtiņām vai pārsegiem, skapjiem un lādēm, kur atrodas akumulatori, jāpiestiprina zīmes “Aizliegts rīkoties ar uguni, atklātu liesmu un smēķēt” atbilstoši I pielikuma 2. attēlam; zīmju minimālais diametrs ir 10 cm.
9.12. pants
Sadales iekārtas
1. Elektrības sadales paneļi
|
a) |
Ierīcēm, slēdžiem, drošinātājiem un sadales paneļu instrumentiem jābūt pārskatāmi izkārtotiem un pieejamiem apkopei un remontam. Spailes spriegumam līdz 50 V un spailes, kas paredzētas par 50 V augstākam spriegumam, jātur atsevišķi, un tām jābūt attiecīgi marķētām. |
|
b) |
Attiecībā uz visiem slēdžiem un ierīcēm sadales paneļos jābūt piestiprinātām marķējuma plāksnītēm, kurās norādīta to slēguma shēma. Jānorāda drošinātāju minimālais strāvas stiprums ampēros un slēgums. |
|
c) |
Ja ierīces, kuru darba spriegums ir augstāks par 50 V, ir uzstādītas aiz durvīm, šo ierīču strāvu vadošajiem komponentiem jābūt aizsargātiem pret netīšu saskari tajā brīdī, kad durvis ir atvērtas. |
|
d) |
Sadales paneļu materiāliem jābūt ar piemērotu mehānisko izturību, izturīgiem, liesmu izturīgiem un pašdzēsošiem; tie nedrīkst būt higroskopiski. |
|
e) |
Ja elektrības sadales paneļos ir uzstādīti drošinātāji ar lielu pārrāvumu jaudu (HRC), šādu drošinātāju uzstādīšanā un izņemšanā jābūt pieejamām attiecīgām ierīcēm un personīgajam aizsargaprīkojumam. |
2. Slēdži, aizsargierīces
|
a) |
Ģeneratoru ķēdēm un elektroenerģijas patērētāju ķēdēm jābūt aizsargātām pret īssavienojumiem un pārslodzi visos neiezemētajos vadītājos. Šajā nolūkā iespējams izmantot slēdžus, kuru darbību ierosina īssavienojums vai pārslodze, vai drošinātājus. Ķēdēm, kas apgādā dzinējierīču (stūrēšanas sistēmas) elektromotorus, un to vadības ķēdēm jābūt aizsargātām tikai pret īssavienojumiem. Ja ķēdēs ir ieslēgti automātiskie slēdži, tiem jābūt neitralizētiem vai iestatītiem uz ne mazāku kā divkāršs nominālais strāvas stiprums ampēros. |
|
b) |
Izvados no galvenā sadales paneļa uz elektroenerģijas patērētājiem, kas darbojas ar vairāk kā 16 A, jāiestrādā slodzes vai jaudas slēdzis. |
|
c) |
Kuģa dzinējspēkam, stūrēšanas sistēmai, stūres stāvokļa indikatoram, navigācijas vai drošības sistēmām paredzētajiem elektroenerģijas patērētājiem, kā arī elektroenerģijas patērētājiem ar nominālo strāvas stiprumu ampēros, lielāku par 16 A, jābūt nodrošinātiem ar atsevišķām ķēdēm. |
|
d) |
Kuģa dzīšanai un manevrēšanai nepieciešamo elektroenerģijas patērētāju ķēdēm barošana jāsaņem tieši no galvenā sadales paneļa. |
|
e) |
Ķēdes pārtraucējierīces jāizvēlas, pamatojoties uz nominālo strāvas stiprumu ampēros, termisko vai dinamisko izturību un pārtraukšanas jaudu. Slēdžiem ir jāatslēdz visi strāvo vadošie vadītāji vienlaicīgi. Slēdža stāvoklim jābūt skaidri nosakāmam. |
|
f) |
Drošinātājiem jābūt ietvertiem korpusā, kūstošiem un ražotiem no keramikas vai līdzvērtīga materiāla. Jābūt iespējai tos nomainīt bez nekāda fiziskas saskares apdraudējuma šī darba veicējam. |
3. Mērīšanas un uzraudzības ierīces
|
a) |
Ja tas nepieciešams iekārtu drošas darbības nolūkā, ģeneratoram, akumulatoram un sadales ķēdēm jābūt aprīkotām ar mērīšanas un uzraudzības ierīcēm. |
|
b) |
Neiezemētiem elektrotīkliem, kuru spriegums ir augstāks par 50 V, jābūt aprīkotiem ar zemējuma detektoru, kas spēj ierosināt kā redzamu, tā dzirdamu trauksmes signālu. Sekundārās iekārtās, tādās kā vadības ķēdes, bez šīs ierīces var iztikt. |
4. Elektrības sadales paneļu atrašanās vieta
|
a) |
Sadales paneļiem jābūt novietotiem pieejamās un labi ventilētās vietās un aizsargātiem pret ūdeni un mehāniskiem bojājumiem. Cauruļvadu un gaisa kanāliem jābūt izkārtotiem tā, lai noplūdes gadījumā tie nevarētu bojāt sadales paneļus. Ja no to uzstādīšanas elektrības sadales paneļu tuvumā nav iespējams izvairīties, šajā vietā caurulēm nedrīkst būt noņemamu savienojumu. |
|
b) |
Skapjiem un sienu padziļinājumiem, kuros uzstādītas neaizsargātas slēdžu ierīces, jābūt no liesmu slāpējoša materiāla vai arī aizsargātiem ar metāla vai cita liesmu slāpējoša materiāla apšuvumu. |
|
c) |
Ja spriegums ir augstāks par 50 V, operatora vietā galvenā sadales paneļa priekšā ir jānovieto izolējoši režģi vai paklāji. |
9.13. pants
Avārijas automātiskie slēdži
Eļļas degļu, degvielas sūkņu, degvielas separatoru un mašīntelpu ventilatoru avārijas automātiskie slēdži jāuzstāda centrāli ārpus tām telpām, kurās iekārtas atrodas.
9.14. pants
Iekārtu piederumi
1. Kabeļu ievadu izmēriem jāatbilst pieslēdzamo kabeļu funkcijām un izmantoto kabeļu tipiem.
2. Dažāda sprieguma vai frekvences sadales ķēžu kontaktligzdas nedrīkst būt sajaucamas.
3. Slēdžiem jāieslēdz visi ķēdē saslēgtie neiezemētie vadītāji vienlaicīgi. Tomēr kajīšu apgaismes ķēdēs, kas ir savrup no veļas mazgātavām, vannas istabām un citām telpām ar mitriem apstākļiem, neiezemētās ķēdēs ir pieļaujami vienpola slēdži.
4. Ja strāvas stiprums ampēros pārsniedz 16 A, jābūt iespējai kontaktligzdas noslēgt ar slēdzi tā, lai kontaktdakšu varētu ievietot un izņemt tikai tad, kad elektroenerģijas padeve ir izslēgta.
9.15. pants
Kabeļi
1. Kabeļiem jābūt liesmas slāpējošiem, pašdzēsošiem un izturīgiem pret ūdeni un eļļu.
Kajītēs iespējams izmantot citus kabeļu tipus, ar nosacījumu, ka tie ir efektīvi aizsargāti, ar liesmas slāpējošām un pašdzēses īpašībām.
Elektrības kabeļu liesmu slāpēšanas standartiem jābūt saskaņā ar:
|
a) |
IEC publikācijām 60332-1:1993, 60332-3:2000 vai |
|
b) |
līdzvērtīgiem vienas dalībvalsts atzītiem noteikumiem. |
2. Elektroenerģijas un apgaismes ķēdēs izmantoto kabeļu vadītāju minimālajam šķērsgriezuma laukumam jābūt 1,5 mm2.
3. Parastajos ekspluatācijas apstākļos kabeļu metāla armējumu, ekranējumu un apvalku nedrīkst izmantot kā vadītājus vai iezemēšanas nolūkā.
4. Elektroenerģijas un apgaismes iekārtās kabeļu metāla ekranējumam un apvalkam jābūt iezemētam vismaz vienā kabeļa galā.
5. Vadītāju šķērsgriezuma laukumā jāņem vērā to maksimālā pieļaujamā gala temperatūra (strāvas plūsmas jauda) un pieļaujamais sprieguma kritums. Sprieguma kritums starp galveno sadales paneli un iekārtas beidzamo izdevīgo punktu apgaismes ķēdēs nedrīkst būt lielāks par 5 % un elektroenerģijas vai apkures ķēdēs — par 7 % attiecībā pret nominālspriegumu.
6. Kabeļiem jābūt aizsargātiem pret mehāniskiem bojājumiem.
7. Kabeļu nostiprināšanas līdzekļiem jānodrošina tas, lai jebkāda nostiepes slodze saglabātos pieļaujamajās robežās.
8. Ja kabeļi stiepjas caur starpsienām vai klājiem, šo starpsienu un klāju mehānisko izturību, ūdensizturību un ugunsdrošību nedrīkst ietekmēt nekāda iespiešanās.
9. Galapunktiem un savienojumiem visos vadītājos jābūt veidotiem tā, lai saglabātu sākotnējās elektriskās, mehāniskās, liesmu slāpējošās un nepieciešamības gadījumā ugunsdrošās īpašības.
10. Kabeļiem, kas pieslēgti nolaižamajām stūres mājām, jābūt pietiekami elastīgiem, tiem jābūt ar izolāciju, kas ir pietiekami elastīga līdz pat – 20 °C temperatūrā, un izturīgiem pret tvaiku un izgarojumiem, ultravioletajiem stariem un ozonu.
9.16. pants
Apgaismes iekārtas
1. Visām apgaismojuma ierīcēm jābūt ierīkotām tā, lai siltums, ko tās izstaro, nevarētu izraisīt netālu atrodošos uzliesmojošu objektu vai priekšmetu aizdegšanos.
2. Apgaismojuma ierīcēm uz vaļējiem klājiem jābūt uzstādītām tā, lai netraucētu navigācijas gaismu atpazīšanu.
3. Ja mašīntelpā vai katlu telpā ir uzstādītas divas vai vairākas apgaismojuma ierīces, tām jābūt saslēgtām vismaz divās atsevišķās ķēdēs. Šī prasība attiecas arī uz telpām, kurās uzstādīta dzesēšanas tehnika, hidrauliskā tehnika vai elektromotori.
9.17. pants
Navigācijas gaismas
1. Navigācijas gaismu sadales paneļiem jābūt uzstādītiem stūres mājā. Tiem jābūt nodrošinātiem ar atsevišķu elektroenerģijas padevi no galvenā sadales paneļa vai arī ar divām neatkarīgām sekundārām sadalēm.
2. Navigācijas gaismām padod elektroenerģiju, tās aizsarga un ieslēdz/izslēdz atsevišķi no navigācijas gaismu sadales paneļa.
3. Nekādi traucējumi uzraudzības iekārtā, kas paredzēta 7.05. panta 2. iedaļā, nedrīkst ietekmēt tās gaismas darbību, ko šī iekārta uzrauga.
4. Vairākas gaismas, kas veido funkcionālu bloku un ir uzstādītas vienuviet, iespējams apgādāt ar elektroenerģiju, ieslēgt/izslēgt un uzraudzīt kopā. Uzraudzības iekārtai jāspēj noteikt traucējums jebkurā no šīm gaismām. Tomēr nedrīkst pastāvēt iespēja izmantot abus gaismas avotus divkāršā apgaismojumā (divas lampas, uzmontētas viena virs otras vai arī vienā korpusā) vienlaikus.
9.18. pants
(Paliek anulēts)
9.19. pants
Mehānisko iekārtu signalizācijas un drošības sistēmas
Mehānisko iekārtu uzraudzībai un aizsardzībai paredzētajām signalizācijas un drošības sistēmām jāatbilst šādām prasībām:
|
a) |
Signalizācijas sistēmas Signalizācijas sistēmām jābūt konstruētām tā, lai nekādi traucējumi signalizācijas sistēmā nevarētu izraisīt traucējumus uzraugāmajos aparātos vai iekārtās. Binārie raidītāji jākonstruē atbilstoši principam statiskā slodze-strāva vai uzraugāmam slodze-strāva principam. Vizuālajiem signāliem jāpaliek redzamiem līdz brīdim, kad traucējums novērsts; signālam, kas ir jau konstatēts, jābūt atšķiramam no signāla, kas vēl nav konstatēts. Katrā signālā jābūt ietvertam arī dzirdamam brīdinājuma signālam. Jābūt iespējai izslēgt akustiskos signālus. Viena akustiskā signāla izslēgšana nedrīkst traucēt cita iemesla izraisīta cita signāla pārraidīšanu. Izņēmumi ir pieļaujami tādu signalizācijas sistēmu gadījumā, kas aptver mazāk par pieciem mērījumu punktiem. |
|
b) |
Drošības sistēmas Drošības sistēmām jābūt konstruētām tā, lai apturētu vai palēninātu ietekmētās iekārtas darbību vai arī lai brīdinātu pastāvīgi apkalpotu staciju par to, ka tas jādara, pirms sasniegts kritisks stāvoklis. Binārajiem raidītājiem jābūt konstruētiem atbilstoši principam slodze-strāva. Ja drošības sistēmas nav konstruētas kā pašuzraudzības sistēmas, jābūt iespējai pārbaudīt, vai tās darbojas pareizi. Drošības sistēmām jābūt neatkarīgām no pārējām sistēmām. |
9.20. pants
Elektroniskās iekārtas
1. Vispārīgi nosacījumi
Nākamajā, otrajā, iedaļā minētie pārbaudes nosacījumi attiecas tikai uz tām elektroniskajām ierīcēm, kas ir nepieciešamas stūrēšanas sistēmā un kuģa elektrostacijās, ieskaitot to palīgierīces.
2. Pārbaudes nosacījumi
|
a) |
Turpinājumā minēto pārbaužu radītās slodzes nedrīkst izraisīt elektronisko ierīču bojājumus vai nepareizu darbību. Pārbaudes atbilstoši attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, tādiem kā publikācija IEC 60092-504:2001, bez aukstuma apstākļu pārbaudes, jāveic ar ieslēgtu ierīci. Šajās pārbaudēs jāietver pienācīgās darbības pārbaude. |
|
b) |
Sprieguma un frekvences svārstības
|
|||||||||||||||||
|
c) |
Apkures pārbaude Paraugs pusstundas laikā tiek sasildīts līdz 55 °C temperatūrai. Pēc tam, kad šī temperatūra sasniegta, to uztur 16 stundas. Pēc tam tiek veikta darbības pārbaude. |
|
d) |
Aukstuma apstākļu pārbaude Paraugu atslēdz un atdzesē līdz – 25 °C, un divas stundas tur šajā temperatūrā. Pēc tam temperatūru paaugstina līdz 0 °C un veic darbības pārbaudi. |
|
e) |
Vibrāciju pārbaude Vibrācijas pārbaudi veic attiecībā uz trim asīm ierīču vai to komponenšu rezonanses frekvencē, katrā gadījumā 90 minūšu laikposmā. Ja skaidras rezonanses nav, vibrācijas pārbaudi veic pie 30 Hz. Vibrācijas pārbaudi veic ar sinusoīdu svārstību starpniecību šādās robežās: Vispārīgi: f = 2,0 – 13,2 Hz; a = ± 1 mm (amplitūda a = f = 13,2 Hz – 100 Hz: paātrinājums ± 0,7 g. Iekārtas, kas paredzētas dīzeļdzinēju vai stūres aparāta aprīkošanai, pārbauda šādi: f = 2,0 – 25 Hz; a = ± 1,6 mm (amplitūda a = f = 25 Hz – 100 Hz; paātrinājums ± 4 g. Sensori, ko paredzēts uzstādīt dīzeļdzinēju izplūdes caurulēs, var būt pakļauti ievērojami augstākai spriedzei. Pārbaužu laikā tas jāņem vērā. |
no vibrācijas platuma)
no vibrācijas platuma)|
f) |
Elektromagnētiskās savienojamības pārbaudi veic, pamatojoties uz IEC publikācijām 61000-4-2:1995, 61000-4-3:2002, 61000-4-4:1995, pārbaudes pakāpē ar 3. numuru. |
|
g) |
Elektroniskās iekārtas ražotājam jāapliecina, ka šī iekārta atbilst tādiem pārbaudes nosacījumiem. Arī apstiprinātas klasifikācijas sabiedrības izsniegts sertifikāts kalpo par šādu apliecinājumu. |
9.21. pants
Elektromagnētiskā savienojamība
Elektrisko un elektronisko sistēmu darbību nedrīkst pasliktināt elektromagnētiskie traucējumi. Vispārīgi pasākumi, kuru svarīgums ir līdzvērtīgs, sevī ietver:
|
a) |
pārvades kanālu atvienošana starp traucējumu avotu un ietekmētajām ierīcēm; |
|
b) |
traucējumu cēloņu samazināšana to rašanās vietā; |
|
c) |
ietekmēto ierīču traucējumjutīguma samazināšana. |
10. NODAĻA
APRĪKOJUMS
10.01. pants
Enkuru iekārtas
1. Kuģiem, kas paredzēti preču pārvadāšanai, bez kuģa pārvadātiem lihteriem, kuru garums L nepārsniedz 40 m, jābūt aprīkotiem ar priekšgala enkuriem, kuru kopējo masu P iegūst, aprēķinot ar šādu formulu:
|
|
P = k · B · T [kg] |
kur
|
k |
ir koeficients, kurā ievērota attiecība starp garumu L un bimsu B un kuģa tips: 
tomēr attiecībā uz lihteriem jāpieņem k = c; |
|
c |
ir šajā tabulā norādīts empīriskais koeficients:
|
Attiecībā uz kuģiem, kuru pilnā kravnesība nav lielāka par 400 t un kurus to konstrukcijas un tiem paredzētā nolūka dēļ izmanto tikai iepriekš noteiktiem īsiem pārvadājumiem, pārbaudes iestāde var pieļaut, ka priekšgala enkuriem nepieciešamas tikai divas trešdaļas no kopējās masas P.
2. Pasažieru kuģiem un kuģiem, kas nav paredzēti preču pārvadāšanai, bez stūmējiem, jābūt aprīkotiem ar priekšgala enkuriem, kuru kopējo masu P iegūst, aprēķinot ar šādu formulu:
|
|
P = k · B · T [kg] |
kur:
|
k |
ir koeficients atbilstoši 1. iedaļas nosacījumiem, taču, lai iegūtu empīriskā koeficienta (c) vērtību, pilnās kravnesības vietā ņem Kopienas sertifikātā ierakstīto ūdensizspaidu m3. |
3. 1. iedaļā minētajiem kuģiem, kuru maksimālais garums nepārsniedz 86 m, jābūt aprīkotiem ar kuģa pakaļgala enkuriem, kuru kopējā masa ir vienāda ar 25 % no masas P.
Kuģiem, kuru maksimālais garums pārsniedz 86 m, jābūt aprīkotiem ar kuģa pakaļgala enkuriem, kuru kopējā masa ir vienāda ar 50 % no masas Iepak., kas aprēķināta saskaņā ar 1. iedaļas vai 2. iedaļas nosacījumiem.
Kuģa pakaļgala enkuri nav vajadzīgi:
|
a) |
kuģiem, kuru aprēķinātā pakaļgala enkuru masa būs mazāka par 150 kg; 1. iedaļas beidzamajā rindkopā minēto kuģu gadījumā jāņem vērā samazinātā priekšgala enkuru masa; |
|
b) |
lihteriem. |
4. Kuģiem, kas paredzēti nekustīgu karavānu — ne garāku par 86 m — stumšanai, jābūt aprīkotiem ar kuģa pakaļgala enkuriem, kuru kopējā masa ir vienāda ar 25 % no maksimālās masas P, kas aprēķināta saskaņā ar 1. iedaļas nosacījumiem attiecībā uz atļautajām un Kopienas sertifikātā ierakstītajām struktūrām (kas uzskatāmas par kuģojošu iekārtu).
Kuģiem, kas paredzēti nekustīgu karavānu — garāku par 86 m — stumšanai lejup pa straumi, jābūt aprīkotiem ar kuģa pakaļgala enkuriem, kuru kopējā masa ir vienāda ar 50 % no maksimālās masas P, kas aprēķināta saskaņā ar 1. iedaļas nosacījumiem attiecībā uz atļautajām un Kopienas sertifikātā ierakstītajām struktūrām (kas uzskatāmas par kuģojošu iekārtu).
5. Attiecībā uz noteiktiem speciālajiem enkuriem enkuru masas, kas noteiktas saskaņā ar 1.-4. iedaļas nosacījumiem, iespējams samazināt.
6. Attiecībā uz priekšgala enkuriem norādīto kopējo masu P iespējams sadalīt starp vienu vai diviem enkuriem. To var samazināt par 15 %, ja kuģis ir aprīkots tikai ar vienu priekšgala enkuru un klīze atrodas vidusbrangā.
Kopējo masu, kāda nepieciešama kuģa pakaļgala enkuriem stūmējos un kuģos, kuru maksimālais garums pārsniedz 86 m, var sadalīt starp vienu vai diviem enkuriem.
Vieglākā enkura masa nedrīkst būt mazāka par 45 % no šīs kopējās masas.
7. Čuguna enkuri nav atļauti.
8. Enkuru masa jānorāda uz enkuriem ar reljefām, izturīgām rakstzīmēm.
9. Enkuriem, kuru masa pārsniedz 50 kg, jābūt aprīkotiem ar enkurspilvēm.
10. Katras priekšgala enkura ķēdes minimālajam garumam jābūt:
|
a) |
40 m kuģos, kuru garums nepārsniedz 30 m; |
|
b) |
10 m garākam par kuģi, ja tā garums ir lielāks par 30 m un līdz 50 m; |
|
c) |
60 m, ja kuģi ir garāki par 50 m. |
Katrai kuģa pakaļgala enkura ķēdei jābūt vismaz 40 m garai. Tomēr, ja kuģiem ir nepieciešams apstāties tad, kad tie vērsti virzienā lejup pa straumi, katrai to pakaļgala enkuru ķēdei jābūt vismaz 60 m garai.
11. Enkura ķēžu minimālo stiepes izturību R aprēķina, izmantojot šādas formulas:
|
a) |
enkuri, kuru masa ir līdz 500 kg: R = 0,35 · P' [kN]; |
|
b) |
enkuri, kuru masa ir lielāka par 500 kg, bet nepārsniedz 2 000 kg:
|
;|
c) |
enkuri, kuru masa ir lielāka par 2 000 kg: R = 0,25 · P' [kN]. |
kur
|
P' |
ir katra enkura teorētiskā masa, noteikta saskaņā ar 1.-4. un 6. iedaļas nosacījumiem. |
Enkura ķēžu stiepes izturība jānosaka saskaņā ar dalībvalstī spēkā esošo standartu.
Ja enkuru masa ir lielāka par 1.-6. iedaļā prasīto, enkura ķēdes stiepes izturība jānosaka kā reālās enkura masas funkcija.
12. Ja uz kuģa ir smagāki enkuri ar attiecīgi izturīgākām enkuru ķēdēm, Kopienas sertifikātā jāieraksta tikai minimālās masas un minimālās stiepes izturības atbilstoši 1.-6. iedaļas un 11. iedaļas nosacījumiem.
13. Savienojošajām daļām (šarnīrsavienojumiem) starp enkuru un ķēdi jāiztur stiepes slodze, kas ir par 20 % lielāka par attiecīgās ķēdes stiepes izturību.
14. Tauvu izmantošana enkura ķēžu vietā ir pieļaujama. Tauvu stiepes izturībai jābūt tādai pašai, kā ķēžu stiepes izturībai, taču tām jābūt par 20 % garākām.
10.02. pants
Pārējais aprīkojums
1. Atbilstoši dalībvalstīs spēkā esošajiem piemērojamajiem kuģniecības iestādes noteikumiem uz kuģa jābūt vismaz šādam aprīkojumam:
|
a) |
radio-telefonu sistēma; |
|
b) |
piederumi un ierīces redzamu un dzirdamu signālu pārraidīšanai, kā arī kuģa marķēšanai dienas un nakts laikā; |
|
c) |
paredzēto pietauvošanās gaismu savrupas (ārlīnijas) rezerves gaismas; |
|
d) |
ugunsdroša, marķēta tvertne ar vāku eļļainu tīrīšanas drānu uzglabāšanai; |
|
e) |
ugunsdroša, marķēta tvertne ar vāku bīstamu vai piesārņojošu cieto atkritumu uzglabāšanai un ugunsdroša, marķēta tvertne ar vāku bīstamu vai piesārņojošu šķidro atkritumu uzglabāšanai saskaņā ar attiecīgiem spēkā esošiem kuģniecības iestādes noteikumiem; |
|
f) |
ugunsdroša, marķēta tvertne ar vāku samazgu uzglabāšanai. |
2. Papildus minētajam aprīkojumā jāietver vismaz:
|
a) |
Pietauvošanās tauvas: Kuģiem jābūt aprīkotiem ar trim pietauvošanās tauvām. To minimālajam garumam jābūt vismaz šādam:
Kuģos, kuru L ir mazāks par 20 m, īsākā tauva nav nepieciešama. Tauvām jābūt ar stiepes izturību Rs, ko aprēķina, izmantojot šādas formulas: attiecībā uz L · B · T līdz 1 000 m3: attiecībā uz L · B · T, kas pārsniedz 1 000 m3: Attiecībā uz nepieciešamajām tauvām uz kuģa jābūt sertifikātam atbilstoši Eiropas standartam EN 10204:1991, Nr. 3.1. Šīs tauvas iespējams aizvietot ar tāda paša garuma un stiepes izturības virvēm. Šo virvju minimālajai stiepes izturībai jābūt norādītai sertifikātā. |
;
.|
b) |
Vilcējtroses:
|
|
c) |
Celšanas līnija; |
|
d) |
Iekāpšanas traps, vismaz 0,4 m plats un 4 m garš, kura sānu malas iezīmē košas krāsas sleja; šim trapam jābūt aprīkotam ar roku margu. Pārbaudes iestāde maziem kuģiem var atļaut īsākus trapus; |
|
e) |
Gafeles āķis; |
|
f) |
Atbilstoša pirmās palīdzības aptieciņa, kuras saturs atbilst attiecīgajam dalībvalsts standartam. Pirmās palīdzības aptieciņa jātur kajītē vai stūres mājā, un tā jāuzglabā tā, lai nepieciešamības gadījumā tā būtu viegli un droši pieejama. Ja pirmās palīdzības aptieciņas uzglabā slēgtā veidā, tās vākam jābūt marķētam ar pirmās palīdzības aptieciņas simbolu saskaņā ar I pielikuma 8. zīmējumu, un simbola sānu garumam jābūt vismaz 10 cm; |
|
g) |
Binoklis ar 7 × 50 vai lielāku lēcu diametru; |
|
h) |
Paziņojums par aiz borta nokļuvušu personu glābšanu un atdzīvināšanu; |
|
i) |
Prožektors, ko var darbināt no stūres mājas. |
3. Uz kuģiem, kuru sānu augstums virs ūdens līnijas nepiekrautā stāvoklī pārsniedz 1,50 m, jābūt kravas/pasažieru uzņemšanas kāpņu telpai vai kāpnēm.
10.03. pants
Pārnēsājami ugunsdzēšamie aparāti
1. Saskaņā ar Eiropas standartu EN 3:1996 katrā no šīm vietām jābūt vismaz vienam pārnēsājamam ugunsdzēšanas aparātam:
|
a) |
stūres mājā; |
|
b) |
katras ieejas tuvumā no klāja uz kajīšu telpām; |
|
c) |
katras ieejas tuvumā uz telpām, kas nav pieejamas no kajīšu telpām un kurās ir apkures, ēdienu gatavošanas vai saldēšanas iekārtas, ko darbina ar cieto vai šķidro kurināmo vai sašķidrinātu gāzi; |
|
d) |
pie katras ieejas uz mašīntelpām un katlu telpām; |
|
e) |
piemērotos punktos zem klāja mašīntelpās un katlu telpās, lai attālums no ugunsdzēšanas aparāta nebūtu lielāks par 10 metriem gājiena. |
2. Kā pārnēsājamos ugunsdzēšanas aparātus, kas prasīti 1. iedaļā, drīkst izmantot tikai pulvera tipa ugunsdzēšamos aparātus ar vismaz 6 kg saturu vai arī citus portatīvos ugunsdzēšanas aparātus ar tādu pašu ugunsdzēšanas jaudu. Tiem jābūt piemērotiem A, B un C kategorijas ugunsgrēku dzēšanā, kā arī līdz pat 1 000 V elektrisko sistēmu ugunsgrēku dzēšanā.
3. Papildus drīkst izmantot pulvera, ūdens vai putu ugunsdzēšanas aparātus, kas ir piemēroti tādas kategorijas ugunsgrēka dzēšanā, kāds, iespējams, var izcelties telpā, kurai šie ugunsdzēšanas aparāti ir paredzēti.
4. Pārnēsājamos ugunsdzēšanas aparātus ar CO2 kā ugunsdzēšanas līdzekli drīkst izmantot tikai ugunsgrēku dzēšanai kambīzēs un elektroiekārtās. Šo ugunsdzēšanas aparātu saturs nedrīkst pārsniegt 1 kg uz 15 m3 telpas, kurā tie ir pieejami lietošanai.
5. Pārnēsājamie ugunsdzēšanas aparāti jāpārbauda vismaz reizi divos gados. Jāizsniedz pārbaudes sertifikāts, ko paraksta inspektors un kurā norādīts pārbaudes datums.
6. Ja pārnēsājamie ugunsdzēšanas aparāti ir uzstādīti tā, ka nav redzami, tos aizsedzošais panelis jāmarķē ar ugunsdzēšanas aparāta simbolu, kā parādīts I pielikuma 3. attēlā; simbola sānu garumam jābūt vismaz 10 cm.
10.03.a pants
Pastāvīgi uzstādītas ugunsdzēšanas sistēmas kajīšu telpās, stūres mājās un pasažieru telpās
1. Ugunsdrošību kajīšu telpās, stūres mājās un pasažieru telpās nodrošina tikai ar piemērotiem automātiskiem paaugstināta spiediena ūdens sprinkleriem kā ar pastāvīgi uzstādītām ugunsdzēšanas sistēmām.
2. Sistēmu uzstādīšanu vai pārveidošanu veic tikai specializētas firmas.
3. Sistēmām jābūt no tērauda vai līdzvērtīgiem nedegošiem materiāliem.
4. Sistēmām jāspēj izsmidzināt ūdeni vismaz ar ātrumu 5 l/m2 minūtē lielākās aizsargājamās telpas platībā.
5. Sistēmām, kas izsmidzina mazāku daudzumu ūdens, jābūt tipa apstiprinājumam saskaņā ar IMO Rezolūciju A 800(19) vai citu standartu, kas atzīts atbilstoši šīs direktīvas 19. pantā minētajai procedūrai. Tipa apstiprinājums jāveic apstiprinātai klasificēšanas sabiedrībai vai akreditētai testēšanas iestādei. Akreditētai testēšanas iestādei jāievēro Eiropas standarts attiecībā uz vispārīgām prasībām testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences jomā (EN ISO/IEC 17025:2000).
6. Sistēmām jābūt speciālista pārbaudītām:
|
a) |
pirms nodošanas ekspluatācijā; |
|
b) |
pirms nodošanas ekspluatācijā pēc tam, kad tās iedarbinātas; |
|
c) |
pēc jebkādu modifikāciju vai remontdarbu veikšanas; |
|
d) |
regulāri ik pēc diviem gadiem. |
7. Veicot pārbaudi saskaņā ar 6. iedaļu, speciālistam jāpārliecinās, vai sistēmas atbilst šīs iedaļas prasībām.
Pārbaudei sevī jāietver vismaz šādi punkti:
|
a) |
visas sistēmas ārēja pārbaude; |
|
b) |
drošības sistēmu un sprauslu funkcionāla pārbaude; |
|
c) |
spiediena tvertņu un sūknēšanas sistēmas funkcionāla pārbaude. |
8. Jāizdod pārbaudes sertifikāts, ko paraksta inspektors un kurā norādīts pārbaudes datums.
9. Uzstādīto sistēmu skaits jāieraksta Kopienas sertifikātā.
10. Priekšmetu aizsardzībai kajīšu telpās, stūres mājās un pasažieru telpās pastāvīgi uzstādītas ugunsdzēšanas sistēmas ir pieļaujamas tikai, pamatojoties uz Komitejas ieteikumiem saskaņā ar šīs direktīvas 19. pantu.
10.03.b pants
Pastāvīgi uzstādītas ugunsdzēšanas sistēmas mašīntelpās, katlu telpās un sūkņu telpās
1. Ugunsdzēšanas līdzekļi
Mašīntelpu, katlu telpu un sūkņu telpu aizsardzībai pastāvīgi uzstādītās ugunsdzēšanas sistēmās drīkst izmantot šādus ugunsdzēšanas līdzekļus:
|
a) |
CO2 (oglekļa dioksīds); |
|
b) |
HFC 227ea (heptafluoropropāns); |
|
c) |
IG-541 (52 % slāpekļa, 40 % argona, 8 % oglekļa dioksīda). |
Citi ugunsdzēšanas līdzekļi ir pieļaujami tikai saskaņā ar šīs direktīvas 19. pantā izklāstīto procedūru.
2. Ventilācija, gaisa vadi
|
a) |
Dzinējspēka dzinējiem sadegšanai nepieciešamo gaisu nedrīkst izvadīt no telpām, kas jāaizsargā ar pastāvīgi uzstādītām ugunsdzēšanas sistēmām. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad kuģī ir divas savstarpēji neatkarīgas un hermētiski atdalītas galvenās mašīntelpas vai arī kad blakus galvenajai mašīntelpai ir atsevišķa mašīntelpa ar priekšgala dzinekli, nodrošinot to, ka kuģis ugunsgrēka gadījumā galvenajā mašīntelpā spēj virzīties uz priekšu ar savu jaudu. |
|
b) |
Ja ir iedarbināta ugunsdzēšanas sistēma, jebkādai piespiedu ventilācijai aizsargājamajā telpā ir automātiski jāizslēdzas. |
|
c) |
Jābūt pieejamām ierīcēm, ar kurām iespējams ātri noslēgt visas atveres, kas varētu pieļaut gaisa ieplūdi aizsargājamajā telpā vai gāzes izplūdi no tās. Jābūt skaidri atšķiramam, vai šīs atveres ir vaļā vai ciet. |
|
d) |
Gaiss, kas izkļūst nospiedvārstiem saspiestā gaisa tvertnēs, kas uzstādītas mašīntelpās, jāizvada atklātā gaisā. |
|
e) |
Virsspiediens vai zemspiediens, kas rodas ugunsdzēšanas līdzekļa ieplūšanas rezultātā, nedrīkst bojāt aizsargājamo telpu ietverošo starpsienu sastāvdaļas. Jābūt iespējai izlīdzināt spiedienu bez apdraudējuma. |
|
f) |
Aizsargājamajās istabās jābūt ugunsdzēšanas līdzekļa un sadegšanas gāzu izvadīšanas ierīcei. Jābūt iespējai šādas ierīces darbināt no aizsargājamo telpu ārpuses, ko ugunsgrēks minētajās telpās nav padarījis nepieejamu. Ja telpās ir pastāvīgi uzstādītas izvadīšanas ierīces, nedrīkst pastāvēt iespēja tās iedarbināt, iekams ugunsgrēks nav nodzēsts. |
3. Ugunsgrēka trauksmes sistēma
Aizsargājamā telpa jāuzrauga ar piemērotu ugunsgrēka trauksmes sistēmu. Trauksmes signālam jābūt konstatējamam stūres mājā, kajīšu telpās un aizsargājamajā telpā.
4. Cauruļvadu sistēma
|
a) |
Ugunsdzēšanas līdzeklis jānovada uz aizsargājamo telpu un tur jāizplata ar nostiprinātas cauruļvadu sistēmas starpniecību. Aizsargājamās telpas iekšpusē cauruļvadiem un ar tiem saistītajam aprīkojumam jābūt no tērauda. Tvertņu savienojuma caurules un izplešanās savienojumus iespējams no šāda nosacījuma atbrīvot ar nosacījumu, ka ražošanā izmantotajiem materiāliem ugunsgrēka gadījumā ir līdzvērtīgas īpašības. Caurulēm jābūt kā iekšēji, tā ārēji aizsargātām pret koroziju. |
|
b) |
Izvada sprauslu izmēram un uzstādījumam jābūt tādam, lai ugunsdzēšanas līdzeklis tiktu izdalīts vienmērīgi. |
5. Iedarbināšanas ierīce
|
a) |
Ugunsdzēšanas sistēmas ar automātisku iedarbināšanu nav atļautas. |
|
b) |
Jābūt iespējai iedarbināt ugunsdzēšanas sistēmu no piemērotas vietas aizsargājamās telpas ārpusē. |
|
c) |
Iedarbināšanas ierīces jāuzstāda tā, lai tās būtu iespējams darbināt arī ugunsgrēka gadījumā un lai pēc ugunsgrēka vai sprādziena nodarīta bojājuma aizsargājamajā telpā joprojām būtu iespējams šeit pievadīt nepieciešamo daudzumu ugunsdzēšanas līdzekļa. Nemehāniskās iedarbināšanas ierīces jādarbina no diviem savstarpēji neatkarīgiem enerģijas avotiem. Šiem enerģijas avotiem jāatrodas ārpus aizsargājamās telpas. Vadības līnijām aizsargājamajā telpā jābūt konstruētām tā, lai ugunsgrēka gadījumā saglabātu savu funkcionalitāti vismaz 30 minūtes. Šī prasība jāievēro elektriskā vadojuma gadījumā, ja tas atbilst standartam IEC 60331-21:1999. Ja iedarbināšanas ierīces ir uzstādītas tā, ka nav redzamas, to aizsedzošajam panelim jābūt marķētam ar simbolu “ugunsdzēšanas iekārta”, kā parādīts I pielikuma 6. attēlā, simbola sānu garumam jābūt vismaz 10 cm un jāsatur šāds teksts ar sarkaniem burtiem uz balta fona: “FeuerlöscheiNrichtung Installation dextinction Brandblusinstallatie Fire-fighting installation”. |
|
d) |
Ja ugunsdzēšanas iekārta ir paredzēta vairāku telpu aizsardzībai, attiecībā uz katru telpu jābūt atsevišķām un skaidri norādītām iedarbināšanas ierīcēm. |
|
e) |
Blakus katrai iedarbināšanas ierīcei redzami un neizdzēšamai jāizliek lietošanas pamācība vienā no dalībvalstu valodām. Pamācībā jo īpaši jābūt norādījumiem attiecībā uz:
|
|
f) |
Lietošanas pamācībā jābūt norādītam, ka pirms ugunsdzēšanas sistēmas iedarbināšanas ir jāizslēdz iekšdedzes dzinēji, kas izvada gaisu no aizsargājamās telpas. |
6. Brīdinājumu sistēma
|
a) |
Pastāvīgi uzstādītām ugunsdzēšanas sistēmām jābūt aprīkotām ar akustiskām un optiskām brīdinājumu sistēmām. |
|
b) |
Kolīdz ugunsdzēšanas sistēma ir pirmo reizi iedarbināta, brīdinājumu sistēmai automātiski jāizslēdzas. Brīdinājuma signālam zināmu laiku ir jāskan, pirms tiek atbrīvots ugunsdzēšanas līdzeklis, un nedrīkst pastāvēt iespēja šo signālu atslēgt. |
|
c) |
Brīdinājuma signāliem jābūt skaidri redzamiem aizsargājamajās telpās, kā arī ārpus piekļuvēm šīm telpām; tiem jābūt skaidri dzirdamiem pat tādas darbības apstākļos, kas rada skaļāko tai raksturīgo troksni. Šiem signāliem jābūt skaidri atšķiramiem no visiem citiem akustiskajiem un optiskajiem signāliem aizsargājamajā telpā. |
|
d) |
Akustiskajiem brīdinājuma signāliem jābūt skaidri dzirdamiem blakus esošajās telpās pat tajā gadījumā, ja savienojošās durvis ir aizvērtas un tajās valda tādas darbības apstākļi, kas rada visskaļāko tai raksturīgo troksni. |
|
e) |
Ja brīdinājumu sistēma nav pašuzraudzības sistēma attiecībā uz īssavienojumiem, vadu pārrāvumiem un sprieguma kritumiem, tad ir jābūt iespējai pārbaudīt, vai tā darbojas pienācīgi. |
|
f) |
Pie katras ieejas telpā, kurā iespējams padot ugunsdzēšanas līdzekli, jāizliek skaidri redzams paziņojums ar šādu tekstu — sarkani burti uz balta fona: “Vorsicht, Feuerlöscheinrichtung! Bei Ertönen des Warnsignals (Beschreibung des Signals) den Raum sofort verlassen! Attention, installation d'extinction d'incendie Quitter immédiatement ce local au signal (description du signal)! Let op, brandblusinstallatie! Bij het in werking treden van het alarmsignaal (omschrijving van het signaal) deze ruimte onmiddellijk verlaten! Warning, fire-fighting installation! Leave the room as soon as the warning signal sounds (description of signal)” |
7. Spiediena tvertnes, piederumi un spiediena vadi
|
a) |
Spiediena tvertnēm, piederumiem un spiediena vadiem jāatbilst noteikumiem, kas ir spēkā vienā no dalībvalstīm. |
|
b) |
Spiediena tvertnes jāuzstāda atbilstoši ražotāja norādījumiem. |
|
c) |
Spiediena tvertnes, piederumus un spiediena vadus nedrīkst uzstādīt kajīšu telpās. |
|
d) |
Temperatūra nodalījumos un uzstādījuma vietās, kur atrodas spiediena tvertnes, nedrīkst pārsniegt 50 °C. |
|
e) |
Nodalījumiem vai uzstādījuma vietām uz klāja jābūt stingri nostiprinātām un aprīkotām ar gaisa atverēm, kas ir izkārtotas tā, lai spiediena tvertnes noplūdes gadījumā gāze nevarētu iekļūt kuģa iekšpusē. Tieši savienojumi ar pārējām telpām nav pieļaujami. |
8. Ugunsdzēšanas līdzekļa daudzums
Ja ugunsdzēšanas līdzekļa daudzums ir paredzēts vairāk kā vienas telpas aizsardzībai, kopējam pieejamajam ugunsdzēšanas līdzekļa daudzumam nav jābūt lielākam par daudzumu, kāds nepieciešams lielākajā aizsargājamajā telpā.
9. Uzstādīšana, pārbaudes un dokumentācija
|
a) |
Sistēma jāuzstāda vai jāpārveido tikai tādai firmai, kas specializējusies darbā ar ugunsdzēšanas sistēmām. Jāievēro ugunsdzēšanas līdzekļa ražotāja un sistēmas ražotāja norādītās prasības (izstrādājuma datu lapa, drošības datu lapa). |
|
b) |
Sistēmai jābūt speciālista pārbaudītai:
|
|
c) |
Pārbaudē speciālistam jāpārbauda, vai sistēma atbilst šajā nodaļā paredzētajām prasībām. |
|
d) |
Pārbaudē jāaptver vismaz šādi punkti:
|
|
e) |
Jāizdod pārbaudes sertifikāts, ko paraksta inspektors un kurā norādīts pārbaudes datums. |
|
f) |
Pastāvīgi uzstādīto ugunsdzēšanas sistēmu skaits jāieraksta Kopienas sertifikātā. |
10. CO2 ugunsdzēšanas sistēmas
Ugunsdzēšanas sistēmām, kurās kā ugunsdzēšanas līdzekli izmanto CO2, vēl bez 1.-9. iedaļā paredzētajām prasībām jāatbilst šādiem noteikumiem:
|
a) |
CO2 konteineriem jāatrodas ārpus aizsargājamās telpas vietā vai skapī, kas hermētiski atdalīts no pārējām telpām. Šo uzstādījuma vietu un skapju durtiņām jāveras uz āru, jābūt slēdzamām, un uz tām jābūt simbolam “Brīdinājums par vispārīgu apdraudējumu” saskaņā ar I pielikuma 4. attēlu, vismaz 5 cm augstam, līdz ar marķējumu “CO2” tādā pašā krāsā un tādā pašā augstumā. |
|
b) |
CO2 konteineru uzstādījuma vietām zem klājiem jābūt pieejamām tikai no atklāta gaisa. Šīm telpām jābūt ar savu adekvātu mākslīgo ventilācijas sistēmu ar vilkmes kanāliem, pilnīgi atdalītām no citām ventilācijas sistēmām uz kuģa. |
|
c) |
CO2 konteineri nedrīkst būt piepildīti vairāk kā 0,75 kg/l. Specifiskais nesaspiestas CO2 gāzes tilpums jāpieņem kā 0,56 m3/kg. |
|
d) |
CO2 tilpumam, kas paredzēts aizsargājamajai telpai, jābūt vismaz 40 % no tā kopējā tilpuma. Jābūt iespējai padot šo tilpumu 120 sekunžu laikā un pārbaudīt, vai tā padeve ir pabeigta. |
|
e) |
Konteinera vārstu atvēršanai un plūsmas vārsta darbināšanai jābūt atsevišķām vadības darbībām. |
|
f) |
Atbilstošajam laikam, kāds minēts 6. iedaļas b) punktā, jābūt vismaz 20 sekundēm. Jābūt drošai ierīcei, lai nodrošinātu aizkavi pirms CO2 gāzes padeves. |
11. HFC-227ea ugunsdzēšanas sistēmas
Ugunsdzēšanas sistēmām, kurās kā ugunsdzēšanas līdzekli izmanto HFC 227ea, bez 1.-9. iedaļā paredzētajām prasībām jāatbilst arī šādiem noteikumiem:
|
a) |
Ja ir vairākas aizsargājamas telpas, katra ar atšķirīgu kopējo tilpumu, katrai telpai jābūt aprīkotai ar savu ugunsdzēšanas sistēmu. |
|
b) |
Katram HFC 227ea konteineram, kas uzstādīts aizsargājamajā telpā, jābūt aprīkotam ar pārspiediena spiedvārstu. Šim vārstam nekaitīgā veidā jāizvada konteinera saturs aizsargājamajā telpā, ja konteiners ir pakļauts ugunsgrēka iedarbībai un ugunsdzēšanas sistēma nav iedarbināta. |
|
c) |
Katram konteineram jābūt aprīkotam ar gāzes spiediena pārbaudes ierīci. |
|
d) |
Konteineri nedrīkst būt uzpildīti vairāk par 1,15 kg/l. Specifiskais nesaspiesta HFC 227ea tilpums jāpieņem kā 0,1374 m3/kg. |
|
e) |
HFC 227ea tilpumam, kas paredzēts aizsargājamajai telpai, jābūt vismaz 8 % no telpas kopējā tilpuma. Šis tilpums jāpadod 10 sekunžu laikā. |
|
f) |
HFC 227ea konteineriem jābūt aprīkotiem ar spiediena monitoru, kas nesankcionēta virzošā spēka zuduma gadījumā iedarbina akustisku un optisku trauksmes signālu stūres mājā. Ja kuģī stūres mājas nav, šis trauksmes signāls jādod ārpus aizsargājamās telpas. |
|
g) |
Pēc izplūšanas vielas koncentrācija aizsargājamajā telpā nedrīkst pārsniegt 10,5 %. |
|
h) |
Ugunsdzēšanas sistēmā nedrīkst būt nevienas daļas, kas būtu ražota no alumīnija. |
12. IG-541 ugunsdzēšanas sistēmas
Ugunsdzēšanas sistēmām, kurās kā ugunsdzēšanas līdzekli izmanto IG-541, bez 1.-9. iedaļā paredzētajām prasībām jāatbilst arī šādiem noteikumiem:
|
a) |
Ja ir vairākas aizsargājamas telpas, katra ar atšķirīgu kopējo tilpumu, katrai telpai jābūt aprīkotai ar savu ugunsdzēšanas sistēmu. |
|
b) |
Katram IG-541 konteineram, kas uzstādīts aizsargājamajā telpā, jābūt aprīkotam ar pārspiediena spiedvārstu. Šim vārstam nekaitīgā veidā jāizvada konteinera saturs aizsargājamajā telpā, ja konteiners ir pakļauts ugunsgrēka iedarbībai un ugunsdzēšanas sistēma nav iedarbināta. |
|
c) |
Katram konteineram jābūt aprīkotam ar tā satura pārbaudes ierīci. |
|
d) |
Konteinera piepildījuma spiediens nedrīkst pārsniegt 200 bar pie + 15 °C. |
|
e) |
IG-541 tilpumam, kas paredzēts aizsargājamajai telpai, jābūt vismaz 44 % un ne vairāk kā 50 % no telpas kopējā tilpuma. Šis tilpums jāpadod 120 sekunžu laikā. |
13. Ugunsdzēšanas sistēmas priekšmetu aizsardzībai
Priekšmetu aizsardzībai mašīntelpās, katlu telpās un sūkņu telpās pastāvīgi uzstādītas ugunsdzēšanas sistēmas ir pieļaujamas tikai, pamatojoties uz Komitejas ieteikumiem saskaņā ar šīs direktīvas 19. pantu.
10.04. pants
Kuģa laivas
1. Saskaņā ar Eiropas standartu EN 1914:1997 kuģa laivai jābūt šādos kuģos:
|
a) |
motorkuģi un baržas, kas pārsniedz 150 t kravnesību; |
|
b) |
velkoņi un stūmēji ar ūdensizspaidu, kas lielāks par 150 m3; |
|
c) |
peldošas iekārtas; |
|
d) |
pasažieru kuģi. |
2. Jābūt iespējai vienai personai šādas kuģa laivas droši nolaist ūdenī 5 minūšu laikā, sākot no pirmās nepieciešamās manuālās darbības. Ja tiek izmantota pašgājēja nolaišanas ierīce, tam jānotiek tā, lai šīs ierīces elektroenerģijas padeves atteices gadījumā droša un ātra laivas nolaišana ūdenī netiktu traucēta.
3. Piepūšamās kuģa laivas jāpārbauda saskaņā ar ražotāja norādījumiem.
10.05. pants
Glābšanas riņķi un glābšanas vestes
1. Saskaņā ar Eiropas standartu EN 14144:2002 kuģī jābūt vismaz trim glābšanas riņķiem. Tiem jābūt gataviem lietošanai un piestiprinātiem pie klāja noteiktos punktos, neesot piestiprinātiem pie sava ietvara. Vismaz vienam glābšanas riņķim jābūt tiešā stūres mājas tuvumā un jābūt aprīkotam ar pašaizdedzes, baterijas darbinātu apgaismojumu, ko ūdens nevar nodzēst.
2. Saskaņā ar Eiropas standartiem EN 395:1998 vai EN 396:1998 personīgai, automātiski piepūšamai glābšanas vestei jābūt katras personas, kas pastāvīgi atrodas uz kuģa, rīcībā.
Saskaņā ar šiem standartiem bērniem ir pieļaujamas arī nepiepūšamas glābšanas vestes.
3. Glābšanas vestes jāpārbauda saskaņā ar ražotāja norādījumiem.
11. NODAĻA
DROŠĪBA DARBA STACIJĀS
11.01. pants
Vispārīgi nosacījumi
1. Kuģiem jābūt būvētiem, iekārtotiem un aprīkotiem tā, lai cilvēki varētu droši strādāt un pārvietoties.
2. Pastāvīgi uzstādītām iekārtām, kas nepieciešamas darbā uz kuģa, jābūt iekārtotām, izvietotām un nostiprinātām tā, lai ļautu droši un viegli ar tām darboties, tās lietot un uzturēt. Nepieciešamības gadījumā mobili vai augstas temperatūras komponenti jāaprīko ar aizsargierīcēm.
11.02. pants
Aizsardzība pret krišanu
1. Klājiem un sānu klājiem jābūt līdzeniem, un tie nevienā punktā nedrīkst izraisīt paklupšanu; nedrīkst pastāvēt peļķu veidošanās iespēja.
2. Klājiem, sānu klājiem, mašīntelpu grīdām, kāpņu laukumiem, kāpņu telpām un sānu klāju poleru augšpusei jābūt ar neslīdošu virsmu.
3. Sānu klāju poleru augšpusei un šķēršļiem gaiteņos, tādiem kā malas vai pakāpieni, jābūt nokrāsotiem krāsā, kas kontrastē ar apkārtējā klāja krāsu.
4. Klāju ārmalām, kā arī darbstacijām, kur cilvēki varētu krist no augstuma, kas lielāks par 1 m, jābūt aprīkotām ar margām vai margsienām, kas ir vismaz 0,70 m augstas, vai arī aizsargmargu atbilstoši Eiropas standartam EN 711:1995, kas sevī ietver roku margu, margu ceļgalu augstumā un kāju margu. Sānu klājiem jābūt aprīkotiem ar kāju margu, kas ir nostiprināta pie komingsa. Kominga roku margas nav nepieciešamas tur, kur sānu klāji ir aprīkoti ar nenoņemamām kuģa sānu aizsargmargām.
5. Darbstacijās, kur pastāv krišanas apdraudējums no augstuma, kas lielāks par 1 m, pārbaudes iestāde var pieprasīt attiecīgu aprīkojumu un iekārtu, lai nodrošinātu drošu darbu.
11.03. pants
Darba vietu izmēri
Darba vietām jābūt pietiekami lielām, lai katram cilvēkam nodrošinātu adekvātu pārvietošanās brīvību.
11.04. pants
Sānu klāji
1. Sānu klāja brīvajam platumam jābūt vismaz 0,60 m. Noteiktos punktos, kas nepieciešami kuģa darbībā, tādos kā klāja mazgāšanas vārsti, šo skaitli drīkst samazināt līdz 0,50 m. Pie poleriem un nostiprinātājplatēm to drīkst samazināt līdz 0,40 m.
2. Līdz 0,90 m augstumam virs sānu klāja tā brīvo platumu var samazināt līdz 0,54 m ar nosacījumu, ka brīvais platums virs šī augstuma, starp ārējo kuģa korpusa malu un iekšējo tilpnes malu, nav mazāks par 0,65 m. Tādā gadījumā sānu klāja brīvo platumu var samazināt līdz 0,50 m, ja sānu klāja ārējā mala ir aprīkota ar aizsargmargu atbilstoši Eiropas standartam EN 711:1995, lai novērstu krišanu. Uz 55 m gariem vai īsākiem kuģiem ar kajītēm tikai kuģa pakaļgalā bez aizsargmargas var iztikt.
3. 1. un 2. iedaļas prasības attiecas uz 2,00 m augstumu virs sānu klāja.
11.05. pants
Piekļuve darba vietām
1. Piekļuves punktiem un gaiteņiem personu pārvietošanās un priekšmetu pārvietošanas nolūkā jābūt pietiekama izmēra un iekārtotiem tā, lai:
|
a) |
piekļuves atvēruma priekšā būtu pietiekama telpa, kas neapgrūtina kustību; |
|
b) |
gaiteņa brīvajam platumam jāatbilst paredzētajam darba vietas lietojumam, un tas nedrīkst būt mazāks par 0,60 m, izņemot gadījumus, ja kuģa platums ir mazāks par 8 m, kad brīvo platumu var samazināt līdz 0,50 m; |
|
c) |
gaiteņa brīvais augstums, ieskaitot kājmalu, nebūtu mazāks par 1,90 m. |
2. Durvīm jābūt ierīkotām tā, lai tās varētu droši atvērt un aizvērt no abām pusēm. Tām jābūt aizsargātām pret netīšu atvēršanos vai aizvēršanos.
3. Piekļuves vietās, izejās un gaiteņos, kur grīdas līmeņu starpība ir lielāka par 0,50 m, jāuzstāda atbilstošas kāpnes, trepes vai pakāpieni.
4. Darba vietām, ko nepārtraukti apkalpo cilvēki, jābūt aprīkotām ar kāpnēm, ja grīdas līmeņu starpība ir lielāka par 1,00 m. Šī prasība neattiecas uz avārijas izejām.
5. Kuģos ar tilpnēm katras tilpnes katrā galā jābūt vismaz vienai pastāvīgi aprīkotai piekļuvei.
Atkāpjoties no pirmā teikuma, bez pastāvīgi aprīkotas piekļuves var iztikt, ja tiek nodrošinātas vismaz divas pārvietojamas trepes, kas sniedzas vismaz 3 kāpšļus virs lūkas komingsa 60° noliekuma leņķī.
11.06. pants
Izejas un avārijas izejas
1. Izeju, tostarp avārijas izeju, skaitam, izkārtojumam un izmēriem jāatbilst attiecīgās telpas nolūkam un izmēriem. Ja viena no izejām ir avārijas izeja, tai jābūt skaidri marķētai kā avārijas izejai.
2. Avārijas izejām vai logiem, vai gaismas lūku pārsegiem, ko izmanto kā avārijas izejas, jābūt ar brīvu atvērumu, kas nav mazāks par 0,36 m2, un mazākais izmērs nedrīkst būt mazāks par 0,50 m.
11.07. pants
Trepes, pakāpieni un tamlīdzīgas ierīces
1. Kāpnēm un trepēm jābūt droši nostiprinātām. Kāpnes nedrīkst būt šaurākas par 0,60 m, un brīvais platums starp roku margām nedrīkst būt mazāks par 0,60 m; pakāpieni nedrīkst būt zemāki par 0,15 m; pakāpienu virsmām jābūt neslīdošām, un kāpnēm ar vairāk kā trīs pakāpieniem jābūt aprīkotām ar roku margām.
2. Trepju un atsevišķi piestiprinātu kāpšļu brīvais platums nedrīkst būt mazāks par 0,30 m; kāpšļu nedrīkst atrasties savrup tālāk par 0,30 m, un atstatums starp kāpšļiem un konstrukcijām nedrīkst būt mazāks par 0,15 m.
3. Trepēm un atsevišķi piestiprinātiem kāpšļiem jābūt skaidri saskatāmiem no augšas un jābūt aprīkotiem ar drošības rokturiem virs izejas atvērumiem.
4. Pārvietojamām trepēm jābūt vismaz 0,40 m platām un pie pamatnes — vismaz 0,50 m platām; jābūt iespējai nodrošināt to, lai tās nesasvērtos un neslīdētu; kāpšļiem jābūt droši iestiprinātiem statņos.
11.08. pants
Iekštelpas
1. Iekšējo darba vietu izmēriem, iekārtojumam un izkārtojumam jāatbilst tajās veicamajam darbam, kā arī jāatbilst veselības aizsardzības un drošības prasībām. Tām jābūt aprīkotām ar nemirgojošu apgaismojumu un pietiekamām ventilācijas iekārtām. Nepieciešamības gadījumā tās jāaprīko ar apkures ierīcēm, kas spēj uzturēt adekvātu temperatūru.
2. Iekšējo darba vietu grīdām jābūt stingrām un izturīgām un jābūt konstruētām tā, lai neizraisītu paklupšanu vai paslīdēšanu. Atvērumiem klājos un grīdās atvērtā stāvoklī jābūt nodrošinātiem pret kritiena apdraudējumu, un logiem un gaismas lūkām jābūt iekārtotām un aprīkotām tā, lai tās varētu droši darbināt un tīrīt.
11.09. pants
Aizsardzība pret troksni un vibrāciju
1. Darba vietām jābūt izvietotām, aprīkotām un konstruētām tā, lai apkalpes locekļi nebūtu pakļauti kaitīgām vibrācijām.
2. Turklāt pastāvīgajām darba vietām jābūt konstruētām un nodrošinātām pret skaņām tā, lai apkalpes locekļu veselību un drošību neietekmētu troksnis.
3. To apkalpes locekļu rīcībā, kuri katru dienu pakļauti trokšņu līmenim, kas pārsniedz 85 dB(A), jābūt individuāliem akustiskiem aizsarglīdzekļiem. Darba vietās, kur trokšņu līmenis pārsniedz 90 dB(A), ar simbolu “Valkājiet akustisku aizsargierīci!”, kura diametrs ir vismaz 10 cm saskaņā ar I pielikuma 7. attēlu, jānorāda, ka akustisku aizsarglīdzekļu lietojums ir obligāts.
11.10. pants
Lūku pārsegi
1. Lūku pārsegiem jābūt viegli pieejamiem un droši lietojamiem. Lūku pārsegu komponentiem, kas sver vairāk par 40 kg, jābūt konstruētiem tā, lai slīdētu vai darbotos uz eņģēm, vai būtu aprīkoti ar mehāniskām atvēršanas ierīcēm. Ar pacelšanas mehānismu darbinātiem lūku pārsegiem jābūt aprīkotiem ar adekvātām un viegli pieejamām stiprinājuma ierīcēm. Savstarpēji nemaināmiem lūku pārsegiem un augšējiem kāpšļiem jābūt skaidri marķētiem, lai norādītu, kurām lūkām tās pieder, kā arī savu pareizo stāvokli šajās lūkās.
2. Lūku pārsegiem jābūt nodrošinātiem pret iespēju, ka tās varētu saliekt ar vēju vai ar iekraušanas mehānismu. Bīdāmiem pārsegiem jābūt aprīkotiem ar atduriem, lai novērstu netīšu horizontālu kustību par vairāk kā 0,40 m; savā galējā stāvoklī tos jāvar nobloķēt. Jāpierīko attiecīgas ierīces, lai noturētu atslietus lūku pārsegus tādā stāvoklī.
3. Ja ieslēdz vadības slēdzi, mehāniski darbinātu lūku pārsegu elektroenerģijas padevei jāizslēdzas automātiski.
4. Lūku pārsegiem jāspēj izturēt tās slodzes, kādām tie iespējami tiks pakļauti. Lūku pārsegiem, kas konstruēti tā, lai pa tiem varētu staigāt, jāspēj izturēt koncentrētas slodzes vismaz 75 kg apmērā. Lūku pārsegiem, kas nav konstruēti tā, lai pa tiem varētu staigāt, jābūt attiecīgi marķētiem. Lūku pārsegiem, kas konstruēti, lai varētu uztvert klāja kravu, jābūt ar marķētu pieļaujamās slodzes rādītāju t/m2 uz tiem. Ja nepieciešami balsti, lai panāktu maksimālo pieļaujamo slodzi, tam jābūt norādītam piemērotā vietā; šādā gadījumā uz kuģa jāglabā attiecīgie tehniskie zīmējumi.
11.11. pants
Vinčas
1. Vinčām jābūt konstruētām tā, lai būtu iespējams droši strādāt. Tām jābūt aprīkotām ar ierīcēm, kas novērš netīšu kravas atlaišanu. Vinčām, kas nenobloķējas automātiski, jābūt aprīkotām ar bremzi, kas ir adekvāta, lai tiktu galā ar vinču vilcējspēku.
2. Ar roku darbināmām vinčām jābūt aprīkotām ar ierīcēm, kas novērš kloķa atsitienu. Vinčām, ko darbina gan ar elektroenerģiju, gan manuāli, jābūt konstruētām tā, lai dzinējspēka vadība nevarētu aktivēt manuālo vadību.
11.12. pants
Celtņi
1. Celtņiem jābūt būvētiem atbilstoši labākajai praksei. Spēki, kas rodas to darbības laikā, droši jāpārvada uz kuģa konstrukcijām; tie nedrīkst pasliktināt kuģa stabilitāti.
2. Celtņiem jābūt piestiprinātai ražotāja plāksnītei ar šādu informāciju:
|
a) |
ražotāja nosaukums un adrese; |
|
b) |
CE marķējums līdz ar ražošanas gadu; |
|
c) |
atsauce uz sēriju vai tipu; |
|
d) |
ja ir, tad sērijas numurs. |
3. Uz celtņiem skaidri salasāmā veidā jābūt pastāvīgam marķējumam ar maksimālās pieļaujamās kravas rādītāju.
Ja celtņa drošas darbības slodze nepārsniedz 2 000 kg, būs pietiekami, ja uz celtņa maksimālajā izstiepumā būs skaidri salasāms pastāvīgs marķējums ar drošas darbības slodzes rādītāju.
4. Jābūt ierīcēm, kas aizsargā pret saberšanas vai sagriešanas negadījumiem. No celtņa ārējām daļām uz augšu, uz leju un uz sāniem, starp šīm daļām un visiem apkārtējiem priekšmetiem jābūt 0,5 m drošības attālumam. Ārpus darbstacijām un gaiteņiem drošības attālums uz sāniem nav nepieciešams.
5. Jābūt iespējai aizsargāt ar elektroenerģiju darbināmus celtņus pret nesankcionētu lietojumu. Jābūt iespējai iedarbināt šādus celtņus tikai no to vadības vietas. Vadībai jābūt automātiskai-atgriezes tipa vadībai (pogas bez apturēšanas funkcijas); to darbības virzienam jābūt nepārprotami skaidram.
Ja notiek dzinējspēka atteice, kravai nedrīkst būt iespēju nekontrolēti nokrist. Jānovērš netīšas celtņa kustības.
Jebkāda celšanas ierīces kustība uz augšu un jebkāda drošas darbības slodzes pārsniegšana jāierobežo ar atbilstošu ierīci. Jāierobežo jebkāda celšanas ierīces kustība uz leju, ja jebkādos paredzamos darbības apstākļos āķa piestiprināšanas brīdī uz veltņa var būt mazāk par diviem troses tinumiem. Pēc automātisko ierobežošanas ierīču aktivēšanas joprojām jābūt iespējamai atbilstošai pretkustībai.
Kustīgās takelāžas trošu stiepes izturībai jāatbilst pieckārtējai pieļaujamajai troses noslodzei. Troses veidojumam jābūt nevainojamam, un to konstrukcijai jābūt piemērotai darbā ar celtņiem.
6. Pirms nodošanas ekspluatācijā pirmo reizi vai arī pirms nodošanas ekspluatācijā pēc ievērojamām izmaiņām aprēķiniem un slodzes pārbaudei jānodrošina adekvātas izturības un stabilitātes apliecinājums.
Ja celtņa drošas darbības slodze nepārsniedz 2 000 kg, speciālists var izlemt, ka aprēķinā pamatotu apliecinājumu iespējams pilnībā vai daļēji aizstāt ar pārbaudi ar slodzi, kas ir 1,25 reizes lielāka par drošas darbības slodzi; šo pārbaudi veic pilnā darbības diapazonā.
Pieņemšanas pārbaude saskaņā ar pirmo vai otro rindkopu jāveic pārbaudes iestādes atzītam speciālistam.
7. Celtņi regulāri un jebkurā gadījumā vismaz reizi 12 mēnešos jāpārbauda ekspertam. Šādas pārbaudes laikā celtņa drošas darbības stāvokli nosaka ar vizuālu pārbaudi un darbības pārbaudi.
8. Vēlākais, ik pēc desmit gadiem pēc pieņemšanas pārbaudes celtnis atkal jāpārbauda pārbaudes iestādes atzītam speciālistam.
9. Celtņiem, kuru drošas darbības slodze pārsniedz 2 000 kg vai kurus izmanto kravas pārvietošanai, vai kuri uzstādīti uz celšanas domkratiem, pontoniem un cita veida peldoša aprīkojuma vai darba kuģa, vēl bez iepriekš minētā jāatbilst vienas no dalībvalstīm prasībām.
10. Par visiem celtņiem uz kuģa jāglabā vismaz šādi dokumenti:
|
a) |
celtņa ražotāja lietošanas pamācība, ietverot vismaz šādu informāciju:
|
|
b) |
sertifikāti par atbilstoši 6.-8. vai 6.-9. iedaļai veiktajām pārbaudēm. |
11.13. pants
Degošu šķidrumu uzglabāšana
Tādu degošu šķidrumu uzglabāšanai, kuru uzliesmošanas temperatūra ir zemāka par 55 °C, uz klāja jābūt ventilētam skapim no nedegoša materiāla. Tā ārpusē jābūt simbolam “Rīkoties ar uguni, atklātu liesmu un smēķēt aizliegts!” ar vismaz 10 cm diametru atbilstoši I pielikuma 2. attēlam.
12. NODAĻA
KAJĪTES
12.01. pants
Vispārīgi nosacījumi
1. Kuģos jābūt kajītēm, kas paredzētas personām, kuras palaikam apmetas uz kuģa, kā arī kajītēm, kas paredzētas vismaz minimālai apkalpei.
2. Kajītēm ir jābūt tā konstruētām, aprīkotām un ar tādiem izmēriem, lai apmierinātu uz kuģa esošo cilvēku vajadzības attiecībā uz drošību, veselību un komfortu. Tām jābūt droši un viegli pieejamām un atbilstoši izolētām pret karstumu un aukstumu.
3. Pārbaudes iestādes var atļaut izņēmumus no šajā nodaļā minētajiem noteikumiem, ja uz kuģa esošo personu drošību un veselību nodrošina ar citiem līdzvērtīgiem pasākumiem.
4. Pārbaudes iestāde Kopienas sertifikātā ieraksta jebkādus ierobežojumus attiecībā uz kuģa ikdienas darbības laikposmiem un tā darbības režīmu, kas izriet no 3. iedaļā minētajiem izņēmumiem.
12.02. pants
Īpašas prasības attiecībā uz kajīšu konstrukciju
1. Jābūt iespējai kajītes adekvāti vēdināt pat tajā gadījumā, ja durvis ir aizvērtas; turklāt koplietojuma uzturēšanās telpās jābūt adekvātai dienasgaismai un pēc iespējas nodrošinātam skatam uz āru.
2. Ja kajītes nav pieejamas klāja līmenī un līmeņu starpība ir 0,30 m vai lielāka, kajītēm jābūt pieejamām no kāpnēm.
3. Kuģa priekšdaļā neviena grīda nedrīkst atrasties vairāk par 1,20 m zem maksimālā iegrimes līmeņa.
4. Uzturēšanās telpās un guļamtelpās jābūt vismaz divām izejām, kas atrodas pēc iespējas tālāk viena no otras un kas kalpo kā glābšanās ceļš. Viena izeja var būt konstruēta kā avārijas izeja. Tas neattiecas uz telpām, kuru izeja ved tieši uz klāju vai koridorā, kas kalpo kā glābšanās ceļš, ar nosacījumu, ka koridoram ir divas izejas, atstatu viena no otras, un ved uz bakbortu un labo bortu. Avārijas izejām, kas var ietvert arī gaismas lūkas un logus, jābūt ar vismaz 0,36 m2 brīvu atvērumu un īsākajā pusē ne mazāk kā 0,50 m garām, un jānodrošina straujas evakuācijas iespēja avārijas gadījumā. Glābšanās ceļu izolācijai un apšuvumam jābūt no liesmu izturīga materiāla, un glābšanās ceļu lietojamībai jābūt garantētai vienmēr ar piemērotu līdzekļu, tādu kā trepes vai atsevišķi nostiprināti kāpšļi, palīdzību.
5. Kajītēm jābūt aizsargātām no nevēlama trokšņa un vibrācijām. Skaņas spiediena līmenis nedrīkst pārsniegt:
|
a) |
70 dB(A) koplietojuma uzturēšanās telpās; |
|
b) |
60 dB(A) guļamtelpās. Šis noteikums neattiecas uz kuģiem, kas darbojas tikai un vienīgi ārpus apkalpes atpūtas periodiem, kā noteikts dalībvalstu tiesību aktos. Dienas darbības perioda ierobežojumam jābūt ierakstītam Kopienas sertifikātā. |
6. Griestu augstums kajītēs nedrīkst būt mazāks par 2,00 m.
7. Kuģos noteikti jābūt vismaz vienai koplietojuma uzturēšanās telpai, kas atdalīta no guļamtelpām.
8. Koplietojuma uzturēšanās telpu brīvais grīdas laukums nedrīkst būt mazāks par 2 m2 uz vienu personu un nekādā gadījumā mazāks par 8 m2 kopumā (neskaitot mēbeles, izņemot galdus un krēslus).
9. Privāto uzturēšanās telpu un guļamtelpu kubiskais tilpums nedrīkst būt mazāks par 7 m3 katrā minētajā telpā.
10. Gaisa telpas tilpumam uz vienu cilvēku jābūt vismaz 3,5 m3 privātās uzturēšanās telpās. Guļamtelpās tam jābūt vismaz 5 m3 uz pirmo iemītnieku un vismaz 3 m3 uz katru papildu iemītnieku (neskaitot mēbeļu tilpumu). Guļamkajītēm pēc iespējas jābūt paredzētām ne vairāk kā divām personām. Kojas nedrīkst atrasties mazāk par 0,30 m virs grīdas. Ja viena koja atrodas virs otras, gaisa telpas augstums virs katras kojas nedrīkst būt mazāks par 0,60 m.
11. Durvīm jābūt ar atvērumu, kura augšējā mala atrodas vismaz 1,90 m virs klāja vai virs grīdas, un ar brīvo platumu vismaz 0,60 m. Paredzēto augstumu iespējams panākt ar bīdāmu vai eņģēs iestrādātu pārsegu vai nolaižamu malu palīdzību. Durvīm jāveras uz ārpusi, un jābūt iespējai tās atvērt no abām pusēm. Kāpšļi nedrīkst būt augstāki par 0,40 m, tomēr tiem jāatbilst arī citiem drošības noteikumiem.
12. Kāpnēm jābūt pastāvīgi nostiprinātām un droši lietojamām. Tās par tādām uzskatāmas, ja:
|
a) |
tās ir vismaz 0,60 m platas; |
|
b) |
pakāpiens ir vismaz 0,15 m augsts; |
|
c) |
pakāpieni ir neslīdoši; |
|
d) |
kāpnes ar vairāk kā trijiem pakāpieniem ir aprīkotas vismaz ar vienu roku margu vai rokturi. |
13. Caurules, pa kurām plūst bīstamas gāzes vai šķidrumi, un jo īpaši caurules, kas atrodas zem tik augsta spiediena, ka noplūde varētu apdraudēt cilvēkus, nedrīkst atrasties nedz kajīšu telpās, nedz koridoros, kas ved uz kajīšu telpām. Tas neattiecas uz tvaika caurulēm un hidrauliskās sistēmas caurulēm, ar nosacījumu, ka tās atrodas metāla uzmavās; kā arī tas neattiecas uz caurulēm sašķidrinātās gāzes iekārtās, ko izmanto sadzīves nolūkos.
12.03. pants
Sanitārās iekārtas
1. Kuģos ar kajītēm jābūt nodrošinātām vismaz šādām sanitārajām iekārtām:
|
a) |
viena tualete uz vienu kajīti vai uz sešiem apkalpes locekļiem; jābūt iespējai šo tualeti vēdināt ar svaigu gaisu, |
|
b) |
viena izlietne ar notekcauruli, pievienota karstajam un aukstajam dzeramajam ūdenim, uz vienu kajīti vai uz četriem apkalpes locekļiem, |
|
c) |
viena duša vai vanna, pievienota karstajam un aukstajām dzeramajam ūdenim, uz vienu kajīti vai uz sešiem apkalpes locekļiem. |
2. Sanitārajām iekārtām jāatrodas kajīšu tiešā tuvumā. No tualetēm nedrīkst būt tiešas piekļuves kambīzēm, ēdnīcām vai apvienotām koplietojuma uzturēšanās telpām/kambīzēm.
3. Tualešu nodalījumos grīdas laukumam jābūt vismaz 1 m2, ne mazāk kā 0,75 m platam un ne mazāk kā 1,10 m garam. Tualešu nodalījumi kajītēs, kas paredzētas ne vairāk kā diviem cilvēkiem, drīkst būt mazāki. Ja tualetē ir izlietne un/vai duša, grīdas laukums jāpalielina vismaz par tādu grīdas laukumu, kādu aizņem izlietne un/vai duša (vai vanna).
12.04. pants
Kambīzes
1. Kambīzes var būt apvienotas ar koplietojuma uzturēšanās telpām.
2. Kambīzēm jābūt aprīkotām ar:
|
a) |
plīti; |
|
b) |
izlietni ar noteku; |
|
c) |
dzeramā ūdens padevi; |
|
d) |
ledusskapi; |
|
e) |
pietiekamu uzglabāšanas un darba telpu. |
3. Apvienoto kambīžu/koplietojuma uzturēšanās telpu ēšanas zonai jābūt pietiekami lielai, lai uzņemtu tādu apkalpes locekļu skaitu, kāds parasti to lieto vienlaikus. Sēdvietas nedrīkst būt šaurākas par 0,60 m.
12.05. pants
Dzeramais ūdens
1. Kuģos ar kajītēm jābūt dzeramā ūdens iekārtai. Dzeramā ūdens tvertnes uzpildes atverēm un dzeramā ūdens šļūtenēm jābūt marķētām kā tādām, kas paredzētas tikai un vienīgi dzeramajam ūdenim. Dzeramā ūdens uzpildes kakliņiem jābūt uzstādītiem virs klāja.
2. Dzeramā ūdens iekārtām jābūt:
|
a) |
ar tādām iekšējām virsmām, kuras veidotas no materiāla, kas ir izturīgs pret koroziju un nerada fizioloģiska rakstura apdraudējumu; |
|
b) |
bez tādām cauruļu daļām, kas negarantē regulāru ūdens plūsmu, un |
|
c) |
aizsargātām pret pārmērīgu sakaršanu. |
3. Papildus 2. iedaļas nosacījumiem dzeramā ūdens tvertnēm jābūt:
|
a) |
ar vismaz 150 l tilpumu uz vienu personu, kas parasti uzturas uz kuģa, un vismaz uz vienu minimālās apkalpes locekli; |
|
b) |
ar piemērotu, slēdzamu atveri, kas ļauj iztīrīt tvertnes iekšpusi; |
|
c) |
ar ūdens līmeņa indikatoru; |
|
d) |
ar ventilācijas caurulēm, kas ir vai nu izvadītas atklātā gaisā, vai arī aprīkotas ar atbilstošiem filtriem. |
4. Dzeramā ūdens tvertnēm nedrīkst būt kopēju sienu ar citām tvertnēm. Dzeramā ūdens caurules nedrīkst būt novadītas caur tvertnēm, kas satur citus šķidrumus. Starp dzeramā ūdens padeves sistēmu un citām caurulēm nav pieļaujami savienojumi. Caurules, pa kurām plūst gāze vai šķidrumi, kas nav dzeramais ūdens, nedrīkst novadīt caur dzeramā ūdens tvertnēm.
5. Dzeramā ūdens spiedienrezervuāriem jādarbojas tikai ar nepiesārņotu saspiestu gaisu. Ja saspiesto gaisu iegūst ar kompresoriem, tieši spiedienrezervuāra priekšā ir jāuzstāda atbilstoši gaisa filtri un eļļas separatori, ja vien ūdeni un gaisu neatdala membrāna.
12.06. pants
Apkure un ventilācija
1. Jābūt iespējai apkurināt kajīti atbilstoši tai paredzētajam lietojumam. Apkures iekārtām jābūt atbilstošām darbībai tādos laika apstākļos, kādi varētu rasties.
2. Jābūt iespējai adekvāti vēdināt uzturēšanās telpas un guļamtelpas pat tajā gadījumā, ja durvis ir aizvērtas. Ventilācijai jānodrošina adekvāta gaisa cirkulācija jebkuros klimatiskajos apstākļos.
3. Kajītēm jābūt konstruētām un iekārtotām tā, lai pēc iespējas novērstu slikta gaisa iekļūšanu no citām kuģa zonām, tādām kā mašīntelpas vai tilpnes; ja izmanto piespiedu gaisa ventilāciju, ieplūdes kanāliem jābūt izvietotiem tā, lai atbilstu iepriekš minētajām prasībām.
12.07. pants
Citas kajīšu iekārtas
1. Katram apkalpes loceklim, kurš dzīvo uz kuģa, jābūt savai kojai un savam apģērbu skapītim, kas aprīkots ar slēdzeni. Iekšējie kojas izmēri nedrīkst būt mazāki par 2,00 × 0,90 m.
2. Jānodrošina piemērotas vietas darba apģērba uzglabāšanai un žāvēšanai, taču tās nedrīkst būt guļamtelpās.
3. Visām kajīšu telpām jābūt aprīkotām ar elektrisko apgaismojumu. Papildu lampas, kas izmanto gāzi vai šķidru degvielu, drīkst izmantot tikai koplietojuma uzturēšanās telpās. Apgaismojuma ierīcēm, kas izmanto šķidro degvielu, jābūt no metāla, un tajās jādedzina tikai tādas degvielas, kuru uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 55 °C, vai arī tirdzniecībā esošā parafīneļļa. Šādiem gaismekļiem jābūt izvietotiem vai nostiprinātiem tā, lai neradītu ugunsgrēka risku.
13. NODAĻA
AR DEGVIELU DARBINĀTAS APKURES, ĒDIENU GATAVOŠANAS UN SALDĒŠANAS IEKĀRTAS
13.01. pants
Vispārīgi nosacījumi
1. Apkures, ēdienu gatavošanas un saldēšanas iekārtām, kas darbojas ar sašķidrinātu gāzi, jāatbilst 14. nodaļas prasībām.
2. Apkures, ēdienu gatavošanas un saldēšanas iekārtām līdz ar to piederumiem jābūt konstruētām un uzstādītām tā, lai tās nebūtu bīstamas pat pārkaršanas gadījumā. Tām jābūt uzstādītām tā, lai tās nevarētu apgāzties vai arī tās nevarētu netīši izkustināt.
3. 2. iedaļā minētās iekārtas nedrīkst būt uzstādītas zonās, kurās lieto vai uzglabā vielas, kuru uzliesmošanas temperatūra ir zemāka par 55 °C. Šādu iekārtu dūmvadus nedrīkst izvadīt caur minētajām zonām.
4. Jānodrošina sadegšanai nepieciešamā gaisa padeve.
5. Apkures ierīcēm jābūt droši savienotām ar dūmvadiem, kas jāaprīko ar piemērotiem dūmtveriem vai ierīcēm, kas nodrošina aizsardzību pret vēju. Tām jābūt iekārtotām tā, lai nodrošinātu tīrīšanas iespējas.
13.02. pants
Šķidro degvielu, eļļas darbinātu iekārtu lietojums
1. Apkures, ēdienu gatavošanas un saldēšanas iekārtas, kas izmanto šķidro degvielu, drīkst darbināt tikai ar tādām degvielām, kuru uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 55 °C.
2. Atkāpjoties no 1. iedaļas nosacījumiem, ēdienu gatavošanas ierīces un apkures un saldēšanas ierīces, kas aprīkotas ar degļiem ar daktīm un darbojas ar tirdzniecībā esošu parafīneļļu, ir pieļaujamas kajītēs un stūres mājā, ar nosacījumu, ka degvielas cilindra tilpums nepārsniedz 12 litrus.
3. Ierīcēm ar dakts degļiem jābūt:
|
a) |
aprīkotām ar metāla degvielas cilindru, kura uzpildes atveri iespējams noslēgt un kuram nav mīkstās lodēšanas savienojumu zem maksimālā uzpildes līmeņa; tām jābūt konstruētām un uzstādītām tā, lai degvielas cilindru nevarētu netīši atvērt vai iztukšot; |
|
b) |
ar iespēju tos aizdedzināt bez citas šķidrās degvielas palīdzības; |
|
c) |
uzstādītām tā, lai nodrošinātu drošu sadegšanas gāzu izvadi. |
13.03. pants
Tvaicējošu eļļas degļu krāsnis un izsmidzinošu eļļas degļu apkures ierīces
1. Tvaicējošu eļļas degļu krāsnīm un izsmidzinošu eļļas degļu apkures ierīcēm jābūt būvētām saskaņā ar labāko praksi.
2. Ja mašīntelpā ir uzstādīta tvaicējošu eļļas degļu krāsns, gaisa padevei apkures ierīcei un dzinējiem jābūt konstruētai tā, lai apkures ierīce un dzinēji varētu pienācīgi un droši darboties neatkarīgi viens no otra. Nepieciešamības gadījumā jābūt atsevišķai gaisa padevei. Iekārtai jābūt uzstādītai tā, lai neviena liesma no degļa nevarētu sasniegt citas mašīntelpas iekārtu daļas.
13.04. pants
Tvaicējošu eļļas degļu krāsnis
1. Jābūt iespējai iedegt tvaicējošu eļļas degļu krāsnis bez cita degoša šķidruma palīdzības. Tām jābūt nostiprinātām virs metāla pilienu uztvērējtrauka, kas aptver visas degvielu vadošās daļas; tā sāniem jābūt vismaz 20 mm augstiem un tilpumam — vismaz 2 litriem.
2. Mašīntelpā uzstādītām tvaicējošu eļļas degļu krāsnīm 1. iedaļā paredzētā metāla pilienu uztvērējtrauka malām jābūt vismaz 200 mm augstām. Tvaicējošā degļa zemākajai malai jāatrodas virs pilienu uztvērējtrauka malas. Turklāt pilienu uztvērējtrauka augšējai malai jāsniedzas vismaz 100 mm virs grīdas.
3. Tvaicējošu eļļas degļu krāsnīm jābūt aprīkotām ar piemērotu regulētāju, kas visos iestatījumos nodrošina reālu, pastāvīgu degvielas plūsmu uz degli un kas novērš jebkādu degvielas noplūdi liesmas apdzišanas gadījumā. Piemēroti ir tādi regulētāji, kas darbojas pienācīgi pat tad, ja tiek pakļauti vibrācijai un noliekti līdz pat 12° leņķī, un kam papildus līmeņa regulēšanas pludiņam ir
|
a) |
ir otrais pludiņš, kas droši un izturīgi noslēdz degvielas padevi, ja tiek pārsniegts pieļaujamais līmenis, vai |
|
b) |
pārplūdes caurule, bet tikai tādā gadījumā, ja pilienu uztvērējtraukam ir pietiekams tilpums, kurā uztver vismaz degvielas cilindra saturu. |
4. Ja tvaicējošā eļļas degļa krāsns degvielas cilindrs ir uzstādīts atsevišķi:
|
a) |
kritums starp cilindru un degļa padevi nedrīkst pārsniegt ražotāja lietošanas pamācībā noteikto kritumu; |
|
b) |
tam jābūt uzstādītam tā, lai būtu aizsargāts pret nepieņemamu sakaršanu; |
|
c) |
jābūt iespējai pārtraukt degvielas padevi no klāja. |
5. Tvaicējošo eļļas degļu krāšņu dūmvadiem jābūt aprīkotiem ar ierīci, kas novērš vilkmes apvēršanu.
13.05. pants
Izsmidzinošo eļļas degļu apkures ierīces
Izsmidzinošo eļļas degļu apkures ierīcēm jo īpaši jāatbilst šādām prasībām:
|
a) |
pirms tiek padota degviela, jānodrošina adekvāta degļa ventilācija; |
|
b) |
degvielas padeve jāregulē ar termostatu; |
|
c) |
degviela jāaizdedzina ar elektrisku ierīci vai arī ar pilotliesmu; |
|
d) |
liesmas apdzišanas gadījumā liesmu uzraudzības ierīcei jānoslēdz degvielas padeve; |
|
e) |
galvenajam slēdzim jāatrodas viegli pieejamā vietā ārpus telpas, kurā ierīce uzstādīta. |
13.06. pants
Piespiedu gaisa padeves apkures ierīces
Piespiedu gaisa padeves apkures ierīcēm, ko veido sadegšanas kamera, ap kuru sakarsēto gaisu zem spiediena novada uz izplatīšanas sistēmu vai arī telpā, jāatbilst šādām prasībām:
|
a) |
ja degviela tiek izsmidzināta zem spiediena, sadegšanai nepieciešamo gaisu pievada ar ventilatoru; |
|
b) |
pirms var aizdedzināt degli, sadegšanas kamerai jābūt labi ventilētai. Ventilāciju var uzskatīt par pabeigtu, kad sadegšanai nepieciešamā gaisa ventilators turpina darboties pēc tam, kad liesma apdzisusi; |
|
c) |
degvielas padeve automātiski jānoslēdz, ja:
|
|
d) |
jābūt iespējai izslēgt sadegšanai nepieciešamā gaisa un sakarsētā gaisa ventilatorus no tās telpas ārpuses, kurā atrodas apkures ierīce; |
|
e) |
ja apkures gaiss tiek novadīts no ārpuses, ieplūdes kanāliem jāatrodas pēc iespējas augstāk virs klāja. Tiem jābūt veidotiem tā, lai tajos nevarētu iekļūt lietus vai izšļakstīts ūdens; |
|
f) |
apkures gaisa caurulēm jābūt no metāla; |
|
g) |
nedrīkst pastāvēt iespēja pilnībā aizvērt apkures gaisa izvadu atvērumus; |
|
h) |
nedrīkst pastāvēt iespēja, ka jebkāda degvielas noplūde varētu sasniegt apkures gaisa caurules; |
|
i) |
nedrīkst pastāvēt iespēja, ka piespiedu gaisa padeves apkures ierīces savu apkures gaisu ņemtu no mašīntelpas. |
13.07. pants
Apkure ar cieto kurināmo
1. Cietā kurināmā apkures ierīces jānovieto uz metāla plātnes ar paceltām malām tā, lai degošs kurināmais vai karsti pelni nevarētu izkrist ārpus plātnes.
Šī prasība neattiecas uz iekārtām, kas uzstādītas nodalījumos, kuri būvēti no nedegošiem materiāliem un paredzēti tikai un vienīgi katlu uzstādīšanai.
2. Cietā kurināmā katliem jābūt aprīkotiem ar termostatiskiem vadības mehānismiem, lai regulētu sadegšanai nepieciešamā gaisa plūsmu.
3. Katras apkures ierīces tuvumā jābūt novietotiem līdzekļiem, ar kādiem iespējams ātri apliet pelnus.
14. NODAĻA
SAŠĶIDRINĀTĀS GĀZES IEKĀRTAS SADZĪVES VAJADZĪBĀM
14.01. pants
Vispārīgi nosacījumi
1. Sašķidrinātās gāzes iekārtas būtiski veido padeves bloks, kurā ietilpst viena vai vairākas gāzes tvertnes un viens vai vairāki spiediena regulētāji, sadales sistēma un zināms gāzi patērējošo ierīču skaits.
Rezerves tvertnes un tukšas tvertnes, kas neatrodas padeves blokā, nav uzskatāmas par iekārtas daļu. 14.05. panta nosacījumi tām piemērojami mutatis mutandis.
2. Iekārtas drīkst darbināt tikai ar tirdzniecībā esošo propānu.
14.02. pants
Iekārtas
1. Sašķidrinātās gāzes iekārtām jābūt viscaur piemērotām darbināšanai ar propānu un jābūt būvētām un uzstādītām saskaņā ar labāko praksi.
2. Sašķidrinātās gāzes iekārtas drīkst lietot tikai sadzīves nolūkos kajītēs un stūres mājā, kā arī atbilstošos nolūkos pasažieru kuģos.
3. Uz kuģa var būt vairākas atsevišķas iekārtas. Atsevišķu iekārtu nedrīkst lietot tādu kajīšu telpu apkalpošanai, kas atdalītas ar tilpni vai ar stacionāru tvertni.
4. Neviena sašķidrinātās gāzes iekārtas daļa nedrīkst atrasties mašīntelpā.
14.03. pants
Tvertnes
1. Atļautas ir tikai tādas tvertnes, kuru apstiprinātais saturs ir starp 5 un 35 kg. Pasažieru kuģu gadījumā pārbaudes iestāde var apstiprināt lielāka satura tvertņu lietojumu.
2. Uz tvertnēm jābūt oficiālam zīmogam, kas apliecina, ka pēc nepieciešamo pārbaužu veikšanas tvertnes ir apstiprinātas.
14.04. pants
Padeves bloku atrašanās vietas un izkārtojums
1. Padeves bloki jāuzstāda uz klāja brīvi stāvošā vai sienas skapī, kas atrodas ārpus kajītēm, tādā stāvoklī, ka tie netraucē pārvietošanos uz kuģa. Tomēr tos nedrīkst uzstādīt pret priekšgala vai pakaļgala margsienu. Skapis var būt sienas skapis, kas iestrādāts virsbūvē, ar nosacījumu, ka tas ir gāzudrošs un to iespējams atvērt tikai no virsbūves ārpuses. Tam jāatrodas tādā stāvoklī, lai sadales caurules, kas ved uz gāzes patēriņa punktiem, būtu pēc iespējas īsākas.
Vienlaikus ekspluatācijā nedrīkst būt vairāk tvertņu, nekā nepieciešams iekārtas funkcionēšanai. Vairākas tvertnes drīkst savienot tikai tādā gadījumā, ja izmanto reversējošu uzmavu. Vienā padeves blokā drīkst savienot līdz četrām tvertnēm. Tvertņu skaits uz kuģa, ieskaitot rezerves tvertnes, nedrīkst pārsniegt sešas tvertnes uz vienu iekārtu.
Pasažieru kuģos ar kambīzēm vai ēdnīcām pasažieriem drīkst savienot līdz sešām tvertnēm. Tvertņu skaits uz kuģa, ieskaitot rezerves tvertnes, nedrīkst pārsniegt deviņas tvertnes uz vienu iekārtu.
Tajos skapjos, kuros atrodas tvertnes, pie sienas jāuzstāda spiediena regulētāji vai arī — divpakāpju regulēšanas gadījumā — pirmais spiediena regulētājs.
2. Padeves bloki jāuzstāda tā, lai nekāda noplūdes gāze nevarētu izkļūt no skapja atklātā vidē, radot jebkādu risku, ka tā varētu iespiesties kuģa iekšienē vai nonākt saskarē ar aizdegšanās avotu.
3. Skapjiem jābūt konstruētiem no liesmu slāpējošiem materiāliem un jābūt pietiekami ventilētiem ar atverēm to augšpusē un apakšpusē. Tvertnēm skapjos jābūt novietotām uz augšu un tā, lai tās nevarētu apgāzties.
4. Skapjiem jābūt būvētiem un izvietotiem tā, lai tvertņu temperatūra nevarētu pārsniegt 50 °C.
5. Uz skapja ārsienas jābūt piestiprinātai plāksnītei ar vārdiem “Sašķidrināta gāze” un simbolam “Rīkoties ar uguni, atklātu liesmu un smēķēt aizliegts!” ar vismaz 10 cm diametru saskaņā ar I pielikuma 2. attēlu.
14.05. pants
Rezerves tvertnes un tukšās tvertnes
Rezerves tvertnes un tukšās tvertnes, kas neatrodas padeves blokā, jāuzglabā ārpus kajītēm un stūres mājas skapī, kas būvēts saskaņā ar 14.04. panta nosacījumiem.
14.06. pants
Spiediena regulētāji
1. Gāzes patēriņa ierīces drīkst pievienot tvertnēm tikai ar sadales sistēmas starpniecību, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem spiediena regulētājiem, lai gāzes spiedienu pazeminātu līdz ekspluatācijas spiedienam. Spiedienu var samazināt vienā vai divās pakāpēs. Visiem spiediena regulētājiem jābūt iestatītiem pastāvīgi uz tādu spiedienu, kāds noteikts saskaņā ar 14.07. panta nosacījumiem.
2. Galīgā spiediena regulētājiem jābūt vai nu aprīkotiem, vai arī tūlīt aiz tiem jābūt uzstādītai ierīcei, kas automātiski aizsargā cauruli pret pārmērīgu spiedienu spiediena regulētāja nepareizas darbības gadījumā. Jābūt nodrošinājumam, lai noplūdes gadījumā aizsargierīcē noplūstošā gāze varētu izkļūt ārā, neradot nekādu risku, ka tā varētu iekļūt kuģa iekšpusē vai nonākt saskarē ar aizdegšanās avotu; ja nepieciešams, šajā nolūkā jāuzstāda speciāla caurule.
3. Aizsargierīcēm un kanāliem jābūt aizsargātiem pret ūdens iekļūšanu.
14.07. pants
Spiediens
1. Ja izmanto divpakāpju regulēšanas sistēmas, vidējais spiediens nedrīkst pārsniegt atmosfērisko spiedienu vairāk kā par 2,5 bar.
2. Spiediens pie izvada no beidzamā spiediena regulētāja nedrīkst pārsniegt atmosfērisko spiedienu vairāk kā par 0,05 bar, ar 10 % pielaidi.
14.08. pants
Cauruļvadi un elastīgās caurules
1. Caurulēm jāsastāv no pastāvīgi uzstādītiem tērauda vai vara cauruļvadiem.
Tomēr caurulēm, kas veido savienojumu ar tvertnēm, jābūt augstspiediena elastīgām caurulēm vai spirālveida caurulēm, kas piemērotas propāna vadīšanai. Gāzi patērējošās ierīces, ja tās nav uzstādītas pastāvīgi, var pievienot ar tādu piemērotu elastīgu cauruļu palīdzību, kas nav garākas par 1 m.
2. Caurulēm jāspēj izturēt jebkādu spriegumu, jo īpaši attiecībā uz koroziju un izturību, kāds varētu rasties parastas ekspluatācijas apstākļos uz kuģa, un to raksturlielumiem un izkārtojumam jābūt tādam, lai nodrošinātu apmierinošu gāzes plūsmu pie atbilstoša spiediena uz gāzi patērējošajām ierīcēm.
3. Caurulēm jābūt ar pēc iespējas mazāku skaitu savienojumu. Gan caurulēm, gan savienojumiem jābūt gāzudrošiem un jāsaglabā šī izturība pret gāzēm neatkarīgi ne no kādas vibrācijas vai izplešanās, kādām tie var būt pakļauti.
4. Caurulēm jābūt viegli pieejamām, pienācīgi nostiprinātām un aizsargātām visos punktos, kuros tās varētu būt pakļautas triecieniem vai berzei, jo īpaši tur, kur caurules iet cauri tērauda starpsienām vai metāla sienām. Visai tērauda cauruļu virsmai jābūt apstrādātai pret koroziju.
5. Elastīgajām caurulēm un to savienojumiem jāspēj izturēt jebkādu spriegumu, kas var rasties parastas ekspluatācijas laikā uz kuģa. Tām jābūt uzstādītām tā, lai tās nebūtu nostieptas, lai tās nebūtu iespējams pārmērīgi sakarsēt un lai tās varētu pārbaudīt visā to garumā.
14.09. pants
Sadales sistēma
1. Jābūt iespējai noslēgt visu sadales sistēmu ar galvenā vārsta starpniecību, kas ir vienmēr viegli un ātri pieejams.
2. Ikviena gāzi patērējošā ierīce jāapgādā no atsevišķa sadales sistēmas atzara, un katram atzaram jābūt ar savu atsevišķu noslēgšanas ierīci.
3. Vārsti jāuzstāda tādos punktos, kur tie ir pasargāti no laika apstākļu ietekmes un triecieniem.
4. Pēc katra spiediena regulētāja ir jāuzstāda pārbaudes savienojums. Izmantojot noslēgierīci, tam jābūt nodrošinātam tā, lai spiediena pārbaužu laikā spiediena regulētājs nebūtu pakļauts pārbaudes spiedienam.
14.10. pants
Gāzi patērējošās ierīces un to iekārtas
1. Vienīgās ierīces, kuras drīkst uzstādīt, ir vienā no dalībvalstīm apstiprinātas propānu patērējošas ierīces, kas aprīkotas ar tādiem mehānismiem, kas efektīvi novērš gāzes izkļūšanu liesmas vai pilotapgaismojuma izdzēšanas gadījumā.
2. Ierīcēm jābūt novietotām un savienotām tā, lai tās nevarētu apgāztiem vai tās nevarētu netīši izkustināt, un lai vārētu izvairīties no jebkāda savienojuma cauruļu netīšas samešanās riska.
3. Apkures un ūdens sildīšanas ierīces un saldētavas jāpievieno dūmvadam sadegšanas gāzu izvadīšanai atklātā gaisā.
4. Gāzi patērējošas ierīces uzstādīšana stūres mājā ir pieļaujama tikai tad, ja stūres māja ir konstruēta tā, lai nekāda noplūdes gāze nevarētu izkļūt kuģa apakšējās daļās, jo īpaši caur kontrollīniju atverēm — mašīntelpā.
5. Gāzi patērējošas ierīces drīkst uzstādīt guļamtelpās tikai tādā gadījumā, ja sadegšana notiek neatkarīgi no šajās telpās esošā gaisa.
6. Gāzi patērējošās ierīces, kurās sadegšana ir atkarīga no apkārtējā gaisa, jāuzstāda telpās, kas ir pietiekami lielas.
14.11. pants
Ventilācija un sadegšanas gāzu aizvadīšana
1. Telpās, kurās atrodas gāzi patērējošas ierīces, kurās sadegšana ir atkarīga no apkārtējā gaisa, svaigs gaiss jāpievada un sadegšanas gāzes jāizvada pa adekvātu izmēru ventilācijas atverēm, ar vismaz 150 cm2 brīvu laukumu uz vienu šādu atveri.
2. Ventilācijas atverēm ir jābūt bez jebkādām slēgierīcēm, un tās nedrīkst novadīt gaisu/gāzes uz guļamtelpām.
3. Izvades ierīcēm jābūt konstruētām tā, lai nodrošinātu drošu sadegšanas gāzu aizvadīšanu. Tām jābūt savā darbībā drošām un ražotām no nedegošiem materiāliem. To darbību nedrīkst ietekmēt piespiedu ventilācija.
14.12. pants
Prasības attiecībā uz ekspluatāciju un drošību
Uz kuģa piemērotā vietā jābūt izliktai lietošanas pamācībai. Tajā jāparedz vismaz šādi punkti:
“Tvertņu vārstiem, kas nav savienoti ar sadales sistēmu, jābūt aizvērtiem pat tad, ja tvertnes uzskatāmas par tukšām.”
“Elastīgās caurules jānomaina, kolīdz to prasa šo cauruļu stāvoklis.”
“Visām gāzi patērējošajām ierīcēm jābūt pieslēgtām vai arī attiecīgajām savienojuma caurulēm jābūt noplombētām.”
14.13. pants
Pieņemšanas pārbaude
Pirms sašķidrinātās gāzes iekārtas nodošanas ekspluatācijā, pēc jebkādu modifikāciju vai remontdarbu veikšanas un saistībā ar jebkādu 14.15. pantā minētās atestācijas atjaunojumu pārbaudes iestādes atzītam speciālistam ir jāpieņem visa iekārta. Pieņemšanas pārbaudes laikā speciālists pārbauda, vai iekārta atbilst šīs nodaļas prasībām. Viņš iesniedz pārbaudes iestādei pieņemšanas atskaiti.
14.14. pants
Pārbaudes
Iekārtas pārbaudes jāveic, ievērojot šādus nosacījumus:
|
1. |
Vidēja spiediena caurules starp pirmā spiediena regulētāja slēgierīci, kāda minēta 14.09. panta 4. iedaļā, un vārstiem, kas ierīkoti pirms beidzamā spiediena regulētāja:
|
|
2. |
Caurules ekspluatācijas spiedienā starp vienīgā spiediena regulētāja vai beidzamā spiediena regulētāja slēgierīci, kāda minēta 14.09. panta 4. iedaļā, un vārstiem, kas ierīkoti pirms gāzi patērējošajām ierīcēm:
|
|
3. |
Caurules, kas atrodas starp vienīgā spiediena regulētāja vai beidzamā spiediena regulētāja slēgierīci, kāda minēta 14.09. panta 4. iedaļā, un gāzi patērējošo ierīču vadības mehānismiem:
|
|
4. |
1. iedaļas b) punktā, 2. un 3. iedaļā minētajās pārbaudēs caurules tiek uzskatītas par gāzu drošām, ja pēc pietiekama laikposma, kādā notiek izlīdzināšanās ar apkārtējā gaisa temperatūru, turpmāko 10 minūšu pārbaudes laikā nav vērojams pārbaudes spiediena samazinājums. |
|
5. |
Tvertņu savienojumi, cauruļu savienojumi un citi piederumi, kas pakļauti spiedienam tvertnēs, un savienojumi starp spiediena regulētājiem un sadales cauruli:
|
|
6. |
Visas gāzi patērējošās ierīces uzsāk ekspluatēt ar nominālo jaudu, un tās pārbauda attiecībā uz apmierinošu un netraucētu sadegšanas procesu pie dažādiem jaudas iestatījumiem. Jāpārbauda liesmas atteices ierīces, lai nodrošinātu to apmierinošu darbību. |
|
7. |
Pēc 6. iedaļā minētās pārbaudes attiecībā uz katru gāzi patērējošo ierīci, kas savienota ar dūmvadu, jāpārbauda, vai pēc piecu minūšu darbības nominālajā jaudā, logiem un durvīm esot aizvērtām un ventilācijas ierīcēm darbojoties, telpā caur gaisa ieplūdi nenotiek nekāda sadegšanas gāzu izplūde. Ja vērojama šādu gāzu izplūde, kas ir lielāka par acumirklīgo izplūdi, nekavējoties jānosaka un jānovērš tās cēlonis. Ierīci nedrīkst apstiprināt lietojumam, pirms visi bojājumi nav novērsti. |
14.15. pants
Atestācija
1. Kopienas sertifikātā jāiekļauj atestācija attiecībā uz to, ka visas sašķidrinātās gāzes iekārtas atbilst šīs nodaļas prasībām.
2. Atestāciju izsniedz pārbaudes iestāde pēc 14.13. pantā minētās pieņemšanas pārbaudes.
3. Atestācija ir derīga uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus. To iespējams atjaunot tikai pēc tam, kad veikta nākamā pieņemšanas pārbaude atbilstoši 14.13. panta nosacījumiem.
Izņēmuma kārtā, ja kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis iesniedz pamatotu pieprasījumu, pārbaudes iestāde var pagarināt atestācijas derīguma termiņu par ne vairāk kā trim mēnešiem, neveicot 14.13. pantā minēto pieņemšanas pārbaudi. Šāds pagarinājums jāieraksta Kopienas sertifikātā.
15. NODAĻA
ĪPAŠAS PASAŽIERU KUĢIEM PIEMĒROJAMAS PRASĪBAS
15.01. pants
Vispārīgi noteikumi
1. Nav piemērojami šādi noteikumi:
|
a) |
3.02. panta 1. iedaļas b) punkts; |
|
b) |
4.01.-4.03. pants; |
|
c) |
8.08. panta 2. iedaļas otrais teikums un 7. iedaļa; |
|
d) |
9.14. panta 3. iedaļas otrais teikums attiecībā uz nominālspriegumu, kas pārsniedz 50 V. |
2. Pasažieru kuģos ir aizliegti šādi aprīkojuma priekšmeti:
|
a) |
gaismekļi, ko darbina sašķidrināta gāze vai šķidrā degviela saskaņā ar 12.07. panta 3. iedaļu; |
|
b) |
tvaicējošu eļļas degļu krāsnis saskaņā ar 13.04. pantu; |
|
c) |
cietā kurināmā sildītāji saskaņā ar 13.07. pantu; |
|
d) |
ierīces, kas aprīkotas ar dakts degļiem, saskaņā ar 13.02. panta 2. un 3. iedaļu un |
|
e) |
sašķidrinātās gāzes ierīces saskaņā ar 14. nodaļu. |
3. Kuģi bez sava dzinējspēka nav licencējami pasažieru pārvadāšanai.
4. Pasažieru kuģos jāparedz zonas, ko lieto cilvēki ar ierobežotu kustību brīvību, atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem. Ja šīs nodaļas to noteikumu piemērošana, kas attiecas uz īpašām drošības prasībām cilvēkiem ar ierobežotu kustību brīvību, ir grūti ievērojama vai arī rada pārmērīgus izdevumus, pārbaudes iestāde var atļaut izņēmumus no šiem noteikumiem, pamatojoties uz ieteikumiem atbilstoši šīs direktīvas 19. pantā paredzētajai procedūrai. Šie izņēmumi jānorāda Kopienas sertifikātā.
15.02. pants
Kuģu korpusi
1. 2.09. pantā minēto pārbaužu laikā šādi jānosaka tērauda pasažieru kuģu ārējā apšuvuma biezums:
|
a) |
Pasažieru kuģu ārējā korpusa dibena, tilpnes un sānu apšuvuma minimālo biezumu tmin nosaka atbilstoši lielākajai vērtībā šādās formulās:
Šajās formulās:
|
;
.|
b) |
Ir pieļaujama mazāka minimālā vērtība, ko nosaka atbilstoši iepriekšējā a) punktā minētajām formulām, attiecībā uz plātņu biezumu gadījumos, kad pieļaujamo vērtību nosaka un apstiprina, pamatojoties uz matemātisku pietiekamas kuģa korpusa izturības (gareniskās, šķērseniskās un vietējās) pierādījumu. |
|
c) |
Nevienā ārējā apšuvuma punktā biezums, ko aprēķina saskaņā ar iepriekšējā a) vai b) punkta nosacījumiem, nedrīkst būt mazāks par 3 mm. |
|
d) |
Ja dibena, tilpnes vai sānu apšuvuma biezums ir mazāks par minimālo vērtību, kas noteikta saskaņā ar iepriekšējā a) vai b) punkta apvienojumā ar c) punktu nosacījumiem, ir jāveic apšuvuma plātņu atjaunošana. |
2. Starpsienu skaitu un stāvokli izvēlas tā, lai applūšanas gadījumā kuģis saglabātu peldspēju saskaņā ar 15.03. panta 7.-13. iedaļas nosacījumiem. Ikvienai iekšējās konstrukcijas daļai, kas ietekmē šādu kuģu apakšiedalījuma efektivitāti, jābūt ūdensdrošai un konstruētai tā, lai uzturētu apakšiedalījuma integritāti.
3. Attālumam starp triecienstarpsienu un priekšējo perpendikulu jābūt vismaz 0,04 LWL un ne lielākam par 0,04 LWL + 2 m.
4. Šķērsenisko starpsienu var aprīkot ar starpsienas padziļinājumu, ja visas šī padziļinājuma daļas atrodas drošā zonā.
5. Starpsienām, ko ņem vērā traucētas stabilitātes aprēķinā saskaņā ar 15.03. panta 7.-13. iedaļu, jābūt ūdensdrošām un uzstādītām līdz pat starpsienu klājam. Ja starpsienu klāja nav, šīm starpsienām jāsniedzas tādā augstumā, kas vismaz par 20 cm pārsniedz robežlīniju.
6. Atveru skaitam šajās starpsienās jābūt pēc iespējas mazākam atbilstīgi kuģa konstrukcijas tipam un parastajai darbībai. Atverēm un spraugām nedrīkst būt kaitīga ietekme uz starpsienu ūdensdrošuma funkciju.
7. Triecienstarpsienās nedrīkst būt nedz atvērumu, nedz durvju.
8. Atbilstoši 5. iedaļai starpsienās, kas atdala mašīntelpas no pasažieru zonām vai apkalpes un kuģa personāla kajītēm, nedrīkst būt durvju.
9. Manuāli darbināmas durvis bez attālinātās vadības mehānisma starpsienās, kas minētas 5. iedaļā, ir pieļaujamas tikai tajās zonās, kas pasažieriem nav pieejamas. Šīm durvīm:
|
a) |
vienmēr jābūt aizvērtām, un tās jāatver tikai uz īsu brīdi, lai pa tām iekļūtu vai izkļūtu; |
|
b) |
jābūt aprīkotām ar atbilstošām ierīcēm, kas ļautu tās aizvērt ātri un droši; |
|
c) |
jābūt ar paziņojumu abās durvju pusēs: “Pēc iziešanas pa durvīm nekavējoties tās aizveriet!”. |
10. Durvīm starpsienās, kas minētas 5. iedaļā, kas ir atvērtas ilgstoši, jāatbilst šādām prasībām:
|
a) |
Tās jāvar aizvērt no abām starpsienas pusēm un no viegli pieejama punkta virs starpsienu klāja. |
|
b) |
Pēc aizvēršanas ar tālvadības mehānismu durvīm jābūt tādām, lai tās atkal varētu uz vietas droši atvērt un aizvērt. Aizvēršanu nedrīkst traucēt paklāji, kāju margas vai citi šķēršļi. |
|
c) |
Laiks, kāds nepieciešams ar tālvadības mehānismu vadītai durvju aizvēršanai, ir vismaz 30 sekunžu ilgs, taču ne ilgāks par 60 sekundēm. |
|
d) |
Aizvēršanas procedūras laikā pie durvīm jāskan akustiskam brīdinājuma signālam. |
|
e) |
Durvju dzinējspēku un signalizāciju jāvar darbināt neatkarīgi no kuģa elektroenerģijas padeves. Tālvadības mehānisma atrašanās vietā jābūt ierīcei, kas parāda, vai durvis ir vaļā vai aizvērtas. |
11. Durvīm starpsienās, kas minētas 5. iedaļā, un to spēka pievadiem jāatrodas drošā zonā.
12. Stūres mājā jābūt brīdinājumu sistēmai, kas norāda, kuras no starpsienu durvīm, kas minētas 5. iedaļā, ir vaļā.
13. Nenoslēgtiem cauruļvadiem un ventilācijas kanāliem jābūt ierīkotiem tā, lai jebkādas iespējamas applūšanas gadījumā caur tiem nebūtu iespējams appludināt vēl citas telpas vai tvertnes.
|
a) |
Ja vairāki nodalījumi ir atklāti savienoti ar cauruļvadiem vai ventilācijas kanāliem, šādiem cauruļvadiem un kanāliem atbilstošā vietā jābūt novadītiem virs ūdenslīnijas atbilstoši visļaunākajām iespējamās applūšanas prognozēm. |
|
b) |
Attiecībā uz cauruļvadiem nav jāievēro a) punktā minētās prasības, ja cauruļvados tajās vietās, kas izvadītas cauri starpsienām, ir uzstādītas noslēgšanas ierīces, ko iespējams vadīt attālināti no punkta virs starpsienu klāja. |
|
c) |
Ja cauruļvadu sistēmai nav vaļēja izvada nodalījumā, cauruļvadu sistēma uzskatāma par neskartu šī nodalījuma bojājuma gadījumā, ja tā izvadīta drošā zonā un atrodas augstāk par 0,50 m no kuģa dibena. |
14. Starpsienu durvju tālvadības mehānismiem saskaņā ar iepriekšējo 10. iedaļu un noslēgšanas ierīcēm virs starpsienu klāja saskaņā ar 13. iedaļas b) punktu jābūt skaidri apzīmētām kā šādām ierīcēm.
15. Ja ir ierīkots divkāršs dibens, to augstumam jābūt vismaz 0,60 m, un tur, kur ierīkoti spārnu tukšumi, to augstumam jābūt vismaz 0,60 m.
16. Logi var atrasties zem robežlīnijas, ja tie ir ūdensdroši, tos nevar atvērt, tie ir pietiekami izturīgi un atbilst 15.06. panta 14. iedaļai.
15.03. pants
Stabilitāte
1. Pretendentam ar aprēķinu, kas pamatojas uz tāda standarta piemērošanas rezultātiem, kas attiecas uz drošu stabilitāti, jāpierāda, ka kuģa drošā stabilitāte ir atbilstīga. Visi aprēķini jāveic bez apdares un iegrimes rādītājiem.
2. Jāpierāda drošā stabilitāte saistībā ar šādiem standarta slodzes nosacījumiem:
|
a) |
ceļojuma sākumā: 100 % pasažieru, 98 % degvielas un svaiga ūdens, 10 % notekūdens; |
|
b) |
ceļojuma laikā: 100 % pasažieru, 50 % degvielas un svaiga ūdens, 50 % notekūdens; |
|
c) |
ceļojuma beigās: 100 % pasažieru, 10 % degvielas un svaiga ūdens, 98 % notekūdens; |
|
d) |
nepiekrauts kuģis: neviena pasažiera, 10 % degvielas un svaiga ūdens, nekāda notekūdens. |
Visos standarta slodzes apstākļos balasta tvertnes jāuzskata vai nu kā tukšas, vai kā pilnas atbilstoši parastajiem ekspluatācijas apstākļiem.
Kā priekšnosacījums balasta maiņai, kuģim esot ceļā, jāpierāda 3. iedaļas d) punkta prasība attiecībā uz šādu slodzes nosacījumu:
100 % pasažieru, 50 % degvielas un svaiga ūdens, 50 % notekūdens, visas citas šķidruma (ieskaitot balastu) tvertnes uzskatāmas par piepildītām līdz 50 %.
Ja šo nosacījumu nav iespējams ievērot, Kopienas sertifikāta 52. ailē jāizdara ieraksts attiecībā uz to, ka, atrodoties ceļā, balasta tvertnes var būt tikai vai nu tukšas, vai pilnas un ka ceļojuma laikā balasta nosacījumus nedrīkst mainīt.
3. Atbilstošas drošas stabilitātes pierādījums ar aprēķina starpniecību jāsniedz, izmantojot šādas definīcijas attiecībā uz drošu stabilitāti un 2. iedaļas a)-d) punktā minētajiem standarta slodzes nosacījumiem:
|
a) |
maksimālā iztaisnojuma pārslēgšanās hmax var notikt pie sasvēršanās uz sāniem leņķa φmax ≥ 15° un nedrīkst būt mazāka par 0,20 m. Tomēr gadījumā, ja φf < φmax, iztaisnojuma pārslēgšanās pie lejupejoša leņķa φf nedrīkst būt mazāka par 0,20 m; |
|
b) |
lejupejošais leņķis φf nedrīkst būt mazāks par 15°; |
|
c) |
zonai A zem iztaisnojuma pārslēgšanās līknes atkarībā no φf un φmax stāvokļa jāsasniedz vismaz šādas vērtības:
Kur
|
|
d) |
sākotnējais metacentriskais augstums, GMo, koriģēts ar šķidrumu tvertņu brīvo virsmu ietekmi, nedrīkst būt mazāks par 0,15 m; |
|
e) |
katrā no šādiem diviem gadījumiem sasvēršanās uz sāniem leņķis nedrīkst pārsniegt 12°:
|
|
f) |
attiecībā uz sasvēršanas momentu, kas izriet no momentiem pasažieru, vēja un pagrieziena dēļ atbilstoši 4., 5. un 6. iedaļai, atlikušie brīvsāni nedrīkst būt mazāki par 200 mm; |
|
g) |
attiecībā uz kuģiem ar lofiem vai citām atverēm kuģa korpusā, kas atrodas zem starpsienu klājiem un nav ūdensdroši aizvērti, atlikušajam drošības attālumam jābūt vismaz 100 mm, pielietojot trīs sasvēršanas momentus, kas izriet no f) apakšiedaļas. |
4. Sasvēršanas moments tā iemesla dēļ, ka cilvēki pulcējas vienā kuģa pusē, jāaprēķina atbilstoši šādai formulai:
Mp = g ·P · y = g · ΣPi · yi [kNm]
kur:
|
P |
= |
kopējā kuģī esošo cilvēku masa [t], ko aprēķina, summējot maksimāli pieļaujamo pasažieru skaitu un maksimālo kuģa personāla un apkalpes locekļu skaitu parastos ekspluatācijas apstākļos, pieņemot, ka vidējā viena cilvēka masa ir 0,075 t |
|||||||||||
|
y |
= |
kopējās cilvēku masas P gravitācijas centra sānu attālums no centra līnijas, izteikts [m] |
|||||||||||
|
g |
= |
gravitācijas paātrinājums (g = 9,81 m/s2) |
|||||||||||
|
Pi |
= |
to personu masa, kas sapulcējušās zonā AI, izteikta [t]
|
|||||||||||
|
yi |
= |
zonas Ai ģeometriskā centra sānu attālums no centra līnijas, izteikts [m] |
Aprēķins jāveic attiecībā uz cilvēku pulcēšanos gan pie labā, gan pie kreisā borta.
Cilvēku sadalījumam jāatbilst no stabilitātes viedokļa visnelabvēlīgākajam sadalījumam. Cilvēku momenta aprēķinā jāpieņem, ka kajītes nav aizņemtas.
Aprēķinot noslodzes gadījumus, personas gravitācijas centrs jāpieņem kā 1 m virs zemākā klāja punkta pie 0,5 LWL, ignorējot jebkādu klāja izliekumu un pieņemot, ka viena cilvēka masa ir 0,075 t.
Bez detalizēta to klāja zonu, ko aizņem cilvēki, aprēķina var iztikt, ja izmanto šādas vērtības:
|
P |
= |
kur
|
|||||||
|
y |
= |
B/2, izteikts [m] |
5. Momentu vēja spiediena dēļ (Mw) aprēķina šādi:
|
|
Mw = pw · Aw · (lw + T/2) [kNm] |
kur
|
pw |
= |
specifiskais vēja spiediens 0,25 kN/m2; |
|
Aw |
= |
kuģa sānu līmenis virs iegrimes līmeņa atbilstoši apsvērtajam noslogojuma stāvoklim, izteiktam m2; |
|
lw |
= |
sānu līmeņa Aw gravitācijas centra attālums no iegrimes līmeņa atbilstoši apsvērtajam noslogojuma stāvoklim, izteiktam m. |
6. Moments centrbēdzes spēka dēļ (Mdr), ko izraisa kuģa pagriešanās, jāaprēķina šādi:
|
|
Mdr = cdr · CB · v2 · D/LWL · (KG – T/2) [kNm] |
kur
|
cdr |
= |
koeficients 0,45; |
|
CB |
= |
bloka koeficients (ja nav zināms, jāpieņem kā 1,0); |
|
v |
= |
kuģa maksimālais ātrums m/s; |
|
KG |
= |
attālums starp gravitācijas centru un ķīļa līniju, izteikts m. |
Attiecībā uz pasažieru kuģiem ar dzinējspēka sistēmām saskaņā ar 6.06. panta nosacījumiem Mdr atvasina no pilna mēroga vai parauga pārbaudēm, vai citādi no attiecīgajiem aprēķiniem.
7. Pretendentam ar tāda aprēķina palīdzību, kas pamatojas uz zaudētas peldspējas metodi, jāpierāda, ka kuģa ietekmētā stabilitāte applūšanas gadījumā ir pietiekama. Visi aprēķini jāveic bez apdares un iegrimes rādītājiem.
8. Kuģa peldspēja applūšanas gadījumā jāpierāda attiecībā uz standarta noslogojuma stāvokli, kāds norādīts 2. iedaļā. Attiecīgi pietiekamas stabilitātes matemātisko pierādījumu nosaka attiecībā uz trim applūšanas starpstāvokļiem (25 %, 50 % un 75 % applūšanas veidošanās) un uz applūšanas beidzamo pakāpi.
9. Pasažieru kuģiem jāatbilst 1 nodalījuma statusam un 2 nodalījumu statusam.
Applūšanas gadījumā jāņem vērā šādi pieņēmumi attiecībā uz bojājumu apmēru:
|
|
1 nodalījuma statuss |
2 nodalījumu statuss |
|
Sānu bojājuma izmērs |
|
|
|
gareniskais l [m] |
1,20 + 0,07 · LWL |
|
|
šķērseniskais b [m] |
B/5 |
0,59 |
|
vertikālais h [m] |
no kuģa dibena līdz augšai bez norobežojumiem |
|
|
Dibena bojājuma izmērs |
|
|
|
gareniskais l [m] |
1,20 + 0,07 · LWL |
|
|
šķērseniskais b [m] |
B/5 |
|
|
vertikālais h [m] |
0,59, cauruļvadu sistēma, kas uzstādīta atbilstoši 15.02. panta 13. iedaļas c) punktam, uzskatāma par neskartu |
|
|
a) |
Attiecībā uz 1 nodalījuma statusu starpsienas var pieņemt kā neskartas, ja attālums starp divām blakus esošām starpsienām ir lielāks par bojājuma garumu. Gareniskās starpsienas attālumā, kas ir mazāks par B/3 no ārējā apšuvuma, ko mēra perpendikulāri centra līnijai no apvalka apšuvuma pie maksimālās iegrimes, aprēķinā neņem vērā. |
|
b) |
Attiecībā uz 2 nodalījumu statusu, visas starpsienas, kas atrodas bojājuma zonā, tiks uzskatītas par bojātām. Tas nozīmē, ka starpsienu stāvoklis jāizvēlas tā, lai nodrošinātu to, ka pasažieru kuģis saglabā peldspēju pēc divu vai vairāku nodalījumu applūšanas gareniskā virzienā. |
|
c) |
Ikviena atvēruma, kas nav ūdensdrošs (piemēram, durvis, logi, piekļuves lūkas) zemākajam punktam jāatrodas vismaz 0,10 m virs bojājuma ūdenslīnijas. Beidzamajā applūšanas pakāpē starpsienu klājs nedrīkst būt iegrimis ūdenī. |
|
d) |
Caurlaidību pieņem kā 95 %. Ja ar aprēķinu tiek pierādīts, ka jebkura nodalījuma vidējā caurlaidība ir mazāka par 95 %, to vietā var izmantot aprēķināto vērtību. Vērtības, kas jāpieņem, nedrīkst būt mazākas par:
Brīvās virsmas ietekmes aprēķins applūšanas starpstāvokļos jābalsta uz bojāto nodalījumu kopējo virsmu laukumu. |
|
e) |
Ja bojājums, kura izmērs ir mazāks par iepriekš norādīto, rada kaitējošāku ietekmi attiecībā uz sasvēršanos vai metacentriskā augstuma zaudēšanu, šāds bojājums jāņem vērā aprēķina nolūkā. |
10. Attiecībā uz visiem applūšanas starpstāvokļiem, kas minēti 8. iedaļā, jāievēro šādi kritēriji:
|
a) |
sasvēršanās uz sāniem leņķis φ konkrētā starpstāvokļa līdzsvara stāvoklī nedrīkst pārsniegt 15°; |
|
b) |
ārpus sasveres konkrētā starpstāvokļa līdzsvara stāvoklī pozitīvajai izlīdzinājuma pārslēgšanas līknes daļai jāuzrāda izlīdzinājuma pārslēgšanas vērtība GZ ≥ 0,02 m, pirms pirmais neaizsargātais atvērums iegrimst ūdenī vai arī sasniegts 25° sasvēršanās leņķis φ; |
|
c) |
atvērumi, kas nav ūdensdroši, nedrīkst iegrimt ūdenī, pirms nav sasniegta sasvere konkrētā starpstāvokļa līdzsvara stāvoklī. |
11. Applūšanas beidzamās pakāpes laikā jāievēro šādi kritēriji, ņemot vērā sasvēršanās momentu cilvēku dēļ atbilstoši 4. iedaļai:
|
a) |
sasvēršanās leņķis φE nedrīkst pārsniegt 10°; |
|
b) |
ārpus līdzsvara stāvokļa pozitīvajai izlīdzinājuma pārslēgšanas līknes daļai jāuzrāda izlīdzinājuma pārslēgšanas vērtība GZR ≥ 0,05 m ar laukumu A ≥ 0,0065 mrad. Šīs minimālās stabilitātes vērtības jāievēro, līdz pirmais neaizsargātais atvērums iegrimst ūdenī vai jebkurā gadījumā pirms sasniegts sasvēršanās leņķis φm ≤ 25°; 
|
|
c) |
atvērumi, kas nav ūdensdroši, nedrīkst iegrimt ūdenī, pirms nav sasniegts līdzsvara stāvoklis; ja šādi atvērumi iegrimst ūdenī pirms šī stāvokļa, telpas, kurām iespējams piekļūt, uzskatāmas par applūdušām bojātas stabilitātes aprēķina nolūkā. |
12. Slēgierīcēm, kam jāspēj noslēgties ūdensdroši, jābūt attiecīgi marķētām.
13. Ja ir nodrošināti šķērsplūdu atvērumi, lai samazinātu asimetrisku applūšanu, tiem jāatbilst šādiem nosacījumiem:
|
a) |
šķērsapplūdes aprēķinā jāpiemēro IMO Rezolūcija A.266 (VIII); |
|
b) |
tiem jādarbojas pašiem; |
|
c) |
tie nedrīkst būt aprīkoti ar noslēgšanas ierīcēm; |
|
d) |
kopējais izlīdzināšanai pieļaujamais laiks nedrīkst pārsniegt 15 minūtes. |
15.04. pants
Drošības attālums un brīvsāni
1. Drošības attālumam jābūt vismaz vienādam ar šādu summu:
|
a) |
papildu sānu iegremde, ko, mērītu uz ārpuses apšuvuma, rada pieļaujamais sasvēršanās leņķis atbilstoši 15.03. panta 3. iedaļas e) punktam, un |
|
b) |
atlikušais drošības attālums atbilstoši 15.03. panta 3. iedaļas g) punktam. |
Kuģiem bez starpsienu klāja drošības attālumam jābūt vismaz 500 mm.
2. Brīvsāniem jābūt vismaz vienādiem ar šādu summu:
|
a) |
papildu sānu iegremde, ko, mērītu uz ārpuses apšuvuma, rada pieļaujamais sasvēršanās leņķis atbilstoši 15.03. panta 3. iedaļas e) punktam, un |
|
b) |
atlikušais drošības attālums atbilstoši 15.03. panta 3. iedaļas f) punktam. |
Tomēr brīvsāniem jābūt vismaz 300 mm.
3. Maksimālās iegrimes līmenis jānosaka tā, lai nodrošinātu atbilstību drošības attālumam atbilstoši 1. iedaļai un brīvsāniem atbilstoši 2. iedaļai, kā arī 15.02. un 15.03. pantam.
4. Drošības apsvērumu labad pārbaudes iestāde var noteikt lielāku drošības attālumu vai lielākus brīvsānus.
15.05. pants
Maksimālais pieļaujamais pasažieru skaits
1. Pārbaudes iestāde nosaka maksimālo pieļaujamo pasažieru skaitu un ieraksta šo skaitli Kopienas sertifikātā.
2. Maksimālais pieļaujamais pasažieru skaits nedrīkst pārsniegt nevienu no šādām vērtībām:
|
a) |
pasažieru skaits, attiecībā uz kuriem ir pierādīta evakuācijas zonas esamība saskaņā ar 15.06. panta 8. iedaļu; |
|
b) |
pasažieru skaits, kāds ņemts vērā stabilitātes aprēķinā saskaņā ar 15.03. pantu; |
|
c) |
pasažieriem pieejamo koju skaits kuģos ar kajītēm, ko izmanto braucienos ar pārnakšņošanu. |
3. Attiecībā uz kuģiem ar kajītēm, ko izmanto arī kā vienas dienas braucienu kuģus, pasažieru skaitu aprēķina gan kā vienas dienas brauciena kuģa lietojumā, gan kā kajīšu kuģa lietojumā un ieraksta Kopienas sertifikātā.
4. Maksimālais pieļaujamais pasažieru skaits jāatspoguļo skaidri salasāmos un redzami izvietotos paziņojumos uz kuģa.
15.06. pants
Pasažieru telpas un zonas
1. Pasažieru telpām:
|
a) |
uz visiem klājiem jāatrodas kuģa pakaļgalā triecienstarpsienas līmenī un, ja tās atrodas zem starpsienu klāja, virzienā uz priekšu no pakaļgala pīķa starpsienas līmeņa, un |
|
b) |
jābūt atdalītām no mašīntelpas un katlu telpas gāzudrošā veidā; |
|
c) |
jābūt iekārtotām tā, lai skata līnijas saskaņā ar 7.02. panta nosacījumiem neietu caur šīm telpām. |
2. 11.13. pantā minētajiem skapjiem un telpām, kas paredzētas degošu šķidrumu uzglabāšanai, jābūt ārpus pasažieru zonas.
3. Pasažieru telpu izeju skaitam un platumam jāatbilst šādām prasībām:
|
a) |
telpās vai telpu grupās, kas konstruētas vai iekārtotas 30 vai vairāk pasažieriem, vai ietver kojas 12 vai vairāk pasažieriem, jābūt vismaz divām izejām. Vienas dienas braucienu kuģos vienu no šīm divām izejām var aizvietot ar divām avārijas izejām; |
|
b) |
ja telpas atrodas zem starpsienu klāja, viena no izejām var būt ūdensdrošas starpsienas durvis atbilstoši 15.02. panta 10. iedaļai, kas ved blakus esošajā nodalījumā, no kura iespējams tieši sasniegt augšējo klāju. Otrai izejai jāved tieši vai, ja pieļaujams saskaņā ar a) punktu, kā avārijas izejai atklātā gaisā vai uz starpsienu klāja. Šī prasība neattiecas uz atsevišķajām kajītēm; |
|
c) |
Izejām saskaņā ar a) un b) punktu jābūt atbilstoši iekārtotām, un to brīvajam platumam jābūt vismaz 0,80 m un arī brīvajam augstumam vismaz 2,00 m. Attiecībā uz pasažieru kajīšu un citu mazu telpu durvīm brīvo platumu iespējams samazināt līdz 0,70 m; |
|
d) |
telpu vai telpu grupu gadījumā, kas paredzētas vairāk kā 80 pasažieriem, visu to izeju platumu summai, kas paredzētas pasažieriem un ko tie lieto avārijas gadījumā, jābūt vismaz 0,01 m uz vienu pasažieri; |
|
e) |
ja kopējo izeju platumu nosaka pasažieru skaits, katras izejas platumam jābūt vismaz 0,005 m uz vienu pasažieri; |
|
f) |
avārijas izeju īsākajai malai jābūt vismaz 0,60 m garai, vai arī tās minimālajam diametram jābūt 0,70 m. Tām jāveras izejas virzienā un jābūt no abām pusēm marķētām; |
|
g) |
izejām no telpām, kas paredzētas personu ar ierobežotu kustību brīvību lietošanai, jābūt ar brīvo platumu vismaz 0,90 m. Izejām, ko parasti lieto personu ar ierobežotu kustību brīvību uzņemšanai un izsēdināšanai, jābūt ar brīvo platumu vismaz 1,50 m. |
4. Pasažieru telpu durvīm jāatbilst šādām prasībām:
|
a) |
izņemot durvis, kas ved uz savienojošajiem koridoriem, tās jāvar atvērt uz ārpusi, vai arī tām jābūt konstruētām kā bīdāmajām durvīm; |
|
b) |
kajīšu durvīm jābūt veidotām tā, lai tās jebkurā laikā varētu atslēgt arī no ārpuses; |
|
c) |
durvīm, ko darbina ar elektroenerģiju, elektroenerģijas padeves atteices gadījumā uz šo mehānismu jābūt viegli atveramām; |
|
d) |
attiecībā uz durvīm, kas paredzētas personu ar ierobežotu kustību brīvību lietošanai, no durvju atvēršanas virziena puses jābūt, mazākais, 0,60 m attālumam starp iekšējo durvju rāmja malu slēdzenes pusē un blakus esošo perpendikulāro sienu. |
5. Savienojošajiem koridoriem jāatbilst šādām prasībām:
|
a) |
to brīvajam platumam jābūt vismaz 0,80 m vai arī, ja tie ved uz telpām, ko lieto vairāk kā 80 pasažieru, vismaz 0,01 m uz vienu pasažieri; |
|
b) |
to brīvais augstums nedrīkst būt mazāks par 2,00 m; |
|
c) |
savienojošo koridoru, kas paredzēti personu ar ierobežotu kustību brīvību lietošanai, brīvajam platumam jābūt 1,30 m. Savienojošajos koridoros, kas platāki par 1,50 m, abās pusēs jābūt roku margām; |
|
d) |
ja to kuģa daļu vai telpu, kas paredzēta pasažieriem, apkalpo viens vienīgs savienojošais koridors, tā brīvajam platumam jābūt vismaz 1,00 m; |
|
e) |
savienojošajos koridoros nedrīkst būt pakāpienu; |
|
f) |
tiem jāved tikai uz atklātajiem klājiem, telpām vai kāpnēm; |
|
g) |
savienojošajos koridoros strupceļi nedrīkst būt garāki par diviem metriem. |
6. Papidus 5. iedaļas noteikumiem glābšanās ceļiem jāatbilst arī šādiem noteikumiem:
|
a) |
kāpnēm, izejām un avārijas izejām jābūt lietojamām tā, lai ugunsgrēka gadījumā jebkurā konkrētajā zonā pārējās zonas būtu iespējams droši evakuēt; |
|
b) |
glābšanās ceļiem jābūt īsākajam ceļiem uz evakuācijas zonām atbilstoši 8. iedaļai; |
|
c) |
glābšanās ceļi nedrīkst vest caur mašīntelpām vai kambīzēm; |
|
d) |
nevienā glābšanās ceļu punktā nedrīkst būt uzstādīti kāpšļi, trepes vai tamlīdzīgas ierīces; |
|
e) |
durvīm uz glābšanās ceļiem jābūt konstruētām tā, lai nesamazinātu 5. iedaļas a) vai d) punktā minēto minimālo glābšanās ceļa platumu; |
|
f) |
glābšanās ceļiem un avārijas izejām jābūt skaidri apzīmētām. Zīmes jāieslēdz ar avārijas apgaismojuma sistēmu. |
7. Glābšanās ceļiem un avārijas izejām jābūt ar piemērotu drošības norādījumu sistēmu.
8. Visām personām uz kuģa jābūt pieejamām pulcēšanās vietām, kas atbilst šādām prasībām:
|
a) |
kopējai pulcēšanās vietu platībai m2 jāatbilst vismaz tai vērtībai, ko iegūst ar šādām formulām:
Šajās formulās piemēro šādu definīciju:
|
|
b) |
katrai atsevišķajai pulcēšanās vai evakuācijas zonai jābūt lielākai par 10 m2; |
|
c) |
pulcēšanās vietās nedrīkst būt mēbeļu, vienalga, pārvietojamu vai nostiprinātu; |
|
d) |
ja pārvietojamas mēbeles ir novietotas telpā, kas noteikta kā pulcēšanās zona, tām jābūt atbilstoši nodrošinātām, lai nepieļautu slīdēšanu; |
|
e) |
dzīvības glābšanas ierīcēm jābūt viegli pieejamām no evakuācijas zonām; |
|
f) |
jābūt iespējai droši evakuēt cilvēkus no šīm evakuācijas zonām, izmantojot jebkuru kuģa sānu; |
|
g) |
pulcēšanās zonām jāatrodas virs robežlīnijas; |
|
h) |
pulcēšanās un evakuācijas zonas kā tādas ir jānorāda drošības plānā, un par tām attiecīgajām zīmēm jābūt izliktām kuģī; |
|
i) |
ja telpā, kas noteikta kā pulcēšanās zona, atrodas stacionāri sēdekļi vai soli, aprēķinot kopējo pulcēšanās zonu laukumu saskaņā ar a) punktu, attiecīgais personu skaits nav jāņem vērā. Tomēr to cilvēku skaits, kas ņemts vērā konkrētās telpas stacionāro sēdekļu vai solu aprēķinā, nedrīkst pārsniegt to cilvēku skaitu, kuriem šajā telpā ir pieejama pulcēšanās zona; |
|
j) |
d) un i) punkta noteikumi attiecas arī uz brīvajiem klājiem, kur noteiktas pulcēšanās zonas; |
|
k) |
ja kuģī ir pieejamas kopīgas dzīvības glābšanas ierīces atbilstoši 15.09. panta 5. iedaļai, to personu skaitu, kuriem šādas ierīces ir pieejamas, var neņemt vērā, aprēķinot a) punktā minēto kopējo pulcēšanās zonu laukumu; |
|
l) |
tomēr visos gadījumos, kad piemēroti i)-k) punktā minētie samazinājumi, kopējai platībai saskaņā ar a) punktu jābūt pietiekamai vismaz 50 % no maksimāli pieļaujamā pasažieru skaita. |
9. Kāpnēm un to laukumiņiem pasažieru zonās jāatbilst šādām prasībām:
|
a) |
tām jābūt konstruētām saskaņā ar Eiropas standartu EN 13056:2000; |
|
b) |
to brīvajam platumam jābūt vismaz 0,80 m vai, ja tās ved uz savienojošajiem koridoriem vai zonām, kuras izmanto vairāk kā 80 pasažieru, vismaz 0,01 m uz vienu pasažieri; |
|
c) |
to brīvajam platumam jābūt vismaz 1,00 m, ja tās nodrošina vienīgo piekļuves līdzekli telpai, kas paredzēta pasažieriem; |
|
d) |
ja vienas un tās pašas telpas katrā kuģa pusē nav vismaz vienu kāpņu, tām jāatrodas drošajā zonā; |
|
e) |
bez tam kāpnēm, kas paredzētas personu ar ierobežotu kustību brīvību lietošanai, jāatbilst šādām prasībām:
|
Liftiem, kas paredzēti personām ar ierobežotu kustību brīvību, un pacelšanas iekārtām, tādām kā eskalatori vai pacelšanas platformas, jābūt konstruētām saskaņā ar attiecīgo standartu vai dalībvalsts noteikumiem.
10. Tām klāja daļām, kas paredzētas pasažieriem un kas nav ierobežotas, jāatbilst šādām prasībām:
|
a) |
tām jābūt apjoztām ar nostiprinātām margsienām vai aizsargmargām vismaz 1,00 m augstumā, vai arī ar margu sistēmu atbilstoši Eiropas standartam EN 711:1995, konstrukcijas tips PF, PG vai PZ. To klāju margsienām un margu sistēmām, kas paredzēti personu ar ierobežotu kustību brīvību lietošanai, jābūt vismaz 1,10 m augstām; |
|
b) |
atvērumiem un aprīkojumam pasažieru uzņemšanai un izsēdināšanai, kā arī atvērumiem kravu iekraušanai un izkraušanai jābūt tādiem, lai tos varētu nostiprināt un lai to brīvais platums būtu vismaz 1,00 m. Atvērumu, ko parasti izmanto personu ar ierobežotu kustību brīvību uzņemšanai un izsēdināšanai, brīvajam platumam jābūt vismaz 1,50 m; |
|
c) |
ja pasažieru uzņemšanas un izsēdināšanas atvērumus un aprīkojumu nav iespējams uzraudzīt no stūres mājas, šādā nolūkā jānodrošina optiski vai elektroniski līdzekļi; |
|
d) |
sēdoši pasažieri nedrīkst aizsegt skata līnijas saskaņā ar 7.02. pantu. |
11. Kuģa daļām, kas nav paredzētas pasažieriem, jo īpaši piekļuve stūres mājai, vinčām un mašīntelpām, jābūt tādām, lai tās varētu nodrošināt pret nesankcionētu piekļuvi. Visās šādās piekļuves vietās labi redzamā stāvoklī jābūt izliktam simbolam, kas atbilst I pielikuma 1. attēlam.
12. Gaiteņiem jābūt konstruētiem saskaņā ar Eiropas standartu EN 14206:2003. Atkāpjoties no 10.02. panta 2. iedaļas d) punkta nosacījumiem, to garums var būt mazāks par 4 m.
13. Pārvietošanās zonu, kas paredzētas cilvēku ar ierobežotu kustību brīvību lietojumam, brīvajam platumam jābūt 1,30 m, tajos nevar būt durvju pakāpienu un kāpšļu, kas augstāki par 0,025 m. Sienām pārvietošanās zonās, kas paredzētas cilvēku ar ierobežotu kustību brīvību lietojumam, jābūt aprīkotām ar roku margām 0,90 m augstumā virs grīdas.
14. Stikla durvīm un sienām pārvietošanās zonās, kā arī logu rāmjiem jābūt ražotiem no triecienizturīga stikla vai arī no laminēta stikla. Tie var būt arī no sintētiska materiāla, ar nosacījumu, ka šāds materiāls ir atļauts lietojumam no ugunsdrošības viedokļa.
Caurredzamajām durvīm un caurredzamajām sienām, kas pārvietošanās zonās sniedzas līdz pat grīdai, jābūt skaidri redzami marķētām.
15. Virsbūvēm vai to jumtiem, kas pilnībā sastāv no panorāmas rūtīm, jābūt ražotiem tikai no tādiem materiāliem, kas ārkārtas gadījumā pēc iespējas samazina traumu risku personām uz kuģa.
16. Dzeramā ūdens sistēmām jāatbilst vismaz 12.05. panta prasībām.
17. Jābūt pasažieriem pieejamām tualetēm. Vismaz vienai tualetei jābūt aprīkotai cilvēku ar ierobežotu kustību brīvību lietojumam atbilstoši attiecīgajam standartam vai dalībvalsts noteikumiem, un šai tualetei jābūt pieejamai no zonām, kas paredzētas cilvēku ar ierobežotu kustību brīvību lietojumam.
18. Kajītēm, kurās logu nevar atvērt, jābūt pievienotām ventilācijas sistēmai.
19. Pēc analoģijas telpām, kurās uzturas apkalpes locekļi vai kuģa personāls, jāatbilst šī panta noteikumiem.
15.07. pants
Dzinējspēka sistēma
Papildus galvenajai dzinējspēka sistēmai kuģiem jābūt aprīkotiem ar sekundāru neatkarīgu dzinējspēka sistēmu tā, lai nodrošinātu to, ka kuģa bojājuma gadījumā, kas ietekmē galveno dzinējspēka sistēmu, kuģis turpinātu stūrētu ceļu ar savu dzinējspēku.
Sekundārajai neatkarīgajai dzinējspēka sistēmai jāatrodas atsevišķā mašīntelpā. Ja abām mašīntelpām ir kopējas starpsienas, tām jābūt būvētām atbilstoši 15.11. panta 2. iedaļas nosacījumiem.
15.08. pants
Drošības ierīces un aprīkojums
1. Visos pasažieru kuģos jābūt iekšējās saziņas ierīcēm saskaņā ar 7.08. panta nosacījumiem. Šādām ierīcēm jābūt pieejamām arī darba telpās un — ja nav tiešas saziņas no stūres mājas — pasažieru piekļuves un evakuācijas zonās, kā minēts 15.06. panta 8. iedaļā.
2. Visas pasažieru zonas jāvar sasniegt ar skaļruņu sistēmas starpniecību. sistēmai jābūt konstruētai tā, lai nodrošinātu to, ka pārraidīto informāciju iespējams skaidri atšķirt no fona trokšņa. Skaļruņu pēc izvēles var uzstādīt arī tur, kur iespējama tieša saziņa starp stūres māju un pasažieru zonu.
3. Kuģim jābūt aprīkotam ar signalizācijas sistēmu. Šajā sistēmā jāietver:
|
a) |
signalizācijas sistēma, kas ļauj pasažieriem, apkalpes locekļiem un kuģa personālam brīdināt kuģa komandu un apkalpi. Šāds signāls jāraida tikai tajās zonās, kas ierādītas kuģa komandai un apkalpei; tikai kuģa komandai jābūt iespējai šo trauksmes signālu pārtraukt. Signālu jāvar iedarbināt vismaz no šādām vietām:
Signalizācijas palaišanas ierīcēm jābūt uzstādītām 0,85 m-1,10 m augstumā no grīdas; |
|
b) |
signalizācijas sistēma, kas ļauj kuģa komandai brīdināt pasažierus. Šim signālam jābūt skaidri un nepārprotami dzirdamam visās telpās, kas pieejamas pasažieriem. šo signālu jāvar iedarbināt no stūres mājas un no vietas, kuru pastāvīgi apkalpo cilvēki; |
|
c) |
signalizācijas sistēma, kas ļauj kuģa komandai brīdināt apkalpi un kuģa personālu. 7.09. panta 1. iedaļā minētajai signalizācijas sistēmai jāaizsniedz arī kuģa personāla atpūtas telpas, noliktavu telpas-dzesētavas un pārējās noliktavu telpas. |
Signalizācijas palaišanas ierīcēm jābūt aizsargātām pret neparedzētu lietojumu.
4. Visiem ūdensdrošajiem nodalījumiem jābūt aprīkotiem ar tilpnes ūdens līmeņa signalizāciju.
5. Jānodrošina motora darbināti tilpnes ūdens sūkņi.
6. Kuģis jānodrošina ar pastāvīgi uzstādītu drenāžas sistēmu saskaņā ar 8.06. panta 4. iedaļas nosacījumiem.
7. Noliktavu telpu-dzesētavu durvis, pat aizslēgtā stāvoklī, jāvar atvērt no iekšpuses.
8. Ja telpās zem klāja atrodas CO2 barjeras sistēmas, šīm telpām jābūt aprīkotām ar automātiskas ventilācijas sistēmu, kas ieslēdzas automātiski, kad tiek atvērtas telpas durvis vai lūka. Ventilācijas kanāliem jāsniedzas 0,05 m dziļumā no šīs telpas grīdas.
9. Papildus pirmās palīdzības aptieciņai saskaņā ar 10.02. panta 2. iedaļas f) punkta nosacījumiem pietiekamā skaitā jānodrošina arī citas pirmās palīdzības aptieciņas. Pirmās palīdzības aptieciņām un to uzglabāšanai jāatbilst 10.02. panta 2. iedaļas f) punktā noteiktajām prasībām.
15.09. pants
Dzīvības glābšanas aprīkojums
1. Papildus 10.05. panta 1. iedaļā norādītajiem glābšanas riņķiem visām klāja daļām, kas paredzētas pasažieriem un nav ierobežotas, jābūt aprīkotām ar glābšanas riņķiem saskaņā ar Eiropas standartu EN 14144:2003 abās kuģa pusēs, neatrodoties vairāk par 20 m attālumā viena no otras.
Pusei no visām paredzētajām glābšanas riņķiem jābūt aprīkotiem ar peldošu virvi, vismaz 30 m garu, ar 8-11 mm diametru. Otrai pusei paredzēto glābšanas riņķu jābūt aprīkotiem ar pašaizdedzes bateriju darbinātu apgaismojumu, ko ūdens nevar nodzēst.
2. Papildus 1. iedaļā minētajiem glābšanas riņķiem jābūt pieejamam un gatavam lietošanai šādam aprīkojumam:
|
a) |
individuālais dzīvības glābšanas aprīkojums saskaņā ar 10.05. panta 2. iedaļas nosacījumiem kuģa personālam, kas atbild par noteiktu pienākumu veikšanu atbilstoši drošības plānam; |
|
b) |
individuālais dzīvības glābšanas aprīkojums saskaņā ar Eiropas standartu EN 395:1998 vai EN 396:1998 pārējam kuģa personālam. |
3. Pasažieru kuģos jābūt atbilstošam aprīkojumam, lai varētu cilvēkus droši pārvietot uz seklu ūdeni, krastā vai uz citu kuģi.
4. Papildus 1. un 2. iedaļā minētajam dzīvības glābšanas aprīkojumam 100 % no maksimāli pieļaujamā pasažieru skaita jābūt pieejamam individuālajam dzīvības glābšanas aprīkojumam saskaņā ar Eiropas standartu EN 395:1998 vai EN 396:1998.
Ja iepriekšējā pirmajā rindkopā minētais individuālais dzīvības glābšanas aprīkojums nav piemērots arī bērniem, 10 % no maksimālā pasažieru skaita jābūt pieejamam individuālajam dzīvības glābšanas aprīkojumam saskaņā ar Eiropas standartu EN 395:1998 bērniem, kas sver ne vairāk kā 30 kg.
5. Termins “kopīgs dzīvības glābšanas aprīkojums” sevī ietver kuģa laivas saskaņā ar 10.04. pantu un glābšanas plostus.
Glābšanas plostiem:
|
a) |
jābūt ar paziņojumu, kurā norādīts to mērķis un pasažieru skaits, kādam tie ir apstiprināti; |
|
b) |
jānodrošina adekvāts sēdvietu skaits atļautajam pasažieru skaitam; |
|
c) |
jānodrošina peldspēja vismaz 750 N apmērā uz vienu personu svaigā ūdenī; |
|
d) |
jābūt apgādātiem ar virvi, kas tos savieno ar pasažieru kuģi, lai novērstu to aizpeldēšanu projām; |
|
e) |
jābūt ražotiem no piemērotiem materiāliem un izturīgiem pret naftu, naftas produktiem un temperatūru līdz pat 50 °C; |
|
f) |
jāuzņem un jāuztur stabila gatavība, šajā sakarā tiem jābūt aprīkotiem ar atbilstošām ierīcēm, kas ļauj to satvert norādītajam skaitam cilvēku; |
|
g) |
jābūt fluorescējošā oranžā krāsā vai arī jābūt ar fluorescējošām virsmām ar vismaz 100 cm2 laukumu, kas redzamas no visām pusēm; |
|
h) |
jābūt tādiem, lai viena persona tos varētu atbrīvot no novietojuma vietas un ātri un viegli nolaist ūdenī vai arī lai tie varētu brīvi peldēt no savas novietojuma vietas; |
|
i) |
jābūt apgādātiem ar atbilstošiem evakuācijas līdzekļiem no 15.06. panta 8. iedaļā minētajām evakuācijas zonām, kas nodrošinātu evakuāciju uz glābšanas plostiem gadījumā, ja vertikālais attālums starp evakuācijas zonu klāju un maksimālās iegrimes līmeni ir lielāks par 1 m. |
6. Papildu kopīgas dzīvības glābšanas ierīces ir dzīvības glābšanas aprīkojuma priekšmeti, kas nodrošina vairāku personu peldspēju ūdenī. Tiem:
|
a) |
jābūt ar paziņojumu, kurā norādīts to mērķis un pasažieru skaits, kādam tie ir apstiprināti; |
|
b) |
jānodrošina peldspēja vismaz 100 N apmērā uz vienu personu svaigā ūdenī; |
|
c) |
jābūt ražotiem no piemērotiem materiāliem un izturīgiem pret naftu, naftas produktiem un temperatūru līdz pat 50 °C; |
|
d) |
jāuzņem un jāuztur stabila gatavība, šajā sakarā tiem jābūt aprīkotiem ar atbilstošām ierīcēm, kas ļauj to satvert norādītajam skaitam cilvēku; |
|
e) |
jābūt fluorescējošā oranžā krāsā vai arī jābūt ar fluorescējošām virsmām ar vismaz 100 cm2 laukumu, kas redzamas no visām pusēm; |
|
f) |
jābūt tādiem, lai viena persona tos varētu atbrīvot no novietojuma vietas un ātri un viegli nolaist ūdenī vai arī lai tie varētu brīvi peldēt no savas novietojuma vietas. |
7. Piepūšamām kopīgām dzīvības glābšanas ierīcēm bez jau minētā:
|
a) |
jābūt vismaz ar diviem atsevišķiem gaisa nodalījumiem; |
|
b) |
jāpiepūšas automātiski vai arī ar manuālu palīdzību, kad tie nolaisti ūdenī; |
|
c) |
jāuzņem un jāuztur stabila gatavība neatkarīgi no uzņemamās slodzes pat tad, ja piepūsta tikai puse no gaisa nodalījumiem. |
8. Dzīvības glābšanas ierīcēm uz kuģa jābūt novietotām tā, lai vajadzības gadījumā tās būtu viegli un droši sasniedzamas. Slēptajām uzglabāšanas vietām jābūt skaidri marķētām.
9. Dzīvības glābšanas aprīkojums jāpārbauda saskaņā ar ražotāja norādījumiem.
10. Kuģa laivai jābūt aprīkotai ar dzinēju un prožektoru.
11. Jābūt pieejamām atbilstošām nestuvēm.
15.10. pants
Elektroaprīkojums
1. Apgaismojumā atļauts tikai elektriskais aprīkojums.
2. 9.16. panta 3. iedaļa papildus attiecas arī uz pasažieriem paredzētajiem gaiteņiem un atpūtas telpām.
3. Šādās telpās un vietās jānodrošina adekvāts apgaismojums un avārijas apgaismojums:
|
a) |
vietas, kurās uzglabā dzīvības glābšanas aprīkojumu un kurās šādu aprīkojumu parasti sagatavo lietošanai; |
|
b) |
glābšanās ceļi, piekļuves pasažieriem, tostarp gaiteņi, ieejas un izejas, savienojošie koridori, lifti un kajīšu zonas pievedceļi, kajītes un kajīšu zonas; |
|
c) |
glābšanās ceļu un avārijas izeju marķējumi; |
|
d) |
citas zonas, kas paredzētas cilvēku ar ierobežotu kustību brīvību lietojumam; |
|
e) |
darba telpas, mašīntelpas, stūrēšanas iekārtu telpas un to izejas; |
|
f) |
stūres māja; |
|
g) |
avārijas elektroenerģijas padeves telpa; |
|
h) |
punkti, kuros atrodas ugunsdzēšanas līdzekļi un ugunsdzēšanas iekārtu vadības ierīces; |
|
i) |
zonas, kurās apdraudējuma gadījumā pulcējas pasažieri, kuģa personāls un apkalpe. |
4. Jābūt avārijas elektrostacijai, ko veido avārijas elektroenerģijas avots un avārijas sadales dēlis, ar nosacījumu, ka elektroenerģijas padeves atteices gadījumā uz šādām elektroiekārtām tā var nekavējoties pārņemt šo funkciju kā aizvietojoša elektroenerģijas padeve, ja iekārtai nav pašai sava elektroenerģijas avota:
|
a) |
signālgaismas; |
|
b) |
dzirdama brīdinājuma ierīces; |
|
c) |
avārijas apgaismojums saskaņā ar 3. iedaļu; |
|
d) |
radiotelefona iekārtas; |
|
e) |
signalizācijas, skaļruņu un kuģa ziņojumu komunikāciju sistēmas; |
|
f) |
prožektori saskaņā ar 10.02. panta 2. iedaļas i) punktu; |
|
g) |
ugunsgrēka trauksmes signalizācija; |
|
h) |
citas drošības iekārtas, tādas kā automātiskās paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmas vai ugunsdzēšanas sūkņi; |
|
i) |
lifti un pacelšanas iekārtas 15.06. panta 9. iedaļas otrā teikuma nozīmē. |
5. Avārijas apgaismojuma gaismas ierīcēm jābūt marķētām kā tādām.
6. Avārijas elektrostacija jāuzstāda ārpus galvenās mašīntelpas, ārpus telpām, kurās atrodas 9.02. panta 1. iedaļā minētie elektroenerģijas avoti, un ārpus telpas, kurā atrodas galvenais sadales panelis; tai jābūt atdalītai no šīm telpām ar starpsienām saskaņā ar 15.11. panta 2. iedaļu.
Elektroiekārtu barošanas (avārijas gadījumā) kabeļi jāuzstāda un jāizvada tā, lai uzturētu šo iekārtu padeves nepārtrauktību ugunsgrēka vai applūšanas gadījumā. šos kabeļus nekad nedrīkst novadīt caur galveno mašīntelpu, kambīzēm vai telpām, kurās uzstādīts galvenais elektroenerģijas avots un ar to saistītās iekārtas, izņemot tiktāl, cik tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu avārijas aprīkojumu šajās vietās.
Avārijas elektrostacija jāuzstāda virs robežlīnijas.
7. Šādas ierīces ir atļautas lietojumam kā avārijas elektroenerģijas avots:
|
a) |
palīgģeneratora komplekti ar savu neatkarīgu degvielas padevi un neatkarīgu dzesēšanas sistēmu, kas elektroenerģijas atteices gadījumā automātiski ieslēdzas un pārņem elektroenerģijas padevi 30 sekunžu laikā, vai arī, ja tie atrodas tiešā stūres mājas tuvumā vai citā vietā, ko pastāvīgi apkalpo apkalpes locekļi, tos var iedarbināt manuāli, vai |
|
b) |
akumulatoru baterijas, kas elektroenerģijas atteices gadījumā automātiski ieslēdzas, vai arī, ja tās atrodas tiešā stūres mājas tuvumā vai citā vietā, ko pastāvīgi apkalpo apkalpes locekļi, tās var iedarbināt manuāli. Tām jāspēj bez atkārtotas uzlādēšanas un bez nepieņemama sprieguma samazinājuma nodrošināt ar elektroenerģiju iepriekš minētos elektroenerģijas patērētājus visā paredzētajā laikā. |
8. Plānotais avārijas elektroenerģijas padeves darbības laiks jānosaka atbilstoši pasažieru kuģa noteiktajam mērķim. Šis laiks nedrīkst būt mazāks par 30 minūtēm.
9. Elektrosistēmu izolāciju pretestības un zemējums jāpārbauda 2.09. pantā minēto pārbaužu laikā.
10. 9.02. panta 1. iedaļā minētajiem elektroenerģijas avotiem jābūt neatkarīgiem vienam no otra.
11. Galvenās vai avārijas elektroenerģijas iekārtas atteice nedrīkst savstarpēji ietekmēt iekārtu ekspluatācijas drošību.
15.11. pants
Ugunsdrošība
1. Materiālu un komponentu atbilstību ugunsdrošībai nosaka akreditēta pārbaudes iestāde, pamatojoties uz atbilstošām testēšanas metodēm.
|
a) |
Pārbaudes iestādei jāievēro:
|
|
b) |
Atzītās testēšanas metodes materiālu neuzliesmojamības noteikšanā ir:
|
|
c) |
Atzītās testēšanas metodes, lai noteiktu, vai materiāls ir liesmu slāpējošs, ir:
|
|
d) |
Atzītās testēšanas metodes ugunsizturības noteikšanā ir:
|
2. Starpsienām starp telpām jābūt konstruētām saskaņā ar šādām tabulām:
Tabula attiecībā uz starpsienām starp telpām, kurās nav uzstādītas paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmas saskaņā ar 10.03.a pantu
|
Telpas |
Vadības centri |
Kāpņu telpas |
Pulcēšanās zonas |
Atpūtas telpas |
Mašīntelpas |
Kambīzes |
Noliktavu telpas |
|
Vadības centri |
— |
A0 |
A0/B15 (6) |
A30 |
A60 |
A60 |
A60 |
|
Kāpņu telpas |
|
— |
A0 |
A30 |
A60 |
A60 |
A60 |
|
Pulcēšanās zonas |
|
|
— |
A30/B15 (7) |
A60 |
A60 |
A60 |
|
Atpūtas telpas |
|
|
|
—/B15 (8) |
A60 |
A60 |
A60 |
|
Mašīntelpas |
|
|
|
|
A60/A0 (9) |
A60 |
A60 |
|
Kambīzes |
|
|
|
|
|
A0 |
A60/B15 (10) |
|
Noliktavu telpas |
|
|
|
|
|
|
— |
Tabula attiecībā uz starpsienām starp telpām, kurās ir uzstādītas paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmas saskaņā ar 10.03.a pantu
|
Telpas |
Vadības centri |
Kāpņu telpas |
Pulcēšanās zonas |
Atpūtas telpas |
Mašīntelpas |
Kambīzes |
Noliktavu telpas |
|
Vadības centri |
— |
A0 |
A0/B15 (11) |
A0 |
A60 |
A60 |
A30 |
|
Kāpņu telpas |
|
— |
A0 |
A0 |
A60 |
A30 |
A0 |
|
Pulcēšanās zonas |
|
|
— |
A30/B15 (12) |
A60 |
A60 |
A60 |
|
Atpūtas telpas |
|
|
|
—/B0 (13) |
A60 |
A30 |
A0 |
|
Mašīntelpas |
|
|
|
|
A60/A0 (14) |
A60 |
A60 |
|
Kambīzes |
|
|
|
|
|
— |
B15 |
|
Noliktavu telpas |
|
|
|
|
|
|
— |
|
a) |
Tips A ir starpsienas, sienas un klāji, kas atbilst šādām prasībām:
|
|
b) |
Tips B ir starpsienas, sienas, klāji, griesti vai apšuvumi, kas atbilst šādām prasībām:
|
|
c) |
pārbaudes iestāde var saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas procedūru kodeksu paredzēt parauga starpsienas testēšanu, lai pārliecinātos par atbilstību iepriekš minētajiem noteikumiem attiecībā uz izturību un temperatūras palielināšanos. |
3. Krāsām, lakām un citiem virsmu apstrādes izstrādājumiem, kā arī klāja pārsegumiem, ko izmanto telpās, izņemot mašīntelpas un noliktavu telpas, jābūt liesmu slāpējošiem. Paklājiem, audumiem, aizkariem un citiem piekārtiem tekstilmateriāliem, kā arī mīkstajām mēbelēm un gultu komponentiem jābūt liesmu slāpējošiem, ja telpas, kurās tie atrodas, nav aprīkotas ar paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmu atbilstoši 10.03.a panta nosacījumiem.
4. Atpūtas telpu griestiem un sienu apšuvumiem, ieskaitot to pamatus, tajā gadījumā, ja šajās atpūtas telpās nav paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmas saskaņā ar 10.03.a panta nosacījumiem, jābūt ražotiem no neuzliesmojoša materiāla, izņemot to virsmas, kam jābūt vismaz liesmu slāpējošām.
5. Mēbelēm un piederumiem atpūtas telpās, kas kalpo kā pulcēšanās zonas, tajā gadījumā, ja šajās atpūtas telpās nav paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmas saskaņā ar 10.03.a panta nosacījumiem, jābūt ražotiem no neuzliesmojošiem materiāliem.
6. Krāsas, lakas un citi materiāli, kas lietoti atklātās iekšējās zonās, nedrīkst radīt pārlieku daudzumu dūmu vai toksisku vielu. Tam jābūt apliecinātam saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas procedūru kodeksu.
7. Izolācijas materiāliem atpūtas telpās jābūt neuzliesmojošiem. Tas neattiecas uz izolāciju, ko lieto dzesēšanas šķidrumu vadošo cauruļu izolēšanā. Šo cauruļu izolēšanā lietoto izolācijas materiālu virsmām jābūt vismaz liesmu slāpējošām.
8. Durvīm starpsienās saskaņā ar 2. iedaļu jāatbilst šādām prasībām:
|
a) |
tām jāatbilst tām pašām prasībām, kas noteiktas 2. iedaļā attiecībā uz pašām starpsienām; |
|
b) |
tām jābūt ar pašaizvēršanās mehānismu, ja tās ir durvis starpnodalījuma sienās saskaņā ar 10. iedaļu vai norobežojumos ap mašīntelpām, kambīzēm un kāpņu telpām; |
|
c) |
durvīm ar pašaizvēršanās mehānismu, kas parastas ekspluatācijas laikā paliek vaļā, jābūt tādām, lai tās varētu aizvērt no vietas, ko pastāvīgi apkalpo kuģa personāls vai apkalpes locekļi. Kolīdz durvis ir aizvērtas no attāluma, jābūt iespējai tās atkal atvērt un aizvērt uz vietas; |
|
d) |
ūdensdrošas durvis saskaņā ar 15.02. panta nosacījumiem nav nepieciešams izolēt. |
9. 2. iedaļā minētajām sienām jābūt nepārtrauktām no klāja līdz klājam vai arī tām jābeidzas nepārtrauktos griestos, kas atbilst tām pašām prasībām, kādas minētas 2. iedaļā.
10. Šādām pasažieru zonām jābūt sadalītām ar vertikālām starpsienām, kā minēts 2. iedaļā:
|
a) |
pasažieru zonas, kuru kopējā virsmas platība ir lielāka par 800 m2; |
|
b) |
pasažieru zonas, kurās ir kajītes, ar atstarpi, kas nepārsniedz 40 m. |
Vertikālajām starpsienām parastos ekspluatācijas apstākļos jābūt dūmu drošām un jābūt nepārtrauktām no klāja līdz klājam.
11. Padziļinājumiem virs griestiem, zem grīdām un aiz sienu apšuvumiem jābūt atdalītiem atstarpēs, kas nepārsniedz 14 m, ar neuzliesmojošām vilkmes atdurēm, kas pat ugunsgrēka gadījumā nodrošina efektīvu ugunsdrošu blīvējumu.
12. Kāpnēm jābūt no tērauda vai cita līdzvērtīga neuzliesmojoša materiāla.
13. Iekšējām kāpnēm un liftiem visos līmeņos jābūt sienu ietvertiem saskaņā ar 2. iedaļas nosacījumiem. Pieļaujami šādi izņēmumi:
|
a) |
kāpņu telpai, kas savieno tikai divus klājus, nav jābūt ietvertai, ja vienā no klājiem kāpņu telpa ir ietverta saskaņā ar 2. iedaļas nosacījumiem; |
|
b) |
atpūtas telpā kāpnēm nav jābūt ietvertām, ja tās pilnībā atrodas šīs telpas iekšpusē un
|
14. Ventilācijas sistēmām un gaisa padeves sistēmām jāatbilst šādām prasībām:
|
a) |
tām jābūt konstruētām tā, lai nodrošinātu to, ka tās pašas neizraisa uguns un dūmu izplatīšanos; |
|
b) |
gaisa ieplūdes un izplūdes un gaisa padeves sistēmu atverēm jābūt tādās, lai tās varētu noslēgt; |
|
c) |
ventilācijas kanāliem jābūt no tērauda vai līdzvērtīga neuzliesmojoša materiāla un jābūt droši savienotiem savā starpā un ar kuģa pamatkonstrukciju; |
|
d) |
ja ventilācijas kanāli, kuru šķērsgriezuma laukums ir lielāks par 0,02 m2, ir izvadīti caur starpsienām atbilstoši 2. iedaļas tipam A vai starpsienām atbilstoši 10. iedaļai, tiem jābūt aprīkotiem ar atomātiskiem uguns slāpētājiem, ko var darbināt no vietas, kuru pastāvīgi apkalpo kuģa personāls vai apkalpes locekļi; |
|
e) |
ventilācijas sistēmām, kas paredzētas kambīzēm un mašīntelpām, jābūt atdalītām no ventilācijas sistēmām, kas apkalpo pārējās zonas; |
|
f) |
gaisa vilkmes kanāli jāaprīko ar noslēdzamām atverēm pārbaudei un tīrīšanai. Šīm atverēm jāatrodas tiešā uguns slāpētāju tuvumā; |
|
g) |
iebūvētajiem ventilatoriem jābūt tādiem, lai tos varētu izslēgt no centrālas vietas ārpus mašīntelpas. |
15. Kambīzēm jābūt aprīkotām ar ventilācijas sistēmām un plītīm ar nosūcējiem. Nosūcēju gaisa vilkmes kanāliem jāatbilst prasībām saskaņā ar 14. iedaļu un papildus jābūt aprīkotiem ar manuāli darbināmiem uguns slāpētājiem ievada atverēs.
16. Vadības centriem, kāpņu telpām un iekšējām evakuācijas zonām jābūt aprīkotām ar dabiskām vai mehāniskām dūmu nosūkšanas sistēmām. Dūmu nosūkšanas sistēmām jāatbilst šādām prasībām:
|
a) |
tām jānodrošina pietiekama jauda un izturība; |
|
b) |
tām jāatbilst pasažieru kuģu ekspluatācijas nosacījumiem; |
|
c) |
ja dūmu nosūkšanas sistēmas kalpo arī kā vispārēji telpu ventilatori, ugunsgrēka gadījumā tas nedrīkst traucēt to kā dūmu nosūkšanas sistēmu funkciju; |
|
d) |
dūmu nosūkšanas sistēmām jābūt ar manuāli darbināmu palaišanas ierīci; |
|
e) |
mehāniskajām dūmu nosūkšanas sistēmām turklāt jābūt tādām, lai tās varētu darbināt no vietas, ko pastāvīgi apkalpo kuģa personāls vai apkalpes locekļi; |
|
f) |
dabiskajām dūmu nosūkšanas sistēmām jābūt aprīkotām ar atvēršanas mehānismu, ko darbina vai nu manuāli, vai arī ar elektroenerģijas avotu nosūkšanas sistēmu iekšpusē; |
|
g) |
manuāli darbināmajām palaišanas ierīcēm un atvēršanas mehānismiem jābūt pieejamiem to aizsargājamās telpas iekšpuses vai ārpuses. |
17. Atpūtas telpām, ko kuģa personāls vai apkalpes locekļi pastāvīgi neuzrauga, kambīzēm, mašīntelpām un citām telpām, kas var radīt ugunsgrēka risku, jābūt pieslēgtām atbilstošai ugunsgrēka trauksmes signalizācijas sistēmai. Ugunsgrēka esamībai un tā precīzai atrašanās vietai automātiski jāatspoguļojas vietā, ko pastāvīgi apkalpo kuģa personāls vai apkalpes locekļi.
15.12. pants
Uguns dzēšana
1. Papildus pārnēsājamiem ugunsdzēšanas aparātiem saskaņā ar 10.03. pantu uz kuģa jābūt pieejamiem vismaz šādiem pārnēsājamiem ugunsdzēšanas aparātiem:
|
a) |
viens pārnēsājamais ugunsdzēšanas aparāts uz katriem 120 m2 no kopējās grīdu platības pasažieru zonās; |
|
b) |
viens pārnēsājams ugunsdzēšanas aparāts uz vienu 10 kajīšu grupu, šo skaitli noapaļojot uz augšu; |
|
c) |
viens pārnēsājams ugunsdzēšanas aparāts katrā kambīzē un katras telpas tuvumā, kurā uzglabā vai lieto degošus šķidrumus. Kambīzēs arī ugunsdzēšamie līdzekļi ir piemēroti tauku aizdegšanās noslāpēšanai. |
Šiem papildu ugunsdzēšanas aparātiem jāatbilst 10.03. panta 2. iedaļā noteiktajām prasībām un jābūt uzstādītiem un sadalītiem kuģī tā, lai ugunsgrēka gadījumā, kas var sākties jebkurā brīdī un jebkurā vietā, ugunsdzēšanas aparātu būtu iespējams sasniegt bez kavēšanās. Katrā kambīzē un arī frizētavās un smaržu veikalos pie rokas jābūt arī ugunsdzēšanas segai.
2. Pasažieru kuģiem jābūt nodrošinātiem ar hidrantu sistēmu, ko veido:
|
a) |
divu motoru darbināti ugunsdzēšanas sūkņi ar pietiekamu jaudu, no kuriem vismaz viens ir uzstādīts pastāvīgi; |
|
b) |
viena ugunsdzēšanas ierīču līnija ar pietiekamu skaitu hidrantu, kas ir pastāvīgi savienotas ugunsdzēšanas šļūtenes vismaz 20 m garumā un aprīkotas ar uzgali, kas spēj radīt gan ūdens miglojumu, gan strūklu un kurā iestrādāts noslēgšanas mehānisms. |
3. Hidrantu sistēmām jābūt konstruētām un jābūt ar tādiem izmēriem, lai:
|
a) |
jebkuru kuģa punktu būtu iespējams aizsniegt vismaz no diviem hidrantiem divās dažādās vietās, katram jābūt ar atsevišķu šļūteni, kuras garums nav lielāks par 20 m; |
|
b) |
spiediens pie hidrantiem ir vismaz 300 kPa, un |
|
c) |
visos klājos iespējams panākt ūdens strūklu, kuras garums ir vismaz 6 m. |
Ja ir izveidots hidranta skapis, tā ārpusē jābūt piestiprinātam simbolam “ugunsdzēšanas šļūtene”, kas līdzīgs I pielikuma 5. attēlā parādītajam simbolam, un tā sānu garumam jābūt vismaz 10 cm.
4. Hidrantu vārstiem ar skrūvju vītnēm vai krāniem jābūt tādiem, lai tos būtu iespējams iestatīt tā, ka visas ugunsdzēšanas šļūtenes ugunsdzēšanas sūkņu darbības laikā varētu atdalīt un noņemt.
5. Ugunsdzēšanas šļūtenēm iekšējā zonā jābūt saritinātām uz ass savienojuma cilindra.
6. Ugunsdzēšanas aprīkojuma materiāliem jābūt vai nu karstumizturīgiem, vai arī atbilstoši aizsargātiem pret traucējumiem darbībā tad, kad tie pakļauti augstai temperatūrai.
7. Caurulēm un hidrantiem jābūt iekārtotiem tā, lai sasalšanas iespēja būtu novērsta.
8. Ugunsdzēšanas sūkņiem:
|
a) |
jābūt uzstādītiem vai izvietotiem atsevišķās telpās; |
|
b) |
jābūt tādiem, lai tos varētu darbināt neatkarīgi vienu no otra; |
|
c) |
jābūt tādiem, lai tie visi uz visiem klājiem varētu uzturēt nepieciešamo spiedienu pie hidrantiem un nodrošināt nepieciešamā garuma ūdens strūklas; |
|
d) |
jābūt uzstādītiem kuģa pakaļgala starpsienas priekšā. |
Ugunsdzēšanas sūkņus drīkst izmantot arī vispārējos nolūkos.
9. Mašīntelpām jābūt aprīkotām ar pastāvīgi uzstādītu ugunsdzēšanas sistēmu saskaņā ar 10.03.b pantu.
10. Kuģos ar kajītēm jābūt:
|
a) |
diviem pastāvīgiem gāzmasku komplektiem atbilstoši Eiropas standartam EN 137:1993 ar pilnām sejas maskām atbilstoši Eiropas standartam EN 136:1998; |
|
b) |
diviem aprīkojuma komplektiem, ko veido vismaz aizsargapģērbs, ķivere, zābaki, cimdi, cirvis, lauznis, lodlampa un drošības virve, un |
|
c) |
četrām dūmu cepurēm. |
15.13. pants
Drošības organizācija
1. Uz pasažieru kuģiem jānodrošina drošības plānojums. Drošības plānojumā aprakstīti apkalpes un kuģa personāla pienākumi šādos gadījumos:
|
a) |
avārija, |
|
b) |
ugunsgrēks uz kuģa, |
|
c) |
pasažieru evakuācija, |
|
d) |
cilvēks aiz borta. |
Jāņem vērā īpaši drošības pasākumi attiecībā uz personām ar ierobežotu kustību brīvību.
Apkalpes locekļiem un kuģa personālam, kas paredzēti drošības plānojumā, to dažādie pienākumi jāpiešķir atbilstoši to ieņemtajiem amatiem. Īpašām instrukcijām apkalpei jānodrošina tas, ka apdraudējuma gadījumā visas durvis un atvērumi ūdensdrošajās starpsienās, kas minētas 15.02. pantā, tiks nekavējoties hermētiski noslēgtas.
2. Drošības plānojums sevī ietver drošības plānu, kurā skaidri un precīzi ir norādītas vismaz šādas pozīcijas:
|
a) |
zonas, kas paredzētas personu ar ierobežotu kustības brīvību lietojumam; |
|
b) |
glābšanās ceļi, avārijas izejas un pulcēšanās un evakuācijas zonas, kā minēts 15.06. panta 8. iedaļā; |
|
c) |
dzīvības glābšanas aprīkojums un kuģa laivas; |
|
d) |
ugunsdzēšanas aparāti un ugunsdzēšanas un paaugstinātā spiediena sprinkleru sistēmas; |
|
e) |
pārējais drošības aprīkojums; |
|
f) |
signalizācijas sistēma, kāda minēta 15.08. panta 3. iedaļas a) punktā; |
|
g) |
signalizācijas sistēma, kāda minēta 15.08. panta 3. iedaļas b) un c) punktā; |
|
h) |
starpsienu durvis, minētas 15.02. panta 5. iedaļā, un to vadības mehānismu atrašanās vietas, kā arī citi atvērumi, kādi minēti 15.02. panta 9., 10. un 13. iedaļā un 15.03. panta 12. iedaļā; |
|
i) |
durvis, kādas minētas 15.11. panta 8. iedaļā; |
|
j) |
uguns slāpētāji; |
|
k) |
ugunsgrēka trauksmes signalizācijas sistēma; |
|
l) |
avārijas elektrospēkstacija; |
|
m) |
ventilācijas sistēmas vadības bloki; |
|
n) |
krasta savienojumi; |
|
o) |
degvielas līnijas noslēgierīces; |
|
p) |
sašķidrinātās gāzes iekārtas; |
|
q) |
publiskās saziņas sistēmas; |
|
r) |
radiotelefona iekārta; |
|
s) |
pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņas. |
3. Drošības plānojumam saskaņā ar 1. iedaļu un drošības plānam saskaņā ar 2. iedaļu:
|
a) |
jābūt pārbaudes iestādes pienācīgi apzīmogotam un |
|
b) |
redzami izstādītam atbilstošā punktā katrā klājā. |
4. Katrā kajītē jābūt izliktam pasažieru rīcības plānam, kā arī vienkāršotam drošības plānam, kurā atspoguļota tikai 2. iedaļas a)-f) punktā minētā informācija.
Šajā rīcības plānā jāietver vismaz:
|
a) |
avārijas apzīmējumi
|
|
b) |
dažādu trauksmes signālu apraksts; |
|
c) |
norādījumi attiecībā uz:
|
|
d) |
norādījumi attiecībā uz:
|
Šai informācijai jābūt holandiešu, angļu, franču un vācu valodā.
15.14. pants
Notekūdeņu savākšana un atkritumu iekārtas
1. Pasažieru kuģiem jābūt aprīkotiem ar notekūdeņu savākšanas tvertnēm vai atbilstošām kuģa notekūdeņu attīrīšanas sistēmām.
2. Notekūdeņu savākšanas tvertnēm jābūt ar pietiekamu tilpumu. Tvertnēm jābūt aprīkotām ar ierīci, kas atspoguļo to satura līmeni. Uz kuģa jābūt sūkņiem un caurulēm tvertņu iztukšošanai, pie kam jābūt iespējai notekūdeņus novadīt no abām kuģa pusēm. Jābūt iespējai izvadīt cauri notekūdeņus no citiem kuģiem.
Caurulēm jābūt aprīkotām ar izvada savienojumu atbilstoši Eiropas standartam EN 1306:1996.
15.15. pants
Atkāpes attiecībā uz noteiktiem pasažieru kuģiem
1. Kā alternatīvai adekvātas stabilitātes apliecināšanā pēc bojājuma saskaņā ar 15.03. panta 7.-13. iedaļu pasažieru kuģiem, kuru garums nepārsniedz 25 m un kuriem atļauts pārvadāt, augstākais, līdz 50 pasažieriem, jāatbilst šādiem kritērijiem:
|
a) |
pēc simetriskas applūšanas kuģa iegremde nedrīkst pārsniegt robežlīniju un |
|
b) |
metacentriskais augstums GMR nedrīkst būt mazāks par 0,10 m. |
Nepieciešamā atlikuma peldspēja jānodrošina ar atbilstošu materiālu izvēli, ko lieto kuģa korpusa uzbūvē, vai arī ar ārkārtīgi porainiem putu pludiņiem, kas cieši piestiprināti kuģa korpusam. Tādu kuģu gadījumā, kuru garums ir lielāks par 15 m, atlikuma peldspēju var nodrošināt ar pludiņu un tāda apakšnodalījuma palīdzību, kas atbilst viena nodalījuma statusam saskaņā ar 15.03. pantu.
2. Attiecībā uz 1. iedaļā minētajiem pasažieru kuģiem pārbaudes iestāde var atļaut nelielas atkāpes no brīvā augstuma, kāds prasīts 15.06. panta 3. iedaļas c) punktā un 5. iedaļas b) punktā. Atkāpes nedrīkst pārsniegt 5 %. Atkāpes gadījumā attiecīgās daļas jānorāda ar krāsu.
3. Atkāpjoties no 15.03. panta 9. iedaļas nosacījumiem, pasažieru kuģiem, kuru garums nepārsniedz 45 m un ar kuriem atļauts pārvadāt līdz 250 pasažieriem, nav nepieciešams 2 nodalījumu statuss.
4. (Paliek anulēts)
5. Pārbaudes iestāde var atteikties no 10.04. panta piemērošanas tādu pasažieru kuģu gadījumā, ar kuriem atļauts pārvadāt līdz 250 pasažieriem un kas nav garāki par 25 m, ar nosacījumu, ka tie ir aprīkoti ar platformu, kas pieejama no abām kuģa pusēm, tieši virs ūdenslīnijas tā, lai cilvēkus varētu droši izglābt no ūdens. Pasažieru kuģi var būt aprīkoti ar salīdzināmu iekārtu, ievērojot šādus nosacījumus:
|
a) |
iekārtu jāvar darbināt vienai pašai personai; |
|
b) |
ir atļautas mobilas iekārtas; |
|
c) |
iekārtām jāatrodas ārpus dzinējspēka sistēmu bīstamās zonas un |
|
d) |
jābūt iespējamai efektīvai saziņai starp kuģa kapteini un personu, kura par iekārtu atbild. |
6. Pārbaudes iestāde var atteikties no 10.04. panta piemērošanas tādu pasažieru kuģu gadījumā, ar kuriem atļauts pārvadāt līdz 600 pasažieriem un kas nav garāki par 45 m, ar nosacījumu, ka tie ir aprīkoti ar platformu atbilstoši 5. iedaļas pirmajam teikumam vai arī ar līdzvērtīgu iekārtu atbilstoši 5. iedaļas otrajam teikumam. Turklāt šim kuģim jābūt ar:
|
a) |
stūres dzenskrūvi, cikloidālo dzenskrūvi vai ūdens turbīnu kā galveno dzinējspēku, vai |
|
b) |
ar galveno dzinējspēka sistēmu ar diviem dzinējspēka blokiem, vai |
|
c) |
ar galveno dzinējspēka sistēmu un priekšgala dzinekli. |
7. Atkāpjoties no 15.02. panta 9. iedaļas nosacījumiem, pasažieru kuģos, kas nepārsniedz 45 m garumu un ar kuriem atļauts pārvadāt, augstākais, tādu pasažieru skaitu, kāds atbilst kuģa garumam metros, kuģī, pasažieru zonā, drīkst būt manuāli vadītas starpsienas durvis bez attālinātās vadības mehānisma saskaņā ar 15.02. panta 5. sadaļu, ja:
|
a) |
kuģim ir tikai viens klājs; |
|
b) |
šīs durvis ir pieejamas tieši no klāja un neatrodas tālāk par 10 m no klāja; |
|
c) |
durvju atvēruma apakšējā mala atrodas vismaz 30 cm virs pasažieru zonas grīdas un |
|
d) |
katrs nodalījums, ko atdala durvis, ir aprīkots ar tilpnes ūdens līmeņa signalizāciju. |
8. 7. iedaļā minētajos pasažieru kuģos, izdarot atkāpi no 15.06. panta 6. iedaļas c) punkta nosacījumiem, viens glābšanās ceļš var vest caur kambīzi, ja vien ir pieejams arī otrs glābšanās ceļš.
9. Uz pasažieru kuģiem, kuru garums nepārsniedz 45 m, neattiecas šāds nosacījums: 15.01. panta 2. iedaļas e) punkts, ja sašķidrinātās gāzes iekārtas ir aprīkotas ar atbilstošām signalizācijas sistēmām saistībā ar CO koncentrāciju, kas rada veselības apdraudējumu, kā arī saistībā ar iespējami bīstamiem gāzes un gaisa maisījumiem;
10. Šādi noteikumi neattiecas uz pasažieru kuģiem, kuru garums nepārsniedz 25 m:
|
a) |
15.04. panta 1. iedaļas beidzamais teikums; |
|
b) |
15.06. panta 6. iedaļas c) punkts attiecībā uz kambīzēm, ja vien ir pieejams otrs glābšanās ceļš; |
|
c) |
15.07. pants. |
11. Attiecībā uz kuģiem ar kajītēm, kuru garums nepārsniedz 45 m, nepiemēro 15.12. panta 10. iedaļu, ar nosacījumu, ka katrā kajītē ir viegli pieejams tāds dūmu cepuru skaits, kas atbilst koju skaitam kajītē.
15.a NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PASAŽIERU BURINIEKIEM
15a.01. pants
II daļas piemērošana
Papildus II daļas noteikumiem uz pasažieru buriniekiem attiecas arī šīs nodaļas prasības.
15a.02. pants
Izņēmumi noteiktiem pasažieru buriniekiem
1. Uz pasažieru buriniekiem, kuru LWL nepārsniedz 45 m un maksimālais pieļaujamais pasažieru skaits nepārsniedz LWL pilnos metros, neattiecas šādi noteikumi:
|
a) |
3.03. panta 7. iedaļa, ar nosacījumu, ka enkuri netiek pārvadāti klīzēs; |
|
b) |
10.02. panta 2. iedaļas d) punkts attiecībā uz garumu; |
|
c) |
15.08. panta 3. iedaļas a) punkts; |
|
d) |
15.15. panta 9. iedaļas a) punkts. |
2. Atkāpjoties no 1. iedaļas nosacījumiem, pasažieru skaitu drīkst 1,5 reizes palielināt (1,5 × LWL pilnos metros), ja to pieļauj buras, takelāža un klāja aprīkojums.
15a.03. pants
Stabilitātes prasības attiecībā uz kuģiem ar uzvilktām burām
1. Sānu sasveres momenta aprēķinā saskaņā ar 15.03. panta 3. iedaļu, nosakot kuģa gravitācijas centru, jāņem vērā satītas buras.
2. Ņemot vērā visus noslogojuma stāvokļus saskaņā ar 15.03. panta 2. iedaļu un izmantojot buru standarta iekārtojumu, sānu sasveres moments, ko izraisa vēja spiediens, nedrīkst būt tik augsts, lai pārsniegtu 20° sasvēršanās leņķi. Tajā pašā laikā
|
a) |
aprēķinā jāizmanto pastāvīgs vēja spiediens 0,07 kN/m2 apmērā, |
|
b) |
atlikušajam drošības attālumam jābūt vismaz 100 mm un |
|
c) |
atlikušie brīvsāni nedrīkst būt negatīvi. |
3. Statiskās stabilitātes izlīdzināšanas līmenim
|
a) |
jāsasniedz sava maksimālā vērtībā pie 25° vai lielāka sasvēršanās leņķa, |
|
b) |
jābūt vismaz 200 mm pie 30° vai lielāka sasvēršanās leņķa, |
|
c) |
jābūt pozitīvam pie līdz pat 60° sasvēršanās leņķa. |
4. Laukums zem izlīdzinājuma pārslēgšanās līknes nedrīkst būt mazāks par
|
a) |
0,055 mrad līdz 30°; |
|
b) |
0,09 mrad līdz 40° vai pie leņķa, kurā neaizsargāts atvērums sasniedz ūdens virsmu un kas ir mazāks par 40°. |
Starp
|
c) |
30° un 40° vai |
|
d) |
30° un leņķi, kurā neaizsargāts atvērums sasniedz ūdens virsmu un kas ir mazāks par 40°, |
šis laukums nedrīkst būt mazāks par 0,03 mrad.
15a.04. pants
Kuģubūves un mehāniska rakstura prasības
1. Atkāpjoties no 6.01. panta 3. iedaļas un 9.01. panta 3. iedaļas, aprīkojumam jābūt konstruētam, paredzot pastāvīgu nosvēršanos līdz pat 20°.
2. Atkāpjoties no 15.06. panta 5. iedaļas a) punkta un 15.06. panta 9. iedaļas b) punkta, pārbaudes iestāde tādu pasažieru burinieku gadījumā, kuru garums nepārsniedz 25 m, var atļaut savienojošo koridoru un pievedgaiteņu brīvajam platumam būt mazākam par 800 mm. Tomēr brīvajam platumam jābūt vismaz 600 mm.
3. Atkāpjoties no 15.06. panta 10. iedaļas a) apakšiedaļas, pārbaudes iestāde īpašos gadījumos var atļaut noņemamu aizsargmargu lietošanu tajās zonās, kur tas nepieciešams buru kontrolēšanas nolūkā.
4. 15.07. panta nozīmē buras klasificējamas kā galvenā dzinējspēka sistēma.
5. Atkāpjoties no 15.15. panta 7. iedaļas c) punkta, durvju atvēruma apakšējās malas augstumu var samazināt līdz 200 mm virs pasažieru zonas grīdas līmeņa. Kolīdz atvērtas, durvīm jāaizveras un jānoslēdzas automātiski.
6. Ja ir iespēja dzenskrūves brīvgaitai, kamēr kuģis brauc ar uzvilktām burām, visām apdraudētajām dzinējspēka sistēmas daļām jābūt aizsargātām pret iespējamajām briesmām.
15a.05. pants
Vispārīgi nosacījumi attiecībā uz takelāžu
1. Takelāžas daļām jābūt iekārtotām tā, lai novērstu nepieņemamu berzi.
2. Ja tiek izmantots cits materiāls, nevis koks, vai arī ja tiek izmantoti īpaši takelāžas tipi, šādai konstrukcijai jāgarantē šajā nodaļā noteikto izmēru un izturības vērtībām līdzvērtīgs drošības līmenis. Izturības apliecinājumam
|
a) |
jāveic izturības aprēķins vai |
|
b) |
no apstiprinātas klasificēšanas sabiedrības jāsaņem apstiprinājums par pietiekamu izturību, vai |
|
c) |
izmēru noteikšana jābalsta uz procedūrām, kādas noteiktas atzītā regulējošā pamatsistēmā (piemēram, Middendorf, Kusk-Jensen). |
Apliecinājums jāiesniedz pārbaudes iestādē.
15a.06. pants
Vispārīgi nosacījumi attiecībā uz mastiem un takelāžas apaļkokiem
1. Visiem takelāžas apaļkokiem jābūt no augstas kvalitātes materiāla.
2. Mastos izmantotajiem kokiem:
|
a) |
jābūt bez zaru samezglojumiem; |
|
b) |
jābūt bez plūksnām noteikto izmēru robežās; |
|
c) |
jābūt pēc iespējas ar taisnām šķiedrām; |
|
d) |
jāsatur pēc iespējas mazāk greizu šķiedru. |
3 Ja izvēlētais kokmateriāls ir vai nu kvalitatīva sveķu priede, vai Oregonas priede — “jo tīrāka, jo labāka” —, 15a.07.-15a.12. panta tabulās dotos diametrus var samazināt par 5 %.
4. Ja mastiem, topmastiem, rāju galiem, klīverkokiem un bugspritiem izmantotie kokmateriāli savā šķērsgriezumā nav apaļi, šādiem kokmateriāliem jābūt ar līdzvērtīgu izturību.
5. Mastu pamatnēm, mastu stāviem un stiprinājumiem uz klāja, grīdas plātnēs un kuģa priekšgalā vai pakaļgalā jābūt konstruētiem tā, lai tie varētu vai nu absorbēt tos spēkus, kuriem tiek pakļauti, vai arī novadīt tos uz citām savienotajām konstrukcijas daļām.
6. Atkarībā no kuģa stabilitātes un ārējiem spēkiem, kādiem tas pakļauts, un arī no pieejamā buru laukuma sadalījuma pārbaudes iestāde var, pamatojoties uz 15a.07. līdz 15a.12. pantā noteiktajiem izmēriem, pieļaut takelāžas apaļkoku un, iespējams, takelāžas šķērsgriezumu laukumu samazinājumu. Attiecīgs apliecinājums jāiesniedz saskaņā ar 15a.05. panta 2. iedaļas nosacījumiem.
7. Ja kuģa svārstīšanās periods/sānsveres periods, izteikts sekundēs, ir mazāks par trīs ceturtdaļām no tā platuma, izteikta metros, 15a.07. līdz 15a.12. pantos noteiktie izmēri ir jāpalielina. Attiecīgs apliecinājums jāiesniedz saskaņā ar 15a.05. panta 2. iedaļas nosacījumiem.
8. 15a.07.-15a.12. pantā un 15a.14. pantā dotajās tabulās iespējamās starpvērtības ir jāinterpolē.
15a.07. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz mastiem
1. Koka mastiem jāatbilst šādām minimālajām prasībām:
|
Garums (15) (m) |
Diametrs uz klāja (cm) |
Diametrs pie šķērskoka (cm) |
Diametrs pie masta gala (cm) |
|
10 |
20 |
17 |
15 |
|
11 |
22 |
17 |
15 |
|
12 |
24 |
19 |
17 |
|
13 |
26 |
21 |
18 |
|
14 |
28 |
23 |
19 |
|
15 |
30 |
25 |
21 |
|
16 |
32 |
26 |
22 |
|
17 |
34 |
28 |
23 |
|
18 |
36 |
29 |
24 |
|
19 |
39 |
31 |
25 |
|
20 |
41 |
33 |
26 |
|
21 |
43 |
34 |
28 |
|
22 |
44 |
35 |
29 |
|
23 |
46 |
37 |
30 |
|
24 |
49 |
39 |
32 |
|
25 |
51 |
41 |
33 |
Ja mastam ir divas rājas, diametri ir jāpalielina vismaz par 10 %.
Ja mastam ir vairāk kā divas rājas, diametri jāpalielina vismaz par 15 %.
Gadījumā, ja masti ir iestrādāti klājā, diametram pie masta pamatnes jābūt vismaz 75 % no masta diametra klāja līmenī.
2. Mastu piederumiem, mastu saitēm, šķērskokiem un mastu galiem jābūt pietiekami izturīga izmēra un nostiprinātiem.
15a.08. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz topmastiem
1. Koka topmastiem jāatbilst vismaz šādām minimālajām prasībām:
|
Garums (16) (m) |
Diametrs pie pamatnes (cm) |
Pusgaruma diametrs (cm) |
Diametrs savienojuma vietā (17) (cm) |
|
4 |
8 |
7 |
6 |
|
5 |
10 |
9 |
7 |
|
6 |
13 |
11 |
8 |
|
7 |
14 |
13 |
10 |
|
8 |
16 |
15 |
11 |
|
9 |
18 |
16 |
13 |
|
10 |
20 |
18 |
15 |
|
11 |
23 |
20 |
16 |
|
12 |
25 |
22 |
17 |
|
13 |
26 |
24 |
18 |
|
14 |
28 |
25 |
20 |
|
15 |
31 |
27 |
21 |
Ja topmastā velk kvadrātveida buras, tabulā noteiktie izmēri jāpalielina par 10 %.
2. Pārklājumam starp topmastu un mastu jābūt vismaz 10 reižu lielākam par nepieciešamo topmasta pamatnes diametru.
15a.09. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz bugspritiem
1. Koka bugspritiem jāatbilst šādām minimālajām prasībām:
|
Garums (18) (m) |
Diametrs pie priekšgala (cm) |
Pusgaruma diametrs (cm) |
|
4 |
14,5 |
12,5 |
|
5 |
18 |
16 |
|
6 |
22 |
19 |
|
7 |
25 |
23 |
|
8 |
29 |
25 |
|
9 |
32 |
29 |
|
10 |
36 |
32 |
|
11 |
39 |
35 |
|
12 |
43 |
39 |
2. Bugsprita uz klāja esošās daļas garumam jābūt vismaz četras reizes lielākam par bugsprita diametru pie priekšgala.
3. Bugsprita diametram tā galā jābūt vismaz 60 % no bugsprita diametra pie priekšgala.
15a.10. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz klīverkokiem
1. Koka klīverkokiem jāatbilst šādām minimālajām prasībām:
|
Garums (19)(m) |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
|
diametrs pie priekšgala (cm) |
7 |
10 |
14 |
17 |
21 |
24 |
28 |
31 |
35 |
2. Klīverkoka diametram tā galā jābūt vismaz 60 % no tā diametra pie priekšgala.
15a.11. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz galvenajiem klīverkokiem
1. Koka galvenajiem klīverkokiem jāatbilst šādām minimālajām prasībām:
|
Garums (20)(m) |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
11 |
12 |
13 |
14 |
15 |
16 |
|
Diametrs (cm) |
14 |
15 |
16 |
17 |
18 |
20 |
21 |
23 |
24 |
25 |
26 |
27 |
2. Diametram pie šarnīrsavienojuma tapas jābūt vismaz 72 % no tabulā norādītā diametra.
3. Diametram pie rāju buras apakšējā stūra jābūt vismaz 85 % no tabulā norādītā diametra.
4. Mērot no masta, lielākajam diametram jābūt pie divām trešdaļām no garuma.
5. Ja:
|
a) |
starp galveno klīverkoku un pakaļgala līču ir leņķis, kas mazāks par 65°, un galveno buru auklu stiprina klīverkoka galā vai |
|
b) |
buru auklas stiprinājuma punkts nav traversā rāju buras apakšējam stūrim, |
pārbaudes iestāde var atbilstoši 15a.05. panta 2. sadaļai pieprasīt lielāku diametru.
6. Attiecībā uz buru laukumu, kas mazāks par 50 m2, pārbaudes iestāde var atļaut tabulā noteikto izmēru samazinājumus.
15a.12. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz gafelēm
1. Koka gafelēm jāatbilst šādām minimālajām prasībām:
|
Garums (21)(m) |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
|
Diametrs (cm) |
10 |
12 |
14 |
16 |
17 |
18 |
20 |
2. Nebalstītais gafeles garums nedrīkst būt lielāks par 75 %.
3. Marsa izturības robežai jābūt 1,2 reizes lielākai par pīķa falles izturības robežu.
4. Marsa augšējam leņķim jābūt, augstākais, 60°.
5. Ja, atkāpjoties no 4. iedaļas nosacījumiem, marsa augšējais leņķis ir lielāks par 60°, stiepes izturība ir jāpiemēro, lai izturētu spēkus, kas radīsies šādā gadījumā.
6. Attiecībā uz buru laukumu, kas ir mazāks par 50 m2, pārbaudes iestāde var atļaut tabulā norādīto izmēru samazinājumus.
15a.13. pants
Vispārīgi noteikumi attiecībā uz nekustīgo un kustīgo takelāžu
1. Nekustīgajai un kustīgajai takelāžai jāatbilst 15a.14. un 15a.15. pantā noteiktajām izturības prasībām.
2. Vadu kabeļu savienojumi var būt:
|
a) |
salaidumi, |
|
b) |
kompresijas uzmavas vai |
|
c) |
blīvējošās uzmavas. |
Salaidumiem jābūt apstrādātiem un galiem jābūt aizmetinātiem.
3. Cilpu savienojumiem jābūt aprīkotiem ar uzgaļiem.
4. Virvēm jābūt novadītām tā, lai neaizšķērsotu ieejas un pievadgaiteņus.
15a.14. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz nekustīgo takelāžu
1. Priekšbalstiem un vantīm jāatbilst šādām minimālajām prasībām:
|
Masta garums (22)(m) |
11 |
12 |
13 |
14 |
15 |
16 |
17 |
18 |
|
Priekšbalsta stiepes izturība (kN) |
160 |
172 |
185 |
200 |
220 |
244 |
269 |
294 |
|
Vanšu stiepes izturība (kN) |
355 |
415 |
450 |
485 |
525 |
540 |
630 |
720 |
|
Vanšu trošu un virvju skaits uz vienu kuģa sānu |
3 |
3 |
3 |
3 |
3 |
3 |
4 |
4 |
2. Gaijas, topmastiem, augšējiem klīverbalstiem, klīverkokiem un bugsprita vantīm jāatbilst šādām minimālajām prasībām:
|
Masta garums (23)(m) |
< 13 |
13-18 |
> 18 |
|
Gaijas stiepes izturība (kN) |
89 |
119 |
159 |
|
Topmasta stiepes izturība (kN) |
89 |
119 |
159 |
|
Topmasta garums (m) |
< 6 |
6-8 |
> 8 |
|
Augšējā klīverbalsta stiepes izturība (kN) |
58 |
89 |
119 |
|
Klīverkoka garums (m) |
< 5 |
5-7 |
> 7 |
|
Bugsprita vanšu stiepes izturība (kN) |
58 |
89 |
119 |
3. Ieteicamajai virvju konstrukcijai jābalstās un virvju konstrukcijas metodi 6 × 7 FE izturības klasē 1550 N/mm2. Alternatīvā kārtā var izmantot tās pašas izturības klases konstrukcijas metodi 6 × 36 SE vai 6 × 19 FE. Konstrukcijas metodes 6 × 19 lielākās elastības dēļ tabulā dotie stiepes izturības rādītāji jāpalielina par 10 %. Pieļaujams arī citas virvju konstrukcijas lietojums, ar nosacījumu, ka tai ir salīdzināmas īpašības.
4. Ja izmanto nekustīgu takelāžu, tabulā dotie stiepes izturības rādītāji jāpalielina par 30 %.
5. Takelāžā drīkst izmantot tikai apstiprinātas dakšas, apaļcilpas un bultskrūves.
6. Bultskrūves, dakšas, apaļcilpas un talrepus jāvar pienācīgi nostiprināt.
7. Slodzes balsta stiepes izturībai jābūt vismaz 1,2 reizes lielākai par attiecīgā klīverbalsta un augšējā klīverbalsta stiepes izturību.
8. Attiecībā uz kuģiem, kuru ūdensizspaids ir mazāks par 30 m3, pārbaudes iestāde var noteikt to stiepes izturības rādītāju samazinājumu, kāds norādīts šajā tabulā:
|
Ūdensizspaids, dalīts ar mastu skaitu (m3) |
Samazinājums (%) |
|
> 20 līdz 30 |
20 |
|
10 līdz 20 |
35 |
|
< 10 |
60 |
15a.15. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz kustīgo takelāžu
1. Kustīgajā takelāžā jāizmanto šķiedru virves vai tērauda troses. Kustīgās takelāžas minimālajai stiepes izturībai un diametram attiecībā pret buru laukumu jāatbilst šādām minimālajām prasībām:
|
Kustīgās takelāžas tips |
Virves materiāls |
Buru laukums (m2) |
Minimālā stiepes izturība (KN) |
Virves diametrs (mm) |
|
Balstburas falles |
Tērauda vadi |
līdz 35 |
20 |
6 |
|
> 35 |
38 |
8 |
||
|
Šķiedra (polipropilēns-PP) |
Virves diametrs vismaz 14 mm un viens virves skritulis uz katriem 25 m2 vai to daļu |
|||
|
Gafeles buras falles Augšējās buras falles |
Tērauda vadi |
līdz 50 |
20 |
6 |
|
> 50 līdz 80 |
30 |
8 |
||
|
> 80 līdz 120 |
60 |
10 |
||
|
> 120 līdz 160 |
80 |
12 |
||
|
Šķiedra (PP) |
Virves diametrs vismaz 18 mm un viens virves skritulis uz katriem 30 m2 vai to daļu |
|||
|
Balstburas buru auklas |
Šķiedra (PP) |
līdz 40 |
14 |
|
|
> 40 |
18 |
|||
|
Ja buru laukums ir lielāks par 30 m2, buru auklai jābūt trices formā vai arī to jāvar darbināt ar vinču |
||||
|
Gafeles/augšējās buras buru auklas |
Tērauda vadi |
< 100 |
60 |
10 |
|
100 līdz 150 |
85 |
12 |
||
|
> 150 |
116 |
14 |
||
|
Augšējo buru burauklām nepieciešami elastīgi savienojuma elementi (iestrādātāji). |
||||
|
Šķiedra (PP) |
Virves diametrs vismaz 18 mm un vismaz trīs virvju skrituļi. Ja buru laukums ir lielāks par 60 m2, viens virves skritulis uz 20 m2 |
|||
2. Kustīgās takelāžas, kas veido balsta daļu, stiepes izturībai jābūt tādai, kas atbilst attiecīgo balstu vai vanšu izturībai.
3. Ja tiek izmantoti citi materiāli, nekā 1. iedaļā minētie, jāievēro 1. iedaļas tabulā dotās izturības vērtības.
Polietilēna šķiedras virves nedrīkst lietot.
15a.16. pants
Savienojumi un takelāžas daļas
1. Ja izmanto tērauda troses vai šķiedras virves, virvju skrituļu diametriem (mērīti no virves centra līdz virves centram) jāatbilst šādām minimālajām prasībām:
|
Tērauda vadi (mm) |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
11 |
12 |
|
Šķiedra (mm) |
16 |
18 |
20 |
22 |
24 |
26 |
28 |
|
Virves skritulis (mm) |
100 |
110 |
120 |
130 |
145 |
155 |
165 |
2. Atkāpjoties no 1. iedaļas nosacījumiem, virvju skrituļu diametrs var būt vienāds ar seškārtēju tērauda troses diametru, ar nosacījumu, ka tērauda trose netiek pastāvīgi virzīta pār skrituļiem.
3. Savienojumu (piemēram, dakšu, apaļcilpu, talperu, cilpplātņu, bultskrūvju, gredzenu un apskavu) stiepes izturībai jābūt savienojamai ar tiem piestiprinātās nekustīgās vai kustīgās takelāžas stiepes izturību.
4. Balsta un vants futoksu stiprinājumiem jābūt konstruētiem tā, lai uztvertu spēkus, kādiem tie pakļauti.
5. Katrai cilpai var piestiprināt tikai vienu apskavu līdz ar attiecīgo balstu vai vanti.
6. Faļļu blokiem un galu pacēlājiem jābūt droši nostiprinātiem pie masta, un šajā nolūkā izmantotajam rotējošajam marsam jābūt labā stāvoklī.
7. Cilpbultu, spaiļu, stiprinājuma tapu un sliežu stiprinājumiem jābūt konstruētiem tā, lai izturētu tos spēkus, kādiem tie pakļauti.
15a.17. pants
Buras
1. Jābūt nodrošinātam tādam stāvoklim, lai buras varētu nolaist un salocīt vienkārši, ātri un droši.
2. Buru laukumam jāatbilst kuģa tipam un ūdensizspaidam.
15a.18. pants
Aprīkojums
1. Kuģiem, kas ir aprīkoti ar klīverkoku vai bugspritu, jābūt klīvertīklam un atbilstošam skaitam turēšanas un nospriegošanas ierīču.
2. Bez 1. iedaļā minētā aprīkojuma var iztikt, ja klīverkoks vai bugsprits ir aprīkots ar atbilstoša izmēra rokas stropi un kājas virvi, lai uz kuģa varētu veikt drošības aprīkojuma piestiprināšanu.
3. Darbam uz takelāžas jānodrošina bocmaņa krēsls.
15a.19. pants
Pārbaudes
1. Takelāža pārbaudes iestādei jāpārbauda ik pēc 2,5 gadiem. Kā minimums, pārbaudei jāaptver šādas pozīcijas:
|
a) |
buras, ieskaitot līčas, rāju buru apakšējos stūrus un rēvju cilpas; |
|
b) |
mastu un takelāžas apaļkoku stāvoklis; |
|
c) |
nekustīgās un kustīgās takelāžas stāvoklis līdz ar kabeļvadu savienojumiem; |
|
d) |
ierīces buru ātrai un drošai nolaišanai un satīšanai; |
|
e) |
faļļu bloku un gala pacēlāju stiprinājumu drošība; |
|
f) |
masta stāvu stiprinājums un citi stiprinājuma punkti nekustīgajā un kustīgajā takelāžā, kas ir piestiprināti pie kuģa; |
|
g) |
vinčas buru darbināšanai; |
|
h) |
citas ierīces, kas uzstādītas burāšanas nolūkā, tādas kā aizsegi un piederumi to darbināšanai; |
|
i) |
pasākumi, kas veikti, lai novērstu takelāžas apaļkoku, kustīgās un nekustīgās takelāžas un buru berzi; |
|
j) |
iekārtas atbilstoši 15a.18. pantam. |
2. Tā koka masta daļa, kas ir iestrādāta klājā un atrodas zem klāja atkārtoti jāpārbauda ik pēc tāda laikposma, ko noteikusi pārbaudes iestāde, taču, mazākais, katrā periodiskās pārbaudes reizē, kāda minēta 2.09. pantā. Masts šajā nolūkā ir jāizvelk.
3. Uz kuģa jātur pēdējās saskaņā ar 1. iedaļas nosacījumiem veiktās pārbaudes sertifikāts, ko izdevusi, datējusi un parakstījusi pārbaudes iestāde.
16. NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KAS PIEMĒROJAMAS KUĢIEM, KURI PAREDZĒTI KĀ STUMTAS VAI VILKTAS KARAVĀNAS VAI SĀNU PIE SĀNA SAVIENOTU KUĢU STRUKTŪRAS DAĻA
16.01. pants
Stumšanas veikšanai piemērots kuģis
1. Kuģos, kuri paredzēti izmantošanai stumšanas nolūkā, jābūt ietvertai piemērotai stumšanas ierīcei. Tiem jābūt konstruētiem un aprīkotiem tā, lai:
|
a) |
dotu iespēju apkalpēm viegli un droši pāriet uz stumjamo kuģi ar pievienotām savienojuma ierīcēm; |
|
b) |
dotu iespēju tiem ieņemt fiksētu stāvokli attiecībā pret savienoto kuģi; |
|
c) |
novērstu relatīvu kustību starp pašiem kuģiem. |
2. Ja kuģi ir savienoti ar tauvām, stūmējkuģim jābūt aprīkotam vismaz ar divām speciālām vinčām vai līdzvērtīgām savienošanas ierīcēm tauvu nospriegošanai.
3. Savienojuma ierīcēm jādod iespēja izveidot nekustīgu savienojumu ar stumto kuģi.
Ja karavānas veido stūmējkuģis un viens stumtais kuģis, savienojuma ierīces var pieļaut kontrolētu kustību. Nepieciešamajām dzinējiekārtām ir viegli jāabsorbē pārvadāmie spēki, un tām jābūt viegli un droši vadāmām. Uz šādām iekārtām mutatis mutandis attiecas 6.02.-6.04. pants.
4. Stūmējkuģos var iztikt bez 3.03. panta 1. iedaļas a) punktā minētās triecienstarpsienas.
16.02. pants
Kuģis, kas piemērots stumšanai
1. Turpmāk minētie nosacījumi neattiecas uz lihteriem bez stūrēšanas sistēmas, kajīšu telpām, mašīntelpām vai katlu telpām:
|
a) |
5.-7. un 12. nodaļa; |
|
b) |
8.08. panta 2.-8. iedaļa, 10.02. pants un 10.05. panta 1. iedaļa. |
Ja lihterī ir minētās stūrēšanas sistēmas, kajīšu telpas, mašīntelpas vai katlu telpas, uz šiem lihteriem attiecas attiecīgās šī pielikuma prasības.
2. Turklāt kuģu pārvadātiem lihteriem, kuru garums L nepārsniedz 40 m, jāatbilst šādām prasībām:
|
a) |
bez 3.03. panta 1. iedaļā minētajām triecienstarpsienām var iztikt, ja to priekšējās daļas spēj izturēt slodzi, kas ir vismaz 2,5 reizes lielāka par to slodzi, kāda noteikta attiecībā uz triecienstarpsienām iekšējo ūdensceļu kuģos, tiem ir tāda pati iegrime un tie būvēti saskaņā ar apstiprinātas klasificēšanas sabiedrības prasībām; |
|
b) |
atkāpjoties no 8.08. panta 1. iedaļas nosacījumiem, divkāršā dibena nodalījumiem, pie kuriem grūti piekļūt, nav jābūt drenējamiem, ja vien to tilpums nepārsniedz 5 % no kuģa pārvadāta lihtera ūdensizspaida pie maksimālās atļautās iegrimes piekrautā stāvoklī. |
3. Kuģim, kas paredzēts stumšanai, jābūt aprīkotam ar savienojuma ierīcēm, kas nodrošina drošu savienojumu ar otru kuģi.
16.03. pants
Kuģis, kas piemērots sānu pie sāna savienotu kuģu struktūru dzīšanai uz priekšu
Kuģim, kas paredzēts, lai dzītu uz priekšu sānu pie sāna savienotu kuģu struktūras, jābūt aprīkotam ar poleriem vai līdzvērtīgām ierīcēm, kas sava skaita un izkārtojuma rezultātā dod iespēju struktūru savienot drošā veidā.
16.04. pants
Kuģis, kas piemērots tam, lai to dzītu uz priekšu karavānu sastāvā
Kuģim, kas paredzēts tam, lai to dzītu uz priekšu karavānu sastāvā, jābūt aprīkotam ar savienojuma ierīcēm, poleriem vai līdzvērtīgām ierīcēm, kas sava skaita un izkārtojuma rezultātā nodrošina drošu savienojumu ar citu kuģi šajā konvojā.
16.05. pants
Kuģis, kas piemērots vilkšanai
1. Kuģim, kas paredzēts vilkšanai, jāatbilst šādām prasībām:
|
a) |
vilkšanas ierīcēm jābūt izkārtotām tā, lai to lietojums neapdraudētu kuģa, apkalpes vai kravas drošību; |
|
b) |
velkonim un vilcējkuģim jābūt aprīkotam ar tauvas āķi, ko iespējams droši atbrīvot no stūres mājas; tas nav spēkā, ka kuģa konstrukcija vai cits aprīkojums nepieļauj apgāšanos; |
|
c) |
vilkšanas ierīcēm jāsastāv no vinčām vai tauvas āķa. vilkšanas ierīcēm jāatrodas dzenskrūves līmeņa priekšā. Šī prasība neattiecas uz kuģi, ko stūrē tā dzinējspēka ierīces, tādas kā stūres dzenskrūves vai cikloidālās dzenskrūves; |
|
d) |
atkāpjoties no c) apakšpunkta prasībām, attiecībā uz kuģi, kas tikai un vienīgi sniedz — atbilstoši dalībvalstīs spēkā esošajiem kuģniecības iestāžu noteikumiem — vilkšanas palīdzību motorizētam kuģim, pietiek ar vilkšanas ierīci, tādu kā poleris vai līdzvērtīga ierīce. b) apakšpunktu piemēro mutatis mutandis; |
|
e) |
ja vilcējtroses var aizķerties uz kuģa pakaļgala, kuģis jānodrošina ar novirzīšanas stīpām ar tauvu uztvērējiem. |
2. Kuģim, kura garums L pārsniedz 86 m, nav atļauts veikt vilkšanu lejup pa straumi.
16.06. pants
Karavānu navigācijas pārbaudes
1. Lai atļautu stūmējkuģim vai motorizētam kuģim dzīt uz priekšu nekustīgu karavānu un lai to ierakstītu Kopienas sertifikātā, pārbaudes iestādei jāpieņem lēmums par to, kādas struktūras jāuzrāda, un jāveic 5.02. pantā minētās navigācijas pārbaudes ar karavānu tādā(-s) struktūrā(-s), par kādu (-ām) saņemts pieteikums un ko pārbaudes iestāde uzskata par visnelabvēlīgāko(-ajām). Šai karavānai jāatbilst 5.02.-5.10. pantā noteiktajām prasībām.
Pārbaudes iestādei jāpārbauda, vai manevrēšanas laikā, kādu prasa 5. nodaļas nosacījumi, tiek saglabāts visu konvojā esošo kuģu nekustīgs savienojums.
2. Ja 1. iedaļā minēto navigācijas pārbaužu laikā uz kuģa, ko vai nu stumj, vai dzen sānu pie sāna, ir kāda specifiska iekārta, piemēram, stūrēšanas sistēma, dzinējspēka iekārtas vai manevrēšanas iekārtas, vai kustīgi savienojumi, lai atbilstu 5.02.-5.10. pantā noteiktajām prasībām, tad tā kuģa, kas dzen uz priekšu karavānu, Kopienas sertifikātā jāieraksta šāda informācija: izmantoto kuģu, kuri aprīkoti ar specifiskajām iekārtām, struktūra, stāvoklis, nosaukums un oficiālais numurs.
16.07. pants
Ieraksti Kopienas sertifikātā
1. Ja kuģis ir paredzēts karavānas dzīšanai uz priekšu vai arī tam, ka to dzen uz priekšu karavānas sastāvā, tā atbilstība attiecīgajām prasībām, kādas noteiktas 16.01.-16.06. pantā, jāieraksta Kopienas sertifikātā.
2. Attiecībā uz kuģi, kas dzen uz priekšu karavānu, Kopienas sertifikātā jāieraksta šāda informācija:
|
a) |
karavānas un struktūras, kas ir apstiprinātas; |
|
b) |
savienojuma tipi; |
|
c) |
maksimālie noteiktie savienojumu spēki un, |
|
d) |
ja nepieciešams, savienojuma tauvu minimālā stiepes izturība gareniskajā savienojumā, kā arī tauvas tinumu skaits. |
17. NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KAS PIEMĒROJAMAS PELDOŠĀM IEKĀRTĀM
17.01. pants
Vispārīgi nosacījumi
Attiecībā uz peldošu iekārtu konstrukciju un aprīkojumu piemēro 3., 7.-14. un 16. nodaļu. Peldošām iekārtām ar saviem dzinējspēka līdzekļiem jāatbilst arī 5. un 6. nodaļas prasībām. Dzinējspēka ierīces, kas nodrošina tikai īsu pārbraucienu darbību nav uzskatāmas par saviem dzinējspēka līdzekļiem.
17.02. pants
Atkāpes
1. Pārbaudes iestādes var piešķirt atkāpes no šādām prasībām:
|
a) |
3.03. panta 1. un 2. iedaļu piemēro mutatis mutandis; |
|
b) |
7.02. pantu piemēro mutatis mutandis; |
|
c) |
maksimālos skaņas spiediena līmeņus, kādi paredzēti 12.02. panta 5. iedaļas otrajā teikumā var pārsniegt, kamēr darbojas peldošās iekārtas darbības mehānisms, ar nosacījumu, ka tās darbības laikā neviens uz kuģa pa nakti neguļ; |
|
d) |
atkāpes var piešķirt no citām prasībām attiecībā uz konstrukciju, darbības mehānismu vai aprīkojumu, ar nosacījumu, ka jebkurā gadījumā tiek nodrošināta līdzvērtīga drošība. |
2. Pārbaudes iestāde var iztikt bez šādu prasību piemērošanas:
|
a) |
10.01. panta 1. iedaļu nepiemēro, ja peldošās iekārtas darbības laikā šo iekārtu ir iespējams droši noenkurot ar darba enkura vai pāļu palīdzību. Tomēr peldošajai iekārtai ar saviem dzinējspēka līdzekļiem vismaz ir jābūt vismaz vienam enkuram, kas atbilst 10.01. panta 1. iedaļas prasībām, ja empīrisko koeficientu k pieņem kā vienādu ar 45 un mazāko augstumu pieņem kā T. |
|
b) |
12.02. panta 1. iedaļa, teikuma otrā daļa; ja kajīšu telpas iespējams adekvāti apgaismot ar elektrības palīdzību. |
3. Papildus piemēro šādus noteikumus:
|
a) |
attiecībā uz 8.08. panta 2. iedaļas otro teikumu tilpnes ūdens sūknim jābūt motora darbinātam; |
|
b) |
attiecībā uz 8.10. panta 3. iedaļu troksnis nevar pārsniegt 65 dB(A) 25 m sānu attālumā no jebkuras nekustīgas peldošās iekārtas kuģa sāna, kamēr darbojas tās darbības mehānisms; |
|
c) |
attiecībā uz 10.03. panta 1. iedaļu ir nepieciešams vismaz viens tālāk pārnēsājams ugunsdzēšanas aparāts, ja darbības mehānisms, kas nav pastāvīgi nostiprināts pie kuģa, atrodas uz klāja; |
|
d) |
attiecībā uz 14.02. panta 2. iedaļu papildus sašķidrinātās gāzes iekārtai sadzīves lietojuma vajadzībām šeit var būt arī citas sašķidrinātās gāzes ierīces. Šādām ierīcēm un to piederumiem jāatbilst vienas dalībvalsts prasībām. |
17.03. pants
Papildu prasības
1. Peldošai iekārtai, uz kuras tās darbības laikā atrodas cilvēki, jābūt aprīkotai ar vispārēju signalizācijas sistēmu. Trauksmes signālam jābūt skaidri atšķiramam no citiem signāliem, un kajīšu telpās un visās darbstacijās tam jārada skaņas spiediena līmenis, kas ir vismaz par 5 dB(A) augstāks, nekā maksimālais vietējais skaņas spiediena līmenis. Jābūt iespējai aktivizēt signalizācijas sistēmu no stūres mājas un no galvenajām darbstacijām.
2. Darba aprīkojumam jābūt pietiekami izturīgam, lai izturētu slodzes, kādām tās tiek pakļauts, un atbilstu prasībām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/37/EK (1998. gada 22. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz mašīnām (24).
3. Darba iekārtas un nepieciešamības gadījumā tās palīgierīču stabilitātei (izturībai pret līdzsvara zaudējumu) un izturībai jābūt tādai, lai tā varētu izturēt spēkus, ko rada paredzamā peldošās iekārtas sasvēršanās uz sāniem, nosvēršanās un kustība.
4. Ja kravas ceļ ar pacēlājiem, maksimālās atļautās kravas rādītājam, kas izriet no stabilitātes un izturības, jābūt redzami atspoguļotam paneļos uz klāja un vadības stacijās. Ja celšanas jaudu var palielināt, pievienojot papildu pludiņus, skaidri jānosaka atļautās vērtības gan ar papildu pludiņiem, gan bez tiem.
17.04. pants
Atlikušais drošības attālums
1. Atkāpjoties no šī pielikuma 1.01. panta, šajā nodaļā atlikušais drošības attālums ir īsākais vertikālais attālums starp ūdeni un zemāko peldošās iekārtas daļu, zem kuras tā vairs nav ūdensdroša, ņemot vērā nosvēršanos un sasvēršanos uz sāniem, kas izriet no 17.07. panta 4. iedaļā minētajiem momentiem.
2. Atlikušais drošības attālums ir pietiekams saskaņā ar 17.07. panta 1. iedaļu attiecībā uz visām šļakatu drošajām un ūdensdrošajām atverēm, ja tas ir vismaz 300 mm liels.
3. Pie atveres, kas nav šļakatu izturīga un ūdensdroša, atlikušajam drošības attālumam jābūt vismaz 400 mm lielam.
17.05. pants
Atlikušie brīvsāni
1. Atkāpjoties no šī pielikuma 1.01. panta, šajā nodaļā atlikušie brīvsāni ir mazākais vertikālais attālums starp ūdens virsmu un augšējo klāja virsmu tā malā, ņemot vērā nosvēršanos un sasvēršanos uz sāniem, kas izriet no 17.07. panta 4. iedaļā minētajiem momentiem.
2. Atlikušie brīvsāni ir pietiekami saskaņā ar 17.07. panta 1. iedaļu, ja tie ir vismaz 300 mm.
3. Atlikušos brīvsānus drīkst samazināt, ja tiek pierādīts, ka 17.08. panta prasības ir ievērotas.
4. Ja pludiņa forma ievērojami atšķiras no pontona formas, kā tas ir cilindriska pludiņa gadījumā, vai arī ja pludiņa šķērsgriezumam ir vairāk kā četras malas, pārbaudes iestāde var prasīt vai atļaut atlikušos brīvsānus, kas atšķiras no 2. iedaļā noteiktajiem. Tas attiecas arī uz peldošām iekārtām, ko veido vairāki pludiņi.
17.06. pants
Sasvēršanās uz sāniem pārbaude
1. Stabilitātes apstiprinājumam saskaņā ar 17.07. un 17.08. pantu jābūt balstītam uz sasvēršanās uz sāniem pārbaudi, ko veic pienācīgā veidā.
2. Ja sasvēršanās uz sāniem pārbaudē nav iespējams panākt adekvātus sasvēršanās leņķus vai ja sasvēršanās uz sāniem pārbaude rada nepamatotas tehniskās grūtības, to iespējams aizvietot ar kuģa gravitācijas centra un svara aprēķinu. Svara aprēķina rezultāts jāpārbauda, izmērot iegrimi, un starpība nedrīkst pārsniegt ± 5 %.
17.07. pants
Stabilitātes apstiprinājums
1. Jāapstiprina tas, ka, ņemot vērā darbības mehānisma ekspluatācijas laikā un peldošajai iekārtai esot ceļā pieliktās slodzes, atlikušie brīvsāni un atlikušais drošības attālums ir pietiekams. Šādā nolūkā nosvēršanās un sasvēršanās uz sāniem leņķu summa nedrīkst pārsniegt 10° un pludiņa dibens nedrīkst parādīties virs ūdens.
2. Stabilitātes apstiprinājumā ietver šādus datus un dokumentus:
|
a) |
pludiņu un darbības mehānismu mēroga rasējumi un detalizēta informācija attiecībā uz tiem, kas nepieciešama, lai apstiprinātu stabilitāti, piemēram, tvertņu saturs, atvērumi, kas nodrošina piekļuvi kuģa iekšpusei; |
|
b) |
hidrostatiskie dati vai līknes; |
|
c) |
izlīdzinājuma pārslēgšanas līknes attiecībā uz statisko stabilitāti tādā mērā, kā tas nepieciešams saskaņā ar nākamo 5. iedaļu vai 17.08. pantu; |
|
d) |
darbības apstākļu apraksts līdz ar atbilstošajiem datiem attiecībā uz svaru un gravitācijas centru, ieskaitot tā nepiekrautu stāvokli un iekārtas stāvokli attiecībā uz transportēšanu; |
|
e) |
sasveres, nosveres un izlīdzinājuma momentu aprēķini ar nosvēršanās un sasvēršanās leņķa specifikāciju un atbilstošie atlikušie brīvsāni un atlikušie drošības attālumi; |
|
f) |
aprēķinu rezultātu apvienojums ar darbības un maksimālo slodžu robežu specifikāciju. |
3. Stabilitātes apstiprinājums jābalsta uz vismaz šādiem slodzes pieņēmumiem:
|
a) |
specifiskā bagarēšanas produktu masa attiecībā uz bagariem:
|
|
b) |
attiecībā uz tvērējbagariem a) punktā dotās vērtības jāpalielina par 15 %; |
|
c) |
attiecībā uz hidrauliskajiem bagariem jāņem vērā maksimālā celšanas jauda. |
4.1 Stabilitātes apstiprinājumā jāņem vērā momenti, kas izriet no:
|
a) |
slodzes; |
|
b) |
asimetriskas konstrukcijas; |
|
c) |
vēja spiediena; |
|
d) |
pagriešanās, pašdzītai peldošai iekārtai esot ceļā; |
|
e) |
šķērsstraume, ja nepieciešams; |
|
f) |
balasts un rezerves; |
|
g) |
klāja slodzes un, ja nepieciešams, krava; |
|
h) |
brīvās šķidrumu virsmas; |
|
i) |
inerces spēki; |
|
j) |
cits mehāniskais aprīkojums. |
Momenti, kas var darboties vienlaicīgi, ir jāsummē.
4.2 Momentu, ko izraisa vēja spiediens, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
kur:
|
c |
= |
no formas atkarīgais pretestības koeficients Karkasiem c = 1,2 un nekustīgu daļu sijām c = 1,6. Abās vērtībās ņemtas vērā vēja vērpetes. Viss laukums, ko ierobežo karkasa kontūrlīnija, ir jāpieņem kā virsmas laukums, kas pakļauts vēja iedarbībai. |
|
pw |
= |
specifiskais vēja spiediens; tas vienoti jāpieņem kā 0,25 kN/m2; |
|
A |
= |
sānu līmenis virs maksimālās iegrimes līmeņa, izteikts m2; |
|
lw |
= |
attālums no sānu līmeņa A laukuma centra no maksimālās iegrimes līmeņa, izteikts m. |
4.3 Lai noteiktu momentus, kas izriet no pagriešanās, esot ceļā, saskaņā ar 4.1. iedaļas d) punktu attiecībā uz pašdzītām peldošām iekārtām, jāizmanto 15.03. panta 6. iedaļā noteiktā formula.
4.4 Moments, kas izriet no šķērsstraumes saskaņā ar 4.1. iedaļas e) punktu jāņem vērā tikai attiecībā uz to peldošo iekārtu, kas darbības laikā ir noenkurota vai pietauvota šķērsām straumei.
4.5 Jānosaka no stabilitātes viedokļa visnelabvēlīgākais tvertņu piepildījuma apmērs un aprēķinā jāievieš attiecīgais moments, aprēķinot momentus, kas izriet no šķidrumu balasta un šķidrumu rezervēm saskaņā ar 4.1. iedaļas f) punktu.
4.6 Momentam, kas iziet no inerces spēkiem saskaņā ar 4.1. iedaļas i) punktu, jāpievērš pienācīga uzmanība, ja iespējams, ka kravas un darbības mehānisma kustība ietekmē stabilitāti.
5. Izlīdzināšanas momentus attiecībā uz pludiņiem ar vertikālām sānu sienām var aprēķināt, izmantojot šādu formulu
|
|
Ma = 10 · D · |
· sinφ [kNm]kur:
|
|
= |
metacentriskais augstums, izteikts m; |
|
φ |
= |
sasvēršanās uz sāniem leņķis grādos. |
Šī formula attiecas uz 10° sasvēršanās leņķiem vai uz sasvēršanās leņķi, kas atbilst klāja malas iegremdei vai dibena malas pacelšanai no ūdens; izšķirošais ir mazākais leņķis. Formulu var piemērot attiecībā uz ieslīpām sānu sienām līdz 5° sasvēršanās leņķim; piemēro arī 3. un 4. iedaļā noteiktos robežnosacījumus.
Ja kāda konkrēta pludiņa (-u) forma nepieļauj šādu vienkāršošanu, ir nepieciešamas izlīdzinājuma pārslēgšanās līknes saskaņā ar 2. iedaļas c) punktu.
17.08. pants
Stabilitātes apstiprinājums samazinātu atlikušo brīvsānu gadījumā
Ja izmanto samazinātus atlikušos brīvsānus saskaņā ar 17.05. panta 3. iedaļas nosacījumiem, attiecībā uz visiem darbības apstākļiem jāpierāda, ka:
|
a) |
pēc korekcijas attiecībā uz brīvajām šķidrumu virsmām metacentriskais augstums nav mazāks par 0,15 m; |
|
b) |
sasvēršanās leņķiem starp 0 un 30° ir izlīdzinājuma pārslēgšanās vismaz h = 0,30 – 0,28 · φn [m] φn esot sasvēršanās leņķim, no kura izlīdzinājuma pārslēgšanās līkne parāda negatīvas vērtības (stabilitātes diapazons); tas nedrīkst būt mazāks par 20° vai 0,35 rad, un formulā nedrīkst ieviest attiecībā uz lielāku par 30° vai 0,52 rad, pieņemot radiānu (rad) (1° = 0,01745 rad) par vienību; |
|
c) |
nosvēršanās un sasvēršanās leņķu summa nepārsniedz 10°; |
|
d) |
atlikušais brīvais attālums, ievērojot 17.04. pantā noteiktās prasības, paliek spēkā; |
|
e) |
atlikušie brīvsāni, vismaz 0,05 m, paliek spēkā; |
|
f) |
sasvēršanās leņķiem starp 0 un 30° izlīdzinājuma pārslēgšanās vismaz h = 0,20 – 0,23 · φn [m] paliek spēkā, kur ir sasvēršanās leņķis, no kura izlīdzinājuma pārslēgšanās līkne parāda negatīvas vērtības; formulā nedrīkst ieviest attiecībā uz lielāku par 30° vai 0,52 rad. |
Atlikusī izlīdzinājuma pārslēgšanās ir maksimālā esošā starpība starp 0° un 30° sasvēršanos starp izlīdzinājuma pārslēgšanās līkni un sasvēruma pārslēgšanās līkni. Ja ūdens sasniedz atvērumu uz kuģa iekšpusi pie sasvēršanās leņķa, kas mazāks, nekā tas, kas atbilst maksimālajai starpībai starp pārslēgšanās līknēm, jāņem vērā pārslēgšanās, kas atbilst šim sasvēršanās leņķim.
17.09. pants
Iegrimes atzīmes un iegrimes skalas
Iegrimes atzīmes un iegrimes skalas jāpiestiprina saskaņā ar 4.04. un 4.06. pantu.
17.10. pants
Peldošas iekārtas bez stabilitātes apstiprinājuma
1. Bez 17.04.-17.08. panta piemērošanas var iztikt attiecībā uz tādām peldošajām iekārtām:
|
a) |
kuru darbības mehānisms nekādā gadījumā nevar mainīt to sasvēršanos uz sāniem vai nosvēršanos un |
|
b) |
kurās jebkādu gravitācijas centra pārvietošanos var pamatoti izslēgt. |
2. Tomēr
|
a) |
pie maksimālās slodzes drošības attālumam jābūt vismaz 300 mm un brīvsāniem — vismaz 150 mm; |
|
b) |
attiecībā uz atverēm, ko nav iespējams noslēgt šļakatu droši un izturīgi pret laika apstākļiem, drošības attālumam jābūt vismaz 500 mm. |
18. NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO DARBLAUKUMU KUĢIEM
18.01. pants
Darbības nosacījumi
Darblaukumu kuģi, kas kā tādi ir apzīmēti Kopienas sertifikātā, kā minēts V.1 vai V.2 pielikumā, ārpus darblaukumiem drīkst kuģot tikai nepiekrautā veidā. šis ierobežojums ir jāieraksta Kopienas sertifikātā.
Šajā nolūkā darblaukuma kuģim ir nepieciešams sertifikāts, ko izsniedz kompetentā iestāde, kurā norādīts darbu ilgums un tā darblaukuma ģeogrāfiskās robežas, kurā kuģi var darbināt.
18.02. pants
II daļas piemērošana
Ja vien šajā nodaļā nav norādīts citādi, darblaukuma kuģa konstrukcijai un aprīkojumam jāatbilst II daļas 3.-14. nodaļai.
18.03. pants
Izņēmumi
|
1. |
|
2. Pārbaudes iestāde var iztikt bez šādām prasībām:
|
a) |
8.08. panta 2.-8. iedaļa, ja kuģim nav nepieciešama apkalpe; |
|
b) |
10.01. panta 1. un 3. iedaļa, ja darblaukuma kuģi var droši noenkurot ar darba enkuru vai pāļu palīdzību. Tomēr darblaukuma kuģim ar savu dzinējspēku ir jābūt aprīkotam vismaz ar vienu enkuru, kas atbilst 10.01. panta 1. iedaļas prasībām, ja koeficientu k pieņem kā 45 un T pieņem kā zemāko augstumu; |
|
c) |
10.02. panta 1. iedaļas c) punkts, ja darblaukuma kuģim nav sava dzinējspēka. |
18.04. pants
Drošības attālums un brīvsāni
1. Ja darblaukuma kuģi izmanto kā meliorācijas baržu vai paškrāvēju baržu, drošības attālumam ārpus tilpņu zonas jābūt vismaz 300 mm un brīvsāniem — vismaz 150 mm. Pārbaudes iestāde var atļaut mazākus brīvsānus, ja ar aprēķinu tiek pierādīts, ka stabilitāte kravai ar specifisko masu 1,5 t/m3 ir pietiekama un neviena klāja mala nesasniedz ūdeni. Jāņem vērā sašķidrinātas kravas iedarbība.
2. 4.01. un 4.02. panta noteikumus piemēro mutatis mutandis attiecībā uz darblaukuma kuģi, uz kuru neattiecas 1. iedaļas nosacījumi. Pārbaudes iestāde var noteikt drošības attāluma un brīvsānu vērtības, kas atšķiras no iepriekš minētajām.
18.05. pants
Kuģa laivas
Darblaukuma kuģim nav nepieciešama kuģa laiva, ja:
|
a) |
tam nav sava dzinējspēka vai |
|
b) |
kuģa laiva ir pieejama citā vietā darblaukumā. |
Šis izņēmums ir jāieraksta Kopienas sertifikātā.
19. NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO VĒSTURISKAJIEM KUĢIEM
(Paliek anulēta)
19.a NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO KANĀLA BARŽĀM
(Paliek anulēta)
19.b NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO 4. ZONAS ŪDENSCEĻOS KUĢOJOŠIEM KUĢIEM
19b.01. pants
4. nodaļas piemērošana
1. Atkāpjoties no 4.01. panta 1. un 2. iedaļas nosacījumiem, durvju un atvērumu, kas nav tilpņu lūkas, drošības attālums kuģiem, kas kuģo 4. zonas ūdensceļos, ir samazināts šādi:
|
a) |
atvērumiem, ko iespējams noslēgt šļakatu droši un pret laika apstākļiem izturīgi, — līdz 150 mm; |
|
b) |
atvērumiem, ko nav iespējams noslēgt šļakatu droši un pret laika apstākļiem izturīgi, — līdz 200 mm. |
2. Atkāpjoties no 4.02. panta nosacījumiem, minimālie 4. zonas ūdensceļos kuģojoša kuģa brīvsāni ir 0 mm, ja ir ievērots 1. iedaļā minētais drošības attālums.
20. NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO JŪRAS KUĢIEM
(Paliek anulēta)
21. NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO ATPŪTAS KUĢIEM
21.01. pants
Vispārīgi nosacījumi
Attiecībā uz atpūtas kuģu konstrukciju un aprīkojumu piemēro tikai 21.02. un 21.03. pantu.
21.02. pants
II daļas piemērošana
1. Atpūtas kuģim jāatbilst šādām prasībām:
|
a) |
no 3. nodaļas:
|
|
b) |
5. nodaļa; |
|
c) |
no 6. nodaļas:
|
|
d) |
no 7. nodaļas:
|
|
e) |
no 8. nodaļas:
|
|
f) |
no 9. nodaļas:
|
|
g) |
no 10. nodaļas:
|
|
h) |
13. nodaļa; |
|
i) |
14. nodaļa. |
2. Attiecībā uz atpūtas kuģiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/25/EK (1994. gada 16. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem (25), pirmā pārbaude un periodiskās pārbaudes attiecas tikai uz:
|
a) |
6.08. pantu, ja kuģī ir pagrieziena ātruma indikators; |
|
b) |
7.01. panta 2. iedaļu, 7.02. pantu, 7.03. panta 1. iedaļu un 7.13. pantu, ja kuģī ir stūres māja, kas konstruēta viena cilvēka veiktai radara navigācijai; |
|
c) |
8.01. panta 2. iedaļu, 8.02. panta 1. iedaļu, 8.03. panta 3. iedaļu, 8.05. panta 5. iedaļu, 8.08. panta 2. iedaļu un 8.10. pantu; |
|
d) |
10.01. panta 2., 3., 6. un 14. iedaļu, 10.02. panta 1. iedaļas b) un c) punktu, 2. iedaļas a) un e)-h) punktu, 10.03. panta 1. iedaļas b) un d) punktu, 2.-6. iedaļu un 10.05. pantu; |
|
e) |
13. nodaļu; |
|
f) |
no 14. nodaļas:
|
21.03. pants
(Paliek anulēts)
22. NODAĻA
KONTEINERUS PĀRVADĀJOŠO KUĢU STABILITĀTE
22.01. pants
Vispārīgi nosacījumi
1. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz kuģiem, kas pārvadā konteinerus, ja stabilitātes dokumenti tiek prasīti saskaņā ar piemērojamajiem kuģošanas iestādes noteikumiem, kas ir spēkā dalībvalstīs.
Stabilitātes dokumenti ir jāpārbauda vai arī jāiesniedz citur pārbaudei un pienācīgi jāapzīmogo pārbaudes iestādei.
2. Stabilitātes dokumentiem jānodrošina kuģa kapteinis ar visaptverošu informāciju par kuģa stabilitāti katrā noslogojuma stāvoklī.
Stabilitātes dokumentos jāietver vismaz šāda informācija:
|
a) |
informācija par pieļaujamajiem stabilitātes koeficientiem, pieļaujamajām
|
|
b) |
dati attiecībā uz telpām, ko iespējams aizpildīt ar balasta ūdeni; |
|
c) |
stabilitātes pārbaudīšanas veidi; |
|
d) |
norādījumi attiecībā uz lietojumu vai aprēķina paraugs kapteiņa lietošanai. |
3. Attiecībā uz kuģiem, kuros ir izvēles iespēja konteinerus pārvadāt vai nu nenostiprinātā, vai nostiprinātā veidā, jāparedz atsevišķas aprēķināšanas metodes, lai apstiprinātu kā nenostiprinātu, tā nostiprinātu konteineru kravu pārvadāšanas stabilitāti.
4. Konteineru krava uzskatāma par nostiprinātu tikai tādā gadījumā, ja katrs atsevišķais konteiners ir stingri piestiprināts pie kuģa korpusa ar konteinera vadņu vai nostiprināšanas ierīču palīdzību un šo stāvokli brauciena laikā nevar mainīt.
22.02. pants
Nenostiprinātu konteineru pārvadāšanas stabilitātes apstiprinājuma robežnosacījumi un aprēķina metode
1. Visām kuģa stabilitātes aprēķināšanas metodēm nenostiprinātu konteineru gadījumā jāatbilst šādiem robežnosacījumiem:
|
a) |
metacentriskais augstums
|
|
b) |
centrbēdzes spēku, kas izriet no kuģa pagriešanās, vēja spiediena un brīvo šķidrumu virsmu kopīgas darbības apstākļos sasvēršanās leņķis nedrīkst pārsniegt 5° un klāja mala nedrīkst iegrimt ūdenī; |
|
c) |
sasvēršanās pārslēgšanos, kas izriet no kuģa pagriešanās izraisīta centrbēdzes spēka, nosaka atbilstoši šādai formulai: 
kur:
|
|
d) |
sasvēršanās pārslēgšanos, kas izriet no vēja spiediena, nosaka atbilstoši šādai formulai: 
kur:
|
|
e) |
sasvēršanās pārslēgšanos, ko izraisa brīvās lietusūdens un liekā ūdens virsmas tilpnē vai divkāršajā dibenā, nosaka atbilstoši šādai formulai: 
kur:
|
|
f) |
katrā noslogojuma stāvoklī jāņem vērā puse no degvielas un svaigā ūdens krājuma. |
2. Kuģa, kas pārvadā nenostiprinātus konteinerus, stabilitāte uzskatāma par pietiekamu, ja reālais 
nepārsniedz 
zul, kas izriet no šādas formulas. 
zul jāaprēķina uz dažādu ūdensizspaidu, kas aptver visu iegrimju diapazonu.
|
a) |
Nevienu vērtību, kas mazāka par 11,5 (11,5 = 1/tan5°), nevar pieņemt par |
.|
b) |
|
Šajās formulās:
|
|
maksimālais pieļaujamais piekrauta kuģa gravitācijas centra augstums virs tā pamatnes [m]; |
|
|
metacentra augstums virs pamatnes [m] atbilstoši tuvināšanas formulai 3. iedaļā; |
|
F |
attiecīgie reālie brīvsāni pie 1/2 L [m]; |
|
Z |
centrbēdzes spēka parametrs, kas izriet no pagriešanās 
|
|
v |
maksimālais kuģa ātrums attiecībā pret ūdeni [m/s]; |
|
Tm |
attiecīgā vidējā iegrime [m]; |
|
hKW |
sasvēršanās pārslēgšanās, ko izraisa sānu vēja spiediens atbilstoši 1. iedaļas d) punktam [m]; |
|
hKfO |
sasvēršanās pārslēgšanos summa, kas izriet no šķidrumu brīvās virsmas atbilstoši 1. iedaļas e) punktam [m]. |
Ja nav pieejami hidrostatisko līkņu dati, 
vērtību aprēķinam saskaņā ar 2. iedaļu un 22.03. panta 2. iedaļu var noteikt ar šādām aprēķina formulām:
|
a) |
attiecībā uz pontonveidīgiem kuģiem 
|
|
b) |
attiecībā uz citiem kuģiem 
|
22.03. pants
Nostiprinātu konteineru pārvadāšanas stabilitātes apstiprinājuma robežnosacījumi un aprēķina metode
1. Visām kuģa stabilitātes aprēķināšanas metodēm nostiprinātu konteineru gadījumā jāatbilst šādiem robežnosacījumiem:
|
a) |
metacentriskais augstums
|
|
b) |
neviena kuģa korpusa atvere nedrīkst centrbēdzes spēku, kas izriet no kuģa pagriešanās, vēja spiediena un brīvo šķidrumu virsmu kopīgas darbības rezultātā; |
|
c) |
sasvēršanās pārslēgšanās, kas izriet no kuģa pagriešanās izraisīta centrbēdzes spēka, vēja spiediena un šķidrumu brīvās virsmas, nosaka atbilstoši formulām, kas minētas 22.02. panta 1. iedaļas c)-e) punktā; |
|
d) |
katrā noslogojuma stāvoklī jāņem vērā puse no degvielas un svaigā ūdens krājuma. |
2. Kuģa, kas pārvadā nostiprinātus konteinerus, stabilitāte uzskatāma par pietiekamu, ja reālais 
nepārsniedz 
zul, kas izriet no šādas formulas, ko aprēķina uz dažādu ūdensizspaidu, aptverot visu iegrimju diapazonu.
|
a) |
Nevienu vērtību, kas mazāka par 6,6, nevar pieņemt par nevienu vērtību, kas mazāka par 0, nevar pieņemt par |
un
.|
b) |
|
Šajās formulās bez terminiem, kas definēti iepriekš:
|
I |
šķērseniskais ūdens līnijas laukuma inerces moments pie Tm [m4] (tuvināšanas formulu skatīt 3. iedaļā); |
|
i |
šķērseniskais ūdens līnijas laukuma inerces moments paralēli pamatnei pie augstuma 
|
|
|
kuģa ūdensizspaids pie Tm [m3]; |
|
F' |
ideālie brīvsāni F' = H' – Tm [m] vai |
|
a |
vertikālais attālums starp tā atvēruma zemāko malu, kas pirmais iegrimst ūdenī sasvēršanās gadījumā, un ūdens līniju kuģa taisnā stāvoklī [m]; |
|
b |
attālums no šī paša atvēruma no kuģa centra [m]; |
|
H' |
ideālais sānu augstums |
|
q |
klāja māju, lūku, bagāžas klāju un citu virsbūvju tilpumu summa līdz pat maksimālajam 1,0 m augstumam virs H vai arī līdz zemākajai atverei konkrētajā tilpumā; izšķirošā ir zemākā vērtība. Tilpumu daļas, kas atrodas 0,05 L diapazonā no kuģa izvirzījumiem, nav jāņem vērā [m3]. |
[m], izšķirošā ir zemākā vērtība;
;3. Tuvināšanas formula attiecībā uz I
Ja nav pieejami hidrostatisko līkņu dati, ūdens līnijas laukuma inerces I šķērseniskā momenta vērtību var aprēķināt ar šādām tuvināšanas formulām:
|
a) |
attiecībā uz pontonveidīgiem kuģiem 
|
|
b) |
attiecībā uz citiem kuģiem 
|
22.04. pants
Stabilitātes novērtēšanas procedūra uz kuģa
Stabilitātes novērtēšanas procedūru var noteikt ar 22.01. panta 2. iedaļā minētajiem dokumentiem.
22.a NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO KUĢIEM, KAS GARĀKI PAR 110 M
22a.01. pants
I daļas piemērošana
Papildus 2.03. panta 3. iedaļā noteiktajām prasībām kuģa īpašniekam vai viņa pārstāvim, pirms tiek uzsākta tāda kuģa būvniecība, kas garāks par 110 m, izņemot jūras kuģus (jauna kuģa būvēšana vai ekspluatācijā jau esoša kuģa pārbūvēšana), jāinformē pārbaudes iestāde, kurai attiecīgi pēc tam jāizsniedz Kopienas sertifikāts. Šai pārbaudes iestādei jāveic pārbaudes būvēšanas stadijā. Tā var iztikt bez pārbaudēm būvēšanas stadijā, ja pirms būvēšanas procesa uzsākšanas tiek uzrādīts sertifikāts, kas apliecina apstiprinātas klasificēšanas sabiedrības paziņojumu par to, ka tai jāuzrauga būvēšana.
22a.02. pants
II daļas piemērošana
Papildus II daļai uz kuģiem, kas garāki par 110 m, attiecas 22a.03.-22a.05. pants.
22a.03. pants
Izturība
Pietiekama kuģa korpusa izturība atbilstoši 3.02. panta 1. iedaļas a) punkta nosacījumiem (gareniskā, sānu un vietējā izturība) pārbauda ar sertifikātu, ko izsniegusi apstiprināta klasificēšanas sabiedrība.
22a.04. pants
Peldspēja un stabilitāte
1. 2.-9. iedaļa attiecas uz kuģiem, kas garāki par 110 m, izņemot pasažieru kuģus.
2. Pietiekamas stabilitātes, ieskaitot stabilitāti pēc bojājuma, apliecinājums jāpārbauda attiecībā uz visnelabvēlīgāko noslogojuma stāvokli.
Pamatvērtības stabilitātes aprēķinam — kuģa atviegloto svaru un gravitācijas centra atrašanās vietu — nosaka:
|
— |
vai nu ar sasvēršanas uz sāniem eksperimentu, vai |
|
— |
ar detalizētu masas un momenta aprēķinu, kādā gadījumā par kuģa atviegloto svaru pārliecinās, pārbaudot iegrimi, ar pielaides robežu +/– 5 % starp aprēķinā noteikto masu un izspiesto ūdeni, ko nosaka iegrimes nolasījumos. |
3. Peldspējas apliecinājumu pēc bojājuma pārbauda attiecībā uz pilnībā piekrautu kuģi.
Šajā nolūkā pietiekamas stabilitātes aprēķināto apliecinājumu nosaka attiecībā uz kritiskajiem applūšanas starpstāvokļiem un attiecībā uz beidzamo applūšanas stadiju. Kompetentā iestāde var pieņemt negatīvas stabilitātes vērtības applūšanas starpstāvokļos, ja tiek apliecināta pietiekama stabilitāte tiem sekojošajās starpstāvokļu stadijās.
4. Attiecībā uz bojāto stāvokli jāņem vērā šādi pieņēmumi:
|
a) |
Sānu bojājuma apmērs:
|
|
b) |
Kuģa dibena bojājuma apmērs:
|
|
c) |
Jebkuras starpsienas bojātajā zonā uzskatāmas par bojātām, kas nozīmē, ka apakšiedalījums jāizvēlas tā, lai kuģis paliktu peldspējīgs pēc divu vai vairāku blakus esošo nodalījumu applūšanas garenvirzienā. Attiecībā uz galveno mašīntelpu jāņem vērā tikai viena nodalījuma standarts, t. i., mašīntelpas gala starpsienas jāuzskata par nebojātām. Attiecībā uz kuģa dibena bojājumu blakus esošie perpendikulārie kuģa nodalījumi jāuzskata par applūdušiem. |
|
d) |
Caurlaidība Jāpieņem, ka caurlaidība ir 95 %. Atkāpjoties no šī pieņēmuma, iespējams pieņemt šādu caurlaidību:
Ja aprēķins pierāda, ka visu nodalījumu vidējā caurlaidība ir zemāka, iespējams izmantot aprēķināto vērtību. |
|
e) |
Visu atvērumu, kas nav ūdensdroši (piemēram, durvis, logi, piekļuves lūkas), zemākajai malai beidzamajā applūšanas stadijā jābūt ne mazāk kā 100 mm virs bojājuma ūdenslīnijas. |
5. Stabilitāte pēc bojājuma ir pietiekama, ja, pamatojoties uz 4. iedaļā minētajiem pieņēmumiem:
|
a) |
beidzamajā applūšanas stadijā paliek drošības attālums, ne mazāks par 100 mm, un mazā kuģa sasvēršanās leņķis nepārsniedz 5°; vai |
|
b) |
aprēķini saskaņā ar Noteikumu par bīstamu vielu pārvadāšanu Reinā (ADNR) 9. daļā norādīto bojātas stabilitātes aprēķina procedūru uzrāda pozitīvu rezultātu. |
6. Ja ir nodrošināti šķērseniski vai uz leju virzīti applūšanas atvērumi asimetriskas applūšanas samazinājuma nolūkā, izlīdzināšanas laiks nedrīkst pārsniegt 15 minūtes, ja applūšanas starpstāvokļu stadijās ir apliecināta pietiekama bojātā stabilitāte.
7. Ja atvērumi, caur kuriem nebojātie nodalījumi var applūst papildus, ir ūdensdroši aizverami, slēgierīcēm jābūt marķētām atbilstoši to lietošanas pamācībām.
8. Aprēķina apliecinājums saskaņā ar 2.-5. iedaļu ir uzskatāms par nodrošinātu, ja bojātās stabilitātes aprēķini saskaņā ar Noteikumu par bīstamu vielu pārvadāšanu Reinā (ADNR) 9. daļu uzrāda pozitīvu rezultātu.
9. Ja 2. vai 3. iedaļas prasību ievērošanas nolūkā tas ir nepieciešams, maksimālās iegrimes līmeni nosaka no jauna.
22a.05. pants
Papildu prasības
1. Kuģim, kas garāks par 110 m:
|
a) |
jābūt aprīkotam ar vairākdzenskrūvju dzinējspēka sistēmu ar vismaz diviem neatkarīgiem dzinējiem ar līdzvērtīgu jaudu un priekšgala dzinekli, ko vada no stūres mājas un kas ir efektīvs arī tad, kad kuģis ir nepiekrautā stāvoklī; vai jābūt ar vienas dzenskrūves dzinējspēka sistēmu un priekšgala dzinekli, ko vada no stūres mājas ar savu elektroenerģijas padevi un kas ir efektīvs arī tad, kad kuģis ir nepiekrautā stāvoklī, un kas galvenās dzinējspēku sistēmas avārijas gadījumā dod iespēju kuģim virzīties uz priekšu pašam ar savu jaudu; |
|
b) |
jābūt aprīkotam ar radara navigācijas sistēmu līdz ar pagrieziena ātruma indikatoru saskaņā ar 7.06. panta 1. iedaļas nosacījumiem; |
|
c) |
jābūt ar pastāvīgi uzstādītu tilpnes ūdens sūknēšanas sistēmu saskaņā ar 8.08. pantu; |
|
d) |
jāatbilst 23.09. panta 1.1. iedaļas prasībām. |
2. Attiecībā uz mazajiem kuģiem, izņemot pasažieru kuģus, kuru garums ir lielāks par 110 m un kuri papildus 1. iedaļas nosacījumiem
|
a) |
sniedz iespēju avārijas gadījumā kuģa vidējā trešdaļā to sadalīt (atdalīt), nelietojot smago glābšanas aprīkojumu, atdalītajām kuģa daļām pēc atdalīšanas saglabājot peldspēju; |
|
b) |
ir nodrošināti ar sertifikātu, kas jāglabā uz kuģa un ko izsniegusi apstiprināta klasificēšanas sabiedrība attiecībā uz kuģa peldspēju, nosvēršanās stāvokli un atsevišķo daļu stabilitāti, norādot piekraušanas pakāpi, virs kuras abu daļu peldspēja vairs nav nodrošināta; |
|
c) |
ir būvēti kā kuģi ar divkāršu korpusu saskaņā ar Noteikumiem par bīstamu vielu pārvadāšanu Reinā (ADNR), kad attiecībā uz motorkuģiem piemēro ADNR 9. daļas 9.1.0.91.-9.1.0.95. iedaļu un attiecībā uz tankkuģiem — 9.3.2.11.7. un 9.3.2.13.-9.3.2.15. iedaļu; |
|
d) |
ir aprīkoti ar vairākdzenskrūvju dzinējspēka sistēmu saskaņā ar 1. iedaļas a) punkta pirmā teikuma pirmo pusi; |
Kopienas sertifikāta 52. ailē jāieraksta, ka tie atbilst visām a)-d) punkta prasībām.
3. Attiecībā uz pasažieru kuģiem, kuru garums ir lielāks par 110 m un kuri papildus 1. iedaļas nosacījumiem
|
a) |
ir būvēti vai pārveidoti savā augstākajā kategorijā apstiprinātas klasificēšanas sabiedrības uzraudzībā, kādā gadījumā atbilstību apliecina ar sertifikāta palīdzību, ko izsniegusi klasificēšanas sabiedrība, ja pašreizējā kategorija nav nepieciešama; |
|
b) |
vai arī ir ar divkāršu dibenu ar vismaz 600 mm augstumu un apakšiedalījumu, lai nodrošinātu to, ka divu blakus esošu nodalījumu applūšanas gadījumā kuģis neiegrims ūdenī zemāk par robežlīniju un tiek saglabāts 100 mm atlikušais drošības attālums, vai ir ar divkāršu dibenu ar vismaz 600 mm augstumu un divkāršu korpusu ar vismaz 800 mm attālumu starp kuģa sānu sienu un garenisko starpsienu; |
|
c) |
ir aprīkots ar vairākdzenskrūvju dzinējspēka sistēmu ar vismaz diviem neatkarīgiem dzinējiem ar līdzvērtīgu jaudu un priekšgala dzinekļa sistēmu, ko var darbināt no stūres mājas un kas darbojas kā gareniski, tā arī šķērseniski; |
|
d) |
ļauj kuģa pakaļgala enkuru darbināt tieši no stūres mājas; |
Kopienas sertifikāta 52. ailē jāieraksta, ka tie atbilst visām a)-d) punkta prasībām.
22a.06. pants
IV daļas piemērošana pārbūves gadījumā
Pārbaudes iestāde var piemērot 24. nodaļu mazajiem kuģiem, kas pārbūvēti kuģos ar garumu, kas pārsniedz 110 m, tikai pamatojoties uz īpašām Komitejas rekomendācijām atbilstīgi direktīvas 19. pantam.
22.b NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO ĀTRGAITAS KUĢIEM
22b.01. pants
Vispārīgi nosacījumi
1. Ātrgaitas kuģus nekonstruē kā kuģus ar kajītēm.
2. Šādas iekārtas ir aizliegtas uz ātrgaitas kuģiem:
|
a) |
ierīces, kas aprīkotas ar dakts degļiem saskaņā ar 13.02. pantu; |
|
b) |
tvaicējošu eļļas degļu krāsnis saskaņā ar 13.03. un 13.04. pantu; |
|
c) |
cietā kurināmā apkures ierīces saskaņā ar 13.07. pantu; |
|
d) |
sašķidrinātās gāzes iekārtas saskaņā ar 14. nodaļu. |
22b.02. pants
I daļas piemērošana
1. Papildus 2.03. panta noteikumiem ātrgaitas kuģiem jābūt konstruētiem un klasificētiem apstiprinātas klasificēšanas sabiedrības uzraudzībā un saskaņā ar šīs sabiedrības, kurai ir īpaši noteikumi attiecībā uz ātrgaitas kuģiem, spēkā esošajiem noteikumiem. Kuģa kategorija ir jāsaglabā.
2. Atkāpjoties no 2.06. panta nosacījumiem, Kopienas sertifikāti, kas izsniegti atbilstoši minētās nodaļas noteikumiem, ir derīgi, augstākais, piecus gadus.
22b.03. pants
II daļas piemērošana
1. Neraugoties uz 2. iedaļas un 22b.02. panta 2. iedaļas nosacījumiem, uz ātrgaitas kuģiem attiecas 3. līdz 15. nodaļas noteikumi, izņemot šādus noteikumus:
|
a) |
3.04. panta 6. iedaļas otrā rindkopa; |
|
b) |
8.08. panta 2. iedaļas otrais teikums; |
|
c) |
11.02. panta 4. iedaļas otrais un trešais teikums; |
|
d) |
12.02. panta 4. iedaļas otrais teikums; |
|
e) |
15.06. panta 3. iedaļas a) punkta otrais teikums. |
2. Atkāpjoties no 15.02. panta 9. iedaļas un 15.15. panta 7. iedaļas nosacījumiem, visas durvis ūdensdrošajās starpsienās jāvar vadīt attālināti.
3. Atkāpjoties no 6.02. panta 1. iedaļas nosacījumiem stūres aparāta dzinējiekārtas darbības atteices vai traucējumu gadījumā darbībā bez laika aizkaves jāieslēdzas sekundārai neatkarīgai stūres aparāta dzinējiekārtai vai manuāli darbinātai dzinējiekārtai.
4. Papildus II daļas prasībām ātrgaitas kuģiem jāatbilst 22b.04.-22b.12. panta prasībām.
22b.04. pants
Sēdvietas un drošības jostas
Sēdvietām jābūt pieejamām maksimālajām uz kuģa pieļautajam skaitam pasažieru. Sēdvietām jābūt aprīkotām ar drošības jostām. Bez drošības jostām var iztikt, ja ir nodrošināts piemērota triecienizturīga aizsardzība vai arī ja tās saskaņā ar HSC Kodeksa 2000 4. nodaļas 6. daļu netiek prasītas.
22b.05. pants
Brīvsāni
Atkāpjoties no 4.02. un 4.03. panta nosacījumiem, brīvsāniem jābūt vismaz 500 mm.
22b.06. pants
Peldspēja, stabilitāte un apakšiedalījums
Attiecībā uz ātrgaitas kuģiem jānodrošina pienācīga dokumentācija par:
|
a) |
peldspējas un stabilitātes raksturlielumiem, kas ir adekvāti drošības ziņā, ja mazo kuģi darbina ūdens izspiešanas režīmā, gan nebojātā, gan bojātā veidā; |
|
b) |
stabilitātes un stabilizēšanas sistēmu raksturlielumiem, kas nodrošina mazā kuģa drošību tad, kad to lieto dinamiskās peldspējas fāzē un pārejas fāzē; |
|
c) |
stabilitātes raksturlielumiem ūdens neizspiešanas un pārejas režīmā, kas ir adekvāti, lai kuģi droši novadītu ūdens izspiešanas režīmā jebkādu sistēmas traucējumu gadījumā. |
22b.07. pants
Stūres māja
1. Iekārtojums
|
a) |
Atkāpjoties no 7.01. panta 1. iedaļas nosacījumiem, stūres mājām jābūt iekārtotām tā, lai stūrmanis un otrais apkalpes loceklis varētu vienmēr veikt savus uzdevumus, kuģim braucot. |
|
b) |
Stūrēšanas vietai jābūt iekārtotai tā, lai uzņemtu darbstacijas iepriekšējā a) punktā minētajām personām. Navigācijas, manevrēšanas, uzraudzības un saziņas instrumentiem, kā arī citiem svarīgiem darbības vadības mehānismiem jāatrodas pietiekami cieši kopā, lai ļautu otrajam apkalpes loceklim, kā arī stūrmanim iegūt nepieciešamo informāciju un pēc nepieciešamības darbināt vadības mehānismus un iekārtas sēdus stāvoklī. Vienmēr jāievēro šādi noteikumi:
|
|
c) |
a) punktā minētajām personām jāvar darbināt b) punktā minētās iekārtas bez jebkādiem traucējumiem, ieskaitot to, ka drošības jostas tiek pienācīgi valkātas. |
2. Netraucēta redzamība
|
a) |
Atkāpjoties no 7.02. panta 2. iedaļas nosacījumiem, netraucētajai redzamības zonai priekšgala virzienā stūrmanim sēdus stāvoklī jābūt ne lielākai par vienu kuģa garumu neatkarīgi no kravas daudzuma. |
|
b) |
Atkāpjoties no 7.02. panta 3. iedaļas nosacījumiem, kopējais aklo sektoru loks virzienā uz priekšu līdz 22,5° aiz traversa abās pusēs nedrīkst pārsniegt 20°. Katrs atsevišķais aklais sektors nedrīkst pārsniegt 5°. Labas redzamības sektors starp diviem aklajiem sektoriem nedrīkst būt mazāks par 10°. |
3. Instrumenti
Instrumentu paneļiem 22b.11. pantā minēto iekārtu vadīšanai un uzraudzīšanai jāatrodas atsevišķās un skaidri marķētās vietās stūres mājā. Tas nepieciešamības gadījumā attiecas arī uz kopīgā dzīvības glābšanas aprīkojuma nolaišanas vadības mehānismiem.
4. Apgaismojums
Sarkano gaismu izmanto tajās aprīkojuma zonās vai daļās, kam darbības laikā jābūt apgaismotām.
5. Logi
No atstarojumiem ir jāizvairās. Jānodrošina līdzekļi, ka izvairīties no apžilbšanas saules gaismā.
6. Virsmu materiāli
Stūres mājā jāizvairās no atstarojošu virsmas materiālu lietošanas.
22b.08. pants
Papildu aprīkojums
Ātrgaitas mazajos kuģos jābūt šādam aprīkojumam:
|
a) |
radara iekārta un pagrieziena ātruma indikators saskaņā ar 7.06. panta 1. iedaļu, |
|
b) |
viegli sasniedzams individuālais dzīvības glābšanas aprīkojums, kas atbilst Eiropas standartam EN 395:1998 un ir paredzēts maksimālajam uz kuģa pieļautajam skaitam pasažieru. |
22b.09. pants
Slēgtās zonas
1. Vispārīgi nosacījumi
Sabiedriskajām telpām un kajīšu telpām, un aprīkojumam, kas šajās telpās atrodas, jābūt konstruētam tā, lai neviena persona, pienācīgi lietojot šīs iekārtas, negūtu traumu parastā vai avārijas kuģa iedarbināšanas vai apturēšanas gadījumā vai manevrēšanas laikā parastā kruīzā, kā arī darbības atteices vai traucējumu apstākļos.
2. Saziņas līdzekļi
|
a) |
Pasažieru informēšanas nolūkā attiecībā uz drošības pasākumiem visiem pasažieru kuģiem jābūt aprīkotiem ar akustiskajām un vizuālajām iekārtām, kas ir redzamas un dzirdamas visiem, kas atrodas uz kuģa. |
|
b) |
a) punktā minētās iekārtas aktivizē kuģa kapteinis, lai dotu norādījumus pasažieriem. |
|
c) |
katram pasažierim savas sēdvietas tuvumā jābūt pieejamiem norādījumiem attiecībā uz ārkārtas situācijām, ieskaitot kuģa plānu, kurā parādītas visas izejas, glābšanās ceļi, avārijas aprīkojums, dzīvības glābšanas aprīkojums un norādījumi par glābšanas vestu lietošanu. |
22b.10. pants
Izejas un glābšanās ceļi
Glābšanās un evakuācijas ceļiem jāatbilst šādām prasībām:
|
a) |
no stūrēšanas vietas jābūt vieglai, drošai un ātrai piekļuvei uz telpām un kajīšu telpām, kas pieejamas publiski; |
|
b) |
evakuācijas ceļiem, kas ved uz avārijas izejām, jābūt skaidri un pastāvīgi marķētiem; |
|
c) |
visām izejām jābūt pienācīgi marķētām. Atvēršanas mehānisma darbībai jābūt redzamai kā no ārpuses, tā no iekšpuses; |
|
d) |
glābšanās ceļiem un avārijas izejām jābūt ar piemērotu drošības norādījumu sistēmu; |
|
e) |
kreisajā pusē blakus izejām jābūt pietiekamai telpai vienam apkalpes loceklim. |
22b.11. pants
Ugunsdrošība un ugunsdzēšana
1. Koridoriem, telpām un kajīšu telpām, kas pieejamas pasažieriem, kā arī kambīzēm un mašīntelpām jābūt pieslēgtām atbilstošai ugunsgrēka trauksmes signalizācijai. Ikviens ugunsgrēks un tā atrašanās vieta automātiski jānorāda vietā, ko pastāvīgi apkalpo kuģa apkalpe.
2. Mašīntelpām jābūt aprīkotām ar pastāvīgi uzstādītu ugunsdzēšanas sistēmu atbilstoši 10.03b. pantam.
3. Telpām un kajīšu telpām, kas pieejamas pasažieriem, un to glābšanās ceļiem jābūt aprīkotiem ar paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmu atbilstoši 10.03a. pantam. Jābūt iespējai izlietoto ūdeni strauji un tieši novadīt uz kuģa ārpusi.
22b.12. pants
Pārejas noteikumi
Ātrgaitas kuģiem saskaņā ar 1.01. panta 20.a iedaļu, kuriem 2003. gada 31. martā ir derīgs Kopienas sertifikāts, jāatbilst šādiem noteikumiem šajā nodaļā:
|
a) |
22b.01., 22b.04., 22b.08., 22b.09., 22b.10. pants, 22b.11. panta 1. iedaļa, ja Kopienas sertifikāts ir atjaunots; |
|
b) |
2013. gada 1. aprīlī, 22b.07. panta 1., 3., 4., 5. un 6. iedaļa; |
|
c) |
2023. gada 1. janvārī visi citi noteikumi. |
III DAĻA
23. NODAĻA
KUĢU APRĪKOJUMS SAISTĪBĀ AR TO APKALPOŠANU
23.01. pants
(Paliek anulēts)
23.02. pants
(Paliek anulēts)
23.03. pants
(Paliek anulēts)
23.04. pants
(Paliek anulēts)
23.05. pants
(Paliek anulēts)
23.06. pants
(Paliek anulēts)
23.07. pants
(Paliek anulēts)
23.08. pants
(Paliek anulēts)
23.09. pants
Kuģu aprīkojums
1. Attiecībā uz motorkuģiem, stūmējkuģiem, stumtām karavānām un pasažieru kuģiem pārbaudes iestādei jāieraksta atbilstība 1.1. vai 1.2. iedaļas noteikumiem vai to neievērošana Kopienas sertifikāta 47. ailē.
1.1 Standarts S1
|
a) |
Dzinējspēka sistēmām jābūt iekārtotām tā, lai ātrumu varētu mainīt un dzenskrūves dzinekļa virzienu mainīt no stūrēšanas vietas. Jābūt iespējai tos palīgdzinējus, kas nepieciešami darbības nolūkā, ieslēgt vai izslēgt no stūrēšanas vietas, ja vien tas nenotiek automātiski vai arī dzinēji katra brauciena laikā nedarbojas nepārtraukti. |
|
b) |
Zonās, kas bīstamas tādu iemeslu dēļ, kā
jānotiek uzraudzībai ar tādu instrumentu palīdzību, kas nepareizas darbības gadījumā iedarbina akustiskus un vizuālus signālus stūres mājā. Akustiskos trauksmes signālus iespējams apvienot vienā dzirdamā brīdinājumu ierīcē. Tos var izslēgt, kolīdz traucējums ir apzināts. vizuālos trauksmes signālus drīkst izslēgt tikai tad, kad tos iedarbinājušie traucējumi ir novērsti. |
|
c) |
Degviela jāpievada un galvenais dzinējs jādzesē automātiski. |
|
d) |
Stūrēšanas sistēmu jāvar vadīt vienam cilvēkam, pat pie maksimālās iegrimes, nepieliekot īpašu spēku. |
|
e) |
Jābūt iespējai pēc nepieciešamības noraidīt saskaņā ar valsts vai starptautisko kuģniecības iestāžu noteikumiem prasītos vizuālos un akustiskos signālus no stūrēšanas vietas. |
|
f) |
Ja nav tiešas saziņas starp stūrēšanas vietu un kuģa priekšējo daļu, kuģa pakaļgalu, kajīšu telpām un mašīntelpām, jānodrošina balss saziņas sistēma. Saziņai ar mašīntelpām tas var notikt optiska vai akustiska signāla formā. |
|
g) |
Nepieciešamo kuģa laivu jāvar nolaist ūdenī vienam apkalpes loceklim un to izdarīt atbilstošā laika sprīdī. |
|
h) |
Jābūt prožektoram, ko var darbināt no stūrēšanas vietas. |
|
i) |
Celšanas ierīču kloķu un līdzīgu rotējošu daļu darbināšana nedrīkst prasīt lielāku spēku par 160 N. |
|
j) |
Kopienas sertifikātā ierakstītajām vilkšanas vinčām jābūt motorizētām. |
|
k) |
Tilpnes ūdens un klāja mazgāšanas sūkņiem jābūt motorizētiem. |
|
l) |
Galvenajiem vadības blokiem un uzraudzības instrumentiem jābūt ergonomiski iekārtotiem. |
|
m) |
Saskaņā ar 6.0. panta pirmo iedaļu prasītās iekārtas jāvar vadīt attālināti no stūrēšanas vietas. |
1.2 Standarts S2
|
a) |
Attiecībā uz motorkuģiem, kas darbojas atsevišķi:
|
|
b) |
Attiecībā uz motorkuģiem, kas dzen uz priekšu sānu pie sāna savienotu kuģu struktūru:
|
|
c) |
Attiecībā uz motorkuģiem, kas dzen uz priekšu stumtas karavānas, ko veido pats motorkuģis un kuģi tā priekšā:
|
|
d) |
Attiecībā uz stūmējkuģiem, kas dzen uz priekšu stumtu karavānu:
|
|
e) |
Attiecībā uz pasažieru kuģiem:
|
23.10. pants
(Paliek anulēts)
23.11. pants
(Paliek anulēts)
23.12. pants
(Paliek anulēts)
23.13. pants
(Paliek anulēts)
23.14. pants
(Paliek anulēts)
23.15. pants
(Paliek anulēts)
IV DAĻA
24. NODAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
24.01. pants
Pārejas noteikumu piemērojamība kuģiem, kas jau ir ekspluatācijā
1. 24.02.-24.04. panta noteikumi attiecas tikai uz kuģiem, kuriem … (27) ir derīgs kuģa sertifikāts saskaņā ar Reinas Kuģu inspekcijas noteikumiem, kas stājušies spēkā 1994. gada 31. decembrī, vai kas 1994. gada 31. decembrī būvēti vai tikuši pārbūvēti.
2. Attiecībā uz kuģiem, kas nav ietverti 1. iedaļā, piemēro 24.06. pantu.
24.02. pants
Atbrīvojumi kuģiem, kas jau ir ekspluatācijā
1. Neierobežojot 24.03. un 24.04. panta nosacījumus, kuģi, kas pilnībā neatbilst šīs direktīvas noteikumiem
|
a) |
jāpielāgo, lai tie atbilstu šiem noteikumiem saskaņā ar pārejas noteikumiem, kas uzskaitīti turpmākajā tabulā, un |
|
b) |
līdz to pielāgošanai tiem jāievēro Reinas Kuģu inspekcijas noteikumiem, kas ir spēkā no 1994. gada 31. decembrī. |
2. Turpmākajā tabulā lietotas šādas definīcijas:
|
— |
“N.R.C.”: noteikums neattiecas uz kuģiem, kas jau darbojas, ja vien attiecīgās daļas nav nomainītas vai pārbūvētas, t. i., noteikums attiecas tikai uz jaunbūvētiem /Newly-built/ kuģiem un uz konkrēto daļu vai zonu nomaiņu /Replacement/ vai pārbūvi /Conversion/. Ja esošās daļas nomaina ar aizvietojošām daļām, izmantojot to pašu tehnoloģiju, un tās ir tā paša veida daļas, tās nav uzskatāmas par nomainītām (“R”/replacement/) pārejas noteikumu nozīmē. |
|
— |
“Kopienas sertifikāta izsniegšana vai atjaunošana”: šim noteikumam jābūt īstenotam brīdī, kad izsniedz vai nomaina Kopienas sertifikātu pēc norādītā datuma. |
|
Pants un iedaļa |
SATURS |
TERMIŅŠ UN PIEBILDUMI |
||
|
3. NODAĻA |
||||
|
3.03. p. 1. ied. a) punkts |
Triecienstarpsienas stāvoklis |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
2. ied. |
Kajīšu telpas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
Drošības aprīkojums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
|||
|
4. ied. |
Gāzudroša kajīšu telpu atdalīšana no mašīntelpām, katlu telpām un tilpnēm |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
5. ied. 2. rindk. |
Kuģa pakaļgala pīķa starpsienu durvju uzraudzība |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
7. ied. |
Enkuri, kas neizvirzās uz āru kuģu priekšējās daļās |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2041. |
||
|
3.04. p. 3. ied. 2. teik. |
Mašīntelpās lietotais izolācijas materiāls |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
||
|
3. ied. 3. un 4. teik. |
Atvērumi un slēgierīces |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
||
|
3.04. p. 6. ied. |
Mašīntelpu izejas |
Mašīntelpām, ko līdz 1995. gadam saskaņā ar 1.01. pantu neuzskatīja par mašīntelpām, jābūt aprīkotām ar otru izeju pie N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035 |
||
|
5. NODAĻA |
||||
|
5.06. p. 1. ied. 1. teik. |
Minimālais ātrums |
Attiecībā uz kuģiem, kas nolaisti ūdenī līdz 1996. gadam, vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
6. NODAĻA |
||||
|
6.01. p. 1. ied. |
5. nodaļā prasītā manevrēšanas spēja |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
3. ied. |
Pastāvīgas nosvēršanās un apkārtējās temperatūras |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
7. ied. |
Stūres stieņu konstrukcija |
Attiecībā uz kuģiem, kas nolaisti ūdenī līdz 1996. gadam: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
6.02. p. 2. ied. |
Viena darbība, kas ir pietiekama, lai darbinātu sekundāro dzinējiekārtu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
3. ied. |
5. nodaļā prasītā manevrēšanas spēja, ko nodrošina sekundārā piedziņa/manuālā piedziņa |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
6.03. p. 1. ied. |
Citu patērētāju pieslēgšana hidrauliskajai stūres aparāta dzinējiekārtai |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
2. ied. |
Atsevišķs hidrauliskais rezervuārs |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
6.05. p. 1. ied. |
Manuālās piedziņas rats, ko nedarbina pašgājēja dzinējiekārta |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
6.06. p. 1. ied. |
Divas neatkarīgas iedarbināšanas sistēmas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
6.07. p. 2. ied. a) punkts |
Hidrauliskā līmeņa rezervuāra un darba spiediena uzraudzības ierīces |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
2. ied. e) punkts |
Buferierīču uzraudzība |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
||
|
6.08. p. 1. ied. |
Prasības attiecībā uz elektroiekārtām saskaņā ar 9.20. pantu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
7. NODAĻA |
||||
|
7.02. p. 3. ied. 2. rindk. |
Netraucēta redzamība stūrmaņa parastajā skata asī |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
5. ied. |
Minimālā gaismas pārvade |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
7.03. p. 7. ied. |
Signalizācijas izslēgšana |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu, ja vien stūres māja nav konstruēta viena cilvēka veiktai radara navigācijai |
||
|
8. ied. |
Automātiska pārslēgšanās uz citu elektroenerģijas padevi |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
7.04. p. 1. ied. |
Galveno dzinēju un stūrēšanas sistēmu vadība |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
||
|
2. ied. |
Galvenā dzinēja vadība |
ja vien stūres mājas nav konstruētas viena cilvēka veiktai radara navigācijai: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. ja kustības virzienu var panākt tieši; 1.1.2010. attiecībā uz citiem dzinējiem |
||
|
7.09. p. |
Signalizācijas sistēma |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
1. rindk. |
Nolaižamās stūres mājas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu Nehidrauliska nolaišanas sistēma: vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
2. un 3. rindk. |
|
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
||
|
8. NODAĻA |
||||
|
8.01. p. 3. ied. |
Tikai iekšdedzes dzinēji, kas sadedzina degvielas ar uzliesmošanas temperatūru, ne lielāku par 55 °C |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
8.02. p. 1. ied. |
Dzinēju nodrošināšana pret netīšu iedarbināšanu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
4. ied. |
Dzinēja daļu automātiska aizsardzība |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
||
|
8.03. p. 2. ied. |
Uzraudzības ierīces |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
3. ied. |
Automātiska aizsardzība pret ātruma pārsniegšanu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
5. ied. |
Vārpstu caurvadizolatoru konstrukcija |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
8.05. p. 1. ied. |
Tērauda tvertnes šķidrajai degvielai |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
2. ied. |
Automātiska tvertņu vārstu aizvēršana |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
||
|
3. ied. |
Neviena degvielas tvertne neatrodas triecienstarpsienas priekšā |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
4. ied. |
Neviena degvielas tvertne vai to piederumi neatrodas virs dzinējiem vai vilkmes caurulēm |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. Līdz tam laikam droša degvielas izsūknēšana jānodrošina ar tam piemērotām ierīcēm. |
||
|
6. ied. 3. — 5. teik. |
Spiediena izlīdzinātājcauruļu un savienojuma cauruļu uzstādīšana un mērījumi |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
8.05. p. 7. ied. |
Noslēgšanas ierīce, ko darbina no klāja |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
9. ied. 1. teik. |
Tilpuma mērierīcēm jābūt nolasāmām līdz maksimālā piepildījuma līmenim |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
13. ied. |
Piepildījuma līmeņa kontrole ne tikai galvenajiem dzinējiem, bet arī citiem dzinējiem, kas nepieciešami kuģa drošā darbībā |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
8.08. p. 8. ied. |
Vienkārša noslēgšanas ierīce nav pietiekama balasta telpu savienojumā ar drenāžas caurulēm kravas telpās, kas spēj pārvadāt balastu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
9. ied. |
Kravas telpas tilpņu mērierīces |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
8.09. 2. ied. |
Eļļaina ūdens un izlietoto eļļas krājumu savākšanas iekārtas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
8.10. p. 3. ied. |
65 dB(A) emisijas robeža stacionārajiem kuģiem |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
8.a NODAĻA |
||||
|
|
Attiecībā uz 8.a nodaļu piemēro Reinas Kuģu inspekcijas noteikumu pārejas noteikumus |
|
||
|
9. NODAĻA |
||||
|
9.01. p. 1. ied. 2. teik. |
Attiecīgie dokumenti jāiesniedz pārbaudes iestādei |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
2. ied. 2. ievilk. |
Galvenā, avārijas un sadalījuma sadales paneļa darbības diagrammas jāglabā uz kuģa |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
3. ied. |
Kuģa iekštelpu un klāja apkārtējās vides temperatūra |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
9.02. 1. — 3. ied. |
Elektropadeves sistēmas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
9.05. p. 4. ied. |
Zemējuma vadītāju šķērsgriezumi |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
9.11. p. 4. ied. |
Efektīva ventilācija, ja akumulatori uzstādīti slēgtā nodalījumā, skapī vai lādē |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
||
|
9.12. p. 2. ied. d) punkts |
Slēdžu-pārnesumu iekārtas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
3. ied. b) punkts |
Zemējuma noteikšanas ierīce, kas var noraidīt gan vizuālus, gan dzirdamus signālus |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
9.13. p. |
Avārijas automātiskie slēdži |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
9.14. p. 3. ied. 2. teik. |
Vienpola slēdžu aizliegums veļas mazgātavās, mazgāšanās telpās un citās mitrās telpās |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
9.15. p. 2. ied. |
Minimālais šķērsgriezuma laukums 1,5 mm2 uz kabeli |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
9. ied. |
Nolaižamajām stūres mājām pievienotie kabeļi |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
9.16. p. 3. ied. 2. teik. |
Sekundārā ķēde |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
9.19. p. |
Mehānisko iekārtu signalizācijas un drošības sistēmas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
9.20. p. |
Elektroniskās iekārtas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
9.21. p. |
Elektromagnētiskā savienojamība |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
10. NODAĻA |
||||
|
10.01. p. |
Enkuru iekārtas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
10.02. p. 2. ied. a) punkts |
Pietauvošanās tauvu un citu tauvu sertifikāts |
Pirmā tauva uz kuģa jānomaina: N.R.C., vēlākais, 1.1.2008. Otrā un trešā tauva: 1.1.2013. |
||
|
10.03. p. 1. ied. |
Eiropas standarts |
Nomainot, vēlākais, 1.1.2010. |
||
|
2. ied. |
Piemērotība A, B un C kategorijas ugunsgrēkiem |
Nomainot, vēlākais, 1.1.2010. |
||
|
4. ied. |
CO2 satura un telpas izmēra attiecība |
Nomainot, vēlākais, 1.1.2010. |
||
|
10.03.a p. |
Pastāvīgi uzstādītas ugunsdzēšanas sistēmas kajīšu telpās, stūres mājās un pasažieru telpās |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
10.03.b p. |
Pastāvīgi uzstādītas ugunsdzēšanas sistēmas mašīntelpās, katlu telpās un sūkņu telpās |
|||
|
10.04. p. |
Eiropas standarta piemērošana attiecībā uz glābšanas laivām |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
10.05. p. 2. ied. |
Piepūšamas glābšanas vestes |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. Glābšanas vestes, kādas bijušas uz kuģa 30.09.2003. drīkst lietot līdz Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc 1.1.2010. |
||
|
11. NODAĻA |
||||
|
11.02. p. 4. ied. |
Klāju ārējo malu, sānu klāju, kā arī darbstaciju aprīkojums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.20150 |
||
|
11.04. p. |
Sānu klāji |
(29) Pirmā Kopienas sertifikāta izsniegšana vai atjaunošana pēc 1.1.2035., ja lielāki par 7,30 m |
||
|
11.05. p. 1. ied. |
Piekļuve darba vietām |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
2. un 3. ied. |
Durvis un piekļuves, izejas un gaiteņi, ja grīdu līmeņu starpība ir lielāka par 0,50 m |
Kopienas sertifikāta izsniegšana vai atjaunošana |
||
|
4. ied. |
Kāpnes darba vietās, ko apkalpo nepārtraukti |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
11.06. p. 2. ied. |
Izejas un avārijas izejas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
11.07. p. 1. ied. 2. teik. |
Trepes, pakāpieni un tamlīdzīgas ierīces |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
2. un 3. ied. |
|
Kopienas sertifikāta izsniegšana vai atjaunošana |
||
|
11.10. p. |
Lūku pārsegi |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
11.11. p. |
Vinčas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
11.12. p. 2.-6. un 8.-10. ied. |
Celtņi: ražotāja plāksnīte, maksimālais pieļaujamais noslogojums, aizsargierīces, aprēķinu pārbaude, speciālistu veikta pārbaude, sertifikāti uz kuģa |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
11.13. p. |
Degošu šķidrumu uzglabāšana |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
||
|
12. NODAĻA |
||||
|
12.01. p. 1. ied. |
Kajītes personām, kuras parasti uzturas uz kuģa |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
12.02. p. 3. ied. |
Grīdu stāvoklis |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
4. ied. |
Uzturēšanās telpas un guļamtelpas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
6. ied. |
Galvenā telpa kajītē |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
8. ied. |
Koplietojuma uzturēšanās telpu brīvais grīdas laukums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
9. ied. |
Telpu kubiskais tilpums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
10. ied. |
Gaisa telpas tilpums uz vienu cilvēku |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
11. ied. |
Durvju izmērs |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
12. ied. a) un b) punkts |
Kāpņu stāvoklis |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
13. ied. |
Caurules, pa kurām plūst bīstamas gāzes vai šķidrumi |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
12.03. p. |
Sanitārās iekārtas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
12.04. p. |
Kambīzes |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
12.05. p. |
Dzeramais ūdens |
N.R.C., vēlākais, 31.12.2006. |
||
|
12.06. p. |
Apkure un ventilācija |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
12.07. p. 1. ied. 2. teik. |
Cits kajīšu aprīkojums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
15. NODAĻA |
||||
|
15.01. p. 1. ied. d) punkts |
9.14. panta 3. iedaļas 2. teikuma nepiemērošana attiecībā uz nominālspriegumu, kas pārsniedz 50 V |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
2. ied. c) punkts |
Cietā kurināmā sildītāju lietošanas aizliegums saskaņā ar 13.07. pantu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. Noteikums neattiecas uz kuģiem ar cietā kurināmā dzinējiem (tvaika dzinēji). |
||
|
e) punkts |
Sašķidrinātās gāzes ierīču lietošanas aizliegums saskaņā ar 14. nodaļu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
15.02. p. 2. ied. |
Starpsienu skaits un izvietojums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
5. ied. 2. teik. |
Robežlīnija, ja nav starpsienu klāja |
Attiecībā uz pasažieru kuģiem, kuri nolaisti ūdenī pirms 1.1.1996., prasība attiecas pie N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
10. ied. c) punkts |
Noslēgšanas procesa laiks |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
12. ied. |
Optisko brīdinājumu sistēma |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
||
|
15. ied. |
Minimālais divkāršo dibenu augstums, sānu tukšumu platums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
15.03. p. 1.-6. ied. |
Droša stabilitāte |
N.R.C., un, ja maksimālais pasažieru skaits ir palielināts, vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
7. un 8. ied. |
Bojāta stabilitāte |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
9. ied. |
2 nodalījumu statuss |
N.R.C. |
||
|
10.-13. ied. |
Bojāta stabilitāte |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
15.05. p. 2. ied. a) punkts |
Pasažieru skaits, attiecībā uz kādu apliecināta evakuācijas zonas esamība saskaņā ar 15.06. panta 8. iedaļu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
b) punkts |
Pasažieru skaits, kāds ņemts vērā stabilitātes aprēķinā saskaņā ar 15.03. pantu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
15.06. p. 1. ied. a) punkts |
Pasažieru telpas uz visiem klājiem triecienstarpsienas aizmugurē un uz priekšu kuģa pakaļgala pīķa starpsienas līmenī |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
3. ied. c) punkta 1. teik. |
Izeju brīvais augstums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
2. teik. |
Pasažieru kajīšu un citu nelielu telpu durvju brīvais platums |
Uz 0,7 m rādītāju attiecas N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
15.06. p. 3. ied. f) punkta 1. teik. |
Avārijas izeju izmērs |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
g) punkts |
To telpu izejas, kas paredzētas personu ar ierobežotu kustību brīvību lietojumam |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
4. ied. d) punkts |
Durvis, kas paredzētas personu ar ierobežotu kustību brīvību lietojumam |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
5. ied. |
Prasības attiecībā uz savienojošajiem koridoriem |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
6. ied. b) punkts |
Glābšanās ceļi uz evakuācijas zonām |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
d) punkts |
Gar glābšanās ceļiem nedrīkst būt uzstādīti kāpšļi, trepes vai tamlīdzīgas ierīces |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
7. ied. |
Atbilstoša drošības norādījumu sistēma |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
8. ied. |
Prasības attiecībā uz pulcēšanās zonām |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
9. ied. |
Prasības attiecībā uz kāpnēm un to laukumiem pasažieru zonās |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
10. ied. a) punkta 1. teik. |
Margu sistēma saskaņā ar Eiropas standartu EN 711:1995 |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
2. teik. |
Margsienu un margu sistēmu augstums tajos klājos, kas paredzētas personu ar ierobežotu kustību brīvību lietojumam |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
15.06. p. 10. ied. b) punkta 2. teik. |
To atvērumu brīvais platums, ko parasti lieto personu ar ierobežotu kustību brīvību uzņemšanai vai izsēdināšanai |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
13. ied. |
Pārvietošanās zonas un sienas pārvietošanās zonās, kas paredzētas personu ar ierobežotu kustību brīvību lietojumam |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
14. ied. 1. teik. |
Stikla durvju un sienu konstrukcija pārvietošanās zonās un logu rūtis |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
15. ied. |
Prasības attiecībā uz virsbūvēm vai to jumtiem, ko pilnībā veido panorāmiskas rūtis |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
16. ied. |
Dzeramā ūdens sistēmas saskaņā ar 12.05. pantu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 31.12.2006. |
||
|
17. ied. 2. teik. |
Prasības attiecībā uz tualetēm, kas iekārtotas personu ar ierobežotu kustību brīvību lietojumam |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
18. ied. |
Ventilācijas sistēma kajītēs bez atverama loga |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
19. ied. |
15.06. panta prasības attiecībā uz telpām, kurās uzturas apkalpes locekļi vai kuģa personāls |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
15.07. p. |
Prasības attiecībā uz dzinējspēka sistēmu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
15.08. p. 2. ied. |
Prasības attiecībā uz skaļruņu sistēmām pasažieru zonās |
Attiecībā uz pasažieru kuģiem ar LWL, mazāku par 40 m, vai ne lielākiem kā 75 personām noteikumu piemēro pie N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
3. ied. |
Prasības attiecībā uz signalizācijas sistēmu |
Attiecībā uz vienas dienas braucienu kuģiem noteikumu piemēro pie N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
4. ied. |
Tilpnes ūdens līmeņa signalizācija katrā ūdensdrošajā nodalījumā |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
5. ied. |
Divu motoru darbināti tilpnes ūdens sūkņi |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
6. ied. |
Pastāvīgi uzstādīta tilpnes ūdens sistēma |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
8. ied. |
CO2 barjeru sistēmu ventilācijas sistēma telpās zem klāja |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
15.09. p. 3. ied. |
Atbilstošs pārvietošanas aprīkojums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
15.09. p. 4. ied. |
Personīgais dzīvības glābšanas aprīkojums bērniem |
Līdz Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc 1.1.2010. šī iekārta ir uzskatāma par alternatīvu personīgajam dzīvības glābšanas aprīkojumam |
||
|
|
Dzīvības glābšanas aprīkojums |
Attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas bija aprīkoti ar kopīgām dzīvības glābšanas ierīcēm saskaņā ar 15.09. panta 5. iedaļu pirms 1.1.2005., šīs ierīces ir uzskatāmas par alternatīvu personīgajam dzīvības glābšanas aprīkojumam. Attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas bija aprīkoti ar kopīgām dzīvības glābšanas ierīcēm saskaņā ar 15.09. panta 6. iedaļu pirms 1.1.2005., šīs ierīces ir uzskatāmas par alternatīvu personīgajam dzīvības glābšanas aprīkojumam līdz Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc 1.1.2010. |
||
|
5. ied. b) un c) punkts |
Adekvāta sēdvietu telpa, vismaz 750 N peldspēja |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
f) punkts |
Stabila nosvēršanās un piemērotas satveršanas ierīces |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
i) punkts |
Atbilstoši evakuācijas līdzekļi no evakuācijas zonām uz glābšanas plostiem |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
10. ied. |
Glābšanas laiva, aprīkota ar dzinēju un prožektoru |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
15.10. p. 2. ied. |
9.16. panta 3. iedaļa ir piemērojama arī attiecībā uz gaiteņiem un atpūtas telpām, kas paredzētas pasažieriem |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
3. ied. |
Adekvāts avārijas apgaismojums |
Avārijas apgaismojums N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
15.10. p. 4. ied. |
Avārijas elektrostacija |
Vienas dienas kuģiem ar 25 m vai mazāku LWL noteikumu piemēro pie N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
f) punkts |
Avārijas elektroenerģijas padeve prožektoriem saskaņā ar 10.02. panta 2. iedaļas i) punktu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
i) punkts |
Avārijas elektroenerģijas padeve liftiem un celšanas iekārtām saskaņā ar 15.06. panta 9. iedaļas 2. teikumu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
6. ied. |
Prasības attiecībā uz avārijas elektrostaciju: |
|
||
|
|
|
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
|
|
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
|
|
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
15.11. p. 1. ied. |
Ugunsdrošība Materiālu un komponentu atbilstība ugunsdrošībai |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
2. ied. |
Starpsienu konstrukcija |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
3. ied. |
Krāsām, lakām un citiem virsmas apdares izstrādājumiem, kā arī klāja segumiem, ko izmanto telpās, izņemot mašīntelpas un noliktavu telpas, jābūt liesmu slāpējošiem |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
||
|
4. ied. |
Atpūtas telpu griesti un sienu apšuvums ražots no neuzliesmojošiem materiāliem |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
5. ied. |
Mēbeles un piederumi pulcēšanās zonās ražoti no neuzliesmojoša materiāla |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
6. ied. |
Testēts saskaņā ar Kodeksu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
7. ied. |
Izolācijas materiāli atpūtas telpās |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
8. ied. |
Prasības attiecībā uz durvīm starpsienās |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
9. ied. |
Sienas |
Kuģos ar kajītēm bez automātiskajām paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmām sienu gali starp kajītēm: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
10. ied. |
Starpsienas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
15.11. p. 11. ied. |
Vilkmes aizturi |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
12. ied. 2. teik. |
Kāpnes no tērauda vai cita līdzvērtīga neuzliesmojoša materiāla |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
13. ied. |
Iekšējo kāpņu ierobežošana |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
14. ied. |
Ventilācijas sistēmas un gaisa padeves sistēmas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
15. ied. |
Ventilācijas sistēmas kambīzēs un plītis ar nosūcējiem |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
16. ied. |
Vadības centri, kāpņu telpas, pulcēšanās zonas un dūmu nosūkšanas sistēmas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
17. ied. |
Ugunsgrēka trauksmes signāls |
Attiecībā uz vienas dienas braucienu kuģiem: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
15.12. p. 1. ied. |
Pārnēsājami ugunsdzēšamie aparāti |
Ugunsdzēšanas un slāpēšanas materiāli kambīzēs, frizētavās un smaržu veikalos: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
||
|
2. ied. |
Hidrantu sistēma |
2. ugunsdzēšanas sūknis: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
3. ied. |
Prasības attiecībā uz hidrantu sistēmām |
Spiediens un ūdens strūklas garums: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
6. ied. |
Materiāli, aizsardzība pret darbības atteici |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
15.12. p. 7. ied. |
Izvairīšanās no cauruļu un hidrantu aizsalšanas iespējas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
8. ied. b) punkts |
Neatkarīga ugunsdzēšanas sūkņu darbība |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
c) punkts |
Ūdens strūklas garums uz visiem klājiem |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
d) punkts |
Ugunsdzēšanas sūkņu uzstādīšana |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
9. ied. |
Ugunsdzēšanas sistēma mašīntelpās |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
15.14. p. 1. ied. |
Notekūdeņu savākšanas un likvidēšanas iekārtas |
Attiecībā uz kuģiem ar kajītēm ar ne vairāk kā 50 kojām un vienas dienas braucienu kuģiem: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
2. ied. |
Prasības attiecībā uz notekūdeņu savākšanas tvertnēm |
Attiecībā uz kuģiem ar kajītēm ar ne vairāk kā 50 kojām un vienas dienas braucienu kuģiem ar ne vairāk kā 50 pasažieriem: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
||
|
15.15. p. 1. ied. |
Bojāta stabilitāte |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045 |
||
|
4. ied. |
(Paliek anulēts) |
|
||
|
5. ied. |
Aprīkojums ar glābšanas laivu, platformu vai līdzvērtīgu iekārtu |
Attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas licencēti maksimālajam pasažieru skaitam 250 vai ar 50 kojām: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
15.15. p. 6. ied. |
Aprīkojums ar glābšanas laivu, platformu vai līdzvērtīgu iekārtu |
Attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas licencēti maksimālajam pasažieru skaitam 250 vai ar 50 kojām: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
9. ied. a) punkts |
Sašķidrinātās gāzes iekārtu signalizācijas sistēmas |
N.R.C., vēlākais, atjaunojot sertifikātu saskaņā ar 14.15. pantu |
||
|
b) punkts |
Kopīgās dzīvības glābšanas ierīces saskaņā ar 15.09. panta 5. iedaļu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
||
|
16. NODAĻA |
||||
|
16.01. p. 2. ied. |
Speciālas vinčas vai līdzvērtīgas savienošanas ierīces |
Prasība attiecas uz kuģiem, kas licencēti pirms 1.1.1995. stumšanai bez atbilstoša nostiprināšanas aprīkojuma, tikai pie N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
16.01. p. 3. ied. pēd. teik. |
Prasības attiecībā uz dzinējiekārtām |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
|
17. NODAĻA |
||||
|
17.02. p. 3. ied. |
Papildu prasības |
Piemēro tos pašus pārejas noteikumus, kā tie, kas norādīti attiecīgajā pantā. |
||
|
17.03. p. 1. ied. |
Vispārēja signalizācijas sistēma |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
||
|
4. ied. |
Maksimālā atļautā krava |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
||
|
17.04. p. 2. un 3. ied. |
Atlikušais drošības attālums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
||
|
17.05. p. 2. un 3. ied. |
Atlikušie brīvsāni |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
||
|
17.06., 17.07. un 17.08. p. |
Sasvēršanās uz sāniem pārbaude un stabilitātes apstiprinājums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
||
|
17.09. p. |
Iegrimes atzīmes un iegrimes skalas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
||
|
20. NODAĻA |
||||
|
|
Piemēro Reinas Kuģu inspekcijas noteikumu pārejas noteikumus attiecībā uz 20. nodaļu |
|
||
|
21. NODAĻA |
||||
|
21.01.-21.03. p. |
|
Prasības attiecībā uz atpūtas kuģiem, kas būvēti pirms 1.1.1995. piemēro tikai pie N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
||
24.03. pants
Atbrīvojumi kuģiem, kas nolaisti ūdenī 1976. gada 1. aprīlī vai pirms tam
1. Attiecībā uz kuģiem, kas nolaisti ūdenī 1976. gada 1. aprīlī vai pirms tam, papildus 24.02. panta noteikumiem var piemērot šādus noteikumus.
Turpmākajā tabulā lietotas šādas definīcijas:
|
— |
“R.C.”: noteikums neattiecas uz kuģiem, kas jau darbojas, ja vien attiecīgās daļas nav nomainītas vai pārbūvētas, t. i., noteikums attiecas tikai uz konkrēto daļu vai zonu nomaiņu /Replacement/ vai pārbūvi /Conversion/. Ja esošās daļas nomaina ar aizvietojošām daļām, izmantojot to pašu tehnoloģiju, un tās ir tā paša veida daļas, tās nav uzskatāmas par nomainītām (“R”/replacement/) pārejas noteikumu nozīmē. |
|
— |
“Kopienas sertifikāta izsniegšana vai atjaunošana”: šim noteikumam jābūt īstenotam brīdī, kad izsniedz vai nomaina Kopienas sertifikātu pēc norādītā datuma. |
|
Pants un iedaļa |
SATURS |
TERMIŅŠ UN PIEBILDUMI |
|
3. NODAĻA |
||
|
3.03. p. 1. ied. a) punkts |
Triecienstarpsienas stāvoklis |
R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
|
3.04. p. 2. ied. |
Kopējās bunkuru un kajīšu un pasažieru zonu virsmas |
R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
|
7. ied. |
Maksimālais pieļaujamais skaņas spiediena līmenis |
Kopienas sertifikāta izsniegšana vai atjaunošana pēc 1.1.2015. |
|
4. NODAĻA |
||
|
4.01. p. 2. ied., 4.02. un 4.03. p. |
Drošības attālums, brīvsāni, minimālie brīvsāni |
Kopienas sertifikāta izsniegšana vai atjaunošana pēc 1.1.2015. |
|
7. NODAĻA |
||
|
7.01. p. 2. ied. |
Kuģa radītais skaņas spiediens |
R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
|
7.05. p. 2. ied. |
Navigācijas gaismu uzraudzība |
Kopienas sertifikāta izsniegšana vai atjaunošana |
|
8. NODAĻA |
||
|
8.08. p. 3. un 4. ied. |
Minimālā sūknēšanas jauda un drenāžas cauruļu iekšējais diametrs |
Kopienas sertifikāta izsniegšana vai atjaunošana pēc 1.1.2015. |
|
8.10. p. 2. ied. |
Kuģa radītais troksnis braukšanas laikā |
R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
|
9. NODAĻA |
||
|
9.01. p. |
Prasības attiecībā uz elektroiekārtām |
R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
|
9.03. p. |
Aizsardzība pret fizisku saskari, cietu priekšmetu un ūdens iekļūšanu |
R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
|
9.06. p. |
Maksimālais pieļaujamais spriegums |
R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
|
9.10. p. |
Ģeneratori un motori |
R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
|
9.11. p. 2. ied. |
Akumulatoru uzstādīšana |
R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
|
9.12. p. |
Slēdžu-pārnesumu iekārtas |
R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
|
9.14. p. |
Iekārtu armatūras |
R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
|
9.15. p. |
Kabeļi |
R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
|
9.17. p. |
Navigācijas gaismas |
R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
|
12. NODAĻA |
||
|
12.02. p. 5. ied. |
Troksnis un vibrācija kajīšu telpās |
Kopienas sertifikāta izsniegšana vai atjaunošana pēc 1.1.2015. |
|
15. NODAĻA |
||
|
15.02. p. 5. ied., 6. ied. 1. teik., 7.–11. ied. un 13. ied. |
Robežlīnija, ja nav starpsienu klāja |
R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
|
15.02. p. 16. ied. |
Ūdensdroši logi |
R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
|
15.04. p. |
Drošības attālums, brīvsāni, iegremdes rādītāji |
R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
|
15.05. p. |
Pasažieru skaits |
Kopienas sertifikāta izsniegšana vai atjaunošana pēc 1.1.2015. |
|
15.10. p. 4. ied., 6. ied., 7. ied., 8. ied. un 11. ied. |
Avārijas elektrostacija |
R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
2. 15.11. panta 3. iedaļas a) punkts attiecas uz vienas dienas braucienu kuģiem, kas nolaisti ūdenī 1976. gada 1. aprīlī vai pirms tam, līdz pirmajai Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc 1.1.2045., ar nosacījumu, ka tikai krāsām, lakām, pārklājumiem un citiem materiāliem, ko lieto paneļu virsmu apdarē, jābūt ugunsdrošiem un ka nedrīkst veidoties dūmi vai toksiski izgarojumi bīstamos apjomos.
3. 15.11. panta 12. iedaļa attiecas uz vienas dienas braucienu kuģiem, kas nolaisti ūdenī 1976. gada 1. aprīlī vai pirms tam, līdz pirmajai Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc 1.1.2045., ar nosacījumu, ka ir pietiekami, ja kāpņu vietā, kurām ir slodzi nesošas tērauda konstrukcijas forma, kāpnes, kas kalpo kā glābšanās ceļš ir konstruētas tā, lai ugunsgrēka gadījumā tās saglabātu savu lietojamību apmēram tikpat ilgi, kā slodzi nesošas tērauda konstrukcijas formas kāpnes.
24.04. pants
Citi atbrīvojumi
1. Attiecībā uz kuģiem, kuru minimālie brīvsāni ir noteikti saskaņā ar Reinas Kuģu inspekcijas noteikumu 4.04. pantu, kura stājās spēkā 1983. gada 31. martā, pārbaudes iestāde pēc kuģa īpašnieka lūguma var noteikt brīvsānus saskaņā ar Reinas Kuģu inspekcijas noteikumu 4.03. pantu, kura stājās spēkā 1995. gada 1. janvārī.
2. Kuģiem, kas nolaisti ūdenī pirms 1983. gada 1. jūlija, nav nepieciešams atbilst 9. nodaļai, taču tiem jāatbilst vismaz Reinas Kuģu inspekcijas noteikumu 6. nodaļai, kura stājās spēkā 1983. gada 31. martā.
3. 15.06. panta 3. iedaļas a)-e) punkts un 15.12. panta 3. iedaļas a) punkts attiecībā uz noteikumu par atsevišķas šļūtenes garumu attiecas tikai uz kuģiem, kas nolaisti ūdenī pēc 1984. gada 30. septembra, un uz attiecīgo zonu pārbūvēm, vēlākais, kad Kopienas sertifikāts ir pirmo reizi izsniegts vai atjaunots pēc 2045. gada 1. janvāra.
4. Ja praktiskā nozīmē ir grūti piemērot šajā nodaļā paredzētos noteikumus pēc pārejas laika noteikumu termiņa beigām vai ja to piemērošana rada nepamatoti augstas izmaksas, pārbaudes iestāde var atļaut atbrīvojumus no šiem noteikumiem, ievērojot Komitejas, kas minēta šīs direktīvas 19. pantā, ieteikumus. Šie atbrīvojumi jāieraksta Kopienas sertifikātā.
5. Ja šis noteikums attiecībā uz iekārtu konstrukciju prasībām atsaucas uz Eiropas vai starptautisku standartu, pēc standarta pārskatīšanas drīkst turpināt šādu iekārtu lietojumu vēl turpmākos 20 gadus pēc standarta pārskatīšanas.
24.05. pants
(Paliek anulēts)
24.06. pants
Atbrīvojumi kuģiem, kas nav ietverti 24.01. pantā
1. Šādi noteikumi attiecas
|
a) |
uz kuģiem, kuru kuģa sertifikāts saskaņā ar Reinas Kuģu inspekcijas noteikumiem pirmo reizi izsniegts laikā starp 1995. gada 1. janvāri un … (27), ar nosacījumu, ka 1994. gada 31. decembrī tie nav bijuši būvēšanas vai pārbūves procesā |
|
b) |
uz kuģiem, kuri laikā starp 1995. gada 1. janvāri un … (27), saņēmuši citu satiksmes licenci. |
2 Jāpierāda, ka šie kuģi atbilst Reinas Kuģu inspekcijas noteikumiem tādā redakcijā, kāda bijusi spēkā tajā datumā, kurā kuģa sertifikāts vai cita satiksmes licence ir piešķirta.
3. Kuģi jāpielāgo, lai tie atbilstu noteikumiem, kas stājas spēkā pēc pirmreizējās kuģa sertifikāta vai citas satiksmes licences izsniegšanas, saskaņā ar pārejas noteikumiem, kādi uzskaitīti turpmākajā tabulā.
4. 24.04. panta 4. un 5. iedaļu piemēro mutatis mutandis.
5. Turpmākajā tabulā lietotas šādas definīcijas:
|
— |
“N.R.C.”: noteikums neattiecas uz kuģiem, kas jau darbojas, ja vien attiecīgās daļas nav nomainītas vai pārbūvētas, t. i., noteikums attiecas tikai uz jaunbūvētiem /Newly-built/ kuģiem un uz konkrēto daļu vai zonu nomaiņu /Replacement/ vai pārbūvi /Conversion/. Ja esošās daļas nomaina ar aizvietojošām daļām, izmantojot to pašu tehnoloģiju, un tās ir tā paša veida daļas, tās nav uzskatāmas par nomainītām (“R”/replacement/) pārejas noteikumu nozīmē. |
|
— |
“Kopienas sertifikāta izsniegšana vai atjaunošana”: šim noteikumam jābūt īstenotam brīdī, kad izsniedz vai nomaina Kopienas sertifikātu pēc norādītā datuma. |
|
Pants un iedaļa |
SATURS |
TERMIŅŠ UN PIEBILDUMI |
Ir spēkā attiecībā uz kuģiem ar kuģa sertifikātu vai satiksmes licenci pirms |
||
|
3. NODAĻA |
|||||
|
3.03. p. 7. ied. |
Enkuri, kas nav izvirzīti uz āru kuģa priekšējās daļās |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2041. |
1.10.1999. |
||
|
3.04. p. 3. ied. 2. teik. |
Izolācija mašīntelpās |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.4.2003. |
||
|
3. ied. 3. un 4. teik. |
Atvērumi un noslēgšanas ierīces |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.10.2003. |
||
|
8. NODAĻA |
|||||
|
8.02. p. 4. ied. |
Dzinēja daļu aizsardzība |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.4.2003. |
||
|
8.03. p. 3. ied. |
Aizsardzība pret ātruma pārsniegšanu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.4.2004. |
||
|
8.05. p. 9. ied. 1. teik. |
Zondēšanas ierīcēm jābūt nolasāmām līdz maksimālā piepildījuma līmenim |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.4.1999. |
||
|
13. ied. |
Piepildījuma līmeņa kontrole ne tikai galvenajiem dzinējiem, bet arī citiem drošai kuģa darbībai vajadzīgajiem dzinējiem |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
1.4.1999. |
||
|
8.a NODAĻA |
|||||
|
|
Piemēro 8.a nodaļas pārejas noteikumus Reinas Kuģu inspekcijas noteikumos. |
|
|
||
|
10. NODAĻA |
|||||
|
10.02. p. 2. ied. a) punkts |
Tērauda tauvu un citu tauvu sertificēšana |
Pirmā tauva nomainīta uz kuģa: N.R.C., vēlākais, 1.1.2008. Otrā un trešā tauva: 1.1.2013. |
1.4.2003. |
||
|
10.03. p. 1. ied. |
Eiropas standarts |
Nomainot, vēlākais, 1.1.2010. |
1.4.2002. |
||
|
2. ied. |
Atbilst ugunsgrēka kategorijai A, B un C |
Nomainot, vēlākais, 1.1.2010. |
1.4.2002. |
||
|
10.03.a p. |
Pastāvīgi ierīkota ugunsdzēšanas iekārta kajītēs, stūres mājās un pasažieru zonās |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
1.4.2002. |
||
|
10.03.b p. |
Pastāvīgi uzstādītas ugunsdzēšanas sistēmas mašīntelpās, katlu telpās un sūkņu telpās |
(30)vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. |
1.4.2002. |
||
|
10.04. p. |
Eiropas standarta piemērošana glābšanas laivām |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
1.10.2003. |
||
|
10.05. p. 2. ied. |
Piepūšamās glābšanas vestes |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. Glābšanas vestes, kas bijušas uz kuģa 30.09.2003. drīkst lietot līdz Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc 1.1.2010. |
1.10.2003. |
||
|
11. NODAĻA |
|||||
|
11.13. p. |
Degošu šķidrumu uzglabāšana |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.10.2002. |
||
|
15. NODAĻA |
|||||
|
15.01. p. 1. ied. c) punkts |
8.06. panta 2. iedaļas 2. teikuma nepiemērošana |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.1.2006. |
||
|
d) punkts |
9.14. panta 3. iedaļas 2. teikuma nepiemērošana attiecībā uz nominālspriegumu, kas lielāks par 50 V |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
2. ied. b) punkts |
Tvaicējošo eļļas degļu krāšņu lietošanas aizliegums saskaņā ar 13.04. pantu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.1.2006. |
||
|
c) punkts |
Cietā kurināmā sildītāju lietošanas aizliegums saskaņā ar 13.07. pantu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
e) punkts |
Sašķidrinātās gāzes ierīču lietošanas aizliegums saskaņā ar 14. nodaļu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
15.02. p. 2. ied. |
Starpsienu skaits un stāvoklis |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
5. ied. 2. teik. |
Robežlīnija, ja nav starpsienu klāja |
Attiecībā uz pasažieru kuģiem, kuri nolaisti ūdenī pirms 1.1.1996., prasība attiecas pie N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
15. ied. |
Divkāršo dibenu augstums, sānu tukšumu minimālais platums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
15.03. p. 1.-6. ied. |
Neskarta stabilitāte |
N.R.C., un, ja maksimālais pasažieru skaits ir palielināts, vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
15.03. p. 7. un 8. ied. |
Bojāta stabilitāte |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
9. ied. |
2 nodalījumu statuss |
N.R.C. |
1.1.2007. |
||
|
10.-13. ied. |
Bojāta stabilitāte |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
15.05. p. 2. ied. a) punkts |
Pasažieru skaits, attiecībā uz kādu apliecināta evakuācijas zonas esamība saskaņā ar 15.06. panta 8. iedaļu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
b) punkts |
Pasažieru skaits, kāds ņemts vērā stabilitātes aprēķinā saskaņā ar 15.03. pantu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
15.06. p. 1. ied. |
Pasažieru telpas uz visiem klājiem triecienstarpsienas aizmugurē un uz priekšu kuģa pakaļgala pīķa starpsienas līmenī |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
2. ied. |
11.13. pantā minētie skapji un telpas, kas paredzēti degošu šķidrumu uzglabāšanai |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.1.2006. |
||
|
3. ied. c) punkta 1. teik. |
Izeju brīvais augstums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
2. teik. |
Pasažieru kajīšu un citu nelielu telpu durvju brīvais augstums |
Uz 0,7 m rādītāju attiecas N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
15.06. p. 3. ied. f) punkta 1. teik. |
Avārijas izeju izmērs |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
g) punkts |
Izejas, kas paredzētas personu ar ierobežotu kustību brīvību lietojumam |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
4. ied. d) punkts |
Durvis, kas paredzētas personu ar ierobežotu kustību brīvību lietojumam |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
5. ied. |
Prasības attiecībā uz savienojošajiem koridoriem |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
6. ied. b) punkts |
Glābšanās ceļi uz evakuācijas zonām |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
c) punkts |
Neviens glābšanas ceļš nedrīkst vest cauri mašīntelpām vai kambīzēm |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.1.2006. |
||
|
d) punkts |
Gar glābšanās ceļiem nedrīkst būt uzstādīti kāpšļi, trepes vai tamlīdzīgas ierīces |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
7. ied. |
Atbilstoša drošības norādījumu sistēma |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
8. ied. |
Prasības attiecībā uz pulcēšanās zonām |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
9. ied. a)-c) punkts, e) punkts un pēd. teik. |
Prasības attiecībā uz kāpnēm un to laukumiem pasažieru zonās |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
10. ied. a) punkta 1. teik |
Margu sistēma saskaņā ar Eiropas standartu EN 711:1995 |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
2. teik. |
Margsienu un margu sistēmu augstums tajos klājos, kas paredzētas personu ar ierobežotu kustību brīvību lietojumam |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
b) punkta 2. teik. |
To atvērumu brīvais platums, ko lieto personu ar ierobežotu kustību brīvību uzņemšanai vai izsēdināšanai |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
12. ied. |
Gaiteņi saskaņā ar Eiropas standartu EN 14206:2003 |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.1.2006. |
||
|
13. ied. |
Pārvietošanās zonas un sienas pārvietošanās zonās, kas paredzētas personu ar ierobežotu kustību brīvību lietojumam |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
14. ied. 1. teik. |
Stikla durvju un sienu konstrukcija pārvietošanās zonās un logu rūtis |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
15. ied. |
Prasības attiecībā uz virsbūvēm vai to jumtiem, ko pilnībā veido panorāmiskas rūtis |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
16. ied. |
Dzeramā ūdens sistēmas saskaņā ar 12.05. pantu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.1.2006. |
||
|
17. ied. 2. teik. |
Prasības attiecībā uz tualetēm, kas iekārtotas personu ar ierobežotu kustību brīvību lietojumam |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
18. ied. |
Ventilācijas sistēma kajītēs bez atverama loga |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
15.07. p. |
Prasības attiecībā uz dzinējspēka sistēmu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2007. |
||
|
15.08. p. 2. ied. |
Prasības attiecībā uz skaļruņu sistēmām pasažieru zonās |
Attiecībā uz pasažieru kuģiem ar LWL, mazāku par 40 m, vai ne lielākiem kā 75 personām noteikumu piemēro pie N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
3. ied. |
Prasības attiecībā uz signalizācijas sistēmu |
Attiecībā uz vienas dienas braucienu kuģiem noteikumu piemēro pie N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
3. ied. c) punkts |
Signalizācijas sistēma, kas ļauj kuģa komandai brīdināt apkalpi un kuģa personālu |
Attiecībā uz kuģiem ar kajītēm noteikumu piemēro pie N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.1.2006. |
||
|
4. ied. |
Tilpnes ūdens līmeņa signalizācija katrā ūdensdrošajā nodalījumā |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
5. ied. |
Divu motoru darbināti tilpnes ūdens sūkņi |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
6. ied. |
Pastāvīgi uzstādīta tilpnes ūdens sistēma saskaņā ar 8.06. panta 4. iedaļu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
1.1.2006. |
||
|
7. ied. |
Noliktavas telpas-dzesētavas iekšējs atvērums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.1.2006. |
||
|
8. ied. |
CO2 barjeru sistēmu ventilācijas sistēma telpās zem klāja |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
9. ied. |
Pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.1.2006. |
||
|
15.09. p. 1. ied. 1. teik. |
Glābšanas enkurbojas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.1.2006. |
||
|
2. ied. |
Personīgais dzīvības glābšanas aprīkojums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.1.2006. |
||
|
3. ied. |
Atbilstošs pārvietošanas aprīkojums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
15.09. p. 4. ied. |
Personīgais dzīvības glābšanas aprīkojums saskaņā ar Eiropas standartu EN 395:1998 vai EN 396:1998, pieejams 100 % pasažieru |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.1.2006. |
||
|
|
Personīgais dzīvības glābšanas aprīkojums bērniem |
Līdz Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc 1.1.2010. šī iekārta ir uzskatāma par alternatīvu personīgajam dzīvības glābšanas aprīkojumam. |
1.1.2006. |
||
|
|
Dzīvības glābšanas aprīkojums |
Attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas bija aprīkoti ar kopīgām dzīvības glābšanas ierīcēm saskaņā ar 15.09. panta 5. iedaļu pirms 1.1.2005., šīs ierīces ir uzskatāmas par alternatīvu personīgajam dzīvības glābšanas aprīkojumam. Attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas bija aprīkoti ar kopīgām dzīvības glābšanas ierīcēm saskaņā ar 15.09. panta 6. iedaļu pirms 1.1.2005., šīs ierīces ir uzskatāmas par alternatīvu personīgajam dzīvības glābšanas aprīkojumam līdz Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
5. ied. b) un c) punkts |
Adekvāta sēdvietu telpa, vismaz 750 N peldspēja |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
f) punkts |
Stabila nosvēršanās un piemērotas satveršanas ierīces |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
i) punkts |
Atbilstoši evakuācijas līdzekļi no evakuācijas zonām uz glābšanas plostiem |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
9. ied. |
Dzīvības glābšanas iekārtu pārbaude saskaņā ar ražotāja norādījumiem |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.1.2006. |
||
|
10. ied. |
Glābšanas laiva aprīkota ar dzinēju un prožektoru |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
11. ied. |
Nestuves |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.1.2006. |
||
|
|
Elektroiekārtas |
|
1.1.2006. |
||
|
15.10. p. 2. ied. |
9.16. panta 3. iedaļa ir piemērojama arī attiecībā uz gaiteņiem un atpūtas telpām, kas paredzētas pasažieriem |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
1.1.2006. |
||
|
3. ied. |
Adekvāts avārijas apgaismojums |
Avārijas apgaismojums N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
1.1.2006. |
||
|
4. ied. |
Avārijas elektrostacija |
Vienas dienas kuģiem ar 25 m vai mazāku LWL noteikumu piemēro pie N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015 |
1.1.2006. |
||
|
f) punkts |
Avārijas elektroenerģijas padeve prožektoriem saskaņā ar 10.02. panta 2. iedaļas i) punktu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
1.1.2006. |
||
|
i) punkts |
Avārijas elektroenerģijas padeve liftiem un celšanas iekārtām saskaņā ar 15.06. panta 9. iedaļas 2. teikumu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
1.1.2006. |
||
|
6. ied. |
Prasības attiecībā uz avārijas elektrostaciju: |
|
1.1.2006. |
||
|
|
|
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
1.1.2006. |
||
|
|
|
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
1.1.2006. |
||
|
|
|
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
1.1.2006. |
||
|
15.11. p. |
Ugunsdrošība |
|
1.1.2007. |
||
|
1. ied. |
Materiālu un komponentu atbilstība ugunsdrošībai |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
15.11. p. 2. ied. |
Starpsienu konstrukcija |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
3. ied. |
Krāsām, lakām un citiem virsmas apdares izstrādājumiem, kā arī klāja segumiem, ko izmanto telpās, izņemot mašīntelpas un noliktavu telpas, jābūt liesmu slāpējošiem |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015. |
1.1.2006. |
||
|
4. ied. |
Atpūtas telpu griesti un sienu apšuvums ražots no neuzliesmojošiem materiāliem |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
5. ied. |
Mēbeles un piederumi pulcēšanās zonās ražoti no neuzliesmojoša materiāla |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
6. ied. |
Testēts saskaņā ar Kodeksu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
7. ied. |
Nedegoši izolācijas materiāli atpūtas telpās |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
8. ied. a) punkts, b) punkts, c) punkta 2. teik. un d) punkts |
Prasības attiecībā uz durvīm starpsienās |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
9. ied. |
Sienas |
Kuģos ar kajītēm bez automātiskajām paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmām sienu gali starp kajītēm: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
10. ied. |
Starpsienas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
12. ied. 2. teik. |
Kāpnes no tērauda vai cita līdzvērtīga neuzliesmojoša materiāla |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
13. ied. |
Iekšējo pie sienām esošo kāpņu norobežošana |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
14. ied. |
Ventilācijas sistēmas un gaisa padeves sistēmas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
15. ied. |
Ventilācijas sistēmas kambīzēs un plītis ar nosūcējiem |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
16. ied. |
Vadības centri, kāpņu telpas, pulcēšanās zonas un dūmu nosūkšanas sistēmas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
17. ied. |
Ugunsgrēka signalizācija |
Attiecībā uz vienas dienas braucienu kuģiem: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
15.12. p. 1. ied. |
Pārnēsājami ugunsdzēšamie aparāti |
Ugunsdzēšanas un slāpēšanas materiāli kambīzēs, frizētavās un smaržu veikalos: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.1.2006. |
||
|
2. ied. |
Hidrantu sistēma |
2. ugunsdzēšanas sūknis: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
4. ied. |
Hidrantu vārsti |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.1.2006. |
||
|
5. ied. |
Aksiāli pievienota spole |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.1.2006. |
||
|
6. ied. |
Materiāli, aizsardzība pret darbības atteici |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
7. ied. |
Izvairīšanās no cauruļu un hidrantu aizsalšanas iespējas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
8. ied. b) punkts |
Neatkarīga ugunsdzēšanas sūkņu darbība |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
d) punkts |
Ugunsdzēšanas sūkņu uzstādīšana |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
9. ied. |
Ugunsdzēšanas sistēma mašīntelpās |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
15.12. p. 9. ied. |
Ugunsdzēšanas sistēma mašīntelpās no tērauda vai ar līdzīgām īpašībām |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. Pārejas periods neattiecas uz pasažieru kuģiem, kuri nolaisti ūdenī pēc 31.12.1995., kuru korpuss ir no koka, alumīnija vai plastmasas un kuru mašīntelpas nav no tāda materiāla, kas būtu saskaņā ar 3.04. panta 3. un 4. iedaļu. |
1.1.2006. |
||
|
15.13. p. |
Drošības organizācija |
Attiecībā uz vienas dienas braucienu kuģiem: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
1.1.2006. |
||
|
15.14. p. 1. ied. |
Notekūdeņu savākšanas un likvidēšanas iekārtas |
Attiecībā uz kuģiem ar kajītēm ar 50 vai mazāk kojām un vienas dienas braucienu kuģiem: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
2. ied. |
Prasības attiecībā uz notekūdeņu savākšanas tvertnēm |
Attiecībā uz kuģiem ar kajītēm ar 50 vai mazāk kojām un vienas dienas braucienu kuģiem ar ne vairāk kā 50 pasažieriem: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
15.15. p. |
Atkāpes noteiktiem pasažieru kuģiem |
|
1.1.2006. |
||
|
1. ied. |
Bojāta stabilitāte |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. |
1.1.2006. |
||
|
4. ied. |
(Paliek anulēts) |
|
|
||
|
5. ied. |
Aprīkojums ar glābšanas laivu, platformu vai līdzvērtīgu iekārtu |
Attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas licencēti maksimālajam pasažieru skaitam 250 vai ar 50 kojām: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
|
6. ied. |
Aprīkojums ar glābšanas laivu, platformu vai līdzvērtīgu iekārtu |
Attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas licencēti maksimālajam pasažieru skaitam 250 vai ar 50 kojām: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010 |
1.1.2006. |
||
|
15.15. p. 9. ied. a) punkts |
Sašķidrinātās gāzes iekārtu signalizācijas sistēmas |
N.R.C., vēlākais, atjaunojot atestāciju saskaņā ar 14.15. pantu |
1.1.2006. |
||
|
b) punkts |
Kopīgās dzīvības glābšanas ierīces saskaņā ar 15.09. panta 5. iedaļu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2010. |
1.1.2006. |
||
24.07. pants
(Paliek anulēts)
24.a NODAĻA
PAPILDU PĀREJAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KUĢIEM, KAS NEKUĢO A ZONAS R ŪDENSCEĻOS
24a.01. pants
Pārejas noteikumu piemērošana kuģiem, kas jau ir ekspluatācijā, un iepriekšējo Kopienas sertifikātu derīgums
1. Šādi noteikumi attiecas
|
a) |
uz kuģiem, attiecībā uz kuriem Kopienas sertifikāts pirmo reizi tika izsniegts pirms … (27), un |
|
b) |
uz kuģiem, kuri saņēmuši citu satiksmes licenci pirms … (27), |
un kuri nekuģo R zonas ūdensceļos.
2. Jāpierāda, ka šie kuģi datumā, kad izsniegts Kopienas sertifikāts vai cita satiksmes licence, ir atbilduši Direktīvas 82/714/EEK II pielikuma 1.-12. nodaļai.
3. Pirms … (27) izsniegtie Kopienas sertifikāti paliek spēkā līdz to derīguma termiņa beigām, kāds norādīts sertifikātā. 2.09. panta 2. iedaļa paliek spēkā.
24a.02. pants
Atkāpes attiecībā uz ekspluatācijā jau esošajiem kuģiem
1. Neskarot 24a.03. un 24a.04. pantu, mazais kuģis, kas pilnībā neatbilst šīs direktīvas noteikumiem, ir jāpielāgo, lai atbilstu noteikumiem, kas stājas spēkā pēc to Kopienas sertifikāta vai citas satiksmes licences pirmās izsniegšanas saskaņā ar pārejas noteikumiem, kas uzskaitīti tabulā zemāk.
2. Tabulā izmatotas šādas definīcijas:
|
— |
“N.R.C.”: noteikums neattiecas uz kuģiem, kas jau darbojas, ja vien attiecīgās daļas nav nomainītas vai pārbūvētas, t. i., noteikums attiecas tikai uz jaunbūvētiem [Newly-built] kuģiem un uz konkrēto daļu vai zonu nomaiņu [Replacement] vai pārbūvi [Conversion]. Ja esošās daļas nomaina ar aizvietojošām daļām, izmantojot to pašu tehnoloģiju, un tās ir tā paša veida daļas, tās nav uzskatāmas par nomainītām (“R”) pārejas noteikumu nozīmē. |
|
— |
“Kopienas sertifikāta izsniegšana vai atjaunošana”: šim noteikumam jābūt īstenotam brīdī, kad izsniedz vai nomaina Kopienas sertifikātu pēc … (27). Ja sertifikāta derīguma termiņš beidzas laikā starp … (27) un … (31), tad šis noteikums tomēr ir obligāts tikai no … (31). |
|
Pants un iedaļa |
SATURS |
TERMIŅŠ UN PIEBILDUMI |
|
3. NODAĻA |
||
|
3.03. p. 1. ied. a) punkts |
Triecienstarpsienas atrašanās vieta |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
3.03. p. 2. ied. |
Kajītes |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
3.03. p. 2. ied. |
Drošības aprīkojums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (34) |
|
3.03. p. 4. ied. |
Gāzudroša atdalīšana |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
3.03. p. 5. ied. 2. rindk. |
Durvju uzraudzība kuģa pakaļgala pīķa starpsienā |
|
|
3.03. p. 7. ied. |
Enkuri, kas neizvirzās kuģa priekšējā daļā |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
3.04. p. 3. ied. 2. teik. |
Izolācija mašīntelpās |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
|
3.04. p. 3. ied. 3. un 4. teik. |
Atvērumi un slēgierīces |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
|
3.04. p. 6. ied. |
To telpu izejas, kas klasificētas kā mašīntelpas II pielikuma grozījumu rezultātā, kas izdarīti ar Direktīvu 2005/…/EK |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
4. NODAĻA |
||
|
4.04. p. |
Iegrimes atzīmes |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
5. NODAĻA |
||
|
5.06. p. 1. ied. 1. teik. |
Minimālais ātrums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
6. NODAĻA |
||
|
6.01. p. 1. ied. |
5. nodaļā prasītā manevrēšanas spēja |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
3. ied. |
Pastāvīgas nosvēršanās un apkārtējās temperatūras |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
6.01. p. 7. ied. |
Stūres stieņu konstrukcija |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (34) |
|
6.02. p. 2. ied. |
Sekundārās dzinējiekārtas palaišana ar vienu darbību |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
3. ied. |
5. nodaļā prasītā manevrēšanas spēja, ko nodrošina sekundāra dzinējiekārta/manuāla apkalpošana |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
6.03. p. 1. ied. |
Citu patērētāju pieslēgšana hidrauliskajai stūres aparāta dzinējiekārtai |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
2. ied. |
Atsevišķi hidrauliskie rezervuāri |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
6.05. p. 1. ied. |
Manuālās piedziņas ratu nevada ar motorizētu piedziņu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
6.06. p. 1. ied. |
Divas neatkarīgas iedarbināšanas sistēmas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (34) |
|
6.07. p. 2. ied. a) punkts |
Hidrauliskā līmeņa rezervuāra un servisa spiediena uzraudzības ierīces |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
e) punkts |
Buferierīču uzraudzība |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
|
6.08. p. 1. ied. |
Prasības attiecībā uz elektroiekārtām saskaņā ar 9.20. pantu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
7. NODAĻA |
||
|
7.02. p. 2.-7. ied. |
Netraucēta redzamība no stūres mājas izņemot šādas daļas: |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
7.02. p. 3. ied. 2. rindk. |
Netraucēta redzamība stūrmaņa skata līnijā |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (34) |
|
5. ied. |
Minimāla logu stiklu gaismas pārvade |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
7.03. p. 7. ied. |
Signalizācijas izslēgšana |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
|
8. ied. |
Automātiska pārslēgšanās uz alternatīvu elektroenerģijas padevi |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
7.04. p. 1. ied. |
Galveno dzinēju un stūrēšanas ierīču vadība |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
|
7.04. p. 2. ied. |
Galveno dzinēju vadība |
Ja stūres mājas nav konstruētas viena cilvēka veiktai radara navigācijai: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32), ja kustības virzienu var panākt tieši; N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33)attiecībā uz citiem dzinējiem |
|
7.09. p. |
Signalizācijas sistēma |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
7.12. p. 1. rindk. |
Nolaižamās stūres mājas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu Bez automātiskas nolaišanas: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
2. un 3. rindk. |
|
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
|
8. NODAĻA |
||
|
8.01. p. 3. ied. |
Tikai iekšdedzes dzinēji, kas sadedzina degvielas ar uzliesmošanas temperatūru, ne lielāku par 55 °C |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (34) |
|
8.02. p. 1. ied. |
Dzinēju nodrošināšana pret netīšu iedarbināšanu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
4. ied. |
Mehānismu daļu aizsardzība |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
|
8.03. p. 2. ied. |
Uzraudzības ierīces |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
3. ied. |
Automātiska aizsardzība pret ātruma pārsniegšanu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
5. ied. |
Vārpstu caurvadizolatoru konstrukcija |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (34) |
|
8.05. p. 1. ied. |
Tērauda tvertnes šķidrajai degvielai |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (34) |
|
8.05. p. 2. ied. |
Automātiska tvertņu vārstu aizvēršana |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
|
3. ied. |
Neviena degvielas tvertne neatrodas triecienstarpsienas priekšā |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
4. ied. |
Neviena degvielas tvertne vai to piederumi neatrodas tieši virs dzinējiem vai vilkmes caurulēm |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33). Līdz tam laikam droša degvielas izsūknēšana jānodrošina ar tam piemērotām ierīcēm. |
|
6. ied. 3.-5. teik. |
Spiediena izlīdzinātājcauruļu un savienojuma cauruļu uzstādīšana un mērījumi |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
7. ied. |
Noslēgšanas ierīce, ko darbina no klāja |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (34) |
|
9. ied. 1. teik. |
Tilpuma mērierīcēm jābūt nolasāmām līdz maksimālā piepildījuma līmenim |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
13. ied. |
Piepildījuma līmeņa kontrole ne tikai galvenajiem dzinējiem, bet arī citiem dzinējiem, kas nepieciešami kuģa drošā darbībā |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
8.06. p. |
Smēreļļu, cauruļu un piederumu uzglabāšana |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
8.07. p. |
Elektroenerģijas pārvades sistēmās, vadības un iedarbināšanas sistēmās un apkures sistēmās, caurulēs un piederumos izmantotās eļļas uzglabāšana |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
8.08. p. 8. ied. |
Tilpnēs, kurās var pārvadāt balastu, balasta telpu savienošanai ar drenāžas caurulēm nepietiek ar vienkāršu noslēgšanas ierīci |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
8.08. p. 9. ied. |
Mērierīces kravas telpas tilpnēs |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
8.09. p. 2. ied. |
Eļļaina ūdens un izlietoto eļļas krājumu savākšanas iekārtas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
8.10. p. 3. ied. |
65 dB(A) emisijas robeža stacionārajiem kuģiem |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (34) |
|
9. NODAĻA |
||
|
9.01. p. 1. ied. 2. teik. |
Attiecīgie dokumenti jāiesniedz pārbaudes iestādei |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
2. ied. 2. ievilk. |
Galvenā, avārijas un sadalījuma sadales paneļa darbības diagrammas jāglabā uz kuģa |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
3. ied. |
Kuģa iekštelpu un klāja apkārtējās vides temperatūra |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
9.02. 1.-3. ied. |
Elektropadeves sistēmas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
9.03. p. |
Aizsardzība pret fizisku saskari, cietu priekšmetu un ūdens iekļūšanu |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
9.05. p. 4. ied. |
Zemējuma vadītāju šķērsgriezumi |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
9.11. p. 4. ied. |
Efektīva ventilācija, ja akumulatori uzstādīti slēgtā nodalījumā, skapī vai lādē |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
|
9.12. p. |
Slēdžu-pārnesumu iekārtas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (34) |
|
9.12. p. 3. ied. b) punkts |
Zemējuma noteikšanas ierīce, kas var noraidīt gan vizuālus, gan dzirdamus signālus |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
9.13. p. |
Avārijas automātiskie slēdži |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
9.14. p. |
Iekārtu armatūras |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (34) |
|
9.14. p. 3. ied. 2. teik. |
Vienpola slēdžu lietošanas aizliegums veļas mazgātavās, mazgāšanās telpās un citās mitrās telpās |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
9.15. p. 2. ied. |
Minimālais šķērsgriezuma laukums 1,5 mm2 uz kabeli |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
10. ied. |
Nolaižamajām stūres mājām pievienotie kabeļi |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
9.16. p. 3. ied. 2. teik. |
Sekundārā ķēde |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (34) |
|
9.19. p. |
Mehānisko iekārtu signalizācijas un drošības sistēmas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (34) |
|
9.20. p. |
Elektroniskās iekārtas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
9.21. p. |
Elektromagnētiskā savienojamība |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
10. NODAĻA |
||
|
10.01. p. |
Enkuru iekārtas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
10.02. p. 2. ied. a) punkts |
Pietauvošanās tauvu un citu tauvu sertifikāts |
Pirmā tauva uz kuģa jānomaina: N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) Otrā un trešā tauva: … (34) |
|
10.03. p. 1. ied. |
Eiropas standarts |
Nomainot, vēlākais, … (33) |
|
2. ied. |
Piemērotība A, B un C kategorijas ugunsgrēkiem |
Nomainot, vēlākais, … (33) |
|
4. ied. |
CO2 satura un telpas izmēra attiecība |
Nomainot, vēlākais, … (33) |
|
10.03a. p. |
Pastāvīgi uzstādītas ugunsdzēšanas sistēmas kajīšu telpās, stūres mājās un pasažieru telpās |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
10.03b. p. |
Pastāvīgi uzstādītas ugunsdzēšanas sistēmas mašīntelpās, katlu telpās un sūkņu telpās |
CO2 ugunsdzēšanas sistēmas, kas pastāvīgi uzstādītas pirms 1980. gada 1. oktobra, drīkst palikt lietošanā līdz Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc … (32), ja tās atbilst Direktīvas 82/714/EEK II pielikuma 13.03. panta prasībām |
|
10.04. p. |
Eiropas standarta piemērošanas attiecībā uz glābšanas laivām |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (34) |
|
10.05. p. 2. ied. |
Piepūšamas glābšanas vestes |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) Glābšanas vestes, kādas ir uz kuģa pirms … (35), drīkst lietot līdz Kopienas sertifikāta atjaunošanai pēc … (33). |
|
11. NODAĻA |
||
|
11.02. p. 4. ied. |
Klāju ārējo malu, sānu klāju un darbstaciju aprīkojums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (34) |
|
11.04. p. |
Sānu klāji |
(36)Pirmā Kopienas sertifikāta atjaunošana pēc … (32), ja platums pārsniedz 7,30 m |
|
11.05. p. 1. ied. |
Piekļuve darba vietām |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
2. un 3. ied. |
Durvis un piekļuves, izejas un gaiteņi, ja grīdu līmeņu starpība ir lielāka par 0,50 m |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
|
4. ied. |
Kāpnes darba vietās, ko apkalpo nepārtraukti |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
11.06. p. 2. ied. |
Izejas un avārijas izejas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
11.07. p. 1. ied. 2. teik. |
Trepes, pakāpieni un tamlīdzīgas ierīces |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
2. un 3. ied. |
|
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
|
11.10. p. |
Lūku pārsegi |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
11.11. p. |
Vinčas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (33) |
|
11.12. p. 2.-6. un 8.-10. ied. |
Celtņi: ražotāja plāksnīte, maksimālais pieļaujamais noslogojums, aizsargierīces, aprēķinu pārbaude, ekspertu veikta pārbaude, sertifikāti uz kuģa |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
11.13. p. |
Degošu šķidrumu uzglabāšana |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
|
12. NODAĻA |
||
|
12.01. p. 1. ied. |
Kajītes personām, kuras parasti uzturas uz kuģa |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
12.02. p. 3. ied. |
Grīdu stāvoklis |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
4. ied. |
Uzturēšanās telpas un guļamtelpas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
12.02. p. 5. ied. |
Troksnis un vibrācija kajīšu telpās |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (34) |
|
6. ied. |
Galvenā telpa kajītē |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
8. ied. |
Koplietojuma uzturēšanās telpu brīvais grīdas laukums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
9. ied. |
Telpu kubiskais tilpums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
10. ied. |
Gaisa telpas tilpums uz vienu cilvēku |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
11. ied. |
Durvju izmērs |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
12. ied. a) un b) punkts |
Kāpņu stāvoklis |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
13. ied. |
Caurules, pa kurām plūst bīstamas gāzes vai šķidrumi |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
12.03. p. |
Sanitārās iekārtas |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
12.04. p. |
Kambīzes |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
12.05. p. |
Dzeramais ūdens |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
|
12.06. p. |
Apkure un ventilācija |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
12.07. p. 1. ied. 2. teik. |
Cits kajīšu aprīkojums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
15. NODAĻA |
||
|
|
Pasažieru kuģi |
skatīt direktīvas 8. pantu |
|
15a. NODAĻA |
||
|
|
Pasažieru burinieki |
skatīt direktīvas 8. pantu |
|
16. NODAĻA |
||
|
16.01. p. 2. ied. |
Speciālas vinčas vai līdzvērtīgas savienošanas ierīces |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
3. ied. pēd. teik. |
Prasības attiecībā uz dzinējiekārtām |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (32) |
|
17. NODAĻA |
||
|
|
Peldošās iekārtas |
skatīt direktīvas 8. pantu |
|
21. NODAĻA |
||
|
|
Atpūtas kuģi |
skatīt direktīvas 8. pantu |
|
22b. NODAĻA |
||
|
22b.03. p. |
Sekundāra neatkarīga stūres aparāta dzinējiekārta |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (34) |
24a.03. pants
Atkāpes attiecībā uz kuģiem, kas nolaisti ūdenī pirms 1985. gada 1. janvāra
1. Papildus 24a.02. panta noteikumiem attiecībā uz kuģiem, kas nolaisti ūdenī pirms 1985. gada 1. janvāra, var izdarīt atkāpes no šādiem noteikumiem atbilstoši sekojošās tabulas 3. vertikālajā ailē aprakstītajiem nosacījumiem ar noteikumu, ka pienācīgi tiek nodrošināta kuģu un to apkalpju drošība.
2. Turpmākajā tabulā lietotas šādas definīcijas:
|
— |
“N.R.C.”: noteikums neattiecas uz kuģiem, ja vien attiecīgās daļas nav nomainītas vai pārbūvētas, t. i., noteikums attiecas tikai uz jaunbūvētiem /Newly-built/ kuģiem un uz konkrēto daļu vai zonu nomaiņu /Replacement/ vai pārbūvi /Conversion/. Ja esošās daļas nomaina ar aizvietojošām daļām, izmantojot to pašu tehnoloģiju, un tās ir tā paša veida daļas, tās nav uzskatāmas par nomainītām (“R”/replacement/) pārejas noteikumu nozīmē. |
|
— |
“Kopienas sertifikāta izsniegšana vai atjaunošana”: šim noteikumam jābūt īstenotam brīdī, kad pirmo reizi izsniedz vai pēc tam nomaina Kopienas sertifikātu pēc … (27). Ja sertifikāta derīguma termiņš beidzas laikā starp … (27) un dienu pirms … (31), tad šis noteikums tomēr ir obligāts tikai no … (31). |
|
Pants un iedaļa |
SATURS |
TERMIŅŠ UN PIEBILDUMI |
|
3. NODAĻA |
||
|
3.03. p. 1. ied. |
Ūdensdrošās triecienstarpsienas |
N.R.C. |
|
3.03. p. 2. ied. |
Kajītes, drošības iekārtas |
N.R.C. |
|
3.03. p. 5. ied. |
Atvērumi ūdensdrošajās starpsienās |
N.R.C |
|
3.04. p. 2. ied. |
Bunkuru virsmas |
N.R.C. |
|
3.04. p. 7. ied. |
Maksimālais pieļaujamais skaņas spiediena līmenis mašīntelpās |
N.R.C. |
|
4. NODAĻA |
||
|
4.01. p. |
Drošības attālums |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (37) |
|
4.02. p. |
Brīvsāni |
N.R.C. |
|
6. NODAĻA |
||
|
6.01. p. 3. ied. |
Prasības attiecībā uz stūrēšanas sistēmu |
N.R.C. |
|
7. NODAĻA |
||
|
7.01. p. 2. ied. |
Maksimālais pieļaujamais skaņas spiediena līmenis stūres mājā |
N.R.C. |
|
7.05. p. 2. ied. |
Navigācijas gaismu uzraudzība |
N.R.C. |
|
7.12. p. |
Nolaižamās stūres mājas |
N.R.C. |
|
8. NODAĻA |
||
|
8.01. p. 3. ied. |
Noteiktu šķidro degvielu aizliegums |
N.R.C. |
|
8.04. p. |
Dzinēja izplūdes sistēma |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu |
|
8.05. p. 13. ied. |
Degvielas piepildījuma signalizācijas ierīce |
N.R.C. |
|
8.08. p. 2. ied. |
Aprīkojums ar tilpnes ūdens sūkņiem |
N.R.C. |
|
8.08. p. 3. un 4. ied. |
Tilpnes ūdens sūkņu diametrs un minimālā sūknēšanas jauda |
N.R.C. |
|
8.08. p. 5. ied. |
Tilpnes ūdens sūkņi ar automātisku uzpildīšanu |
N.R.C. |
|
8.08. p. 6. ied. |
Aprīkojums ar sietiem |
N.R.C. |
|
8.08. p. 7. ied. |
Automātiski noslēdzama armatūra kuģa pakaļgala pīķim |
N.R.C. |
|
8.10. p. 2. ied. |
Kuģa emitētais troksnis |
N.R.C. |
|
9. NODAĻA |
||
|
9.01. p. 2. ied. |
Elektroiekārtu sertifikāti |
N.R.C. |
|
9.01. p. 3. ied. |
Elektroiekārtu uzstādījums |
N.R.C. |
|
9.06. p. |
Maksimālais pieļaujamais spriegums |
N.R.C. |
|
9.10. p. |
Ģeneratori un motori |
N.R.C. |
|
9.11. p. 2. ied. |
Akumulatori |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (38) |
|
9.12. p. 2. ied. |
Slēdži, aizsargierīces |
N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc … (38) |
|
9.14. p. 3. ied. |
Vienlaicīga ieslēgšana/izslēgšana |
N.R.C. |
|
9.15. p. |
Kabeļi |
N.R.C. |
|
9.16. p. 3. ied. |
Apgaismojums mašīntelpās |
N.R.C. |
|
9.17. p. 1. ied. |
Navigācijas gaismu sadales paneļi |
N.R.C. |
|
9.17. p. 2. ied. |
Elektroenerģijas padeve navigācijas gaismām |
N.R.C. |
|
10. NODAĻA |
||
|
10.01. p. 9. ied. |
Enkuru enkurspilves |
N.R.C. |
|
10.04. p. 1. ied. |
Glābšanas laivas saskaņā ar standartu |
N.R.C. |
|
10.05. p. 1. ied. |
Glābšanas enkurbojas saskaņā ar standartu |
N.R.C. |
|
10.05. p. 2. ied. |
Glābšanas vestes saskaņā ar standartu |
N.R.C. |
|
11. NODAĻA |
||
|
11.11. p. 2. ied. |
Vinču drošība |
N.R.C. |
|
12. NODAĻA |
||
|
12.02. p. 13. ied. |
Caurules, pa kurām plūst bīstamas gāzes vai šķidrumi |
N.R.C. |
24a.04. pants
Citi atbrīvojumi
Ja praktiskā nozīmē ir grūti piemērot šajā nodaļā paredzētos noteikumus pēc pārejas laika noteikumu termiņa beigām vai ja to piemērošana rada nepamatoti augstas izmaksas, izpētes komisija var atļaut atbrīvojumus no šiem noteikumiem, ievērojot Komitejas, kas minēta direktīvas 19. pantā, ieteikumus. Šie atbrīvojumi jāieraksta Kopienas sertifikātā.
(1) Ja ierīces atbrīvo lielus siltuma daudzumus: IP 12.
(2) Ja ierīcēm vai paneļiem nav šī tipa aizsardzības, to atrašanās vietai jāatbilst tādiem nosacījumiem, kas attiecas uz šī veida aizsardzību.
(3) Apstiprināta drošības tipa elektroiekārtas saskaņā ar
|
a) |
Eiropas standartiem EN 50014:1997; 50015:1998; 50016:2002; 50017:1998; 50018:2000; 50019:2000 un 50020:2002 vai |
|
b) |
2003. gada 1. oktobraIEC publikāciju 60079. |
(4) Ja spriegumu padod no augstāka sprieguma tīkliem, jālieto galvanisks separators (drošības transformators).
(5) Visiem sekundārās ķēdes poliem jābūt izolētiem no zemes.
(6) Starpsienām starp vadības centriem un iekšējām pulcēšanās zonām jāatbilst tipam A0, bet ārējām pulcēšanās zonām — tikai tipam B15.
(7) Starpsienām starp atpūtas telpām un iekšējām pulcēšanās zonām jāatbilst tipam A30, bet ārējām pulcēšanās zonām — tikai tipam B15.
(8) Starpsienām starp kajītēm, starpsienām starp kajītēm un koridoriem un vertikālajām starpsienām, kas atdala atpūtas telpas saskaņā ar 10. iedaļas nosacījumiem, jāatbilst tipam B15, attiecībā uz telpām, kas aprīkotas ar paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmām — B0.
(9) Starpsienām starp mašīntelpām saskaņā ar 15.07. panta un 15.10. panta 6. iedaļas nosacījumiem jāatbilst tipam A60; citos gadījumos tām jāatbilst tipam A0.
(10) B15 ir pietiekams attiecībā uz starpsienām starp kambīzēm no vienas puses un noliktavu telpām-dzesētavām un pārtikas noliktavu telpām no otras puses.
(11) Starpsienām starp vadības centriem un iekšējām pulcēšanās zonām jāatbilst tipam A0, bet ārējām pulcēšanās zonām — tikai tipam B15.
(12) Starpsienām starp atpūtas telpām un iekšējām pulcēšanās zonām jāatbilst tipam A30, bet ārējām pulcēšanās zonām — tikai tipam B15.
(13) Starpsienām starp kajītēm, starpsienām starp kajītēm un koridoriem un vertikālajām starpsienām, kas atdala atpūtas telpas saskaņā ar 10. iedaļas nosacījumiem, jāatbilst tipam B15, attiecībā uz telpām, kas aprīkotas ar paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmām — B0.
(14) Starpsienām starp mašīntelpām saskaņā ar 15.07. panta un 15.10. panta 6. iedaļas nosacījumiem jāatbilst tipam A60; citos gadījumos tām jāatbilst tipam A0.
(15) attālums no šķērskoka līdz klājam.
(16) Kopējais topmasta garums bez masta gala.
(17) Topmasta diametrs masta gala savienojuma līmenī.
(18) Kopējais bugsprita garums.
(19) Kopējais klīverkoka garums.
(20) Kopējais galvenā klīverkoka garums.
(21) Kopējais gafeles garums.
(22) attālums no gala vai šķērskoka līdz klājam.
(23) attālums no gala vai šķērskoka līdz klājam.
(24) OV L 207, 23.7.1998., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/79/EK (OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.).
(25) OV L 164, 30.6.1994., 15. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(26) Tilpnes daļas, kas nodrošina ūdenim pakļautās brīvās virsmas, rodas no garenisko un/vai šķērsenisko ūdensdrošo nodalījumu veidošanas, kas attiecīgi veido neatkarīgas daļas.
(27) 2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
|
1. |
Pastāvīgās CO2 ugunsdzēšanas sistēmas, kas uzstādītas pirms 1980. gada 1. oktobra, drīkst palikt lietošanā līdz Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc 2035. gada 1. janvāra, ja tās atbilst 7.03. panta 5. iedaļas prasībām Reinas Kuģu inspekcijas noteikumos tādā redakcijā, kas stājās spēkā 1976. gada 1. aprīlī. |
|
2. |
Pastāvīgas CO2 ugunsdzēšanas sistēmas, kas uzstādītas laikā starp 1992. gada 1. aprīli un 1994. gada 31. decembri, drīkst palikt lietošanā līdz Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc 2035. gada 1. janvāra, ja tās atbilst 7.03. panta 5. iedaļas prasībām Reinas Kuģu inspekcijas noteikumos tādā redakcijā, kas stājās spēkā 1994. gada 31. decembrī. |
|
3. |
CCNR ieteikumi, izdoti laikā starp 1992. gada 1. aprīli un 1994. gada 31. decembri attiecībā uz Reinas Kuģu inspekcijas noteikumu, kas stājās spēkā 1994. gada 31. decembrī, 7.03. panta 5. iedaļas prasībām, paliek spēkā līdz Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc 2035. gada 1. janvāra. |
|
1. |
Pastāvīgās CO2 ugunsdzēšanas sistēmas, kas uzstādītas pirms 1980. gada 1. oktobra, drīkst palikt lietošanā līdz Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc 2035. gada 1. janvāra, ja tās atbilst 7.03. panta 5. iedaļas prasībām Reinas Kuģu inspekcijas noteikumos tādā redakcijā, kas stājās spēkā 1976. gada 1. aprīlī. |
|
2. |
Pastāvīgas CO2 ugunsdzēšanas sistēmas, kas uzstādītas laikā starp 1992. gada 1. aprīli un 1994. gada 31. decembri, drīkst palikt lietošanā līdz Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc 2035. gada 1. janvāra, ja tās atbilst 7.03. panta 5. iedaļas prasībām Reinas Kuģu inspekcijas noteikumos tādā redakcijā, kas stājās spēkā 1994. gada 31. decembrī. |
|
3. |
CCNR ieteikumi, izdoti laikā starp 1992. gada 1. aprīli un 1994. gada 31. decembri attiecībā uz Reinas Kuģu inspekcijas noteikumu, kas stājās spēkā 1994. gada 31. decembrī, 7.03. panta 5. iedaļas prasībām, paliek spēkā līdz Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc 2035. gada 1. janvāra. |
|
4. |
10.03.b panta 2. iedaļas a) punktu piemēro tikai līdz Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc 2035. gada 1. janvāra, ja šīs iekārtas ir uzstādītas kuģos, kas nolaisti ūdenī pēc 1992. gada 1. oktobra |
|
1. |
Pastāvīgās CO2 ugunsdzēšanas sistēmas, kas uzstādītas pirms 1980. gada 1. oktobra, drīkst palikt lietošanā līdz Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc 2035. gada 1. janvāra, ja tās atbilst 7.03. panta 5. iedaļas prasībām Reinas Kuģu inspekcijas noteikumos tādā redakcijā, kas stājās spēkā 1976. gada 1. aprīlī. |
|
2. |
Pastāvīgas CO2 ugunsdzēšanas sistēmas, kas uzstādītas laikā starp 1992. gada 1. aprīli un 1994. gada 31. decembri, drīkst palikt lietošanā līdz Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc 2035. gada 1. janvāra, ja tās atbilst 7.03. panta 5. iedaļas prasībām Reinas Kuģu inspekcijas noteikumos tādā redakcijā, kas stājās spēkā 1994. gada 31. decembrī. |
|
3. |
CCNR ieteikumi, izdoti laikā starp 1992. gada 1. aprīli un 1994. gada 31. decembri attiecībā uz Reinas Kuģu inspekcijas noteikumu, kas stājās spēkā 1994. gada 31. decembrī, 7.03. panta 5. iedaļas prasībām, paliek spēkā līdz Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc 2035. gada 1. janvāra. |
|
4. |
10.03.b panta 2. iedaļas a) punktu piemēro tikai līdz Kopienas sertifikāta izsniegšanai vai atjaunošanai pēc 2035. gada 1. janvāra, ja šīs iekārtas ir uzstādītas kuģos, kas nolaisti ūdenī pēc 1992. gada 1. oktobra |
(29) Noteikums attiecas uz kuģiem, kas nolaisti ūdenī pēc 31.12.1994., un uz ekspluatācijā esošajiem kuģiem ar šādu nosacījumu:
11.04. panta prasības jāievēro, kad atjauno visu kravas telpas platību.
Ja pārbūve, kuras rezultātā mainās sānu klāja brīvais platums, aptver visu sānu klāju garumu,
|
a) |
11.04. pants jāievēro, ja sānu klāja brīvais platums pirms pārbūves ir 0,90 m augstumā vai ja jāsamazina brīvais platums virs šī augstuma, |
|
b) |
sānu klāja brīvais platums pirms pārbūvēšanas līdz 0,90 m augstumam vai brīvais platums virs šī augstuma nedrīkst būt mazāks par 11.04. pantā norādītajiem mērījumiem. |
|
1. |
Pastāvīgas CO2 ugunsdzēšanas sistēmas, kas uzstādītas laikā starp 1995. gada 1. janvāri un 2003. gada 31. martu, drīkst palikt lietošanā līdz Kopienas sertifikāta izdošanai vai atjaunošanai pēc 2035. gada 1. janvāra., ja tās atbilst 10.03. panta 5. iedaļas prasībām Reinas Kuģu inspekcijas noteikumos tādā redakcijā, kas stājās spēkā 2002. gada 31. martā. |
|
2. |
Centrālās komisijas Reinas navigācijas jautājumos ieteikumi, kas izdoti laikā starp 1995. gada 1. janvāri un 2002. gada 31. martu attiecībā uz Reinas Kuģu inspekcijas noteikumu 10.03. panta 5. iedaļu, kas stājās spēkā 2002. gada 31. martā, saglabā savu spēku līdz Kopienas sertifikāta izdošanai vai atjaunošanai pēc 2035. gada 1. janvāra. |
|
1. |
Pastāvīgas CO2 ugunsdzēšanas sistēmas, kas uzstādītas laikā starp 1995. gada 1. janvāri un 2003. gada 31. martu, drīkst palikt lietošanā līdz Kopienas sertifikāta izdošanai vai atjaunošanai pēc 2035. gada 1. janvāra., ja tās atbilst 10.03. panta 5. iedaļas prasībām Reinas Kuģu inspekcijas noteikumos tādā redakcijā, kas stājās spēkā 2002. gada 31. martā. |
|
2. |
Centrālās komisijas Reinas navigācijas jautājumos ieteikumi, kas izdoti laikā starp 1995. gada 1. janvāri un 2002. gada 31. martu attiecībā uz Reinas Kuģu inspekcijas noteikumu 10.03. panta 5. iedaļu, kas stājās spēkā 2002. gada 31. martā, saglabā savu spēku līdz Kopienas sertifikāta izdošanai vai atjaunošanai pēc 2035. gada 1. janvāra. |
|
3. |
10.03b. panta 2. iedaļas a)punkts ir piemērojams līdz Kopienas sertifikāta izdošanai vai atjaunošanai pēc 2035. gada 1. janvāra. tikai tad, ja sistēmas uzstādītas kuģos, kas nolaisti ūdenī pēc 1992. gada 1. oktobra. |
|
1. |
Pastāvīgas CO2 ugunsdzēšanas sistēmas, kas uzstādītas laikā starp 1995. gada 1. janvāri un 2003. gada 31. martu, drīkst palikt lietošanā līdz Kopienas sertifikāta izdošanai vai atjaunošanai pēc 2035. gada 1. janvāra., ja tās atbilst 10.03. panta 5. iedaļas prasībām Reinas Kuģu inspekcijas noteikumos tādā redakcijā, kas stājās spēkā 2002. gada 31. martā. |
|
2. |
Centrālās komisijas Reinas navigācijas jautājumos ieteikumi, kas izdoti laikā starp 1995. gada 1. janvāri un 2002. gada 31. martu attiecībā uz Reinas Kuģu inspekcijas noteikumu 10.03. panta 5. iedaļu, kas stājās spēkā 2002. gada 31. martā, saglabā savu spēku līdz Kopienas sertifikāta izdošanai vai atjaunošanai pēc 2035. gada 1. janvāra. |
|
3. |
10.03b. panta 2. iedaļas a)punkts ir piemērojams līdz Kopienas sertifikāta izdošanai vai atjaunošanai pēc 2035. gada 1. janvāra. tikai tad, ja sistēmas uzstādītas kuģos, kas nolaisti ūdenī pēc 1992. gada 1. oktobra. |
(31) 3 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(32) 43 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(33) 18 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(34) 23 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(35) 2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(36) Noteikums attiecas uz kuģiem, kas nolaisti ūdenī pēc AA.BB.CC, un uz ekspluatācijā esošajiem kuģiem ar šādu nosacījumu:
11.04. panta prasības jāievēro, ja atjauno visu kravas telpas platību.
Ja pārbūve, kuras rezultātā mainās sānu klāja brīvais platums, aptver visu sānu klāju garumu,
|
a) |
11.04. pants jāievēro, ja sānu klāja brīvais platums pirms pārbūves ir 0,90 m augstumā vai ja jāsamazina brīvais platums virs šī augstuma, |
|
b) |
sānu klāja brīvais platums pirms pārbūvēšanas līdz 0,90 m augstumam vai brīvais platums virs šī augstuma nedrīkst būt mazāks par 11.04. pantā norādītajiem mērījumiem. |
(37) 13 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(38) 23 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
I pielikums
DROŠĪBAS ZĪMES
|
1. attēls Nepiederošām personām ieeja aizliegta |
|
Krāsa: sarkana/balta/melna |
|
2. attēls Uguns, atklāta liesma un smēķēšana aizliegta |
|
Krāsa: sarkana/balta/melna |
|
3. attēls Ugunsdzēšanas aparāts |
|
Krāsa: sarkana/balta |
|
4. attēls Vispārīgs brīdinājums par apdraudējumu |
|
Krāsa: melna/dzeltena |
|
5. attēls Ugunsdzēšanas šļūtene |
|
Krāsa: sarkana/balta |
|
6. attēls Ugunsdzēšanas iekārta |
|
Krāsa: sarkana/balta |
|
7. attēls Valkājiet dzirdes aizsargierīci |
|
Krāsa: zila/balta |
|
8. attēls Pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņa |
|
Krāsa: zaļa/balta |
Reāli lietotie simboli var nedaudz atšķirties vai var būt detalizētāk izstrādāti par grafisko atspoguļojumu šajā papildinājumā, ar nosacījumu, ka to nozīme nav mainīta un ka neviena atšķirība vai izmaiņa nepadara šo nozīmi nesaprotamu.
II pielikums
ADMINISTRATĪVI NORĀDĪJUMI
|
Nr. 1 |
: |
Prasības attiecībā uz izvairīšanās kustību un pagriešanos |
|
Nr. 2 |
: |
Prasības attiecībā uz paredzēto minimālo ātrumu, apstāšanās jaudu un atpakaļgaitas jaudu |
|
Nr. 3 |
: |
Prasības attiecībā uz savienošanas sistēmām un savienošanas ierīcēm kuģos, kas stumj nekustīgu veidojumu vai tiek tādā stumti |
|
Nr. 4 |
: |
Trokšņa mērījumi |
|
Nr. 5 |
: |
Speciāli enkuri ar samazinātu masu |
|
Nr. 6 |
: |
Ūdensdrošo sānu iluminatoru izturība |
|
Nr. 7 |
: |
Prasības attiecībā uz automātiskajām paaugstināta spiediena ūdens smidzināšanas sistēmām |
|
Nr. 8 |
: |
Kuģa sertifikāta izsniegšana |
|
Nr. 9 |
: |
Degvielas tvertnes uz peldoša kuģa |
|
Nr. 10 |
: |
Minimālais baržu korpusu biezums |
|
Nr. 11 |
: |
Izmantotās eļļas savākšanas iekārtas |
|
Nr. 12 |
: |
Kuģa kustība pašam ar savu jaudu |
|
Nr. 13 |
: |
Atbilstīga ugunsgrēka signalizācijas sistēma |
|
Nr. 14 |
: |
Atsevišķu kuģa daļu peldspējas, nosvēršanās un stabilitātes apliecinājums |
|
Nr. 15 |
: |
Tādu kuģu aprīkojums, kurus apkalpo minimāla apkalpe |
|
Nr. 16 |
: |
Elektrības kabeļi |
|
Nr. 17 |
: |
Stūres mājas redzamība |
III PIELIKUMS
IESPĒJAMU PAPILDU TEHNISKO PRASĪBU ASPEKTI ATTIECĪBĀ UZ KUĢIEM IEKŠĒJO ŪDENSCEĻU 1. UN 2. ZONĀ
Visas papildu tehniskās prasības, ko dalībvalsts pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 1. punktu, attiecībā uz kuģiem, kas darbojas šīs dalībvalsts teritorijas 1. un/vai 2. zonā, attiecas uz šādām jomām:
|
1. |
Definīcijas
|
|
2. |
Stabilitāte
|
|
3. |
Drošības attālums un brīvsāni
|
|
4. |
Kuģa korpusa atvērumu un virsbūvju ūdensdrošība
|
|
5. |
Aprīkojums
|
|
6. |
Papildu noteikumi attiecībā uz pasažieru kuģiem
|
|
7. |
Karavānas un konteineru pārvadāšana
|
IV PIELIKUMS
IESPĒJAMU TO TEHNISKO PRASĪBU PAZEMINĀJUMU ASPEKTI, KO PIEMĒRO KUĢIEM IEKŠĒJO ŪDENSCEĻU 3. UN 4. ZONĀ
Visas pazeminātas tehniskās prasības, ko pieļauj dalībvalsts saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 7. punktu, attiecībā uz kuģiem, kas darbojas tikai un vienīgi šīs dalībvalsts teritorijas 3. zonas vai 4. zonas ūdensceļos, attiecas uz šādām jomām:
|
|
3. zona
|
|
|
4. zona
|
V PIELIKUMS
KOPIENAS IEKŠĒJĀS KUĢOŠANAS SERTIFIKĀTU PARAUGI
I DAĻA
KOPIENAS IEKŠĒJĀS KUĢOŠANAS SERTIFIKĀTA PARAUGS
II DAĻA
KOPIENAS PAPILDU IEKŠĒJĀS KUĢOŠANAS SERTIFIKĀTA PARAUGS
III DAĻA
KOPIENAS PAGAIDU IEKŠĒJĀS KUĢOŠANAS SERTIFIKĀTA PARAUGS
VI PIELIKUMS
KOPIENAS IEKŠĒJĀS KUĢOŠANAS SERTIFIKĀTU REĢISTRA PARAUGS
VII PIELIKUMS
KLASIFICĒŠANAS SABIEDRĪBAS
SATURS
|
I daļa: |
klasificēšanas sabiedrību apstiprināšanas kritēriji |
|
II daļa: |
klasificēšanas sabiedrību apstiprināšanas kārtība |
|
III daļa: |
apstiprināto klasificēšanas sabiedrību saraksts |
I DAĻA
KLASIFICĒŠANAS SABIEDRĪBU APSTIPRINĀŠANAS KRITĒRIJI
Klasificēšanas sabiedrībām, kam nepieciešams apstiprinājums saskaņā ar direktīvas 10. pantu, jāatbilst visiem šiem kritērijiem:
|
1) |
Klasificēšanas sabiedrībai jāvar dokumentāri pierādīt plaša pieredze iekšējo ūdensceļu kuģu, tostarp bīstamo preču pārvadāšanai paredzēto kuģu, konstrukcijas un uzbūves novērtēšanā. Klasificēšanas sabiedrībai jābūt visaptverošiem noteikumiem attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģu, tostarp bīstamo preču pārvadāšanai paredzēto kuģu, konstrukciju, uzbūvi un periodiskajām pārbaudēm, kas publicēti vismaz holandiešu, angļu, franču vai vācu valodā un tiek pastāvīgi atjaunināti un pilnveidoti ar zinātniskās izpētes un izstrādes programmu starpniecību. Šie noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar spēkā esošo Kopienas tiesību aktu vai starptautisko nolīgumu noteikumiem. |
|
2) |
Klasificēšanas sabiedrībai katru gadu jāpublicē tās kuģu reģistrs. |
|
3) |
Klasificēšanas sabiedrību nedrīkst kontrolēt kuģu īpašnieki vai kuģu būvētāji, vai citi, kas komerciāli iesaistīti kuģu konstruēšanā, ražošanā, aprīkošanā, remontā, darbībā vai apdrošināšanā. Klasificēšanas sabiedrība nedrīkst būt atkarīga no kāda viena komercuzņēmuma savu ieņēmumu dēļ. |
|
4) |
Klasificēšanas sabiedrības, kas pilnvarota pieņemt lēmumus un rīkoties visās tai saistošajās jomās saskaņā ar noteikumiem, kas nosaka iekšējo ūdensceļu transportu, galvenajam birojam vai tās filiālei jāatrodas vienā no dalībvalstīm. |
|
5) |
Klasificēšanas sabiedrībai un tās speciālistiem jābūt ar labu reputāciju iekšējo ūdensceļu transporta jomā, speciālistiem jāvar apliecināt savas profesionālās spējas. Par speciālistu rīcību atbild klasificēšanas sabiedrība. |
|
6) |
Klasificēšanas sabiedrības rīcībā jābūt ievērojamam tehniskajam, pārvaldes, atbalsta, pārbaužu un zinātniskās izpētes personālam proporcionāli saviem uzdevumiem un klasificētajiem kuģiem, kā arī gādājot par savu iespēju attīstīšanu un noteikumu atjaunināšanu. Klasificēšanas sabiedrībai jābūt inspektoriem vismaz vienā dalībvalstī. |
|
7) |
Klasificēšanas sabiedrības rīcību nosaka ētikas kodekss. |
|
8) |
Klasificēšanas sabiedrību pārvalda un vada tā, lai nodrošinātu dalībvalsts prasīto informācijas konfidencialitāti. |
|
9) |
Klasificēšanas sabiedrība ir gatava sniegt dalībvalstij atbilstīgo informāciju. |
|
10) |
Klasificēšanas sabiedrības vadība ir definējusi un dokumentējusi savu politiku un mērķus, un saistības attiecībā uz kvalitāti un ir nodrošinājusi to, ka šī politika ir izprasta, ieviesta un uzturēta visos klasificēšanas sabiedrības līmeņos. |
|
11) |
Klasificēšanas sabiedrība ir sagatavojusi un ieviesusi, un uztur efektīvu iekšējo kvalitātes sistēmu, kas balstīta uz attiecīgajām starptautiski atzītu kvalitātes standartu daļām un atbilst EN 45004 (pārbaudes iestādes) un EN 29001 standartiem, kā tos skaidro IACS Kvalitātes sistēmas sertificēšanas plāna prasības. Kvalitātes sistēma jāapstiprina tās valsts, kurā atrodas klasificēšanas sabiedrības galvenais birojs vai filiāle, kā paredzēts 4. punktā, administrācijas atzītai neatkarīgai auditoru iestādei, un kvalitātes sistēmai, inter alia, jānodrošina tas, lai:
|
|
12) |
Kvalitātes sistēma jāapstiprina tās valsts, kurā atrodas klasificēšanas sabiedrības galvenais birojs vai filiāle, kā paredzēts 4. punktā, administrācijas atzītai neatkarīgai auditoru iestādei. |
|
13) |
Klasificēšanas sabiedrība apņemas savas prasības saskaņot ar attiecīgajām Eiropas Savienības direktīvām un savlaicīgi sniegt visu atbilstīgo informāciju Komitejai, kas izveidota saskaņā ar direktīvas 19. pantu. |
|
14) |
Klasificēšanas sabiedrība apņemas periodiski apspriesties ar jau apstiprinātajām klasificēšanas sabiedrībām, lai garantētu savu tehnisko standartu un to ieviešanas vienādību un dotu iespēju savu noteikumu izstrādē piedalīties dalībvalsts pārstāvjiem un citām ieinteresētajām pusēm. |
II DAĻA
KLASIFICĒŠANAS SABIEDRĪBU APSTIPRINĀŠANAS KĀRTĪBA
Lēmumu par klasificēšanas sabiedrības apstiprināšanu saskaņā ar direktīvas 10. pantu pieņem Komisija saskaņā ar direktīvas 19. pantā minēto kārtību. Papildus jāievēro šāda kārtība.
|
1) |
Tās valsts, kurā atrodas klasificēšanas sabiedrības, kas pilnvarota pieņemt lēmumus un rīkoties visās tai saistošajās jomās saskaņā ar noteikumiem, kas nosaka iekšējo ūdensceļu transportu, galvenais birojs vai tās filiāle, pārstāvji iesniedz Komisijai apstiprinājuma pieteikumu. Turklāt šīs valsts pārstāvji nosūta visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, vai visi apstiprināšanas kritēriji ir ievēroti. |
|
2) |
Jebkurš Komitejas loceklis var pieprasīt konkrētās klasificēšanas sabiedrības tiešu uzklausīšanu vai arī papildu informācijas vai dokumentācijas nodrošināšanu. |
|
3) |
Apstiprinājuma atsaukšana notiek līdzīgi. Jebkurš Komitejas loceklis var lūgt apstiprinājuma atsaukšanu. Tās valsts pārstāvji, kuri lūdz šādu atsaukumu, iesniedz savu pieteikumu pamatojošu informāciju un dokumentāciju. |
|
4) |
Pieņemot lēmumus, Komisija ņem vērā Reinas kuģniecības centrālās komisijas lēmumus attiecībā uz konkrētās klasificēšanas sabiedrības apstiprinājumu. Pirms apstiprināt klasificēšanas sabiedrību, ko Reinas kuģniecības centrālā komisija nav apstiprinājusi, Komisija apspriežas ar Centrālās komisijas sekretariātu. |
|
5) |
Pēc katra lēmuma par klasificēšanas sabiedrības apstiprinājumu vai apstiprinājuma atsaukšanu groza apstiprināto sabiedrību sarakstu. |
|
6) |
Komisija informē konkrētās klasificēšanas sabiedrības par saviem lēmumiem. |
III DAĻA
APSTIPRINĀTO KLASIFICĒŠANAS SABIEDRĪBU SARAKSTS
Pamatojoties uz I un II daļā izklāstītajiem kritērijiem, šādas klasificēšanas sabiedrības ir apstiprinātas saskaņā ar direktīvas 10. pantu:
|
1) |
Bureau Veritas |
|
2) |
Germanischer Lloyd |
|
3) |
Lloyd's Register of Shipping |
Līdz to apstiprināšanai saskaņā ar I un II daļu, klasificēšanas sabiedrības, ko dalībvalsts ir atzinusi un apstiprinājusi, un pilnvarojusi saskaņā ar Padomes Direktīvu 94/57/EK (1994. gada 22. novembris) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (1), šobrīd ir apstiprinātas saskaņā ar minētās direktīvas 10. pantu tikai attiecībā uz kuģiem, kas darbojas vienīgi šīs dalībvalsts ūdensceļos.
(1) OV L 319, 12.12.1994., 20. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/84/EK (OV L 324, 29.11.2002., 53. lpp.).
VIII PIELIKUMS
PĀRBAUŽU VEIKŠANAS KĀRTĪBAS NOTEIKUMI
1. pants
Ja iestādes pārbaudē atklāj, ka kuģa sertifikāts nav derīgs vai ka šis kuģis neatbilst sertifikātā noteiktajām prasībām, taču šāds nederīgums vai prasību neievērošana nerada vērā ņemamu apdraudējumu, kuģa īpašniekam vai viņa pārstāvim jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai situāciju labotu. Septiņu dienu laikā par to jāinformē iestāde, kas sertifikātu izsniegusi vai beidzamajā reizē to atjaunojusi.
2. pants
Ja, veicot 1. pantā minēto pārbaudi, iestādes atklāj, ka sertifikāta nav vai arī ka kuģis rada vērā ņemamu apdraudējumu, tās var neatļaut kuģim turpināt darbību, iekams nav veikti nepieciešamie pasākumi, lai situāciju labotu.
Tās var arī paredzēt pasākumus, kādi nodrošinātu kuģa darbības drošu turpināšanu, nepieciešamības gadījumā pārtraucot kuģa transporta darbību vietā, kur to iespējams vai nu pārbaudīt, vai remontēt. Septiņu dienu laikā par to jāinformē iestāde, kas sertifikātu izsniegusi vai beidzamajā reizē to atjaunojusi.
3. pants
Dalībvalsts, kas nav ļāvusi kuģim turpināt darbību vai ir paziņojusi kuģa īpašniekam par savu nodomu tā rīkoties, ja atklātās nepilnības netiks novērstas, septiņu dienu laikā informē tās dalībvalsts iestādi, kas sertifikātu izsniegusi vai beidzamajā reizē to atjaunojusi, par savu pieņemto vai paredzamo lēmumu.
4. pants
Visos lēmumos par kuģa turpmākās darbības pārtraukšanu, kas pieņemti atbilstoši pasākumiem, kādi pieņemti šīs direktīvas ieviešanas rezultātā, detalizēti jānorāda iemesli, uz kuriem lēmums pamatots. Tas bez kavēšanās jādara zināms ieinteresētajai pusei, kas vienlaikus jāinformē par tai pieejamajām pārsūdzības procedūrām saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī par šādu pārsūdzības procedūru laika ierobežojumiem.
IX PIELIKUMS
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SIGNĀLGAISMĀM, RADARA IEKĀRTĀM UN PAGRIEZIENA ĀTRUMA INDIKATORIEM
|
I daļa: |
Prasības attiecībā uz gaismu krāsu un intensitāti un signāllaternu apstiprinājumu iekšējo ūdensceļu kuģiem |
|
II daļa: |
Prasības attiecībā uz signāllaternu testēšanas un apstiprināšanas nosacījumiem iekšējo ūdensceļu kuģiem |
|
III daļa: |
Minimālās prasības un pārbaudes nosacījumi attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģu navigācijā izmantojamām radara iekārtām |
|
IV daļa: |
Minimālās prasības un pārbaudes nosacījumi attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģos izmantojamiem pagrieziena ātruma indikatoriem |
|
V daļa: |
Prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģos izmantotās radara iekārtas un pagrieziena ātruma indikatoru uzstādīšanu un veiktspējas pārbaudi |
|
VI daļa: |
Pārbaudes institūtu, apstiprināto iekārtu un apstiprināto montāžas firmu piemēru saraksts |
I DAĻA
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ GAISMU KRĀSU UN INTENSITĀTI UN SIGNĀLLATERNU APSTIPRINĀJUMU IEKŠĒJO ŪDENSCEĻU KUĢIEM
Saturs
|
1. nodaļa |
Definīcijas |
|
Panti 1.01. |
Signāllaternas |
|
1.02. |
Signālgaismas |
|
1.03. |
Gaismas avoti |
|
1.04. |
Optika |
|
1.05. |
Filtrs |
|
1.06. |
Attiecība starp IO, IB un t |
|
2. nodaļa |
Prasības attiecībā uz signālgaismām |
|
Panti 2.01. |
Signālgaismu krāsa |
|
2.02. |
Signālgaismu gaismas intensitāte un diapazons |
|
2.03. |
Signālgaismu izkliede |
|
3. nodaļa |
Prasības attiecībā uz signāllaternām |
|
Pants 3.01. |
Tehniskās prasības |
|
4. nodaļa |
Pārbaudes, apstiprinājums un marķējumi |
|
Panti 4.01. |
Tipa pārbaudes |
|
4.02. |
Pārbaudes procedūra |
|
4.03. |
Apstiprinājuma sertifikāts |
|
4.04. |
Pārbaudes uz vietas |
|
4.05. |
Marķējumi |
|
1. pielikums |
Iekšējo ūdensceļu kuģu signāllaternu apstiprinājuma sertifikāts |
1. nodaļa
Definīcijas
1.01. pants
Signālaternas
|
1. |
“Laterna” ir plūsmas no mākslīga gaismas avota izplatīšanas ierīce; tā ietver arī komponentus, kas nepieciešami gaismas filtrēšanai, laušanai vai atstarošanai un gaismas avota turēšanai vai darbināšanai. |
|
2. |
Laternas, kas paredzētas signālu došanai uz kuģa, sauc par signāllaternām. |
1.02. pants
Signālgaismas
|
1. |
“Signālgaismas” ir gaismas signāli, ko emitē signālaternas. |
|
2. |
“Masta gala gaisma” ir balta gaisma, kas redzama horizontālā 225° lokā un projicē vienotu nepārtrauktu staru kūli pār 112°30′ uz katru pusi, t. i., no kuģa priekšgala par 22°30′ uz kuģa pakaļgalu abās pusēs. |
|
3. |
“Sānu gaismas” ir zaļa gaisma uz labā borta pusi un sarkana gaisma uz kreisā borta pusi; abām šīm gaismām jābūt redzamām horizontālā 225° lokā un jāprojicē vienots nepārtrauktu staru kūlis, t. i., no kuģa priekšgala par 22°30′ uz kuģa pakaļgalu. |
|
4. |
“Kuģa pakaļgala gaisma” ir balta gaisma, kas redzama horizontālā 225° lokā un projicē vienotu nepārtrauktu staru kūli pār 67°30′ sektoru gar katru pusi no kuģa pakaļgala. |
|
5. |
“Dzeltena kuģa pakaļgala gaisma” ir dzeltena gaisma, kas redzama horizontālā 135° lokā un projicē vienotu nepārtrauktu staru kūli pār 67°30′ sektoru gar katru pusi no kuģa pakaļgala. |
|
6. |
“No visām pusēm redzama gaisma” ir gaisma, kas redzama horizontālā 360° lokā un projicē vienotu nepārtrauktu staru kūli. |
|
7. |
Mirgojoša gaisma ir regulāru gaismas periodu vienā laika vienībā sērija. |
|
8. |
Signālgaismas klasificē atbilstoši to gaismas intensitātei kā:
|
1.03. pants
Gaismas avoti
“Gaismas avoti” ir elektriskas vai neelektriskas ierīces, kas konstruētas, lai nodrošinātu gaismas plūsmas signālaternās.
1.04. pants
Optika
|
1. |
“Optika” ir ierīce, kas apvieno staru laušanas, atstarošanas vai laušanas un atstarošanas komponentus, ieskaitot to turētājus. Šo komponentu funkcija ir virzīt starus no gaismas avota jaunā, noteiktā virzienā. |
|
2. |
“Krāsaina optika” ir optika, kas modificē pārraidītās gaismas krāsu un intensitāti. |
|
3. |
“Neitrāla optika” ir optika, kas modificē pārraidītās gaismas intensitāti. |
1.05. pants
Filtrs
|
1. |
“Krāsains filtrs” ir selektīvs filtrs, kas modificē pārraidītās gaismas krāsu un intensitāti. |
|
2. |
“Neitrāls filtrs” ir neselektīvs komponents, kas modificē pārraidītās gaismas intensitāti. |
1.06. pants
Attiecība starp IO, IB un t
|
IO |
ir fotometriskā gaismas intensitāte kandelās (cd), ko mēra pie parastā elektrisko lampu sprieguma. |
|
IB |
ir darba gaismas intensitāte kandelās (cd). |
|
t |
ir diapazons kilometros (km). |
Ņemot vērā, piemēram, gaismas avota novecošanu, optikas netīrības pakāpi un sprieguma variācijas kuģa energosistēmā, IB pieņemta kā par 25 procentiem mazāka par IO.
Attiecīgi:
|
|
IB = 0,75 · IO |
Attiecība starp signālgaismu IB un t ir parādīta ar šādu vienādojumu:
|
|
IB = 0,2 · t2 · q– t |
Atmosfēriskās pārvades koeficients q ir pieņemts kā 0,76 atbilstoši 14,3 km meteoroloģiskajai redzamībai.
2. nodaļa
Prasības attiecībā uz signālgaismām
2.01. pants
Signālgaismu krāsa
|
1. |
Uz gaismām attiecas piecu krāsu signālsistēma, kas sevī ietver šādas krāsas:
Šai sistēmai jāatbilst Starptautiskās Apgaismojuma komisijas ieteikumiem “Signālgaismu krāsas”, IEC publikācija Nr. 2.2. (TC-1.6) 1975. Krāsa piemēro signāllaternas emitētajām gaismas plūsmām. |
|
2. |
Signālgaismu krāsu robežām jābūt demarķētām ar hromatiskās diagrammas krustpunktu koordinātēm atbilstoši IEC publikācijai Nr. 2.2 (TC-1.6) 1975 (skatīt hromatiskuma diagrammu) šādi:
IEC hromatiskuma diagramma
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2.02. pants
Signālgaismu intensitāte un diapazons
Turpmākajā tabulā dotas pieļaujamās IO, IB un t robežas (dienas laika un nakts laika lietojums) atbilstoši signālgaismu raksturam. Norādītās vērtības attiecas uz signāllaternu emitēto gaismas plūsmu.
IO un IB ir dotas cd un t — km.
Maksimālās un minimālās vērtības
|
Signālgaismu raksturs |
Signālgaismas krāsa |
||||||||
|
Balta |
Zaļa/sarkana |
Dzeltena |
Zila |
||||||
|
min. |
maks. |
min. |
maks. |
min. |
maks. |
min. |
maks. |
||
|
parasta |
IO |
2,7 |
10,0 |
1,2 |
4,7 |
1,1 |
3,2 |
0,9 |
2,7 |
|
IB |
2,0 |
7,5 |
0,9 |
3,5 |
0,8 |
2,4 |
0,7 |
2,0 |
|
|
t |
2,3 |
3,7 |
1,7 |
2,8 |
1,6 |
2,5 |
1,5 |
2,3 |
|
|
spilgta |
IO |
12,0 |
33,0 |
6,7 |
27,0 |
4,8 |
20,0 |
6,7 |
27,0 |
|
IB |
9,0 |
25,0 |
5,0 |
20,0 |
3,6 |
15,0 |
5,0 |
20,0 |
|
|
t |
3,9 |
5,3 |
3,2 |
5,0 |
2,9 |
4,6 |
3,2 |
5,0 |
|
|
spēcīga |
IO |
47,0 |
133,0 |
— |
— |
47,0 |
133,0 |
— |
— |
|
IB |
35,0 |
100,0 |
— |
— |
35,0 |
100,0 |
— |
— |
|
|
t |
5,9 |
8,0 |
— |
— |
5,9 |
8,0 |
— |
— |
|
Tomēr attiecībā uz dzelteno mirgojošo gaismu lietojumu dienas laikā piemēro 900 cd minimālo gaismas intensitāti.
2.03. pants
Signālgaismas izkliede
|
1. |
Gaismas intensitātes horizontālā izkliede
|
|
2. |
Gaismas intensitātes vertikālā izkliede Gadījumā, ja notiek sasvēršanās uz sāniem par ± 5° vai ± 7,5° no horizontālā līmeņa, pirmajā gadījumā jāsaglabājas gaismas intensitātei, kas vienāda vismaz ar 80 %, un otrajā gadījumā – 60 % no gaismas intensitātes, kas atbilst 0° sasverei, tomēr tā nedrīkst pārsniegt šo intensitāti vairāk kā 1,2 reizes. |
3. nodaļa
Prasības attiecībā uz signāllaternām
3.01. pants
Tehniskās prasības
|
1. |
Signāllaternu un gaismas avotu uzbūvei un materiāliem jābūt tādiem, lai nodrošinātu to drošumu un izturību. |
|
2. |
Laternu komponenti (piemēram, šķērsstiprinājumi) nedrīkst pasliktināt gaismas intensitāti, krāsas vai izkliedi. |
|
3. |
Jābūt iespējai signāllaternas uzstādīt uz kuģa vienkārši un pareizajā stāvoklī. |
|
4. |
Gaismas avota nomaiņai jābūt viegli veicamai. |
4. nodaļa
Pārbaudes, apstiprinājums un marķējumi
4.01. pants
Tipa pārbaudes
Tipa pārbaude saskaņā ar “Signāllaternu pārbaudīšanas un apstiprināšanas nosacījumiem uz iekšējo ūdensceļu kuģiem” ir paredzēta, lai pārliecinātos, vai signālaternas un to gaismas avots atbilst šīm prasībām.
4.02. pants
Pārbaudes procedūra
|
1. |
Kompetentajai pārbaudes iestādei iesniedz tipa pārbaudes pieteikums kopā ar vismaz diviem plānu eksemplāriem un diviem laternas paraugiem, kā arī to nepieciešamajiem gaismas avotiem. |
|
2. |
Ja pārbaude nerada iebildumus, vienu pieteikumam pievienoto plāna eksemplāru līdz ar tajā ierakstītu apstiprinājumu un vienu apstiprinātā parauga laternu atdod pieteikuma iesniedzējam. Otro eksemplāru un otro laternas paraugu saglabā pārbaudes iestāde. |
|
3. |
Ražotājs apliecina pārbaudes iestādei, ka visi sērijveidā ražoto laternu komponenti atbilst tipa pārbaudes laternas komponentiem. |
4.03. pants
Apstiprinājuma sertifikāts
|
1. |
Ja tipa pārbaude parāda, ka šīs prasības ir ievērotas, signāllaternas tipu apstiprina un pieteikuma iesniedzējam izsniedz apstiprinājuma sertifikātu, kas balstīts uz tā paraugu šīs daļas pielikumā un kurā ir 4.05. pantā minētie marķējumi. |
|
2. |
Apstiprinājuma sertifikāta turētājs:
|
4.04. pants
Pārbaudes uz vietas
|
1. |
Pārbaudes iestādei ir tiesības pārbaudīšanai nepieciešamos signāllaternu paraugus paņemt no sērijveidā ražotajām laternām. |
|
2. |
Ja pārbaude atklāj ievērojamus trūkumus, apstiprinājumu var atsaukt. |
4.05. pants
Marķējumi
|
1. |
Apstiprinātajām signāllaternām, opticām un gaismas avotiem jābūt marķētiem, kā šeit norādīts:
kur “ “X” norāda apstiprinājumu izsniegušo valsti, kur:
|
e · X · YY · nnn
e” ir apstiprinājuma atzīme,|
2. |
Marķējumiem jābūt skaidri saskatāmiem un nenoņemami piestiprinātiem. |
|
3. |
Marķējumiem uz apvalka jābūt tādiem, lai signāllaternu nevajadzētu noņemt, ja tie jāapskata uz kuģa. Ja optika un apvalks nav atdalāmi, pietiek ar marķējumu uz apvalka. |
|
4. |
Marķējumi, kas norādīti 1. punktā, drīkst būt tikai uz apstiprinātām signāllaternām, optikām un gaismas avotiem. |
|
5. |
Pārbaudes iestādei bez kavēšanās informē Komiteju par piešķirtajiem marķējumiem. Pielikums
|
II DAĻA
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SIGNĀLLATERNU TESTĒŠANAS UN APSTIPRINĀŠANAS NOSACĪJUMIEM IEKŠĒJO ŪDENSCEĻU KUĢIEM
Saturs
|
1. nodaļa |
Vispārīgi noteikumi |
|
Panti 1.01. |
Standarta spriegumi |
|
1.02. |
Ekspluatācijas prasības |
|
1.03. |
Uzstādīšana |
|
1.04. |
Fotometriskās prasības |
|
1.05. |
Komponenti |
|
1.06. |
Tehniskā apkope |
|
1.07. |
Drošuma prasības |
|
1.08. |
Piederumi |
|
1.09. |
Neelektriskās signāllaternas |
|
1.10. |
Divkāršās laternas |
|
2. nodaļa |
Fotometriskās un kolorimetriskās prasības |
|
Panti 2.01. |
Fotometriskās prasības |
|
2.02. |
Kolorimetriskās prasības |
|
3. nodaļa |
Ražošanas prasības |
|
Panti 3.01. |
elektriskās laternas |
|
3.02. |
Filtri un optiskie stikli |
|
3.03. |
Elektriskie gaismas avoti |
|
4. nodaļa |
Pārbaudes un apstiprinājuma procedūra |
|
Panti 4.01. |
Vispārīgie procedūras noteikumi |
|
4.02. |
Piemērošana |
|
4.03. |
Pārbaude |
|
4.04. |
Apstiprinājums |
|
4.05. |
Apstiprinājuma derīguma pārtraukšana |
|
Pielikums |
Vides pārbaudes |
|
1. |
Pārbaude attiecībā uz aizsardzību pret ūdens šļakatām un putekļiem |
|
2. |
Atmosfēras mitruma pārbaude |
|
3. |
Aukstuma pārbaude |
|
4. |
Karstuma pārbaude |
|
5. |
Vibrācijas pārbaude |
|
6. |
Pastiprinātas izturības pret laika apstākļu iedarbību pārbaude |
|
7. |
Izturības pret sālsūdens un laika apstākļu iedarbību pārbaude (jūras miglas pārbaude). |
1. nodaļa
Vispārīgi noteikumi
1.01. pants
Standarta spriegumi
Iekšējo ūdensceļu signāllaternu standarta spriegumi ir 230 V, 115 V, 110 V, 24 V un 12 V. Pēc iespējas jāizmanto 24 V ierīces.
1.02. pants
Ekspluatācijas prasības
Ikdienas kuģa darbība nedrīkst traucēt signāllaternu un to piederumu parastu ekspluatāciju. Jo īpaši visiem izmantotajiem optiskajiem komponentiem un galvenajām to montāžas un regulēšanas daļām jābūt ražotām tā, lai to stāvokli, kolīdz tāds noteikts, ekspluatācijas laikā nevarētu izmainīt.
1.03. pants
Uzstādīšana
Daļām, kas paredzētas signāllaternu uzstādīšanai uz kuģa, jābūt ražotām tā, lai, kolīdz tās ieregulētas, laternu stāvokli, kad tas nostiprināts, ekspluatācijas laikā nevarētu izmainīt.
1.04. pants
Fotometriskās prasības
Signāllaternām jānodrošina paredzētā gaismas intensitātes izkliede; identificējošā gaismas krāsa un paredzētā intensitāte jāsasniedz, kolīdz gaisma ir ieslēgta.
1.05. pants
Komponenti
Signāllaternās drīkst izmantot tikai tos komponentus, kas ražoti šajā nolūkā.
1.06. pants
Tehniskā apkope
Signāllaternu un to piederumu uzbūves metodei jānodrošina to regulāras tehniskās apkopes iespēja, un nepieciešamības gadījumā jābūt iespējai gaismas avotus viegli nomainīt pat tumsas apstākļos.
1.07. pants
Drošuma prasības
Signāllaternām un to piederumiem jābūt ražotiem un proporcionāli veidotiem tā, lai tos varētu ekspluatēt, darbināt un uzraudzīt bez cilvēku apdraudējuma.
1.08. pants
Piederumi
Laternu piederumiem jābūt konstruētiem un ražotiem tā, lai to izkārtojums, uzstādījums un savienojums netraucētu laternu parasto lietojumu un pienācīgu funkcionēšanu.
1.09. pants
Neelektriskās signāllaternas
Neelektriskās signāllaternas jākonstruē un jāražo atbilstīgi šīs nodaļas 1.02.-1.08. pantam un tā, lai tās atbilstu 3. nodaļas prasībām. 2. nodaļā paredzētās prasības attiecībā uz pārbaudes un apstiprinājuma nosacījumiem piemēro mutatis mutandis.
1.10. pants
Divkāršās laternas
Jābūt iespējai lietot divas laternas, uzstādītas viena virs otras vienā apvalkā (divkāršā laterna), kā vienu laternu. Nekādā gadījumā abus divkāršās laternas gaismas avotus nedrīkst izmantot vienlaicīgi.
2. nodaļa
Fotometriskās un kolorimetriskās prasības
2.01. pants
Fotometriskās prasības
|
1. |
Fotometriskās specifikācijas attiecībā uz signāllaternām ir noteiktas “Prasībās attiecībā uz gaismu krāsu un intensitāti un signāllaternu apstiprinājumu iekšējo ūdensceļu kuģiem”. |
|
2. |
Signāllaternu konstrukcijai ir jāgarantē, lai gaismu nevarētu atstarot vai pārtraukt. Reflektoru lietojums nav atļauts. |
|
3. |
Divkrāsu vai trīskrāsu gaismu gadījumā gaismas krāsas projekcija ārpus tā sektora robežām, kas šai krāsai paredzēts, ir efektīvi jānovērš, ieskaitot stikla iekšpusi. |
|
4. |
Šīs prasības mutatis mutandis attiecas uz neelektriskajām gaismām. |
2.02. pants
Kolorimetriskās prasības
|
1. |
Kolorimetriskās specifikācijas attiecībā uz signāllaternām ir noteiktas “Prasībās attiecībā uz gaismu krāsu un intensitāti un signāllaternu apstiprinājumu iekšējo ūdensceļu kuģiem”. |
|
2. |
Gaismas krāsai, ko emitē signāllaternas, attiecībā uz gaismas avota izmantoto krāsas temperatūru jāatrodas atbilstošā hromatiskajā pozīcijā, kas noteikta “Prasībās attiecībā uz gaismu krāsu un intensitāti un signāllaternu apstiprinājumu iekšējo ūdensceļu kuģiem”. |
|
3. |
Signālgaismu krāsai jānāk tikai no filtriem (optiku, stiklu) un viscaur krāsotiem optiskajiem stikliem, ja pārraidītās gaismas hromatiskie punkti neatšķiras vairāk kā par 0,01 no savām koordinātēm IEC hromatiskuma diagrammā. Krāsainas spuldzes nav atļautas. |
|
4. |
Krāsaino stiklu (filtru) caurredzamībai jābūt tādai, lai izmantotā gaismas avota krāsas temperatūrā tiktu sasniegta paredzētā gaismas intensitāte. |
|
5. |
Gaismas avota gaismas atstarojums uz signāllaternas daļām nedrīkst būt selektīvs, t. i., signāllaternā izmantotā gaismas avota trihromatiskās koordinātes x un y izmantotās krāsas temperatūrā pēc atstarošanas nedrīkst novirzīties vairāk kā par 0,01. |
|
6. |
Bezkrāsainais stikls izmantotās krāsas temperatūrā nedrīkst selektīvi ietekmēt emitēto gaismu. Līdzīgā kārtā pēc intensīvas ekspluatācijas perioda signāllaternā izmantotā gaismas avota trihromatiskās koordinātes x un y nedrīkst atšķirties vairāk kā par 0,01, kolīdz gaisma ir izkļuvusi cauri stiklam. |
|
7. |
Neelektrisko signāllaternu gaismas krāsai izmantotā gaismas avota temperatūrā jābūt atbilstošā hromatiskajā pozīcijā, kāda noteikta “Prasībās attiecībā uz gaismu krāsu un intensitāti un signāllaternu apstiprinājumu iekšējo ūdensceļu kuģiem”. |
|
8. |
Gaismas krāsai no neelektriskām krāsainajām signāllaternām jānāk tikai no viscaur krāsota silikāta stikla. Krāsaino neelektrisko laternu visiem krāsotajiem silikāta stikliem jābūt tādiem, lai krāsas temperatūrā, kas ir vistuvākā neelektriskajam gaismas avotam, tiktu panākta paredzētā gaismas intensitāte. |
3. nodaļa
Ražošanas prasības
3.01. pants
Elektriskās signāllaternas
|
1. |
Visām laternu daļām jāiztur īpaši ekspluatācijas spriedzes, kas izriet no kuģa kustības, vibrācijām, korozijas, temperatūru atšķirībām, triecieniem kuģa piekraušanas laikā un kuģojot ledū, kā arī citas ietekmes, kas var rasties uz kuģa. |
|
2. |
Laternas konstrukcijai, materiāliem un ieguldītajam darbam jāgarantē stabilitāte un jānodrošina tas, lai pēc mehāniskas un termiskas spriedzes un pakļaušanas ultravioleto staru iedarbībai saskaņā ar šīm prasībām, laternas veiktspēja būtu nemainīga; jo īpaši jāsaglabā laternas fotometriskās un kolorimetriskās īpašības. |
|
3. |
Komponentiem, kas pakļauti korozijai, jābūt ražotiem no koroziju izturīgiem materiāliem vai arī jābūt nodrošinātiem ar efektīvu pretkorozijas aizsardzību. |
|
4. |
Izmantotie materiāli nedrīkst būt higroskopiski, ja tas var kaitēt iekārtu, ierīču un piederumu darbībai. |
|
5. |
Izmantotajiem materiāliem jābūt ļoti ugunsdrošiem. |
|
6. |
Pārbaudes iestāde var piešķirt atbrīvojumus attiecībā uz materiālu īpašībām, ar nosacījumu, ka ražošanas veids garantē drošību. |
|
7. |
Signāllaternas ir jātestē, lai pārliecinātos par to piemērotību lietojumam uz kuģa. Pārbaudes jāiedala vides un ekspluatācijas prasību pārbaudēs. |
|
8. |
Vides prasības:
|
|
9. |
Piemērotība ekspluatācijai
|
|||||||||||||||||||||||
|
10. |
Apkārtējās vides nosacījumi uz kuģiem Parastie, ārkārtējie un transporta apkārtējās vides nosacījumi, kādi minēti 8. punkta a) apakšpunktā, ir balstīti uz ierosinātajiem papildinājumiem IEC publikācijās 92-101 un 92-504. Pārējās vērtības, kas no tiem atšķiras, ir marķētas ar *.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
11. |
Signāllaternām jāiztur papildinājumā noteiktās vides pārbaudes: |
|
12. |
Laternu komponenti, kas ražoti no organiskiem materiāliem, nedrīkst būt jutīgi pret ultravioleto starojumu. Pēc 720 stundu ilgas pārbaudes atbilstoši pielikuma 6. iedaļai kvalitāte nedrīkst būt pasliktinājusies, un trihromatiskās koordinātes x un y nedrīkst atšķirties vairāk kā par 0,01 salīdzinājumā ar caurredzamajām daļām, kas nav bijušas pakļautas nedz starojumam, nedz ūdenim. |
|
13. |
Laternu caurredzamajām daļām un ekrāniem jābūt konstruētiem un ražotiem tā, lai, ievērojot parastas kuģa prasības, paildzinātu darbības laiku ar par 10 % pārsniegtu spriegumu un + 45 °C apkārtējā gaisa temperatūrā, tie nebūtu nedz deformējušies, nedz mainījušies, nedz sabojāti. |
|
14. |
Ar paildzinātu darbības laiku un par 10 % pārsniegtu spriegumu, un + 60 °C apkārtējā gaisa temperatūrā laternām jāpaliek neskartām to turētājos, kad tās uz astoņām stundām tiek pakļautas 1 000 N (ņūtonu) spēka iedarbībai. |
|
15. |
Laternām jābūt izturīgām pret īslaicīgu iegremdi. Paildzinātā darbības laikā un ar par 10 % pārsniegtu spriegumu, un + 60 °C apkārtējā gaisa temperatūrā laternas nedrīkst ietekmēt mērcēšana traukā, kas satur 10 litrus ūdens + 15°-+ 20 °C temperatūrā. |
|
16. |
Par izmantoto materiālu izturību jāpārliecinās darba apstākļos; jo īpaši materiāliem ekspluatācijas laikā jāvar izturēt to augstākā nepārtraukta lietojuma temperatūra. |
|
17. |
Ja laternās ir nemetāliski komponenti, jānosaka to nepārtrauktā lietojuma temperatūra kuģa apstākļos + 45 °C apkārtējā gaisa temperatūrā. Ja šādi noteikta nemetālisko materiālu nepārtraukta lietojuma temperatūra pārsniedz maksimālās temperatūras, kas norādītas X un XI tabulā IEC publikācijas 598 1. daļā, jāveic speciālas pārbaudes, lai noteiktu šo laternu daļu izturību nepārtrauktas mehāniskās, termiskās un klimatiskās spriedzes apstākļos. |
|
18. |
Daļu nedeformējamības pārbaudēs nepārtraukta lietojuma temperatūrā, laterna ir jānovieto darbības stāvoklī vieglā pastāvīgā gaismas plūsmā (v = aptuveni 0,5 m/s) + 45 °C apkārtējā gaisa temperatūrā atbilstīgi kuģa apstākļiem. kamēr laternas sasniedz savu temperatūru un kolīdz darba temperatūra ir sasniegta, nemetāliskās daļas ir jāpakļauj mehāniskajai spriedzei, ievērojot šo daļu uzdevumu vai arī iespējamās manipulācijas ar šīm daļām. Tās caurredzamās laternu daļas, kas nav silikāta stikls, jāpakļauj 5 mm × 6 mm metāliska perforatora darbībai, kas novada nepārtrauktu 6,5 N spēku (līdzvērtīgs pirkstu spiedienam) caurredzamās daļas augšējās un apakšējās malas pusceļā. Šādas mehāniskās spriedzes rezultātā daļa nedrīkst nekādā veidā deformēties. |
|
19. |
Pārbaudot komponentu izturību pret atmosfērisko iedarbību, laternas ar nemetāliskiem komponentiem, kas parasti pakļautas klimatiskajiem apstākļiem, jānovieto klimata kamerā uz 12 secīgām stundām pārmaiņus 45 °C temperatūras un 95 % relatīvā mitruma atmosfērā un – 20 °C temperatūras atmosfērā un ar pārtraukumiem jādarbina atbilstoši kuģa apstākļiem tā, lai tās tiktu pakļautas karstuma-mitruma un aukstuma cikliem un zemas un augstas temperatūras maiņām uz periodiem, kas atbilst to darbības laikam. Kopējam šīs pārbaudes ilgumam jābūt vismaz 720 stundām. Pārbaude nedrīkst ietekmēt laternas nemetālisko daļu darbības jaudu. |
|
20. |
Laternas daļas, kas ir viegli aizsniedzamas, + 45 °C apkārtējā gaisa temperatūrā nedrīkst sasniegt par + 70 °C augstāku temperatūru, ja tās ir no metāla, vai par + 85 °C augstāku temperatūru, ja tās nav no metāla. |
|
21. |
Laternām jābūt konstruētām un ražotām atbilstoši pieņemtajiem standartiem, un tām jo īpaši jāatbilst IEC publikācijas 598 1. daļai “Kuģi, gaismas — vispārīgas specifikācijas un pārbaudes”. Jāievēro šādu iedaļu prasības:
|
|
22. |
Elektrisko vadu šķērsgriezuma laukums parasti nedrīkst būt mazāks par 1,5 mm2. Savienojumā lietotajam vadam jābūt vismaz HO 7 RN-F tipa vadam vai līdzvērtīgām. |
|
23. |
Kompetentajām pārbaudes iestādēm ir jānosaka un atbilstīgi konkrētajam nolūkam jāapstiprina laternas tipa aizsardzība sprādzienbīstamās zonās. |
|
24. |
Laternu ražošanas metodei jānodrošina:
|
|
25. |
Visām uzstādāmajām laternām līdzi jādod novietojuma un uzstādīšanas instrukcijas, kurās norādīts, kur gaisma ir uzstādāma, kā arī savstarpēji maināmo daļu mērķis un tips. Pārvietojamās laternas jāvar uzstādīt viegli un droši. |
|
26. |
Nepieciešamajiem stiprinājumiem jābūt tādiem, lai savā paredzētajā stāvoklī laternas simetrijas horizontālais līmenis būtu paralēli kuģa ūdenslīnijai. |
|
27. |
Uz katras laternas skaidri un izturīgi jāizvieto šādas atzīmes, punktā, kas pēc laternas uzstādīšanas kuģī paliek redzams:
|
3.02. pants
Filtri un optiskie stikli
|
1. |
Filtriem (optiskajiem un stikla) un optiskajiem stikliem jābūt ražotiem no organiskā stikla (sintētiskā stikla) vai neorganiskā stikla (silikāta stikla). Silikāta stikla filtriem un optiskajiem stikliem jābūt no vismaz IV kategorijas hidrolītiskā tipa stikliem, kādi minēti ISO standartā 719 un garantē divkāršu izturību pret ūdeni. Sintētiskā stikla filtriem un optiskajiem stikliem jābūt divreiz izturīgākiem pret ūdeni salīdzinājumā ar silikāta stiklu. Optiskajiem stikliem jābūt no stikla ar zemu iekšējo spriegumu. |
|
2. |
Filtriem un optiskajiem stikliem pēc iespējas jābūt bez gaisa pūslīšiem, burbulīšiem un piemaisījumiem. Nedrīkst būt virsmas defektu, tādu kā nepulētas (matētas) daļas, dziļi skrāpējumu u. tml. |
|
3. |
Filtriem un optiskajiem stikliem jāatbilst 3.01. panta prasībām. Šie apstākļi nedrīkst ietekmēt to fotometriskās un kolorimetriskās īpašības. |
|
4. |
Sarkanie un zaļie sānu gaismu optiskie stikli nedrīkst būt savstarpēji maināmi. |
|
5. |
Papildus ražotāja atzīmei uz filtriem punktā, kas paliek redzams pēc tam, kad tie ir ievietoti laternās, jābūt salasāmam un izturīgam apstiprinājuma numura un tipa apraksta marķējumam. Šo marķējumu vērtības nedrīkst būt mazākas par minimālo fotometrisko un kolorimetrisko prasību vērtībām. |
3.03. pants
Elektriskie gaismas avoti
|
1. |
Signāllaternās drīkst izmantot tikai kvēldiega spuldzes, kas ražotas šādam nolūkam. Tām jābūt pieejamām standarta spriegumos. Īpašos gadījumos var atļaut izņēmumus. |
|
2. |
Jābūt iespējai kvēldiega spuldzes ievietot signāllaternās tikai tām paredzētajā stāvoklī. Signāllaternās pieļaujami, augstākais, divi nepārprotami stāvokļi. Nepareizi stāvokļi un starpstāvokļi nav pieļaujami. Pārbaudei izvēlas nelabvēlīgāko stāvokli. |
|
3. |
Kvēldiega spuldzēm nedrīkst būt nekādas speciālas īpašības, kas negatīvi ietekmētu to efektivitāti, piemēram, skrambas vai traipi uz kupola vai nepareizs kvēldiega novietojums. |
|
4. |
Kvēldiega spuldžu darba krāsas temperatūra nedrīkst būt mazāka par 2360 K. |
|
5. |
Izmantotajiem stiprinājumiem un spuldzes turētājiem jāatbilst īpašām optiskās sistēmas prasībām un jābūt izturīgiem pret mehāniskajām spriedzēm kuģa darbībā. |
|
6. |
Kvēldiega spuldzes patronai jābūt izturīgai un cieši nostiprinātai pie kupola, tā, lai, darbojoties 100 stundu par 10 % pārsniegtā spriegumā, tā izturētu vienmērīgu rotācijas kustību ar 25 kg cm momentu. |
|
7. |
Uz kvēldiega spuldžu kupola vai patronas salasāmi un izturīgi jābūt marķētai preču zīmei, nominālspriegumam un nomināljaudai un/vai nominālajai gaismas intensitātei, kā arī apstiprinājuma numuram. |
|
8. |
Kvēldiega spuldzēm jāatbilst šādām tolerancēm:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
4. nodaļa
Pārbaudes un apstiprinājuma procedūra
4.01. pants
Vispārīgie procedūras noteikumi
Pārbaudes un apstiprinājuma procedūrai piemēro “Prasības attiecībā uz gaismu krāsu un intensitāti un signāllaternu apstiprinājumu iekšējo ūdensceļu kuģiem”.
4.02. pants
Piemērošana
|
1. |
Ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja iesniegtajam apstiprinājuma pieteikumam jāpievieno šādi dati un dokumentācija, kā arī laternu un to piederumu, ja tādi ir, paraugi:
|
|
2. |
Kopā ar pieteikumu jāiesniedz divi lietošanai gatavi paraugi, katrs ar desmit gaismas avotiem no katra nominālsprieguma, un, ja nepieciešams, pieci krāsainie filtri no katras signāla krāsas, kopā ar uzstādīšanas vai pozicionēšanas ierīci. Pēc pieprasījuma jābūt pieejamiem arī specifiskajiem papildu piederumiem, kas nepieciešami apstiprinājuma pārbaudē. |
|
3. |
Paraugam no visiem viedokļiem jāatbilst paredzētajiem masveida ražošanas modeļiem. Tam jābūt aprīkotam ar visiem piederumiem, kas nepieciešami tā uzstādīšanai vai ievietošanai parastajā darba pozīcijā, kādā tas lietojams uz kuģa atbilstoši savam uzdevumam. Ja kompetentā pārbaudes iestāde tam piekrīt, dažus piederumus var izlaist. |
|
4. |
Pēc pieprasījuma jāpiegādā papildu paraugi, dokumenti un dati. |
|
5. |
Dokumentiem jābūt pārbaudes un apstiprinājuma iestādes valsts valodā. |
|
6. |
Ja apstiprinājuma pieprasījums ir iesniegts attiecībā uz papildu ierīci, 1.-5. punktu piemēro mutatis mutandis, apzinoties, ka papildu daļas iespējams apstiprināt tikai kopā ar apstiprinātajām laternām. |
|
7. |
Sektora gaismas pēc būtības jāiesniedz kā pilnīgs komplekts. |
4.03. pants
Pārbaude
|
1. |
Attiecībā uz jaunu vai grozītu apstiprinātas laternas vai piederuma variantu pārbaudēm ir jāpārliecinās, vai paraugs atbilst šo pārbaudes un apstiprinājuma nosacījumu prasībām un dokumentiem, kas minēti 4.02. panta 1. punkta f) apakšpunktā. |
|
2. |
Apstiprinājuma pārbaude jābalsta uz tiem nosacījumiem, kādi rodas uz kuģa. Pārbaudei jāietver visi gaismas avoti, optiskie stikli un piederumi, kādi jānodrošina un kādi ir paredzēti signāllaternām. |
|
3. |
Fotometrisko un kolorimetrisko pārbaudi veic pie nominālsprieguma. Laternas novērtējumā jāņem vērā horizontālā darbības gaismas intensitāte IB un darbības krāsas temperatūra. |
|
4. |
Daļas vai piederumi jāpārbauda tikai ar tā tipa laternu, kādai tie ir paredzēti. |
|
5. |
Pārbaudes, ko veikušas citas kompetentās iestādes, var pieņemt kā apliecinājumu atbilstībai 3. nodaļas prasībām, ar nosacījumu, ka tās apstiprinātas kā līdzvērtīgas tām pārbaudēm, kādas paredzētas pielikumā “Vides pārbaudes”. |
4.04. pants
Apstiprinājums
|
1. |
Signāllaternu apstiprinājums jābalsta uz “Prasību attiecībā uz gaismu krāsu un intensitāti un signāllaternu apstiprinājumu iekšējo ūdensceļu kuģiem” 4.01.-4.05. pantu. |
|
2. |
Attiecībā uz laternām un piederumiem, kas tiek vai tiks ražotas masveidā, apstiprinājumu pieteikuma iesniedzējam var izsniegt pēc pārbaudes izdarīšanas uz pieteikuma iesniedzēja rēķina, ja pieteikuma iesniedzējs garantē, ka no apstiprinājuma izrietošās tiesības tiks izmantotas pienācīgi. |
|
3. |
Apstiprinājuma gadījumā izdod “Prasību attiecībā uz gaismu krāsu un intensitāti un signāllaternu apstiprinājumu iekšējo ūdensceļu kuģiem” 4.03. pantā minēto apstiprinājuma sertifikātu attiecībā uz konkrēto laternas tipu, un piešķir apstiprinājuma marķējumu saskaņā ar “Prasību” 4.05. pantu. Apstiprinājuma marķējums un sērijas numurs ir redzami un izturīgi jāpiestiprina katrai laternai, kas ražota atbilstoši paraugam, tādā punktā, kas pēc laternas uzstādīšanas uz kuģa paliek skaidri redzams. Oriģinālajiem marķējumiem un tipa aprakstiem jābūt skaidri salasāmiem un izturīgi piestiprinātiem. Pie laternām nedrīkst stiprināt atzīmes, kuras iespējams sajaukt ar marķējumiem. |
|
4. |
Apstiprinājumu var piešķirt uz ierobežotu laikposmu un ievērojot nosacījumus. |
|
5. |
Par apstiprinātas laternas modifikācijām un apstiprinātu laternu papildinājumiem ir jāvienojas ar pārbaudes iestādi. |
|
6. |
Ja laternas apstiprinājums tiek atsaukts, pieteikuma iesniedzējs par to jāinformē tieši. |
|
7. |
Viens katra laternas tipa paraugs paliek pārbaudes iestādē, kura to apstiprinājusi. |
4.05. pants
Apstiprinājuma derīguma pārtraukšana
|
1. |
Apstiprinājums vairs nav derīgs, beidzoties paredzētajam laikposmam vai arī ja to atsauc vai anulē. |
|
2. |
Apstiprinājumu var atsaukt, ja:
Apstiprinājums tiek anulēts, ja nosacījumi, kādi noteikti tā izsniegšanas brīdī, nav ievēroti. |
|
3. |
Ja apstiprinātas signāllaternas ražošana tiek pārtraukta, tas nekavējoties jādara zināms pārbaudes iestādei, kura izdevusi apstiprinājumu. |
|
4. |
Apstiprinājuma anulēšana vai atsaukšana nozīmē to, ka piešķirtā apstiprinājuma numura lietošana ir aizliegta. |
|
5. |
Kolīdz apstiprinājums vairs nav derīgs, sertifikāts jāiesniedz to izsniegušajai pārbaudes iestādei anulēšanas nolūkā. |
Pielikums
Vides pārbaudes
1. Pārbaude attiecībā uz aizsardzību pret ūdens šļakatām un putekļiem
|
1.1 |
Laternas tipa aizsardzība jāgarantē atbilstoši IEC publikācijas 598-1. daļas klasifikācijai IP 55. Pārbaude attiecībā uz parauga aizsardzību pret ūdens šļakatām un pret putekļiem un rezultātu novērtēšana jāveic atbilstoši IEC publikācijas 529 klasifikācijai IP 55. Pirmais “5” nozīmē aizsardzību pret putekļiem. Tas nozīmē: zemsprieguma komponentu pilnīga putekļu droša aizsardzība un aizsardzība pret kaitīgiem putekļu nosēdumiem. Putekļu iespiešanās nav pilnībā novērsta. Otrais “5” nozīmē aizsardzību pret ūdens šļakatām. Tas nozīmē, ka ūdens strūklai, kuru mērķē uz laternu no visām pusēm, nav kaitīgas iedarbības uz to. |
|
1.2 |
Parauga aizsardzību pret ūdeni novērtē šādi: aizsardzība uzskatāma par atbilstošu, ja ūdenim, kas iekļuvis laternā, nav kaitīgas iedarbības uz parauga darbību. Uz izolējošajiem materiāliem nedrīkst veidoties nekādi ūdens uzkrājumi, ja tas nozīmē, ka nav varēts sasniegt minimālās saplūšanas punkta vērtības. Zemsprieguma komponentus nedrīkst slapināt un nedrīkst pakļaut nekādai ūdens uzkrāšanai laternas iekšpusē. |
2. Mitras atmosfēras pārbaude
2.1 Mērķis un piemērošana
Šī pārbaude ir paredzēta, lai noteiktu mitra karstuma un mitruma darbību temperatūras maiņās, kā aprakstīts 3.01. panta 10. punkta b) apakšpunktā, kuģa iekārtās, ierīcēs un instrumentos darbības laikā vai transportēšanas laikā, vai uzglabāšanas laikā, ievērojot, ka laternas varētu būt pakļautas virsmas mitrumam kondensācijas rezultātā.
Šī kondensācija ir līdzīga, apvalkā neietvertu komponentu gadījumā, putekļu nogulsnēm vai higroskopiskas sāls kārtiņas izveidei darbības laikā.
Turpmākā specifikācija ir balstīta uz IEC publikācijas 68 2-30. daļu apvienojumā ar 3.01. panta 10. punkta a) un b) apakšpunktu. Papildu informāciju var atrast publikācijā.
Komponentus un komponentu grupas, kas iesniegtas apvalkā neietvertā veidā, apstiprinājumam kā tipa modeļi jātestē apvalkā neietvertajā stāvoklī vai arī, ja tas nav iespējams komponenta rakstura dēļ, nodrošinot tos ar minimālām aizsardzības ierīcēm, kādas pieteikuma iesniedzējs uzskata par nepieciešamām lietojumā uz kuģa.
2.2 Izpilde
|
(1) |
Pārbaudi veic testēšanas kamerā, kuras visos punktos, nepieciešamības gadījumā ar gaisa cirkulācijas ierīces palīdzību, temperatūra un mitruma līmenis ir praktiski vienādi. Gaisa kustībai nevajadzētu ievērojami atdzesēt pārbaudāmo paraugu, taču jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu paredzēto gaisa temperatūras un mitruma vērtību uzturēšanu pārbaudāmā parauga tiešā tuvumā. Kondensāts nepārtraukti jāizvada no testēšanas kameras. Uz parauga nedrīkst uzkrist neviena pile kondensāta. Kondensātu iespējams atkārtoti izmantot mitrināšanā tikai pēc pārstrādes, jo īpaši pēc tam, kad ķimikālijas uz parauga ir likvidētas. |
|
(2) |
Paraugu nedrīkst pakļaut siltuma starojumam no kameras apsildes. |
|
(3) |
Paraugs tieši pirms pārbaudes nav darbināts pietiekami ilgi, lai visas tā daļas būtu apkārtējā gaisa temperatūrā. |
|
(4) |
Paraugs tiek ievietots testēšanas kamerā pie apkārtējā gaisa temperatūras + 25 ± 10 °C atbilstoši tā parastajam lietojumam uz kuģa. |
|
(5) |
Kamera tiek aizvērta. Gaisa temperatūra tiek iestatīta uz – 25 ± 3 °C un relatīvais gaisa mitrums — uz 45 %-75 %, un šie apstākļi tiek uzturēti, līdz paraugs ir sasniedzis tādu pašu temperatūru. |
|
(6) |
Gaisa relatīvais mitrums tiek paaugstināts līdz ne mazāk kā 95 %, augstākais, vienas stundas laikā, gaisa temperatūrai paliekot nemainīgai. Šis paaugstinājums var notikt parauga temperatūras kondicionēšanas beidzamās stundas laikā. |
|
(7) |
Gaisa temperatūra kamerā tiek pakāpeniski palielināta līdz + 40 ± 2 °C 3 h ± 0,5 h laikā. Temperatūrai paaugstinoties, relatīvais gaisa mitrums tiek uzturēts ne mazāk kā 95 % līmenī, un beidzamo 15 minūšu laikā tas nav mazāks par 90 %. Šīs temperatūras paaugstināšanas laikā paraugs kļūst mitrs. |
|
(8) |
Gaisa temperatūra tiek uzturēta + 40 ± 2 °C robežās 12 h ± 0,5 h laika periodu, ko mēra no 7. fāzes sākuma, ar 93 % ± 3 % relatīvo gaisa mitrumu. Šī perioda pirmo 15 minūšu laikā un beidzamo 15 minūšu laikā, kad temperatūra ir + 40 ± 2 °C, relatīvais gaisa mitrums var būt starp 90 % un 100 %. |
|
(9) |
Gaisa temperatūra tiek samazināta līdz + 25 ± 3 °C trīs līdz sešu stundu periodā. Gaisa relatīvais mitrums nepārtraukti jāuztur pāri par 80 % līmenī. |
|
(10) |
Gaisa temperatūra tiek uzturēta pie + 25 ± 3 °C uz 24 stundu periodu no 7. fāzes sākuma, relatīvajam gaisa mitrumam konsekventi paliekot 95 % robežās. |
|
(11) |
7. fāze tiek atkārtota. |
|
(12) |
8. fāze tiek atkārtota. |
|
(13) |
Ne agrāk kā 10 stundas pēc 12. fāzes sākuma tiek ieslēgts parauga gaisa kondicionēšanas aprīkojums. Kad panākti ražotāja norādītie klimata rādītāji attiecībā uz paraugu, paraugs tiek iedarbināts atbilstoši ražotāja norādījumiem un pie kuģa tīklā esošā nominālsprieguma ar toleranci ± 3 %. |
|
(14) |
Pēc tam, kad pagājis laiks, kāds nepieciešams, lai sasniegtu parasto darbību atbilstoši ražotāja norādījumiem, funkcijas tiek pārbaudītas, un darbības dati, kas ir nozīmīgi lietojumā uz kuģa tiek protokolēti un atzīmēti. Ja kameru šādā nolūkā ir nepieciešams atvērt, tā pēc tam atkal pēc iespējas ātrāk ir jāaizver. Ja parastās darbības sasniegšanai ir nepieciešamas vairāk kā 30 minūtes, šī fāze ir pietiekami jāpagarina, tā, lai, kolīdz darbības stāvoklis ir sasniegts, būtu pieejamas vismaz 30 minūtes, kuru laikā iespējams uzraudzīt funkcijas un izmērīt darbības datus. |
|
15) |
1-3 stundu perioda laikā, kad paraugs atkal ir ekspluatācijā, gaisa temperatūra tiek samazināta līdz apkārtējā gaisa temperatūrai ar toleranci ± 3 °C, un relatīvais gaisa mitrums — līdz 75 %. |
|
(16) |
Kamera tiek atvērta un paraugu pakļauj normālai apkārtējā gaisa temperatūrai un mitrumam. |
|
(17) |
Pēc 3 stundām un tad, kad viss uz parauga redzamais mitrums ir iztvaikojis, parauga funkcijas atkal tiek novērotas, un darbības dati, kas ir svarīgi lietojumā uz kuģa, tiek protokolēti un atzīmēti. |
|
(18) |
Paraugu vizuāli apskata. Laternas korpusu atver un tā iekšpusi pārbauda attiecībā uz jebkādu klimatiskās pārbaudes iedarbību un kondensāta atlikumu. |
2.3 Iegūstamie rezultāti
|
2.3.1 |
Paraugam 12.-18. fāzes laikā radītajos apstākļos ir jādarbojas normāli. Nedrīkst konstatēt nekādu darbības pasliktināšanos. |
|
2.3.2 |
12.-18. fāzes darbības datiem jābūt attiecībā uz paraugu pieļauto toleranču robežās, pamatojoties uz pārbaudes un apstiprinājuma nosacījumiem. |
|
2.3.3 |
Laternas iekšpusē nedrīkst būt korozijas vai kondensāta atlikuma, kas ilgstošas augsta atmosfēriskā mitruma iedarbības rezultātā varētu izraisīt laternas nepareizu darbību. |
3. Aukstuma pārbaude
3.1 Mērķis
Šajā pārbaudē jānosaka aukstuma iedarbība darbības laikā vai transportēšanas un uzglabāšanas laikā saskaņā ar 3.01. panta 8. un 10. punktu. Papildu informāciju var atrast IEC publikācijas 68 3-1. daļā.
3.2 Izpilde
|
(1) |
Pārbaudi veic testēšanas kamerā, kuras visos punktos, nepieciešamības gadījumā ar gaisa cirkulācijas ierīces palīdzību, temperatūra ir praktiski vienāda. Gaisa mitrumam jābūt pietiekami zemam, lai nodrošinātu to, ka paraugu kādā no fāzēm nesamitrina kondensāts. |
|
(2) |
Paraugs tiek ievietots testēšanas kamerā pie apkārtējā gaisa temperatūras + 25 ± 10 °C atbilstoši tā parastajam lietojumam uz kuģa. |
|
(3) |
Temperatūra kamerā tiek pazemināta līdz – 25 ± 3 °C ātrumā, kas nepārsniedz 45 °C/h. |
|
(4) |
Temperatūru kamerā uztur – 25 ± 3 °C līmenī, līdz paraugs ir sasniedzis temperatūras izlīdzinājumu, plus vēl vismaz turpmākās 2 stundas. |
|
(5) |
Temperatūra kamerā tiek paaugstināta līdz 0 ± 2 °C ar ātrumu, kas nepārsniedz 45 °C/h. |
Attiecībā uz 3.01. panta 10. punkta a) apakšpunktā minētajiem paraugiem piemēro arī sekojošo:
|
6) |
4. fāzes beidzamās stundas laikā klimata kategorijā X paraugs tiek iedarbināts atbilstoši ražotāja norādījumiem pie kuģa tīkla nominālsprieguma ar toleranci ± 3 %. Paraugā esošajiem siltuma avotiem jābūt darbībā. Pēc tam, kad pagājis laiks, kāds nepieciešams, lai sasniegtu parasto darbību, funkcijas tiek pārbaudītas, un darbības dati, kas ir nozīmīgi lietojumā uz kuģa tiek protokolēti un atzīmēti. |
|
(7) |
Temperatūra kamerā tiek paaugstināta līdz apkārtējā gaisa temperatūrai ar ātrumu, kas nepārsniedz 45 °C/h. |
|
(8) |
Kolīdz paraugs ir sasniedzis temperatūras izlīdzinājumu, kamera tiek atvērta. |
|
(9) |
Parauga funkcijas atkal tiek pārbaudītas, un darbības dati, kas ir svarīgi lietojumā uz kuģa, tiek protokolēti un atzīmēti. |
3.3 Iegūstamie rezultāti
Paraugam 7., 8. un 9. fāzes laikā radītajos apstākļos ir jādarbojas normāli. Nedrīkst konstatēt nekādu darbības pasliktināšanos.
7. un 9. fāzes darbības datiem jābūt attiecībā uz paraugu pieļauto toleranču robežās, pamatojoties uz pārbaudes un apstiprinājuma nosacījumiem.
4. Karstuma pārbaude
4.1. Mērķis un piemērošana
Šajā pārbaudē jānosaka karstuma iedarbība darbības laikā, transportēšanas un uzglabāšanas laikā atbilstoši 3.01. panta 8. punkta a) apakšpunktam un 10. punkta a) apakšpunktam. Turpmākā specifikācija ir balstīta uz IEC publikācijas 68 2-2. daļu apvienojumā ar 3.01. panta 10. punkta a) apakšpunktu. Papildu informāciju var atrast IEC publikācijā.
|
|
Parastās |
Ārkārtējās |
|
vides pārbaudes |
||
|
Klimata kategorijas X un S |
+ 55 °C |
+ 70 °C |
|
Pieļaujamā tolerance ± 2 °C |
||
Būtībā pārbaude ārkārtējos apkārtējās vides apstākļos ir jāveic vispirms. Ja darbības dati ir parastajos vides apstākļos pieļaujamo toleranču robežās, var iztikt bez parastas apkārtējās vides pārbaudes.
4.2 Izpilde
|
(1) |
Pārbaudi veic testēšanas kamerā, kuras visos punktos, nepieciešamības gadījumā ar gaisa cirkulācijas ierīces palīdzību, temperatūra ir praktiski vienāda. Gaisa kustībai nevajadzētu ievērojami atdzesēt pārbaudāmo paraugu. Paraugu nedrīkst pakļaut siltuma starojumam no kameras apsildes. Gaisa mitrumam jābūt pietiekami zemam, lai nodrošinātu to, ka paraugu kādā no fāzēm nesamitrina kondensāts. |
|
(2) |
Paraugs tiek ievietots testēšanas kamerā pie apkārtējā gaisa temperatūras + 25 ± 10 °C atbilstoši tā parastajam lietojumam uz kuģa. Paraugs tiek iedarbināts atbilstoši ražotāja norādījumiem pie kuģa tīkla nominālsprieguma ar toleranci ± 3 %. Pēc tam, kad pagājis laiks, kāds nepieciešams, lai sasniegtu parasto darbību, funkcijas tiek pārbaudītas, un darbības dati, kas ir nozīmīgi lietojumā uz kuģa tiek protokolēti un atzīmēti. |
|
(3) |
Temperatūra kamerā tiek paaugstināta līdz 3.01. panta 10. punkta a) apakšpunktā minētajai pārbaudes temperatūrai ar ātrumu, kas nepārsniedz 45 °C/h. |
|
(4) |
Temperatūru kamerā uztur pārbaudes temperatūras līmenī, līdz paraugs ir sasniedzis temperatūras izlīdzinājumu, plus vēl vismaz turpmākās 2 stundas. Beidzamo divu stundu laikā funkcijas atkal tiek pārbaudītas, un darbības dati, kas ir svarīgi lietojumā uz kuģa, tiek protokolēti un atzīmēti. |
|
(5) |
Temperatūra tiek pazemināta līdz apkārtējā gaisa temperatūrai ne vairāk kā vienas stundas laikā. Pēc tam kamera tiek atvērta. Pēc tam, kad paraugs sasniedzis apkārtējā gaisa temperatūru, funkcijas atkal tiek pārbaudītas, un darbības dati, kas ir svarīgi lietojumā uz kuģa, tiek protokolēti un atzīmēti. |
4.3 Iegūstamie rezultāti
Paraugam visu pārbaudes fāžu laikā ir jādarbojas normāli. Nedrīkst konstatēt nekādu darbības pasliktināšanos. 2., 4. un 5. fāzes darbības datiem jābūt attiecībā uz paraugu pieļauto toleranču robežās, pamatojoties uz pārbaudes un apstiprinājuma nosacījumiem.
5. Vibrācijas pārbaude
5.1 Mērķis un piemērošana
Šajā pārbaudē jānosaka 3.01. panta 10. punkta e) apakšpunktā minēto vibrāciju funkcionālā un strukturālā iedarbība. Strukturālā iedarbība attiecas uz mehānisko komponentu veiktspēju, jo īpaši uz vibrācijām, ko rada rezonanse un sprieguma iedarbība uz materiāliem, kas noved pie vājas darbības, taču var arī tieši neietekmēt darbību un neradīt izmaiņas darbības datos.
Funkcionālā iedarbība tieši attiecas uz parauga darbību un darbības datiem. Tā var būt saistīta ar strukturālo iedarbību.
Turpmākā specifikācija ir balstīta uz IEC publikācijas 68 2-6. daļu apvienojumā ar 3.01. panta 10. punkta e) apakšpunktu. Vērtības, kurās ir novirze no iepriekš minētajiem noteikumiem, ir atzīmētas ar *. Papildu informāciju var atrast IEC publikācijas 68 2-6. daļā.
Pārbaudes prasības:
Pārbaude jāveic ar sinusoidālajām vibrācijām, izmantojot šādas frekvences ar norādītajām amplitūdām:
|
|
Parastās |
Ārkārtējās |
|
vides pārbaudes |
||
|
Vibrācijas kategorija V: |
|
|
|
Frekvences |
2-10 Hz |
2-13,2 Hz* |
|
Amplitūda |
± 1,6 mm |
± 1,6 mm |
|
Frekvences |
10-100 Hz |
13,2-100 Hz* |
|
Paātrinājuma amplitūda |
± 7 m/s2 |
± 11 m/s2 |
Būtībā pārbaude ārkārtējos apkārtējās vides apstākļos ir jāveic vispirms. Ja darbības dati ir parastajos vides apstākļos pieļaujamo toleranču robežās, var iztikt bez parastas apkārtējās vides pārbaudes. Paraugi, kas paredzēti lietojumam kopā ar triecienu absorbējošām ierīcēm, jāpārbauda kopā ar šīm ierīcēm. Ja izņēmuma gadījumos nav iespējams veikt pārbaudi kopā ar triecienu absorbējošajām ierīcēm, kādas paredzētas parastajā lietojumā, paraugi ir jāpārbauda bez šādām triecienu absorbējošām ierīcēm, un mainītajā spriedzē jāņem vērā triecienu absorbējošo ierīču darbība.
Lai noteiktu raksturīgās frekvences, pieņemama ir pārbaude arī bez triecienu absorbējošajām ierīcēm.
Vibrācijas pārbaude jāveic trīs galvenajos virzienos, vienam pret otru esot perpendikulāri. Attiecībā uz paraugiem, kuri, ņemot vērā savu uzbūvi, var būt pakļauti īpašām spriedzēm vibrāciju rezultātā pie šaura leņķa pret galvenajiem virzieniem, pārbaude jāveic arī īpaša jutīguma virzienos.
5.2 Izpilde
|
(1) |
Pārbaudes aparāts Pārbaudi veic, izmantojot vibrācijas ierīci, kas pazīstama kā vibrācijas galds un kas dod iespēju paraugu pakļaut mehāniskajām vibrācijām atbilstoši šādiem nosacījumiem:
|
(%)|
(2) |
Pirmā apskate, uzstādīšana un iedarbināšana Paraugs tiek vizuāli apskatīts, lai pārliecinātos, ka tas ir nevainojamā stāvoklī, ciktāl tas ir redzams, un ka tā montāža no visu komponentu un komponentu grupu konstrukcijas viedokļa ir nevainojama. Paraugu uzstāda uz vibrācijas galda atbilstoši stiprinājuma veidam, kāds nodrošināts uzstādīšanai uz kuģa. Paraugi, kuru darbība un veiktspēja vibrāciju iedarbības rezultātā ir atkarīga no to stāvokļa attiecībā pret vertikāli, ir jāpārbauda to parastajā darbības stāvoklī. Stiprinājumi un ierīces, ko izmanto laternas uzstādīšanā, nedrīkst ievērojami mainīt parauga amplitūdu un kustības pārbaudē lietotās frekvences diapazonā. Paraugs tiek iedarbināts atbilstoši ražotāja norādījumiem pie kuģa tīkla nominālsprieguma ar toleranci ± 3 %. Pēc tam, kad pagājis laiks, kāds nepieciešams, lai sasniegtu parasto darbību, funkcijas tiek pārbaudītas, un darbības dati, kas ir nozīmīgi lietojumā uz kuģa tiek protokolēti un atzīmēti. |
|
(3) |
Iepriekšēja veiktspējas pārbaude pēc pakļaušanas vibrācijai Šī pārbaudes fāze jāizpilda attiecībā uz visiem paraugiem. Attiecībā uz paraugiem, kurus var izmantot dažādos nolūkos ar atšķirīgu vibrācijas iedarbību, pārbaude jāveic attiecībā uz visiem vai dažiem no dažādajiem lietojumiem. Frekvences cikls tiek izpildīts ar vibrācijas galdu tā, lai iepriekšējā 5.1. iedaļā minētais frekvences diapazons ar tā attiecīgajām amplitūdām tiktu aptverts no zemākās frekvences līdz augstākajai un atkal pretēji ar vienas oktāvas minūtē ātrumu. Paraugu šīs darbības laikā novēro, izmantojot atbilstošus mērīšanas līdzekļus, kā arī vizuāli, ja nepieciešams, izmantojot stroboskopu, lai rūpīgi pārbaudītu attiecībā uz jebkādām darbības problēmām, darbības datu modifikācijām un mehāniskajām parādībām, tādām kā rezonanses radītas vibrācijas un klaboši trokšņi, kādi rodas noteiktās frekvencēs. Šīs frekvences tiek sauktas par “raksturīgajām frekvencēm”. Ja nepieciešams, tad, lai noteiktu raksturīgās frekvences un vibrācijas iedarbību, frekvences variācijas tiek palēninātas, apturētas vai reversētas un vibrāciju amplitūda — samazināta. Darbības datu pakāpeniskas modificēšanas laikā ir nepieciešams nogaidīt, līdz sasniegta galīgā vērtība, vienlaikus uzturot vibrācijas frekvenci, lai gan ne vairāk par piecām minūtēm. Frekvences skenēšanas laikā tiek protokolēti vismaz tie frekvenču un darbības dati, kas ir svarīgi laternas lietojumā uz kuģa, un tiek atzīmētas visas raksturīgās frekvences līdz ar to izpausmēm, lai pēc tam, 7. fāzes laikā, salīdzinātu. Ja parauga reakciju uz mehāniskajām vibrācijām šīs darbības laikā nav iespējams adekvāti noteikt, jāveic papildu vibrācijas reaģēšanas pārbaude bez parauga pievienošanas. Ja frekvences skenēšanas laikā darbības dati ievērojami pārsniedz pieļaujamās tolerances, darbība tiek nepieņemami pārtraukta vai ja strukturālās rezonanses vibrācijas iespējami var izraisīt parauga sabojāšanu vibrācijas pārbaudes turpinājumā, pārbaudi drīkst pārtraukt. |
|
(4) |
Slēgšanas funkciju pārbaude Šī pārbaude jāveic attiecībā uz visiem paraugiem, ja vibrācijas spriedze var ietekmēt slēgšanas funkcijas, piemēram, relejos. Paraugu pakļauj vibrācijām iepriekšējā 5.1. iedaļā norādītajos frekvences diapazonos ar frekvences variācijas soļiem atbilstoši E-12 sērijai (8) un attiecīgajām amplitūdām. Katrā frekvences solī vismaz divas reizes pārbauda visas slēgšanas funkcijas, kas var būt jutīgas pret vibrāciju, ja nepieciešams, ieskaitot ieslēgšanu un izslēgšanu. Slēgšanas funkcijas var pārbaudīt arī pie frekvencēm, kas rodas starp E-12 sērijas vērtībām. |
|
(5) |
Izvērsta pārbaude Šī pārbaudes fāze jāveic attiecībā uz visiem paraugiem. Attiecībā uz paraugiem, kurus var lietot dažādos nolūkos ar atšķirīgu vibrācijas iedarbību, šīs fāzes pirmo daļu (kad paraugs ir darbībā) var veikt vairākas reizes attiecībā uz visiem vai dažiem no atšķirīgajiem lietojumiem. Kad paraugs ir darbībā, kā aprakstīts iepriekšēja 2. fāzē, to pakļauj pieciem cikliem, kuru laikā frekvences diapazons, kas iepriekšējā 5.1. iedaļā norādīts kā spriedzi radošs frekvences diapazons, līdz ar attiecīgajām amplitūdām tiek aptverts katru reizi no zemākās līdz augstākajai frekvencei un pretēji ar ātrumu viena oktāva minūtē. Pēc piektā cikla vibrācijas galda darbību var apturēt, funkcijas ir pārbaudītas un darbības dati, kuri ir nozīmīgi lietojumā uz kuģa ir ieprotokolēti un atzīmēti. |
|
(6) |
Fiksētas frekvences izvērstā pārbaude Šī pārbaudes fāze ir jāveic, ja, pārbaudot veiktspēju vibrācijas apstākļos iepriekšējās 3. fāzes laikā, ievērotas mehāniskas rezonanses, skenējot frekvences diapazonu virs 5 Hz, kas ir pieņemams ilgstošam lietojuma uz kuģa saskaņā ar ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja norādījumiem, taču kurā konkrētu daļu izturību nevar uzskatīt kā pašu par sevi saprotamu. Jo īpaši šī fāze attiecas uz ierīcēm, kas aprīkotas ar triecienu absorbējošiem mehānismiem ar rezonanses frekvenci iepriekšējā 5.1. iedaļā norādītajā frekvences diapazonā un augstākā par 5 Hz. Kad paraugs ir darbībā, kā aprakstīts iepriekšējā 2. fāzē, attiecībā uz katru konkrēto rezonanses frekvenci, to uz divām stundām pakļauj vibrācijām tādā amplitūdā, kas paredzēta ārkārtēju apkārtējās vides apstākļu pārbaudei un atbilstošajai frekvencei, kā minēts iepriekšējā 5.1. iedaļā, vibrācijas virzienam esot tam virzienam, kas parasta lietojuma laikā rada maksimālo spriedzi uz konkrētajām daļām. Ja nepieciešams, pielietoto frekvenci var izlīdzināt tā, lai rezonanses vibrācijas turpinātos ne mazāk kā 70 % no to maksimālās amplitūdas, vai arī frekvencei jāliek nepārtraukti mainīties starp divām vērtībām 2 % zem un 2 % virs sākotnēji novērotās rezonanses frekvences ātrumā, kas ir vismaz 0,1, bet ne lielāks par 1 oktāvu minūtē. Vibrācijas spriedzes laikā novēro parauga funkcijas, līdz sāk parādīties darbības traucējumi, kuru rezultātā mehāniskās daļas atdalās vai nokrīt, vai pārrauj elektrisko pieslēgumu, vai rada īssavienojumu. Paraugus, attiecībā uz kuriem šīs pārbaudes fāzes izpilde ir svarīga izslēgtā stāvoklī, var šādā stāvoklī testēt, ar nosacījumu, ka mehāniskā spriedze uz konkrētajām daļām nav mazāka kā parastajā lietojumā. |
|
(7) |
Galīgā veiktspējas pārbaude pēc pakļaušanas vibrācijai Šo pārbaudes fāzi veic pēc nepieciešamības. Veiktspējas pārbaude pēc pakļaušanas vibrācijai, kā minēts 3. fāzē, tiek atkārtota, izmantojot šajā fāzē piemērotās frekvences un amplitūdas. Novērotās raksturīgās frekvences un novērotās vibrācijas spriedzes izpausmes salīdzina ar 3. fāzes rezultātiem, lai noteiktu jebkādas izmaiņas, kas radušās vibrācijas pārbaudes laikā. |
|
(8) |
Pārbaudes secinājumi Kolīdz vibrācijas galda darbība ir apstājusies un pagājis laiks, kāds nepieciešams, lai nonāktu darbības stāvoklī bez vibrācijas spriedzes, funkcijas tiek pārbaudītas un darbības dati, kuri ir nozīmīgi lietojumā uz kuģa, tiek ieprotokolēti un atzīmēti. Visbeidzot paraugu apskata vizuāli, lai pārliecinātos, vai tas ir nevainojamā stāvoklī. |
5.3 Iegūstamie rezultāti
Paraugs un tā komponenti un komponentu grupas nedrīkst uzrādīt nekādas mehāniskās rezonanses vibrācijas iepriekšējā 5.1. iedaļā norādītajos frekvences diapazonos. Ja šāda tipa rezonanses vibrācijas ir neizbēgamas, jāveic pasākumi attiecībā uz parauga konstrukciju, lai nodrošinātu, ka pats paraugs, tā komponenti un komponentu grupas netiek bojātas.
Vibrācijas pārbaudes laikā un pēc tās nedrīkst rasties nekāda vibrācijas spriedzes uztveršanas izpausme, un jo īpaši nedrīkst novērot nekādu starpību starp 7. fāzē novērotajām raksturīgajām frekvencēm un 3. fāzē noteiktajām vērtībām, kā arī nedrīkst novērot nekādus bojājumus vai traucētu darbību kā izvērstas vibrācijas iedarbības rezultātu.
Parastu apkārtējās vides apstākļu pārbaudes gadījumā darbības datiem, kas ieprotokolēti 3.-8. fāzē jāpaliek to toleranču robežās, kādas pieļaujamas, pamatojoties uz šiem pārbaudes un apstiprinājuma nosacījumiem.
Slēgšanas funkciju pārbaudes laikā 4. fāzē nedrīkst rasties nekādi slēgšanas traucējumi vai bojājumi.
6. Paātrināta laika apstākļu iedarbības izturības pārbaude
6.1 Mērķis un piemērošana
Paātrinātu laika apstākļu iedarbības izturības pārbaudi (pakļaušanas laika apstākļu iedarbībai simulācija ar pakļaušanu starojumam no ksenona lampām ar filtriem un apsmidzinot) veic saskaņā ar IEC publikācijas 68 2-3., 2-5. un 2-9. daļu ar šādiem papildinājumiem:
Atbilstoši šai publikācijai paātrinātās laika apstākļu iedarbības izturības pārbaudes mērķis ir, simulējot dabiskos laika apstākļus ar testēšanas aparāta palīdzību specifiskos atdarināmos apstākļos, izraisīt straujas izmaiņas materiālu īpašībās.
Paātrināto pārbaudi veic testēšanas aparātā ar filtrētu starojumu no ksenona lampām un saraustītu apsmidzināšanu. Pēc pakļaušanas šādai iedarbībai, ko mēra starojuma intensitātes produkts un tā ilgums, konstatētās parauga īpašības salīdzina ar tās pašas izcelsmes tādu paraugu īpašībām, kas nav pakļauti šādai iedarbībai. Pirmās nosakāmās ir īpašības, kas ir izšķiroši svarīgas praktiskajā lietojumā, tādas kā krāsa, virsmas kvalitāte, triecienizturība, stiepes izturība un cietība.
Lai salīdzinātu simulācijas rezultātā iegūtos rezultātos ar dabisku laika apstākļu iedarbības radītiem rezultātiem, tiek pieņemts, ka dabas spēku izraisītās īpašību izmaiņas jo īpaši rada dabiskais starojums un vienlaicīga skābekļa, ūdens un karstuma iedarbība uz materiāliem.
Attiecībā uz paātrināto pārbaudi jo īpaši jāņem vērā fakts, ka starojums ierīcē ir ļoti tuvs dabiskajam starojumam (skatīt IEC publikāciju).
Starojums no ksenona lampas ar īpašu filtru simulē dabisko starojumu.
Pieredze ir parādījusi, ka norādītajos pārbaudes apstākļos ir spēcīga savstarpējā attiecība starp izturību pret laika apstākļa iedarbību paātrinātajā pārbaudē un izturību pret dabisko laika apstākļu iedarbību. Paātrinātajai pārbaudei, kas nav atkarīga no vietas, klimata un gadalaika, ir priekšrocības pār dabiskajiem laika apstākļiem, jo tā ir atdarināma un dod iespēju saīsināt pārbaudes ilgumu, jo tā nav atkarīga no dienas un nakts maiņas un no gadalaikiem.
6.2 Paraugu skaits
Laika apstākļu izturības pārbaudē, ja vien nav notikusi citāda vienošanās, tiek izmantots adekvāts skaits paraugu. Salīdzināšanas nolūkā ir vajadzīgs arī adekvāts laika apstākļu iedarbībai nepakļautu paraugu.
6.3 Paraugu sagatavošana
Paraugi tiek pakļauti pārbaudēm tādā stāvoklī, kādā tie piegādāti, ja vien nav notikusi citāda vienošanās. Tos paraugus, kurus izmantos salīdzināšanai, pārbaužu laikā glabā tumsā apkārtējās vides temperatūrā.
6.4 Testēšanas aparāts
Testēšanas aparātu galvenokārt veido ventilēta testēšanas kamera ar centrā esošu starojuma avotu. Optiskie filtri ir izvietoti ap starojuma avotu. Parauga stiprinājumus rotē ap garenisko sistēmas asi nepieciešamajā attālumā no avota un filtriem, lai panāktu turpmākajā 6.4.1. iedaļā paredzēto starojuma intensitāti.
Starojuma intensitāte uz visām parauga komponentu starojumam pakļautajām virsmām kopumā nedrīkst atšķirties par vairāk kā ± 10 % no starojuma intensitātes aritmētiskā vidējā uz dažādām virsmām.
6.4.1 Starojuma avots
Kā starojuma avots tiek izmantota ksenona lampa. Starojuma plūsma jāizvēlas tā, lai starojuma intensitāte uz parauga virsmas būtu 1 000 ± 200 W · m– 2 300 – 830 nm viļņu joslā (skatīt turpmāko 6.9. iedaļu attiecībā uz aparātu, ar ko mēra iradiāciju).
Ja tiek izmantotas ar gaisu dzesētas ksenona lampas, tad jau izmantotais gaiss, kas satur ozonu, nedrīkst iekļūt kamerā un ir jāizvada atsevišķi.
Eksperimentālās vērtības rāda, ka starojuma plūsma no ksenona lampām pazeminās līdz 80 % no savas sākotnējās vērtības pēc aptuveni 1 500 stundu darbības laika; pēc šī perioda arī ultravioletā starojuma proporcija ievērojami samazinās, salīdzinot ar citiem starojuma veidiem. Tādēļ pēc šī laikposma beigām ksenona lampas ir jānomaina (skatīt arī ksenona lampu ražotāja iesniegtos datus).
6.4.2 Optiskie filtri
Optiskie filtri jānovieto starp starojuma avotu un parauga stiprinājumiem tā, lai filtrētais starojums no ksenona lampām būtu pēc iespējas tuvāks dabiskajam starojumam (skatīt IEC publikācijas 68 2.-9. daļu).
Visi stikla filtri ir regulāri jātīra, lai izvairītos no jebkāda nevēlama starojuma intensitātes samazinājuma. Ja līdzību dabiskajam starojumam vairs nav iespējams panākt, filtri ir jānomaina.
Attiecībā uz atbilstošiem optiskajiem filtriem jāievēro testēšanas aparāta ražotāja iesniegtie dati. Piegādājot testēšanas aparātu, ražotājam jāgarantē, ka tas atbilst 6.4. iedaļā noteiktajām prasībām.
6.5 Smidzināšanas un gaisa mitrināšanas ierīce
Paraugs ir jāsaslapina tā, lai iedarbība būtu tāda pati kā dabiskā lietu un rasā. Parauga apsmidzināšanas ierīcei jābūt konstruētai tā, lai smidzināšanas laikā visas paraugu ārējās virsmas tiktu saslapinātas. Tas jākontrolē tādā veidā, lai ievērotu turpmākajā 6.10.3. iedaļā paredzēto smidzināšanas/sausā perioda ciklu. Gaisam testēšanas kamerā jābūt mitrinātam tā, lai uzturētu turpmākajā 6.10.3. iedaļā paredzēto relatīvo gaisa mitrumu. Ūdenim, ko izmanto smidzināšanā un mitrināšanā, jābūt destilētajam ūdenim vai pilnībā atsāļotam ūdenim (vadītspēja < 5 μS/cm).
Tvertnēm, caurulēm un smidzinātājiem, kas paredzēti destilētajam vai pilnībā atsāļotajam ūdenim, jābūt no korozijas drošiem materiāliem. Gaisa relatīvo mitrumu testēšanas kamerā mēra, izmantojot higrometru, kas aizsargāts pret apsmidzināšanu un tiešu radiāciju un ir noregulēts ar higrometra palīdzību.
Tad, kad slēgtā ķēdē izmanto pilnībā atsāļotu ūdeni vai ūdeni, pastāv risks (kā laku pārbaudē), ka uz paraugu virsmas veidosies nogulsnes vai suspensijā esošās vielas paātrinās virsmas nolietošanos.
6.6 Ventilācijas ierīce
Temperatūru melnajā panelī, kā paredzēts turpmākajā 6.10.2. nodaļā, testēšanas kamerā uztur, pāri paraugiem cirkulējot tīru, filtrētu, mitrinātu un, ja nepieciešams, temperatūras kontrolētu gaisu. Gaisa plūsmu un plūsmas ātrumu izvēlas tā, lai nodrošinātu vienmērīgu visu sistēmā esošo paraugu stiprinājumu ārējo virsmu temperatūru.
6.7 Paraugu stiprinājumi
Drīkst izmantot visus nerūsējošā tērauda stiprinājumus, kas ļauj paraugus nostiprināt tā, kā noteikts turpmākajā 6.10.1. iedaļā.
6.8 Melnā paneļa termometrs
Lai izmērītu melnā paneļa temperatūru cikla sausā perioda laikā, izmanto melnā paneļa termometru. Šo termometru veido nerūsējošā tērauda panelis, kas ir termiski izolēts no saviem stiprinājumiem, tāda paša izmēra stiprinājumiem, kā parastie, un 0,9 ± 0,1 mm biezi. Abas paneļa puses ir pārklātas ar spīdīgu melnu laku, kas ir ļoti izturīga pret laika apstākļu iedarbību un ir ar maksimālo atstarošanas jaudu – 5 % pie vairāk kā 780 nm viļņu garuma. Paneļa temperatūru mēra, izmantojot bimetālisku termometru, kura sensors atrodas paneļa vidū ar labu termisko kontaktu.
Nav ieteicams atstāt termometru aparātā uz visu pārbaudes laiku, kāds minēts turpmākajā 6.10. iedaļā. Pietiek to ievietot testēšanas aparātā ik pēc 250 stundām, uz 30 minūtēm vai tamlīdzīgi, un melnā paneļu temperatūru mērīt sausajā periodā.
6.9 Iradiācijas mērīšanas aparāts
Iradiācija (mērvienība: W · s m– 2) ir iradiācijas intensitātes (mērvienība: W · m– 2) un iradiācijas ilguma (mērvienība: s) produkts. Parauga virsmu iradiāciju testēšanas aparātā mēra ar atbilstošu iradiācijas mēraparātu, kas pielāgots sistēmas, ko veido starojuma avots un filtrs, starojuma funkcijai. Iradiācijas mēraparāts jāgraduē vai jākalibrē tā, lai infrasarkano starojumu virs 830 nm neņemtu vērā.
Iradiācijas mēraparāta jauda galvenokārt ir atkarīga no tā, vai tās sensors ir ļoti izturīgs pret laika apstākļu iedarbību un novecošanu un vai tam ir adekvāts spektrālais jutīgums pret dabisko starojumu.
Iradiācijas mēraparāts var sevī ietvert šādas daļas, piemēram:
|
a) |
silikona fotoelektriskā baterija kā starojuma sensors; |
|
b) |
optiskais filtrs, kas atrodas fotoelektriskās baterijas priekšā un |
|
c) |
kulonmetrs, kas mēra fotoelektriskajā baterijā radītās strāvas intensitātes produktu (mērvienība: C = A.s) attiecībā pret starojuma intensitāti (mērvienība: A) un starojuma ilgumu (mērvienība: s). |
Iradiācijas mēraparāta skala ir jākalibrē. Pēc gadu ilgas lietošanas kalibrēšana ir jāpārbauda un nepieciešamības gadījumā jālabo.
Iradiācijas intensitāte uz paraugu virsmas ir atkarīga no attāluma no starojuma avota. Tāpēc paraugu virsmām, ciktāl tas iespējams, jābūt tādā pašā attālumā no avota, kā iradiācijas mēraparāta sensoram. Ja tas nav iespējams, iradiācijas rādījums mēraparātā jāreizina ar korekcijas faktoru.
6.10 Izpilde
|
6.10.1 |
Paraugus ievieto stiprinājumos tā, lai ūdens nevarētu uzkrāties uz aizmugures virsmas. Paraugu stiprinājumiem jārada tikai iespējami mazākais daudzums mehāniskās spriedzes. Lai nodrošinātu iradiācijas un smidzināšanas pēc iespējas vienmērīgāku izplatīšanu, paraugus pārbaudes laikā rotē ap avota-filtra sistēmu un smidzināšanas ierīci ar ātrumu viens pret pieciem apgriezieniem minūtē. Parasti laika apstākļu iedarbībai ir pakļauts viens parauga sāns. Atkarībā no piemērojamajiem IEC publikācijas noteikumiem vai arī no citas vienošanās pakļaut var arī viena parauga priekšējo un aizmugurējo virsmu. Tādā gadījumā katra virsma ir pakļauta vienam un tam pašam starojumam un vienai un tai pašai apsmidzināšanai. Konkrēta parauga priekšējās un aizmugurējās virsmas pakļaušanu vienam un tam pašam starojumam un vienai un tai pašai apsmidzināšanai var panākt ar periodisku parauga rotāciju. Ja stiprinājums ir vaļēja karkasa stiprinājums, to var veikt automātiski, izmantojot rotācijas ierīces. |
|
6.10.2 |
Melnā paneļa temperatūra punktā, kurā paraugi ir novietoti sausā perioda laikā, tiek iestatīta un regulēta saskaņā ar tām IEC publikācijām, kas piemērojamas konkrētajai iekārtai. Ja vien nav notikusi citāda vienošanās, vidējā melnā paneļa temperatūra ir jāuztur pie + 45 °C. Vidējā melnā paneļa temperatūra nozīmē melnā paneļa temperatūras aritmētisko vidējo, kāds sasniegts sausā perioda beigās. Sausā perioda laikā ir pieļaujama vietēja atšķirība ± 5 °C apmērā un ± 3 °C apmērā robežlīnijas gadījumos. Lai uzturētu vajadzīgo melnā paneļa temperatūru un, kad nepieciešams, nodrošinātu līdzvērtīgas intensitātes starojumu uz parauga priekšējo un aizmugurējo virsmu (skatīt iepriekšējo 6.10.1. iedaļu), paraugus var pagriezt automātiski par 180° pēc katra apgrieziena. Tādā gadījumā melnā paneļa termometrs un iradiācijas mēraparāts jāiekļauj rotācijas kustībā. |
|
6.10.3 |
Stiprinājumos iestatītie paraugi un iepriekšējā 6.9. iedaļā minētais iradiācijas mēraparāta sensors ir vienmērīgi pakļauti starojumam un vienmērīgi apsmidzināti atbilstoši turpinājumā noteiktajam ciklam, kas secīgi atkārtojas:
Sausā perioda laikā gaisa relatīvajam mitrumam jābūt 60-80 %. |
6.11 Pārbaudes ilgums un procedūra
Pārbaudē tiek ievērota procedūra B no IEC publikācijas 68 2-9. daļas. Pārbaudes ilgums ir 720 stundas ar 6.10.3. iedaļā noteikto smidzināšanas ciklu.
Ir ieteicams laika apstākļu iedarbības izturības pārbaudi veikt ar vienu un to pašu paraugu (nedestruktīvās īpašību modifikācijas pārbaudes gadījumā jāapsver, piemēram, laika apstākļu iedarbības izturības pārbaudes iespēja) vai arī ar vairākiem paraugiem (destruktīvas pārbaudes gadījumā, piemēram, attiecībā uz triecienizturību) pie dažādām iradiācijas pakāpēm, par ko jāvienojas. Tādējādi visā laika apstākļu iedarbības pārbaudes laikā iespējams noteikt iekārtas daļas īpašību modifikāciju attīstību.
6.12 Novērtējums
Pēc tam, kad pabeigta pakļaušana sliktu laika apstākļu iedarbībai, paraugu vismaz 24 stundas tur tumsā + 23 °C gaisa temperatūrā, rasas punkts — + 12 °C, relatīvais gaisa mitrums – 50 %, gaisa cirkulācijas ātrums – 1 m/s un atmosfēriskais spiediens — no 860 līdz 1 060 hPa. (Pieļaujamā starpība gaisa temperatūrā var būt ± 2 °C un relatīvajā mitrumā — ± 6 %.)
Šos paraugus, kā arī tos, kas paredzēti salīdzināšanai un minēti 6.2. un 6.3. iedaļā, apskata, lai noteiktu to īpašības saskaņā ar 2.01. panta 1. un 2. punktā un 3.01. panta 12. punktā norādītajām prasībām.
7. Sālsūdens iedarbības un laika apstākļu iedarbības izturības pārbaude
(jūras miglas pārbaude)
7.1 Mērķis un piemērošana
Šo pārbaudi veic, lai noteiktu sālsūdens un sāļas atmosfēras iedarbību darbības laikā un transportēšanas un uzglabāšanas laikā saskaņā ar 3.01. pantu.
Šo pārbaudi var ierobežot ar vienu paraugu vai arī izmantoto materiālu paraugiem.
Šādas specifikācijas ir balstītas uz IEC publikācijas 68 2-52. daļu. Papildu informāciju var atrast publikācijā.
7.2 Izpilde
|
(1) |
Testēšanas aparāts Pārbaudi veic testēšanas kamerā, izmantojot pulverizatoru un sāļu šķīdumu un ievērojot šādus nosacījumus:
|
|
(2) |
Iepriekšēja apskate Paraugs tiek apskatīts vizuāli, lai pārliecinātos, vai tas ir nevainojamā stāvoklī un jo īpaši vai tas ir pareizi samontēts, un vai visas atveres ir pienācīgi aizveramas. Ārējās virsmas, kas nosmērētas ar netīrumiem, eļļu vai dubļiem, notīra. Visi vadības mehānismi un kustīgās daļas tiek darbināti un pārbaudīta to pienācīga darbība. Visu noslēgvietu, pārsegu un kustīgo daļu, kas paredzētas atdalīšanai vai pārvietošanai darbības vai apkopes laikā, mobilitāte ir jāpārbauda attiecībā uz kustīgumu un atkal pareizi jāatliek atpakaļ. Paraugu iedarbina atbilstoši ražotāja norādījumiem pie kuģa tīklā esošā nominālsprieguma ar toleranci ± 3 %. Pēc tam, kad pagājis laiks, kāds nepieciešams, lai uzņemtu normālu darbību, funkcijas tiek pārbaudītas un darbības dati, kādi ir nozīmīgi kuģa lietojumā un nepieciešami sāls miglas atmosfēras iedarbības novērtēšanā, tiek ieprotokolēti un atzīmēti. Pēc tam paraugs tiek atvienots, lai to pakļautu apsmidzināšanai. |
|
(3) |
Smidzināšanas fāze Paraugs tiek ievietots sāls miglas kamerā un pakļauts sāls miglai uz divām stundām + 15 °C-+ 35 °C temperatūrā. |
|
(4) |
Mitruma periods Paraugs tiek ievietots gaisa kondicionētā kamerā tā, lai no tā notecētu vismaz iespējamais sāls šķīduma daudzums. Paraugu tur gaisa kondicionētajā kamerā septiņas dienas + 40 ± 2 °C gaisa temperatūrā un 93 ± 3 % relatīvajā mitrumā. Tas nedrīkst nonākt saskarē ar kādu citu paraugu vai metāla priekšmetu. Vairākus paraugus var iekārtot tā, lai izslēgtu jebkādu savstarpēju iedarbību. |
|
(5) |
Pārbaudes cikla atkārtošana Pārbaudes ciklu, ieskaitot 3. un 4. fāzi, atkārto trīs reizes. |
|
(6) |
Pēcapstrāde Pēc ceturtā pārbaudes cikla paraugu izņem ārā no gaisa kondicionētās kameras un nekavējoties mazgā piecas minūtes tekošā ūdensvada ūdenī, pēc tam noskalo destilētā vai atsāļotā ūdenī. Piles, kas turas pie parauga, nožāvē ar gaisa strūklu vai arī nokrata. Paraugu pakļauj parastajai apkārtējai atmosfērai uz vismaz trim stundām un visādā gadījumā pietiekami ilgi, lai jebkāds redzams mitrums varētu iztvaikot, pirms paraugu beidzamo reizi apskata. Pēc skalošanas paraugs vienu stundu tiek žāvēts + 55 ± 2 °C temperatūrā. |
|
(7) |
Pārbaudes secinājumi Parauga ārējais izskats tiek pārbaudīts vizuāli. Novirzes no tā sākotnējā stāvokļa raksturs un apmērs tiek protokolēts pārbaudes atskaitē, nepieciešamības gadījumā ar ilustrējošām fotogrāfijām. Paraugu iedarbina atbilstoši ražotāja norādījumiem pie kuģa tīklā esošā nominālsprieguma ar toleranci ± 3 %. Pēc tam, kad pagājis laiks, kāds nepieciešams, lai uzņemtu normālu darbību, funkcijas tiek pārbaudītas un darbības dati, kādi ir nozīmīgi kuģa lietojumā un nepieciešami sāls miglas atmosfēras iedarbības novērtēšanā, tiek ieprotokolēti un atzīmēti. Visi vadības mehānismi un kustīgās daļas tiek darbināti un pārbaudīta to pienācīga darbība. Visu noslēgvietu, pārsegu un kustīgo daļu, kas paredzētas atdalīšanai vai pārvietošanai darbības vai apkopes laikā, mobilitāte tiek pārbaudīta. |
7.3 Iegūstamie rezultāti
Paraugā nedrīkst būt nekādu izmaiņu, kas varētu:
|
— |
traucēt tā lietojumu un darbību; |
|
— |
kādā vērā ņemamā veidā ietekmēt noslēgvietu un pārsegu atdalīšanu vai kustīgo daļu kustību tiktāl, cik tas nepieciešams lietojumā vai apkopē; |
|
— |
pasliktināt korpusa ūdensdrošumu; |
|
— |
ilgstošā darbības periodā izraisīt darbības traucējumus. |
Darbības datiem, kas ieprotokolēti 3. un 7. fāzē jāpaliek to toleranču robežās, kādas noteiktas šajos pārbaudes un apstiprinājuma nosacījumos.
III DAĻA
MINIMĀLĀS PRASĪBAS UN PĀRBAUDES NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ IEKŠĒJO ŪDENSCEĻU KUĢOS IZMANTOJAMĀM RADARA IEKĀRTĀM
Saturs
|
1. nodaļa |
Vispārīgi nosacījumi |
|
1.01.pants |
Darbības sfēra |
|
1.02. pants |
Radara iekārtas uzdevums |
|
1.03. pants |
Apstiprinājuma testēšana |
|
1.04. pants |
Pieteikums attiecībā uz apstiprinājuma testēšanu |
|
1.05. pants |
Tipa apstiprinājums |
|
1.06. pants |
Iekārtas marķējums un apstiprinājuma numurs |
|
1.07. pants |
Ražotāja deklarācija |
|
1.08. pants |
Apstiprinātās iekārtas modifikācijas |
|
2. nodaļa |
Vispārīgās minimālās prasības attiecībā uz radara iekārtu |
|
2.01. pants |
Uzbūve, konstrukcija |
|
2.02. pants |
Neīstas emisijas un elektromagnētiskā savietojamība |
|
2.03. pants |
Darbība |
|
2.04. pants |
Darbības instrukcijas |
|
2.05. pants |
Uzstādīšana un darbības pārbaudes |
|
3. nodaļa |
Minimālās ekspluatācijas prasības attiecībā uz radara iekārtu |
|
3.01. pants |
Radara iekārtas darba gatavība |
|
3.02. pants |
Izšķirtspēja |
|
3.03. pants |
Diapazonu skalas |
|
3.04. pants |
Maināmā diapazona marķieris |
|
3.05. pants |
Centra līnija |
|
3.06. pants |
Atcentrēšana |
|
3.07. pants |
Peilējumu skala |
|
3.08. pants |
Peilēšanas ierīces |
|
3.09. pants |
Ierīces jūras un lietus traucējumu mazināšanai |
|
3.10. pants |
Citas radara iekārtas radītu traucējumu mazināšana |
|
3.11. pants |
Savietojamība ar radara gaismas signāliem |
|
3.12. pants |
Pastiprinājuma kontrole |
|
3.13. pants |
Frekvences regulēšana |
|
3.14. pants |
Jūras orientācijas līnijas un informācija ekrānā |
|
3.15. pants |
Sistēmas jutīgums |
|
3.16. pants |
Mērķa sliede |
|
3.17. pants |
Atkarīgie indikatori |
|
4. nodaļa |
Minimālās tehniskās prasības attiecībā uz radara iekārtu |
|
4.01. pants |
Darbība |
|
4.02. pants |
Displejs |
|
4.03. pants |
Radara attēla raksturlielumi |
|
4.04. pants |
Displeja krāsa |
|
4.05. pants |
Attēlu atjaunināšanas ātrums un noturīgums |
|
4.06. pants |
Displeja linearitāte |
|
4.07. pants |
Diapazona un azimutālo mērījumu precizitāte |
|
4.08. pants |
Antenas raksturlielumi un emisijas spektrs |
|
5. nodaļa |
Pārbaudes nosacījumi un pārbaudes metodes attiecībā uz radara iekārtu |
|
5.01. pants |
Drošums, noslogojuma jauda un traucējumu izkliede |
|
5.02. pants |
Neīstās emisijas un elektromagnētiskā savietojamība |
|
5.03. pants |
Pārbaudes procedūras |
|
5.04. pants |
Antenas rādītāji |
|
1. pielikums |
Leņķiskā izšķirtspēja diapazonos līdz un ieskaitot 1200 m |
|
2. pielikums |
Pārbaudes lauks radara iekārtas izšķirtspējas noteikšanai |
1. nodaļa
Vispārīgi nosacījumi
1.01. pants
Darbības sfēra
Šie noteikumi paredz minimālās tehniskās un ekspluatācijas prasības attiecībā uz radara iekārtām, ko lieto navigācijai iekšējo ūdensceļu kuģos, kā arī nosacījumus attiecībā uz atbilstības šīm minimālajām prasībām pārbaudi. Iekšējo ūdensceļu ECDIS iekārta, ko var lietot navigācijas režīmā, ir uzskatāma par navigācijas radara iekārtu šo noteikumu nozīmē.
1.02. pants
Radara iekārtas uzdevums
Radara iekārtai jāatvieglo kuģa navigācija, nodrošinot skaidru tā atrašanās vietas radara attēlu attiecībā pret bojām, krasta līnijām un jūras konstrukcijām/veidojumiem, kā arī dodot iespēju droši un savlaicīgi atpazīt citus kuģus un šķēršļus, kas izcēlušies virs ūdens virsmas.
1.03. pants
Apstiprinājuma testēšana
Radara iekārtu nedrīkst uzstādīt uz kuģa, iekams ar tipa pārbaudes palīdzību nav noteikts, vai radara iekārta atbilst šajos noteikumos paredzētajām minimālajām prasībām.
1.04. pants
Pieteikums attiecībā uz apstiprinājuma testēšanu
|
1. |
Pieteikumus attiecībā uz radara iekārtas tipa pārbaudi iesniedz kompetentajai testēšanas iestādei vienā no dalībvalstīm. Kompetentās testēšanas iestādes jādara zināmas Komitejai, kas minēta direktīvas 19. pantā. |
|
2. |
Katram pieteikumam jāpievieno šādi dokumenti:
|
|
3. |
Ar pārbaužu palīdzību pieteikuma iesniedzējs pārliecinās vai liek pārliecināties, vai radara iekārta atbilst minimālajām šo noteikumu prasībām. Pārbaudes rezultāti un mērījumu atskaites par antenas horizontālās un vertikālās radiācijas modeli jāpievieno pieteikumam. Kompetentajai testēšanas iestādei šie dokumenti un testēšanas laikā iegūtā informācija ir jāsaglabā. |
|
4. |
Apstiprinājuma testēšanas nolūkā “pieteikuma iesniedzējs” ir jebkura juridiska vai fiziska persona, ar kuras vārdu, preču zīmi vai kādu citu identifikācijas formu tiek ražota vai tirgota testēšanai iesniegtā iekārta. |
1.05. pants
Tipa apstiprinājums
|
1. |
Ja iekārta iztur tipa pārbaudi, kompetentā testēšanas iestāde izsniedz atbilstības sertifikātu. Ja iekārta neatbilst minimālajām prasībām, pieteikuma iesniedzējs jāinformē rakstveidā par tās noraidījuma iemesliem. Apstiprinājumu piešķir kompetentā iestāde. Kompetentā iestāde informē direktīvas 19. pantā minēto Komiteju par iekārtu, ko tā apstiprinājusi. |
|
2. |
Visām testēšanas iestādēm jebkurā laikā ir tiesības izvēlēties pārbaudei iekārtu no ražošanas sērijas. Ja šī pārbaude atklāj iekārtā defektus, tipa apstiprinājumu var anulēt. Tipa apstiprinājumu anulē tā iestāde, kura to izdevusi. |
|
3. |
Tipa apstiprinājums ir derīgs uz 10 gadu periodu, un to pēc pieprasījuma iespējams atjaunot. |
1.06. pants
Iekārtas marķēšana un apstiprinājuma numurs
|
1. |
Katram iekārtas komponentam jābūt neizdzēšami marķētam ar ražotāja vārdu, iekārtas tirdzniecības apzīmējumu, iekārtas tipu un sērijas numuru. |
|
2. |
Kompetentās iestādes piešķirtais apstiprinājuma numurs nenoņemami jāpiestiprina displeja blokam tā, lai tas paliktu skaidri redzams pēc iekārtas uzstādīšanas. Apstiprinājuma numura salikums: e-NN-NNN
|
|
3. |
Apstiprinājuma numuru drīkst lietot tikai kopā ar tam piesaistīto apstiprinājumu. Pieteikuma iesniedzējs atbild par apstiprinājuma numura izveidošanu un piestiprināšanu iekārtām. |
|
4. |
Kompetentā iestāde bez kavēšanās informē Komiteju par piešķirto apstiprinājuma numuru. |
1.07. pants
Ražotāja deklarācija
Katram iekārtas blokam jābūt pievienotai ražotāja deklarācijai attiecībā uz to, ka tā atbilst spēkā esošajām minimālajām prasībām un ka tā visos aspektos ir identiska iekārtai, kas tika iesniegta testēšanai.
1.08. pants
Apstiprinātas iekārtas modifikācijas
|
1. |
Jebkādas jau apstiprinātā iekārtā izdarītas modifikācijas izraisīs tipa apstiprinājuma anulēšanu. Ja tiek plānotas modifikācijas, informācija par to rakstveidā jānosūta kompetentajai testēšanas iestādei. |
|
2. |
Kompetentā testēšanas iestāde pieņem lēmumu par to, vai apstiprinājums joprojām ir spēkā, vai arī ir nepieciešama apskate vai jauna tipa pārbaude. Ja tiek piešķirts jauns apstiprinājums, jāpiešķir jauns apstiprinājuma numurs. |
2. nodaļa
Vispārīgās minimālās prasības attiecībā uz radara iekārtām
2.01. pants
Uzbūve, konstrukcija
|
1. |
Radara iekārtai jābūt piemērotai darbībai uz iekšējo ūdensceļu kuģiem. |
|
2. |
Iekārtas uzbūvei un konstrukcijai gan mehāniskajā, gan elektriskajā ziņā jāatbilst modernajām prasībām. |
|
3. |
Neesot nekādiem īpašiem noteikumiem šīs direktīvas II pielikumā vai šajos noteikumos, uz elektroenerģijas padevi, drošumu, savstarpējo kuģu iekārtu interferenci, kompasa drošo attālumu, izturību pret klimatisko iedarbību, mehānisko izturību, apkārtējās vides iedarbību, dzirdamu trokšņu emisiju un iekārtas marķējumiem attiecas IEC publikācijas 945 “Jūras navigācijas iekārtu vispārīgās prasības” noteikumi un metodes. Papildus piemēro ITU Radio noteikumu prasības. Iekārtai jāatbilst visām šo noteikumu prasībām attiecībā uz radara displeja apkārtējā gaisa temperatūru starp 0 °C un 40 °C. |
2.02. pants
Neīstās emisijas un elektromagnētiskā savietojamība
|
1. |
Frekvences diapazonā no 30 līdz 2 000 MHz, neīsto emisiju lauka stiprums nedrīkst pārsniegt 500 μV/m. Frekvences diapazonos no 156 līdz 165 MHz, no 450 līdz 470 MHz un no 1,53 līdz 1,544 GHz lauka stiprums nedrīkst pārsniegt 15 μV/m vērtību. Šīs lauka stipruma vērtības attiecas uz 3 metru pārbaudes attālumu no iekārtas pārbaudes laikā. |
|
2. |
Iekārtai jāatbilst minimālajām prasībām attiecībā uz elektromagnētiskā lauka stiprumu līdz 15 V/m iekārtas tiešā tuvumā pārbaudes laikā frekvences diapazonā no 30 līdz 2 000 MHz. |
2.03. pants
Darbība
|
1. |
Iekārtai nedrīkst būt vairāk vadības mehānismu, kā tas nepieciešams tās pareizā darbībā. Vadības mehānismu konstrukcijai, marķējumiem un darbībai jābūt tādai, lai nodrošinātu to vienkāršu, nepārprotamu un ātru darbību. To izkārtojumam jābūt tādam, lai pēc iespējas novērstu kļūdas darbībā. Vadības mehānismiem, kas nav nepieciešami parastajā darbībā, nav jābūt uzreiz aizsniedzamiem. |
|
2. |
Visiem vadības mehānismiem un indikatoriem jābūt ar simboliem un/vai marķējumiem angļu valodā. Simboliem jāatbilst IMO Ieteikuma Nr. A.278 (VIII) “Jūras navigācijas radara iekārtu vadības mehānismu simboli” prasībām vai IEC publikācijas Nr. 417 prasībām; visiem cipariem un burtiem jābūt vismaz 4 mm augstiem. Ja ir iespējams apliecināt, ka tehnisku iemeslu dēļ 4 mm augsti cipari un burti nav iespējami un ja darbības nolūkā ir pieņemami mazāki cipari un burti, pieļaujams samazinājums līdz 3 mm. |
|
3. |
Iekārtai jābūt konstruētai tā, lai kļūdas darbībā nevarētu izraisīt tās avāriju. |
|
4. |
Visām funkcijām, kas pārsniedz minimālās prasības vai ir ārpus tām, tādām kā ierīces savienošanai ar citām iekārtām, jābūt nodrošinātām tā, lai iekārta visos apstākļos atbilstu minimālajām prasībām. |
2.04. pants
Darbības instrukcijas
|
1. |
Katrai iekārtai jābūt nodrošinātai ar detalizētu operatora rokasgrāmatu. Tai jābūt holandiešu, angļu, franču un vācu valodā, un tajā jābūt vismaz šādai informācijai:
|
|
2. |
Katrai iekārtai jābūt nodrošinātā ar operatora rokasgrāmatas kopsavilkumu izturīgā formā. Tam jābūt holandiešu, angļu, franču un vācu valodā. |
2.05. pants
Uzstādīšana un darbības pārbaudes
Uzstādīšanas, aizvietošanas un darbības pārbaudēm jābūt saskaņā ar V daļas prasībām.
3. pants
Minimālās ekspluatācijas prasības attiecībā uz radara iekārtu
3.01. pants
Radara iekārtas darba gatavība
|
1. |
Sākot no aukstas iedarbināšanas, radara iekārtai jābūt pilnīgā darba gatavībā četru minūšu laikā. Pēc šī laikposma jābūt iespējai nekavējoties pārtraukt un aktivēt pārvadi. |
|
2. |
Radara iekārtu jāvar vadīt vienai personai, vienlaikus novērojot displeju. Ja vadības panelis ir atsevišķs bloks, tajā jābūt visiem vadības mehānismiem, ko radara navigācijā izmanto tieši. Bezvadu tālvadības pultis nav atļautas. |
|
3. |
Jābūt iespējai nolasīt displeju arī ievērojama apkārtējās gaismas spilgtuma apstākļos. Nepieciešamības gadījumā jābūt pieejamiem atbilstošiem redzes palīglīdzekļiem, kas ir vienkārši un viegli uzstādāmi un noņemami. Redzes palīglīdzekļiem jābūt izmantojamiem arī briļļu valkātājiem. |
3.02. pants
Izšķirtspēja
|
1. |
Leņķiskā izšķirtspēja Leņķiskā izšķirtspēja ir saistīta ar diapazonu skalu un attālumu. Nepieciešamā minimālā izšķirtspēja attiecībā uz mazākiem diapazoniem līdz pat un ieskaitot 1200 m ir parādīta 1. pielikumā. Minimālā izšķirtspēja jāsaprot kā minimālais azimutālais attālums starp diviem standarta reflektoriem (skatīt 5.03. panta 2. punktu), kurā tie radara attēlā tiek parādīti skaidri atdalīti viens no otra. |
|
2. |
Minimālais diapazons un diapazona izšķirtspēja Visos attālumos starp 15 un 1 200 m diapazonu skalās līdz pat un ieskaitot 1 200 m standarta reflektoriem, kas atrodas 15 m atstatumā viens no otra uz viena un tā paša peilējuma, radara ekrānā jābūt redzamiem kā skaidri atdalītiem vienam no otra. |
|
3. |
Funkcijas, kas var izraisīt izšķirtspējas pasliktināšanos, diapazonu skalās līdz 2 000 m nedrīkst būt ieslēdzamas. |
3.03. pants
Diapazonu skalas
|
1. |
Radara iekārtai jābūt aprīkotai ar šādām secīgi slēdzamām diapazonu skalām un gredzeniem:
|
|
2. |
Pieļaujamas arī turpmākas secīgi slēdzamas diapazonu skalas. |
|
3. |
Izvēlētā diapazona skala, attālums starp diapazona apļiem un maināma diapazona marķiera attālums jānorāda metros vai kilometros. |
|
4. |
Diapazona gredzenu platums un maināmā diapazona marķieris pie normāla spilgtuma iestatījuma nedrīkst pārsniegt 2 mm. |
|
5. |
Apakšsektoru displejs un papildierīces nav atļautas. |
3.04. pants
Maināmā diapazona marķieris
|
1. |
Radara iekārtā jābūt maināmā diapazona marķierim. |
|
2. |
Jābūt iespējai astoņu sekunžu laikā iestatīt diapazona marķieri uz jebkuru diapazonu. |
|
3. |
Attālums, pie kāda maināmā diapazona marķieris ir iestatīts, nedrīkst mainīties pat pēc pārslēgšanās uz citām diapazonu skalām. |
|
4. |
Diapazons jāatspoguļo kā trīsciparu vai četrciparu skaitlis. Diapazonos līdz 2 000 m precizitātei jābūt 10 metru robežās. Diapazona marķiera rādiusam jāatbilst digitālajam displejam. |
3.05. pants
Centra līnija
|
1. |
Centra līnijai jāsniedzas no stāvokļa radara displejā, kas atbilst antenas stāvoklim, līdz pat radara ekrāna malai. |
|
2. |
Centra līnijas platums ekrāna malā nedrīkst būt lielāks par 0,5°. |
|
3. |
Radara iekārtā jābūt regulēšanas ierīcei jebkādu azimutālu leņķisko kļūdu labošanai antenas uzstādījumā. |
|
4. |
Pēc leņķiskās kļūdas izlabošanas un radara iekārtas aktivēšanas, centra līnijas novirze no ķīļa līnijas nedrīkst pārsniegt 0,5°. |
3.06. pants
Atcentrēšana
|
1. |
Lai nodrošinātu izvērstu skatu uz priekšu, jābūt iespējamai radara attēla atcentrēšanai pie visām diapazonu skalām, kādas norādītas 3.03. panta 1. punktā. Atcentrēšanas rezultātam jābūt tikai un vienīgi skata uz priekšu izvērsumam un jābūt regulējamam vismaz līdz 0,25 un, augstākais, līdz 0,33 no reālā ekrāna diametra. |
|
2. |
Diapazonā ar izvērstu skatu uz priekšu diapazona apļiem jābūt palielinātiem un maināmā diapazona marķierim jābūt regulējamam un nolasāmam līdz maksimālajam displejā redzamajam diapazonam. |
|
3. |
Fiksēts displejā redzamā diapazona izvērsums uz priekšu saskaņā ar 1. punktu ir pieļaujams ar nosacījumu, ka attiecībā uz attēla centrālo daļu reālais diametrs nav mazāks par 4.03. panta 1. punktā norādīto un ka peilējumu skala ir konstruēta tā, lai peilējumu varētu ņemt saskaņā ar 3.08. pantu. Šādā gadījumā 1. punktā minētā atcentrēšanas ierīce nav nepieciešama. |
3.07. pants
Peilējumu skala
|
1. |
Radara iekārtai ekrāna malā jābūt peilējumu skalai. |
|
2. |
Peilējumu skalai jābūt sadalītai vismaz 72 daļās, kas katra atspoguļo 5 grādus. Sadalījuma atzīmēm, kas atspoguļo 10 grādus jābūt nepārprotami garākām par tām, kas marķē 5 grādus. 000 atzīmei peilējumu skalā jāatrodas ekrāna augšējās malas vidū. |
|
3. |
Peilējumu skalai jābūt marķētai ar trīsciparu skaitļiem no 000 līdz 360 grādiem pulksteņa rādītāju kustības virzienā. Numerācijai jābūt ar arābu skaitļiem ik pa 10 vai 30 grādiem. Skaitli 000 var aizvietot ar skaidri saskatāmu bultiņu. |
3.08. pants
Peilēšanas ierīces
|
1. |
Ir atļautas ierīces mērķu peilējumu noteikšanai. |
|
2. |
Ja šādas ierīces ir, tām jāspēj noteikt jebkura mērķa peilējums aptuveni 5 sekunžu laikā ar maksimālo kļūdu ± 1 grāds. |
|
3. |
Ja tiek izmantota elektroniska peilēšanas līnija, tai jābūt:
|
|
4. |
Ja izmanto mehānisku peilēšanas līniju, tai jābūt:
|
3.09. pants
Ierīces jūras un lietus traucējumu mazināšanai
|
1. |
Radara iekārtā jābūt ierīcēm ar manuālas vadības mehānismiem jūras un lietus radītu traucējumu samazināšanai. |
|
2. |
Jūras traucējumu kontrolei (jutīguma laika kontrole — STC) savā maksimālajā iestatījumā jābūt efektīvai aptuveni 1 200 m attālumā. |
|
3. |
Radara iekārta nedrīkst būt aprīkota ar automātiskām jūras un lietus traucējumu samazināšanas ierīcēm. |
3.10. pants
Citu radara iekārtu radītu traucējumu mazināšana
|
1. |
Jābūt ieslēdzamai ierīcei, kas paredzēta citu radara iekārtu radītu traucējumu mazināšanai. |
|
2. |
Šīs ierīces darbība nedrīkst dzēst noderīgo mērķu displeju. |
3.11. pants
Savietojamība ar radara gaismas signāliem
Signāliem no radara gaismas signālu devējiem atbilstoši IMO rezolūcijai A.423 (XI) displejā jābūt skaidri redzamiem, kad izslēgta lietus traucējumu dzēšana (stingrā laika konstante — FTC).
3.12. pants
Pastiprinājuma kontrole
Pastiprinājuma kontroles diapazonam jābūt tādam, lai pie minimālā jūras traucējumu dzēšanas iestatījuma, ūdens virsmas kustība būtu skaidri redzama un lai jaudīgās radara atbalsis ar atbalss zonu, kas vienāda ar 10 000 m2, varētu atslēgt jebkurā attālumā.
3.13. pants
Frekvences regulēšana
Displeja blokam jābūt aprīkotam ar regulēšanas indikatoru. Regulēšanas skalas garumam jābūt vismaz 30 mm. Indikatoram jāfunkcionē visos diapazonos, pat bez radara atbalsīm. Indikatoram jādarbojas vienlīdz labi, kad aktivēts cieša tuvuma atbalsu pastiprinājums vai dzēšana.
Regulējuma koriģēšanas nolūkā jābūt pieejamam manuālās vadības mehānismam.
3.14. pants
Jūras orientācijas līnijas un informācija ekrānā
|
1. |
Radara ekrānā var būt uzliktas virsū tikai centra līnija, peilējuma līnijas un diapazonu gredzeni. |
|
2. |
Bez radara attēla un papildus informācijai par radara iekārtas darbību displejā drīkst būt redzama tikai šāda jūras informācija, kā uzskaitītā:
|
|
3. |
Visai ekrāna informācijai vēl bez radara attēla displejā jābūt redzamai kvazistatiski, un atjaunošanas ātrumam jāatbilst operatora prasībām. |
|
4. |
Prasības attiecībā uz displeju un jūras informācijas precizitāti ir tādas pašas, kā tās prasības, kas piemērojamas attiecībā uz galveno iekārtu. |
3.15. pants
Sistēmas jutīgums
Sistēmas jutīgumam jābūt tādam, lai radara attēlā jebkurā antenas izšķirtspējā skaidri būtu redzams standarta reflektors 1 200 m attālumā. 1 m2 reflektora gadījumā tajā pašā attālumā koeficients, ko veido antenas apgriezienu skaita ar radara atbalsi noteikta perioda laikā un antenas kopējo apgriezienu skaita tajā pašā laikā periodā, pamatojoties uz 100 apgriezieniem (fiksēšanas-skenēšanas ātrums), attiecība, nedrīkst būt mazāks par 0.8.
3.16. pants
Mērķa sliede
Iepriekšējos mērķu stāvokļus jāparāda ar sliedi.
Mērķa sliedes parādīšanai jābūt gandrīz nepārtrauktai un spilgtumam jābūt mazākam, nekā attiecīgā mērķa spilgtumam; mērķa sliedei un radara attēlam jābūt vienā un tajā pašā krāsā. Sliedes nepārtrauktībai jābūt regulējamai atbilstoši darbības prasībām, taču tā nedrīkst būt ilgstošāka par 2 antenas apgriezieniem.
Mērķa sliede nedrīkst pasliktināt radara attēlu.
3.17. pants
Atkarīgie indikatori
Atkarīgajiem indikatoriem jāatbilst visām prasībām, kādas piemēro navigācijas radara iekārtām.
4. nodaļa
Minimālās tehniskās prasības attiecībā uz radara iekārtu
4.01. pants
Darbība
|
1. |
Visām vadības ierīcēm jābūt izkārtotām tā, lai to darbības laikā nekāda informācija netiktu apslēpta skatam un radara navigācija netiktu pasliktināta. |
|
2. |
Vadības ierīcēm, ko var izmantot, lai izslēgtu iekārtu, vai kas aktivētā stāvoklī varētu izraisīt traucējumus tās darbībā, jābūt aizsargātām pret netīšu darbību. |
|
3. |
Visām vadības ierīcēm un indikatoriem jābūt aprīkotiem ar nemirgojošu apgaismojuma avotu, kāds piemērots visos apkārtējās vides apgaismes apstākļos un ir noregulējams līdz pat nullei ar neatkarīgas vadības ierīces palīdzību. |
|
4. |
Šādām funkcijām jābūt pašām ar savām vadības ierīcēm ar tiešu piekļuvi:
Ja iepriekšminēto funkciju regulēšanā izmanto rotējošas vadības ierīces, koncentrisks vadības ierīču izkārtojums vienai virs otras nav pieļaujams. |
|
5. |
Vismaz tām vadības ierīcēm, kas attiecas uz pastiprinājumu, jūras traucējumiem un lietus traucējumiem, jābūt regulējamām ar rotējošu vadību, to radītajam rezultātam esot proporcionālam rotācijas leņķim. |
|
6. |
Vadības ierīču regulēšanai jābūt tādai, lai kustībai uz labo pusi vai uz augšu būtu pozitīva ietekme uz maināmo lielumu, savukārt kustībai uz kreiso pusi vai uz leju — negatīva. |
|
7. |
Ja tiek izmantotas nospiežamas vadības pogas, jābūt iespējai tās noteikt un darbināt ar skārienu. Tām jābūt arī ar skaidri uztveramu kontakta atslābinājumu. |
|
8. |
Jābūt iespējai regulēt šādu mainīgo lielumu spilgtumu vēl bez iestatīšanas no nulles līdz vērtībai, kāda nepieciešama darbības nolūkā:
|
|
9. |
Ņemot vērā, ka dažu displejā redzamo vērtību spilgtuma atšķirība ir tikai ļoti neliela un fiksētā diapazona gredzenu, maināmā diapazona gredzenu un peilēšanas līniju var izslēgt neatkarīgi vienu no otras, var būt četras spilgtuma vadības ierīces, pa vienai katrā no šādām vērtību grupām:
|
|
10. |
Centra līnijas spilgtumam jābūt regulējamam, taču ne samazināmam līdz nullei. |
|
11. |
Centra līnijas izslēgšanas nolūkā jābūt vadības ierīcei ar automātiskas atiestatīšanas funkciju. |
|
12. |
Prettraucējumu ierīcēm jābūt konsekventi regulējamām no nulles. |
4.02. pants
Displejs
|
1. |
“Radara attēls” ir mērogots radara atbalsu no apkārtnes un to kustības attiecībā pret kuģi attēlojums displeja bloka ekrānā no vienas antenas apgrieziena, kuģa ķīļa līnijai un centra līnijai vienmēr sakrītot. |
|
2. |
“Displeja bloks” ir tā iekārtas daļa, kurā ir ekrāns. |
|
3. |
“Ekrāns” ir displeja bloka zema atstarojuma daļa, kurā redzams vai nu tikai radara attēls, vai arī radara attēls kopā ar papildu navigācijas informāciju. |
|
4. |
“Rada attēla reālais diametrs” ir lielākā pilnīgi apaļā radara attēla diametrs, ko var parādīt peilējumu skalas robežās. |
|
5. |
“Rastra skenējuma attēlojums” ir kvazistatisks radara attēla attēlojums no viena pilna antenas apgrieziena televīzijas attēla veidā. |
4.03. pants
Radara attēla raksturlielumi
|
1. |
Radara attēla reālais diametrs nedrīkst būt mazāks par 270 mm. |
|
2. |
Ārējā diapazona gredzena diametram diapazonu skalās, kādas norādītas 3.03. pantā, jābūt vismaz 90 % no reālā radara attēla diametra. Antenas stāvoklim jābūt redzamam radara attēlā attiecībā uz visām diapazonu skalām. |
4.04. pants
Displeja krāsa
Displeja krāsa jāizvēlas, pamatojoties uz fizioloģiskajiem faktoriem. Ja ekrānā var reproducēt dažādas krāsas, reālajam radara attēlam jābūt vienkrāsainam. Nevienā ekrāna daļā dažādu krāsu reproducēšanas rezultāts nedrīkst būt jauktas krāsas, kas veidojas pārklājoties.
4.05. pants
Attēlu atjaunināšanas ātrums un noturīgums
|
1. |
Displejā redzamais radara attēls jānomaina ar pašreizējai realitātei atbilstošu radara attēlu 2,5 sekunžu laikā. |
|
2. |
Katrai atbalsij ekrānā jāsaglabājas vismaz viena antenas apgrieziena laiku, taču ne ilgāk kā divu antenas apgriezienu laiku. Radara attēla noturību iespējams panākt divos veidos: vai nu ar nepārtrauktu rādīšanu displejā, vai arī ar periodisku attēla atjaunināšanu. Šo periodisko attēla atjaunināšanu var izmantot pie sprieguma, kas nav mazāks par 50 Hz. |
|
3. |
Spilgtuma atšķirībai starp atbalss pierakstījumu un tā pēcmirgojumu viena antenas apgrieziena laikā jābūt pēc iespējas mazākai. |
4.06. pants
Displeja linearitāte
|
1. |
Radara attēla linearitātes kļūda nedrīkst pārsniegt 5 %. |
|
2. |
Visos diapazonos līdz 2 000 m fiksētajai taisnajai krasta līnijai 30 m attālumā no radara antenas jābūt redzamai displejā kā taisnai nepārtrauktai atbalss struktūrai bez redzamiem izkropļojumiem. |
4.07. pants
Diapazona un azimutālo mērījumu precizitāte
|
1. |
Attāluma noteikšanai līdz mērķim ar maināma vai fiksēta diapazona gredzeniem jābūt ar precizitāti līdz ± 10 m vai ± 1,5 % atkarībā no tā, kurš ir lielāks. |
|
2. |
Objekta peilējuma leņķiskā vērtība atšķirties no reālās vērtības vairāk par 1 grādu. |
4.08. pants
Antenas raksturlielumi un emisijas spektrs
|
1. |
Antenas dzinējsistēmai un antenai jābūt tādai, lai nodrošinātu pareizu darbību pie vēja ātruma līdz 100 km stundā. |
|
2. |
Antenas dzinējsistēmai jābūt ar drošības slēdzi, ar kuru iespējams izslēgt devēja un rotatora dzinēju. |
|
3. |
Antenas horizontālā starojuma modelim, mērot vienā virzienā, jāatbilst šādām prasībām:
|
|
4. |
Antenas vertikālā starojuma modelim, mērot vienā virzienā, jāatbilst šādām prasībām:
|
|
5. |
Izstarotajai augstfrekvences enerģijai jābūt horizontāli polarizētai. |
|
6. |
Iekārtas darba frekvencei jābūt diapazonā virs 9 GHz, ko piešķir saskaņā ar noteicošajiem ITU Radio noteikumiem attiecībā uz navigācijas radaru iekārtām. |
|
7. |
Antenas izstarotās augstfrekvences frekvences spektram jāatbilst ITU Radio noteikumiem. |
5. nodaļa
Pārbaudes nosacījumi un pārbaudes metodes attiecībā uz radara iekārtu
5.01. pants
Drošums, noslogojuma jauda un traucējumu izkliede
Uz kuģa esošu iekārtu elektroenerģijas padeve, drošums, savstarpēji radīti traucējumi, kompasa drošais attālums, izturība pret klimatisko apstākļu iedarbību, mehāniskā izturība, apkārtējās vides iedarbība un dzirdamo trokšņu emisija ir jāpārbauda saskaņā ar IEC publikāciju 945 “Jūras navigācijas iekārtu vispārīgās prasības”.
5.02. pants
Neīstās emisijas un elektromagnētiskā savietojamība
|
1. |
Neīstās emisijas jāmēra saskaņā ar IEC publikāciju 945 “Jūras navigācijas iekārtu vispārīgās prasības” 30-2 000 MHz frekvenču diapazonā. Jāievēro 2.02. panta 1. punkta prasības. |
|
2. |
Jāievēro 2.02. panta 2. punkta prasības attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību. |
5.03. pants
Pārbaudes procedūra
|
1. |
2. pielikumā parādītais pārbaudes lauks radara iekārtas pārbaudīšanai jāiekārto uz mierīga ūdens virsmas vismaz 1,5 km garumā un 0,3 km platumā vai arī uz zemes ar līdzvērtīgām atstarošanas īpašībām. |
|
2. |
Standarta reflektoram jābūt radara reflektoram, kam pie 3,2 cm viļņu garuma ir līdzvērtīgs 10 m2 radara šķērsgriezuma laukums Trīsasu radara reflektoram ar trīsstūrveida virsmām, paredzēta darbībai pie 9 GHz (3,2 cm), līdzvērtīgs radara šķērsgriezuma laukums (sigma) jāaprēķina ar šādu formulu: 
Standarta reflektoram ar trīsstūrveida virsmām malas garums a = 0,222 m. Diapazona un atšķirtspējas testēšanā pie 3,2 cm viļņu garuma lietoto reflektoru izmēri ir jāizmanto arī tad, ja pārbaudāmajai radara iekārtai ir cits viļņu garums, nevis 3,2 cm. |
|
3. |
Standarta reflektori jāuzstāda 15 m, 30 m, 45 m, 60 m, 85 m, 300 m, 800 m, 1 170 m, 1 185 m un 1 200 m attālumā no antenas stāvokļa. Blakus standarta reflektoram 85 m attālumā jāuzstāda standarta reflektori, kas atrodas no tā 5 m attālumā uz abām pusēm, peilēšanas līnijas labajā leņķī. Blakus standarta reflektoram 300 m attālumā jāuzstāda reflektors ar radara šķērsgriezuma laukumam līdzvērtīgu – 300 m2 — laukumu, kas atrodas 18 m attālumā no standarta reflektora, peilēšanas līnijas labajā leņķī. Vēl šajā pašā 300 m attālumā no antenas jāuzstāda reflektori ar radara šķērsgriezuma laukumam līdzvērtīgu – 1 m2 un 1 000 m2 — laukumu 15 grādu azimutālajā leņķī vienam pret otru. Blakus standarta reflektoram 1 200 m attālumā jāuzstāda standarta reflektori un reflektors ar radara šķērsgriezuma laukumam līdzvērtīgu – 1 m2 — laukumu, kas atrodas 30 m attālumā uz abām pusēm no sākotnējā standarta reflektora, peilēšanas līnijas labajā leņķī. |
|
4. |
Radara iekārta jānoregulē uz labāko attēla kvalitāti. Pastiprinājums jānoregulē tā, lai zonā, kas atrodas ārpus prettraucējumu kontroles darbības diapazona, vairs nevarētu redzēt troksni. Jūras traucējumu dzēšanas vadība (STC) jāiestata uz minimālo vērtību, un lietus traucējumu dzēšanas vadība (FTC) — jāizslēdz. Visām vadības ierīcēm, kas ietekmē attēla kvalitāti pārbaudes laikā pie noteikta antenas augstuma jāpaliek neaiztiktām un attiecīgi fiksētām. |
|
5. |
Antena jāuzstāda jebkādā izvēlētajā augstumā starp 5 un 10 m virs ūdens virsmas vai zemes. Reflektori jāuzstāda tādā augstumā virs ūdens virsmas vai zemes, lai to reālā radara atgrieze atbilstu 2. punktā norādītajai vērtībai. |
|
6. |
Visiem reflektoriem, kas uzstādīti izvēlētajā diapazonā, visos attālumos līdz pat un ieskaitot 1 200 m, jābūt vienlaicīgi redzamiem ekrānā kā skaidri atdalītiem mērķiem neatkarīgi no pārbaudes lauka azimutālā stāvokļa attiecībā pret centra līniju. Signāliem no radara signāldevējiem, kā aprakstīts 3.11. pantā, jābūt skaidri redzamiem displejā. Visām šajos noteikumos minētajām prasībām jābūt ievērotām jebkurā antenas augstumā starp 5 un 10 m, ar nosacījumu, ka pieļaujams veikt tikai atļautu būtiski nepieciešamu vadības ierīču ieregulēšanu. |
5.04. pants
Antenas rādītāji
Antenas raksturlielumi jānovērtē saskaņā ar IEC publikāciju 936 “Uz kuģa esošs radars”.
1. Pielikums
Leņķiskā izšķirtspēja diapazonos līdz un ieskaitot 1 200 m
2. Pielikums
Pārbaudes lauks radara iekārtas izšķirtspējas noteikšanai
IV DAĻA
MINIMĀLĀS PRASĪBAS UN PĀRBAUDES NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ IEKŠĒJO ŪDENSCEĻU KUĢOS IZMANTOTAJIEM PAGRIEZIENA ĀTRUMA INDIKATORIEM
Saturs
|
1. nodaļa |
Vispārīgi nosacījumi |
|
1.01. pants |
Darbības sfēra |
|
1.02. pants |
Pagrieziena ātruma indikatora uzdevums |
|
1.03. pants |
Apstiprinājuma testēšana |
|
1.04. pants |
Pieteikums attiecībā uz apstiprinājuma testēšanu |
|
1.05. pants |
Tipa apstiprinājums |
|
1.06. pants |
Iekārtas marķējums un apstiprinājuma numurs |
|
1.07. pants |
Ražotāja deklarācija |
|
1.08. pants |
Apstiprinātās iekārtas modifikācijas |
|
2. nodaļa |
Vispārīgās minimālās prasības attiecībā uz pagrieziena ātruma indikatoriem |
|
2.01. pants |
Uzbūve, konstrukcija |
|
2.02. pants |
Neīstās emisijas un elektromagnētiskā savietojamība |
|
2.03. pants |
Darbība |
|
2.04. pants |
Darbības instrukcijas |
|
2.05. pants |
Uzstādīšana un darbības pārbaudes |
|
3. nodaļa |
Minimālās ekspluatācijas prasības attiecībā uz pagrieziena ātruma indikatoriem |
|
3.01. pants |
Pagrieziena ātruma indikatora darba gatavība |
|
3.02. pants |
Pagrieziena ātruma norāde |
|
3.03. pants |
Rādītāju diapazons |
|
3.04. pants |
Noteiktā pagrieziena ātruma precizitāte |
|
3.05. pants |
Jutīgums |
|
3.06. pants |
Darbības uzraudzīšana |
|
3.07. pants |
Nejutīgums pret citām parastajām kuģa kustībām |
|
3.08. pants |
Nejutīgums pret magnētiskajiem laukiem |
|
3.09. pants |
Atkarīgie indikatori |
|
4. nodaļa |
Minimālās tehniskās prasības attiecībā uz pagrieziena ātruma indikatoriem |
|
4.01. pants |
Darbība |
|
4.02. pants |
Amortizatori |
|
4.03. pants |
Papildu iekārtu pievienošana |
|
5. nodaļa |
Pārbaudes nosacījumi un pārbaudes metodes attiecībā uz pagrieziena ātruma indikatoriem |
|
5.01. pants |
Drošums, noslogojuma jauda un traucējumu izkliede |
|
5.02. pants |
Neīstās emisijas un elektromagnētiskā savietojamība |
|
5.03. pants |
Pārbaudes procedūra |
|
Pielikums: |
maksimālās tolerances pagrieziena ātruma indikatoru kļūdu noteikšanā |
1. nodaļa
Vispārīgi nosacījumi
1.01. pants
Darbības sfēra
Šie noteikumi paredz minimālās tehniskās un ekspluatācijas prasības attiecībā uz pagrieziena ātruma indikatoriem, ko lieto navigācijai iekšējo ūdensceļu kuģos, kā arī nosacījumus attiecībā uz atbilstības šīm minimālajām prasībām pārbaudi.
1.02. pants
Pagrieziena ātruma indikatora uzdevums
Pagrieziena ātruma indikators ir paredzēts tam, lai atvieglotu radara navigāciju un lai noteiktu un norādītu kuģa pagrieziena ātrumu uz kreisā vai labā borta pusi.
1.03. pants
Apstiprinājuma testēšana
Pagrieziena ātruma indikatorus nedrīkst uzstādīt uz kuģa, iekams ar tipa pārbaudes palīdzību nav noteikts, vai tie atbilst šajos noteikumos paredzētajām minimālajām prasībām.
1.04. pants
Pieteikums attiecībā uz apstiprinājuma testēšanu
|
1. |
Pieteikumus attiecībā uz pagrieziena ātruma indikatoru tipa pārbaudi iesniedz kompetentajai testēšanas iestādei vienā no dalībvalstīm. Kompetentās testēšanas iestādes jādara zināmas Komitejai, kas minēta direktīvas 19. pantā. |
|
2. |
Katram pieteikumam jāpievieno šādi dokumenti:
|
|
3. |
Ar pārbaužu palīdzību pieteikuma iesniedzējs pārliecinās vai liek pārliecināties, vai radara iekārta atbilst minimālajām šo noteikumu prasībām. Pārbaudes rezultāti un mērījumu atskaites par antenas horizontālās un vertikālās radiācijas modeli jāpievieno pieteikumam. Kompetentajai testēšanas iestādei šie dokumenti un testēšanas laikā iegūtā informācija ir jāsaglabā. |
|
4. |
Apstiprinājuma testēšanas nolūkā “pieteikuma iesniedzējs” ir jebkura juridiska vai fiziska persona, ar kuras vārdu, preču zīmi vai kādu citu identifikācijas formu tiek ražota vai tirgota testēšanai iesniegtā iekārta. |
1.05. pants
Tipa apstiprinājums
|
1. |
Ja iekārta iztur tipa pārbaudi, kompetentā testēšanas iestāde izsniedz atbilstības sertifikātu. Ja iekārta neatbilst minimālajām prasībām, pieteikuma iesniedzējs jāinformē rakstveidā par tās noraidījuma iemesliem. Apstiprinājumu piešķir kompetentā iestāde. Kompetentā iestāde informē direktīvas 19. pantā minēto Komiteju par iekārtu, ko tā apstiprinājusi. |
|
2. |
Visām testēšanas iestādēm jebkurā laikā ir tiesības izvēlēties pārbaudei iekārtu no ražošanas sērijas. Ja šī pārbaude atklāj iekārtā defektus, tipa apstiprinājumu var anulēt. Tipa apstiprinājumu anulē tā iestāde, kura to izdevusi. |
|
3. |
Tipa apstiprinājums ir derīgs uz 10 gadu periodu, un to pēc pieprasījuma iespējams atjaunot. |
1.06. pants
Iekārtas marķēšana un apstiprinājuma numurs
|
1. |
Katram iekārtas komponentam jābūt neizdzēšami marķētam ar ražotāja vārdu, iekārtas tirdzniecības apzīmējumu, iekārtas tipu un sērijas numuru. |
|
2. |
Kompetentās iestādes piešķirtais apstiprinājuma numurs nenoņemami jāpiestiprina vadības blokam tā, lai tas paliktu skaidri redzams pēc iekārtas uzstādīšanas. Apstiprinājuma numura salikums: e-NN-NNN (e= Eiropas Savienība NN= apstiprinājuma valsts kods, kur
NNN= trīsciparu skaitlis, ko nosaka kompetentā iestāde.) |
|
3. |
Apstiprinājuma numuru drīkst lietot tikai kopā ar tam piesaistīto apstiprinājumu. Pieteikuma iesniedzējs atbild par apstiprinājuma numura izveidošanu un piestiprināšanu iekārtām. |
|
4. |
Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komiteju par piešķirto apstiprinājuma numuru. |
1.07. pants
Ražotāja deklarācija
Katram iekārtas blokam jābūt pievienotai ražotāja deklarācijai attiecībā uz to, ka tā atbilst spēkā esošajām minimālajām prasībām un ka tā visos aspektos ir identiska iekārtai, kas tika iesniegta testēšanai.
1.08. pants
Apstiprinātas iekārtas modifikācijas
|
1. |
Jebkādas jau apstiprinātā iekārtā izdarītas modifikācijas izraisa tipa apstiprinājuma anulēšanu. Ja tiek plānotas modifikācijas, informācija par to rakstveidā jānosūta kompetentajai testēšanas iestādei. |
|
2. |
Kompetentā testēšanas iestāde pieņem lēmumu par to, vai apstiprinājums joprojām ir spēkā, vai arī ir nepieciešama apskate vai jauna tipa pārbaude. Ja tiek piešķirts jauns apstiprinājums, jāpiešķir jauns apstiprinājuma numurs. |
2. nodaļa
Vispārīgās minimālās prasības attiecībā uz pagrieziena ātruma indikatoriem
2.01. pants
Uzbūve, konstrukcija
|
1. |
Pagrieziena ātruma indikatoriem jābūt piemērotiem darbībai uz iekšējo ūdensceļu kuģiem. |
|
2. |
Iekārtas uzbūvei un konstrukcijai gan mehāniskajā, gan elektriskajā ziņā jāatbilst modernajām prasībām. |
|
3. |
Neesot nekādiem īpašiem noteikumiem šīs direktīvas II pielikumā vai šajos noteikumos, uz elektroenerģijas padevi, drošumu, savstarpējo kuģu iekārtu interferenci, kompasa drošo attālumu, izturību pret klimatisko iedarbību, mehānisko izturību, apkārtējās vides iedarbību, dzirdamu trokšņu emisiju un iekārtas marķējumiem attiecas IEC publikācijas 945 “Jūras navigācijas iekārtu vispārīgās prasības” noteikumi un metodes. Papildus iekārtai jāatbilst visiem noteikumiem attiecībā uz apkārtējā gaisa temperatūru starp 0 °C un 40 °C. |
2.02. pants
Neīstās emisijas un elektromagnētiskā savietojamība
|
1. |
Frekvences diapazonā no 30 līdz 2 000 MHz, neīsto emisiju lauka stiprums nedrīkst pārsniegt 500 μV/m. Frekvences diapazonos no 156 līdz 165 MHz, no 450 līdz 470 MHz un no 1,53 līdz 1,544 GHz lauka stiprums nedrīkst pārsniegt 15 μV/m vērtību. Šīs lauka stipruma vērtības attiecas uz 3 metru pārbaudes attālumu no iekārtas pārbaudes laikā. |
|
2. |
Iekārtai jāatbilst minimālajām prasībām attiecībā uz elektromagnētiskā lauka stiprumu līdz 15 V/m iekārtas tiešā tuvumā pārbaudes laikā frekvences diapazonā no 30 līdz 2 000 MHz. |
2.03. pants
Darbība
|
1. |
Iekārtai nedrīkst būt vairāk vadības mehānismu, kā tas nepieciešams tās pareizā darbībā. Vadības mehānismu konstrukcijai, marķējumiem un darbībai jābūt tādai, lai nodrošinātu to vienkāršu, nepārprotamu un ātru darbību. To izkārtojumam jābūt tādam, lai pēc iespējas novērstu kļūdas darbībā. Vadības mehānismiem, kas nav nepieciešami parastajā darbībā, nav jābūt uzreiz aizsniedzamiem. |
|
2. |
Visiem vadības mehānismiem un indikatoriem jābūt ar simboliem un/vai marķējumiem angļu valodā. Simboliem jāatbilst IEC publikācijas Nr. 417 prasībām. Visiem cipariem un burtiem jābūt vismaz 4 mm augstiem. Ja ir iespējams apliecināt, ka tehnisku iemeslu dēļ 4 mm augsti cipari un burti nav iespējami un ja darbības nolūkā ir pieņemami mazāki cipari un burti, pieļaujams samazinājums līdz 3 mm. |
|
3. |
Iekārtai jābūt konstruētai tā, lai kļūdas darbībā nevarētu izraisīt tās avāriju. |
|
4. |
Visām funkcijām, kas pārsniedz minimālās prasības vai ir ārpus tām, tādām kā ierīces savienošanai ar citām iekārtām, jābūt nodrošinātām tā, lai iekārta visos apstākļos atbilstu minimālajām prasībām. |
2.04. pants
Darbības instrukcijas
Katra iekārta ir nodrošināta ar detalizētu operatora rokasgrāmatu. Tā ir holandiešu, angļu, franču un vācu valodā, un ietver vismaz:
|
a) |
informāciju par iedarbināšanu un darbību; |
|
b) |
informāciju par apkopi un apkalpi; |
|
c) |
vispārīgus norādījumus attiecībā uz drošumu. |
2.05. pants
Uzstādīšana un darbības pārbaudes
|
1. |
Uzstādīšanas, aizvietošanas un darbības pārbaudes atbilst V daļas prasībām. |
|
2. |
Uzstādīšanas virziens attiecībā pret ķīļa līniju ir norādīts uz pagrieziena ātruma indikatora sensora bloka. Tiek sniegti norādījumi attiecībā uz uzstādīšanu, lai nodrošinātu maksimālo nejutīgumu pret citām parastajām kuģa kustībām. |
3. nodaļa
Minimālās ekspluatācijas prasības attiecībā uz pagrieziena ātruma indikatoriem
3.01. pants
Pagrieziena ātruma indikatora darba gatavība
|
1. |
Sākot no aukstas iedarbināšanas, pagrieziena ātruma indikatoram jābūt pilnīgā darba gatavībā četru minūšu laikā un jādarbojas nepieciešamās precizitātes toleranču robežās. |
|
2. |
Brīdinājuma signālam jānorāda, ka indikators ir ieslēgts. Jābūt iespējai pagrieziena ātruma indikatoru gan novērot, gan darbināt vienlaikus. |
|
3. |
Bezvadu tālvadības pultis nav atļautas. |
3.02. pants
Pagrieziena ātruma norāde
|
1. |
Pagrieziena ātrumu norāda uz lineāras graduētas skalas, kuras nulles punkts atrodas vidū. Jābūt iespējai nolasīt pagrieziena ātruma virzienu un apmēru ar nepieciešamo precizitāti. Adatu indikatori un joslu diagrammas ir atļautas. |
|
2. |
Indikatora skalai jābūt vismaz 20 cm garai, un tā var būt apaļa vai taisna. Taisnas skalas drīkst uzstādīt tikai horizontāli. |
|
3. |
Tikai un vienīgi digitālie indikatori nav pieļaujami. |
3.03. pants
Rādītāju diapazoni
Pagrieziena ātruma indikatoriem var būt viens vai vairāki rādītāju diapazoni. Ieteicami ir šādi diapazoni:
|
|
30°/minūte |
|
|
60°/minūte |
|
|
90°/minūte |
|
|
180°/minūte |
|
|
300°/minūte. |
3.04. pants
Norādītā pagrieziena ātruma precizitāte
Norādītais pagrieziena ātrums nedrīkst atšķirties vairāk par 2 % no izmērāmās maksimālās vērtības vai arī vairāk par 10 % — no reālās vērtības, atkarībā no tā, kura ir lielāka (skatīt pielikumu).
3.05. pants
Jutīgums
Darbības slieksnim jābūt mazākam vai vienādam ar izmaiņu leņķiskajā ātrumā, kas līdzvērtīgs l % no norādītās vērtības.
3.06. pants
Darbības uzraudzīšana
|
1. |
Ja pagrieziena ātruma indikators nedarbojas nepieciešamās precizitātes diapazonā, tas ir jānorāda. |
|
2. |
Ja izmanto žiroskopu, indikatoram jāsignalizē par jebkuru kritisko žiroskopa rotācijas ātruma kritumu. Kritiskais žiroskopa rotācijas ātruma kritums ir tāds, kas pazemina precizitāti par 10 %. |
3.07. pants
Nejutīgums pret citām parastajām kuģa kustībām
|
1. |
Kuģa sānsvere līdz 10° pie pagrieziena ātruma līdz 4° sekundē nedrīkst ierosināt kļūdas rādītājos, kas pārsniedz noteiktās tolerances. |
|
2. |
Triecieni, tādi kā tie, kas var rasties pietauvošanās gadījumā, nedrīkst ierosināt kļūdas rādītājos, kas pārsniedz noteiktās tolerances. |
3.08. pants
Nejutīgums pret magnētiskajiem laukiem
Pagrieziena ātruma indikatoram jābūt nejutīgam pret magnētiskajiem laukiem, kādi tipiski rodas uz kuģa.
3.09. pants
Atkarīgie indikatori
Atkarīgajiem indikatoriem jāatbilst visām prasībām, kādas piemēro pagrieziena ātruma indikatoriem.
4. nodaļa
Minimālās tehniskās prasības attiecībā uz pagrieziena ātruma indikatoriem
4.01. pants
Darbība
|
1. |
Visām vadības ierīcēm jābūt izkārtotām tā, lai to darbības laikā nekāda informācija netiktu apslēpta skatam un radara navigācija netiktu pasliktināta. |
|
2. |
Visām vadības ierīcēm un indikatoriem jābūt aprīkotiem ar nemirgojošu apgaismojuma avotu, kāds piemērots visos apkārtējās vides apgaismes apstākļos un ir noregulējams līdz pat nullei ar neatkarīgas vadības ierīces palīdzību. |
|
3. |
Vadības ierīču regulēšanai jābūt tādai, lai kustībai uz labo pusi vai uz augšu būtu pozitīva ietekme uz maināmo lielumu, savukārt kustībai uz kreiso pusi vai uz leju — negatīva. |
|
4. |
Ja tiek izmantotas nospiežamas vadības pogas, jābūt iespējai tās noteikt un darbināt ar skārienu. Tām jābūt arī ar skaidri uztveramu kontakta atslābinājumu. |
4.02. pants
Amortizatori
|
1. |
Sensora sistēmai jābūt amortizētai attiecībā uz kritiskajām vērtībām. Amortizēšanas konstante (63 % no robežvērtības) nedrīkst pārsniegt 0,4 sekundes. |
|
2. |
Indikatoram jābūt amortizētam attiecībā uz kritiskajām vērtībām. Vadības ierīces amortizācijas palielināšanai ir atļautas. Amortizācijas konstante nedrīkst pārsniegt piecas sekundes nekādos apstākļos. |
4.03. pants
Papildu iekārtu pievienošana
|
1. |
Ja pagrieziena ātruma indikatoru var pievienot atkarīgajiem indikatoriem vai tamlīdzīgām iekārtām, pagrieziena ātruma indikācijai jāpaliek lietojamai kā elektriskajam signālam. Pagrieziena ātrumam jāturpina būt norādītam ar galvanisko zemējuma izolāciju un spriegumu, kas līdzvērtīgs 20 mV/grāds ± 5 % analogajam spriegumam, un ar 100 ohms maksimālo iekšējo pretestību. Kad kuģis griežas uz labā borta pusi, polaritātei jābūt pozitīvai; kad kuģis griežas uz kreisā borta pusi — negatīvai. Darbības slieksnis nedrīkst pārsniegt 0,3°/minūtē. Nulles kļūda nedrīkst pārsniegt 1°/minūtē pie temperatūras no 0 °C līdz 40 °C. Indikatoram esot ieslēgtam un sensoram — nepakļautam kustības iedarbībai, neīstais spriegums pie izvada signāla, kas noteikts ar 10 Hz apejas joslas zemas apejas filtru, nedrīkst pārsniegt 10 mV. Pagrieziena ātruma signāls jāuztver bez papildu amortizācijas ārpus 4.02. panta 1. punktā noteiktajām robežām. |
|
2. |
Jābūt ārējam avārijas slēdzim. Slēdzis jāuzstāda kā galvaniskas izolācijas automātiskais slēdzis, kas paredzēts indikatoram. Ārējo trauksmi ierosina kontaktu saslēgšanās:
|
5. nodaļa
Pārbaudes nosacījumi un procedūras attiecībā uz pagrieziena ātruma indikatoriem
5.01. pants
1. Drošums, noslogojuma jauda un traucējumu izkliede
Uz kuģa esošu iekārtu elektroenerģijas padeve, drošums, savstarpēji radīti traucējumi, kompasa drošais attālums, izturība pret klimatisko apstākļu iedarbību, mehāniskā izturība, apkārtējās vides iedarbība un dzirdamo trokšņu emisija ir jāpārbauda saskaņā ar IEC publikāciju 945 “Jūras navigācijas iekārtu vispārīgās prasības”.
5.02. pants
Neīstās emisijas un elektromagnētiskā savietojamība
|
1. |
Neīstās emisijas jāmēra saskaņā ar IEC publikāciju 945 “Jūras navigācijas iekārtu vispārīgās prasības” 30-2 000 MHz frekvenču diapazonā. Jāievēro 2.02. panta 1. punkta prasības. |
|
2. |
Jāievēro 2.02. panta 2. punkta prasības attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību. |
5.03. pants
Pārbaudes procedūra
|
1. |
Pagrieziena ātruma indikatori palaiž darbībā un testē nominālajos apstākļos un robežapstākļos. Attiecībā uz minēto darba sprieguma un apkārtējā gaisa temperatūras iedarbība jāpārbauda līdz pat paredzētajai robežvērtībai. Papildus jāizmanto radio raidītāji, lai indikatoru tuvumā izveidotu maksimālos magnētiskos laukus. |
|
2. |
Panta 1. punktā raksturotajos apstākļos indikatora kļūdām jāpaliek papildinājumā norādīto toleranču robežās. Jāievēro visas pārējās prasības. |
Pielikums
Maksimālās tolerances pagrieziena ātruma indikatoru kļūdu noteikšanā
V DAĻA
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IEKŠĒJO ŪDENSCEĻU KUĢOS LIETOTO RADARA IEKĀRTU UN PAGRIEZIENA ĀTRUMA INDIKATORU UZSTĀDĪŠANAS UN VEIKTSPĒJAS PĀRBAUDĒM
Saturs
|
1. pants |
Darbības joma |
|
2. pants |
Iekārtas apstiprinājums |
|
3. pants |
Apstiprinātās specializētās firmas |
|
4. pants |
Prasības attiecībā uz kuģa elektroenerģijas apgādi |
|
5. pants |
Radara antenas uzstādīšana |
|
6. pants |
Displeja bloka un vadības bloka uzstādīšana |
|
7. pants |
Pagrieziena ātruma indikatora uzstādīšana |
|
8. pants |
Stāvokļa sensora uzstādīšana |
|
9. pants |
Uzstādīšanas un veiktspējas pārbaude |
|
10. pants |
Uzstādīšanas un veiktspējas sertifikāts |
|
Pielikums |
Radara iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru uzstādīšanas un veiktspējas sertifikāta paraugs |
1. pants
Darbības joma
Šo prasību mērķis ir nodrošināt to, lai drošuma un sakārtotas navigācijas interesēs Kopienas iekšējos ūdensceļos navigācijas radara iekārtas un pagrieziena ātruma indikatori tiktu uzstādīti atbilstoši optimālajiem tehniskajiem un ergonomiskajiem standartiem un lai pēc uzstādīšanas notiktu veiktspējas pārbaude. Šo noteikumu nozīmē iekšējo ūdensceļu ECDIS iekārtas, kuras iespējams izmantot navigācijas režīmā, uzskatāmas par navigācijas radara iekārtām.
2. pants
Iekārtu apstiprinājums
Attiecībā uz radara navigāciju Kopienas iekšējos ūdensceļos uzstādīšanai ir atļautas tikai tādas iekārtas, kas apstiprinātas atbilstoši piemērojamajiem šīs direktīvas noteikumiem vai Reinas kuģniecības centrālās komisijas noteikumiem un uz kurām ir apstiprinājuma numurs.
3. pants
Apstiprinātās specializētās firmas
|
1. |
Radara iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru uzstādīšanu, nomaiņu, remontu vai tehnisko apkopi veic tikai specializētas firmas, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde saskaņā ar 1. pantu. |
|
2. |
Kompetentā iestāde var piešķirt apstiprinājumu uz ierobežotu laika periodu, kā arī kompetentā iestāde jebkurā laikā var apstiprinājumu anulēt, ja vairs netiek ievēroti 1. panta nosacījumi. |
|
3. |
Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komiteju par specializētajām firmām, ko tā apstiprinājusi. |
4. pants
Prasības attiecībā uz kuģa elektroenerģijas apgādi
Visiem radara iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru barošanas kabeļiem jābūt pašiem ar savām drošības ierīcēm un pēc iespējas jābūt bezatteices kabeļiem.
5. pants
Radara antenas uzstādīšana
|
1. |
Radara antena jāuzstāda pēc iespējas tuvu kuģa priekšgala un pakaļgala līnijai. Antenas tuvumā nedrīkst būt tādi šķēršļi, kas varētu izraisīt viltus atbalsis vai nevēlamas ēnas; ja nepieciešams, antena jāuzstāda bākā. Radara antenas stiprinājumiem un nostiprinājumam darba stāvoklī jābūt pietiekami stabilam, lai radara iekārta varētu darboties vajadzīgās precizitātes robežās. |
|
2. |
Pēc tam, kad leņķiskās kļūmes uzstādījumā ir izlabotas un iekārta ir ieslēgta, starpība starp centra līniju un priekšgala un pakaļgala līniju nedrīkst būt lielāka par 1 grādu. |
6. pants
Displeja bloka un vadības bloka uzstādīšana
|
1. |
Displeja bloks un vadības bloks jāuzstāda stūres mājā tā, lai radara attēla novērtēšana un iekārtas darbība neradītu nekādas grūtības. Radara attēla azimutālajai orientācijai jāatbilst parastajiem apkārtnes apstākļiem. Skavām un regulējamajām konsolēm jābūt konstruētām tā, lai tās būtu iespējams nostiprināt jebkādā bezvibrācijas stāvoklī. |
|
2. |
Radara navigācijas laikā mākslīgais apgaismojums nedrīkst atstaroties radara operatora virzienā. |
|
3. |
Ja vadības bloks nav displeja bloka daļa, tam jāatrodas apvalkā 1 metra attālumā no displeja bloka. Bezvadu tālvadības pultis nav atļautas. |
|
4. |
Ja ir uzstādīti atkarīgie indikatori, tiem jāatbilst prasībām, kas attiecas uz navigācijas radara iekārtām. |
7.pants
Pagrieziena ātruma indikatora uzstādīšana
|
1. |
Sensora sistēma jāuzstāda pēc iespējas tālāk uz kuģa vidu, horizontāli un izlīdzināti ar kuģa priekšgala un pakaļgala līniju. Uzstādīšanas vietai jābūt pēc iespējas nepakļautai vibrācijām un drošai pret nelielām temperatūras pārmaiņām. Indikatora bloks pēc iespējas jāuzstāda virs radara displeja. |
|
2. |
Ja ir uzstādīti atkarīgie indikatori, tiem jāatbilst prasībām, kas attiecas uz pagrieziena ātruma indikatoriem. |
8. pants
Stāvokļa sensora uzstādīšana
Stāvokļa sensors (piemēram, DGPS antena) jāuzstāda tā, lai nodrošinātu to, ka tas strādā ar iespējami lielāku precizitātes pakāpi, un lai to negatīvi neietekmētu uz kuģa esošās virsbūves un pārraidīšanas iekārtas.
9. pants
Uzstādīšanas un veiktspējas pārbaude
Pirms iekārtu pēc uzstādīšanas vai pēc kuģa apsekojuma sertifikāta atjaunošanas vai tā termiņa pagarināšanas (izņemot gadījumus atbilstīgi II pielikuma 2.09. panta 2. punktam), vai arī pēc katras kuģa modifikācijas, kas iespējami ietekmē iekārtu ekspluatācijas apstākļus, pirmo reizi ieslēdz, kompetentjai iestādei vai saskaņā ar 3. pantu pilnvarotai firmai ir jāveic uzstādīšanas un veiktspējas pārbaude. Šajā nolūkā jāievēro šādi nosacījumi:
|
a) |
elektroenerģijas padevei jābūt ar atsevišķu drošības ierīci; |
|
b) |
darba spriegumam jābūt tolerances robežās (III pielikuma 2.01. panta 2. punkts); |
|
c) |
vadojumam un slēguma shēmai jāatbilst II pielikuma nosacījumiem un nepieciešamības gadījumā — ADNR; |
|
d) |
antenas apgriezienu skaitam jāsasniedz vismaz 24 apgriezieni minūtē; |
|
e) |
antenas tuvumā nedrīkst būt tādu šķēršļu, kas pasliktinātu navigāciju; |
|
f) |
antenas drošības slēdzim jābūt labā darba kārtībā; |
|
g) |
displeja bloku, pagrieziena ātruma indikatoru un vadības bloku izkārtojumam jābūt ergonomiskam un pēc iespējas labvēlīgākam to lietotājiem; |
|
h) |
radara iekārtas centra līnija nedrīkst novirzīties no kuģa priekšgala un pakaļgala līnijas vairāk kā par 1 grādu; |
|
i) |
diapazona un asimutālo displeju precizitātei jāatbilst prasībām (rādītāji, izmantojot zināmus mērķus); |
|
k) |
linearitātei īsajos diapazonos jābūt pareizai (stumšana un vilkšana); |
|
l) |
displejā redzamajam minimālajam diapazonam jābūt 15 metru garam vai īsākam; |
|
m) |
attēla centram jābūt redzamam, un tā diametrs nedrīkst pārsniegt 1 mm; |
|
n) |
nedrīkst rasties viltus atbalsis, kādas izraisa atstarojumi un nevēlamas ēnas, vai arī tās nedrīkst ietekmēt navigācijas drošumu; |
|
o) |
jūras traucējumu un lietus traucējumu dzēšanas ierīcēm (STC un FTC iepriekšiestatīti) un ar tām saistītajiem vadības mehānismiem jādarbojas pareizi; |
|
p) |
pastiprinājuma regulētājam jābūt labā darba stāvoklī; |
|
q) |
fokusa un attēla skaidrībai jābūt pareizai; |
|
r) |
kuģa pagrieziena virzienam jābūt tādam, kā norādīts pagrieziena ātruma indikatorā, un nulles stāvoklim pie “taisni uz priekšu” jābūt pareizam; |
|
s) |
radara iekārta nedrīkst būt jutīga pret kuģa radio ierīču pārraidēm vai pret traucējumiem, ko izraisa citi avoti uz kuģa; |
|
t) |
radara iekārta un/vai pagrieziena ātruma indikators nedrīkst radīt traucējumus citās kuģa iekārtās. |
Turklāt — iekšējo ūdensceļu ECDIS iekārtas gadījumā:
|
u) |
statistiskā stāvokļa kļūda, kas ietekmē karti, nedrīkst pārsniegt 2 m; |
|
v) |
statistiskās fāzes leņķa kļūda, kas ietekmē karti, nedrīkst pārsniegt 1 grādu. |
10. pants
Uzstādīšanas un veiktspējas sertifikāts
Pēc veiksmīgas pārbaudes pabeigšanas saskaņā ar 8. pantu kompetentā iestāde vai apstiprināta firma izsniedz sertifikātu, kas balstīts uz papildinājumā doto paraugu. Šis sertifikāts ir pastāvīgi jāglabā uz kuģa.
Ja pārbaudes nosacījumi nav ievēroti, jāsastāda nepilnību saraksts. Jebkāds esošais sertifikāts ir jāanulē vai jānosūta kompetentajai iestādei vai apstiprinātajai firmai.
Pielikums
VI DAĻA
PĀRBAUDES INSTITŪTU, APSTIPRINĀTO IEKĀRTU UN APSTIPRINĀTO UZSTĀDĪŠANAS FIRMU PIEMĒRU SARAKSTS
kā paredzēts IV un V daļā
A. KOMPETENTĀS TESTĒŠANAS IESTĀDES
saskaņā ar I daļas 1.04. panta 1. punktu
B. APSTIPRINĀTĀS RADARA IEKĀRTAS
saskaņā ar IV daļas 1.06. panta 4. punktu
C. APSTIPRINĀTIE PAGRIEZIENA ĀTRUMA INDIKATORI
saskaņā ar IV daļas 1.06. panta 4. punktu
D. RADARA IEKĀRTU UN PAGRIEZIENA ĀTRUMA INDIKATORU UZSTĀDĪŠANAS UN NOMAIŅAS DARBAM APSTIPRINĀTĀS SPECIALIZĒTĀS FIRMAS
saskaņā ar V daļas 3. pantu
N.B. 4. vertikālās ailes skaitļi attiecas uz apzīmējumiem B daļas (radara iekārtas) un C daļas (pagrieziena ātruma indikatori) 1. vertikālajā ailē.
(1) Nominālsprieguma un frekvences vērtības ir ražotāja norādītās vērtības. Var būt norādīti arī sprieguma un/vai frekvences diapazoni.
(2) Att. uz 1) 24 V/40 W spuldzes gaismas-centra-garuma tolerance: ± 1,5 mm.
(3) Att. uz 2) L: P 28 S patronas platais izcilnis ir kreisajā pusē, kad spuldze vērsta uz augšu, redzams pret emisijas virzienu.
(4) Att. uz 3) Pirms vērtību mērīšanas pārbaudes sākumā kvēldiega spuldzēm ir 60 minūtes jādarbojas nominālajā spriegumā.
(5) Att. uz 4) Šis robežas jāievēro zonā, kas sniedzas ± 10° pāri tās horizontālās līnijas abās pusēs, kas iet cauri laternas korpusa mediānas punktam, kad spuldzi rotē par 360° uz tās ass.
(6) Att. uz 1) Pirms vērtību mērīšanas pārbaudes sākumā kvēldiega spuldzēm ir 60 minūtes jādarbojas nominālajā spriegumā.
(7) Att. uz 2) Šis robežas jāievēro zonā, kas sniedzas ± 30° pāri tās horizontālās līnijas abās pusēs, kas iet cauri laternas korpusa mediānas punktam, kad spuldzi rotē par 360° uz tās ass.
(8) E-12 IEC sērijas pamatvērtības: 1,0; 1,2; 1,5; 1,8; 2,2; 2,7; 3,3; 3,9; 4,7; 5,6; 6,8; 8,2.
P6_TA(2006)0299
Tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošana civilās aviācijas jomā ***II
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (13376/1/2005 — C6-0090/2006 — 2000/0069(COD))
(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (13376/1/2005 — C6-0090/2006), |
|
— |
ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2000)0121) (2) un attiecībā uz grozīto priekšlikumu (KOM(2002)0030) (3), |
|
— |
ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (KOM(2004)0073) (4), |
|
— |
ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, |
|
— |
ņemot vērā Reglamenta 62. pantu, |
|
— |
ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6–0212/2006); |
|
1. |
apstiprina grozīto kopējo nostāju; |
|
2. |
uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai. |
(1) OV C 262, 18.9.2001., 224. lpp. un OV C 272 E, 13.11.2003., 103. lpp.
(2) OV C 311 E, 31.10.2000., 13. lpp.
(3) OV C 227 E, 24.9.2002., 1. lpp.
(4) OV C …/OV vēl nav publicēts.
P6_TC2-COD(2000)0069
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2006. gada 5. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2006, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
apspriedušies ar Reģionu komiteju,
rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),
tā kā:
|
(1) |
Regula (EEK) Nr. 3922/91 (3) paredz kopējus drošības standartus, kas uzskaitīti minētās regulas II pielikumā, jo īpaši attiecībā uz gaisa kuģu konstruēšanu, ražošanu, ekspluatāciju un apkopi, kā arī attiecībā uz šajos uzdevumos iesaistītajām personām un organizācijām. Šie saskaņotie drošības standarti attiecas uz visiem gaisa kuģiem, ko ekspluatē Kopienas ekspluatanti, neatkarīgi no tā, vai šie gaisa kuģi ir reģistrēti dalībvalstī vai trešajā valstī. |
|
(2) |
Minētās regulas 4. panta 1. punkts prasa kopēju tehnisko prasību un administratīvo procedūru pieņemšanu, pamatojoties uz Līguma 80. panta 2. punktu, attiecībā uz jomām, kas nav uzskaitītas minētās regulas II pielikumā. |
|
(3) |
Padomes Regulas (EEK) Nr. 2407/92 (1992. gada 23. jūlijs) par gaisa pārvadātāju licencēšanu (4) 9. pants paredz, ka darbības licences piešķiršana un tās derīgums vienmēr ir atkarīgs no tā, vai ir derīga gaisa kuģa ekspluatanta apliecība, kurā norādītas darbības, ko aptver darbības licence, un kas atbilst attiecīgā regulā noteiktiem kritērijiem. Šobrīd ir attiecīgi jānosaka šādi kritēriji. |
|
(4) |
Apvienotās aviācijas institūcijas (JAA) ir pieņēmušas saskaņotu noteikumu kopumu attiecībā uz komerciāliem gaisa pārvadājumiem ar lidmašīnām, kura nosaukums ir Vienotas prasības aviācijai — komerciālie gaisa pārvadājumi (lidmašīnas) (JAR-OPS 1), ar grozījumu. Šie noteikumi (2005. gada 1. janvāra 8. grozījums) paredz drošības prasību obligāto līmeni un tādējādi veido labu Kopienas tiesību pamatu, aptverot lidmašīnu ekspluatāciju. JAR-OPS 1 bija jāveic izmaiņas, lai to saskaņotu ar Kopienas tiesību aktiem un politiku, ņemot vērā tā ievērojamo saistību ar ekonomikas un sociālo jomu. Jauno tekstu nav iespējams ieviest Kopienas tiesībās vienkārši ar atsauci uz JAR-OPS 1 Regulā (EEK) Nr. 3922/91. Tādēļ minētajai regulai būtu jāpievieno jauns pielikums, kas satur kopējus noteikumus. |
|
(5) |
Gaisa kuģu ekspluatantiem būtu jādod pietiekama brīvība, lai elastīgi rīkotos neparedzētos steidzamos ekspluatācijas apstākļos vai reaģētu uz ierobežota ilguma ekspluatācijas vajadzībām, vai lai apliecinātu, ka tās var panākt līdzvērtību drošības līmeni ar citiem līdzekļiem, nevis piemērojot kopējus noteikumus, kas minēti pielikumā (turpmāk — “III pielikums”). Tādēļ dalībvalstīm būtu jābūt tiesībām piešķirt atbrīvojumus vai ieviest variācijas kopējās tehniskajās prasībās un administratīvajās procedūrās. Tā kā šādi atbrīvojumi un variācijas noteiktos gadījumos varētu vājināt kopējos drošības standartus vai arī radīt traucējumus tirgū, to darbības joma būtu stingri jāierobežo, un to piešķiršanai vajadzētu būt pakļautai atbilstīgai Kopienas kontrolei. Šajā ziņā Komisijai būtu jābūt tiesībām veikt drošības pasākumus. |
|
(6) |
Ir konstatēti gadījumi, kad dalībvalstīm būtu jāatļauj pieņemt vai paturēt spēkā valsts noteikumus attiecībā uz lidojumu un noslogojuma laika ierobežojumiem un atpūtas prasībām, ar nosacījumu, ka tie atbilst kopīgi noteiktajām procedūrām, un līdz brīdim, kad tiek ieviesti Kopienas noteikumi, kas pamatoti uz zinātnisko pieredzi un labāko praksi. |
|
(7) |
Šīs regulas mērķis ir nodrošināt saskaņotus visaugstākā līmeņa aviācijas drošības standartus, tostarp attiecībā uz lidojumu un noslogojuma laika ierobežojumiem un atpūtas periodiem. Dažas dalībvalstis ar koplīgumiem un/vai tiesību aktiem nodrošina labākus nosacījumus attiecībā uz lidojumu un noslogojuma laika ierobežojumiem, kā arī stjuartu darba apstākļiem. Šī regula nekādā gadījumā neierobežo iespējas noslēgt šādus koplīgumus vai tos saglabāt. Dalībvalstīm būtu jāatļauj uzturēt tiesību aktus, kuros noteikti labvēlīgāki noteikumi nekā šajā regulā minētie. |
|
(8) |
Būtu jāpieņem Regulas (EEK) Nr. 3922/91 noteikumi attiecībā uz komitejas procedūru, lai ņemtu vērā Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5). |
|
(9) |
Būtu jāpielāgo Regulas (EEK) Nr. 3922/91 noteikumi attiecībā uz darbības jomu, lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1592/2002 (2002. gada 15. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi (6), un tās ieviešanas noteikumus, kas noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1702/2003 (2003. gada 24. septembris), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (7), kā arī Komisijas Regulu (EK) Nr. 2042/2003 (2003. gada 20. novembris) par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (8). |
|
(10) |
Šī regula, jo īpaši tās noteikumi attiecībā uz lidojumu un noslogojuma laika ierobežojumiem un atpūtas prasībām, kā noteikts III pielikuma Q apakšsadaļā, ņem vērā jau Direktīvā 2000/79/EK (9) nosacītos ierobežojumus un obligātos standartus. Minētajā direktīvā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz mobilajiem darbiniekiem civilajā aviācijā būtu vienmēr jāievēro. III pielikuma Q apakšsadaļas noteikumi un citi noteikumi, kas apstiprināti saskaņā ar šo regulu, nekādā gadījumā nedrīkst būt plašāki un tādējādi nodrošināt šiem darbiniekiem mazāku aizsardzību. |
|
(11) |
Dalībvalstīm būtu jāspēj turpināt valsts noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz lidojumu un noslogojuma laika ierobežojumiem un atpūtas prasībām attiecībā uz apkalpes locekļiem, ar nosacījumu, ka šajos valsts noteikumos paredzētie ierobežojumi ir mazāki par maksimālajiem ierobežojumiem un lielāki par minimālajiem ierobežojumiem, kādi paredzēti III pielikuma Q apakšsadaļā. |
|
(12) |
Dalībvalstīm būtu jāspēj turpināt valsts noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz lidojumu un noslogojuma laika ierobežojumiem un atpūtas prasībām attiecībā uz apkalpes locekļiem, jomās, kas šobrīd nav ietvertas III pielikuma Q apakšsadaļā, piemēram, maksimālais dienas lidojumu noslogojuma periods viena pilota darbībai un ārkārtas medicīniskās palīdzības darbībai, noteikumi attiecībā uz lidojumu noslogojuma periodu samazināšana vai atpūtas periodu palielināšanu, šķērsojot vairākas laika zonas. |
|
(13) |
Divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāveic zinātnisks un medicīnisks novērtējums par lidojumu un noslogojuma laika ierobežojumiem un atpūtas prasību, un, nepieciešamības gadījumā , par noteikumiem attiecībā uz pasažieru salona apkalpi. |
|
(14) |
Šai regulai nevajadzētu ietekmēt to noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz pārbaužu veikšanu un kas paredzēti 1944. gada Čikāgas Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/36/EK (2004. gada 21. aprīlis) par Kopienas lidostas izmantojošo trešo valstu gaisa kuģu drošību (10). |
|
(15) |
Spānijas Karaliste un Apvienotā Karaliste 1987. gada 2. decembrī Londonā abu valstu ārlietu ministru kopīgā deklarācijā vienojās par plašākas sadarbības pasākumiem attiecībā uz Gibraltāra lidostas izmantošanu. Šie pasākumi vēl netiek īstenoti. |
|
(16) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 3922/91, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EEK) Nr. 3922/91 groza šādi.
|
1) |
Šo apsvērumu ir jāiekļauj pēc 9. apsvēruma: “Tā kā, piemērojot noteikumus, ar ko nosaka lidojumu un noslogojuma laika ierobežojumus, var rasties ievērojami traucējumi darba grafiku shēmās tādiem uzņēmumiem, kuru darbības režīmi ir balstīti tikai uz nakts darbu, un tā kā Komisijai, pamatojoties uz pierādījumiem, kurus iesniedz iesaistītās puses, būtu jāveic novērtēšana un jāierosina grozīt noteikumus attiecībā uz lidojumu un noslogojuma laika ierobežojumiem, lai ņemtu vērā šos īpašos darbības režīmus.”; |
|
2) |
Šos apsvērumus ir jāiekļauj pēc 10. apsvēruma: “Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai līdz … (11) jāpabeidz zinātniskais un medicīniskais III pielikuma Q apakšsadaļas un, nepieciešamības gadījumā, O apakšsadaļas izvērtējums. Pamatojoties uz šā izvērtējuma rezultātiem, un saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru Komisijai vajadzības gadījumā nekavējoties būtu jāizstrādā un jāiesniedz priekšlikumi, lai grozītu atbilstīgos tehniskos noteikumus. Ņemot vērā, ka, pārskatot noteiktus 8a. pantā minētos noteikumus, ir jāturpina saskaņot līdz šim pieņemtās stjuartu apmācības prasības, lai veicinātu pasažieru salona apkalpes personāla brīvu kustību visā Kopienā; šajā sakarā būtu jāpārskata iespēja turpināt stjuartu kvalifikācijas saskaņošanu.”; |
|
3) |
Pēdējo apsvērumu aizstāj ar šādu apsvērumu: “Šīs regulas īstenošanai vajadzīgos pasākumus būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (12). |
|
4) |
regulas 1. pantu groza šādi:
|
|
5) |
regulas 2. pantam pievieno šādu definīciju: “i) “Iestāde” III pielikumā: ir kompetentā iestāde, kas piešķīrusi gaisa kuģa ekspluatanta apliecību (AOC).”; |
|
6) |
regulas 3. pantu aizstāj ar šādu: “3. pants 1. Neskarot 11. pantu, Kopienā piemērojamās kopējās tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz komerciālajiem pārvadājumiem ar lidmašīnām ir tās, kas norādītas III pielikumā. 2. Atsauces uz III pielikuma M apakšsadaļu vai kādu no tās noteikumiem attiecas uz M sadaļu vai attiecīgajiem noteikumiem Komisijas Regulā (EK) Nr. 2042/2003 (2003. gada 20. novembris) par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (13). |
|
7) |
regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Attiecībā uz jomām, kuras nav minētas III pielikumā, pieņem kopējās tehniskās prasības un administratīvās procedūras, pamatojoties uz Līguma 80. panta 2. punktu. Nepieciešamības gadījumā Komisija, cik ātri vien iespējams, iesniedz atbilstīgus priekšlikumus šajās jomās.”; |
|
8) |
regulas 6. pantu aizstāj ar šādu: “6. pants Gaisa kuģus, ko ekspluatē atbilstoši dalībvalsts piešķirtajām licencēm saskaņā ar kopējām tehniskajām prasībām un administratīvajām procedūrām, var ekspluatēt atbilstoši šiem pašiem nosacījumiem citās dalībvalstīs bez šo citu dalībvalstu papildu tehniskajām prasībām vai novērtējuma.”; |
|
9) |
regulas 7. pantu aizstāj ar šādu: “7. pants Dalībvalstis atzīst sertifikāciju, kuru, ievērojot šo regulu, citas dalībvalsts jurisdikcijā un to pārziņā esošajām organizācijām vai personām, kas veic gaisa kuģu un attiecīgo izstrādājumu ekspluatāciju, piešķīrusi šī cita dalībvalsts vai kāda iestāde šīs dalībvalsts vārdā.”; |
|
10) |
regulas 8. pantu aizstāj ar šādu: “8. pants 1. Regulas 3. līdz 7. panta noteikumi neliedz dalībvalstij nekavējoties reaģēt uz drošības problēmu, kas saistīta ar izstrādājumu, personu vai organizāciju, uz ko attiecas šī regula. Ja drošības problēmu rada neatbilstošs drošības līmenis attiecībā uz kopējo tehnisko prasību un administratīvo procedūru piemērošanu vai šo prasību un procedūru nepilnības, dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par veiktajiem pasākumiem un to veikšanas iemesliem. Komisija saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru izlemj, vai neatbilstošais drošības līmenis vai kopējo tehnisko prasību un administratīvo procedūru nepilnības attaisno pastāvīgu to pasākumu piemērošanu, kas pieņemti atbilstīgi šī punkta pirmajam apakšpunktam. Tādā gadījumā Komisija veic arī nepieciešamos pasākumus, lai saskaņā ar 4. pantu vai 11. pantu grozītu attiecīgās kopējās tehniskās prasības un administratīvās procedūras. Ja dalībvalsts pasākumus atzīst par nepamatotiem, tā šos pasākumus atceļ. 2. Dalībvalsts var piešķirt atbrīvojumus no šajā regulā paredzētajām tehniskajām prasībām un administratīvajām procedūrām neparedzētu steidzamu ekspluatācijas apstākļu vai ierobežota ilguma ekspluatācijas vajadzību gadījumā. Komisiju un pārējās dalībvalstis informē par piešķirtajiem atbrīvojumiem, kolīdz šādi atbrīvojumi atkārtojas vai arī ja tie piešķirti uz laika periodu, kas ilgāks par diviem mēnešiem. Kad Komisija un pārējās dalībvalstis ir informētas par dalībvalsts saskaņā ar otro daļu piešķirtajiem atbrīvojumiem, Komisija pārbauda, vai atbrīvojumi atbilst šīs regulas vai citu Kopienas tiesību aktu noteikumu drošības mērķiem. Ja Komisija atzīst, ka piešķirtie atbrīvojumi neatbilst šīs regulas vai citu Kopienas tiesību aktu noteikumu drošības mērķiem, Komisija saskaņā ar 12.a pantā paredzēto procedūru lemj par drošības pasākumiem. Tādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts atbrīvojumu atceļ. 3. Gadījumos, kad drošības līmeni, kas līdzvērtīgs tādam līmenim, ko panāk, piemērojot III pielikumā noteiktās kopējās tehniskās prasības un administratīvās procedūras, iespējams nodrošināt ar citiem līdzekļiem, dalībvalstis var, nediskriminējot pretendentus valstspiederības dēļ un ņemot vērā nepieciešamību netraucēt konkurenci, apstiprināt atkāpi no šiem noteikumiem. Tādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis dara zināmu Komisijai savu nodomu piešķirt šādu apstiprinājumu, tās iemeslus un paredzētos nosacījumus, lai nodrošinātu līdzvērtīga drošības līmeņa panākšanu. Komisija 3 mēnešu laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas uzsāk 12. panta 2. punktā minēto procedūru, lai izlemtu, vai ierosināto pasākuma apstiprinājumu var piešķirt. Tādā gadījumā Komisija dara zināmu savu lēmumu visām dalībvalstīm, kurām ir tiesības piemērot šādu pasākumu. Lai šādu pasākumu atspoguļotu, iespējams grozīt arī attiecīgos III pielikuma noteikumus. Uz attiecīgo pasākumu attiecas 6. un 7. pants. 4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, dalībvalsts var pieņemt vai paturēt spēkā noteikumus, kas attiecas uz III pielikuma Q apakšsadaļas OPS 1.1105 6. punktu, OPS 1.1110 1.3. un 1.4.1. punktu, OPS 1.1115 un OPS 1.1125 2.1. punktu, līdz tiek izveidoti Kopienas noteikumi, ko pamato zinātniskā pieredze un labākā prakse. Dalībvalsts informē Komisiju par noteikumiem, ko tā izlēmusi paturēt spēkā. Attiecībā uz valstu noteikumiem, kas atšķiras no pirmajā apakšpunktā minētajiem OPS 1 noteikumiem un ko dalībvalstis paredz pieņemt pēc III pielikuma spēkā stāšanās datuma, Komisija trīs mēnešu laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas uzsāk 12. panta 2. punktā minēto procedūru, lai izlemtu, vai šie noteikumi atbilst šīs regulas un citu Kopienas tiesību aktu noteikumu drošības mērķiem un vai var atļaut šādu noteikumu piemērošanu. Tādā gadījumā Komisija dara zināmu savu lēmumu par pasākuma apstiprināšanu visām dalībvalstīm, kurām ir tiesības piemērot šo pasākumu. Lai šādu pasākumu atspoguļotu, iespējams grozīt arī attiecīgos III pielikuma noteikumus. Uz attiecīgo pasākumu attiecas 6. un 7. panta noteikumi.”; |
|
11) |
regulā iekļauj šādu pantu: “8.a pants 1. Eiropas Aviācijas drošības aģentūra līdz … (14) pabeidz zinātnisku un medicīnisku III pielikuma Q apakšsadaļas un, nepieciešamības gadījumā , O apakšsadaļas izvērtējumu. 2. Neskarot 7. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1592/2002 (2002. gada 15. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi (15), Eiropas Aviācijas drošības aģentūra palīdz Komisijai sagatavot priekšlikumus attiecībā uz piemērojamo III pielikuma O apakšsadaļas un Q apakšsadaļas tehnisko noteikumu izmaiņām.” |
|
12) |
regulas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Komisija, ievērojot 12. panta 2. punktā noteikto procedūru, izdara zinātniskās un tehniskās attīstības rosinātos grozījumus kopējās tehniskās prasībās un administratīvās procedūrās, kuras uzskaitītas III pielikumā.”; |
|
13) |
regulas 12. pantu aizstāj ar šādu: “12. pants 1. Komisijai palīdz Gaisa drošības komiteja, turpmāk — “komiteja”. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 7. un 8. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši. 3. Komiteja pieņem savu reglamentu.”; |
|
14) |
regulā iekļauj šādu pantu: “12.a pants Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 6. pantā paredzēto drošības procedūru. Pirms lēmuma pieņemšanas Komisija apspriežas ar komiteju. Lēmuma 1999/468/EK 6. panta b) apakšpunktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši. Ja dalībvalsts nosūta Komisijas lēmumu Padomei, Padome trīs mēnešu laikā, pamatojoties uz kvalificētu balsu vairākumu, var pieņemt atšķirīgu lēmumu.”; |
|
15) |
Šīs regulas pielikuma tekstu pievieno kā III pielikumu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Neskarot 11. pantu Regulā (EEK) Nr. 3922/91, III pielikumu piemēro no … (16).
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
…, …
Eiropas Parlamenta vārdā
Priekšsēdētājs
Padomes vārdā
Priekšsēdētājs
(1) OV C 14, 16.1.2001., 33. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2002. gada 3. septembraNostāja (OV C 272 E, 13.11.2003., 103. lpp.), Padomes 2006. gada 9. marta Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 5. jūlija Nostāja.
(3) OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1592/2002 (OV L 240, 7.9.2002., 1. lpp.).
(4) OV L 240, 24. 8.1992., 1. lpp.
(5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(6) OV L 240, 7.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1701/2003 (OV L 243, 27.9.2003., 5. lpp.).
(7) OV L 243, 27.9.2003., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 706/2006 (OV L 122, 9.5.2006., 16. lpp.).
(8) OV L 315, 28.11.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 707/2006 (OV L 122, 9.5.2006., 17. lpp.).
(9) Padomes Direktīva 2000/79/EK (2000. gada 27. novembris) par Eiropas Nolīgumu par civilās aviācijas mobilo darba ņēmēju darba laika organizēšanu, kas noslēgts starp Eiropas Aviokompāniju asociāciju (AEA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF), Eiropas Lidotāju asociāciju (ECA), Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociāciju (ERA) un Starptautisko aviosabiedrību asociāciju (IACA) (OV L 302, 1.12.2000., 57. lpp.).
(10) OV L 143, 30.4.2004., 76. lpp. Direktīva grozīta ar Regulu (EK) Nr. 211/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.).
(11) Divi gadi pēc šīs Regulas spēkā stāšanās dienas.
(12) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.”;
(13) OV L 315, 28.11.2003., 1. lpp.”;
(14) Divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(15) OV L 240, 7.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1701/2003 (OV L 243, 27.9.2003., 5. lpp.).
(16) 18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
PIELIKUMS
“III PIELIKUMS
KOPĒJĀS TEHNISKĀS PRASĪBAS UN ADMINISTRATĪVĀS PROCEDŪRAS, KO PIEMĒRO KOMERCIĀLIEM PĀRVADĀJUMIEM AR GAISA KUĢIEM
OPS 1: KOMERCIĀLI GAISA PĀRVADĀJUMI (LIDMAŠĪNAS)
Saturs (vispārējs pārskats)
|
A APAKŠSADAĻA |
|
||
|
B APAKŠSADAĻA |
|
||
|
C APAKŠSADAĻA |
|
||
|
D APAKŠSADAĻA |
|
||
|
E APAKŠSADAĻA |
|
||
|
F APAKŠSADAĻA |
|
||
|
G APAKŠSADAĻA |
|
||
|
H APAKŠSADAĻA |
|
||
|
I APAKŠSADAĻA |
|
||
|
J APAKŠSADAĻA |
|
||
|
K APAKŠSADAĻA |
|
||
|
L APAKŠSADAĻA |
|
||
|
M APAKŠSADAĻA |
|
||
|
N APAKŠSADAĻA |
|
||
|
O APAKŠSADAĻA |
|
||
|
P APAKŠSADAĻA |
|
||
|
Q APAKŠSADAĻA |
|
||
|
R APAKŠSADAĻA |
|
||
|
S APAKŠSADAĻA |
|
A APAKŠSADAĻA
PIEMĒROJAMĪBA UN DEFINĪCIJAS
OPS 1.001
Piemērojamība
OPS 1. daļā ir ietvertas prasības, kas jāpiemēro, ekspluatējot jebkuru civilu lidmašīnu komerciāliem aviopārvadājumiem, ko veic jebkurš ekspluatants, kura galvenā darbības vieta un, ja tāds ir, reģistrēts birojs atrodas dalībvalstī, še turpmāk ekspluatants. OPS 1 neattiecas uz:
|
(1) |
lidmašīnām, ko izmanto militāros, muitas un policijas dienestos; nedz arī uz |
|
(2) |
izpletņlēcēju nomešanu un ugunsdzēsības lidojumiem, un uz līdzīgiem pozicionēšanas un atpakaļlidojumiem, vedot personas, kas parasti piedalās izpletņlēkšanā vai ugunsdzēsības pasākumos; nedz arī uz |
|
(3) |
lidojumiem, kas veikti tūlīt pirms, tūlīt pēc aviācijas darbībām vai aviācijas darbību laikā ar nosacījumu, ka šie lidojumi ir saistīti ar aviācijas darbībām un šajos lidojumos bez apkalpes locekļiem nepiedalās vairāk kā 6 personas, kuru līdzdalība ir vajadzīga veicamajās aviācijas darbībās. |
OPS 1.003
Definīcijas
|
a) |
Šajā pielikumā:
|
|
b) |
Šajā pielikumā minētā M apakšsadaļa un 145. daļa ir attiecīgās daļas 2003. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 2042/2003. |
B APAKŠSADAĻA
VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA
OPS 1.005
Vispārējas prasības
|
a) |
Ekspluatants lidmašīnu ekspluatē komerciāliem aviopārvadājumiem tikai saskaņā ar OPS 1. daļu. Atvieglotas prasības B klases lidmašīnu ekspluatācijai ir izklāstītas OPS 1.005(a) 1. pielikumā. |
|
b) |
Ekspluatants ievēro spēkā esošās lidojumderīguma prasības, kurām ir retroaktīvs spēks, attiecībā uz lidmašīnām, ko ekspluatē komerciāliem aviopārvadājumiem. |
|
c) |
Katru lidmašīnu ekspluatē saskaņā ar tās lidojumderīguma apliecības noteikumiem un ievērojot ierobežojumus, kas doti lidmašīnas lidojuma rokasgrāmatā. |
|
d) |
Visas sintētiskās mācību iekārtas (STD), piemēram, lidojumu stimulatori vai lidojumu mācību iekārtas (FTD), ko izmanto lidmašīnas vietā mācībām un/vai pārbaudēm, ir jāsertificē saskaņā ar prasībām, kuras piemēro sintētisko mācību iekārtām. Ekspluatantam, kas vēlas izmantot šādas STD, ir jāsaņem Iestādes apstiprinājums. |
OPS 1.020
Tiesību akti, noteikumi un procedūras — ekspluatanta pienākumi
Ekspluatantam jānodrošina, ka:
|
(1) |
Visi darbinieki zina, ka viņiem ir jāievēro to valstu tiesību akti, noteikumi un procedūras, kurās notiek darbības, kas attiecas uz viņu pienākumu izpildi, un |
|
(2) |
visi apkalpes locekļi ir iepazinušies ar tiesību aktiem, noteikumiem un procedūrām, kas attiecas uz viņu pienākumu izpildi. |
OPS 1.025
Kopēja valoda
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka visi apkalpes locekļi var sazināties vienā kopējā valodā. |
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, ka visi personāla locekļi var saprast valodu, kurā Ekspluatācijas rokasgrāmatā ir rakstītas daļas, kas attiecas uz viņu pienākumiem. |
OPS 1.030
Obligāto iekārtu saraksti — ekspluatanta pienākumi
|
a) |
Ekspluatants katrai lidmašīnai sastāda obligāto iekārtu sarakstu (MEL), ko apstiprina Iestāde. Tas pamatojas uz attiecīgu Iestādes apstiprinātu obligāto iekārtu pamatsarakstu (MMEL), ja tāds pastāv, un tas nevar būt mazāk stingrs par MMEL. |
|
b) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu tikai atbilstīgi MEL, izņemot gadījumus, ja to ir atļāvusi Iestāde. Jebkura tāda atļauja nekādā gadījumā neatļauj ekspluatāciju, neievērojot MMEL noteiktos ierobežojumus. |
OPS 1.035
Kvalitātes kontroles sistēma
|
a) |
Ekspluatants izveido vienu kvalitātes kontroles sistēmu, un ieceļ vienu atbildīgo par kvalitātes sistēmu, lai uzraudzītu atbilstību un piemērotību procedūrām, kas jāievēro, lai nodrošinātu drošu lidmašīnu ekspluatāciju un lidojumderīgumu. Uzraudzībā ir jādarbojas ar atgriezenisko saiti, informāciju nosūtot atbildīgajam vadītājam (skat. arī OPS 1.175 (h)), lai vajadzības gadījumā veiktu korekcijas. |
|
b) |
Kvalitātes kontroles sistēmā ir jāiekļauj kvalitātes nodrošinājuma programma, kurā ir noteiktas procedūras, kas izstrādātas, lai pārliecinātos, ka visas darbības notiek saskaņā ar visām attiecīgām prasībām, standartiem un procedūrām. |
|
c) |
Kvalitātes kontroles sistēmai un atbildīgajam par kvalitātes kontroles sistēmu ir jābūt pieņemam Iestādei. |
|
d) |
Kvalitātes kontroles sistēmai ir jābūt aprakstītai atbilstīgos dokumentos. |
|
e) |
Neatkarīgi no a) apakšdaļas, Iestāde var atļaut pieņemt amatā divus atbildīgos par kvalitātes kontroles sistēmu, no kuriem viens ir atbildīgs par ekspluatāciju, un otrs — par apkopi, ar nosacījumu, ka ekspluatants ir norīkojis vienu kvalitātes kontroles struktūrvienību, lai nodrošinātu, ka kvalitātes kontroles sistēmu vienādi piemēro visu ekspluatācijas laiku. |
OPS 1.037
Nelaimes gadījumu novēršanas un lidojumu drošības programma
|
a) |
Ekspluatants izveido un uztur nelaimes gadījumu novēršanas un lidojumu drošības programmu, kas varētu būt iestrādāta kvalitātes kontroles sistēmā, šajā programmā iekļaujot:
|
|
b) |
Par nelaimes gadījumu novēršanas un lidojumu drošības programmas vadību atbildīgās personas pienākums ir izvirzīt priekšlikumus korekcijām. |
|
c) |
Atbildīgais par kvalitātes kontroles sistēmu pārrauga, vai saistībā ar nelaimes gadījumu novēršanas un lidojumu drošības programmu identificēto priekšlikumu korekcijas dod efektīvas pārmaiņas. |
OPS 1.040
Apkalpes locekļi
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka visi lidojumu un pasažieru salona apkalpes locekļi ir mācīti un kompetenti pildīt viņiem uzdotos pienākumus. |
|
b) |
Ja lidmašīnā atrodas vēl citi apkalpes locekļi, kas nav pasažieru salona apkalpes locekļi un kuri pilda pienākumus lidmašīnu pasažieru nodalījumā, ekspluatants nodrošina, lai:
|
OPS 1.050
Meklēšanas un glābšanas informācija
Ekspluatants nodrošina, ka pilotu kabīnē ir viegli pieejama būtiska informācija saistībā ar paredzēto lidojumu, kas attiecas uz meklēšanas un glābšanas dienestiem.
OPS 1.055
Informācija par līdzi vedamām glābšanas un izdzīvošanas iekārtām
Ekspluatants nodrošina, ka ir pieejami saraksti, kuros ir informācija par glābšanas un izdzīvošanas iekārtām, ko ved līdzi visās viņa lidmašīnās, lai nodrošinātu tūlītēju saziņu ar glābšanas koordinācijas centriem. Sarakstos attiecīgi ir informācija par glābšanas plostu skaitu, krāsu un tipu, par pirotehniku, pirmās palīdzības medikamentu nodrošinājumu, ūdens rezervi un pārnēsājamo avārijas radioiekārtu tipu un frekvenci.
OPS 1.060
Piespiedu nolaišanās uz ūdens
Lidmašīnu, kuru apstiprinātā pasažieru sēdvietu konfigurācija paredz vairāk par 30 pasažieru, lidojumos, ko veic virs ūdens tādā attālumā no sauszemes, kas piemērota, lai veiktu piespiedu piezemēšanos, pārsniedzot 120 lidojuma minūtes ar kreisēšanas ātrumu vai 400 jūras jūdzes — izvēloties mazāko rādītāju — ekspluatants ekspluatē tikai gadījumos, ja lidmašīna atbilst piemērojamos lidojumderīguma noteikumos aprakstītām prasībām par piespiedu nolaišanos uz ūdens.
OPS 1.065
Kaujas ieroču un munīcijas pārvadājumi
|
a) |
Ekspluatants netransportē kaujas ieročus un munīciju aviopārvadājumos, izņemot gadījumus, ja no visām iesaistītajām valstīm ir saņemts apstiprinājums tādai darbībai. |
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, ka kaujas ieroči un munīcija:
|
|
c) |
Ekspluatants nodrošina, ka kapteinim pirms lidojuma sākuma dara zināmu pārvadāt paredzēto kaujas ieroču un munīcijas aprakstu un atrašanās vietu lidmašīnā. |
OPS 1.070
Sporta ieroču un munīcijas pārvadājumi
|
a) |
Ekspluatants veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viņu informē par visiem sporta ieročiem, ko paredzēts transportēt aviopārvadājumos. |
|
b) |
Ekspluatants, kas akceptē sporta ieroču pārvadājumus, nodrošina, ka šos ieročus:
|
|
c) |
Sporta ieroču munīciju var pārvadāt bagāžā, ko pasažieri nodod lidostā, ievērojot konkrētus ierobežojumus un saskaņā ar Tehniskajām instrukcijām (skatīt OPS 1.1160 (b) (5)), kā noteikts OPS 1.1150 (a) (15). |
OPS 1.075
Cilvēku pārvadāšanas metode
Ekspluatants veic visus pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviena persona lidojuma laikā neatrodas tādā lidmašīnas nodalījumā, kas nav paredzēts cilvēkiem, izņemot gadījumus, ja kapteinis ir devis atļauju īslaicīgai piekļuvei kādam lidmašīnas nodalījumam:
|
(1) |
lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi lidmašīnas vai kādas personas, dzīvnieka vai preču drošībai tajā; vai |
|
(2) |
kurā pārvadā kravu vai krājumus, un kura ir konstruēta tā, lai personas varētu tiem piekļūt lidojuma laikā. |
OPS 1.080
Bīstamu preču piedāvāšana aviopārvadājumiem
Ekspluatants veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviena persona aviopārvadājumiem nepiedāvā un nepieņem bīstamas preces, izņemot gadījumus, ja attiecīgā persona ir mācīta, un preces ir atbilstoši klasificētas, reģistrētas, sertificētas, aprakstītas, iepakotas, marķētas, apzīmētas un atbilst pārvadāšanas nosacījumiem, kā prasīts Tehniskajās instrukcijās un attiecīgos Kopienas tiesību aktos.
OPS 1.085
Apkalpes pienākumi
|
a) |
Katrs apkalpes loceklis ir atbildīgs par pareizu savu pienākumu izpildi, kuri:
|
|
b) |
Apkalpes loceklis:
|
|
c) |
b) punkts neuzliek pienākumu apkalpes loceklim ziņot par notikumu, par ko jau ir ziņojis cits apkalpes loceklis. |
|
d) |
Apkalpes loceklis nepilda pienākumus lidmašīnā:
|
|
e) |
Attiecībā uz alkohola lietošanu apkalpes loceklim piemēro attiecīgas prasības, ko nosaka ekspluatants un kuras ir pieņemamas Iestādei, un kuras nav mazāk stingras kā šādas prasības:
|
|
f) |
Kapteinis:
|
|
g) |
Avārijas situācijā, kad jāpieņem tūlītēji lēmumi un jāveic tūlītējas darbības, kapteinis veic visas darbības, ko uzskata par vajadzīgām konkrētos apstākļos. Tādos gadījumos viņš drošības interesēs var neievērot noteikumus, ekspluatācijas procedūras un metodes. |
OPS 1.090
Kapteiņa pilnvaras
Ekspluatants veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas lidmašīnā esošās personas ievēro visas likumīgās lidmašīnas kapteiņa dotās komandas, lai garantētu tajā pārvadāto personu vai īpašuma drošību.
OPS 1.095
Pilnvaras vadīt lidmašīnu pa zemi
Ekspluatants veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka lidmašīnu, par ko viņš ir atbildīgs, pa zemi lidlauka teritorijā vada tikai persona, kas ir lidmašīnas apkalpes loceklis, izņemot gadījumus, ja attiecīgā persona, kura ieņēmusi vietu pie vadības ierīcēm:
|
(1) |
ir saņēmusi attiecīgu pilnvarojumu no ekspluatanta vai ieceltā pārstāvja un ir kompetenta:
|
|
(2) |
ir saņēmusi norādes par lidlauka izkārtojumu, ceļiem, zīmēm, marķējumu, apgaismojumu, aviosatiksmes kontroles signāliem un norādēm, terminoloģiju un procedūrām, un spēj strādāt saskaņā ar ekspluatācijas standartiem, kas jāievēro, lai lidmašīnu droši pārvietotu pa lidlauku. |
OPS 1.100
Piekļuve pilotu kabīnei
|
a) |
Ekspluatantam ir jānodrošina, ka pilotu kabīnē iekļūt vai tajā vest var tikai personas, kas ir lidmašīnas apkalpes locekļi, kam uzdots piedalīties lidojumā, ja vien tādas personas nav:
|
|
b) |
Kapteinis nodrošina, ka:
|
|
c) |
Galīgais lēmums par piekļuvi pilotu kabīnei ir kapteiņa kompetencē. |
OPS 1.105
Nesankcionēti pārvadājumi
Ekspluatants veic jebkādus samērīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviena persona neslēpjas lidmašīnā vai neslēpj tajā kravu.
OPS 1.110
Pārnēsājamas elektroniskas ierīces
Ekspluatants neļauj nevienai personai izmantot elektroniskas ierīces, kas var nelabvēlīgi ietekmēt lidmašīnas sistēmu un iekārtu darbību, un veic visus piemērotos pasākumus lai tas nenotiktu.
OPS 1.115
Alkohols un narkotikas
Ekspluatants neļauj lidmašīnā iekāpt vai tajā atrasties nevienai personai, kas tik ļoti ir alkohola vai narkotisko vielu reibumā, ka tas var apdraudēt lidmašīnas un tajā esošo personu drošību, kā arī veic visus piemērotos pasākumus, lai tas nenotiktu.
OPS 1.120
Drošības apdraudējumi
Ekspluatants veic visus piemērotos pasākumus, nodrošinot, lai nevienas personas neapdomīga vai nevērīga rīcība vai atturēšanās no rīcības varētu:
|
(1) |
apdraudēt lidmašīnu un tajā esošās personas; |
|
(2) |
radīt tādus apstākļus vai ļaut lidmašīnai apdraudēt kādu personu vai īpašumu. |
OPS 1.125
Līdzi vedamie dokumenti
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka katrā lidojumā ir līdzi šādi dokumenti vai to kopijas:
|
|
b) |
Katrs lidmašīnas apkalpes loceklis katrā lidojumā ņem līdzi derīgu lidmašīnas apkalpes locekļa licenci ar attiecīgo(-ām) kategoriju(-ām). |
OPS 1.130
Līdzi vedamās rokasgrāmatas
Ekspluatants nodrošina, ka:
|
(1) |
katrā lidojumā ir līdzi tās Ekspluatācijas rokasgrāmatas spēkā esošās daļas, kas attiecas uz apkalpes pienākumiem; |
|
(2) |
tām ekspluatācijas rokasgrāmatas daļām, kas lidojumā ir vajadzīgas, apkalpes locekļi var ērti piekļūt lidmašīnā; un |
|
(3) |
spēkā esošo lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatu ved lidmašīnā, izņemot gadījumus, ja Iestāde ir pieņēmusi, lai attiecīgu informāciju par konkrēto lidmašīnu iekļauj OPS 1.1045, 1. pielikuma B daļā paredzētajā Ekspluatācijas rokasgrāmatā. |
OPS 1.135
Līdzi vedamā papildinformācija un veidlapas
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka katrā lidojumā līdz ar OPS 1.125 un OPS 1.130 paredzētajiem dokumentiem un rokasgrāmatām līdzi ir šāda informācija un veidlapas, kas atbilst ekspluatācijas tipam un jomai:
|
|
b) |
Iestāde var atļaut sniegt a) punktā uzskaitīto informāciju vai tās atsevišķas daļas citā formātā, ne tikai drukājot uz papīra. Ir jānodrošina pieņemams piekļuves, izmantojamības un uzticamības līmenis. |
OPS 1.140
Informācija, ko glabā uz zemes
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka: Vismaz uz katra lidojuma vai lidojumu kompleksa laiku:
|
|
b) |
a) punktā minētā informācija ietver:
|
OPS 1.145
Pilnvaras veikt pārbaudi
Ekspluatants nodrošina, ka jebkurai personai, ko pilnvarojusi Iestāde, ir atļauts jebkurā laikā atrasties un lidot lidmašīnā, ko ekspluatē saskaņā ar AOC, ko izsniegusi minētā Iestāde, kā arī ieiet un palikt uz pilotu kabīnē ar nosacījumu, ka kapteinis var liegt piekļuvi pilotu kabīnei, ja pēc viņa domām tas apdraudētu lidmašīnas drošību.
OPS 1.150
Dokumentu un ierakstu uzrādīšana
|
a) |
Ekspluatants:
|
|
b) |
Kapteinis pēc iespējas drīz, ja viņam to lūdz Iestādes pilnvarota persona, uzrāda šai konkrētajai personai vajadzīgo dokumentāciju, kas jāved līdzi lidmašīnā. |
OPS 1.155
Dokumentu saglabāšana
Ekspluatants nodrošina, ka:
|
(1) |
visi oriģinālie dokumenti vai to kopijas, kas ir jāsaglabā, glabājas vajadzīgo glabāšanas laiku pat tādos gadījumos, ja viņš vairs nav lidmašīnas ekspluatants; un |
|
(2) |
ja apkalpes loceklis, par ko ekspluatants ir veicis lidojuma pienākumu izpildes, pienākumu izpildes un atpūtas periodu ierakstus, kļūst par cita ekspluatanta apkalpes locekli, minētie ieraksti ir pieejami jaunajam ekspluatantam. |
OPS 1.160
Lidojuma parametru reģistratora ierakstīto datu saglabāšana, uzrādīšana un izmantošana
|
a) |
Ierakstu saglabāšana
|
|
b) |
Ierakstu uzrādīšana Ekspluatants, kura ekspluatētajā lidmašīnā atrodas lidojuma parametru reģistratora, piemērotā laikā pēc Iestādes lūguma uzrāda visus ar lidojuma parametru reģistratoru iegūtos ierakstus, kas ir pieejami vai ir saglabājušies. |
|
c) |
Ierakstu izmantošana
|
OPS 1.165
Nomāšana
|
a) |
Terminoloģija Termini, kas izmantoti šajā punktā, nozīmē:
|
|
b) |
Kopienas ekspluatantu savstarpēja lidmašīnu nomāšana
|
|
c) |
Lidmašīnu savstarpēja nomāšana Kopienas ekspluatantiem un jebkurām citām personām, kas nav Kopienas ekspluatanti
|
OPS 1.005 (a) 1. pielikums
B kategorijas lidmašīnu ekspluatācija
|
a) |
Terminoloģija
|
|
b) |
Darbības, attiecībā uz kurām var piemērot šo pielikumu, var veikt saskaņā ar šādiem atvieglojumiem.
|
C APAKŠSADAĻA
EKSPLUATANTU SERTIFIKĀCIJA UN UZRAUDZĪBA
OPS 1.175
Vispārēji avioekspluatantu sertifikācijas noteikumi
1. piezīme: šā punkta I. pielikumā ir izklāstīta AOC būtība un nosacījumi.
2. piezīme: šā punkta II. pielikumā ir izklāstītas prasības saistībā ar vadību un organizāciju.
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu komerciāliem aviopārvadājumiem tikai saskaņā ar gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) noteikumiem un nosacījumiem. |
|
b) |
Pretendents uz AOC vai AOC grozījumiem ļauj Iestādei izvērtēt visus paredzētās ekspluatācijas drošības aspektus. |
|
c) |
AOC pretendentam:
|
|
d) |
Ja ekspluatants ir reģistrējis lidmašīnas dažādās dalībvalstīs, veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu drošības pārraudzību. |
|
e) |
Ekspluatants Iestādei nodrošina piekļuvi viņa organizācijai un lidmašīnām, un nodrošina, ka attiecībā uz apkopi ir garantēta piekļuve ikvienai saistītai 145. daļā uzskaitītai apkopes organizācijai, lai noteiktu, vai joprojām ir ievēroti OPS 1. |
|
f) |
AOC maina, pārtrauc vai atsauc, ja Iestādei ir šaubas par ekspluatanta spējām veikt drošu ekspluatāciju. |
|
g) |
Ekspluatantam ir jāpierāda Iestādei, ka
|
|
h) |
Ekspluatantam ir jāieceļ amatā Iestādei pieņemams atbildīgs vadītājs, kam ir korporatīvas pilnvaras nodrošināt, ka ekspluatāciju un apkopes darbības var finansēt un veikt atbilstoši Iestādes noteiktiem standartiem. |
|
i) |
Ekspluatantam ir jāieceļ Iestādei pieņemamas atbildīgas amatpersonas vadībai un uzraudzībai šādās jomās:
|
|
j) |
Viena persona var ieņemt vairākus amatus, ja tas ir pieņemams Iestādei, tomēr ekspluatantiem, kas nodarbina personālu, kurā ir 21 vai vairāk darbinieku, kas strādā pilnu slodzi, lai vadītu un uzraudzītu četras atbildības jomas, ir vajadzīgas vismaz divas personas. |
|
k) |
Ekspluatantiem, kuri nodarbina 20 vai mazāk pilna darbinieku, kas strādā pilnu slodzi, vienu vai vairākus atbildīgos amatus var ieņemt atbildīgais vadītājs, ja tas ir pieņemams Iestādei. |
|
l) |
Ekspluatantam ir jānodrošina, lai katru lidojumu veiktu saskaņā ar ekspluatācijas rokasgrāmatas noteikumiem. |
|
m) |
Ekspluatantam ir jānodrošina pienācīgi apkalpošanas resursi uz zemes, lai lidojumiem garantētu drošu apkalpošanu. |
|
n) |
Ekspluatantam ir jānodrošina, ka viņa lidmašīnās ir attiecīgas iekārtas, un to apkalpes locekļi ir attiecīgi kvalificēti, lai atbilstu prasībām saistībā ar apgabalu un ekspluatācijas tipu. |
|
o) |
Ekspluatantam ir jāievēro apkopes prasības saskaņā ar M apakšsadaļu attiecībā uz visām lidmašīnām, ko ekspluatē saskaņā ar viņam izsniegto AOC. |
|
p) |
Ekspluatantam ir jāiesniedz Iestādei ekspluatācijas rokasgrāmatas kopija, kā noteikts P apakšsadaļā, kā arī visi tās grozījumi vai labojumi. |
|
q) |
Ekspluatantam galvenajā ekspluatācijas bāzē ir jāuztur ekspluatācijas palīgresursi, kas ir piemēroti ekspluatācijas apgabalam un tipam. |
OPS 1.180
AOC izdošana, grozīšana un derīguma uzturēšana
|
a) |
Ekspluatantam izsniedz AOC, groza AOC un apstiprina AOC derīgumu tikai gadījumā, ja:
|
|
b) |
Neskarot OPS 1.185 f) punktu, ekspluatantam, cik drīz vien iespējams, ir jāziņo Iestādei par visām pārmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar OPS 1.185 a) punktu. |
|
c) |
Ja, pēc Iestādes uzskatiem, a) punkta prasības nav ievērotas, Iestāde var prasīt veikt vienu vai vairākus demonstrācijas lidojumus tā, it kā tie būtu komerciāli aviopārvadājumu lidojumi. |
OPS 1.185
Administratīvas prasības
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka pirmajā AOC pieteikumā un, attiecīgi, pieteikumā uz jebkādām AOC pārmaiņām vai AOC atjaunošanu ir ietverta šāda informācija:
|
|
b) |
Attiecībā uz ekspluatanta apkopes sistēmu pirmajā AOC pieteikumā un, attiecīgi, pieteikumā uz jebkādām AOC pārmaiņām vai AOC atjaunošanu ir jāietver šāda informācija par katru ekspluatējamo lidmašīnu tipu:
|
|
c) |
Pirmais AOC pieteikums ir jāiesniedz vismaz 90 dienas pirms paredzētās ekspluatācijas sākuma, izņemot ekspluatācijas rokasgrāmatu, ko var iesniegt vēlākais 60 dienas pirms paredzētās ekspluatācijas sākuma. |
|
d) |
Pieteikums AOC pārmaiņām ir jāiesniedz vismaz 30 dienas pirms paredzētā ekspluatācijas sākuma, vai citā termiņā, ja par to ir panākta vienošanās. |
|
e) |
Pieteikums AOC atjaunošanai ir jāiesniedz vismaz 30 spēkā esošā derīguma termiņa beigām vai citā termiņā, ja par to ir panākta vienošanās. |
|
f) |
Ja nav ārkārtas apstākļu, par paredzamām pārmaiņām amatpersonu sastāvā Iestāde ir jāinformē vismaz 10 dienas iepriekš. |
OPS 1.175 1. pielikums
Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības saturs un nosacījumi
AOC iever šādu informāciju:
|
a) |
ekspluatanta nosaukums un atrašanās vieta (galvenā uzņēmējdarbības veikšanas vieta); |
|
b) |
izsniegšanas datums un derīguma termiņš; |
|
c) |
atļauto darbību tipu apraksts; |
|
d) |
ekspluatācijai apstiprinātās(-o) lidmašīnas(-u) tips(-i); |
|
e) |
apstiprinātās(-o) lidmašīnas(-u) reģistrācijas zīmes, izņemot gadījumus, ja ekspluatantam ir apstiprināta sistēma, lai informētu Iestādi par reģistrācijas atzīmēm tām lidmašīnām, ko ekspluatē saskaņā ar AOC; |
|
f) |
atļautas ekspluatācijas apgabali; |
|
g) |
īpaši ierobežojumi; un |
|
h) |
īpašas atzīmes/apstiprinājumi, piemēram:
|
OPS 1.175 2. pielikums
AOC turētāja vadība un organizācija
|
a) |
Vispārējas prasības Ekspluatantam ir jābūt stabilai un efektīvai vadības struktūrai, lai garantētu drošu lidojumu ekspluatāciju. Atbildīgajām amatpersonām ir jābūt kompetentām vadības jomā, un viņiem ir jābūt attiecīgai tehniskai/operatīvai kvalifikācijai aviācijas jomā. |
|
b) |
Atbildīgās amatpersonas
|
|
c) |
Personāla atbilstība un uzraudzība
|
|
d) |
Telpas
|
|
e) |
Dokumentācija Ekspluatantam ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu rokasgrāmatu, grozījumu un citu dokumentu sagatavošanu. |
D APAKŠSADAĻA
EKSPLUATāCIJAS PROCEDŪRAS
OPS 1.195
Ekspluatācijas kontrole
Ekspluatants:
|
a) |
izstrādā un uztur ekspluatācijas kontroles veikšanas metodi, ko apstiprina Iestāde; un |
|
b) |
veic ekspluatācijas kontroli attiecībā uz jebkuru lidojumu, ko veic saskaņā ar viņa AOC. |
OPS 1.200
Ekspluatācijas rokasgrāmata
Ekspluatants izstrādā ekspluatācijas rokasgrāmatu saskaņā ar P apakšsadaļu, kuru izmanto un pēc kuras vadās ekspluatācijā iesaistītais personāls.
OPS 1.205
Ekspluatācijā iesaistītā personāla kompetence
Ekspluatants nodrošina, ka visi darbinieki, kas ir norīkoti vai tieši iesaistīti lidlauku vai lidojumu ekspluatācijā, ir atbilstoši instruēti, ir parādījuši spējas, pildot attiecīgos pienākumus, un apzinās savus pienākumus un šādu pienākumu saistību ar ekspluatāciju kopumā.
OPS 1.210
Procedūru izstrāde
|
a) |
Ekspluatants izstrādā procedūras un norādes katra tipa lidmašīnām, ietverot tajās lidlauku darbinieku pienākumus, kā arī apkalpes locekļu pienākumu, veicot visdažādākās darbības lidlaukos un lidojumos. |
|
b) |
Ekspluatants izveido kontrolsaraksta sistēmu, kas apkalpes locekļiem ir jāizmanto visās lidmašīnas ekspluatācijas fāzēs — attiecīgi — normālos, nenormālos un ārkārtas apstākļos, lai nodrošinātu rokasgrāmatā paredzēto ekspluatācijas procedūru ievērošanu. |
|
c) |
Ekspluatants svarīgākajos lidojuma posmos uzdod apkalpes loceklim veikt tikai tās darbības, kas vajadzīgas drošai lidmašīnas ekspluatēšanai. |
OPS 1.215
Aviosatiksmes pakalpojumu izmantošana
Ekspluatants nodrošina, ka aviosatiksmes pakalpojumus izmanto visos lidojumos, kad vien iespējams.
OPS 1.216
Ekspluatācijas norādes lidojuma laikā
Ekspluatants nodrošina, lai tās viņa operatīvās norādes lidojuma laikā, kas paredz pārmaiņas aviosatiksmes lidojuma plānā, pirms nosūtīšanas uz lidmašīnu pēc iespējas saskaņotu ar Aviosatiksmes nodaļu.
OPS 1.220
Ekspluatanta atļauja lidlauku ekspluatācijai
Ekspluatants atļauj ekspluatēt tikai tādus lidlaukus, kas atbilst attiecīgam lidmašīnu tipam(-iem) un darbībai(-ām).
OPS 1.225
Obligāti lidlauku ekspluatācijas nosacījumi
|
a) |
Ekspluatants precizē obligātos lidlauku ekspluatācijas nosacījumus, nosakot tos saskaņā ar OPS 1.430 attiecībā uz katru izlidošanas, galapunkta vai rezerves lidlauku, ko atļauts ekspluatēt saskaņā ar OPS 1.220. |
|
b) |
Visas Iestādes noteiktas papildu prasības ir jāpievieno obligātajiem nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar a) punktu. |
|
c) |
Obligātās prasības konkrēta tipa glisādes un piezemēšanās procedūrai uzskata par piemērojamām, ja:
|
OPS 1.230
Izlidošanas un glisādes procedūras, izmantojot instrumentus
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka izmanto tās instrumentālās izlidošanas un glisādes procedūras, ko noteikusi valsts, kurā atrodas lidlauks. |
|
b) |
Neskarot a) punktu, kapteinis var pieņemt ATC atļauju novirzīties no publiskotā izlidošanas vai ielidošanas maršruta, ar nosacījumu, ka viņš ievēro tādus kritērijus kā drošu attālumu no šķēršļiem, pilnībā ņemot vērā ekspluatācijas apstākļus. Galīgā glisāde ir jāveic vizuāli vai saskaņā ar noteikto instrumentālās glisādes procedūru. |
|
c) |
Ekspluatants var īstenot procedūras, kas atšķiras no tām, kas jāizmanto saskaņā ar a) punktu, tikai tad, ja valsts, kurā atrodas lidlauks, tās ir apstiprinājusi — ja tas ir prasīts — un tās ir pieņēmusi Iestāde. |
OPS 1.235
Trokšņu mazināšanas procedūras
|
a) |
Ekspluatants izstrādā ekspluatācijas procedūras trokšņu mazināšanai instrumentālu lidojumu ekspluatācijas laikā saskaņā ar ICAO PANS OPS 1. sējumu (dok. 8168-OPS/611). |
|
b) |
Ekspluatanta noteiktām augstuma uzņemšanas procedūrām pēc pacelšanās attiecībā uz trokšņa samazināšanu jebkura tipa lidmašīnām visos lidlaukos būtu jābūt vienādām. |
OPS 1.240
Ekspluatācijas maršruti un apgabali
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka ekspluatāciju veic tikai tādos maršrutos vai tādos apgabalos, kuros:
|
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, lai darbības veiktu saskaņā ar visiem Iestādes noteiktajiem ierobežojumiem darbības maršrutos vai apgabalos. |
OPS 1.241
Ekspluatācija konkrētā gaisa telpā ar samazinātas vertikālās distancēšanas prasībām (RVSM)
Konkrētās gaisa telpas daļās, kur, pamatojoties uz reģionālo aeronavigācijas nolīgumu, piemēro vismaz 300 m (1 000 pēdu) vertikālo distancēšanu, ekspluatants ekspluatē lidmašīnu vienīgi, ja to ir apstiprinājusi Iestāde (RVSM apstiprinājums). (Skat. arī OPS 1.872).
OPS 1.243
Ekspluatācija gaisa telpā ar īpašām navigācijas iekārtu darbības parametru prasībām
Konkrētos apgabalos vai konkrētā gaisa telpas daļā, kur, pamatojoties uz reģionālo aeronavigācijas nolīgumu, piemēro īpašas specifikācijas navigācijas iekārtu darbības parametriem, ekspluatants ekspluatē lidmašīnu vienīgi, ja to ir apstiprinājusi Iestāde (MNPS/RNP/RNAV apstiprinājums). (Skat. arī OPS 1.865 (c)(2) un OPS 1.870).
OPS 1.245
Lielākais pieļaujamais attālums no piemērota lidlauka divu dzinēju lidmašīnām bez ETOPS apstiprinājuma
|
a) |
Ja vien to nav īpaši apstiprinājusi Iestāde saskaņā ar OPS 1.246 (a) punktu (ETOPS apstiprinājums), ekspluatants neekspluatē divu dzinēju lidmašīnu maršrutā, kurā ir punkts, kas atrodas lielākā attālumā no atbilstošā lidlauka nekā
|
|
b) |
Ekspluatants katram ekspluatētajam divu dzinēju lidmašīnas tipam vai modifikācijai nosaka ātrumu maksimālā pieļaujama attāluma aprēķināšanai līdz atbilstošam lidlaukam, kas nepārsniedz VMO, kura pamatā ir faktiskais ātrums gaisā, ko lidmašīna var saglabāt, nedarbojoties vienam dzinējam, šādos apstākļos:
|
|
c) |
Ekspluatantam ir jānodrošina, lai ekspluatācijas rokasgrāmatā iekļautu šādus datus par katru tipu vai modifikāciju:
|
Piezīme: Ātruma un augstuma (lidojuma augstuma) vērtības, kas minētas iepriekš, ir paredzētas tikai, lai noteiktu lielāko pieļaujamo attālumu līdz piemērotam lidlaukam.
OPS 1.246
Īpaši tāli lidojumi divu dzinēju lidmašīnām (ETOPS)
|
a) |
Ekspluatants veic darbības, pārsniedzot saskaņā ar OPS 1.245 noteikto robežvērtību, tikai gadījumā, ja to apstiprina Iestāde (ETOPS apstiprinājums). |
|
b) |
Pirms lidojuma veikšanas saskaņā ar ETOPS, ekspluatants nodrošina, ka ETOPS maršrutā ir pieejams piemērots rezerves lidlauks saistībā ar apstiprināto novirzes laiku vai novirzes laiku, pamatojoties uz lidmašīnas funkcionālās izmantojamības statusu saskaņā ar MEL, izvēloties mazāko vērtību. (Skatīt arī OPS 1.297 d) punktu). |
OPS 1.250
Mazākā pieļaujamā lidojuma augstuma noteikšana
|
a) |
Ekspluatants nosaka mazāko pieļaujamo lidojuma augstumu un metodes, lai noteiktu augstumu visos maršruta posmos, kurā ir pietiekams attālums no reljefa virsmas, ņemot vērā F līdz I apakšsadaļas prasības. |
|
b) |
Visām mazākā pieļaujamā lidojuma augstuma noteikšanas metodēm ir jābūt Iestādes apstiprinātām. |
|
c) |
Ja mazākais pieļaujamais lidojuma augstums, ko noteikušas valstis, kurām lido pāri, ir lielāks par ekspluatanta noteikto augstumu, piemēro lielāko vērtību. |
|
d) |
Nosakot mazāko pieļaujamo lidojuma augstumu, ekspluatants ņem vērā šādus faktorus:
|
|
e) |
Pildot d) punktā noteiktās prasības, attiecīgi ņem vērā:
|
OPS 1.255
Degvielas politika
|
a) |
Ekspluatantam ir jāizstrādā degvielas politika lidojuma plānošanai un lidojuma pārplānošanai gaisā, lai nodrošinātu, ka plānotajai ekspluatācijai katrā lidojumā ved līdzi pietiekami daudz degvielas, kā arī rezerves, lai spētu turpināt lidojumu, ja notiek novirzes no plānotās ekspluatācijas. |
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, ka lidojumu plāno, pamatojoties vismaz uz šādu 1) un 2) apakšpunktu.
|
|
c) |
Ekspluatants nodrošina, ka, pirms lidojuma aprēķinot lidojumam vajadzīgās izmantojamās degvielas daudzumu, aprēķinos ietver:
|
|
d) |
Ekspluatants nodrošina, lai lidojuma pārplānošanai gaisā, aprēķinot vajadzīgo izmantojamo degvielu — ja lidojums jāveic pa citu maršrutu vai uz citu, nevis sākotnēji plānoto galapunktu — procedūras ietvertu:
|
OPS 1.260
Tādu personu pārvadāšanai, kurām ir ierobežotas pārvietošanās spējas
|
a) |
Ekspluatants izstrādā pārvadāšanas procedūras tādu personu pārvadāšanai, kurām ir ierobežotas pārvietošanās spējas (PRM). |
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, ka RPMs nav iedalītas vietas vai tās vai neieņem vietas, kur viņu klātbūtne varētu:
|
|
c) |
gadījumā, ja lidmašīnā ir paredzēts pārvadāt RPMs, par to ir jāinformē kapteinis. |
OPS 1.265
Nepieļaujamu, deportētu vai apcietinātu personu pārvadāšana
Ekspluatants izstrādā procedūras nepieļaujamu, deportētu vai apcietinātu personu pārvadāšanai, lai nodrošinātu lidmašīnas un tajā esošo personu drošību. Ja lidmašīnā ir paredzēts pārvadāt minētās personas, par to ir jāinformē kapteinis.
OPS 1.270
Bagāžas un kravas izvietošana
(Skat. OPS 1.270 1. pielikumu)
|
a) |
Ekspluatants izstrādā procedūras, lai nodrošinātu, ka pasažieru salonā uzņem tikai tādu bagāžu, ko var atbilstīgi un droši izvietot. |
|
b) |
Ekspluatants izstrādā procedūras, lai nodrošinātu, ka lidmašīnā visu bagāžu un kravu, kas var radīt miesas bojājumus vai zaudējumus, vai pārvietojoties var aizšķērsot ejas un izejas, izvieto tādos nodalījumos, kas izstrādāti tā, lai novērstu kravas kustēšanos. |
OPS 1.275
Ar nodomu atstāts neaizpildīts
OPS 1.280
Pasažieru sēdvietas
Ekspluatants izstrādā procedūras, lai nodrošinātu, ka pasažieri ieņem sēdvietas tā, lai ārkārtas evakuācijas gadījumā viņi varētu vislabāk palīdzēt, un nekavētu lidmašīnas evakuāciju.
OPS 1.285
Pasažieru instruktāža
Ekspluatants nodrošina, ka:
|
a) |
Vispārējas prasības
|
|
b) |
Pirms pacelšanās
|
|
c) |
Pēc pacelšanās
|
|
d) |
Pirms piezemēšanās
|
|
e) |
Pēc nolaišanās
|
|
f) |
Avārijas situācijā lidojuma laikā pasažieriem dod norādes par tādām ārkārtas darbībām, kas var atbilst konkrētiem apstākļiem. |
OPS 1.290
Gatavošanās lidojumam
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, lai katram paredzētajam lidojumam būtu sagatavots ekspluatācijas lidojuma plāns. |
|
b) |
Kapteinis neveic lidojumu, ja nav pārliecināts, ka:
|
OPS 1.295
Lidlauku izvēle
|
a) |
Ekspluatants, plānojot lidojumu, nosaka procedūras attiecībā uz galapunkta un/vai rezerves lidlauka izvēli saskaņā ar OPS 1.220. |
|
b) |
Ekspluatantam ir jāizvēlas un ekspluatācijas lidojuma plānā jāprecizē alternatīvs pacelšanās punkts gadījumā, ja nebūtu iespējams atgriezties izlidošanas lidlaukā meteoroloģisku apstākļu vai tehnisku iemeslu dēļ. Alternatīvo pacelšanās punktu nosaka tā, lai to varētu sasniegt:
|
|
c) |
Ekspluatantam ir jāizvēlas vismaz viens alternatīvs galapunkts katram lidojumam saskaņā ar IFR, ja vien:
|
|
d) |
Ekspluatantam ir jāizvēlas divi alternatīvi galapunkti, ja:
|
|
e) |
Ekspluatants norāda visus vajadzīgos alternatīvos punktus ekspluatācijas lidojuma plānā. |
OPS 1.297
Obligātie plānošanas nosacījumi IFR lidojumiem
|
a) |
Obligātie plānošanas nosacījumi alternatīviem pacelšanās punktiem. Ekspluatants izvēlas lidlauku kā rezerves pacelšanās lidlauku tikai tad, ja atbilstoši meteoroloģiskie ziņojumi vai prognozes, vai to apvienojums attiecībā uz galapunkta lidlauku rāda, ka laikā, kas sākas vienu stundu pirms paredzētās ierašanās lidlaukā un beidzas vienu stundu pēc paredzētās ierašanās laika, laika apstākļi būs tādi paši labāki kā obligātie nolaišanās apstākļi saskaņā ar OPS 1.225. Mākoņu zemākā robeža ir jāņem vērā, ja vienīgā iespējamā glisāde ir neprecīza un/vai riņķošanas glisāde. Ir jāņem vērā visi ierobežojumi, kas saistīti ar darbībām, ko veic gadījumā, ja nedarbojas viens dzinējs. |
|
b) |
Obligāti plānošanas nosacījumi galapunkta un alternatīva galapunkta lidlaukam. Ekspluatants izvēlas galapunkta lidlauku un/vai alternatīvu galapunkta lidlauku(-s), ja attiecīgi meteoroloģiskie ziņojumi vai prognozes, vai to apvienojums attiecībā uz galapunkta lidlauku rāda, ka laikā, kas sākas vienu stundu pirms paredzētā ierašanās laika un beidzas vienu stundu pēc paredzētā ierašanās laika, laika apstākļi būs tādi paši vai labāki nekā obligātie plānošanas nosacījumi:
|
||||||||||||||||||||||||||
|
c) |
Obligātie plānošanas nosacījumi maršrutā pieejamam rezerves lidlaukam. Ekspluatants lidlauku izvēlas kā maršrutā pieejamu rezerves lidlauku vienīgi tad, ja atbilstoši meteoroloģiskie ziņojumi vai prognozes, vai to apvienojums attiecībā uz galapunkta lidlauku rāda, ka laikā, kas sākas vienu stundu pirms paredzētā ierašanās laika un beidzas vienu stundu pēc paredzētā ierašanās laika, laika apstākļi būs tādi paši vai labāki nekā obligātie plānošanas nosacījumi saskaņā ar 1. tabulu. |
|
d) |
Obligātie plānošanas nosacījumi ETOPS maršrutā pieejamajam rezerves lidlaukam. Ekspluatants izvēlas lidlauku kā ETOPS maršrutā pieejamo rezerves lidlauku vienīgi tad, ja atbilstoši meteoroloģiskie ziņojumi vai prognozes, vai to apvienojums attiecībā uz galapunkta lidlauku rāda, ka laikā, kas sākas vienu stundu pirms paredzētā ierašanās laika un beidzas vienu stundu pēc paredzētā ierašanās laika, laika apstākļi būs tādi paši vai labāki nekā obligātie plānošanas nosacījumi saskaņā ar 2. tabulu un ar ekspluatanta ETOPS atļauju. 2. tabula Obligātie plānošanas nosacījumi — ETOPS
|
||||||||||||||||||||||||
OPS 1.300
ATS lidojuma plāna iesniegšana
Ekspluatants nodrošina, ka lidojumu sāk tikai tad, ja ir iesniegts ATS lidojuma plāns vai attiecīga informācija, kas vajadzības gadījumā ļauj aktivizēt avārijas dienestus.
OPS 1.305
Degvielas uzpildīšana/degvielas noliešana, pasažieriem kāpjot lidmašīnā, esot lidmašīnā vai izkāpjot no lidmašīnas
(Skat. OPS 1.305 1. pielikumu)
Ekspluatants nodrošina, ka nevienai lidmašīnai degvielu neuzpilda/degvielu nenolej aviācijas degvielu (Avgas) vai viegli uzliesmojošu degvielu (wide cut type fuel, piemēram, Jet-B vai līdzīgu), vai šādu tipu degvielas maisījumu, pasažieriem iekāpjot lidmašīnā, esot tajā vai izkāpjot no lidmašīnas. Visos pārējos gadījumos ir jāveic vajadzīgie piesardzības pasākumi un lidmašīna ir jāapkalpo pietiekami daudziem kvalificētiem darbiniekiem, kas ir gatavi sākt un vadīt lidmašīnas evakuāciju, izmantojot vispraktiskākos un ātrākos pieejamos līdzekļus.
OPS 1.307
Viegli uzliesmojošas degvielas uzpildīšana/noliešana
Ekspluatants izstrādā procedūras viegli uzliesmojošas (piemēram, Jet-B vai līdzīgas) degvielas uzpildīšanai/noliešanai, ja tas ir vajadzīgs.
OPS 1.308
Stumšana un vilkšana
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, lai visas stumšanas un vilkšanas procedūras atbilstu attiecīgiem aviācijas standartiem un procedūrām. |
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, lai lidmašīnu novietojot, pirms tā pastāvīgi pārvietojas pa zemi vai pēc tam, to nevelk, izmantojot buksēšanas stieni, ja vien:
|
OPS 1.310
Apkalpes locekļi darba vietās
|
a) |
Lidojumu apkalpes locekļi
|
|
b) |
Pasažieru salona apkalpes locekļi. Pasažieru salona apkalpes locekļi, kas ir vajadzīgi visos lidmašīnas klājos, kur ir pasažieri, lidojuma svarīgākajos posmos ieņem sēdvietas viņiem atvēlētās darba vietās. |
OPS 1.315
Palīglīdzekļi avārijas evakuācijai
Ekspluatants nosaka procedūras, lai nodrošinātu, lai pirms lidmašīnas vadīšanas pa zemi, pacelšanās un nolaišanās, un gadījumos, kad to ir droši un praktiski var īstenot, gatavībā būtu avārijas evakuācijas palīglīdzekļi, kas izvēršas automātiski.
OPS 1.320
Sēdvietas, drošības jostas un siksnas
|
a) |
Apkalpes locekļi
|
|
b) |
Pasažieri
|
OPS 1.325
Pasažieru salona un virtuves telpas(-u) nodrošināšana
|
a) |
Ekspluatants izstrādā procedūras, lai nodrošinātu, ka pirms lidmašīnas vadīšanas pa zemi, pacelšanās un nolaišanās visas izejas un glābšanas ceļi ir brīvi no šķēršļiem. |
|
b) |
Kapteinis nodrošina, lai pirms pacelšanās un nolaišanās un visās situācijās, kad to uzskata par vajadzīgu drošības interesēs, visas iekārtas un bagāža būtu atbilstīgi piestiprināta. |
OPS 1.330
Avārijas iekārtu pieejamība
Kapteinis gādā, lai attiecīgas avārijas iekārtas būtu viegli pieejamas tūlītējai izmantošanai.
OPS 1.335
Smēķēšana lidmašīnā
|
a) |
Kapteinis nodrošina, lai nevienai personai lidmašīnā nebūtu atļauts smēķēt:
|
OPS 1.340
Meteoroloģiskie apstākļi
|
a) |
IFR lidojumā kapteinis nesāk:
|
|
b) |
IFR lidojumā kapteinis nelido tālāk par:
|
|
c) |
IFR lidojumā kapteinis turpina vadīt lidmašīnu ceļā uz plānoto galapunkta lidlauku vienīgi gadījumā, ja jaunākā pieejamā informācija rāda, ka paredzētajā ierašanās laikā laika apstākļi galapunktā vai vismaz vienā alternatīvā galapunkta lidlaukā ir vienādi vai labāki nekā spēkā esošie obligātie lidlauka ekspluatācijas plānošanas nosacījumi. |
|
d) |
VFR lidojumā kapteinis sāk pacelšanos vienīgi gadījumā, ja jaunākie meteoroloģiskie ziņojumi vai jaunāko ziņojumu un prognožu apvienojums rāda, ka meteoroloģiskie apstākļi maršrutā vai tajā maršruta daļā, kas jālido saskaņā ar VFR, attiecīgā laikā būs tādi, ka būs iespējams ievērot šos noteikumus. |
OPS 1.345
Ledus un citi traucēkļi — procedūras lidlaukos
|
a) |
Ekspluatants izstrādā procedūras, kas jāievēro, veicot lidmašīnas(-u) atledošanas un pretapledošanas pasākumus, kā arī ar tiem saistītās pārbaudes lidlaukos. |
|
b) |
Kapteinis sāk pacelšanos vienīgi tad, kad ārējās virsmas ir atbrīvotas no visiem uzslāņojumiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt lidmašīnas darbību un/vai tās vadāmību, ja vien tas nav atļauts saskaņā ar lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatu. |
OPS 1.346
Ledus un citi traucēkļi — lidojuma procedūras
|
a) |
Ekspluatants izstrādā procedūras lidojumiem paredzētos vai faktiskos apledošanas apstākļos. |
|
b) |
Kapteinis sāk lidojumu vai veic lidojumu paredzētos vai faktiskos apledošanas apstākļos tikai gadījumā, ja lidmašīna ir sertificēta un tajā uzstādītas iekārtas, kas piemērotas, lai veiktu lidojumus tādos apstākļos. |
OPS 1.350
Degvielas un smērvielu krājumi
Kapteinis sāk lidojumu, tikai pārliecinājies, ka lidmašīnā ir vismaz plānotais degvielas un smērvielu daudzums, lai droši pabeigtu lidojumu, ņemot vērā paredzētos ekspluatācijas apstākļus.
OPS 1.355
Pacelšanās apstākļi
Pirms pacelšanās sākuma kapteinim ir jāpārliecinās, ka saskaņā ar pieejamo informāciju laika apstākļi lidlaukā un izmantošanai paredzētā skrejceļa stāvoklis netraucē veikt drošu pacelšanos un izlidošanu.
OPS 1.360
Obligāto pacelšanās apstākļu piemērojums
Pirms pacelšanās kapteinim ir jāpārliecinās, ka RVR vai redzamība lidmašīnas pacelšanās virzienā ir tāda pati vai labāka nekā spēkā esošie obligātie apstākļi.
OPS 1.365
Mazākais pieļaujamais lidojuma augstums
Kapteinis vai pilots, kam ir uzticēts veikt lidojumu, to neveic zemāk par mazāko pieļaujamo lidojuma augstumu, izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs, lai veiktu pacelšanos vai nolaišanos.
OPS 1.370
Modelētas nenormālas lidojuma situācijas
Ekspluatants izstrādā procedūras, lai nodrošinātu, lai komerciālo aviopārvadājumu laikā netiktu modelētas nenormālas vai ārkārtas situācijas, kurās pilnībā vai daļēji jāpiemēro nenormālās vai avārijas procedūras, kā arī nenotiktu IMC simulācija ar mākslīgiem līdzekļiem.
OPS 1.375
Degvielas apsaimniekošana lidojumā
(Skat. OPS 1.375 1. pielikumu)
|
a) |
Ekspluatants izstrādā procedūru, lai nodrošinātu degvielas pārbaudes un degvielas apsaimniekošanu lidojuma laikā. |
|
b) |
Kapteinis nodrošina, ka izmantojamās degvielas daudzums lidojumā nav mazāks par to, kas vajadzīgs, lai turpinātu lidojumu līdz lidlaukam, kur var veikt drošu nolaišanos, un atliktu galīgā rezerves degviela. |
|
c) |
Kapteinis izsludina avārijas situāciju, ja aprēķinātās izmantojamās degvielas apjoms nosēšanās laikā ir mazāks nekā galīgās rezerves degvielas apjoms. |
OPS 1.380
Ar nodomu atstāts neaizpildīts
OPS 1.385
Papildu skābekļa izmantojums
Kapteinis nodrošina, lai lidmašīnas apkalpes locekļi, kas iesaistīti tādu pienākumu izpildē, kuri ir būtiski lidmašīnas drošai ekspluatācijai, lidojuma laikā nepārtraukti izmantotu papildu skābekli, kad vien lidojuma augstums pārsniedz 10 000 pēdas uz laiku, kas ir ilgāks nekā 30 minūtes, kā arī, ja lidojuma augstums pārsniedz 13 000 pēdas.
OPS 1.390
Kosmiskais starojums
|
a) |
Ekspluatants ņem vērā kosmiskā starojuma ietekmi uz visiem apkalpes locekļiem lidojuma laikā, veicot pienākumus (tostarp pozicionēšanas laikā), un veic šādus pasākumus attiecībā uz tiem apkalpes locekļiem, kas varētu būt pakļauti starojuma ietekmei vairāk nekā 1 mSv gadā:
|
|
b) |
|
OPS 1.395
Zemes tuvuma noteikšana
Ja kāds lidojuma apkalpes loceklis vai zemes tuvuma noteikšanas sistēma atklāj pārmērīgu tuvošanos zemei, kapteinis vai pilots, kam ir uzticēta lidojuma veikšana, veic tūlītējas korekcijas, nodrošinot drošus lidojuma apstākļus.
OPS 1.398
Gaisa kuģu sadursmes novēršanas sistēmas (ACAS) izmantošana
Ekspluatants izstrādā procedūras, lai nodrošinātu:
|
a) |
ja ir uzstādīta ACAS, un tā ir darba kārībā, to lidojumā izmanto tādā režīmā, kas ļauj ģenerēt sadursmes novēršanas norādes (Resolution Advisories, RA), izņemot gadījumus, ka tas nav piemēroti attiecīgos apstākļos. |
|
b) |
ja ACAS atklāj pārmērīgu tuvošanos citam gaisa kuģim (RA), kapteinis vai pilots, kam ir uzticēta lidojuma veikšana, tūlīt sāk korekcijas, lai droši attālinātos, izņemot gadījumus, ja attiecīgais gaisa kuģis ir vizuāli identificēts un ir konstatēts, ka tas draudus nerada. |
OPS 1.400
Glisādes un piezemēšanās apstākļi
Pirms sākt tuvošanos skrejceļam, lai veiktu piezemēšanos, kapteinim ir jāpārliecinās, ka saskaņā ar pieejamo informāciju laika apstākļi lidlaukā un izmantošanai paredzētā skrejceļa stāvoklis nekavē drošu glisādi, piezemēšanos vai atkārtotu glisādi neizdošanās gadījumā, ņemot vērā ekspluatācijas rokasgrāmatā ietverto informāciju par gaisa kuģa darbību.
OPS 1.405
Glisādes sākums un turpinājums
|
a) |
Kapteinis vai pilots, kam ir uzticēta lidojuma veikšana, var sākt tuvošanos skrejceļam, vadoties pēc instrumentiem, neatkarīgi no paziņotās RVR/redzamības, bet tuvošanos nevar turpināt tālāk par ārējo atzīmi vai līdzīgu pozīciju, ja paziņotā RVR/redzamība ir sliktāka par spēkā esošajiem obligātajiem nosacījumiem. |
|
b) |
Ja RVR nav pieejama, RVR vērtības var iegūt, pārrēķinot ziņoto redzamību saskaņā ar OPS 1.430 1. pielikuma h) punktu. |
|
c) |
Ja pēc ārējās atzīmes vai līdzīga punkta šķērsošanas saskaņā ar a) punktu ziņotā RVR/redzamība ir sliktāka par spēkā esošajiem obligātajiem nosacījumiem, tuvošanos var turpināt līdz DA/H vai MDA/H augstumam. |
|
d) |
Ja nav ārējas atzīmes vai līdzīga punkta, kapteinis vai pilots, kam uzticēta lidojuma veikšana, pieņem lēmumu par glisādes turpināšanu vai neturpināšanu, pirms ir nolaidies zemāk par 1 000 pēdām virs lidlauka galīgajā piezemēšanās segmentā. Ja MDA/H augstums ir 1 000 pēdu līmenī virs lidlauka vai lielāks, ekspluatants katrai glisādes procedūrai nosaka augstumu, zem kuras glisādi neturpina, ja RVR/redzamība ir sliktāka par spēkā esošajiem obligātajiem nosacījumiem. |
|
e) |
Tuvošanos skrejceļam var turpināt zemāk par DA/H vai MDA/H augstumu, un piezemēšanos var beigt ar nosacījumu, DA/H vai MDA/H augstumā var pamanīt un neizlaist no redzesloka vajadzīgos vizuālos atsauces punktus. |
|
f) |
Piezemēšanas zonas RVR vienmēr ir svarīgākais faktors. Ja ir paziņots un, ja tas ir būtiski, arī viduspunkta un apstāšanās beigu punkta RVR ir būtiski svarīgs. Mazākā pieļaujamā RVR vērtība viduspunktam ir 125 m vai RVR, kas vajadzīgs piezemēšanās zonai, ja tā ir mazāka, un 75 m — attiecībā uz apstāšanās beigu punktu. Lidmašīnām, kurās uzstādītas izskrējiena vadības vai kontroles sistēmas, minimālā RVR vērtība viduspunktam ir 75 m. |
Piezīme: “Būtiski” šajā kontekstā nozīmē to skrejceļa daļu, ko izmanto liela piezemēšanās ātruma posmā kurā tas samazinās līdz apmēram 60 mezgliem.
OPS 1.410
Ekspluatācijas procedūras — skrejceļa sliekšņa šķērsošanas augstums
Ekspluatantam ir jāizstrādā ekspluatācijas procedūras, lai nodrošinātu, ka lidmašīna piezemēšanās konfigurācijā un stāvoklī, ko izmanto precīzām glisādēm, šķērsotu slieksni ar drošu augstuma rezervi.
OPS 1.415
Lidojuma žurnāls
Kapteinis nodrošina lidojumu žurnāla pildīšanu.
OPS 1.420
Ziņošana par atgadījumiem
|
a) |
Terminoloģija
|
|
b) |
Ziņošana par incidentiem. Ekspluatants izstrādā procedūras saistībā ar ziņošanu par incidentiem, ņemot vērā še turpmāk aprakstītos pienākumus un d) punktā aprakstītos apstākļus.
|
|
c) |
Ziņošana par nelaimes gadījumiem un nopietniem incidentiem. Ekspluatants izstrādā procedūras saistībā ar ziņošanu par nelaimes gadījumiem un nopietniem incidentiem, ņemot vērā še turpmāk aprakstītos pienākumus un d) punktā aprakstītos apstākļus.
|
|
d) |
Īpaši ziņojumi. Atgadījumi, pēc kuriem ir jāizmanto īpaši ziņojumi un ziņošanas metodes, ir:
|
OPS 1.425
Rezervēts
OPS 1.270 1. pielikums
Bagāžas un kravas izvietošana
Izstrādājot procedūras piemērotai un drošai rokas bagāžas un kravas izvietošanai, ekspluatants ņem vērā šādus faktorus:
|
(1) |
katrs salonā pārvadājams priekšmets jāizvieto tikai tādā vietā, kur to var piestiprināt; |
|
(2) |
nedrīkst pārsniegt masas ierobežojumus, kas norādīti uz kravas nodalījumiem vai pie tiem; |
|
(3) |
bagāžas izvietojuma vietas zem sēdekļiem drīkst izmantot tikai tad, ja sēdeklim ir šķērsstienis, un bagāžas izmēri ir tādi, lai to varētu pietiekami nostiprināt ar šo ierīci; |
|
(4) |
priekšmetus nevar izvietot tualetēs vai balstīt pret starpsienām, kas nespēj novērst priekšmetu pārvietošanos uz priekšu, uz sāniem vai uz augšu, izņemot gadījumus, ja vien pie starpsienām nav norādes, cik lielu pieļaujamu svaru tur var novietot; |
|
(5) |
bagāžai un kravai, ko izvieto slēdzamos nodalījumos, ir jābūt tādiem izmēriem, lai tā ļautu droši aizvērt nodalījumu; |
|
(6) |
bagāžu un kravu nedrīkst novietot tā, lai tā traucētu piekļuvi avārijas iekārtām; un |
|
(7) |
pirms pacelšanās, nolaišanās un visās situācijās, kad deg zīmes “piesprādzēt drošības jostas”, vai citos norādītos apstākļos ir jāveic pārbaudes, lai nodrošinātu, ka bagāžu izvieto tur, kur tā nevar traucēt gaisa kuģa evakuāciju vai radīt miesas bojājumus, krītot (vai veicot citu kustību) attiecīgā lidojuma posmā. |
OPS 1.305 1. pielikums
Degvielas uzpildīšana/degvielas noliešana, pasažieriem iekāpjot lidmašīnā, esot lidmašīnā vai izkāpjot no lidmašīnas
Ekspluatantam ir jāizstrādā ekspluatācijas procedūras degvielas uzpildīšanai/degvielas noliešanai, pasažieriem iekāpjot lidmašīnā, esot lidmašīnā vai izkāpjot no lidmašīnas, lai nodrošinātu šādus piesardzības pasākumus:
|
(1) |
veicot ar degvielas uzpildīšanu saistītas darbības, pasažieriem esot lidmašīnā, vienai kvalificētai personai visu laiku ir jāpaliek norādītajā vietā. Kvalificētajai personai ir jāspēj organizēt avārijas procedūras saistībā ar aizsardzību no uguns un ugunsdzēsību, organizēt saziņu, kā arī sākt un vadīt evakuāciju; |
|
(2) |
lidlauka apkalpe, kas uzrauga degvielas uzpildīšanu, un kvalificēts personāls lidmašīnā organizē un uztur saziņu abos virzienos, izmantojot lidmašīnas iekšējo saziņas sistēmu vai citus piemērotus saziņas līdzekļus; |
|
(3) |
apkalpe, personāls un pasažieri ir jābrīdina par to, ka notiks degvielas uzpildīšana/degvielas noliešana; |
|
(4) |
ir jābūt izslēgtām zīmēm “piesprādzējiet drošības jostas”; |
|
(5) |
ir jābūt ieslēgtām zīmēm “NESMĒĶĒT”, kā arī iekšējam apgaismojumam, lai varētu noteikt avārijas izeju atrašanās vietas; |
|
(6) |
pasažieriem ir jāsniedz norādes atsprādzēt to drošības jotas un atturēties no smēķēšanas; |
|
(7) |
lidmašīnā ir jābūt pietiekamam daudzumam kvalificētu darbinieku, un viņiem ir jābūt gataviem veikt tūlītēju avārijas evakuāciju; |
|
(8) |
ja, uzpildot/nolejot degvielu, lidmašīnā konstatē degvielas iztvaikojumus vai rodas citas briesmas, ar degvielu saistītā darbība tūlīt ir jāpārtrauc; |
|
(9) |
laukumi zem avārijas evakuācijas izejām, kā arī evakuācijas trapu vietām ir jātur brīvi; un |
|
(10) |
ir jāveic pasākumi drošai un ātrai evakuācijai. |
OPS 1.375 1. pielikums
Degvielas apsaimniekošana lidojumā
|
a) |
Degvielas pārbaudes lidojuma laikā
|
|
b) |
Degvielas apsaimniekošana lidojumā.
|
E APAKŠSADAĻA
EKSPLUATĀCIJA JEBKUROS LAIKA APSTĀKĻOS
OPS 1.430
Obligāti lidlauka ekspluatācijas nosacījumi — vispārējas norādes
(Skat. OPS 1.430 1. pielikumu)
|
a) |
Ekspluatants katram lidlaukam, ko ir plānots izmantot, izstrādā obligātus lidlauka ekspluatācijas nosacījumus, kas nav mazāki par I. pielikumā dotajiem lielumiem. Obligāto nosacījumu noteikšanas metodei ir jābūt Iestādei pieņemamai. Obligātie nosacījumi nav mazāki par obligātajiem nosacījumiem, ko tādiem lidlaukiem var noteikt valsts, kurā lidlauks atrodas, izņemot gadījumus, ja attiecīgā valsts tos īpaši apstiprina. Piezīme: Ar iepriekš minēto punktu nav liegts lidojuma laikā aprēķināt obligātos nosacījumus neplānotam rezerves lidlaukam, ja to veic saskaņā ar atzītu metodi. |
|
b) |
Nosakot obligātos lidlauka ekspluatācijas nosacījumus, ko piemēro konkrētai ekspluatācijai, ekspluatantam ir pilnībā jāņem vērā:
|
|
c) |
Lidmašīnas kategorijas, kas minētas šajā apakšsadaļā, ir jānosaka saskaņā ar OPS 1.430 (c) 2. pielikumā aprakstīto metodi. |
OPS 1.435
Terminoloģija
Šajā apakšsadaļā izmantoti šādi termini:
|
(1) |
Riņķošana. Instrumentālās glisādes vizuālā fāze, kurā gaisa kuģis nonākt tādā pozīcijā, kas ir piemērota, lai piezemētos uz skrejceļa, kura izvietojums nav piemērots tiešai glisādei. |
|
(2) |
Sliktas redzamības procedūras (LVP). Procedūras, ko piemēro lidlaukā, lai sliktas redzamības apstākļos nodrošinātu drošu ekspluatāciju II un III kategorijas glisādes un pacelšanās laikā. |
|
(3) |
Pacelšanās sliktas redzamības apstākļos (LVTO). Pacelšanās, ja skrejceļa redzamība (RVR) ir mazāka par 400 m. |
|
(4) |
Lidojuma kontroles sistēma. Sistēma, kas ietver automātiskas piezemēšanās sistēmu un/vai hibrīdu piezemēšanās sistēmu. |
|
(5) |
Pasīva droša lidojuma kontroles sistēma (Fail-Passive flight control system). Lidojuma kontroles sistēma ir pasīva, ja kļūmes gadījumā nerodas ievērojami darbības traucējumi vai novirzes no trajektorijas vai stāvokļa gaisā, bet piezemēšanās nenotiek automātiski. Pasīvas drošas lidojuma kontroles sistēmas gadījumā pilots pārņem lidmašīnas vadību pēc kļūmes. |
|
(6) |
Operatīva droša lidojuma kontroles sistēma. Lidojuma kontroles sistēma ir operatīva, ja kļūmes gadījumā, lidojot zemāk par trauksmes augstumu, tā var pilnīgi automātiski veikt glisādi, izlīdzināšanu un piezemēties. Kļūmes gadījumā automātiskā nolaišanās sistēma darbosies kā pasīva sistēma. |
|
(7) |
Operatīva droša hibrīda piezemēšanās sistēma. Sistēma, kas sastāv no primāras pasīvas drošas automātiskas nolaišanās sistēmas un no pakārtotas neatkarīgās vadības sistēmas, kas ļauj pilotam manuāli veikt piezemēšanos, ja primārā sistēma atteikusies darboties. Piezīme: pakārtotā neatkarīga vadības sistēma parasti sastāv no ekrāna acu augstumā, kurā parādās norādes, parasti pavēles, bet tā var būt arī informācija par sistēmu (vai virziena maiņu). |
|
(8) |
Vizuāla glisāde. Glisāde, kurā pilnībā neizpilda instrumentālas glisādes procedūru, un glisādi veic, reljefu vērtējot vizuāli. |
OPS 1.440
Ekspluatācija sliktas redzamības apstākļos — vispārēji ekspluatācijas noteikumi
(Skat. OPS 1.440 1. pielikumu)
|
a) |
Ekspluatants veic II vai III kategorijas ekspluatāciju vienīgi tad, ja:
|
|
b) |
Ekspluatants neveic pacelšanos sliktas redzamības apstākļos — ja RVR ir mazāka nekā 150 m (A, B un C kategorijas lidmašīnām) vai 200 m (D kategorijas lidmašīnām), izņemot gadījumus, ja to ir atļāvusi Iestāde. |
OPS 1.445
Ekspluatācija sliktas redzamības apstākļos — lidlauki
|
a) |
Ekspluatants izmanto lidlauku II vai III kategorijas ekspluatācijai vienīgi gadījumos, ja lidlauku šādai ekspluatācijai ir apstiprinājusi valsts, kurā lidlauks atrodas. |
|
b) |
Ekspluatants pārliecinās, ka ir izstrādātas sliktas redzamības procedūras (LVP), un tās īstenos lidlaukos, kuros ir jāveic ekspluatācija sliktas redzamības apstākļos. |
OPS 1.450
Ekspluatācija sliktas redzamības apstākļos — mācības un kvalifikācija
(Skat. OPS 1.450 1. pielikumu)
Ekspluatants nodrošina, ka, pirms sliktas redzamības apstākļos notiek pacelšanās, kā arī II un III kategorijas ekspluatācija:
|
(1) |
katrs lidmašīnas apkalpes loceklis:
|
|
(2) |
mācības un pārbaudes notiek saskaņā ar sīki izstrādātu mācību programmu, ko apstiprinājusi Iestāde un kas ir ietverta ekspluatācijas rokasgrāmatā. Šis mācību kurss ir papildinājums tam, kas paredzēts N apakšsadaļā; un |
|
(3) |
lidojuma apkalpes kvalifikācija atbilst darbības un lidmašīnas tipam. |
OPS 1.455
Ekspluatācija sliktas redzamības apstākļos — ekspluatācijas procedūras
(Skat. OPS 1.455 1. pielikumu)
|
a) |
Ekspluatantam ir jāizstrādā procedūras un norādes, ko izmantot, veicot pacelšanos sliktas redzamības apstākļos un II un III kategorijas ekspluatāciju. Šīm procedūrām ir jābūt ietvertām ekspluatācijas rokasgrāmatā un tām jāietver lidojuma apkalpes locekļu pienākumi, vadot lidmašīnu pa zemi, veicot, attiecīgi, pacelšanos, glisādi, izlīdzināšanu, piezemēšanos, izskrējienu un atkārtotu glisādi. |
|
b) |
Kapteinis pārliecinās, ka:
|
OPS 1.460
Ekspluatācija sliktas redzamības apstākļos — obligātas iekārtas
|
a) |
Ekspluatantam ekspluatācijas rokasgrāmatā ir jāietver obligātas iekārtas, kam jābūt darba kārtībā, sākot pacelšanos sliktas redzamības apstākļos vai II vai III kategorijas glisādi atbilstoši AFM vai citam apstiprinātam dokumentam. |
|
b) |
Kapteinis pārliecinās, ka lidmašīnas un attiecīgās aviācijas sistēmas ir piemērotas, lai veiktu konkrēto ekspluatāciju. |
OPS 1.465
Obligāti ekspluatācijas nosacījumi saskaņā ar VFR
(Skat. OPS 1.465 1. pielikumu)
Ekspluatants nodrošina, ka:
|
(1) |
lidojumus saskaņā ar VFR veic atbilstoši vizuālu lidojumu noteikumiem un saskaņā ar tabulu OPS 1.465 1. pielikumā. |
|
(2) |
īpašus lidojumus saskaņā ar VFR nesāk, ja redzamība ir mazāka par 3 km, un tos neveic citos gadījumos, ja redzamība ir mazāka nekā 1,5 km. |
OPS 1.430 1. pielikums
Obligāti lidlauku ekspluatācijas nosacījumi
|
a) |
Obligāti pacelšanās nosacījumi
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
b) |
Neprecīza glisāde
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
c) |
Precīza glisāde — I kategorijas ekspluatācija
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
d) |
Precīza glisāde — II kategorijas ekspluatācija
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
e) |
Precīzā glisāde — III kategorijas ekspluatācija
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
f) |
Riņķošana
|
|||||||||||||||||||||||
|
g) |
Vizuāla glisāde. Ekspluatants vizuālai glisādei neizmanto RVR, mazāku par 800 m. |
|
h) |
Ziņotās meteoroloģiskās redzamības pārrēķināšana RVR
|
||||||||||||||||||
OPS 1.430 (c) 2. pielikums
Lidmašīnas kategorijas — ekspluatācija jebkuros laika apstākļos
|
(a) |
Lidmašīnu klasifikācija Kritēriji, kurus ņem vērā attiecībā uz lidmašīnu klasifikāciju, ir norādītais ātrums pie sliekšņa (VAT), kas ir līdzvērtīgs bremzēšanas ātrumam (VSO), reizinātam ar 1,3, vai VS1G, reizinātam ar 1,23 piezemēšanās konfigurācijā ar maksimālo sertificēto piezemēšanās masu. Lidmašīnas kategorijas, kas atbilst VAT vērtībām, ir dotas šajā tabulā:
Vērā ņemamo piezemēšanās konfigurāciju nosaka ekspluatants vai lidmašīnas izgatavotājs. |
|
b) |
Pastāvīga kategorijas maiņa (maksimālā piezemēšanās masa)
|
OPS 1.440 1. pielikums
Ekspluatācija sliktas redzamības apstākļos — vispārīgi ekspluatācijas noteikumi
|
a) |
Vispārējas prasības. Šādas procedūras piemēro, lai ieviestu un apstiprinātu ekspluatāciju sliktas redzamības apstākļos. |
|
b) |
Ekspluatācijas demonstrācija. Ekspluatācijas demonstrācijas nolūks ir noteikt vai apstiprināt piemērojamo gaisa kuģa lidojumu vadības sistēmu, mācību, lidmašīnas apkalpes procedūru, apkopes programmu un II/III kategorijas programmas apstiprināšanai piemērojamās rokasgrāmatas.
|
|
c) |
Datu vākšana ekspluatācijas demonstrācijām. Katram pretendentam ir jāizstrādā datu iegūšanas sistēma (piemēram, veidlapa, kas jāizmanto lidojuma apkalpei), lai reģistrētu glisādes un piezemēšanās kvalitāti. Iegūtos datus un demonstrācijas datu kopsavilkumu nodod Iestādes vērtējumam. |
|
d) |
Datu analīze. Neapmierinošas glisādes un/vai automātiskas piezemēšanās reģistrē un analizē. |
|
e) |
Pastāvīga pārraudzība
|
|
f) |
Pārejas posmi
|
|
g) |
II un III kategorijas un LVTO iekārtu apkope. Ekspluatantam, sazinoties ar izgatavotāju, ir jāizstrādā lidmašīnas vadības sistēmas apkopes norādes un jāietver ekspluatanta lidmašīnas tehniskās apkopes programmā, kā noteikts OPS 1.910, un kas jāapstiprina Iestādei. |
|
h) |
Izmantojami lidlauki un skrejceļi
|
OPS 1.450 1. pielikums
Ekspluatācija sliktas redzamības apstākļos — mācības un kvalifikācija
|
a) |
Vispārējas prasības: Ekspluatantam ir jānodrošina, lai lidojuma apkalpes locekļu mācību programmās par ekspluatāciju sliktas redzamības apstākļos būtu ietverti strukturēti kursi mācībām uz zemes, lidojumu simulatoros un/vai lidojumos. Ekspluatants var saīsināt kursu, kā noteikts 2) un 3) punktā, ja saīsinātā kursa saturs ir pieņemams Iestādei.
|
|
b) |
Mācības uz zemes. Ekspluatantam ir jānodrošina, lai pirmais sliktas redzamības ekspluatācijas mācību kurss uz zemes ietvertu vismaz šādus elementus:
|
|
c) |
Mācības ar lidojuma simulatoriem un/vai lidojumā
|
|
d) |
Pārejas mācību prasības, lai veiktu pacelšanos sliktas redzamības apstākļos un II un III kategorijas ekspluatācijai. Ekspluatants nodrošina, ka visi lidojuma apkalpes locekļi apgūst sliktas redzamības procedūru mācības, ja notiek pāreja uz jauna tipa vai varianta lidmašīnu, kurā notiks pacelšanās sliktas redzamības apstākļos un II un III kategorijas ekspluatācija. Prasības par lidojuma apkalpes locekļa pieredzi, lai apgūtu saīsināto kursu, ir noteiktas (a)(2) un (a)(3) apakšpunktā:
|
|
e) |
Pieredze saistībā ar tipu un vadību. Kapteiņiem vai tiem pilotiem, kam ir uzticēta lidojumu veikšana, un kuriem nav iepriekšējas pieredzes saistībā ar attiecīgo lidmašīnas tipu, pirms II/III kategorijas ekspluatācijas sākuma piemēro šādas papildu prasības:
|
|
f) |
Pacelšanās sliktas redzamības apstākļos ar RVR, kas mazāka 150/200 m.
|
|
g) |
Atkārtotas mācības un pārbaude — sliktas redzamības ekspluatācija
Piezīme: Iegūto pieredzi LTVO un II/III kategorijai saistībā ar automātisku glisādi un/vai automātisku piezemēšanos uztur ar atkārtotām mācībām un pārbaudēm, kā noteikts šajā punktā. |
OPS 1.455 1. pielikums
Ekspluatācija sliktas redzamības apstākļos — ekspluatācijas procedūras
|
a) |
Vispārējas prasības. Ekspluatācija sliktas redzamības apstākļos ietver:
1. piezīme: hibrīdu sistēmu var lietot katrā no šiem ekspluatācijas režīmiem. 2. piezīme: var sertificēt un apstiprināt citas vadības sistēmu vai ekrānu formas. |
|
b) |
Procedūras un ekspluatācijas instrukcijas
|
OPS 1.465 1. pielikums
Mazākās pieļaujamās redzamības vērtības ekspluatācijai saskaņā ar VFR
|
Gaisa telpas klase |
|
A B C D E [1. piezīme] |
F G |
|||||||
|
|
Virs 900 m (3 000 pēdas) AMSL vai virs 300 m (1 000 pēdas) virs reljefa, izvēloties lielāko faktoru |
900 m līmenī un zem tā (3 000 pēdas) AMSL vai 300 m (1 000 pēdas) virs reljefa, izvēloties lielāko faktoru |
||||||||
|
Attālums no mākoņa |
|
1 500 m horizontāli 300 m (1 000 pēdas) vertikāli |
Nav mākoņu un skaidra virsmas redzamība |
|||||||
|
Lidojuma redzamība |
8 km 3 050 m augstumā un augstāk (10 000 pēdas) AMSL (2. piezīme) 5 km zem 3 050 m (10 000 pēdas) AMSL |
5 km (3. piezīme) |
||||||||
|
||||||||||
F APAKŠSADAĻA
TEHNISKIE RAKSTUROJUMI — VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA
OPS 1.470
Piemērojamība
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, lai vairāku dzinēju propelleru lidmašīnas, kuru apstiprinātā maksimālā pasažieru sēdvietu konfigurācija ir vairāk nekā 9 vai kuru maksimālā pacelšanās masa pārsniedz 5 700 kg, un vairāku dzinēju turbīndzinēja lidmašīnas ekspluatētu saskaņā ar G apakšsadaļu (A kategorijas tehniskie raksturojumi). |
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, lai propelleru lidmašīnas ar apstiprināto maksimālo pasažieru konfigurāciju 9 vai mazāk un ar maksimālo pacelšanās masu 5 700 kg vai mazāk ekspluatētu saskaņā ar H apakšsadaļu (B kategorijas tehniskie raksturojumi). |
|
c) |
Ekspluatants nodrošina, lai virzuļdzinēju lidmašīnas, kuru apstiprinātā maksimālā pasažieru sēdvietu konfigurācija ir 9 vai ar maksimālo pacelšanās masu, kas pārsniedz 5 700 kg, ekspluatētu saskaņā ar I apakšsadaļu (C kategorijas tehniskie raksturojumi). |
|
d) |
Gadījumā, ja nevar uzrādīt pilnīgu atbilstību attiecīgās apakšsadaļas prasībām lidmašīnas specifiskas konstrukcijas dēļ (piemēram, ultraskaņas lidmašīnām vai hidroplāniem), ekspluatants piemēro apstiprinātos tehnisko raksturojumu standartus, nodrošinot drošības līmeni, kas līdzvērtīgs līmenim, kas noteikts attiecīgajā apakšsadaļā. |
OPS 1.475
Vispārējas prasības
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka lidmašīnas masa:
|
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, ka apstiprinātos tehnisko raksturojumu datus, kas ietverti lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatā, izmanto, lai noteiktu atbilstību konkrētās apakšsadaļas prasībām, vajadzības gadījumā papildinot tos ar citiem datiem, ko pieņem Iestāde, kā noteikts attiecīgā apakšsadaļā. Piemērojot faktorus, kas noteikti attiecīgajā apakšsadaļā, var ņemt vērā jebkurus darbības faktorus, kas jau ir iestrādāti lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatas tehnisko raksturojumu datos, lai izvairītos no divkāršas faktoru piemērošanas. |
|
c) |
Demonstrējot atbilstību attiecīgās apakšsadaļas prasībām, jāņem vērā lidmašīnas konfigurācija, vides apstākļi un to sistēmu darbība, kuras var nelabvēlīgi ietekmēt tehniskos raksturojumus. |
|
d) |
Tehnisko raksturojumu vajadzībām mitru skrejceļu, kas nav zāles skrejceļš, var uzskatīt par sausu. |
|
e) |
Ekspluatants ņem vērā kartēšanas precizitāti, izvērtējot saderību ar pacelšanās prasībām piemērojamā apakšsadaļā. |
OPS 1.480
Terminoloģija
|
a) |
Šādiem F, G, H, I un J apakšsadaļā izmantotiem terminiem ir šāda nozīme:
|
|
b) |
Terminu “paātrinājuma un apstāšanās attālums”, “pacelšanās attālums”, “pacelšanās skrejceļš”, “tīrais lidmašīnas pacelšanās ceļš”, “tīrais ceļš lidmašīnai, vienam dzinējam nedarbojoties” un “tīrais ceļš lidmašīnai, diviem dzinējiem nedarbojoties” nozīme attiecībā uz lidmašīnu ir definēta lidojumderīguma prasībās, ar ko saskaņā lidmašīna ir sertificēta, vai kā to noteikusi Iestāde, ja pēc tās uzskatiem konkrētā definīcija nepietiekami rāda atbilstību tehnisko raksturojumu darbības ierobežojumiem. |
G APAKŠSADAĻA
A KATEGORIJAS TEHNISKIE RAKSTUROJUMI
OPS 1.485
Vispārējas prasības
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka, nosakot atbilstību šīs apakšsadaļas prasībām, lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatā apstiprinātos tehnisko raksturojumu datus vajadzības gadījumā papildina ar citiem, Iestādei pieņemamiem datiem, ja apstiprinātie tehniskie raksturojumi dati lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatā nav pietiekami attiecībā uz šādiem faktoriem:
|
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, lai gadījumā, ja skrejceļš ir slapjš un piesārņots, izmanto tehnisko raksturojumu datus, kas noteikti saskaņā ar piemērojamām prasībām par lielu lidmašīnu sertifikāciju, vai lai izmantotu līdzvērtīgus Iestādes pieņemtus datus. |
OPS 1.490
Pacelšanās
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka pacelšanās masa nepārsniedz maksimālo pacelšanās masu, kas minēta lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatā attiecībā uz barometrisko augstumu un apkārtējās vides temperatūru lidlaukā, kurā jāveic pacelšanās. |
|
b) |
Nosakot maksimālo pieļaujamo pacelšanās masu, ekspluatantam ir jāievēro šādas prasības:
|
|
c) |
Demonstrējot atbilstību b) punktam, ekspluatantam ir jāņem vērā šādi faktori:
|
OPS 1.495
Izvairīšanās no šķēršļiem pacelšanās laikā
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, lai tīrā pacelšanās ceļā būtu likvidēti visi šķēršļi vismaz 35 pēdu vertikālā attālumā vai vismaz 90 metru horizontālā attālumā, pieskaitot 0,125 × D, ja D ir horizontālais attālums, ko lidmašīna veic no pieejamā pacelšanās attāluma beigām vai pacelšanās attāluma beigām, ja ir plānots pagrieziens pirms pieejamā pacelšanās attāluma beigām. Lidmašīnām, kurām spārnu plētums ir mazāks par 60 m, var izmantot tādu horizontālu šķēršļu brīvu zonu, kas ir puse no lidmašīnas spārnu plētuma, pieskaitot 60 m un 0,125 × D. |
|
b) |
Demonstrējot atbilstību (a) punktam, ekspluatantam ir jāņem vērā šādi faktori:
|
|
c) |
Demonstrējot atbilstību a) punktam:
|
|
d) |
Demonstrējot atbilstību a) punktam, gadījumos, kad paredzētajai trajektorijai nav vajadzīgas lielākas kursa maiņas par 15°, ekspluatantam nav jāņem vērā šķēršļi, kam ir lielāks sānu attālums nekā:
|
|
e) |
Demonstrējot atbilstību a) punktam, gadījumos, kad paredzētai trajektorijai nav vajadzīgas lielākas kursa maiņas par 15°, ekspluatantam nav jāņem vērā šķēršļi, kam ir lielāks sānu attālums nekā:
|
|
f) |
Ekspluatants izstrādā neplānotu darbību procedūras, lai ievērotu OPS 1.495 prasības un nodrošinātu drošu maršruta izpildi, izvairoties no šķēršļiem, panākot, ka lidmašīna atbilstu lidojumā piemērojamām OPS 1.500 prasībām vai veiktu piezemēšanos galapunkta lidlaukā vai alternatīvā pacelšanās lidlaukā. |
OPS 1.500
Lidojumā — viens dzinējs nestrādā
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, lai, vienam dzinējam nedarbojoties, tīras trajektorijas dati, kas uzrādīti lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatā, lidojumam paredzētajos laika apstākļos atbilstu vai nu b) vai c) punktam visos maršruta punktos. Tīrai trajektorijai jābūt ar pozitīvu slīpumu 1 500 pēdu augstumā virs lidlauka, kurā paredzēts nolaisties, vienam dzinējam nedarbojoties. Tādos meteoroloģiskos apstākļos, kad jāizmanto sistēmas aizsardzībai pret ledu, ir jāņem vērā tas, kā to izmantojums iespaidos tīro trajektoriju. |
|
b) |
Tīrai trajektorijai ir jābūt pozitīvai vismaz 1 000 pēdu augstumā virs jebkāda reljefa un šķēršļiem maršrutā 9,3 km (5 jūras jūdžu) platumā uz abām pusēm no paredzētā kursa. |
|
c) |
Tīrai trajektorijai ir jāļauj lidmašīnai turpināt lidojumu no kreisēšanas augstuma līdz lidlaukam, kur var veikt nolaišanos saskaņā ar attiecīgi OPS 1.515 vai 1.520, tīrai trajektorijai vismaz 2 000 pēdu augstumā jābūt drošā attālumā no jebkādiem reljefa pacēlumiem un šķēršļiem 9,3 km (5 jūras jūdžu) platumā uz abām paredzētā maršruta pusēm saskaņā ar 1) līdz 4) apakšpunktu:
|
|
d) |
Demonstrējot atbilstību OPS 1.500, ekspluatantam ir jāpalielina platuma robežas, kas minētas b) un c) punktā, līdz 18,5 km (10 jūras jūdzes), ja navigācijas precizitāte neatbilst 95 % uzticamības līmenim. |
OPS 1.505
Maršrutā — lidmašīnas ar trijiem vai vairākiem dzinējiem, no kuriem divi dzinēji nedarbojas
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, lai lidmašīna ar trijiem vai vairākiem dzinējiem nevienā paredzētā kursa punktā neatrastos tālāk par attālumu, ko tā nolido 90 minūtēs ar ilgtermiņa kreisēšanas ātrumu, darbojoties visiem dzinējiem, standarta temperatūrā mierīgos laika apstākļos, no tāda lidlauka, kas atbilst tehnisko raksturojumu kritērijiem, kuri jāpiemēro paredzētajai piezemēšanās masai, izņemot gadījumus, ja tas ir saskaņā ar b) līdz f) punktu. |
|
b) |
Ja divi dzinēji pārstāj darboties, lidmašīnai lidojot pa maršrutu, tīras trajektorijas datiem jāļauj lidmašīnai turpināt lidojumu paredzētos meteoroloģiskos apstākļos no punkta, kurā uzskata, ka abi dzinēji reizē pārstājuši darboties, uz lidlauku, kurā var nolaisties un pilnībā apstāties, izmantojot paredzēto piezemēšanās procedūru gadījumā, ja divi dzinēji nedarbojas. Tīrai trajektorijai ir jābūt vismaz 2 000 pēdu vertikālā attālumā no visiem reljefa pacēlumiem un šķēršļiem visā maršruta garumā 9,3 km (5 jūras jūdžu) platumā uz katru pusi no paredzētā maršruta. Tādā augstumā un tādos meteoroloģiskajos apstākļos, kuros jādarbina sistēmas aizsardzībai pret ledu, ir jāņem vērā to ietekme uz tīras trajektorijas datiem. Ja navigācijas precizitāte neatbilst 95 % uzticamības līmenim, ekspluatantam ir jāpalielina noteiktā platuma robeža līdz 18,5 km (10 jūras jūdzēm). |
|
c) |
Uzskata, ka divi dzinēji pārstās darboties viskritiskākajā maršruta daļā, kad lidmašīna atrodas tādā attālumā no lidlauka, kas atbilst paredzētai piezemēšanās masai piemērojamajiem tehnisko raksturojumu kritērijiem, kas ir lielāks nekā attālums, ko lidmašīna nolido 90 minūtēs kreisēšanas ātrumā, visiem dzinējiem esot darba kārtībā, standarta temperatūrā, mierīgos laika apstākļos. |
|
d) |
Tīrai trajektorijai ir jābūt ar pozitīvu kāpumu 1 500 pēdu augstumā no lidlauka, kurā paredzēts piezemēties, kad divi dzinēji pārstājuši darboties. |
|
e) |
Atbrīvoties no degvielas ir atļauts tādā apjomā, lai spētu sasniegt lidlauku ar vajadzīgo degvielas rezervi, ja izmanto drošu procedūru. |
|
f) |
Paredzētā lidmašīnas masa punktā, kurā paredzēta divu dzinēju iziešana no ierindas, nedrīkst būt mazāka par to masu, kurā ietilptu degviela, kas vajadzīga, lai turpinātu lidojumu uz to lidlauku, kurā ir paredzēts piezemēties, un lai ierastos tur vismaz 1 500 pēdu augstumā tieši virs piezemēšanās zonas, un tad šādā augstumā lidotu vēl 15 minūtes. |
OPS 1.510
Piezemēšanās — galapunkta un rezerves lidlauks
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka lidmašīnas piezemēšanās masa, kas noteikta saskaņā ar OPS 1.475 (a), nepārsniedz maksimālo piezemēšanās masu paredzētajā augstumā un apkārtējās vides temperatūrā aprēķinātajā piezemēšanās laikā galapunkta un rezerves lidlaukā. |
|
b) |
Instrumentālas glisādes gadījumā ar atkārtotas glisādes slīpumu, kas lielāks nekā 2,5 %, ekspluatants pārliecinās, ka paredzētā lidmašīnas piezemēšanās masa ļauj veikt atkārtotu glisādi ar augstuma uzņemšanas slīpumu, kas vienāds ar vai lielāks nekā piemērojamais atkārtotās glisādes slīpums viena dzinēja darbības traucējumu gadījumā atkārtotas glisādes konfigurācijā un ātrumā (skat. piemērojamās prasības attiecībā uz lielu lidmašīnu sertifikāciju). Iestādei ir jāapstiprina alternatīvas metodes izmantojums. |
|
c) |
Instrumentālas glisādes gadījumā ar kritisko augstumu, lielāku par 200 pēdām, ekspluatantam ir jāpārliecinās, ka paredzētā lidmašīnas piezemēšanās masa ļauj veikt atkārtotu glisādi ar augstuma uzņemšanas slīpumu, svarīgākajam dzinējam nedarbojoties, un ar ātrumu un konfigurāciju, ko virzībai izmanto vismaz 2,5 % apjomā, vai publiskoto slīpumu, izvēloties lielāko faktoru (skat. CS AWO 243). Iestādei ir jāapstiprina alternatīvas metodes izmantojums. |
OPS 1.515
Piezemēšanās — sausi skrejceļi
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, lai lidmašīnas piezemēšanās masa, kas noteikta saskaņā ar OPS 1.475 (a), paredzētā piezemēšanās laikā galapunkta lidlaukā vai jebkurā rezerves lidlaukā ļautu veikt piezemēšanos un pilnīgu apstāšanos no 50 pēdu augstuma virs skrejceļa sliekšņa:
|
|
b) |
Demonstrējot atbilstību a) punktam, ekspluatantam ir jāņem vērā šādi faktori:
|
|
c) |
Demonstrējot atbilstību (a) punktam, ir jāpieņem, ka:
|
|
d) |
Ja ekspluatants nevar nodrošināt atbilstību (c)(1) apakšpunktam attiecībā uz galapunkta lidlauku ar vienu skrejceļu, kur piezemēšanās ir atkarīga no noteiktā vēja komponenta, lidmašīnu var novadīt, ja ir izvēlēti 2 rezerves lidlauki, kas ļauj pilnībā ievērot atbilstību a), b) un c) punktam. Pirms glisādes sākuma, lai veiktu piezemēšanos galapunkta lidlaukā, kapteinim ir jāpārliecinās, ka nolaišanos var veikt pilnīgi saskaņā ar OPS 1.510 un a) un b) punktu. |
|
e) |
Ja ekspluatants nevar nodrošināt atbilstību (c)(2) apakšpunktam attiecībā uz galapunkta lidlauku, lidmašīnu var novadīt, ja ir izvēlēts rezerves lidlauks, kas ļauj pilnībā ievērot atbilstību a), b) un c) punktam. |
OPS 1.520
Piezemēšanās — slapji un piesārņoti skrejceļi
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka gadījumā, ja attiecīgās laika ziņas vai prognozes, vai to apvienojums rāda, ka skrejceļš aprēķinātajā ielidošanas laikā varētu būt slapjš, pieejamais piezemēšanās attālums ir vismaz 115 % no vajadzīgā piezemēšanās attāluma, kas noteikts saskaņā ar OPS 1.515. |
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, ka gadījumā, ja attiecīgās laika ziņas vai prognozes, vai to apvienojums rāda, ka skrejceļš aprēķinātajā ielidošanas laikā varētu būt piesārņots, pieejamam piezemēšanās attālumam ir jābūt vismaz tādam, kas noteikts saskaņā ar a) punktu vai ir vismaz 115 % no piezemēšanās attāluma, kas noteikts saskaņā ar apstiprinātiem piezemēšanās datiem par piesārņotiem skrejceļiem vai līdzīgiem datiem, ko akceptējusi Iestāde, izvēloties lielāko faktoru. |
|
c) |
Ja lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatā ir ietverta papildu informācija par piezemēšanās attālumiem uz slapjiem skrejceļiem, uz slapja skrejceļa var izmantot īsāku piezemēšanās attālumu nekā noteikts a) punktā, tomēr ne mazāku, kā noteikts OPS 1.515 a) punktā. |
|
d) |
Ja lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatā ir īpaši ietverta papildu informācija par piezemēšanās attālumiem uz piesārņotiem skrejceļiem, var izmantot piezemēšanās attālumu uz īpaši sagatavota, piesārņota skrejceļa, kas ir īsāks nekā tas, kas paredzēts b) punktā, tomēr ne mazāku kā noteikts OPS 1.515 a) punktā. |
|
e) |
Demonstrējot atbilstību b), c) un d) punktam, attiecīgi piemēro OPS 1.515 kritērijus, ar tādu izņēmumu, ka OPS 1.515 a)1) un 2) nepiemēro attiecībā uz b) punktu. |
OPS 1.495 (c)(3) 1. pielikums
Palielinātu sānsveres leņķu apstiprināšana
|
a) |
Izmantojot palielinātus sānsveres leņķus, kam vajadzīga īpaša atļauja, ir jāievēro šādi kritēriji:
|
OPS 1.515 (a)(3) 1. pielikums
Stāvas glisādes procedūras
|
a) |
Iestāde var apstiprināt stāvas glisādes procedūru piemērojumu, izmantojot 4,5° vai lielākus slīdēšanas leņķus un ekrāna augstumu, mazāku par 50 pēdām, tomēr ne mazāku par 35 pēdām, ja ir ievēroti šādi kritēriji:
|
OPS 1.515 (a)(4) 1. pielikums
Īsas piezemēšanās darbības
|
a) |
OPS 1.550 a) 4) vajadzībām attālumā, ko izmanto atļautās piezemēšanās masas aprēķināšanai, var iekļaut izmantojamā deklarētās drošās zonas garumu, pieskaitot deklarēto pieejamo piezemēšanās attālumu. Iestāde var apstiprināt šādas darbības saskaņā ar šādiem kritērijiem:
|
OPS 1.515 (a)(4) 2. pielikums
Lidlauku kritēriji īsās piezemēšanās darbībām
|
a) |
Drošas zonas izmantojums ir jāapstiprina lidlauka Iestādei. |
|
b) |
Deklarētās drošās zonas izmantojamais garums saskaņā ar 1.515 (a)(4) noteikumiem un šo pielikumu nedrīkst pārsniegt 90 metrus. |
|
c) |
Deklarētās drošās zonas platums nav mazāks par divkāršu skrejceļa platumu vai spārnu plētuma platumu, izvēloties lielāko faktoru, un tās centrs sakrīt ar pagarināto skrejceļa centra līniju. |
|
d) |
Deklarētajai drošajai zonai ir jābūt atbrīvotai no šķēršļiem vai ieplakām, kas varētu apdraudēt kļūdījušos lidmašīnu, un deklarētajā drošajā zonā nav pieļaujama mobilu objektu atrašanās laikā, kad skrejceļu izmanto īsās piezemēšanās darbību veikšanai. |
|
e) |
Deklarētās drošās zonas slīpums nedrīkst pārsniegt 5 % uz augšu vai 2 % uz leju piezemēšanās virzienā. |
|
f) |
Šīs darbības nolūkā kravnesības prasība, kas minēta OPS 1.480 (a)(5), nav jāpiemēro attiecībā uz deklarēto drošo zonu. |
H APAKŠSADAĻA
B KATEGORIJAS TEHNISKIE RAKSTUROJUMI
OPS 1.525
Vispārējas prasības
|
a) |
Ekspluatants neizmanto viena dzinēja lidmašīnu:
Piezīme: uz ierobežojumiem viena dzinēja lidmašīnu ekspluatācijai attiecas OPS 1.240 (a)(6). |
|
b) |
Ekspluatants divu dzinēju lidmašīnas, kas neatbilst augstuma uzņemšanas prasībām OPS 1.525 (b) 1. pielikumā, ekspluatē kā viena dzinēja lidmašīnas. |
OPS 1.530
Pacelšanās
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka pacelšanās masa nepārsniedz maksimālo pacelšanās masu, kas minēta lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatā attiecībā uz barometrisko augstumu un apkārtējās vides temperatūru lidlaukā, kurā jāveic pacelšanās. |
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, ka parasts pacelšanās attālums, kā noteikts lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatā, nepārsniedz:
|
|
c) |
Demonstrējot atbilstību a) punktam, ekspluatants ņem vērā šādus faktorus:
|
OPS 1.535
Šķēršļu pārvarēšana pacelšanās laikā — vairāku dzinēju lidmašīnas
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, lai lidmašīnām ar diviem vai vairākiem dzinējiem pacelšanās trajektorijai, kas noteikta saskaņā ar šo punktu, attālums no visiem šķēršļiem būtu vismaz 50 pēdas vertikāli vai horizontāli vismaz 90 m, plus 0,125 × D, ja D ir horizontālais attālums, ko veic lidmašīna no pieejamā pacelšanās attāluma vai pacelšanās attāluma beigām, ja ir plānots pagrieziens pirms pieejamā pacelšanās attāluma beigām, izņemot gadījumus, kas aprakstīti b) un c) punktā. Lidmašīnām, kurām spārnu plētums ir mazāks par 60 m, var izmantot tādu horizontālu šķēršļu brīvu zonu, kas ir puse no lidmašīnas spārnu plētuma, pieskaitot 60 m un 0,125 × D. Demonstrējot atbilstību šim punktam, ir jāpieņem, ka:
|
|
b) |
Demonstrējot atbilstību a) punktam, gadījumos, kad paredzētajām trajektorijām nav vajadzīgas lielākas kursa maiņas par 15°, ekspluatantam nav jāņem vērā šķēršļi, kam ir lielāks sānu attālums nekā:
|
|
c) |
Demonstrējot atbilstību a) punktam, gadījumos, kad paredzētai trajektorijai nav vajadzīgas lielākas kursa maiņas par 15°, ekspluatantam nav jāņem vērā šķēršļi, kam ir lielāks sānu attālums nekā:
|
|
d) |
Demonstrējot atbilstību a), b) un c) punktam, ekspluatantam ir jāņem vērā šādi faktori:
|
OPS 1.540
Maršrutā — vairāku dzinēju lidmašīnas
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka lidmašīna lidojumam paredzētos meteoroloģiskos apstākļos un nedarbojoties vienam dzinējiem, atlikušajiem dzinējiem darbojoties maksimālajā nepārtrauktas jaudas režīmā, spēj turpināt lidojumu attiecīgā minimālā vai lielākā augstumā, lai veiktu drošu lidojumu, kas aprakstīts ekspluatācijas rokasgrāmatā, līdz 1 000 pēdām virs lidlauka, kurā var ievērot tehnisko raksturojumu prasības. |
|
b) |
Demonstrējot atbilstību a) punktam:
|
OPS 1.542
Maršrutā — viena dzinēja lidmašīnas
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka lidmašīna lidojumam paredzētos meteoroloģiskos apstākļos un nedarbojoties vienam dzinējam, spēj sasniegt vietu, kurā var veikt drošu piespiedu nolaišanos. Sauszemes lidmašīnām ir vajadzīga vieta uz sauszemes, ja vien Iestāde nav apstiprinājusi ko citu. |
|
b) |
Demonstrējot atbilstību a) punktam:
|
OPS 1.545
Piezemēšanās — galapunkta un rezerves lidlauks
Ekspluatants nodrošina, ka lidmašīnas piezemēšanās masa, kas noteikta saskaņā ar OPS 1.475 (a), nepārsniedz maksimālo piezemēšanās masu paredzētā augstumā un apkārtējās vides temperatūrā laikā, kas aprēķināts piezemēšanās galapunktam un rezerves lidlaukam.
OPS 1.550
Piezemēšanās — sauss skrejceļš
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka lidmašīnas piezemēšanās masa, kas noteikta saskaņā ar OPS 1.475 (a), paredzētajā piezemēšanās laikā ļauj veikt pilnīgas apstāšanās piezemēšanos no 50 pēdu augstuma virs sliekšņa 70 % no piezemēšanās distances, kas pieejama galapunkta lidlaukā un jebkurā rezerves lidlaukā.
|
|
b) |
Demonstrējot atbilstību a) punktam, ekspluatants ņem vērā šādus faktorus:
|
|
c) |
Lai vadītu lidmašīnu saskaņā ar a) punktu, ir jāpieņem, ka:
|
|
d) |
Ja ekspluatants nevar nodrošināt atbilstību c)2) apakšpunktam attiecībā uz galapunkta lidlauku, lidmašīnu var novadīt, ja ir izvēlēts rezerves lidlauks, kas ļauj pilnībā ievērot atbilstību a), b) un c) punktam. |
OPS 1.555
Piezemēšanās — slapjš un piesārņots skrejceļš
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka gadījumā, ja attiecīgie ziņojumi vai prognozes par laika apstākļiem, vai to apvienojums rāda, ka skrejceļš paredzētajā ielidošanas laikā varētu būt slapjš, pieejamais piezemēšanās attālums ir vienāds ar vai lielāks par vajadzīgo piezemēšanās attālumu, kas noteikta saskaņā ar OPS 1.550, reizināts ar koeficientu 1,15. |
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, ka gadījumā, ja attiecīgie ziņojumi vai prognozes par laika apstākļiem, vai to apvienojums rāda, ka skrejceļš paredzētajā ielidošanas laikā varētu būt piesārņots, piezemēšanās attālums, kas noteikts, izmantojot datus, ko Iestāde akceptējusi šādiem apstākļiem, nepārsniedz pieejamo piezemēšanās attālumu. |
|
c) |
Ja lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatā ir ietverta īpaša papildu informācija par piezemēšanās attālumiem uz slapjiem skrejceļiem, var izmantot piezemēšanās attālumu uz slapja skrejceļa, kas ir īsāks par attālumu, kas prasīts a) punktā, bet nav mazāks par attālumu, kas noteikts OPS 1.550 (a). |
OPS 1.525 (b) 1. pielikums
Vispārēja informācija — pacelšanās un piezemēšanās sākums
(Šī pielikuma prasības ir balstītas uz JAR-23.63 (c)(1) un JAR-23.63 (c)(2), kas ir spēkā no 1994. gada 11. marta)
|
a) |
Augstuma uzņemšana pacelšanās laikā
|
|
b) |
Augstuma uzņemšana, piezemējoties (pārtrauktā piezemēšanās)
|
OPS 1.535 (b)(1) un (c)(1) 1. pielikums
Pacelšanās trajektorija — vizuālā kursa vadības navigācija
Lai ļautu veikt vizuālo kursa vadīšanas navigāciju, ekspluatantam ir jānodrošina, ka laika apstākļi, ekspluatācijas laikā, tostarp maksimālais augstums un redzamība, ir tādi, ka šķēršļi un/vai lidlauka norādes ir saredzamas un identificējamas. Ekspluatācijas rokasgrāmatā attiecībā uz konkrēto lidlauku(-iem) ir jānosaka obligāti laika apstākļu nosacījumi, kādos lidojuma apkalpe var nepārtraukti noteikt un saglabāt pareizu trajektoriju, ņemot vērā norādes uz zemes tā, lai nodrošinātu drošu attālumu no šķēršļiem un labu teritorijas pārredzamību:
|
a) |
procedūrai ir jābūt labi definētai attiecībā uz zemes norādēm tā, lai lidojamo maršrutu var analizēt saistībā ar prasībām par attālumu no šķēršļiem; |
|
b) |
procedūrai jābūt noteiktai lidmašīnas iespēju robežās attiecībā uz paātrinājumu, sānsveres leņķi un vēja ietekmi; |
|
c) |
ir jābūt nodrošinātam rakstiskam un/vai ilustrētam procedūras aprakstam, ko apkalpei izmantot; un |
|
d) |
ir jānosaka ierobežojoši vides apstākļi (piemēram, vējš, mākoņi, redzamība, diena/nakts, apkārtējais apgaismojums, šķēršļu apgaismojums). |
OPS 1.005(a) 1. pielikums
Stāvas glisādes procedūras
|
a) |
Iestāde var apstiprināt stāvas glisādes procedūras, izmantojot 4, 5° vai lielākus glisādes leņķus, un ar ekrāna augstumu, mazāku par 50 pēdām, bet nepārsniedzot 35 pēdas, ar nosacījumu, ka ir ievēroti šādi kritēriji:
|
OPS 1.005(a) 1. pielikums
Īsas piezemēšanās darbības
|
a) |
OPS 1.550 (a)(2) vajadzībām attālums, ko izmanto atļautās piezemēšanās masas aprēķināšanai, var sastāvēt no izmantojamā deklarētās drošās zonas garuma, kam pieskaita deklarēto pieejamo piezemēšanās attālumu. Iestāde var apstiprināt šādas darbības saskaņā ar šādiem kritērijiem:
|
I APAKŠSADAĻA
C KATEGORIJAS TEHNISKIE RAKSTUROJUMI
OPS 1.560
Vispārējas prasības
Ekspluatants nodrošina, ka, nosakot atbilstību šīs apakšsadaļas prasībām, apstiprinātos tehnisko raksturojumu datus lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatā vajadzības gadījumā papildina ar citiem datiem, ko akceptē Iestāde, ja apstiprinātie tehniskie raksturojumu dati lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatā nav pietiekami.
OPS 1.565
Pacelšanās
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka pacelšanās masa nepārsniedz maksimālo pacelšanās masu, kas minēta lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatā attiecībā uz barometrisko augstumu un apkārtējās vides temperatūru lidlaukā, kurā jāveic pacelšanās. |
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, ka attiecībā uz lidmašīnām, kurām pacelšanās lidlauka garuma dati, kas ietverti to lidmašīnu ekspluatācijas rokasgrāmatās, neizskatot iespējamību, ka nedarbosies viens dzinējs, distance no pacelšanās ieskrējiena sākuma, kas vajadzīgs lidmašīnai, lai sasniegtu 50 pēdu augstumu virs virsmas, visiem dzinējiem darbojoties maksimālās pacelšanās jaudas režīmā, kas reizināta ar vienu no šiem faktoriem:
|
|
c) |
Ekspluatants nodrošina, ka attiecībā uz lidmašīnām, kurām pacelšanās lidlauka garuma dati, kas ietverti to lidmašīnu ekspluatācijas rokasgrāmatās, izskatot iespējamību, ka nedarbosies viens dzinējs, ir ievērotas šādas prasības saskaņā ar specifikācijām lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatā:
|
|
d) |
Demonstrējot atbilstību (b) un (c) punktam, ekspluatantam ir jāņem vērā šādi faktori:
|
OPS 1.570
Šķēršļu pārvarēšana pacelšanās laikā
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, lai lidmašīnām ar vienu dzinēju pacelšanās trajektorijai attālums no visiem šķēršļiem būtu vertikāli vismaz 50 pēdas plus 0,01 × D vai horizontāli vismaz 90 m plus 0,125 × D, kur D ir horizontālais attālums, ko lidmašīna ir veikusi no pieejamās pacelšanās distances beigām. Lidmašīnām, kurām spārnu plētums ir mazāks par 60 m, var izmantot tādu horizontālu šķēršļu brīvu zonu, kas ir puse no lidmašīnas spārnu plētuma, pieskaitot 60 m un 0,125 × D. |
|
b) |
Pacelšanās trajektorijai ir jāsākas 50 pēdu augstumā virs pacelšanās distances beigu posma virsmas, kas noteikta OPS 1.565 attiecīgi (b) vai (c) punktā, un jābeidzas 1 500 pēdu augstumā virs virsmas. |
|
c) |
Demonstrējot atbilstību (a) punktam, ekspluatantam ir jāņem vērā šādi faktori:
|
|
d) |
Demonstrējot atbilstību a) punktam, nav atļautas kursa maiņas līdz pacelšanās trajektorijas punktam, kad ir sasniegts 50 pēdu augstums virs virsmas. Pēc tam, līdz pat 400 pēdu augstumam uzskata, ka lidmašīnas sānsvere nepārsniedz 15°. Augstumā, kas lielāks par 400 pēdām, var paredzēt sānsveres leņķus lielākus par 15°, bet ne lielākus par 25°. ir jādod piemērota korekcija attiecībā uz sānsveres leņķa ietekmi uz ekspluatācijas ātrumu un lidojuma trajektoriju, tostarp attāluma pieaugumu, ko rada palielināts ekspluatācijas ātrums. |
|
e) |
Demonstrējot atbilstību (a) punktam, tajos gadījumos, kuros nav vajadzīgas kursa maiņas par vairāk nekā 15°, ekspluatantam nav jāņem vērā šķēršļi, kuriem sānu attālums ir lielāks par:
|
|
f) |
Demonstrējot atbilstību a) punktam, gadījumos, kad nav vajadzīgas kursa maiņas par vairāk nekā 15°, ekspluatantam ir jāņem vērā šķēršļi, līdz kuriem sānu attālums ir lielāks par:
|
|
g) |
Ekspluatants izstrādā ārkārtas procedūras, lai ievērotu OPS 1.570 prasības un lai nodrošinātu drošu lidojumu, izvairoties no šķēršļiem, lai lidmašīna vai nu atbilstu OPS 1.580 prasībām maršrutā, vai arī lai tā varētu piezemētos izlidošanas lidlaukā vai pacelšanās rezerves lidlaukā. |
OPS 1.575
Maršrutā — visi dzinēji darbojas
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka lidmašīna lidojumam paredzētajos meteoroloģiskajos apstākļos no jebkura punkta tās maršrutā vai plānotas novirzīšanās gadījumā no tā var uzņemt augstumu ar ātrumu vismaz 300 pēdas minūtē, visiem dzinējiem darbojoties maksimālas ilgstošas jaudas režīmā, kas noteikts:
|
OPS 1.580
Maršrutā — viens dzinējs nedarbojas
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, lai lidojumam paredzētos meteoroloģiskos apstākļos gadījumā, ja viens dzinējs pārstāj darboties jebkurā maršruta punktā vai jebkurā plānotā novirzē no tā, un otrs vai pārējie dzinēji darbojas paredzētā maksimālas ilgstošas jaudas režīmā, lidmašīna varētu turpināt lidojumu no kursēšanas augstuma līdz lidlaukam, kur veikt piezemēšanos attiecīgi saskaņā ar OPS 1.595 vai OPS 1.600 ieturot 9,3 km (5 jūras jūdžu) attālumu no šķēršļiem abās paredzētā kursa pusēs ar vertikālo intervālu, kas ir vismaz:
|
|
b) |
Trajektorijai ir pozitīvs gradients 450 m (1 500 pēdas) augstumā virs lidlauka, kur ir paredzēts veikt piezemēšanos, vienam dzinējam pārstājot darboties. |
|
c) |
Šajā punktā pieņem, ka lidmašīnas augstuma uzņemšanas ātrums ir par 150 pēdām minūtē mazāks par noteikto pilno augstuma uzņemšanas ātrumu. |
|
d) |
Demonstrējot atbilstību šim punktam, ekspluatantam ir jāpalielina joslas platuma robežas, kas minētas a) punktā, līdz 18,5 km (10 jūras jūdzes), ja navigācijas precizitāte neatbilst 95 % no stabilitātes līmeņa. |
|
e) |
Atbrīvoties no degvielas ir atļauts tādā apjomā, lai spētu sasniegt lidlauku ar vajadzīgo degvielas rezervi, ja izmanto drošu procedūru. |
OPS 1.585
Maršrutā — lidmašīnas ar trijiem vai vairākiem dzinējiem, no kuriem divi dzinēji nedarbojas
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, lai lidmašīna ar trijiem vai vairākiem dzinējiem nevienā maršruta punktā neatrastos tālāk no lidlauka, kurā ir ievērotas paredzētajai piezemēšanās masai piemērojamās tehnisko raksturojumu prasības, kas ir lielāks par attālumu, ko lidmašīna nolido 90 minūtēs kreisēšanas ātrumā, darbojoties visiem dzinējiem, standarta temperatūrā mierīgos meteoroloģiskos apstākļos, izņemot gadījumus, ja tas atbilst b) līdz e) punktam. |
|
b) |
Ja nedarbojas divi lidmašīnas dzinēji, trajektorijai ir jāļauj lidmašīnai turpināt lidojumu paredzētos meteoroloģiskos apstākļos, ieturot 9,3 km (5 jūras jūdžu) attālumu no šķēršļiem abās paredzētā kursa pusēs ar vertikālu intervālu, kas ir vismaz 2 000 pēdas, uz lidlauku, kurā ir ievērotas paredzētajai piezemēšanās masai piemērojamās tehnisko raksturojumu prasības. |
|
c) |
Uzskata, ka divi dzinēji pārstāj darboties viskritiskākajā maršruta daļā, kad lidmašīna atrodas tādā attālumā no lidlauka, kas atbilst paredzētai piezemēšanās masai piemērojamajiem tehnisko raksturojumu kritērijiem, kas ir lielāks nekā attālums, ko lidmašīna nolido 90 minūtēs kreisēšanas ātrumā, visiem dzinējiem esot darba kārtībā, standarta temperatūrā, mierīgos laika apstākļos. |
|
d) |
Paredzētā lidmašīnas masa punktā, kurā pieņem, ka atsakās darboties divi dzinēji, nedrīkst būt mazāka nekā tā, kas ietvertu pietiekamu degvielas daudzumu, lai lidmašīna varētu turpināt ceļu līdz lidlaukam, kurā ir pieņemts veikt piezemēšanos, un ierasties lidlaukā augstumā, kas ir vismaz 450 m (1 500 pēdas) tieši virs piezemēšanās zonas, un pēc tam varētu horizontāli lidot 15 minūtes. |
|
e) |
Šajā punktā pieņem, ka lidmašīnas augstuma uzņemšanas ātrums ir par 150 pēdām minūtē mazāks par noteikto augstuma uzņemšanas ātrumu. |
|
f) |
Demonstrējot atbilstību šim punktam, ekspluatantam ir jāpalielina joslas platuma robežas, kas minētas a) punktā, līdz 18,5 km (10 jūras jūdzes), ja navigācijas precizitāte neatbilst 95 % no stabilitātes līmeņa. |
|
g) |
Atbrīvoties no degvielas ir atļauts tādā apjomā, lai spētu sasniegt lidlauku ar vajadzīgo degvielas rezervi, ja izmanto drošu procedūru. |
OPS 1.590
Piezemēšanās — galapunkta un rezerves lidlauks
Ekspluatants nodrošina, ka lidmašīnas piezemēšanās masa, kas noteikta saskaņā ar OPS 1.475 (a), nepārsniedz maksimālo piezemēšanās masu, kas noteikta lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatā attiecīgajam augstumam, un gadījumā, ja tas noteikts lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatā, vidējai paredzētajai gaisa temperatūrai paredzētajā piezemēšanās laikā galamērķa un rezerves lidlaukā.
OPS 1.595
Piezemēšanās — sausi skrejceļi
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka lidmašīnas piezemēšanās masa, kas noteikta saskaņā ar OPS 1.475 (a) punktu, paredzētajā piezemēšanās laikā ļauj veikt nolaišanos no 50 pēdu augstuma virs sliekšņa 70 % no pieejamās piezemēšanās distances galapunkta un jebkādā rezerves lidlaukā. |
|
b) |
Demonstrējot atbilstību a) punktam, ekspluatantam ir jāņem vērā šādi faktori:
|
|
c) |
Lai vadītu lidmašīnu saskaņā ar a) punktu, ir jāpieņem, ka:
|
|
d) |
Ja ekspluatants nevar nodrošināt atbilstību (c)(2) apakšpunktam attiecībā uz galapunkta lidlauku, lidmašīnu var novadīt, ja ir izvēlēts rezerves lidlauks, kas ļauj pilnībā ievērot atbilstību a), b) un c) punktam. |
OPS 1.600
Piezemēšanās — slapjš un piesārņots skrejceļš
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka gadījumā, ja attiecīgos laika apstākļu ziņojumos vai prognozēs, vai to apvienojumos ir rādīts, ka skrejceļš aprēķinātajā ielidošanas laikā varētu būts slapjš, pieejamā piezemēšanās distance ir vienāda ar vai pārsniedz nepieciešamo piezemēšanās distanci, kas noteikta saskaņā ar OPS 1.595, kas reizināta ar 1,15. |
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, ka gadījumā, ja attiecīgajos laika apstākļu ziņojumos vai prognozēs, vai to kombinācijās, ir norādīts, ka skrejceļš aprēķinātajā ielidošanas laikā varētu būt piesārņots, piezemēšanās distance, kas noteikta, izmantojot datus, ko Iestāde akceptē attiecībā uz šādiem apstākļiem, nepārsniedz pieejamo piezemēšanās distanci. |
J APAKŠSADAĻA
SVARS UN LĪDZSVARS
OPS 1.605
Vispārējas prasības
(Skatīt OPS 1.605 1. pielikumu)
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka jebkuras ekspluatācijas fāzes laikā, lidmašīnas slodze, masa un smaguma centrs atbilst ierobežojumiem, kas noteikti apstiprinātajā lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatā vai ekspluatācijas rokasgrāmatā, ja tās nosacījumi ir stingrāki. |
|
b) |
Ekspluatantam pirms lidmašīnas ekspluatācijas sākuma ir jānosaka katras lidmašīnas svars un smaguma centrs, to faktiski nosverot, un pēc tam tas jādara ik pēc 4 gadiem, ja izmanto konkrētu lidmašīnu svaru, un ik pēc 9 gadiem, ja izmanto lidmašīnu parka svaru. Ir jāņem vērā un atbilstoši jāreģistrē dokumentācijā pārbūvēs un remontdarbos radītā ietekme uz svaru un līdzsvaru. Turklāt, ja pārmaiņu ietekme uz svaru un līdzsvaru nav precīzi zināma, lidmašīnas ir jāsver atkārtoti. |
|
c) |
Ekspluatantam ir jānosaka visu ekspluatācijas vienību un apkalpes locekļu svars, kas jāietver lidmašīnas sausajā ekspluatācijas svara, nosverot vai izmantojot standartsvaru. Ir jānosaka viņu atrašanās vietas ietekme uz lidmašīnas smaguma centru. |
|
d) |
Ekspluatantam ir jānosaka pārvadājuma kravas svars, arī balasta svars, faktiski sverot, vai jānosaka pārvadājumu masas krava saskaņā ar standarta pasažieru un bagāžas masu, kā tas noteikts OPS 1.620. |
|
e) |
Ekspluatantam ir jānosaka degvielas svars, izmantojot faktisko blīvumu vai, ja tas nav zināms, blīvumu, ko aprēķina saskaņā ar metodi, kas precizēta ekspluatācijas rokasgrāmatā. |
OPS 1.607
Terminoloģija
|
a) |
Sausais ekspluatācijas svars. Kopējais svars lidmašīnai, kas ir gatava konkrētai ekspluatācijai, neņemot vērā visu izmantojamās degvielas un pārvadājumu kravu. Svars ietver tādas vienības kā:
|
|
b) |
Maksimālais svars bez degvielas. Maksimāli pieļaujamais lidmašīnas svars bez izmantojamās degvielas. Masā bez degvielas ir jāietver degvielas svars atsevišķās cisternās, ja tas ir skaidri minēts lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatas ierobežojumos. |
|
c) |
Maksimālais strukturālais piezemēšanās svars. Maksimāli pieļaujamais kopējais lidmašīnas svars piezemēšanās laikā, normālos apstākļos. |
|
d) |
Maksimālais strukturālais pacelšanās svars. Maksimāli pieļaujamais kopējais lidmašīnas svars pacelšanās ieskrējiena sākumā. |
|
e) |
Pasažieru klasifikācija.
|
|
f) |
Pārvadājumu masa. Kopējais pasažieru, bagāžas un kravas svars, tostarp jebkādas nekomerciālas pārvadājumu kravas svars. |
OPS 1.610
Kravas iekraušana, svars un līdzsvars
Ekspluatants precizē ekspluatācijas rokasgrāmatā principus un metodes, kas izmantotas kraušanas darbos un svara un līdzsvara sistēmā, kas atbilst OPS 1.605 prasībām. Šajā sistēmā ir jāietver paredzētās visu tipu darbības.
OPS 1.615
Apkalpes svars
|
a) |
Ekspluatants izmanto šādus svara lielumus, lai noteiktu sauso ekspluatācijas svaru:
|
|
b) |
Ekspluatantam ir jākoriģē sausais ekspluatācijas svars, lai ņemtu vērā papildu bagāžu. Papildu bagāžas novietojums ir jāņem vērā, nosakot lidmašīnas smaguma centru. |
OPS 1.620
Pasažieru un bagāžas svars
|
a) |
Ekspluatants aprēķina pasažieru un reģistrētās bagāžas svaru, izmantojot vai nu katras personas faktisko svaru un bagāžas faktisko svaru vai standarta svarus, kas precizēti 1.-3. tabulā, ja vien pasažieru sēdvietu skaits nav mazāks par 10. Tādos gadījumos pasažieru svaru var noteikt, izmantojot mutisku apliecinājumu, ko sniedz katras pasažieris savā vai cita pasažiera vārdā, un pieskaitot tai iepriekš noteiktu nemainīgu lielumu attiecībā uz rokas bagāžu un apģērbu. (Procedūra, kas nosaka, kad izvēlēties faktisko vai standarta svaru, un procedūra, kas jāievēro, izmantojot mutiskos apliecinājumus, ir jāietver ekspluatācijas rokasgrāmatā.) |
|
b) |
Ja faktisko svaru nosaka sverot, ekspluatantam ir jānodrošina, ka ir ietvertas pasažieru personiskās lietas un rokas bagāža. Svēršana ir jāveic tieši pirms iekāpšanas un blakus iekāpšanas vietai. |
|
c) |
Ja pasažieru svaru nosaka, izmantojot standarta svarus, ir jāizmanto standarta svari, kas minēti 1. tabulā un 2. tabulā. Standarta svari ietver rokas bagāžu un zīdaiņa svaru, kas nav sasniedzis 2 gadu vecumu un ko ved pieaugušais vienā pasažiera sēdvietā. Zīdaiņi, kas aizņem visu pasažieru sēdvietu, šā punkta nozīmē ir jāuzskata par bērniem. |
|
d) |
Svari pasažieriem — 20 vai vairāk sēdvietu
|
||||||||||||||||||||||
|
e) |
Svari pasažieriem — 19 vai mazāk sēdvietu.
|
|
f) |
Svari bagāžai
|
|
g) |
Ja ekspluatants vēlas izmantot standarta svara vērtības, kas atšķiras no tām, kas ietvertas 1.-3. tabulā, viņam iepriekš jāinformē Iestāde par iemesliem un jāsaņem apstiprinājums. Viņam arī jāiesniedz apstiprināšanai sīks svēršanas izpētes plāns, un jāpiemēro statistikas analīzes metode, kas aprakstīta OPS 1.620 (g) 1. pielikumā. Pēc tam, kad svēršanas izpētes rezultātus ir pārbaudījusi un apstiprinājusi Iestāde, pārskatītie standarta svari ir piemērojami tikai attiecīgam ekspluatantam. Pārskatītos standarta svarus var izmantot tikai tādos apstākļos, kas saskan ar apstākļiem, kādos notikusi izpēte. Ja pārskatītais standarta svars pārsniedz svariem, kas minēti 1. tabulā — Nr. 3, tad jāizmanto lielākie skaitļi. |
|
h) |
Lidojumā, kurā pārvadā ievērojamu skaitu pasažieru, kuru svars, iekļaujot rokas bagāžu, varētu pārsniegt standarta pasažieru svaru, ekspluatantam ir jānosaka šādu pasažieru faktiskā svars, sverot vai pieskaitot atbilstošu svara pieaugumu. |
|
i) |
Ja izmanto standarta svari reģistrētai bagāžai, un ievērojams pasažieru skaits reģistrē bagāžu, kas varētu pārsniegt standarta bagāžas svaru, ekspluatantam ir jānosaka bagāžas faktiskais svars, sverot vai pieskaitot attiecīgu svara daudzumu. |
|
j) |
Ekspluatants nodrošina, ka kapteini informēts gadījumā, ja nestandarta metode ir izmantota kravas svara noteikšanai, un ka šī metode ir minēta svara un līdzsvara dokumentos. |
OPS 1.625
Svara un līdzsvara dokumentācija
(Skat. OPS 1.625 1. pielikumu)
|
a) |
Ekspluatants pirms katra lidojuma sagatavo svara un līdzsvara dokumentus, precizējot kravu un tās izvietojumu. Izmantojot svara un līdzsvara dokumentus, kapteinim ir jāspēj noteikt, ka krava un tās izvietojums ir tāds, ka nav pārsniegti lidmašīnas svara un līdzsvara ierobežojumi. Dokumentā ir jābūt norādītai personai, kas sagatavo svara un līdzsvara dokumentus. Personai, kas uzrauga lidmašīnas iekraušanas darbus, ir jāapstiprina ar parakstu, ka krava un tās izvietojums ir saskaņā ar svara un līdzsvara dokumentiem. Šim dokumentam ir jābūt pieņemamam kapteinim, kas piekrišanu apliecina ar parakstu vai līdzvērtīgu apliecinājumu. (Skat. arī OPS 1.1055 (a)(12)). |
|
b) |
Ekspluatantam ir jāprecizē pēdējā mirklī notikušu pārmaiņu procedūras kravai. |
|
c) |
Saskaņā ar Iestādes apstiprinājumu ekspluatants var izmantot alternatīvu risinājumu procedūrām, kas noteiktas a) un b) punktā. |
OPS 1.605 1. pielikums
Svars un līdzsvars — vispārēja informācija
(Skat. OPS 1.605)
|
a) |
Lidmašīnas sausas ekspluatācijas svars
|
|
b) |
Īpaši standartsvari kravai. Papildus standarta masām attiecībā uz pasažieriem un reģistrēto bagāžu ekspluatants var iesniegt Iestādei apstiprināšanai standarta masas citām kravas vienībām. |
|
c) |
Lidmašīnas piekraušana
|
|
d) |
Smaguma centra ierobežojumi
|
OPS 1.620 (f) 1. pielikums
Lidojumu zonas definīcija Eiropā
OPS 1.620 (f) nozīmē lidojumi Eiropā, kas nav iekšzemes lidojumi, ir lidojumi, kas notiek gaisa zonā, ko ierobežo rumba līnijas starp punktiem ar šādām koordinātēm:
|
— |
N7200 |
E04500 |
|
— |
N4000 |
E04500 |
|
— |
N3500 |
E03700 |
|
— |
N3000 |
E03700 |
|
— |
N3000 |
W00600 |
|
— |
N2700 |
W00900 |
|
— |
N2700 |
W03000 |
|
— |
N6700 |
W03000 |
|
— |
N7200 |
W01000 |
|
— |
N7200 |
E04500 |
kā attēlots 1. zīmējumā:
1. zīmējums
Eiropa
OPS 1.620 (g) 1. pielikums
Procedūra pārskatīto standarta svaru noteikšanai pasažieriem un bagāžai
|
a) |
Pasažieri
|
|
b) |
Reģistrēta bagāža. Statistikas procedūra, lai noteiktu pārskatītos standarta bagāžas masas lielumus, pamatojoties uz vidējo bagāžas masu obligātam vajadzīgā parauga apjomam, pamatā ir tāda pati kā pasažieriem un kāda ir noteikta (a)(1) apakšpunktā. Attiecībā uz bagāžu relatīvā precizitātes pielaide ir 1 %. Ir jānosver vismaz 2 000 reģistrētas bagāžas vienības. |
|
c) |
Pārskatīto standarta svaru noteikšana attiecībā uz pasažieriem un reģistrēto bagāžu,
|
OPS 1.625 1. pielikums
Svara un līdzsvara dokumenti
|
a) |
Svara un līdzsvara dokumentācija
|
|
b) |
Datorizētas sistēmas. Ja svara un līdzsvara dokumentus sagatavo datorizēta svara un līdzsvara sistēma, ekspluatantam ir jāpārbauda galīgo datu integritāte. Viņam ir jāizveido sistēma, lai pārbaudītu, ka grozījumi viņa izejas datos ir atbilstoši iestrādāti sistēmā, un sistēma darbojas pareizi un nepārtraukti, pārbaudot galīgos datus ik pēc sešiem mēnešiem. |
|
c) |
Svara un līdzsvara sistēmas lidmašīnā. Ekspluatantam ir jāsaņem Iestādes apstiprinājums, ja viņš vēlas izmantot datorizētu svara un līdzsvara sistēmu lidmašīnā kā primāro avotu. |
|
d) |
Datu pārraides tīkls. Ja svara un līdzsvara dokumentus nosūtīta uz lidmašīnām pa datu pārraides tīklu, lidlaukā ir jābūt pieejamai kapteiņa akceptēto galīgo svara un līdzsvara dokumentu kopijai. |
K APAKŠSADAĻA
INSTRUMENTI UN IEKĀRTAS
OPS 1.630
Vispārējs ievads
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka lidojumu sāk vienīgi tad, ja instrumenti un iekārtas saskaņā ar šīs apakšsadaļas prasībām:
|
|
b) |
Instrumentu un iekārtu obligātie darbības standarti ir noteikti piemērojamā Eiropas tehnisko standartu instrukcijā (ETSO), kā uzskaitīts spēkā esošos Tehniskajos noteikumos par Eiropas tehnisko standartu instrukciju (CS-ETSO), ja vien darbības vai lidojuma derīguma noteikumos nav aprakstīti citādi tehniskā raksturojuma standarti. Instrumenti un iekārtas, kas OPS ieviešanas datumā atbilst citiem, nevis ETSO konstrukcijas un tehniskā raksturojuma noteikumiem, var izmantot vai uzstādīt, ja šajā apakšsadaļā nav noteiktas papildu prasības. Jau apstiprinātiem instrumentiem un aparatūrai nav jāatbilst pārstrādātajai ETSO vai pārstrādātiem tehniskiem noteikumiem, kas nav ETSO, ja nav noteiktas prasības ar atpakaļejošu datumu. |
|
c) |
Iekārtu apstiprinājums nav vajadzīgs šādiem ierakstiem:
|
|
d) |
Ja iekārtas darba vietā lidojuma laikā izmanto viens apkalpes loceklis, tam jābūt ērti ekspluatējumam no viņa darba vietas. Ja atsevišķu ierīci ir paredzēts darbināt vairāk nekā vienam lidmašīnas apkalpes loceklim, tā ir jāuzstāda tā, lai būtu ērti darbināma no jebkuras darba vietas, kur to paredzēts darbināt. |
|
e) |
Instrumentiem, ko izmanto tikai viens apkalpes loceklis, jābūt izvietotiem tā, lai apkalpes loceklis no savas darba vietas varētu bez piepūles redzēt rādījumus, faktiski minimāli mainot stāvokli un redzes līniju, ko parasti ieņem, skatoties uz priekšu lidojuma virzienā. Ja kaut vienu instrumentu lidmašīnā jāizmanto vairāk nekā 1 apkalpes loceklim, tas jānovieto tā, lai instruments būtu redzams no katra apkalpes locekļa darba vietas. |
OPS 1.635
Īssavienojuma aizsardzības ierīces
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu, kurā lietoti drošinātāji, vienīgi tad, ja lidojuma laikā ir pieejami rezerves drošinātāji, kuru skaits ir vismaz 10 % no katras jaudas drošinātājiem, vai arī ir trīs drošinātāji katrai jaudai, izvēloties lielāko faktoru.
OPS 1.640
Lidmašīnas ekspluatācijas gaismas
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu tikai tad, ja tai ir uzstādīta:
|
a) |
Lidojumam dienā:
|
|
b) |
Lidojumam naktī papildus iepriekš a) norādītajam aprīkojumam:
|
OPS 1.645
Vējstiklu tīrītāji
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu ar maksimālo sertificēto pacelšanās svaru, lielāku par 5 700 kg vienīgi, ja katrā pilota darba vietā tai ir vējstiklu tīrītājs vai līdzīga ierīce, lai nokrišņu laikā saglabātu skaidru vējstikla caurredzamību.
OPS 1.650
Ekspluatācija saskaņā ar VFR dienā — lidojuma un navigācijas instrumenti un saistītas iekārtas
Ekspluatants saskaņā ar Vizuālo lidojumu noteikumiem (VFR) dienā ekspluatē lidmašīnu vienīgi tad, ja tai ir lidojuma un navigācijas instrumenti un attiecīgas iekārtas, un, ja vajadzīgs, ievērojot turpmākajos punktos dotos nosacījumus:
|
a) |
magnētisks kompass; |
|
b) |
precīzs hronometrs, kas rāda laiku stundās, minūtēs un sekundēs; |
|
c) |
jūtīgs spiediena altimetrs, kalibrēts pēdās un ar papildu skalu, kalibrētu hektopaskālos/milibāros, ko var pielāgot jebkuram barometriskam spiedienam, kāds iespējams lidojuma laikā; |
|
d) |
mezglos kalibrēts gaisa ātruma indikators; |
|
e) |
vertikāla ātruma indikatoru; |
|
f) |
pagrieziena un slīdēšanas indikators vai pagrieziena koordinators ar iemontētu slīdēšanas indikatoru; |
|
g) |
telpiskā stāvokļa indikators; |
|
h) |
stabilizēts virziena indikators; un |
|
i) |
lidojumu kabīnē uzstādītu ārējās gaisa temperatūras rādītāju, kalibrētu Celsija grādos; |
|
j) |
Lidojumiem, kuru ilgums nepārsniedz 60 minūtes un kuru pacelšanās un nosēšanās notiek vienā un tajā pašā lidlaukā, un kuru lidojumu attālums nepārsniedz 50 jūras jūdzes no šī lidlauka, visi iepriekš (f), (g) un (h) punktos un tālāk (k)(4), (k)(5) un (k)(6) apakšpunktos aprakstītie instrumenti var tikt aizstāti vai nu ar pagrieziena un slīdēšanas indikatoru vai pagrieziena koordinatoru, kurā ietverts slīdēšanas indikators, vai gan telpiskā stāvokļa, gan slīdēšanas indikatoru; |
|
(k) |
Ja nepieciešami divi piloti, otrā pilota darba vietā ir aprīkota ar šādiem atsevišķiem instrumentiem:
|
|
l) |
Lai nepieļautu nepareizu darbību kondensācijas vai apledojuma dēļ, katrai gaisa ātrumu mērīšanas sistēmai jābūt ar apsildāmu pito caurulīti vai līdzīgām ierīcēm šādās lidmašīnās:
|
|
m) |
Ja ir vajadzīgi dubulti instrumenti, ir jābūt atsevišķai ekrānpultij katram pilotam un atsevišķiem pārslēdzējiem vai citam atbilstošai saistītai iekārtai; |
|
n) |
Visās lidmašīnās jābūt iekārtai, kas uzrādītu, kad vajadzīgie lidojuma instrumenti nav atbilstoši apgādāti ar elektroenerģiju; un |
|
o) |
visas lidmašīnas ar gaisa saspiežamības ierobežojumiem, kurus citādi neuzrāda iekļautie gaisa ātruma rādītāji, katrā pilota atrašanās vietā aprīkotas ar Maha skaitļa rādītāju; |
|
p) |
Ekspluatants veic VFR ekspluatāciju dienā vienīgi tad, ja lidmašīnā katram apkalpes loceklim, kas attiecīgā darba vietā pilda pienākumus, lidojumā ir austiņas ar mikrofonu vai līdzīgu iekārtu. |
OPS 1.652
Ekspluatācija saskaņā ar IFR vai naktī — lidojuma un navigācijas instrumenti un saistītas iekārtas
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu saskaņā ar Instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR) vai naktī saskaņā Vizuālo lidojumu noteikumiem (VFR) vienīgi tad, ja tai ir lidojuma un navigācijas instrumenti un saistītas iekārtas, un, ja vajadzīgs, saskaņā ar šādiem punktos noteiktiem nosacījumiem:
|
a) |
magnētisks kompass; |
|
b) |
precīzs hronometrs, kas rāda laiku stundās, minūtēs un sekundēs; |
|
c) |
divi jūtīgi, pēdās kalibrēti spiediena altimetri, kam ir papildu skalas, kalibrētas hektopaskālos/milibāros, ko var pielāgot jebkuram barometriskam spiedienam, kāds iespējams lidojuma laikā; Altimetriem jābūt ar cilindrisku bultas rādītāju vai līdzīgu rādītāju; |
|
d) |
Lai nepieļautu nepareizu darbību kondensācijas vai apledojuma dēļ, katrai gaisa ātrumu mērīšanas sistēmai jābūt ar apsildāmu pito caurulīti vai līdzvērtīgu ierīci, ietverot arī brīdinājumu par darbības traucējumiem pito apsildē. Prasība par darbības traucējumu noteikšanu pito apsildē neattiecas uz lidmašīnām ar maksimālu apstiprināto sēdvietu konfigurāciju 9 un mazāk sēdvietām un sertificēto pacelšanās masu 5 700 kg un mazāku, un kuru individuālā lidojumderīguma apliecība izdota pirms 1998. gada 1. aprīļa; |
|
e) |
vertikāla ātruma indikators; |
|
f) |
pagrieziena un slīdēšanas indikators; |
|
g) |
telpiskā stāvokļa indikators; |
|
h) |
stabilizēta virziena indikators; |
|
i) |
lidojumu kabīnē uzstādīts ārējā gaisa temperatūras rādītājs, kalibrēts Celsija grādos; un |
|
j) |
divas neatkarīgas statiskā spiediena sistēmas — izņemot propelleru vilkmes lidmašīnas ar maksimālo pacelšanās masu 5 700 kg vai mazāku, kurām ir pieļaujama viena statiskā spiediena sistēma un viens rezerves statiskā spiediena avots; |
|
k) |
Ja vajadzīgi divi piloti, otrā pilota darba vietā ir šādi atsevišķi instrumenti:
|
|
l) |
Lidmašīnām ar sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālo apstiprināto sēdvietu konfigurāciju vairāk par 9 sēdvietām jābūt ar papildu, rezerves telpiskā stāvokļa indikatoru (mākslīgais horizonts), pieejamu izmantošanai no jebkuras pilota darba vietas un kas:
izņemot lidmašīnas ar maksimālo pacelšanās masu 5 700 kg vai mazāku, kas 1995. gada 1. aprīlī jau bijušas reģistrētas dalībvalstī, un kam kreisās puses instrumentu panelī ir rezerves telpiskā stāvokļa indikators; |
|
m) |
Saskaņā ar iepriekš 1) apakšpunktā minēto, apkalpei ir jābūt skaidri zināmam, kad šajā punktā pieprasītais rezerves telpiskā stāvokļa indikatoru darbina ar avārijas enerģiju. Ja rezerves telpiskā stāvokļa indikatoram ir pašam sava īpaša enerģijas padeve, uz instrumenta vai uz instrumentu paneļa ir attiecīga indikācija, kas norāda, ka šī padeve darbojas; |
|
n) |
Karšu turētājs, uzstādīts informācijas nolasīšanai ērtā vietā, ko var apgaismot nakts ekspluatāciju laikā; |
|
o) |
Ja rezerves attāluma instrumentu sistēma ir sertificēta saskaņā ar CS 25.1303(b)(4) vai līdzīgi, pagriezienu un slīdēšanas indikatorus var aizvietot ar slīdēšanas indikatoriem; |
|
p) |
Ja vajadzīgi dubulti instrumenti, šī prasība katram pilotam paredz savus indikatorus un pārslēdzējus vai vajadzības gadījumā citas attiecīgas ierīces; |
|
q) |
Visās lidmašīnās jābūt iekārtai, kas rāda, kad vajadzīgie lidojuma instrumenti nav atbilstoši apgādāti ar elektroenerģiju; un |
|
r) |
visās lidmašīnās ar gaisa saspiežamības ierobežojumiem, ko citādi neuzrāda iekļautie gaisa ātruma rādītāji, katrā pilota darba vietā ir Maha skaitļa rādītājs; |
|
s) |
Ekspluatants veic ekspluatāciju saskaņā ar IFR vai ekspluatāciju naktī vienīgi tad, ja lidmašīnā ir austiņas ar mikrofonu vai līdzvērtīgu ierīci katram apkalpes loceklim, kas pilda apkalpes pienākumus un attiecīgo pārraides pogu uz vadības stūres katram pilotam. |
OPS 1.655
Papildu iekārtas viena pilota lidojumam saskaņā ar IFR vai naktī
Ekspluatants veic lidmašīnas ekspluatāciju ar vienu pilotu vienīgi tad, ja lidmašīnai ir autopilots, kam ir vismaz augstuma un kursa noturēšanas režīms.
OPS 1.660
Augstuma brīdināšanas sistēma
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē turbo propelleru lidmašīnu ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu vairāk par 5 700 kg vai maksimālo apstiprināto pasažieru sēdvietu konfigurāciju vairāk par 9 sēdvietām vai turboreaktīvo lidmašīnu vienīgi tad, ja tajā ir augstuma brīdināšanas sistēma, kas spēj:
|
OPS 1.665
Zemes tuvošanās brīdināšanas sistēma un reljefa apzināšanās brīdināšanas sistēma
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē turbodzinēju lidmašīnu ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai maksimālo apstiprināto pasažieru skaitu konfigurāciju vairāk par 9 sēdvietām vienīgi tad, ja tajā ir zemes tuvošanās brīdinājuma sistēma, kas brīdina, lai izvairītos no reljefa (Reljefa apzināšanās un brīdināšanas sistēma — TAWS). |
|
b) |
Zemes tuvošanās brīdināšanas sistēmai automātiski ar skaņu signāliem, k var papildināt ar vizuāliem signāliem, laicīgi un skaidri jābrīdina apkalpe par vertikālo ātrumu zemes virzienā, zemes tuvošanos, augstuma samazināšanos pēc pacelšanās vai aiziešanas uz otro riņķi, nepareizu nosēšanos konfigurāciju un novirzi lejup no planēšanas trajektorijas. |
|
c) |
Reljefa apzināšanās un brīdināšanas sistēmai automātiski ar skaņas un vizuālo signālu palīdzību un reljefa apzināšanās displeju jānodrošina apkalpe ar brīdinājumā laikā, lai kontrolētā lidojumā nepieļautu sadursmi ar zemi un nodrošinātu uz priekšu izvērstu šķēršļu pārvarēšanas iespēju un izvairīšanos no reljefa. |
OPS 1.668
Lidmašīnu sadursmes novēršanas sistēma
Ekspluatants ekspluatē turbodzinēju lidmašīnu ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai maksimālo apstiprināto pasažieru sēdvietu konfigurāciju vairāk par 19 sēdvietām vienīgi tad, ja tā ir aprīkota ar lidmašīnu sadursmes novēršanas sistēmu ar minimālo tehnisko raksturojuma līmeni vismaz ACAS II.
OPS 1.670
Lidmašīnas meteoroloģiskā radara iekārtas
|
a) |
Ekspluatants neekspluatē:
|
|
b) |
Propelleru vilkmes hermetizējamām lidmašīnām ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu līdz 5 700 kg un maksimālo apstiprināto pasažieru sēdvietu konfigurāciju ne vairāk par 9 sēdvietām lidmašīnas meteoroloģiskā radara iekārtu var aizstāt ar citu iekārtu, kas spēj atklāt pērkona negaisus un citus potenciāli bīstamus laika apstākļus, ko uzskata par uztveramiem ar lidmašīnas meteoroloģisko radaru, šādam iekārtām ir vajadzīgs Iestādes apstiprinājums. |
OPS 1.675
Aprīkojums ekspluatācijai apledošanas apstākļos
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu iespējamos vai esošos apledošanas apstākļos vienīgi tad, ja tā ir sertificēta un piemērota ekspluatācijai apledošanas apstākļos. |
|
b) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu iespējamos vai esošos apledošanas apstākļos naktī vienīgi tad, ja tai ir ierīci, kas izgaismo vai nosaka ledus veidošanos. Jebkuram izmantojamajam apgaismojumam jābūt tādam, kas nežilbina vai neatstaro, traucējot apkalpei tās pienākumu veikšanā. |
OPS 1.680
Kosmiskā starojuma uztveršanas iekārtas
Ekspluatants nodrošina, ka lidmašīnās, kas paredzētas ekspluatācijai virs 15 000 m (49 000 pēdām) ir instruments nepārtrauktai saņemtās kopējās kosmiskā starojuma (t.i. galaktikas un saules izcelsmes kopējā jonizācijas un neitronu starojuma) devas mērīšanai un indikācijai un katra lidojuma kopējās devas mērīšanai un indikācijai.
OPS 1.685
Lidojuma apkalpes iekšējā telefonu sistēma
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu, kurai vajadzīgs vairāk nekā viens apkalpes loceklis, vienīgi tad, ja tajā ir apkalpes iekšējā telefona sistēma, kas ietver katram apkalpes loceklim domātas austiņas un mikrofonus, kas nav rokas mikrofons.
OPS 1.690
Apkalpes locekļu iekšējā telefonu sistēma
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 15 000 kg vai maksimālo apstiprināto pasažieru sēdvietu konfigurāciju vairāk par 19 sēdvietām vienīgi tad, ja tā ir aprīkota ar apkalpes locekļu iekšēja telefona sistēmu, izņemot lidmašīnas, kurām pirmā individuālā lidojumderīguma apliecība izsniegta līdz 1965. gada 1. aprīlim, un kas 1995. gada 1. aprīlī jau ir reģistrētas dalībvalstī. |
|
b) |
Šajā punktā noteiktajai apkalpes locekļu iekšējā telefonu sistēmai:
|
OPS 1.695
Publiskās informācijas sistēma
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu ar maksimālo apstiprināto pasažieru sēdvietu konfigurāciju vairāk par 19 sēdvietām vienīgi tad, ja ir uzstādīta publiskās informācijas sistēma. |
|
b) |
Šajā punktā noteiktajai publiskās informācijas sistēmai:
|
OPS 1.700
Pilotu kabīnes skaņas reģistratori — 1
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu, kuras individuālā lidojumderīguma apliecība pirmo reizi izsniegta 1998. gada 1. aprīlī vai vēlāk un kura:
|
|
b) |
Pilotu kabīnes skaņas reģistrators spēj saglabāt vismaz tā darbības laika pēdējās 2 stundās ierakstīto informāciju, izņemot lidmašīnām ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu 5 700 kg vai mazāk, kurām šis periods var tikt samazināts līdz 30 minūtēm. |
|
c) |
Pilotu kabīnes skaņas reģistratoram automātiski jāuzsāk ierakstīšana pirms lidmašīna uzsāk kustību ar savu dzinējspēku un jāturpina ierakstīšana līdz lidojuma izbeigšanai, kad lidmašīna vairs nav spējīga pārvietoties ar savu dzinējspēku. Bez tam, atkarībā no apgādājamības ar elektroenerģiju, pilotu kabīnes skaņas reģistratoram pēc iespējas ātrāk jāuzsāk ieraksts pilota kabīnes pārbaužu laikā pirms dzinēja iedarbināšanas lidojuma sākumā līdz pat pilota kabīnes pārbaudēm pēc dzinēja izslēgšanas lidojuma beigās. |
|
d) |
Pilotu kabīnes skaņas reģistrētājam jābūt aprīkotam ar ierīci, kas palīdzētu atrast tā atrašanās vietu ūdenī. |
OPS 1.705
Pilotu kabīnes skaņas reģistratori — 2
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē vairāku dzinēju turbo lidmašīnu, kuras individuālā lidojumderīguma apliecība pirmo reizi izsniegta 1990. gada 1. janvārī vai vēlāk un kuras maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir 5 700 kg vai mazāk, un kuras apstiprinātā pasažieru sēdvietu konfigurācija vairāk par 9 sēdvietām, vienīgi tad, ja tā ir aprīkota ar pilotu kabīnes skaņas reģistratoru, kas ieraksta:
|
|
b) |
Pilotu kabīnes skaņas reģistrators spēj saglabāt vismaz tā darbības laika pēdējās 30 minūtēs ierakstīto informāciju. |
|
c) |
Pilotu kabīnes skaņas reģistratoram automātiski jāuzsāk ierakstīšana pirms lidmašīna uzsāk kustību ar savu dzinējspēku un jāturpina ierakstīšana līdz lidojuma izbeigšanai, kad lidmašīna vairs nav spējīga pārvietoties ar savu dzinējspēku. Bez tam, atkarībā no apgādājamības ar elektroenerģiju, pilotu kabīnes skaņas reģistratoram pēc iespējas ātrāk jāuzsāk ieraksts pilota kabīnes pārbaužu laikā pirms dzinēja iedarbināšanas lidojuma sākumā līdz pat pilotu kabīnes pārbaudēm pēc dzinēja izslēgšanas lidojuma beigās. |
|
d) |
Pilotu kabīnes skaņas reģistrētājam jābūt aprīkotam ar ierīci, kas palīdzētu atrast tā atrašanās vietu ūdenī. |
OPS 1.710
Pilotu kabīnes skaņas reģistratori — 3
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg, kuras individuālā lidojumderīguma apliecība pirmo reizi izsniegta pirms 1998, gada 1. aprīļa, vienīgi tad, ja tā ir aprīkota ar pilotu kabīnes skaņas reģistratoru, kas ieraksta:
|
|
b) |
Pilotu kabīnes skaņas reģistrators spēj saglabāt vismaz tā darbības laika pēdējās 30 minūtēs ierakstīto informāciju. |
|
c) |
Pilotu kabīnes skaņas reģistratoram automātiski jāuzsāk ierakstīšana pirms lidmašīna uzsāk kustību ar savu dzinējspēku un jāturpina ierakstīšana līdz lidojuma izbeigšanai, kad lidmašīna vairs nav spējīga pārvietoties ar savu dzinējspēku. |
|
d) |
Pilotu kabīnes skaņas reģistrētājam jābūt aprīkotam ar ierīci, kas palīdzētu atrast tā atrašanās vietu ūdenī. |
OPS 1.715
Lidojuma parametru reģistratori — 1
(Skat. OPS 1.715 1. pielikumu)
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu, kuras individuālā lidojumderīguma apliecība pirmo reizi izsniegta 1998. gada 1. aprīlī vai vēlāk un kura:
vienīgi tad, ja tā ir aprīkota ar lidojuma parametru reģistratoru, kurā pielietota datu ierakstīšanas un uzglabāšanas ciparu metode un ir pieejama metode ērtai šo datu iegūšanai no uzglabāšanas līdzekļa. |
|
b) |
Lidojuma parametru reģistrators spēj saglabāt vismaz tā darbības laika pēdējās 25 stundās ierakstīto informāciju, izņemot lidmašīnām ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu 5 700 kg vai mazāk, kurām šis periods var tikt samazināts līdz 10 stundām. |
|
c) |
Lidojuma parametru reģistrators, fiksējot laiku, ieraksta:
|
|
d) |
Datiem jābūt iegūtiem no lidmašīnas avotiem, kas nodrošina precīzu korelāciju ar informāciju, kura tiek uzrādīta apkalpei. |
|
e) |
Lidojuma parametru reģistratoram jāsāk automātiski ierakstīt datus pirms lidmašīna ir spējīga uzsākt kustību ar savu dzinējspēku un automātiski jāapstājas, kad lidmašīna vairs nav spējīga pārvietoties ar savu dzinējspēku. |
|
f) |
Lidojuma parametru reģistratoram jābūt aprīkotam ar ierīci, kas palīdzētu atrast tā atrašanās vietu ūdenī. |
|
g) |
Lidmašīnas, kuru individuālā lidojumderīguma apliecība pirmo reizi izsniegta pēc 1998. gada 1. aprīļa, bet ne vēlāk par 2001. gada 1. aprīli, var neatbilst OPS 1.715(c) punkta noteikumiem, ja to apstiprinājusi Iestāde, paredzot, ka:
|
OPS 1.720
Lidojuma parametru reģistratori — 2
(Skat. OPS 1.720 1. pielikumu)
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu, kuras individuālā lidojumderīguma apliecība izsniegta 1990. gada 1. jūnijā vai vēlāk, bet līdz 1998. gada 31. martam ieskaitot un kuras maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5 700 kg, vienīgi tad, ja tajā ir lidojuma parametru reģistrators, kurā lietota digitāla datu ierakstīšanas un uzglabāšanas metode, un ir pieejama metode ērtai datu iegūšanai no glabāšanas līdzekļa. |
|
b) |
Lidojuma parametru reģistrators spēj saglabāt vismaz tā darbības pēdējās 25 stundās ierakstīto informāciju. |
|
c) |
Lidojuma parametru reģistrators, fiksējot laiku, ieraksta:
|
|
d) |
Tām lidmašīnām, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir 27 000 kg vai mazāka, ja to pieļauj Iestāde, nav nepieciešams ierakstīt OPS 1.720 1. pielikuma A tabulas 14. un 15.b parametru, ja tiek ievērots jebkurš no šiem nosacījumiem:
|
|
e) |
Lidmašīnām ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 27 000 kg nav nepieciešams ierakstīt šādus parametrus, ja to pieļauj Iestāde: OPS 1.720 1. pielikuma A tabulas 15.b parametru un 1. pielikuma B tabulas 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30. un 31. parametru, ja tiek ievērots jebkurš no šiem nosacījumiem:
|
|
f) |
Individuālos parametrus, kuri iegūstami, aprēķinot tos no citiem ierakstītajiem parametriem, nav nepieciešams ierakstīt, ja to atļauj Iestāde. |
|
g) |
datus jāiegūst no tiem lidmašīnas avotiem, kuri nodrošina precīzu korelāciju ar informāciju, kas tiek uzrādīta apkalpei; |
|
h) |
Lidojuma parametru reģistratoram jāsāk ierakstīt datus pirms lidmašīna ir spējīga uzsākt kustību ar savu dzinējspēku un jāapstājas, kad lidmašīna vairs nav spējīga pārvietoties ar savu dzinējspēku. |
|
i) |
Lidojuma parametru reģistratoram jābūt aprīkotam ar ierīci, kas palīdzētu atrast tā atrašanās vietu ūdenī. |
OPS 1.725
Lidojuma parametru reģistratori — 3
(Skat. OPS 1.725 1. pielikumu)
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē turbodzinēju lidmašīnu, kuras individuālā lidojumderīguma apliecība pirmo reizi izsniegta pirms 1990. gada 1. jūnija un kuras maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5 700 kg, vienīgi tad, ja tā ir aprīkota ar lidojuma parametru reģistratoru, kurā pielietota datu ierakstīšanas un uzglabāšanas ciparu metode un ir pieejama metode ērtai šo datu iegūšanai no uzglabāšanas līdzekļa. |
|
b) |
Lidojuma parametru reģistrators spēj saglabāt vismaz tā darbības pēdējās 25 stundās ierakstīto informāciju. |
|
c) |
Lidojuma parametru reģistrators, fiksējot laiku, ieraksta:
|
|
d) |
Individuālos parametrus, kuri iegūstami, aprēķinot tos no citiem ierakstītajiem parametriem, nav nepieciešams ierakstīt, ja to atļauj Iestāde. |
|
e) |
Datus jāiegūst no tiem lidmašīnas avotiem, kas nodrošina precīzu korelāciju ar informāciju, kura tiek uzrādīta apkalpei. |
|
f) |
Lidojuma parametru reģistratoram jāsāk ierakstīt datus pirms lidmašīna ir spējīga uzsākt kustību ar savu dzinējspēku un jāapstājas, kad lidmašīna vairs nav spējīga pārvietoties ar savu dzinējspēku. |
|
g) |
Lidojuma parametru reģistratoram jābūt aprīkotam ar ierīci, kas palīdzētu atrast tā atrašanās vietu ūdenī. |
OPS 1.727
Kombinēts reģistrators
|
a) |
Atbilstību prasībām par pilotu kabīnes skaņas reģistratoru un lidojuma datu reģistratoru var nodrošināt ar:
|
|
b) |
Kombinētais reģistrators ir lidojuma reģistrators, kas ieraksta:
|
OPS 1.730
Sēdekļi, sēdekļu drošības jostas, drošības jostas ar plecu siksnām un bērnu ierobežotājsistēmas
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu tikai tad, ja tai ir uzstādīts:
|
|
b) |
Visām drošības jostām ar plecu siksnām jābūt atsprādzējām vienā punktā. |
|
c) |
Ja uzstādīt drošības jostas ar plecu siksnām nav praktiski lietderīgi, tās var aizstāt ar drošības jostām ar diagonālu plecu siksnu lidmašīnās ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu līdz 5 700 kg un ar drošības jostām lidmašīnās ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu līdz 2 730 kg. |
OPS 1.731
Zīmes “Piesprādzēt drošības jostas” un “Nesmēķēt”
Ekspluatants ekspluatē tikai tādu lidmašīnu, kurā no pilotu kabīnes ir redzamas visas pasažieru sēdvietas, ja vien tajā nav ierīču, kas norāda visiem pasažieriem un salona apkalpes locekļiem, kad ir jāpiesprādzējas un kad nav atļauts smēķēt.
OPS 1.735
Iekšējās durvis un aizkari
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu vienīgi tad, ja tajā ir uzstādītas šādas ierīces:
|
a) |
lidmašīnā ar maksimālo apstiprināto pasažieru sēdvietu konfigurāciju vairāk kā 19 pasažieriem tādas durvis starp pasažieru nodalījumu un pilotu kabīni, uz kurām ir uzraksts “Tikai apkalpei” un kuras ir aizslēdzamas, lai pasažieri tās nevarētu atvērt bez lidojumu apkalpes locekļa atļaujas; |
|
b) |
visām durvīm, kas atdala pasažieru nodalījumu no cita nodalījuma, kurā ir avārijas izeja, ierīces to atvēršanai. Atvēršanas ierīcēm jābūt viegli pieejamām; |
|
c) |
gadījumos, kad, lai no jebkuras pasažieru sēdvietas pasažieru salonā nokļūtu līdz vajadzīgai avārijas izejai citā zonā, ir jāšķērso durvju vai aizkara aile, ierīces, kas attiecīgās durvis vai aizkaru fiksē atvērtā stāvoklī; |
|
d) |
uzraksts uz visām iekšējām durvīm vai pie aizkariem, caur ko var nokļūt līdz pasažieru avārijas izejai, ar norādi, ka šīs durvis un aizkari pacelšanās un nosēšanās laikā ir jāfiksē atvērtā stāvoklī; un |
|
e) |
līdzekļi, ar ko ikviens apkalpes loceklis var atslēgt jebkuras pasažieriem pieejamas durvis, kuras pasažieri var aizslēgt. |
OPS 1.745
Pirmās palīdzības komplekti
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu tikai tad, ja tā ir aprīkota ar lietošanai ērti pieejamiem pirmās palīdzības komplektiem saskaņā ar šo tabulu:
|
|
b) |
ekspluatants nodrošina, ka pirmās palīdzības komplektus:
|
OPS 1.755
Medicīnas komplekts ārkārtas gadījumiem
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu ar maksimālo apstiprināto pasažieru sēdvietu konfigurāciju vairāk kā 30 pasažieriem vienīgi tad, ja tajā ir medicīnas komplekts ārkārtas gadījumiem, ja jebkurš punkts plānotajā maršrutā ir vairāk kā 60 minūšu lidojuma attālumā (normālā kreisēšanas ātrumā) no lidlauka, kur būtu pieejama profesionāla medicīniskā palīdzība. |
|
b) |
Komandieris nodrošina, lai medikamentus dotu tikai profesionāli ārsti, medmāsas vai atbilstoši kvalificētas personas. |
|
c) |
Pārvadāšanas apstākļi
|
OPS 1.760
Pirmās palīdzības skābeklis
|
a) |
Ja lidojumā jāpiedalās salona apkalpes loceklim, ekspluatants ekspluatē hermetizētu lidmašīnu augstāk par 25 000 pēdām tikai tad, ja ir nodrošināta tīra skābekļa padeve pasažieriem, kam fizioloģisku iemeslu dēļ kabīnes dehermetizācijas gadījumā varētu būt vajadzīgs skābeklis. Skābekļa krājumu aprēķina, izmantojot vidējo plūsmas intensitāti standarta temperatūrā un spiedienā bez ūdens tvaika (STPD) vismaz 3 litri minūtē uz cilvēku, visam lidojuma laikam pēc salona dehermetizācijas, kamēr salons ir augstāk par 8 000 pēdām, vismaz diviem procentiem pārvadājamo pasažieru, bet nekādā gadījumā mazāk kā vienam cilvēkam. Salonā ir pietiekami daudz padeves ierīču, bet nekādā gadījumā mazāk par divām, ar iespēju padevi izmantot salona apkalpei. |
|
b) |
Konkrētam lidojumam vajadzīgo pirmās palīdzības skābekļa krājumu nosaka, pamatojoties uz salona barometrisko augstumu un lidojuma ilgumu, atbilstīgi ekspluatācijas procedūrām, kas noteiktas katram lidojumam un maršrutam. |
|
c) |
Uzstādītās skābekļa padeves ierīces katram lietotājam spēj radīt plūsmu, kuras intensitāte ir vismaz četri litri minūtē, STPD. Var paredzēt līdzekļus jebkurā augstumā samazināt plūsmas intensitāti līdz diviem litriem minūtē, STPD, bet ne mazāk. |
OPS 1.770
Papildu skābeklis — hermetizētas lidmašīnas
(Skat. OPS 1.770 1. pielikumu)
|
a) |
Vispārējas prasības
|
|
b) |
Prasības skābekļa iekārtai un padevei
|
OPS 1.775
Papildu skābeklis — nehermetizētās lidmašīnas
(Skat. OPS 1.775 1. pielikumu)
|
a) |
Vispārējas prasības
|
|
b) |
Prasības skābekļa padevei
|
OPS 1.780
Apkalpes elpošanas aizsargiekārta
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē hermetizētu lidmašīnu vai nehermetizētu lidmašīnu ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālo apstiprināto sēdvietu konfigurāciju, kurā ir vairāk par 19 sēdvietām vienīgi tad:
|
|
b) |
PBE iekārtām, kas paredzētas lidojumu apkalpes lietošanai, jābūt parocīgi novietotām pilotu kabīnē un viegli pieejamām tūlītējai lietošanai katram noteikumos paredzētajam lidojumu apkalpes loceklim tā norādītajā darba vietā. |
|
c) |
PBE iekārtām, kas paredzētas salona apkalpes lietošanai, jābūt uzstādītām līdzās katra salona apkalpes locekļa darba vietai. |
|
d) |
Papildus vienai viegli pieejamai pārnēsājamai PBE jābūt novietotai kopā ar OPS 1.790 c) un d) apakšpunktā paredzētajiem pārnēsājamajiem ugunsdzēsības aparātiem vai līdzās tiem, tomēr, ja ugunsdzēsības aparāts ir kravas nodalījumā, PBE ir jānovieto ārpus tā, bet līdzās ieejai šajā nodalījumā. |
|
e) |
PBE, to lietojot, nedrīkst traucēt sazināšanos atbilstīgi OPS 1.685, OPS 1.690, OPS 1.810 un OPS 1.850 prasībām. |
OPS 1.790
Pārnēsājami ugunsdzēsības aparāti
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu vienīgi tad, ja apkalpes, pasažieru un, ja vajadzīgs, kravas nodalījumos un virtuvēs ir pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
|
a) |
ugunsdzēsīgās vielas īpašībām un daudzumam jābūt piemērotam tiem ugunsgrēku tipiem, kādi, iespējams, var notikt nodalījumā, kur ugunsdzēsības aparātu paredzēts lietot, turklāt personāla nodalījumos tai līdz minimumam jāsamazina toksisko gāzu koncentrācijas risks; |
|
b) |
vismaz vienam pārnēsājamam ugunsdzēsības aparātam, kurā kā ugunsdzēsīgā viela izmantots halons-1211 (bromhlordifluormetāns, CBrCIF2) vai tā ekvivalents, jābūt parocīgi novietotam pilotu kabīnē, kur to var lietot lidojumu apkalpe; |
|
c) |
vismaz vienam pārnēsājamam ugunsdzēsības aparātam jāatrodas vai jābūt viegli pieejamam lietošanai katrā virtuvē, kas neatrodas uz galvenā pasažieru klāja; |
|
d) |
vismaz vienam pārnēsājamam ugunsdzēsības aparātam jābūt pieejamam lietošanai katrā A vai B klases kravas vai bagāžas nodalījumā un katrā E klases kravas nodalījumā, kas apkalpes locekļiem ir pieejams lidojuma laikā; un |
|
e) |
vismaz šādam skaitam pārnēsājamu ugunsdzēsības aparātu jābūt ērti izvietotam pasažieru nodalījumā(-os):
Ja ir vajadzīgi divi vai vairāk ugunsdzēsības aparātu, tiem pasažieru nodalījumā jābūt vienmērīgi izvietotiem. |
|
f) |
Vismaz vienā no vajadzīgajiem ugunsdzēsības aparātiem, kas izvietoti pasažieru nodalījumā lidmašīnā ar maksimālo apstiprināto pasažieru sēdvietu konfigurāciju vismaz 31, bet ne vairāk par 60 pasažieriem, un vismaz divos ugunsdzēsības aparātos, kas izvietoti pasažieru nodalījumā lidmašīnā ar maksimālo apstiprināto pasažieru sēdvietu konfigurāciju 61 vai vairāk pasažieriem, kā ugunsdzēsīgajai vielai jābūt halonam-1211 (bromhlordifluormetāns, CBrCIF2) vai tā ekvivalentam. |
OPS 1.795
Avārijas cirvji un laužņi
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālo apstiprināto pasažieru sēdvietu konfigurāciju vairāk par 9 pasažieriem vienīgi tad, ja tās apkalpes kabīnē ir vismaz viens avārijas cirvis vai lauznis. Ja maksimālā apstiprinātā pasažieru sēdvietu konfigurācija pārsniedz 200 sēdvietu, lidmašīnas tālākajā aizmugurējā virtuves zonā vai tās tuvumā jābūt novietotam papildu avārijas cirvim vai lauznim. |
|
b) |
Avārijas cirvji un laužņi, kas atrodas pasažieru nodalījumā, nedrīkst būt redzami pasažieriem. |
OPS 1.800
Uzlaušanas vietu marķējums
Ekspluatants nodrošina, lai tad, ja uz lidmašīnas fizelāžas ir marķēti noteikti laukumi, ko glābšanas brigādes avārijas gadījumā var izmantot, lai ielauztos lidmašīnā, šos laukumus marķē tā, kā norādīts turpmāk. Marķējums ir sarkanā vai dzeltenā krāsā, un, ja vajadzīgs, tā kontūras apvelk ar baltu krāsu, lai kontrastētu ar fonu. Ja stūru marķējumi ir vairāk kā 2 metru attālumā viens no otra, ievieto papildu līnijas ar izmēru 9 cm × 3 cm, lai attālums starp blakus marķējumiem nepārsniegtu 2 metrus.
OPS 1.805
Avārijas evakuācijas līdzekļi
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu vienīgi tad, ja pasažieru avārijas izejas sliekšņa augstums:
|
|
b) |
Šādām ierīcēm vai mehānismiem nav jābūt pie izejām virs spārniem, ja paredzētais beigu punkts evakuācijas ceļam pa lidmašīnas korpusu ir zemāk par 1,83 m (6 pēdām) no zemes, lidmašīnai atrodoties uz zemes ar izlaistām šasijām un aizspārņiem esot pacelšanās vai nosēšanās stāvoklī, atkarībā no tā, kurā stāvoklī tie atrodas augstāk no zemes. |
|
c) |
Lidmašīnās, kurās saskaņā ar noteikumiem jābūt atsevišķai avārijas izejai lidojumu apkalpei un:
|
OPS 1.810
Megafoni
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu, kuras maksimālā apstiprinātā sēdvietu konfigurācija ir virs 60 un kurā pārvadā vienu vai vairāk pasažieru, vienīgi tad, ja tajā ir apkalpes locekļiem avārijas evakuācijas laikā lietošanai ērti pieejami, pārnēsājami, ar baterijām darbināmi megafoni šādā skaitā:
|
OPS 1.815
Avārijas apgaismojums
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu, kurā ir pasažieri un kuras maksimālā apstiprinātā pasažieru sēdvietu konfigurācija ir virs 9, vienīgi tad, ja tajā ir neatkarīgam enerģijas avotam pieslēgta avārijas apgaismojuma sistēma, lai atvieglotu evakuāciju no lidmašīnas. Avārijas apgaismojuma sistēmā ir:
|
|
b) |
Ekspluatants naktī ekspluatē lidmašīnu, kurā ir pasažieri un kuras maksimālā apstiprinātā pasažieru sēdvietu konfigurācija ir 9 vai mazāk, vienīgi tad, ja tajā ir kabīnes vispārējā apgaismojuma avots, lai atvieglotu lidmašīnas evakuāciju. Sistēmai var izmantot plafona gaismu vai citus lidmašīnā jau iebūvētus apgaismojuma avotus, kas spēj darboties pēc lidmašīnas akumulatora atslēgšanas. |
OPS 1.820
Automātiskais avārijas atrašanās vietas raidītājs
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu, kuras individuālais lidojumderīguma sertifikāts pirmoreiz izsniegts 2002. gada 1. janvārī vai vēlāk, tikai tad, ja tajā ir automātiskais avārijas atrašanās vietas raidītājs (ELT), kas spēj raidīt 121,5 MHz un 406 MHz frekvencē. |
|
b) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu, kuras individuālais lidojumderīguma sertifikāts pirmoreiz izsniegts pirms 2002. gada 1. janvāra, tikai tad, ja tajā ir jebkura veida ELT, kas spēj raidīt 121,5 MHz un 406 MHz frekvencē. |
|
c) |
Ekspluatants nodrošina, ka visi ELT, kas spēj raidīt 406 MHz frekvencē, ir kodēti saskaņā ar ICAO X. pielikumu un reģistrēti par meklēšanas un glābšanas uzsākšanu atbildīgajā valsts iestādē vai citā šim nolūkam noteiktā iestādē. |
OPS 1.825
Glābšanas vestes
|
a) |
Sauszemes lidmašīnas. Ekspluatants ekspluatē sauszemes lidmašīnu:
|
|
b) |
Hidroplāni un amfībijas. Ekspluatants ekspluatē hidroplānu vai amfībiju uz ūdens vienīgi tad, ja tajā ir ar signālugunīm aprīkotas glābšanas vestes katrai gaisa kuģī esošajai personai. Katru glābšanas vesti glabā vietā, kur tā ir viegli pieejama no tās personas sēdvietas vai guļvietas, kuras lietošanai tā ir paredzēta. Glābšanas vestes zīdaiņiem var aizstāt ar citām apstiprinātām peldierīcēm, kas aprīkotas ar avārijas signālugunīm. |
OPS 1.830
Glābšanas plosti un izdzīvojušo ELT ilgstošiem lidojumiem virs ūdens
|
a) |
Lidojumos virs ūdens ekspluatants ekspluatē lidmašīnu tādā attālumā no sauszemes, kur iespējams veikt avārijas nosēšanos, kas attiecīgi pārsniedz:
|
|
b) |
Pietiekams skaits glābšanas plostu, lai uzņemtu visas lidmašīnā esošās personas. Ja nav papildu plostu ar pietiekamu ietilpību, plostu celtspējai un ietilpībai, kas pārsniedz plostu standarta ietilpību, jānodrošina visu lidmašīnā esošo uzņemšana, ja tiek zaudēts plosts ar lielāko standarta ietilpību. Glābšanas plostiem ir:
|
|
c) |
vismaz divi izdzīvotāju avārijas atrašanās vietas raidītāji (ELT (S)), kas spēj raidīt avārijas frekvencēs saskaņā ar ICAO X. pielikuma V sējuma 2. nodaļu. |
OPS 1.835
Izdzīvošanas ierīces
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu virs apgabaliem, kuros meklēšana un glābšana būtu īpaši apgrūtināta, vienīgi tad, ja tajā ir šādas ierīces:
|
a) |
signalizēšanas ierīces pirotehnisko avārijas signālu radīšanai saskaņā ar ICAO II. pielikumu; |
|
b) |
vismaz viens ELT (S), kas spēj raidīt avārijas frekvencēs saskaņā ar ICAO X. pielikuma V sējuma 2. nodaļu; un |
|
c) |
papildu izdzīvošanas ierīces paredzētajam lidojuma maršrutam, ņemot vērā lidmašīnā esošo personu skaitu, tomēr c) apakšpunktā minētās ierīces nav vajadzīgas, ja lidmašīna vai nu:
|
OPS 1.840
Hidroplāni un amfībijas — dažādas ierīces
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē uz ūdens hidroplānu vai amfībiju, vienīgi tad, ja tai ir:
|
OPS 1.715 1. pielikums
Lidojuma datu reģistratori — 1 — Reģistrējamo parametru saraksts
A1 tabula — Lidmašīnas ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg
Piezīme: skaitlis kreisajā ailē atspoguļo EUROCAE dokumentā ED55 minētos kārtas skaitļus
|
NR. |
PARAMETRS |
|
1 |
LAIKA VAI RELATĪVĀ LAIKA ATSKAITE |
|
2 |
BAROMETRISKAIS AUGSTUMS |
|
3 |
INSTRUMENTĀLAIS ĀTRUMS |
|
4 |
KURSS |
|
5 |
NORMĀLAIS PAĀTRINĀJUMS |
|
6 |
GARENSVERES STĀVOKLIS |
|
7 |
SĀNSVERES STĀVOKLIS |
|
8 |
RADIO RAIDĪTĀJA MANUĀLA IESLĒGŠANA |
|
9 |
KATRA DZINĒJA VILCE/JAUDA UN VILCES/JAUDAS SVIRU POZĪCIJA PILOTU KABĪNĒ, JA VAJADZĪGS |
|
10 |
AIZSPĀRNIS VAI TĀ VADĪBAS SVIRAS PILOTU KABĪNĒ POZĪCIJAS IZVĒLE |
|
11 |
PRIEKŠPĀRNIS VAI TĀ VADĪBAS SVIRAS PILOTU KABĪNĒ POZĪCIJAS IZVĒLE |
|
12 |
REVERSĀS VILCES STĀVOKLIS |
|
13 |
LIDMAŠĪNAS SPOILERA POZĪCIJA UN/VAI AERODINAMISKO BREMŽU IZVĒLE |
|
14 |
PILNĀ VAI ĀRĒJĀ GAISA TEMPERATŪRA |
|
15 |
AUTOPILOTS, AUTOVILCES UN AFCS REŽĪMS UN IESLĒGŠANAS STĀVOKLIS |
|
16 |
GARENVIRZIENA PAĀTRINĀJUMS (LIDMAŠĪNAS ASS) |
|
17 |
LATERĀLAIS (SĀNU) PAĀTRINĀJUMS |
A2 tabula — Lidmašīnas ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu 5 700 kg vai mazāk
Piezīme: skaitlis kreisajā ailē atspoguļo EUROCAE dokumentā ED55 minētos kārtas skaitļus
|
NR. |
PARAMETRS |
|
1 |
LAIKA VAI RELATĪVĀ LAIKA ATSKAITE |
|
2 |
BAROMETRISKAIS AUGSTUMS |
|
3 |
INSTRUMENTĀLAIS ĀTRUMS |
|
4 |
KURSS |
|
5 |
NORMĀLAIS PAĀTRINĀJUMS |
|
6 |
GARENSVERES STĀVOKLIS |
|
7 |
SĀNSVERES STĀVOKLIS |
|
8 |
RADIO RAIDĪTĀJA MANUĀLA IESLĒGŠANA |
|
9 |
KATRA DZINĒJA VILCE/JAUDA UN VILCES/JAUDAS SVIRU POZĪCIJA PILOTU KABĪNĒ, JA VAJADZĪGS |
|
10 |
AIZSPĀRNIS VAI TĀ VADĪBAS SVIRAS PILOTU KABĪNĒ POZĪCIJAS IZVĒLE |
|
11 |
PRIEKŠPĀRNIS VAI TĀ VADĪBAS SVIRAS PILOTU KABĪNĒ POZĪCIJAS IZVĒLE |
|
12 |
REVERSĀS VILCES STĀVOKLIS |
|
13 |
LIDMAŠĪNAS SPOILERA POZĪCIJA UN/VAI AERODINAMISKO BREMŽU IZVĒLE |
|
14 |
KOPĒJĀ VAI ĀRĒJĀ GAISA TEMPERATŪRA |
|
15 |
AUTOPILOTS, AUTOVILCES UN AFCS REŽĪMS UN IESLĒGŠANAS STĀVOKLIS |
|
16 |
UZPLŪDES LEŅĶIS (JA IR PIEEJAMS PIEMĒROTS DEVĒJS) |
|
17 |
GARENVIRZIENA PAĀTRINĀJUMS (LIDMAŠĪNAS ASS) |
B tabula — Papildu parametri lidmašīnām ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 27 000 kg
Piezīme: skaitlis kreisajā ailē atspoguļo EUROCAE dokumentā ED55 minētos kārtas skaitļus
|
NR. |
PARAMETRS |
|
18 |
GALVENĀS VADĪBAS IERĪCES — VADĪBAS VIRSMU POZĪCIJA UN/VAI PILOTA IEVADE (GARENSVERE, SĀNSVERE, ROTĀCIJA AP VERTIKĀLO ASI) |
|
19 |
GARENSVERES TRIMMERA STĀVOKLIS |
|
20 |
RADIO AUGSTUMS |
|
21 |
VERTIKĀLĀ NOVIRZE NO TRAJEKTORIJAS (ILS GLISĀDES VAI MLS PROFILA) |
|
22 |
HORIZONTĀLĀ NOVIRZE NO TRAJEKTORIJAS (ILS KURSA VAI MLS AZIMUTA) |
|
23 |
MARĶIERA BĀKAS PĀRLIDOŠANA |
|
24 |
BRĪDINĀJUMI |
|
25 |
REZERVĒTS (IETEICAMA NAVIGĀCIJAS UZTVĒRĒJA FREKVENCES IZVĒLE) |
|
26 |
REZERVĒTS (IETEICAMA DME DISTANCE) |
|
27 |
ŠASIJAS STATŅU GAISS/ZEME STĀVOKĻA INDIKĀCIJAS SLĒDŽA STĀVOKLIS |
|
28 |
ZEMES TUVOŠANĀS BRĪDINĀŠANAS SISTĒMA |
|
29 |
UZPLŪDES LEŅĶIS |
|
30 |
ZEMA SPIEDIENA BRĪDINĀJUMS (HIDRAULISKĀ UN PNEIMATISKĀ SISTĒMA) |
|
31 |
ĀTRUMS ATTIECĪBĀ PRET ZEMI |
|
32 |
ŠASIJAS STATŅU VAI ŠASIJAS SVIRAS POZĪCIJA |
C tabula — Lidmašīnas ar elektroniskām displeju sistēmām
Piezīme: skaitlis vidējā ailē atspoguļo EUROCAE dokumenta ED55 A1.5 tabulā minētos kārtas skaitļus
|
NR. |
NR. |
PARAMETRS |
|
33 |
6 |
IZVĒLĒTAIS BAROMETRISKAIS SPIEDIENS (KATRĀ PILOTA DARBA VIETĀ) |
|
34 |
7 |
IZVĒLĒTAIS AUGSTUMS |
|
35 |
8 |
IZVĒLĒTAIS ĀTRUMS |
|
36 |
9 |
IZVĒLĒTAIS MAHA SKAITLIS |
|
37 |
10 |
IZVĒLĒTAIS VERTIKĀLAIS ĀTRUMS |
|
38 |
11 |
IZVĒLĒTAIS KURSS |
|
39 |
12 |
IZVĒLĒTĀ LIDOJUMA TRAJEKTORIJA |
|
40 |
13 |
IZVĒLĒTAIS LĒMUMA PIEŅEMŠANAS AUGSTUMS |
|
41 |
14 |
EFIS DISPLEJA FORMĀTS |
|
42 |
15 |
DAUDZFUNKCIONĀLĀ/DZINĒJA/TRAUKSMES SIGNĀLU DISPLEJA FORMĀTS |
OPS 1.720 1. pielikums
Lidojuma datu reģistratori —2 — Reģistrējamo parametru saraksts
A tabula — Lidmašīnas ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg
|
NR. |
PARAMETRS |
|
1 |
LAIKA VAI RELATĪVĀ LAIKA ATSKAITE |
|
2 |
BAROMETRISKAIS AUGSTUMS |
|
3 |
INSTRUMENTĀLAIS ĀTRUMS |
|
4 |
KURSS |
|
5 |
NORMĀLAIS PAĀTRINĀJUMS |
|
6 |
GARENSVERES STĀVOKLIS |
|
7 |
SĀNSVERES STĀVOKLIS |
|
8 |
RADIO RAIDĪTĀJA MANUĀLA IESLĒGŠANA, JA NAV NODROŠINĀTI ALTERNATĪVI LĪDZEKĻI FDR UN CVR IERAKSTU SINHRONIZĀCIJAI |
|
9 |
KATRA DZINĒJA JAUDA |
|
10 |
AIZSPĀRNIS VAI TĀ VADĪBAS SVIRAS PILOTU KABĪNĒ POZĪCIJAS IZVĒLE |
|
11 |
PRIEKŠPĀRNIS VAI TĀ VADĪBAS SVIRAS PILOTU KABĪNĒ POZĪCIJAS IZVĒLE |
|
12 |
REVERSĀS VILCES STĀVOKLIS (TIKAI TURBOREAKTĪVAJĀM LIDMAŠĪNĀM) |
|
13 |
LIDMAŠĪNAS SPOILERA POZĪCIJA UN/VAI AERODINAMISKO BREMŽU IZVĒLE |
|
14 |
ĀRĒJĀ GAISA TEMPERATŪRA VAI PILNĀ GAISA TEMPERATŪRA |
|
15a |
AUTOPILOTA IESLĒGŠANAS STĀVOKLIS |
|
15b |
AUTOPILOTA EKSPLUATĀCIJAS REŽĪMI, AUTOVILCES UN AFCS IESLĒGŠANAS STĀVOKLIS UN EKSPLUATĀCIJAS REŽĪMI |
B tabula — Papildu parametri lidmašīnām ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 27 000 kg
|
NR. |
PARAMETRS |
|
16 |
GARENVIRZIENA PAĀTRINĀJUMS |
|
17 |
LATERĀLAIS (SĀNU) PAĀTRINĀJUMS |
|
18 |
GALVENĀS VADĪBAS IERĪCES — VADĪBAS VIRSMU POZĪCIJA UN/VAI PILOTA IEVADE (GARENSVERE, SĀNSVERE, ROTĀCIJA AP VERTIKĀLO ASI) |
|
19 |
GARENSVERES TRIMMERA STĀVOKLIS |
|
20 |
RADIO AUGSTUMS |
|
21 |
NOVIRZE NO GLISĀDES |
|
22 |
NOVIRZE NO ILS KURSA |
|
23 |
MARĶIERA BĀKAS PĀRLIDOŠANA |
|
24 |
CENTRĀLAIS BRĪDINĀJUMS |
|
25 |
NAV 1 UN NAV 2 FREKVENCES IZVĒLE |
|
26 |
DME 1 UN DME 2 DISTANCE |
|
27 |
ŠASIJAS STATŅU STĀVOKĻA INDIKĀCIJAS SLĒDŽA STĀVOKLIS |
|
28 |
ZEMES TUVOŠANĀS BRĪDINĀŠANAS SISTĒMA |
|
29 |
UZPLŪDES LEŅĶIS |
|
30 |
KATRA HIDRAULISKĀ SISTĒMA (ZEMS SPIEDIENS) |
|
31 |
NAVIGĀCIJAS DATI |
|
32 |
ŠASIJAS STATŅU VAI ŠASIJAS SVIRAS POZĪCIJA |
OPS 1.725 1. pielikums
Lidojuma datu reģistratori —3 — Reģistrējamo parametru saraksts
A tabula — Lidmašīnas ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg
|
NR. |
PARAMETRS |
|
1 |
LAIKA VAI RELATĪVĀ LAIKA ATSKAITE |
|
2 |
BAROMETRISKAIS AUGSTUMS |
|
3 |
INSTRUMENTĀLAIS ĀTRUMS |
|
4 |
KURSS |
|
5 |
NORMĀLAIS PAĀTRINĀJUMS |
B tabula — Papildu parametri lidmašīnām ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 27 000 kg
|
NR. |
PARAMETRS |
|
6 |
GARENSVERES STĀVOKLIS |
|
7 |
SĀNSVERES STĀVOKLIS |
|
8 |
RADIO RAIDĪTĀJA MANUĀLA IESLĒGŠANA, JA NAV NODROŠINĀTI ALTERNATĪVI LĪDZEKĻI FDR UN CVR IERAKSTU SINHRONIZĀCIJAI |
|
9 |
KATRA DZINĒJA JAUDA |
|
10 |
AIZSPĀRNIS VAI TĀ VADĪBAS SVIRAS PILOTU KABĪNĒ POZĪCIJAS IZVĒLE |
|
11 |
PRIEKŠPĀRNIS VAI TĀ VADĪBAS SVIRAS PILOTU KABĪNĒ POZĪCIJAS IZVĒLE |
|
12 |
REVERSĀS VILCES STĀVOKLIS (TIKAI TURBOREAKTĪVAJĀM LIDMAŠĪNĀM) |
|
13 |
LIDMAŠĪNAS SPOILERA POZĪCIJA UN/VAI AERODINAMISKO BREMŽU IZVĒLE |
|
14 |
ĀRĒJĀ GAISA TEMPERATŪRA VAI PILNĀ GAISA TEMPERATŪRA |
|
15a |
AUTOPILOTA IESLĒGŠANAS STĀVOKLIS |
|
15b |
AUTOPILOTA EKSPLUATĀCIJAS REŽĪMI, AUTOVILCES UN AFCS IESLĒGŠANAS STĀVOKLIS UN EKSPLUATĀCIJAS REŽĪMI |
|
16 |
GARENVIRZIENA PAĀTRINĀJUMS |
|
17 |
LATERĀLAIS (SĀNU) PAĀTRINĀJUMS |
|
18 |
GALVENĀS VADĪBAS IERĪCES — VADĪBAS VIRSMU POZĪCIJA UN/VAI PILOTA IEVADE (GARENSVERE, SĀNSVERE, ROTĀCIJA AP VERTIKĀLO ASI) |
|
19 |
GARENSVERES TRIMMERA STĀVOKLIS |
|
20 |
RADIO AUGSTUMS |
|
21 |
NOVIRZE NO GLISĀDES |
|
22 |
NOVIRZE NO ILS KURSA |
|
23 |
MARĶIERA BĀKAS PĀRLIDOŠANA |
|
24 |
CENTRĀLAIS BRĪDINĀJUMS |
|
25 |
NAV 1 UN NAV 2 FREKVENCES IZVĒLE |
|
26 |
DME 1 UN DME 2 DISTANCE |
|
27 |
ŠASIJAS STATŅU STĀVOKĻA INDIKĀCIJAS SLĒDŽA STĀVOKLIS |
|
28 |
ZEMES TUVOŠANĀS BRĪDINĀŠANAS SISTĒMA |
|
29 |
UZPLŪDES LEŅĶIS |
|
30 |
KATRA HIDRAULISKĀ SISTĒMA (ZEMS SPIEDIENS) |
|
31 |
NAVIGĀCIJAS DATI (PLATUMS, GARUMS, ĀTRUMS ATTIECĪBĀ PRET ZEMI UN NONESUMA LEŅĶIS) |
|
32 |
ŠASIJAS STATŅU VAI ŠASIJAS SVIRAS POZĪCIJA |
OPS 1.770 1. pielikums
Skābeklis — Obligātās prasības attiecībā uz papildu skābekli hermetizētām lidmašīnām avārijas nolaišanās laikā un pēc tās
1. tabula
|
a) |
b) |
||||||||||
|
PADEVE: |
ILGUMS UN SALONA BAROMETRISKAIS AUGSTUMS |
||||||||||
|
Visam lidojuma laikam, ja salona barometriskais augstums pārsniedz 13 000 pēdas, un visam lidojuma laikam, ja salona barometriskais augstums pārsniedz 10 000 pēdas, bet nepārsniedz 13 000 pēdas pēc pirmajām 30 minūtēm šajos barometriskā augstuma līmeņos, bet nekādā gadījumā mazāk par:
|
||||||||||
|
Visam lidojuma laikam, ja salona barometriskais augstums pārsniedz 13 000 pēdas, bet ne mazāk kā 30 minūtēm (2. piezīme), un visam lidojuma laikam, ja salona barometriskais augstums pārsniedz 10 000 pēdas, bet nepārsniedz 13 000 pēdas pēc pirmajām 30 minūtēm šajos barometriskā augstuma līmeņos. |
||||||||||
|
Visam lidojuma laikam, ja salona barometriskais augstums pārsniedz 15 000 pēdas, bet nekādā gadījumā mazāk kā 10 minūtēm (4. piezīme). |
||||||||||
|
Visam lidojuma laikam, ja salona barometriskais augstums pārsniedz 14 000 pēdas, bet nepārsniedz 15 000 pēdas. |
||||||||||
|
Visam lidojuma laikam, ja salona barometriskais augstums pārsniedz 10 000 pēdas, bet nepārsniedz 14 000 pēdas pēc pirmajām 30 minūtēm šajos barometriskā augstuma līmeņos. |
||||||||||
|
|||||||||||
OPS 1.775 1. pielikums
Papildu skābeklis nehermetizētām lidmašīnām
1. tabula
|
a) |
b) |
||
|
PADEVE: |
ILGUMS UN BAROMETRISKAIS AUGSTUMS |
||
|
Visam lidojuma laikam barometriskā augstuma līmeņos virs 10 000 pēdām. |
||
|
Visam lidojuma laikam barometriskā augstuma līmeņos virs 13 000 pēdām un jebkuram laika periodam, kas pārsniedz 30 minūtes barometriskā augstuma līmeņos, kas pārsniedz 10 000 pēdas, bet nepārsniedz 13 000 pēdas. |
||
|
Visam lidojuma laikam barometriskā augstuma līmeņos virs 13 000 pēdām. |
||
|
Visam lidojuma laikam pēc 30 minūtēm barometriskā augstuma līmeņos, kas pārsniedz 10 000 pēdas, bet nepārsniedz 13 000 pēdas. |
||
|
|||
L APAKŠSADAĻA
SAKARU UN NAVIGĀCIJAS IEKĀRTAS
OPS 1.845
Vispārējs ievads
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka lidojumu sāk vienīgi tad, ja sakaru un navigācijas ierīces, kas paredzētas šajā apakšsadaļā, ir:
|
|
b) |
Sakaru un navigācijas ierīču obligātie darbības standarti ir noteikti attiecīgos Eiropas tehnisko standartu rīkojumos (ETSO), kā uzskaitīts attiecīgās Eiropas tehnisko standartu rīkojumu (CS-TSO) specifikācijās, izņemot gadījumus, ja atšķirīgi darbības standarti ir paredzēti ekspluatācijas vai lidojumderīguma normatīvajos aktos. Sakaru un navigācijas ierīces, kas OPS ieviešanas brīdī atbilst tādām konstrukcijas un darbības specifikācijām, kas atšķiras no ETSO noteiktajām, var turpināt ekspluatēt vai uzstādīt, ja vien šajā apakšsadaļā nav paredzētas papildu prasības. Jau apstiprinātām sakaru un navigācijas ierīcēm nav jāatbilst grozīto ETSO prasībām vai grozītas no ETSO atšķirīgas citas specifikācijas prasībām, izņemot gadījumus, kad kāda prasība noteikta ar atpakaļejošu spēku. |
OPS 1.850
Radio ierīces
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu vienīgi tad, ja tā aprīkota ar radio ierīcēm, kas vajadzīgas attiecīgajam ekspluatācijas režīmam. |
|
b) |
Ja šajā apakšsadaļā ir paredzētas divas neatkarīgas (atsevišķas un nokomplektētas) radio sistēmas, katrai sistēmai ir jābūt ar neatkarīgu antenas iekārtu, tomēr, ja tiek izmantotas nekustīgi nostiprinātas bezvadu antenas vai citas antenu iekārtas ar līdzvērtīgu izturību, vajadzīga ir tikai viena antena. |
|
c) |
Radiosakaru ierīcēm, kam jāatbilst a) apakšpunkta prasībām, ir arī jānodrošina sakari aeronavigācijas avārijas frekvencē 121,5 MHz. |
OPS 1.855
Audio pārslēgu panelis
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu saskaņā ar IFR tikai tad, ja tā ir aprīkota ar katram paredzētajam lidojumu apkalpes loceklim pieejamu audio pārslēgu paneli.
OPS 1.860
Radio ierīces darbībām saskaņā ar VFR maršrutos, kuros navigāciju īsteno, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu saskaņā ar VFR maršrutos, kuros navigāciju īsteno, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi, vienīgi tad, ja tajā ir normāliem ekspluatācijas režīmiem vajadzīgās radiosakaru ierīces šādu darbību veikšanai:
|
a) |
sazināties ar attiecīgajām darba stacijām uz zemes; |
|
b) |
sazināties ar attiecīgajiem gaisa satiksmes kontroles punktiem no jebkuras vietas kontrolētā gaisa telpā, kurā ir paredzēts veikt lidojumus; un |
|
c) |
saņemt meteoroloģisku informāciju. |
OPS 1.865
Sakaru un navigācijas ierīces darbībām saskaņā ar IFR vai saskaņā ar VFR maršrutos, kuros navigāciju neīsteno, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu saskaņā ar IFR vai saskaņā ar VFR maršrutos, kuros navigāciju neīsteno, izmantojot vizuālas robežzīmes, vienīgi tad, ja lidmašīnā ir radiosakaru un SSR uztvērējraidītājs un navigācijas ierīces saskaņā ar gaisa satiksmes dienestu prasībām darbības apgabalā(-os). |
|
b) |
Radio ierīces. Ekspluatants nodrošina, ka radio ierīces ir vismaz:
|
|
c) |
Navigācijas ierīces. Ekspluatants nodrošina, ka navigācijas ierīces
|
|
d) |
Ekspluatants var ekspluatēt lidmašīnu, kurā nav iepriekš c) apakšpunkta 1) daļas vi) un/vai vii) iedaļā noteikto ADF vai navigācijas ierīču, ja tajā ir alternatīvas ierīces, ko attiecīgā maršruta veikšanai apstiprinājusi Iestāde. Alternatīvo ierīču izturībai un precizitātei ir jānodrošina droša navigēšana paredzētajā maršrutā. |
|
e) |
Ekspluatants nodrošina, ka lidmašīnās, ko ekspluatēs saskaņā ar IFR, uzstādīto VHF sakaru ierīču, ILS lokalizatora un VOR uztvērēju tips ir apstiprināts kā atbilstīgs FM imunitātes prasību standartiem. |
OPS 1.866
Uztvērējraidītājs
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu tikai tad, ja tai ir uzstādīts:
|
OPS 1.870
Papildu navigācijas ierīces ekspluatācijai MNPS gaisa telpā
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu MNPS gaisa telpā vienīgi tad, ja tajā ir navigācijas ierīces, kas atbilst obligātajām navigācijas precizitātes specifikācijām, kas noteiktas ICAO dokumentā Nr. 7030 kā reģionālās papildu procedūras. |
|
b) |
Šajā apakšpunktā paredzētajām navigācijas ierīcēm jābūt katram pilotam redzamām un viņa rīcībā, atrodoties pienākumu izpildes vietā. |
|
c) |
Neierobežotai ekspluatācijai MNPS gaisa telpā lidmašīnā ir jābūt divām liela darbības rādiusa navigācijas sistēmām (LRNS). |
|
d) |
Ekspluatācijai MNPS gaisa telpā īpašos izziņotos maršrutos lidmašīnā ir jābūt vienai liela darbības rādiusa navigācijas sistēmai (LRNS), ja nav noteikts citādi. |
OPS 1.872
Ierīces ekspluatācijai noteiktā gaisa telpā ar samazinātu minimālo vertikālo intervālu (RVSM)
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka lidmašīnās, ko ekspluatē RVSM gaisa telpā, ir:
|
M APAKŠSADAĻA
LIDMAŠĪNU TEHNISKĀ APKOPE
OPS 1.875
Vispārējas prasības
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu vienīgi tad, ja organizācija, kas atbilstīgi apstiprināta/pieņemta saskaņā ar 145. daļu, tai ir veikusi tehnisko apkopi un to nodevusi izmantošanā, tomēr pirmslidojuma pārbaudes drīkst neveikt 145. daļā minēta organizācija. |
|
b) |
Lidmašīnas tehniskās apkopes prasības, kas jāievēro, lai panāktu atbilstību OPS 1.180 minētajām ekspluatanta sertifikācijas prasībām, izklāstītas M daļā. |
N APAKŠSADAĻA
LIDOJUMU APKALPE
OPS 1.940
Lidojumu apkalpes sastāvs
(Skatīt OPS 1.940 1. un 2. pielikumu)
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka:
|
|
b) |
Minimālā apkalpe lidojumu veikšanai saskaņā ar Instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR) vai naktī. IFR lidojumiem vai lidojumiem naktī ekspluatants nodrošina, ka:
|
JAR-OPS 1.943
Ekspluatanta sākotnējās apkalpes darba optimizācijas (CRM) mācības
|
a) |
Ja lidojumu apkalpes loceklis (no jauna darbā pieņemtais vai jau strādājošais) nav agrāk beidzis ekspluatanta sākotnējo apkalpes darba optimizācijas mācību kursu, ekspluatants nodrošina, ka lidojumu apkalpes loceklis beidz sākotnējo CRM mācību kursu. No jauna pieņemtie darbinieki šo mācību kursu beidz pirmā darba gada laikā. |
|
b) |
Ja lidojumu apkalpes loceklis agrāk nav izgājis mācību kursu par cilvēka faktoriem, tad pirms ekspluatanta sākotnējām CRM mācībām vai apvienojot ar tām tas apgūst teorētisku kursu, kura pamatā ir cilvēka spējām un ierobežojumiem veltītā ATPL programma (skatīt prasības, ko piemēro lidojumu apkalpes locekļu apliecību izsniegšanai). |
|
c) |
Sākotnējās CRM mācības vada vismaz viens Iestādei pieņemams CRM pasniedzējs, kam specifiskās jomās var palīdzēt eksperti. |
|
d) |
Sākotnējās CRM mācības veic atbilstoši darbības rokasgrāmatā iekļautai detalizētai mācību programmai. |
OPS 1.945
Pārejas mācības un pārbaude
(Skat. OPS 1.945 1. pielikumu)
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka:
|
|
b) |
Apgūstot jaunu lidmašīnas tipu vai klasi, OPS 1.965 b) apakšpunktā minēto pārbaudi var apvienot ar tipa vai klases kvalifikācijas lidojumu veikšanas prasmes pārbaudi, ievērojot lidojumu apkalpes locekļa apliecības izsniegšanas prasības. |
|
c) |
Ekspluatanta pārejas mācību kursu un tipa vai klases kvalifikācijas mācību kursu, kas vajadzīgs lidojumu apkalpes locekļa apliecības izsniegšanai, var apvienot. |
OPS 1.950
Atšķirību un iepazīšanas mācības
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka lidojumu apkalpes loceklis ir beidzis:
|
|
b) |
Ekspluatants darbības rokasgrāmatā nosaka, kad šādas atšķirību un iepazīšanas mācības ir vajadzīgas. |
OPS 1.955
Komandiera iecelšana
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka otrajam pilotam, kas tiek paaugstināts par komandieri, un personām, ko ekspluatants pieņem darbā par komandieriem:
|
|
b) |
Komandiera kursiem, ko paredz a) apakšpunkta 2) daļa iepriekš, jābūt iekļautiem darbības rokasgrāmatā, un tajos jābūt vismaz šādām daļām:
|
OPS 1.960
Komandieri ar komercpilota apliecību
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka:
|
OPS 1.965
Periodiskās mācības un pārbaude
(Skatīt OPS 1.965 1. un 2. pielikumu)
|
a) |
Vispārējas prasības. Ekspluatants nodrošina, ka:
|
|
b) |
Ekspluatanta profesionalitātes pārbaude.
|
|
c) |
Pārbaude reisa apstākļos. Ekspluatants nodrošina, ka katram lidojumu apkalpes loceklim tiek veikta pārbaude lidmašīnā reisa apstākļos, lai demonstrētu viņa prasmi veikt normālu reisa lidojumu atbilstīgi darbības rokasgrāmatas prasībām. Pārbaudes reisa apstākļos derīguma termiņš ir 12 kalendārie mēneši, skaitot no pirmās dienas nākamajā mēnesī pēc pārbaudes veikšanas. Ja kārtējā pārbaude reisa apstākļos ir veikta 3 kalendāro mēnešu laikā pirms iepriekšējās pārbaudes derīguma perioda beigu termiņa, tad pārbaudes derīguma periods ir 12 kalendārie mēneši, skaitot no iepriekšējās pārbaudes reisa apstākļos derīguma perioda beigu termiņa. |
|
d) |
Mācības un pārbaudes avārijas un drošības ierīču lietošanā. Ekspluatants nodrošina, ka katrs lidojumu apkalpes loceklis iziet mācības un pārbaudes par visu lidmašīnā esošo avārijas un drošības ierīču izvietojumu un lietošanu. Avārijas un drošības ierīču lietošanas pārbaudes derīguma termiņš ir 12 kalendārie mēneši, skaitot no pirmās dienas nākamajā mēnesī pēc pārbaudes veikšanas. Ja kārtējā avārijas un drošības ierīču lietošanas pārbaude ir veikta 3 kalendāro mēnešu laikā pirms iepriekšējās pārbaudes derīguma perioda beigu termiņa, tad pārbaudes derīguma periods ir 12 kalendārie mēneši, skaitot no iepriekšējās avārijas un drošības ierīču lietošanas pārbaudes derīguma perioda beigu termiņa. |
|
e) |
CRM. Ekspluatants nodrošina, ka:
|
|
f) |
Mācības uz zemes un zināšanu atsvaidzināšana. Ekspluatants nodrošina, ka katrs lidojumu apkalpes loceklis iziet mācības uz zemes un zināšanu atsvaidzināšanas kursu vismaz reizi 12 kalendārajos mēnešos. Ja mācības veic 3 kalendāro mēnešu laikā pirms 12 kalendāro mēnešu perioda beigu termiņa, nākošās mācības uz zemes un zināšanu atsvaidzināšanas kursu beidz 12 kalendāro mēnešu laikā, skaitot no iepriekšējā mācību uz zemes un zināšanu atsvaidzināšanas kursa derīguma perioda beigu termiņa. |
|
g) |
Mācības lidmašīnā/STD trenažierī Ekspluatants nodrošina, ka katrs lidojumu apkalpes loceklis iziet mācības lidmašīnā/STD trenažierī vismaz reizi 12 kalendārajos mēnešos. Ja mācības veic 3 kalendāro mēnešu laikā pirms 12 kalendāro mēnešu perioda beigu termiņa, nākošās mācības lidmašīnā/STD trenažierī beidz 12 kalendāro mēnešu laikā, skaitot no iepriekšējā mācību lidmašīnā/STD trenažierī derīguma perioda beigu termiņa. |
OPS 1.968
Pilota kvalifikācija, lai vadītu lidmašīnu no jebkura pilota sēdekļa
(Skat. OPS 1.968 1. pielikumu)
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka:
|
OPS 1.970
Nesenā pieredze
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka:
|
|
b) |
Iepriekš a) apakšpunkta 1) un 2) daļā minēto 90 dienu periodu var pagarināt līdz maksimāli 120 dienām, ja lidojumus reisa apstākļos veic tipa kvalifikācijas instruktora vai eksaminētāja uzraudzībā. Ja pārtraukums lidojumos ir lielāks par 120 dienām, nesenās pieredzes prasības ir izpildītas, veicot mācību lidojumu, vai izmantojot Lidojumu Trenažieri vai atbilstošo lidmašīnas tipu. |
OPS 1.975
Maršruta un lidlauka kompetences kvalifikācija
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka, pilots, pirms viņu norīko par komandieri vai par pilotu, kam komandieris var uzticēt lidmašīnas vadību, ir ieguvis atbilstošas zināšanas par paredzēto lidojuma maršrutu, lidlaukiem (tostarp rezerves lidlaukiem), iekārtām un lidojuma procedūrām. |
|
b) |
Maršruta un lidlauka kompetences kvalifikācijas derīguma periods ir 12 kalendārie mēneši papildus atlikušajam no:
|
|
c) |
Maršruta un lidlauka kompetences kvalifikāciju atjauno, veicot lidojumus attiecīgajā maršrutā vai uz attiecīgo lidlauku iepriekš b) apakšpunktā noteiktā derīguma perioda laikā. |
|
d) |
Ja maršruta un lidlauka kompetences kvalifikāciju atjauno 3 mēnešu laikā pirms tās derīguma perioda beigām, tad kvalifikācijas derīguma perioda beigu termiņu pagarina līdz 12 kalendāriem mēnešiem, skaitot no iepriekšējā maršruta un lidlauka kompetences kvalifikācijas derīguma perioda beigu termiņa. |
OPS 1.978
Progresīvā kvalifikācijas programma
|
a) |
OPS 1.965 un 1.970 noteiktos derīguma periodus var pagarināt, ja ekspluatants ir ieviesis progresīvo kvalifikācijas programmu, ko apstiprinājusi Iestāde. |
|
b) |
Progresīvajā kvalifikācijas programmā jābūt iekļautām mācībām un pārbaudēm, kas nodrošina un saglabā kompetenci, kas nav zemāka par OPS 1.945, 1.965 un 1.970 punktā noteikto. |
OPS 1.980
Vairāku lidmašīnu tipu vai variantu ekspluatācija
(Skat. OPS 1.980 1. pielikumu)
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka lidojumu apkalpes loceklis ekspluatē vairāk kā vienu lidmašīnas tipu vai variantu tikai tad, ja viņš ir attiecīgi sagatavots. |
|
b) |
Apsverot iespējas ekspluatēt vairāk kā vienu lidmašīnas tipu vai variantu, ekspluatants nodrošina, ka lidmašīnu attiecīgās atšķirības vai līdzības attaisno šādu ekspluatāciju, ņemot vērā:
|
|
c) |
Ekspluatants nodrošina, ka lidojumu apkalpes loceklis, kas ekspluatē vairāk kā vienu lidmašīnas tipu vai variantu, atbilst visām N apakšsadaļas prasībām attiecībā uz katru tipu un variantu, ja vien Iestāde nav apstiprinājusi atvieglojumus attiecībā uz mācībām, pārbaudēm un neseno pieredzi. |
|
d) |
Ekspluatants darbības rokasgrāmatā nosaka Iestādes apstiprinātas atbilstošas procedūras un/vai ekspluatācijas ierobežojumus jebkuram gadījumam, kad ekspluatē vairāk par vienu lidmašīnas tipu vai variantu, tostarp:
|
OPS 1.981
Helikopteru un lidmašīnu ekspluatācija
|
a) |
Ja lidojumu apkalpes loceklis ekspluatē gan helikopterus, gan lidmašīnas:
|
OPS 1.985
Mācību dokumentācija
|
a) |
Ekspluatants:
|
OPS 1.940 1. pielikums
Lidojumu apkalpes locekļu aizvietošana lidojumā
|
a) |
Lidojumu apkalpes locekli lidojumā var aizvietot cits atbilstoši kvalificēts lidojumu apkalpes loceklis. |
|
b) |
Komandiera aizvietošana:
|
|
c) |
Minimālās prasības pilotam, kas aizvieto komandieri:
|
|
d) |
Otrā pilota aizvietošana:
|
|
e) |
Minimālās prasības otrajam pilotam, kas aizvieto kreisēšanas lidojumā:
|
|
f) |
Sistēmas vadības pults operatora aizvietošana. Sistēmas vadības pults operatoru lidojumā var aizvietot lidojumu apkalpes loceklis, kam ir bortinženiera apliecība, vai lidojumu apkalpes loceklis, kura kvalifikācija atbilst Iestādes prasībām. |
OPS 1.940 2. pielikums
Ekspluatācija ar viena pilota apkalpi saskaņā ar IFR vai nakts apstākļos
|
a) |
OPS 1.940 b) apakšpunkta 2) daļā minētās lidmašīnas drīkst ekspluatēt viens pilots saskaņā ar IFR vai nakts laikā, ņemot vērā šādas prasības:
|
OPS 1.945 1. pielikums
Ekspluatanta pārejas mācību kurss
|
a) |
Ekspluatanta pārejas mācību kursā ir:
|
|
b) |
pārejas mācību kursu veic a) apakšpunktā norādītajā secībā iepriekš. |
|
c) |
Pēc nulles lidojuma laika pārejas kursa beigšanas pilots:
|
|
d) |
Apkalpes darba organizācijas elementi ir integrēti pārejas mācību kursa programmā, un to vada atbilstoši kvalificēts personāls. |
|
e) |
Ja lidojumu apkalpes loceklis agrāk nav beidzis ekspluatanta pārejas mācību kursu, ekspluatants nodrošina, ka, papildus iepriekš a) apakšpunktā minētajam, lidojumu apkalpes loceklis beidz vispārīgo pirmās medicīniskās palīdzības mācību kursu un, ja vajadzīgs, avārijas nosēšanās uz ūdens, izmantojot iekārtas ūdenī, mācību kursu. |
OPS 1.965 1. pielikums
Periodiskās mācības un pārbaudes — piloti
|
a) |
Periodiskās mācības — periodiskajās mācībās ir:
|
|
b) |
Periodiskās pārbaudes. Periodiskajās pārbaudēs ietilpst:
|
OPS 1.965 2. pielikums
Periodiskās mācības un pārbaudes — sistēmas vadības pults operatori
|
a) |
Periodiskās mācības un pārbaudes sistēmas vadības pults operatoriem atbilst prasībām, kādas noteiktas pilotiem, papildinot ar specifiskajiem pienākumiem, izlaižot tos jautājumus, kas neattiecas uz sistēmas vadības pults operatoriem. |
|
b) |
Periodiskās mācības un pārbaudes sistēmas vadības pults operatoriem, ja iespējams, veic vienlaicīgi ar pilota periodiskajām mācībām un pārbaudēm. |
|
c) |
Pārbaudi reisa apstākļos veic ekspluatanta norīkots Iestādei pieņemams komandieris vai sistēmas vadības pults operatora tipa kvalifikācijas instruktors vai eksaminētājs. |
OPS 1.968 1. pielikums
Pilota kvalifikācija, lai vadītu lidmašīnu no jebkura pilota sēdekļa
|
a) |
Komandieri, kuru pienākumos ietilpst arī veikt lidojumus, atrodoties labās puses sēdeklī un veicot otrā pilota pienākumus, vai komandieri, kuriem jāveic mācīšanas vai eksaminācijas pienākumi, atrodoties labās puses sēdeklī, pabeidz papildu mācības un pārbaudes, kā noteikts darbības rokasgrāmatā, vienlaicīgi ar ekspluatanta profesionalitātes pārbaudēm, kas paredzētas OPS 1.965 b) apakšpunktā. Šajās papildu mācībās iekļauj vismaz šo:
|
|
b) |
Ja manevrus ar nestrādājošu dzinēju veic lidmašīnā, dzinēja atteici imitē. |
|
c) |
Veicot lidojumus, atrodoties labās puses sēdeklī, OPS noteiktajām pārbaudēm lidojumu veikšanai no kreisās puses sēdekļa ir papildus jābūt derīgām un spēkā esošām. |
|
d) |
Pilots, kas aizvieto komandieri, vienlaikus ar OPS 1.965 b) apakšpunktā paredzētajām ekspluatanta profesionalitātes pārbaudēm ir demonstrējis prasmi veikt vingrinājumus un procedūras, par kurām aizvietojošais pilots parasti nav atbildīgs. Ja atšķirības starp kreiso un labo sēdekli nav būtiskas (piemēram, lietojot autopilotu), šo prasmi var demonstrēt jebkurā sēdeklī. |
|
e) |
Pilots, kas nav komandieris, vienlaikus ar OPS 1.965 b) apakšpunktā paredzētajām ekspluatanta profesionalitātes pārbaudēm demonstrē prasmi veikt vingrinājumus un procedūras, kas citādi būtu komandiera kā nepilotējoša pilota atbildībā. Ja atšķirības starp kreiso un labo sēdekli nav būtiskas (piemēram, lietojot autopilotu), šo prasmi var demonstrēt jebkurā sēdeklī. |
OPS 1.980 1. pielikums
Vairāku lidmašīnu tipu vai variantu ekspluatācija
|
a) |
Ja lidojumu apkalpes loceklis ekspluatē vairāk par vienu lidmašīnas klasi, tipu vai variantu, kas uzskaitīti piemērojamajos lidojumu apkalpes licencēšanas noteikumos, bet ne ar vienu pilota apliecības apstiprinājumu, ekspluatants ievēro šo:
|
|
b) |
Ja lidojumu apkalpes loceklis ekspluatē vairāk par vienu lidmašīnas tipu vai variantu ar vienu vai vairākiem pilota apliecības apstiprinājumiem, kā noteikts lidojumu apkalpes licencēšanas noteikumos (tips — vairāki piloti), ekspluatants nodrošina, ka:
Piezīme: gadījumos, kad vajadzīgs vairāk par vienu apstiprinājumu apliecībā, skatīt c) un d) apakšpunktu turpmāk. |
|
c) |
Ja lidojumu apkalpes loceklis ekspluatē vairāk par vienu lidmašīnas tipu vai variantu, kas uzskaitīti lidojumu apkalpes licencēšanas noteikumos (tips — viens pilots un tips — vairāki piloti), bet ne ar vienu pilota apliecības apstiprinājumu, ekspluatants ievēro šo:
|
|
d) |
Ja lidojumu apkalpes loceklis ekspluatē vairāk par vienu lidmašīnas tipu vai variantu, kas uzskaitīti lidojumu apkalpes licencēšanas noteikumos (tips — vairāki piloti), bet ne ar vienu pilota apliecības apstiprinājumu, ekspluatants ievēro šo:
|
|
e) |
Ja lidojumu apkalpes loceklis ekspluatē lidmašīnu tipu vai variantu kombinācijas, kā norādīts lidojumu apkalpes licencēšanas noteikumos (klase — viens pilots un tips — vairāki piloti), ekspluatants demonstrē, ka īpašas procedūras un/vai ekspluatācijas ierobežojumi ir apstiprināti saskaņā ar OPS 1.980 d) apakšpunktu. |
O APAKŠSADAĻA
SALONA APKALPE
OPS 1.988
Piemērojamība
Ekspluatants nodrošina, ka visi salona apkalpes locekļi atbilst šīs apakšsadaļas prasībām un jebkurām citām salona apkalpei piemērojamām drošības prasībām.
Šajā regulā “salona apkalpes loceklis” ir ikviens apkalpes loceklis, kas nav lidojumu apkalpes loceklis un kas pasažieru drošības interesēs veic pienākumus, ko viņam uzticējis ekspluatants vai komandieris lidmašīnas kabīnē.
OPS 1.989
Identifikācija
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka visi kabīnes apkalpes locekļi valkā salona apkalpes formas tērpu un ir pasažieriem skaidri identificējami kā salona apkalpes locekļi. |
|
b) |
Pārējais personāls, piemēram, medicīniskais personāls, apsardzes personāls, bērnu pieskatītāji, eskortētāji, tehniskais personāls, izklaides darbinieki, tulki, kas veic savus pienākumus kabīnē, nevalkā tādu formas tērpu, kas varētu likt pasažieriem tos uzskatīt par salona apkalpes locekļiem, ja vien viņi neatbilst šīs apakšsadaļas prasībām un jebkurām citām piemērojamām šīs regulas prasībām. |
OPS 1.990
Salona apkalpes locekļu skaits un sastāvs
|
a) |
Ekspluatants ekspluatē lidmašīnu ar apstiprināto maksimālo pasažieru sēdvietu konfigurāciju vairāk par 19, pārvadājot vienu vai vairākus pasažierus, vienīgi tad, ja apkalpē ir iekļauts vismaz viens salona apkalpes loceklis tādu pienākumu veikšanai, kas norādīti darbības rokasgrāmatā, pasažieru drošības interesēs. |
|
b) |
Ievērojot iepriekšējo a) apakšpunktu, ekspluatants nodrošina, ka minimālais salona apkalpes locekļu skaits ir lielākais no šiem:
|
|
c) |
Izņēmuma apstākļos Iestāde var prasīt ekspluatantam iekļaut apkalpē papildu salona apkalpes locekļus. |
|
d) |
Neparedzētos apstākļos nepieciešamo salona apkalpes locekļu skaitu var samazināt ar nosacījumu, ka:
|
|
e) |
Ekspluatants nodrošina, ka, izmantojot tādu salona apkalpes locekļu pakalpojumus, kuri ir pašnodarbināti un/vai strādā kā ārštata darbinieki vai arī nepilna laika darbinieki, tiek ievērotas O apakšsadaļas prasības. Šajā ziņā īpaša uzmanība jāpievērš kopējam gaisa kuģu tipu vai variantu skaitam, kādā salona apkalpes loceklis var lidot komerciāla aviopārvadājuma nolūkā, kas nedrīkst pārsniegt OPS 1.1030 paredzētās prasības, tostarp gadījumus, kad viņa pakalpojumus izmanto cits ekspluatants. |
OPS 1.995
Minimālās prasības
Ekspluatants nodrošina, ka katrs kabīnes apkalpes loceklis:
|
a) |
ir vismaz 18 gadu vecs; |
|
b) |
ir ar regulāriem starplaikiem izgājis medicīnisko apskati vai novērtējumu atbilstīgi Iestādes prasībām, lai pārbaudītu medicīnisko piemērotību viņa pienākumu veikšanai; |
|
c) |
ir sekmīgi beidzis sākotnējās mācības saskaņā ar OPS 1.1005 un viņam ir atestāts par mācībām drošības jomā; |
|
d) |
ir beidzis attiecīgas pārejas un/vai atšķirību mācības, kas ietver vismaz tos priekšmetus, kas uzskaitīti OPS 1.1010; |
|
e) |
iziet periodiskas mācības atbilstīgi OPS 1.1015 noteikumiem; |
|
f) |
ir kompetents savu pienākumu veikšanai atbilstīgi darbības rokasgrāmatā paredzētajām procedūrām. |
OPS 1.1000
Vecākie salona apkalpes locekļi
|
a) |
Ekspluatants ieceļ vecāko salona apkalpes locekli ikreiz, kad ir norīkots vairāk par vienu salona apkalpes locekli. Darbībās, kad ir norīkots vairāk par vienu salona apkalpes loceklis, bet ir vajadzīgs tikai viens salona apkalpes loceklis, ekspluatants norīko vienu salona apkalpes locekli, kas atbild komandierim. |
|
b) |
Vecākais salona apkalpes loceklis atbild komandierim par darbības rokasgrāmatā paredzētās normālās un ārkārtas procedūras(-u) veikšanu un koordinēšanu. Gadījumā, ja turbulences laikā nav norāžu no lidojumu apkalpes, vecākais salona apkalpes loceklis ir tiesīgs pārtraukt ar drošību nesaistīto pienākumu izpildi un informēt lidojumu apkalpes locekļus par jūtamo turbulences stiprumu un vajadzību ieslēgt norādes par drošības jostu piesprādzēšanu. Pēc tam salona apkalpei jāpastiprina drošība pasažieru salonā un citās piemērojamās zonās. |
|
c) |
Ja saskaņā ar OPS 1.990 ir jānorīko vairāk par vienu salona apkalpes locekli, ekspluatants vecākā salona apkalpes locekļa postenī ieceļ tikai tādu personu, kam ir vismaz viena gada pieredze kā operatīvajam salona apkalpes loceklim un kas beidzis attiecīgu kursu, kas aptver vismaz šādas tēmas:
|
|
d) |
Ekspluatants nosaka procedūras, kā izvēlēties nākamo kvalifikācijas ziņā piemērotāko salona apkalpes locekli, kas darbotos kā vecākais salona apkalpes loceklis gadījumā, ja ieceltais salona apkalpes loceklis kļūtu darbnespējīgs. Šīm procedūrām jābūt Iestādei pieņemamām, un tajās jāņem vērā salona apkalpes locekļu darbības pieredze. |
|
e) |
CRM MĀCĪBAS Ekspluatants nodrošina, ka visi attiecīgie OPS 1.1005/1.1010/1.1015 2. pielikuma, 1. tabulas a) ailē uzskaitītie elementi ir ietverti mācībās un izskatīti f) ailē, vecāko salona apkalpes locekļu kurss, noteiktajā līmenī. |
OPS 1.1002
Vienīgā salona apkalpes locekļa darbība
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka katrs salona apkalpes loceklis, kam nav attiecīgas agrākās pieredzes, pirms sākt darbu kā vienīgais salona apkalpes loceklis, pabeidz:
|
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, ka, pirms norīkot salona apkalpes locekli darbā kā vienīgo salona apkalpes locekli, šis salona apkalpes loceklis ir kompetents savu pienākumu veikšanai saskaņā ar darbības rokasgrāmatā noteiktajām procedūrām. Atbilstību vienīgā salona apkalpes locekļa darbībām iekļauj salona apkalpes locekļu izvēles, darbā pieņemšanas, mācīšanas un kompetences izvērtēšanas kritērijos. |
OPS 1.1005
Sākotnējās drošības mācības
(Skat. OPS 1.1005 1. pielikumu)
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka ikviens salona apkalpes loceklis, pirms sākt pārejas mācības, ir sekmīgi pabeidzis sākotnējās drošības mācības, kur iekļauti vismaz OPS 1.1005 1. pielikumā uzskaitītie priekšmeti. |
|
b) |
Mācību kursus pēc Iestādes ieskatiem un ar tās apstiprinājumu sniedz:
|
|
c) |
Sākotnējo mācību kursu programma un struktūra atbilst piemērojamajām prasībām, un to iepriekš apstiprina Iestāde. |
|
d) |
Pēc Iestādes ieskatiem Iestāde, ekspluatants vai apstiprinātā mācību organizācija, kas sniedz mācību kursu, salona apkalpes loceklim pēc tam, kad viņš ir beidzis sākotnējo mācību kursu un sekmīgi izturējis OPS 1.1025 minēto pārbaudi, izsniedz atestātu par drošības mācībām. |
|
e) |
Gadījumos, kad Iestāde pilnvaro ekspluatantu vai apstiprinātu mācību organizāciju izsniegt salona apkalpes loceklim atestātu par drošības mācībām, šādā atestātā skaidri norāda atsauci uz Iestādes apstiprinājumu. |
OPS 1.1010
Pārejas un atšķirību mācības
(Skat. OPS 1.1010 1. pielikumu)
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka ikviens kabīnes apkalpes loceklis ir pabeidzis atbilstošu pārejas un atšķirību mācību kursu saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem un vismaz tos priekšmetus, kas uzskaitīti OPS 1.1010 1. pielikumā. Mācību kurss ir izklāstīts darbības rokasgrāmatā. Mācību kursa programmu un struktūru iepriekš apstiprina Iestāde.
|
|
b) |
Ekspluatants nosaka pārejas un atšķirību mācību saturu, ņemot vērā salona apkalpes locekļa agrākās mācības, kādas reģistrētas salona apkalpes locekļa mācību dokumentācijā, kas paredzēta ar OPS 1.1035. |
|
c) |
Neskarot OPS 1.995 c) apakšpunkta prasības, sākotnējo mācību (OPS 1.1005) un pārejas un atšķirību mācību (OPS 1.1010) saistītos elementus var apvienot. |
|
d) |
Ekspluatants nodrošina, ka:
|
|
e) |
Ekspluatants nodrošina, ka, katrs salona apkalpes loceklis, pirms to pirmo reizi norīko veikt darba pienākumus, pabeidz ekspluatanta CRM mācības un lidmašīnas tipa CRM saskaņā ar OPS 1.1010 j) apakšpunkta 1. pielikumu. Salona apkalpes locekļi, kas jau strādā pie ekspluatanta kā salona apkalpes locekļi un nav agrāk beiguši ekspluatanta CRM mācības, beidz šīs mācības līdz nākamajām obligātajām periodiskajām mācībām un pārbaudei saskaņā ar OPS 1.1010 j) apakšpunkta 1. pielikumu, tostarp lidmašīnas tipa CRM, ja vajadzīgs. |
OPS 1.1012
Iepazīšanas lidojumi
Ekspluatants nodrošina, ka pēc pārejas mācību beigšanas katrs salona apkalpes loceklis, pirms sākt darbu kā vienam no OPS 1.990 paredzētā minimālā salona apkalpes locekļu skaita, veic vajadzīgos iepazīšanas lidojumus.
OPS 1.1015
Periodiskās mācības
(Skat. OPS 1.1015 1. pielikumu)
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka ikviens kabīnes apkalpes loceklis iziet periodiskās mācības, kas ietver katram apkalpes loceklim uzticētās darbības parastajās un ārkārtas procedūrās un vingrinājumus, kas attiecas uz to lidmašīnas tipu(-iem) un/vai variantu(-iem), kur šie apkalpes locekļi strādā saskaņā ar OPS 1.1015 1. pielikumu. |
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, ka Iestādes apstiprinātajā periodisko mācību programmā ir ietvertas teorētiskās un praktiskās mācības kopā ar individuālo praksi, kā paredzēts OPS 1.1015 1. pielikumā. |
|
c) |
Periodisko mācību un ar to saistīto OPS 1.1025 noteikto pārbaužu derīguma termiņš ir 12 kalendārie mēneši papildus izdošanas mēneša atlikušajai daļai. Ja atestāts izdots iepriekšējās pārbaudes derīguma termiņa beidzamo trīs mēnešu laikā, tad derīguma termiņš sniedzas no izdošanas datuma līdz 12 kalendāro mēnešu beigām, sākot no iepriekšējās pārbaudes derīguma termiņa beigu datuma. |
OPS 1.1020
Atsvaidzināšanas mācības
(Skat. OPS 1.1020 1. pielikumu)
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka ikviens salona apkalpes loceklis, kas nav pildījis savus ar lidojumiem saistītos pienākumus ilgāk kā 6 mēnešus, bet kam vēl nav beidzies iepriekšējās pārbaudes derīguma termiņš saskaņā ar OPS 1.1025 b) apakšpunkta 3) daļu, pabeidz darbības rokasgrāmatā paredzēto atsvaidzināšanas mācību kursu atbilstīgi OPS 1.1020 1. pielikumam. |
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, ka salona apkalpes loceklis, kas ir veicis savus ar lidojumiem saistītos pienākumus, taču iepriekšējo 6 mēnešu laikā nav pildījis pienākumus konkrētā tipa lidmašīnā kā salona apkalpes loceklis, kā noteikts OPS 1.990 b) apakšpunktā, pirms uzņemties šādus pienākumus minētā tipa lidmašīnā vai nu:
|
OPS 1.1025
Pārbaudes
|
a) |
Pēc Iestādes ieskatiem Iestāde, ekspluatants vai apstiprinātā mācību organizācija, kas sniedz mācību kursu, nodrošina, ka OPS 1.1005, 1.1010, 1.1015 un 1.1020 paredzēto mācību laikā vai pēc to beigšanas katram salona apkalpes loceklim veic pārbaudi saņemto mācību apjomā, lai apstiprinātu viņa profesionalitāti parasto un ārkārtas drošības pienākumu veikšanā. Pēc Iestādes ieskatiem Iestāde, ekspluatants vai apstiprinātā mācību organizācija, kas sniedz mācību kursu, nodrošina, ka personāls, kas veic šīs pārbaudes, ir atbilstoši kvalificēts. |
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, ka ikvienam salona apkalpes loceklim veic šādas pārbaudes:
|
OPS 1.1030
Vairāku lidmašīnu tipu vai variantu ekspluatācija
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka katrs salona apkalpes loceklis strādā ne vairāk kā trīs tipu lidmašīnās, tomēr ar Iestādes apstiprinājumu salona apkalpes loceklis var strādāt četru tipu lidmašīnās, ar nosacījumu, ka vismaz divos no šiem tipiem:
|
|
b) |
Iepriekšējā a) apakšpunkta izpratnē lidmašīnas tipa variantus uzskata par atšķirīgiem tipiem, ja tie nav līdzīgi visos šeit uzskaitītajos aspektos:
|
OPS 1.1035
Mācību dokumentācija
Ekspluatants:
|
(1) |
uztur visu OPS 1.1005, 1.1010, 1.1015, 1.1020 un 1.1025 paredzēto mācību un pārbaužu dokumentāciju; un |
|
(2) |
saglabā drošības mācību beigšanas atestātu kopijas; un |
|
(3) |
regulāri atjaunina informāciju mācību dokumentācijā un medicīnisko apskašu un vērtējumu dokumentācijā, mācību ierakstos norādot veikto pārejas, atšķirību un periodisko mācību datumu un saturu; un |
|
(4) |
pēc salona apkalpes locekļa pieprasījuma nodrošina viņam piekļuvi visai pieejamai sākotnējo, pārejas un periodisko mācību un pārbaužu dokumentācijai. |
OPS 1.1005 1. pielikums
Sākotnējās drošības mācības
Priekšmetu minimums, kas jāiekļauj OPS 1.1005 paredzēto sākotnējo drošības mācību kursā ir šāds:
|
a) |
uguns un dūmu mācības:
|
|
b) |
Mācības izdzīvošanā uz ūdens. Reāla individuālo peldēšanas līdzekļu uzvilkšana un lietošana ūdenī. Pirms pirmo reizi sākt darbu lidmašīnā, kurā ir glābšanas plosti vai citas līdzīgas ierīces, jāsniedz mācības šo ierīču lietošanā, kā arī reāla prakse ūdenī. |
|
c) |
Izdzīvošanas mācības. Izdzīvošanas mācības ir piemērotas ekspluatācijas apgabaliem (piemēram, polārie apgabali, tuksnesis, džungļi vai jūrā). |
|
d) |
Medicīniskie jautājumi un pirmā palīdzība:
|
|
e) |
Darbs ar pasažieriem:
|
|
f) |
Saziņa. Mācības jāuzsver, cik svarīga ir efektīva saziņa starp salona apkalpi un lidojumu apkalpi, tostarp metodes, kopēja valoda un terminoloģija. |
|
g) |
Disciplīna un atbildība:
|
|
h) |
apkalpes darba optimizācija.
|
OPS 1.1010 1. pielikums
Pārejas un atšķirību mācības
|
a) |
Vispārējas prasības: Ekspluatants nodrošina, ka:
|
|
b) |
uguns un dūmu mācības: Ekspluatants nodrošina, ka:
|
|
c) |
Durvju un izeju ekspluatācija: Ekspluatants nodrošina, ka:
|
|
d) |
Mācības avārijas trapa lietošanai: Ekspluatants nodrošina, ka:
|
|
e) |
Evakuācijas procedūras un citas ārkārtas situācijas: Ekspluatants nodrošina, ka:
|
|
f) |
Pūļa kontrole. Ekspluatants nodrošina, ka sniedz mācības par pūļa kontroles praktiskajiem aspektiem dažādās ārkārtas situācijās attiecīgajā lidmašīnas tipā. |
|
g) |
Pilota darbnespēja. Ekspluatants nodrošina, ka, ja vien minimālais lidojumu apkalpes locekļu skaits nav vairāk par divi, katram salona apkalpes loceklim iemāca lidojumu apkalpes locekļa darbnespējas gadījumā lietojamās procedūras un liek darbināt sēdvietu un drošības jostu mehānismus. Mācības lidojumu apkalpes locekļu skābekļa sistēmas un lidojumu apkalpes locekļu kontrolsaraksta, ja ekspluatanta SOP to paredz, izmantošanā veic ar praktisku demonstrāciju. |
|
h) |
Drošības ierīces. Ekspluatants nodrošina, ka ikvienam salona apkalpes loceklim sniedz realitātei tuvas mācības un demonstrē drošības iekārtu izvietojumu un lietojumu, tostarp šādām drošības ierīcēm:
|
|
i) |
Pasažieru instruktāža/drošības demonstrējumi. Ekspluatants nodrošina, ka veic mācības pasažieru sagatavošanai parastām un ārkārtas situācijām saskaņā ar OPS 1.285. |
|
j) |
apkalpes darba optimizācija. Ekspluatants nodrošina, ka:
|
OPS 1.1015 1. pielikums
Periodiskās mācības
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka periodiskās mācības vada attiecīgi kvalificēts personāls. |
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, ka katrus 12 kalendāros mēnešus praktiskās mācības ietver šādus jautājumus:
|
|
c) |
Ekspluatants nodrošina, ka ar intervālu, kas nepārsniedz 3 gadus, periodiskajās mācībās ietver arī šos jautājumus:
|
|
d) |
Ekspluatants nodrošina, ka salona apkalpes locekļu mācību kursā iekļauj visas attiecīgās III pielikuma, OPS 1, prasības. |
OPS 1.1020 1. pielikums
Atsvaidzināšanas mācības
Ekspluatants nodrošina, ka atsvaidzināšanas mācības vada attiecīgi kvalificētas personas un ka katra salona apkalpes locekļa mācībās ir vismaz šādi elementi:
|
(1) |
ārkārtas procedūras, tostarp pilota darbnespējas gadījumā; |
|
(2) |
evakuācijas procedūras, tostarp pūļa kontroles metodes; |
|
(3) |
visu parasto un avārijas izeju darbība un reāla atvēršana pasažieru evakuācijai gaisa kuģī vai attiecīgā mācību iekārtā; |
|
(4) |
visu pārējo izeju, tostarp pilotu kabīnes logu, darbības demonstrācija; un |
|
(5) |
avārijas ierīču, tostarp skābekļa sistēmu, izvietojums un lietošana, kā arī glābšanas vestu, pārnēsājamo skābekļa masku un elpošanas aizsargierīču uzvilkšana. |
OPS 1.1005/1.1010/1.1015 2. pielikums
Mācības
|
(1) |
CRM mācību programmu līdz ar CRM metodoloģiju un terminoloģiju iekļauj darbības rokasgrāmatā. |
|
(2) |
Turpmāk 1. tabulā ir norādīts, kādus CRM elementus iekļauj katrā no mācību veidiem. 1. tabula — CRM mācības
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
P APAKŠSADAĻA
ROKASGRĀMATAS, ŽURNĀLI UN IERAKSTI
OPS 1.1040
Vispārīgie noteikumi darbības rokasgrāmatām
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka darbības rokasgrāmatā ir visas ekspluatācijas personālam pienākumu veikšanai vajadzīgās instrukcijas un informācija. |
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, ka darbības rokasgrāmatas saturs, tostarp ar visiem grozījumiem un labojumiem, nav pretrunā Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) nosacījumiem vai citiem piemērojamiem noteikumiem un ir pieņemams Iestādei vai, kur piemērojams, Iestāde to ir apstiprinājusi. |
|
c) |
Ja Iestāde nav apstiprinājusi citādi vai ja citādi nav noteikts valsts normatīvajos aktos, ekspluatantam rokasgrāmata jāsagatavo angļu valodā. Papildus ekspluatants var tulkot un lietot šo rokasgrāmatu vai tās daļas citā valodā. |
|
d) |
Ja ekspluatantam rodas vajadzība izdot jaunas darbības rokasgrāmatas vai lielas to daļas/sējumus, viņam jāievēro c) apakšpunkta noteikumi iepriekš. |
|
e) |
Ekspluatants var izdot darbības rokasgrāmatu atsevišķos sējumos. |
|
f) |
Ekspluatants nodrošina, ka visam ekspluatācijas personālam ir ērti pieejams katrs rokasgrāmatas tās daļas eksemplārs, kas attiecas uz viņa pienākumiem. Papildus ekspluatants katram apkalpes loceklim piešķir personīgu rokasgrāmatas A un B daļu eksemplāru vai izvilkumus, kas vajadzīgi personīgām studijām. |
|
g) |
Ekspluatants nodrošina, ka darbības rokasgrāmatā izdara grozījumus vai labojumus, tādējādi atjauninot tajā ietvertās instrukcijas un informācijas. Ekspluatants nodrošina, ka viss ekspluatanta personāls iepazīstas ar grozījumiem, kas attiecas uz viņu pienākumiem. |
|
h) |
Katrs darbības rokasgrāmatas vai attiecīgo tās daļu turētājs nodrošina tās atjaunināšanu ar grozījumiem vai labojumiem, ko veicis ekspluatants. |
|
i) |
Ekspluatants pirms plānoto grozījumu un labojumu spēkā stāšanās nosūta tos Iestādei. Ja grozījums skar tādu rokasgrāmatas daļu, kas jāapstiprina saskaņā ar OPS, šo apstiprinājumu iegūst, pirms grozījums stājas spēkā. Ja drošības apsvērumu dēļ vajadzīgi steidzami grozījumi vai labojumi, tos var publicēt un piemērot nekavējoties, ar nosacījumu, ka pieteikums attiecīgā apstiprinājuma saņemšanai ir iesniegts. |
|
j) |
Ekspluatants veic visus Iestādes pieprasītos grozījumus un labojumus. |
|
k) |
Ekspluatantam jānodrošina, ka informāciju no apstiprinātiem dokumentiem un visus grozījumus šādos apstiprinātos dokumentos precīzi atspoguļo darbības rokasgrāmatā un ka darbības rokasgrāmatā nav informācijas, kas ir pretrunā jebkuriem apstiprinātiem dokumentiem. Tomēr šī prasība neaizliedz ekspluatantam izmantot piesardzīgākus datus un procedūras. |
|
l) |
Ekspluatantam jānodrošina, ka darbības rokasgrāmatas saturs ir tādā formā, lai to varētu lietot bez grūtībām. Rokasgrāmatas struktūrā ievēro cilvēka faktora principus. |
|
m) |
Iestāde var atļaut ekspluatantam visu darbības rokasgrāmatu vai tās daļu sniegt citā formātā, nevis drukātu uz papīra. Šādos gadījumos jānodrošina pieņemams pieejamības, lietojamības un uzticamības līmenis. |
|
n) |
Darbības rokasgrāmatas saīsinātas formas izmantošana neatbrīvo ekspluatantu no OPS 1.130 prasībām. |
OPS 1.1045
Darbības rokasgrāmatas struktūra un saturs
(Skat. OPS 1.1045 1. pielikumu)
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka darbības rokasgrāmatai ir šāda galvenā struktūra:
|
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, ka darbības rokasgrāmatas saturs atbilst OPS 1.1045 1. pielikuma prasībām un attiecas uz ekspluatācijas reģionu un raksturu. |
|
c) |
Ekspluatants nodrošina, ka darbības rokasgrāmatas detalizēta struktūra ir Iestādei pieņemama. |
OPS 1.1050
Lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmata
Ekspluatantam ir spēkā esoša lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmata vai tai līdzvērtīgs dokuments katrai lidmašīnai, kuru tas ekspluatē.
OPS 1.1055
Lidojuma žurnāls
|
a) |
Ekspluatants par katru lidojumu saglabā lidojuma žurnāla formā šādu informāciju:
|
|
b) |
Iestāde ekspluatantam var atļaut nelietot lidojuma žurnālu vai kādu tā daļu, ja attiecīgā informācija ir pieejama citos dokumentos. |
|
c) |
Ekspluatants nodrošina, ka visus ierakstus veic vienlaicīgi un ka tie nav viegli izdzēšami. |
OPS 1.1060
Operatīvais lidojuma plāns
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka izmantotajā operatīvajā lidojuma plānā un lidojuma laikā veiktajos ierakstos ir šādi punkti:
|
|
b) |
Punktus, par kuriem informācija ir viegli pieejama citos dokumentos vai no cita pieņemama avota, vai kuri nav būtiski konkrētajam lidojuma tipam, no operatīvā lidojuma plāna var izlaist. |
|
c) |
Ekspluatants nodrošina, ka operatīvais lidojuma plāns un tā izmantošana ir aprakstīta darbības rokasgrāmatā. |
|
d) |
Ekspluatants nodrošina, ka visus ierakstus operatīvajā lidojuma plānā veic vienlaicīgi un ka tie nav viegli izdzēšami. |
OPS 1.1065
Dokumentu saglabāšanas ilgums
Ekspluatants nodrošina, ka visus ierakstus un visu svarīgo ekspluatācijas un tehniskā informāciju katram atsevišķam lidojumam saglabā tik ilgi, cik noteikts OPS 1.1065 1. pielikumā.
OPS 1.1070
Ekspluatanta nepārtraukta lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojums
Ekspluatantam ir pašreizējs apstiprināts nepārtraukta lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojums, kā noteikts M daļas M.A.704. iedaļā.
OPS 1.1071
Lidmašīnas tehniskais žurnāls
Ekspluatants uztur lidmašīnas tehnisko žurnālu, kā noteikts OPS 1.915.
OPS 1.1045 1. pielikums
Darbības rokasgrāmatas saturs
Ekspluatants nodrošina, ka darbības rokasgrāmatā ir šāda informācija:
A VISPĀRĪGI/PAMATA JAUTĀJUMI
0. DARBĪBAS ROKASGRĀMATAS ADMINISTRĒŠANA UN KONTROLE
0.1. Ievads
|
a) |
Paziņojums, ka rokasgrāmata atbilst visu piemērojamo normatīvo aktu prasībām un piemērojamās gaisa kuģa ekspluatanta apliecības noteikumiem un nosacījumiem. |
|
b) |
Paziņojums, ka rokasgrāmatā ir ekspluatācijas instrukcijas, kas jāievēro attiecīgajam personālam. |
|
c) |
Rokasgrāmatas daļu uzskaitījums, īss to satura, piemērošanas sfēras un lietojuma apraksts. |
|
d) |
Rokasgrāmatas lietošanai vajadzīgo terminu un vārdu skaidrojumi un definīcijas. |
0.2. Grozījumu un labojumu sistēma
|
a) |
Ziņas par personu(-ām), kas atbild par grozījumu un labojumu izstrādi un ievietošanu. |
|
b) |
Grozījumu un labojumu saraksts ar ievietošanas datumiem un spēkā stāšanās datumiem. |
|
c) |
Paziņojums, ka ar roku rakstīti grozījumi un labojumi nav atļauti, izņemot situācijas, kad tūlītējs grozījums vai labojums vajadzīgs drošības apsvērumu dēļ. |
|
d) |
Lappušu anotēšanas sistēmas apraksts un to spēkā stāšanās datumi. |
|
e) |
Spēkā esošo lappušu saraksts. |
|
f) |
Piezīmes par grozījumiem (teksta lappusēs un, ciktāl tas praktiski iespējams, shēmās un diagrammās). |
|
g) |
Pagaidu labojumi. |
Rokasgrāmatu, grozījumu un labojumu izplatīšanas sistēmas apraksts.
1. ORGANIZĀCIJA UN ATBILDĪBA
|
1.1. |
Organizācijas struktūra. Organizācijas struktūras apraksts, tostarp uzņēmuma vispārīgā struktūrshēma un ekspluatācijas nodaļas struktūrshēma. Struktūrshēmā jāataino ekspluatācijas nodaļas saistība ar pārējām uzņēmuma nodaļām. Jo īpaši jānorāda visas tās struktūrvienību, nodaļu u.c. savstarpējās subordinācijas un atskaitīšanās līnijas, kas attiecas uz lidojumu ekspluatācijas drošību. |
|
1.2. |
Atbildīgās amatpersonas. Katras par lidojumu ekspluatāciju, tehniskās apkopes sistēmu, apkalpju mācībām un ekspluatāciju uz zemes atbildīgās amatpersonas, kas paredzēta OPS 1.175 i) apakšpunktā, vārds un uzvārds. Iekļauj arī viņu funkciju un atbildības aprakstu. |
|
1.3. |
Vadošā ekspluatācijas personāla atbildība un pienākumi. To vadošā ekspluatācijas personāla pienākumu, atbildības un pilnvaru apraksts, kas attiecas uz lidojumu ekspluatācijas drošību un atbilstību piemērojamajiem normatīviem. |
|
1.4. |
Komandiera pilnvaras, pienākumi un atbildība. Paziņojums, kas nosaka komandiera pilnvaras, pienākumus un atbildību. |
|
1.5. |
Apkalpes locekļu, kas nav komandieri, pienākumi un atbildība. |
2. EKSPLUATĀCIJAS KONTROLE UN UZRAUDZĪBA
|
2.1. |
Ekspluatācijas uzraudzība, ko veic ekspluatants. Ekspluatanta veiktās ekspluatācijas uzraudzības sistēmas apraksts (skat. OPS 1.175 g) apakšpunktu). Tajā jāparāda, kā uzrauga lidojumu ekspluatācijas drošību un personāla kvalifikāciju. Jo īpaši jāapraksta procedūras, kas saistītas ar šādiem jautājumiem:
|
|
2.2. |
Papildu ekspluatācijas instrukciju un informācijas izsludināšanas sistēma. Jebkuras sistēmas, kas paredzēta tādas darbības rokasgrāmatā neiekļautas papildu informācijas izsludināšanai, kurai var būt ietekme uz ekspluatāciju, apraksts. Iekļauj arī ziņas par šīs informācijas piemērojamību un personām, kas atbild par tās izsludināšanu. |
|
2.3. |
Negadījumu novēršanas un lidojumu drošības programma. Lidojumu drošības programmas galveno aspektu apraksts. |
|
2.4. |
Operatīvā kontrole. Vajadzīgo procedūru un atbildību apraksts operatīvās kontroles veikšanai attiecībā uz lidojumu drošību. |
|
2.5. |
Iestādes pilnvaras. Iestādes pilnvaru apraksts un ieteikumi darbiniekiem, kā atvieglot Iestādes personāla veiktās pārbaudes. |
3. KVALITĀTES PĀRVALDĪBAS SISTĒMA
Pieņemtās kvalitātes pārvaldības sistēmas apraksts, iekļaujot vismaz:
|
a) |
kvalitātes politiku; |
|
b) |
kvalitātes pārvaldības sistēmas organizācijas aprakstu; un |
|
c) |
pienākumu un atbildības sadali. |
4. APKALPES SASTĀVS
|
4.1. |
Apkalpes sastāvs. Apkalpes sastāva noteikšanas metodes apraksts, ņemot vērā šādus faktorus:
|
|
4.2. |
Komandiera iecelšana. Komandiera iecelšanai piemērojamie noteikumi. |
|
4.3. |
Lidojumu apkalpes rīcībnespēja. Instrukcija par komandiera pienākumu pārejas secību lidojumu apkalpes rīcībnespējas gadījumā. |
|
4.4. |
Vairāk nekā viena tipa lidmašīnu ekspluatācija. Paziņojums ar norādījumu, kuras lidmašīnas uzskatāmas par viena tipa lidmašīnām nolūkā:
|
5. KVALIFIKĀCIJAS PRASĪBAS
|
5.1. |
Apraksts par ekspluatācijas personāla pienākumu veikšanai vajadzīgajām apliecībām, kategoriju(-ām), kvalifikāciju/kompetenci (piem., maršrutiem un lidlaukiem), pieredzi, mācībām, pārbaudēm un neseno darbību. Jāņem vērā lidmašīnas tips, ekspluatācijas veids un apkalpes sastāvs. |
|
5.2. |
Lidojumu apkalpe.
|
|
5.3. |
Salona apkalpe.
|
|
5.4. |
Mācību, pārbaužu un uzraudzības personāls.
|
|
5.5. |
Pārējais ekspluatācijas personāls. |
6. PIESARDZĪBAS PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ APKALPES VESELĪBU
|
6.1. |
Piesardzības pasākumi attiecībā uz apkalpes veselību. Attiecīgie noteikumi un norādījumi apkalpes locekļiem attiecībā uz veselību, tostarp:
|
7. LIDOJUMA LAIKA IEROBEŽOJUMI
|
7.1. |
Lidojuma un darba laika ierobežojumi un atpūtas prasības. Ekspluatanta izstrādāta shēma saskaņā ar piemērojamām prasībām. |
|
7.2. |
Lidojuma un darba laika ierobežojumu pārsniegšana un/vai atpūtas periodu samazināšana. Apstākļi, kādos var pārsniegt lidojuma un darba laiku vai saīsināt atpūtas periodus, un izmantojamās procedūras šo izmaiņu paziņošanai. |
8. EKSPLUATĀCIJAS PROCEDŪRAS
8.1. Lidojuma sagatavošanas instrukcijas. Kā piemērojams attiecīgajai ekspluatācijai:
|
8.1.1. |
Minimālie lidojuma augstumi. Minimālo augstumu noteikšanas un piemērošanas metodes apraksts, tostarp:
|
|
8.1.2. |
Kritēriji un atbildība lidlauku izmantošanas atļauju piešķiršanā, ievērojot piemērojamās D, E, F, G, H, I un J apakšsadaļas prasības. |
|
8.1.3. |
Lidlauka ekspluatācijas minimumu noteikšanas metodes. Lidlauka ekspluatācijas minimuma noteikšanas metode IFR lidojumiem saskaņā ar OPS 1 E apakšsadaļu. Sniedz atsauci uz procedūrām redzamības un/vai redzamības uz skrejceļa noteikšanai un pilotu novērotās faktiskās redzamības, paziņotās redzamības un paziņotās redzamības uz skrejceļa piemērošanai. |
|
8.1.4. |
Maršruta ekspluatācijas minimumi VFR lidojumiem vai VFR lidojumu posmiem un, ja izmanto viendzinēja lidmašīnas, instrukcijas maršruta izvēlei, ievērojot tādu virsmu pieejamību, kur iespējama droša piespiedu nosēšanās. |
|
8.1.5. |
Lidlauka un maršruta ekspluatācijas minimumu sniegšana un piemērošana. |
|
8.1.6. |
Meteoroloģiskās informācijas interpretācija. Skaidrojošs materiāls par MET prognožu un MET ziņojumu atšifrēšanu, tostarp apstākļus raksturojošu izteicienu interpretāciju. |
|
8.1.7. |
Pārvadājamā degvielas, eļļas un ūdens metanola daudzuma noteikšana. Metodes, ar kuru palīdzību lidojuma laikā nosaka un uzrauga līdzi vedamo degvielas, eļļas un ūdens metanola daudzumu. Šajā nodaļā jāiekļauj arī instrukcijas par lidmašīnā pārvadājamā šķidruma mērīšanu un sadali. Šādās instrukcijās jāņem vērā visi apstākļi, kas lidojumā var gadīties, tostarp pārplānošanas iespēja lidojuma laikā un viena vai vairāku lidmašīnas elektrības ģeneratoru atteice. Jāapraksta arī sistēma degvielas un eļļas izmantošanas ierakstu veikšanai. |
|
8.1.8. |
Masa un smaguma centrs. Vispārīgie masas un smaguma centra principi, tostarp:
|
|
8.1.9. |
ATS lidojuma plāns. Gaisa satiksmes servisa lidojuma plāna sagatavošanas un iesniegšanas procedūras un atbildība. Starp faktoriem, kas jāņem vērā, ir kā atsevišķu, tā daudzkārtēju lidojumu plānu iesniegšanas veids. |
|
8.1.10. |
Operatīvais lidojuma plāns. Operatīvā lidojuma plāna sagatavošanas un iesniegšanas procedūras un atbildība. Jāapraksta operatīvā lidojuma plāna izmantošana, tostarp jāsniedz pašlaik lietoto operatīvā lidojuma plāna formātu paraugi. |
|
8.1.11. |
Ekspluatanta lidmašīnas tehniskais žurnāls. Jāapraksta atbildība par ekspluatanta lidmašīnas tehnisko žurnālu, kā arī tā lietošana, tostarp jāsniedz lietoto formātu paraugi. |
|
8.1.12. |
Pārvadājamo dokumentu, veidlapu un papildu informācijas saraksts. |
8.2. Instrukcijas par apkalpošanu uz zemes
|
8.2.1. |
Degvielas procedūras. Degvielas procedūru apraksts, tostarp:
|
|
8.2.2. |
Lidmašīnas, pasažieru un kravas apkalpošanas procedūras saistībā ar drošību. Rīcības procedūru, ko izmanto pasažieru izvietošanā un pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas laikā, un lidmašīnas iekraušanas un izkraušanas laikā, apraksts. Tāpat jāapraksta arī citas procedūras, kuru nolūks ir panākt drošību, kamēr lidmašīna atrodas pie trapa. Rīcības procedūrās jābūt šādiem punktiem:
|
|
8.2.3. |
Procedūras iekāpšanas atteikumam. Procedūras, lai nodrošinātu, ka personām, kas šķiet iereibušas vai kuru uzvedība vai fiziskais stāvoklis liecina, ka tās ir medikamentu iespaidā, izņemot medicīnas pacientus ar attiecīgu aprūpi, iekāpšanu atsaka. Tas neattiecas uz medicīnas pacientiem ar attiecīgu aprūpi. |
|
8.2.4. |
Atledošanas un ledus novēršanas pasākumi uz zemes. Atledošanas un ledus novēršanas pasākumu politikas un procedūru apraksts lidmašīnām, kas atrodas uz zemes. Tajā ietver aprakstus par apledojuma un citu sārņu veidiem un iespaidu uz lidmašīnu, tai stāvot, manevrējot pa zemi un paceļoties. Papildus jāapraksta izmantoto šķidrumu veidi, tostarp minot:
|
8.3. Lidojumu procedūras
|
8.3.1. |
VFR/IFR politika. Politikas apraksts par to, kā atļauj veikt lidojumus saskaņā ar VFR vai pieprasa veikt lidojumus saskaņā ar IFR, vai vienu maina pret otru. |
|
8.3.2. |
Navigācijas procedūras. Visu to navigācijas procedūru apraksts, kas attiecas uz ekspluatācijas veidu(-iem) un reģionu(-iem). Jāņem vērā:
|
|
8.3.3. |
Altimetra iestatīšanas procedūras, tostarp, vajadzības gadījumā,
|
|
8.3.4. |
Augstuma brīdināšanas sistēmas procedūras. |
|
8.3.5. |
Zemes tuvuma brīdināšanas sistēma/Brīdināšanas sistēma sadursmes ar zemi novēršanai. Vajadzīgās procedūras un instrukcijas, lai novērstu sadursmi ar zemes reljefu kontrolēta lidojuma laikā, tostarp straujas augstuma samazināšanas ierobežojumi, atrodoties tuvu zemes virsmai (attiecīgās prasības mācībām ir iekļautas D.2.1). |
|
8.3.6. |
TCAS/ACAS lietošanas politika un procedūras. |
|
8.3.7. |
Degvielas kontroles politika un procedūras lidojuma laikā. |
|
8.3.8. |
Nelabvēlīgi un potenciāli bīstami atmosfēras apstākļi. Procedūras ekspluatācijai nelabvēlīgos vai potenciāli bīstamos atmosfēras apstākļos un/vai procedūras, kā izvairīties no šādiem apstākļiem, tostarp:
|
|
8.3.9. |
Ierosinātā turbulence. Ierosinātās turbulences atdalīšanas kritēriji, ņemot vērā lidmašīnu tipus, vēju un skrejceļa izvietojumu. |
|
8.3.10. |
Apkalpes locekļi savās darba vietās. Prasības apkalpes darbiniekiem ieņemt savas noteiktās darba vietas vai sēdvietas dažādās lidojuma fāzēs vai kad vien tas uzskatāms par vajadzīgu drošības interesēs, kā arī iekļaujot procedūras kontrolētai atpūtai pilotu kabīnē. |
|
8.3.11. |
Drošības jostu lietošana apkalpei un pasažieriem. Prasības apkalpes locekļiem un pasažieriem lietot drošības jostas un/vai plecu siksnas dažādās lidojuma fāzēs vai kad vien tas uzskatāms par vajadzīgu drošības interesēs. |
|
8.3.12. |
Iekļūšana pilotu kabīnē. Nosacījumi tādu personu iekļūšanai pilotu kabīnē, kas nav lidojumu apkalpes locekļi. Jāiekļauj arī politika attiecībā uz Iestādes inspektoru iekļūšanu. |
|
8.3.13. |
Brīvo apkalpes sēdekļu izmantošana. Nosacījumi un procedūras brīvo apkalpes sēdekļu izmantošanai. |
|
8.3.14. |
Apkalpes locekļu rīcībnespēja. Procedūras, kas jāievēro lidojumā apkalpes locekļu rīcībnespējas gadījumā. Jāiekļauj arī dažādu rīcībnespējas veidu piemēri un līdzekļi to atpazīšanai. |
|
8.3.15. |
Salona drošības prasības. Procedūras, kurās ietilpst:
|
|
8.3.16. |
Pasažieru instruktāžas procedūras. Pasažieru instruktāžas saturs, līdzekļi un laiks saskaņā ar OPS 1.285. |
|
8.3.17. |
Procedūras lidmašīnām, ko ekspluatē ar nepieciešamajām kosmiskās vai saules radiācijas noteikšanas ierīcēm. Procedūras kosmiskās vai saules radiācijas noteikšanas ierīču lietošanai un to rādījumu reģistrēšanai, tostarp darbības, ko veic, ja tiek pārsniegtas darbības rokasgrāmatā noteiktās robežvērtības. Papildus arī procedūras, tostarp ATS procedūras, kas jāievēro gadījumos, ja pieņem lēmumu nolaisties vai mainīt maršrutu. |
|
8.3.18. |
Autopilota un autojaudas izmantošanas politika. |
|
8.4. |
Ekspluatācija visos laika apstākļos. Ar ekspluatāciju visos laika apstākļos saistīto ekspluatācijas procedūru apraksts (skat. arī OPS D un E apakšsadaļu). |
|
8.5. |
ETOPS. ETOPS ekspluatācijas procedūru apraksts. |
|
8.6. |
Minimālā ierīču komplekta un konfigurācijas noviržu saraksta(-u) lietošana. |
8.7. Nekomerciālie lidojumi. Procedūras un ierobežojumi:
|
a) |
mācību lidojumiem; |
|
b) |
izmēģinājuma lidojumiem; |
|
c) |
piegādes lidojumiem; |
|
d) |
pārtransportēšanas lidojumiem; |
|
e) |
demonstrācijas lidojumiem; un |
|
f) |
pozicionēšanas lidojumiem, tostarp norādot, kādas personas var pārvadāt šādos lidojumos. |
8.8. Prasības attiecībā uz skābekli.
|
8.8.1. |
Skaidrojums par apstākļiem, kādos jānodrošina un jāizmanto skābeklis. |
|
8.8.2. |
Prasības attiecībā uz skābekli, kas vajadzīgs:
|
9. BĪSTAMAS KRAVAS UN IEROČI
|
9.1. |
Informācija, instrukcijas un vispārīgi norādījumi par bīstamu kravu transportēšanu, tostarp:
|
|
9.2. |
Nosacījumi, saskaņā ar kuriem var pārvadāt ieročus, kaujas munīciju un sporta ieročus. |
10. DROŠĪBA
|
10.1. |
Drošības instrukcijas un norādījumi, kas nav konfidenciāli un kuros jāiekļauj ekspluatācijas personāla pilnvaras un atbildība. Jāietver arī politika un procedūras par rīcību, ja lidmašīnā tiek veikti tādi noziegumi kā nelikumīga iejaukšanās, sabotāža, spridzināšanas draudi un gaisa pirātisms, kā arī par ziņošanu par šiem noziegumiem. |
|
10.2. |
Preventīvu drošības pasākumu un mācību apraksts. Piezīme: atsevišķas drošības instrukciju un norādījumu daļas var būt konfidenciālas. |
11. RĪCĪBA ATGADĪJUMU LAIKĀ, INFORMĒŠANA UN ZIŅOŠANA PAR TIEM
Procedūras rīcībai atgadījumu laikā, informēšanai un ziņošanai par tiem. Šajā sadaļā jāiekļauj:
|
a) |
atgadījumu definīcijas un visu iesaistīto personu konkrētā atbildība; |
|
b) |
Veidlapu, ko izmanto, lai ziņotu par dažādiem atgadījumiem, attēli (vai pašu veidlapu kopijas), instrukcijas par to aizpildīšanu, adreses, kurp tās būtu jāsūta, un šīm darbībām atvēlētais laiks; |
|
c) |
Ja notiek nelaimes gadījums, apraksti par to, kādas aviokompānijas nodaļas, iestādes un citas organizācijas ir jāinformē, kā tas jādara un kādā secībā; |
|
d) |
procedūras gaisa satiksmes apkalpošanas dienestu vienību mutiskai informēšanai par starpgadījumiem, kas saistīti ar ACAS RA, putnu draudiem, bīstamām kravām un bīstamiem apstākļiem; |
|
e) |
procedūras rakstisku ziņojumu iesniegšanai par gaisa satiksmes starpgadījumiem, ACAS RA, sadursmēm ar putniem, starpgadījumiem vai nelaimes gadījumiem ar bīstamām kravām un par nelikumīgu iejaukšanos; |
|
f) |
ziņošanas procedūras, lai nodrošinātu atbilstību OPS 1.085 b) apakšpunktam un 1.420. Šajās procedūrās jāiekļauj ar iekšējo drošību saistītas ziņošanas procedūras, kas jāievēro apkalpes locekļiem un kas ir izstrādātas, lai nodrošinātu, ka komandieri nekavējoties informē par jebkuru starpgadījumu, kas ir apdraudējis vai būtu varējis apdraudēt drošību lidojumu laikā, un ka viņam sniedz visu būtisko informāciju. |
12. GAISA NOTEIKUMI
Gaisa noteikumi, tostarp:
|
a) |
vizuālo un instrumentālo lidojumu noteikumi; |
|
b) |
gaisa noteikumu teritoriālā piemērošana; |
|
c) |
sakaru procedūras, tostarp COM atteices procedūras; |
|
d) |
ar civilo lidmašīnu pārtveršanu saistītā informācija un instrukcijas; |
|
e) |
apstākļi, kādos jāveic pastāvīga radio uzraudzība; |
|
f) |
signāli; |
|
g) |
ekspluatācijā izmantojamā laika atskaites sistēmas; |
|
h) |
ATC atļaujas, lidojuma plāna stingra ievērošana un ziņojumi par atrašanās vietu; |
|
i) |
vizuālie brīdinājuma signāli lidmašīnām, kas bez atļaujas lido ierobežotā, aizliegtā vai bīstamā lidojumu zonā vai tuvojas tai; |
|
j) |
procedūras pilotiem, kas redz nelaimes gadījumu vai uztver pārraidītus briesmu signālus; |
|
k) |
zemes/gaisa vizuālie kodi, kas jālieto dzīvi palikušajiem, signalizācijas līdzekļu apraksts un lietošana; un |
|
l) |
briesmu un avārijas signāli. |
13. NOMA
Nomas ekspluatācijas pasākumu, ar to saistīto procedūru un vadības atbildības apraksts.
B LIDMAŠĪNAS EKSPLUATĀCIJAS JAUTĀJUMI, KAS SAISTĪTI AR KONKRĒTO TIPU
Ņemot vērā atšķirības starp tipiem un tipu variantiem, ir sadaļas ar šādiem virsrakstiem.
0. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA UN MĒRVIENĪBAS
|
0.1. |
Vispārīga informācija (piem., lidmašīnas gabarīti), tostarp apraksts par mērvienībām, ko izmanto attiecīgā lidmašīnas tipa ekspluatācijā, un konvertēšanas tabulas. |
1. IEROBEŽOJUMI
|
1.1. |
Sertificēto ierobežojumu un piemērojamo ekspluatācijas ierobežojumu apraksts, tostarp:
|
2. PARASTĀS PROCEDŪRAS
|
2.1. |
Apkalpei uzticētās parastās procedūras un pienākumi, attiecīgās kontrolkartes, kontrolkaršu izmantošanas sistēma un paziņojums par vajadzīgajām koordinācijas procedūrām starp lidojumu apkalpi un salona apkalpi. Jāiekļauj šādas parastās procedūras un pienākumi:
|
3. ĀRKĀRTAS UN AVĀRIJAS PROCEDŪRAS
|
3.1. |
Apkalpei uzticētās ārkārtas un avārijas procedūras un pienākumi, attiecīgās kontrolkartes, kontrolkaršu izmantošanas sistēma un paziņojums par vajadzīgajām koordinācijas procedūrām starp lidojumu apkalpi un salona apkalpi. Jāiekļauj šādas ārkārtas un avārijas procedūras un pienākumi:
|
4. TEHNISKIE RAKSTUROJUMI
|
4.0. |
Tehniskos raksturojumus nodrošina tādā formā, lai tos varētu izmantot bez grūtībām. |
|
4.1. |
Tehnisko raksturojumu dati. Jāiekļauj tehnisko raksturojumu materiāli, kas nodrošina atbilstību OPS 1 F, G, H un I apakšsadaļā izklāstītajām tehnisko raksturojumu prasībām, lai varētu noteikt:
|
|
4.1.1. |
Papildu dati par lidojumiem apledojuma apstākļos. Jāiekļauj jebkuri sertificēti tehniskie raksturlielumi, kas saistīti ar pieļaujamo konfigurāciju vai novirzi no konfigurācijas, piemēram, nestrādājošu pretslīdēšanas ierīci. |
|
4.1.2. |
Ja apstiprinātajā lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatā nav iekļauti attiecīgajai tehnisko raksturojumu klasei noteiktie tehnisko raksturojumu dati, jāiekļauj citi Iestādei pieņemami dati. Kā alternatīva darbības rokasgrāmatā var būt norāde uz citiem lidmašīnas ekspluatācijas rokasgrāmatā iekļautiem apstiprinātiem datiem, ja šādus datus, visticamāk, neizmantos bieži vai avārijas gadījumos. |
|
4.2. |
Papildu tehnisko raksturojumu dati. Papildus tehnisko raksturojumu dati, ja piemērojams, tostarp:
|
5. LIDOJUMA PLĀNOŠANA
|
5.1. |
Pirmslidojuma un lidojuma plānošanai nepieciešamie dati un instrukcijas, tostarp tādi faktori kā noteiktie ātruma un dzinēja režīmi. Ja piemērojams, jāiekļauj procedūras ekspluatācijai ar nestrādājošu(-iem) dzinēju(-iem), ETOPS (jo īpaši kreisēšanas ātrumam ar vienu nestrādājošu dzinēju un maksimālajam attālumam līdz piemērotam lidlaukam saskaņā ar OPS 1.245) un lidojumiem uz izolētiem lidlaukiem. |
|
5.2. |
Metode vajadzīgā degvielas daudzuma aprēķināšanai dažādiem lidojuma posmiem saskaņā ar OPS 1.255. |
6. MASA UN LĪDZSVARS
Instrukcijas un dati masas un līdzsvara aprēķināšanai, arī:
|
a) |
aprēķinu sistēma (piem., indeksu sistēmu); |
|
b) |
informācija un instrukcijas masas un līdzsvara dokumentēšanai, tostarp, rakstot ar roku un ģenerējot ar datoru; |
|
c) |
dažādu ekspluatanta izmantoto tipu, variantu vai atsevišķu lidmašīnu masas un smaguma centra ierobežojumi; un |
|
d) |
sausā ekspluatācijas masa un atbilstošais smaguma centrs vai indekss. |
7. IEKRAUŠANA
Procedūras un nosacījumi kravas iekraušanai un nostiprināšanai lidmašīnā.
8. KONFIGURĀCIJAS NOVIRZES SARAKSTS
Konfigurācijas novirzes saraksts(-i) (CDL), ja to nodrošinājis izgatavotājs, ņemot vērā ekspluatējamo lidmašīnu tipus un variantus, tostarp procedūras, kas jāievēro, ja lidmašīnu nosūta lidojumā saskaņā ar tās CDL nosacījumiem.
9. MINIMĀLĀS IERĪČU KOMPLEKTĀCIJAS SARAKSTS
Minimālās ierīču komplektācijas saraksts (MEL), ņemot vērā ekspluatējamo lidmašīnu tipus un variantus un ekspluatācijas veidu(s)/reģionu(s). MEL jāiekļauj navigācijas ierīces un jāņem vērā vajadzīgie tehniskie raksturlielumi maršrutā un ekspluatācijas reģionā.
10. IZDZĪVOŠANAS UN AVĀRIJAS IERĪCES, TOSTARP SKĀBEKLIS
|
10.1. |
Veicamajos maršrutos līdzi vedamo izdzīvošanas ierīču saraksts un procedūras ierīču tehniskās funkcionalitātes pārbaudei pirms pacelšanās. Jāiekļauj arī instrukcijas attiecībā uz izdzīvošanas un avārijas ierīču atrašanās vietu, pieejamību un lietošanu un ar to saistītās kontrolkartes. |
|
10.2. |
Vajadzīgā skābekļa apjoma un pieejamā daudzuma noteikšanas procedūra. Jāņem vērā lidojuma profils, pasažieru skaits un iespējamā salona dehermetizācija. Informācijai jābūt tādā formā, lai to varētu izmantot bez grūtībām. |
11. AVĀRIJAS EVAKUĀCIJAS PROCEDŪRAS
|
11.1. |
Instrukcijas par sagatavošanos avārijas evakuācijai, tostarp apkalpes koordinācija un avārijas pienākumu sadale. |
|
11.2. |
Avārijas evakuācijas procedūras. Visu apkalpes locekļu pienākumu apraksts ātrai lidmašīnas evakuācijai un rīcībai ar pasažieriem, ja veic piespiedu nosēšanos uz zemes vai ūdens, vai citos avārijas gadījumos. |
12. LIDMAŠĪNAS SISTĒMAS
Lidmašīnas sistēmu, attiecīgo vadības ierīču un indikāciju, un ekspluatācijas instrukciju apraksts.
C MARŠRUTA UN LIDLAUKU INSTRUKCIJAS UN INFORMĀCIJA
|
1. |
Ar sakariem, navigāciju un lidlaukiem saistītās instrukcijas un informācija, tostarp minimālie lidojuma līmeņi un augstumi katram veicamajam maršrutam un ekspluatācijas minimumi katram lidlaukam, kuru plānots izmantot, tostarp:
|
D MĀCĪBAS
|
1. |
Mācību un pārbaužu programmas visam ekspluatācijas personālam, kas norīkots ekspluatācijas pienākumu veikšanai saistībā ar lidojuma sagatavošanu un/vai veikšanu. |
|
2. |
Mācību un pārbaužu programmās jāiekļauj: |
|
2.1. |
Lidojumu apkalpei. Visi E un N apakšsadaļā noteiktie attiecīgie punkti; |
|
2.2. |
Salona apkalpei. Visi O apakšsadaļā noteiktie attiecīgie punkti; |
|
2.3. |
Attiecīgajam ekspluatācijas personālam, tostarp apkalpes locekļiem:
|
|
2.4. |
Ekspluatācijas personālam, kas nav apkalpes sastāvā (piem., dispečers, apkalpojošais personāls uz zemes utt.) Visi citi OPS noteiktie attiecīgie punkti, kas attiecas uz viņu pienākumiem. |
|
3. |
Procedūras. |
|
3.1. |
Mācību un pārbaužu procedūras. |
|
3.2. |
Procedūras, kas jāpiemēro, ja personāls nesasniedz vai neuztur noteiktos standartus. |
|
3.3. |
Procedūras, lai nodrošinātu, ka ārkārtas vai avārijas situācijas, kurās jāpiemēro daļa vai visas ārkārtas vai avārijas situāciju procedūras un IMC apstākļu imitēšana ar mākslīgiem līdzekļiem, netiek imitētas komerciālos gaisa transporta lidojumos. |
|
4. |
Glabājamo dokumentu un dokumentu glabāšanas ilguma apraksts (skat. OPS 1.1065 1. pielikumu). |
OPS 1.1065 1. pielikums
Dokumentu saglabāšanas ilgums
Ekspluatants nodrošina, ka turpmāk norādīto informāciju/dokumentus uzglabā pieņemamā veidā, lai tie būtu pieejami Iestādei turpmāk tabulā norādītajos laikposmos.
Piezīme: papildu informācija attiecībā uz tehnisko apkopju dokumentāciju ir M daļā.
1. tabula
Informācija, ko izmanto lidojuma sagatavošanai un izpildei
|
Informācija, ko izmanto lidojuma sagatavošanai un izpildei, kā noteikts OPS 1.135 |
|
|
Operatīvais lidojuma plāns |
3 mēneši |
|
Lidmašīnas tehniskais borta žurnāls |
36 mēneši pēc pēdējā veiktā ieraksta saskaņā ar M daļas M.A.306 iedaļas c) punktu |
|
Maršrutam specifiska NOTAM/AIS instruktāžas dokumentācija, ja to ir rediģējis ekspluatants |
3 mēneši |
|
Svara un līdzsvara dokumentācija |
3 mēneši |
|
Paziņojums par īpašām kravām, tostarp bīstamām kravām |
3 mēneši |
2. tabula
Ziņojumi
|
Ziņojumi |
|
|
Lidojuma žurnāls |
3 mēneši |
|
Lidojumu ziņojums(–i) ar detalizētu informāciju par visiem atgadījumiem, kā noteikts OPS 1.420, vai par jebkuru notikumu, par ko komandieris uzskata par nepieciešamu sniegt ziņojumu/veikt ierakstu |
3 mēneši |
|
Ziņojumi par darba laika pārsniegšanu un/vai atpūtas periodu saīsināšanu |
3 mēneši |
3. tabula
Lidojumu apkalpes ieraksti
|
Lidojumu apkalpes ieraksti |
|
|
Lidojuma, darba un atpūtas laiks |
15 mēneši |
|
Apliecība |
Tik ilgi, cik lidojumu apkalpes loceklis izmanto apliecības privilēģijas darbā pie ekspluatanta |
|
Pārejas mācības un pārbaude |
3 gadi |
|
Komandieru kursi (tostarp pārbaude) |
3 gadi |
|
Periodiskās mācības un pārbaudes |
3 gadi |
|
Mācības un pārbaude darbībai jebkurā pilota sēdvietā |
3 gadi |
|
Nesenā pieredze (atsauce uz OPS 1.970) |
15 mēneši |
|
Maršruta un lidlauka kompetence (atsauce uz OPS 1.975) |
3 gadi |
|
Mācības un kvalifikācija specifisku ekspluatācijas darbību veikšanai, ja to paredz OPS (piemēram, ETOPS CAT II/III darbības) |
3 gadi |
|
Piemērojamos gadījumos mācības par bīstamām kravām |
3 gadi |
4. tabula
Salona apkalpes ieraksti
|
Salona apkalpes ieraksti |
|
|
Lidojuma, darba un atpūtas laiks |
15 mēneši |
|
Sākotnējās mācības, pārejas un atšķirību mācības (tostarp pārbaudes) |
Kamēr salona apkalpes loceklis strādā pie ekspluatanta |
|
Periodiskās mācības un atsvaidzināšana (tostarp pārbaudes) |
Līdz 12 mēnešiem pēc tam, kad salona apkalpes loceklis ir beidzis strādāt pie ekspluatanta |
|
Piemērojamos gadījumos mācības par bīstamām kravām |
3 gadi |
5. tabula
Pārējā ekspluatācijas personāla ieraksti
|
Pārējā ekspluatācijas personāla ieraksti |
|
|
Pārējā ekspluatācijas personāla, kam OPS paredz apstiprinātu mācību programmu, mācību/kvalifikācijas ieraksti |
Divu pēdējo mācību ieraksti |
6. tabula
Citi ieraksti
|
Citi ieraksti |
|
|
Ieraksti par kosmiskā un saules starojuma devu |
Līdz 12 mēnešiem pēc tam, kad apkalpes loceklis ir beidzis strādāt pie ekspluatanta |
|
Kvalitātes pārvaldības sistēmas ieraksti |
5 gadi |
|
Bīstamo kravu transporta dokuments |
3 mēneši pēc lidojuma beigām |
|
Bīstamo kravu pieņemšanas kontrolsaraksts |
3 mēneši pēc lidojuma beigām |
Q APAKŠSADAĻA
LIDOJUMU UN DARBA LAIKA IEROBEŽOJUMI UN ATPŪTAS PRASĪBAS
OPS 1.1090
Mērķis un darbības sfēra
|
1. |
Ekspluatants apkalpes locekļiem nosaka lidojumu un darba laika ierobežojumus un atpūtas grafiku (FTL). |
|
2. |
Ekspluatants nodrošina to, ka attiecībā uz visiem tā lidojumiem: |
|
2.1. |
Lidojumu un darba laika ierobežojumi un atpūtas grafiks atbilst:
|
|
2.2. |
Lidojumi tiek plānoti tā, lai iekļautos pieļaujamajā lidojumu darba laika periodā, ņemot vērā laiku, kāds nepieciešams pienākumu veikšanai pirms izlidošanas, pašam lidojumam, kā arī atgriezes laiku. |
|
2.3. |
Darba slodzes sarakstus sagatavo un publicē pietiekami laicīgi, lai dotu apkalpes locekļiem iespēju plānot atbilstošu atpūtu. |
|
3. |
Ekspluatanta atbildība |
|
3.1. |
Ekspluatants katram apkalpes loceklim nosaka mājas bāzes vietu. |
|
3.2. |
Ekspluatants apzinās un izprot saistību starp lidojumu pienākumu veikšanas periodu biežumu un raksturu un atpūtas periodiem, un pienācīgi ņem vērā kumulatīvo efektu, kas rodas, ja ilgstoši veic darba pienākumus ar minimāliem atpūtas brīžiem. |
|
3.3. |
Ekspluatants nosaka darba laika modeli, kurā izvairās no tādas nevēlamas prakses kā darbs pārmaiņus dienā un naktī, vai arī tādas pienākumu sadales apkalpes locekļiem, kurā nopietni tiek traucēts iedibinātais miega/darba režīms. |
|
3.4. |
Ekspluatants plāno vietējās brīvdienas un par to laikus paziņo apkalpes locekļiem. |
|
3.5. |
Ekspluatants nodrošina, ka atpūtas periodi ir pietiekami ilgi, lai apkalpes locekļi varētu pārvarēt nostrādātā darba ietekmi un būtu labi atpūtušies līdz nākamā lidojumu darba laika perioda sākumam. |
|
3.6. |
Ekspluatants nodrošina, ka lidojumu darba laika periodus plāno tā, lai apkalpes locekļiem nevienu brīdi neiestātos pārgurums un lai viņi vienmēr varētu strādāt pietiekami augstā drošības līmenī. |
|
4. |
Apkalpes locekļa pienākumi |
|
4.1. |
Apkalpes loceklis nedrīkst pildīt savus pienākumus lidmašīnā, ja viņš/viņa jūtas nevesels/-a vai apzinās, ka ir vai, iespējams, būs tik noguris/-usi, ka tas varētu ietekmēt lidojuma drošību. |
|
4.2. |
Apkalpes locekļiem optimāli jāizmanto atpūtai dotās iespējas un vietas un pienācīgi jāplāno un jāizmanto savi atpūtas periodi. |
|
5. |
Civilās aviācijas iestāžu pienākumi |
|
5.1. |
Atkāpes. |
|
5.1.1. |
Ievērojot 8. panta noteikumus, Iestāde var atļaut atkāpes no šīs apakšsadaļas prasībām saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un procedūrām attiecīgajās dalībvalstīs un apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm. |
|
5.1.2. |
Katram ekspluatantam, izmantojot savu ekspluatācijas pieredzi un ņemot vērā citus attiecīgus faktorus, tādus kā šībrīža zinātnes atziņas, jāpierāda Iestādei, ka tā lūgums atļaut atkāpes nodrošina līdzvērtīgu drošības līmeni. |
Līdz ar šādām atkāpēm, ja vajadzīgs, veic piemērotus kompensācijas pasākumus.
OPS 1.1095
Definīcijas
Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:
|
1.1. |
Palielināta lidojumu apkalpe: Lidojumu apkalpe, kurā ir vairāk locekļu nekā lidmašīnas ekspluatācijai noteiktais minimums un kurā katrs lidojumu apkalpes loceklis var atstāt savu darba vietu un būt aizstāts ar citu atbilstoši kvalificētu lidojumu apkalpes locekli. |
|
1.2. |
Lidojuma laiks: Laiks no brīža, kad lidmašīna uzsāk kustību lidojuma veikšanai, līdz brīdim, kad tā apstājas paredzētajā stāvvietā un visi dzinēji vai propelleri tiek izslēgti. |
|
1.3. |
Pārtraukums: No pienākumu izpildes brīvs laika periods, kas ir mazāks par atpūtas laiku un tiek ieskaitīts darba laikā. |
|
1.4. |
Darbs: Jebkurš uzdevums, kas jāveic apkalpes loceklim saistībā ar AOC turētāja komercdarbību. Iestāde nosaka, vai un kādā mērā dežūras laiku rezervē uzskata par darbu, ja vien šajā regulā nav paredzēti konkrēti noteikumi. |
|
1.5. |
Summārais darba laiks: Laika periods, kas sākas, kad ekspluatants liek apkalpes loceklim sākt pienākumu veikšanu, un beidzas, kad apkalpes loceklis ir brīvs no jebkuru pienākumu veikšanas. |
|
1.6. |
Lidojumu darba laiks: Lidojumu darba laiks (FDP) ir jebkurš laikposms, kad persona strādā gaisa kuģī kā tā apkalpes loceklis. FDP sākas, kad ekspluatants liek apkalpes loceklim pieteikties uz lidojumu vai lidojumu sēriju, un beidzas tā pēdējā lidojuma beigās, kurā apkalpes loceklis ir veicis pienākumus lidojumā. |
|
1.7. |
Bāze: Ekspluatanta noteikta atrašanās vieta apkalpes loceklim, no kuras apkalpes loceklis parasti sāk un kurā parasti beidz summāro darba laiku vai summāro darba laiku sēriju, un kur ekspluatants parasti neatbild par attiecīgā apkalpes locekļa izmitināšanu. |
|
1.8. |
Vietējā diena: 24 stundu periods, kas sākas pulksten 00:00 pēc vietējā laika. |
|
1.9. |
Vietējā nakts: 8 stundu periods starp pulksten 22:00 un 08:00 pēc vietējā laika. |
|
1.10. |
Viena brīvdiena bez pienākumu izpildes: Viena brīvdiena ietver divas vietējās naktis. Atpūtas periodu var iekļaut kā daļu no brīvdienas. |
|
1.11. |
Strādājošs apkalpes loceklis: Apkalpes loceklis, kas veic pienākumus gaisa kuģī lidojuma laikā vai jebkurā lidojuma daļā. |
|
1.12. |
Pozicionēšana: Nestrādājoša apkalpes locekļa pārvietošana no vienas vietas uz otru saskaņā ar ekspluatanta rīkojumu, izņemot ceļā pavadīto laiku. Ceļā pavadīto laiku definē kā:
|
|
1.13. |
Atpūtas periods: Nepārtraukts un noteikts laika periods, kurā apkalpes loceklim nav jāveic nekādi pienākumi un nav jābūt lidostas rezervē. |
|
1.14. |
Dežūras laiks rezervē: Noteikts laika periods, kurā ekspluatants prasa, lai apkalpes loceklis būtu pieejams saņemt norīkojumu doties lidojumā, tikt pozicionēts vai veikt citus pienākumus bez atpūtas perioda starpā. |
|
1.15. |
Diennakts vispavājinātākā līmeņa logs (WOCL): Diennakts vispavājinātākā līmeņa logs (WOCL) ir laiks starp pulksten 02:00 un 05:59. Trīs laika zonu joslā WOCL attiecas uz mājas bāzes vietas laiku. Ārpus šīm trim laika zonām WOCL attiecas uz mājas bāzes vietas laiku pirmajās 48 stundās un pēc tam — uz vietējo laiku. |
OPS 1.1100
Lidojumu un darba laika ierobežojumi
|
1.1. |
Uzkrātās darba laika stundas Ekspluatants nodrošina, ka kopējie darba laika periodi, kam apkalpes loceklis ir norīkots, nepārsniedz:
|
|
1.2. |
Ierobežojums attiecībā uz kopējo lidojuma laiku Ekspluatants nodrošina, lai kopējais lidojuma laiks, kurā apkalpes loceklis ir norīkots kā strādājošs apkalpes loceklis, nepārsniedz
|
OPS 1.1105
Maksimālais lidojumu darba laika periods (FDP) dienā
|
1.1. |
Šis OPS neattiecas uz ekspluatāciju ar vienīgo pilotu un uz neatliekamās medicīniskās palīdzības lidojumiem. |
|
1.2. |
Ekspluatants nosaka pieteikšanās laiku, kas reāli atspoguļo laiku pienākumu veikšanai uz zemes saistībā ar drošības pasākumiem, kā apstiprinājusi Iestāde. |
|
1.3. |
Maksimālais bāzes FDP dienā ir 13 stundas. |
|
1.4. |
Šīs 13 stundas saīsina par 30 minūtēm par katru sektoru, sākot no trešā sektora, maksimālajam samazinājumam nepārsniedzot divas stundas. |
|
1.5. |
Ja FDP sākas WOCL laikā, 1.3. un 1.4. punktā noteiktos maksimumus samazina par 100 % tā laika, kas bijis WOCL, tomēr ne vairāk kā par divām stundām. Ja FDP beidzas WOCL laikā vai to pilnībā ietver, 1.3. un 1.4. punktā noteiktos FDP maksimumus samazina par 50 % tā laika, kas bijis WOCL. |
|
2. |
Pagarinājumi. |
|
2.1. |
Maksimālo dienas FDP var pagarināt ne vairāk kā par vienu stundu. |
|
2.2. |
Pagarinājumi nav atļauti attiecībā uz sešu vai vairāk sektoru FDP. |
|
2.3. |
Ja FDP ietver daļu WOCL laika, kas nepārsniedz divas stundas, pagarinājumus ierobežo līdz četriem sektoriem. |
|
2.4. |
Ja FDP ietver daļu WOCL laika, kas pārsniedz divas stundas, pagarinājumus ierobežo līdz diviem sektoriem. |
|
2.5. |
Maksimālais pagarinājumu skaits ir divi pagarinājumi jebkurās 7 secīgās dienās. |
|
2.6. |
Ja plānots izmantot FDP pagarinājumu, tad minimālo atpūtu pirms un pēc lidojuma pagarina par divām stundām vai arī tikai atpūtu pēc lidojuma pagarina par četrām stundām. Ja pagarinājumus izmanto divos secīgos FDP, tad pirms un pēc lidojuma atpūtai starp šiem diviem periodiem jābūt pēc kārtas. |
|
2.7. |
Ja FDP ar pagarinājumu sākas periodā starp pulksten 22:00 un 04:59, ekspluatants ierobežo FDP līdz 11 stundām 45 minūtēm. |
|
3. |
Salona apkalpe. |
|
3.1. |
Salona apkalpei, ko norīko lidojumā vai lidojumu sērijā, FDP var pagarināt par starpību starp salona apkalpes pieteikšanās laiku un lidojumu apkalpes pieteikšanās laiku, ja šī starpība nepārsniedz vienu stundu. |
|
4. |
Operatīvā stabilitāte. |
|
4.1. |
Grafiki jāplāno tā, lai lidojumus varētu veikt atļautajā maksimālajā lidojumu darba laika periodā. Lai to veicinātu, ekspluatanti veic pasākumus, lai mainītu lidojumu grafiku vai apkalpes komplektēšanas shēmu ne vēlāk kā tad, ja reālā ekspluatācija pārsniedz maksimālo FDP vairāk kā 33 % lidojumu šajā grafikā plānotajā sezonas periodā. |
|
5. |
Pozicionēšana. |
|
5.1. |
Visu pozicionēšanā pavadīto laiku rēķina kā darba laiku. |
|
5.2. |
Pozicionēšanu pēc pieteikšanās, bet pirms ekspluatācijas darbības uzsākšanas, iekļauj kā daļu no FDP, taču neuzskata par sektoru. |
|
5.3. |
Pozicionēšanas sektoru, kas ir tūlīt pēc darba laika sektora, ņem vērā, aprēķinot minimālo atpūtas periodu, kā noteikts turpmāk OPS 1.1110 1.1. un 1.2. punktā. |
|
6. |
Pagarināts FDP (dalīti dienesta pienākumi). |
|
6.1. |
Iestāde saskaņā ar 8. panta noteikumiem var piešķirt atļauju ekspluatācijai ar pagarinātu FDP, ietverot pārtraukumu. |
|
6.2. |
Katram ekspluatantam, izmantojot savu ekspluatācijas pieredzi un ņemot vērā citus attiecīgus faktorus, tādus kā šībrīža zinātnes atziņas, jāpierāda Iestādei, ka tā lūgums atļaut pagarinātu FDP nodrošina līdzvērtīgu drošības līmeni. |
OPS 1.1110
Atpūta
|
1. |
Atpūtas minimums. |
|
1.1. |
Minimālais atpūtas periods, kas jānodrošina pirms tāda lidojumu darba laika perioda uzsākšanas, kas sākas mājas bāzes vietā, ir vismaz tikpat garš, cik darba laika periods pirms tam, vai arī 12 stundas, atkarībā no tā, kurš periods ir garāks. |
|
1.2. |
Minimālais atpūtas periods, kas jānodrošina pirms tāda lidojumu darba laika perioda uzsākšanas, kas sākas ārpus mājas bāzes vietas, ir vismaz tikpat garš, cik darba laika periods pirms tam, vai arī 10 stundas, atkarībā no tā, kurš periods ir garāks; ja apkalpes loceklis ir atpūtā ārpus mājas bāzes vietas, ekspluatantam jādod viņam iespēja 8 stundas izgulēties, ņemot vērā ceļā pavadīto laiku un citas fizioloģiskās vajadzības. |
|
1.3. |
Ekspluatants nodrošina, ka laika zonu atšķirību ietekmi uz apkalpes locekļiem kompensē ar papildu atpūtu, kā to nosaka Iestāde, ievērojot 8. panta noteikumus. |
|
1.4.1. |
Atkāpjoties no 1.1. un 1.2. panta noteikumiem un ievērojot 8. panta noteikumus, Iestāde var noteikt saīsinātus atpūtas periodus. |
|
1.4.2. |
Katram ekspluatantam, izmantojot savu ekspluatācijas pieredzi un ņemot vērā citus attiecīgus faktorus, tādus kā šībrīža zinātnes atziņas, jāpierāda Iestādei, ka tā lūgums noteikt saīsinātus atpūtas periodus nodrošina līdzvērtīgu drošības līmeni. |
|
2. |
Atpūtas periodi. |
|
2.1. |
Ekspluatants nodrošina, ka iepriekšējā pantā paredzēto atpūtas minimumu periodiski palielina līdz nedēļas atpūtas periodam, kas ir 36 stundu periods, ietverot divas vietējās naktis, tā, lai starp vienas nedēļas atpūtas beigām un nākamās nedēļas atpūtas sākumu nebūtu vairāk par 168 stundām. Kā izņēmumu OPS 1.1095 1.9. punktam Iestāde var pieņemt lēmumu, ka otrā no šīm vietējām naktīm var sākties pulksten 20:00, ja nedēļas atpūtas perioda ilgums ir vismaz 40 stundas. |
OPS 1.1115
Lidojumu darba laika perioda pagarināšana sakarā ar atpūtu lidojuma laikā
|
1. |
Ievērojot 8. panta noteikumus un ar nosacījumu, ka katrs ekspluatants, izmantojot savu ekspluatācijas pieredzi un ņemot vērā citus attiecīgus faktorus, tādus kā šībrīža zinātnes atziņas, pierāda Iestādei, ka tā lūgums nodrošina līdzvērtīgu drošības līmeni; |
|
1.1. |
Lidojumu apkalpes palielināšana. Iestāde nosaka prasības saistībā ar pamata lidojumu apkalpes palielināšanu nolūkā pagarināt lidojumu darba laika periodu virs iepriekš OPS 1.1105 noteiktajiem ierobežojumiem. |
|
1.2. |
Salona apkalpe. Iestāde nosaka prasības saistībā ar salona apkalpes locekļa(-u) atpūtas minimumu lidojuma laikā, ja FDP pārsniedz iepriekš OPS 1.1105 noteiktos ierobežojumus. |
OPS 1.1120
Neparedzēti apstākļi faktiskajā lidojumā — rīcība atbilstoši komandiera ieskatiem
|
1. |
Ņemot vērā vajadzību rūpīgi kontrolēt šīs turpmāk minētās situācijas faktiskā lidojuma laikā, kas sākas ar pieteikšanās brīdi, šajā apakšsadaļā paredzētos lidojumu darba laika ierobežojumus, darba laika un atpūtas periodus neparedzētu apstākļu gadījumā ir iespējams mainīt. Visām šādām izmaiņām jābūt pieņemamām komandierim pēc apspriešanās ar visiem pārējiem apkalpes locekļiem, un tām katrā ziņā jāatbilst šādiem nosacījumiem: |
|
1.1. |
maksimālo FDP, kas minēts OPS 1.1105 1.3. punktā iepriekš, nedrīkst pārsniegt vairāk kā par divām stundām, ja vien lidojumu apkalpe nav palielināta — tādā gadījumā maksimālo lidojumu darba laika periodu var palielināt ne vairāk kā par 3 stundām; |
|
1.1.2. |
ja FDP laikā beidzamajā sektorā pēc pacelšanās rodas neparedzēti apstākļi, kā dēļ atļautais palielinājums tiks pārsniegts, lidojumu drīkst turpināt līdz plānotajam vai alternatīvajam galamērķim; |
|
1.1.3. |
ja bijuši šādi apstākļi, tad atpūtas periodu pēc FDP var saīsināt, taču tas nedrīkst būt mazāks par atpūtas minimumu, kāds noteikts šīs apakšsadaļas OPS 1.1110 1.2. punktā; |
|
1.2. |
rodoties īpašiem apstākļiem, kā dēļ var iestāties smags nogurums, komandieris pēc apspriešanās ar iesaistītajiem apkalpes locekļiem samazina faktisko lidojumu darba laiku un/vai pagarina atpūtas laiku, lai novērstu jebkuru kaitīgu ietekmi uz lidojuma drošību. |
|
1.3. |
Ekspluatants nodrošina, ka: |
|
1.3.1. |
komandieris vienmēr, kad FDP ir pagarināts pēc viņa ieskatiem vai kad ir samazināts atpūtas periods faktiskajā ekspluatācijā, iesniedz ekspluatantam ziņojumu un |
|
1.3.2. |
ja FDP pagarinājums vai atpūtas perioda samazinājums pārsniedz vienu stundu, ziņojuma kopiju, kurai ekspluatantam jāpievieno savi komentāri, nosūta Iestādei ne vēlāk kā 28 dienas pēc attiecīgā notikuma. |
OPS 1.1125
Dežūras laiks rezervē
|
1. |
Dežūras laiks rezervē lidostā. |
|
1.1. |
Apkalpes locekļa dežūras laiks rezervē lidostā sākas ar pieteikšanās brīdi parastajā pieteikšanās punktā un ilgst līdz noteiktā dežūras laika rezervē beigām. |
|
1.2. |
Dežūras laiku rezervē lidostā pilnībā ņem vērā, uzskaitot uzkrātās darba laika stundas. |
|
1.3. |
Ja tūlīt pēc dežūras laika rezervē lidostā ir lidojumu darba laiks, Iestāde nosaka attiecības starp šādu dežūras laiku rezervē lidostā un piešķirtajiem lidojuma dienesta pienākumiem. Šādā gadījumā dežūras laiku rezervē lidostā pievieno OPS 1.1110 1.1. un 1.2. punktā minētajam darba laika periodam atpūtas minimuma aprēķināšanas nolūkā. |
|
1.4. |
Ja tūlīt pēc dežūras laika rezervē lidostā nav norīkojuma lidojumā, tad pēc tā ir vismaz viens atpūtas periods saskaņā ar Iestādes noteikto. |
|
1.5. |
Apkalpes locekli, kas ir dežūras laikā rezervē lidostā, ekspluatants nodrošina ar klusu un ērtu vietu, kas nav publiski pieejama. |
|
2. |
Citas dežūras laika rezervē formas (tostarp dežūras laiks rezervē viesnīcā). |
|
2.1. |
Ievērojot 8. panta noteikumus, visas citas dežūras laika rezervē formas reglamentē Iestāde, ņemot vērā šo: |
|
2.1.1. |
visas aktivitātes iekļauj sarakstā un/vai par tām paziņo iepriekš. |
|
2.1.2. |
dežūras laika rezervē sākuma un beigu laiku nosaka un paziņo iepriekš. |
|
2.1.3. |
nosaka maksimālo jebkura dežūras laika rezervē ilgumu vietā, kas nav noteiktais pieteikšanās punkts. |
|
2.1.4. |
Ņemot vērā apkalpes loceklim pieejamās vietas, kur atpūsties, un citus attiecīgos faktorus, nosaka attiecības starp dežūras laiku rezervē un jebkuru norīkojumu veikt lidojumu pienākumus, kas ir tūlīt pēc dežūras laika rezervē. |
|
2.1.5. |
Nosaka, kā veic dežūras laika rezervē periodu uzskaiti, lai aprēķinātu uzkrātās darba laika stundas. |
OPS 1.1130
Ēdināšana
Jānodrošina vienas ēdienreizes iespēja, lai novērstu jebkuru pasliktinājumu apkalpes locekļa veiktspējā, īpaši tad, ja FDP pārsniedz 6 stundas.
OPS 1.1135
Lidojumu darba laika, darba laika un atpūtas periodu dokumentēšana
|
(1) |
Ekspluatants nodrošina, ka apkalpes locekļa dokumentācijā ir ierakstīti:
un ka šo dokumentāciju uztur tā, lai nodrošinātu atbilstību šīs apakšsadaļas prasībām; pēc pieprasījuma apkalpes loceklim nodrošina pieeju šīs dokumentācijas kopijai. |
|
(2) |
Ja saskaņā ar 1. punktu uzturētajā ekspluatanta dokumentācijā nav uzskaitīti visi attiecīgā apkalpes locekļa lidojumu darba laika, darba laika un atpūtas periodi, šis apkalpes loceklis individuāli pieraksta savus
|
|
(3) |
Apkalpes loceklis pēc pieprasījuma iesniedz savu dokumentāciju jebkuram ekspluatantam, kurš nolīdzis viņa pakalpojumus, pirms sākt lidojumu darba laika periodu. |
|
(4) |
Dokumentāciju glabā vismaz 15 kalendāros mēnešus, sākot no pēdējā attiecīgā ieraksta datuma, vai arī ilgāk, ja tāda prasība noteikta valsts tiesību aktos. |
|
(5) |
Papildus ekspluatanti atsevišķi saglabā visus gaisa kuģu komandieru ziņojumus par veikto rīcību pēc saviem ieskatiem saistībā ar lidojumu darba laika periodu pagarināšanu, lidojuma stundu pagarināšanu un saīsinātiem atpūtas periodiem vismaz sešus mēnešus pēc attiecīgā notikuma. |
R APAKŠSADAĻA
BĪSTAMU KRAVU PĀRVADĀJUMI AR GAISA TRANSPORTU
OPS 1.1150
Terminoloģija
|
a) |
Terminiem, kas izmantoti šajā apakšsadaļā, ir šāda nozīme:
|
OPS 1.1155
Atļauja pārvadāt bīstamas kravas
Ekspluatants pārvadā bīstamas kravas tikai tad, ja to atļāvusi Iestāde.
OPS 1.1160
Darbības joma
|
a) |
Ekspluatants ievēro tehnisko instrukciju noteikumus vienmēr, kad pārvadā bīstamas kravas, neatkarīgi no tā, vai lidojums pilnībā vai daļēji tiek veikts valsts teritorijā, vai pilnībā ārpus tās. |
|
b) |
Uz priekšmetiem un vielām, kas citādi būtu klasificējamas kā bīstamas kravas, neattiecas šīs apakšsadaļas prasības tādā apjomā, kā noteikts tehniskajās instrukcijās, ar nosacījumu, ka:
|
|
c) |
Priekšmetus un vielas, kas paredzētas kā aizstājēji b) apakšpunkta 1) un 2) daļā iepriekš minētajiem priekšmetiem un vielām, lidmašīnā pārvadā atbilstīgi tehnisko instrukciju prasībām. |
OPS 1.1165
Bīstamo kravu pārvadāšanas ierobežojumi
|
a) |
Ekspluatants veic visus pieņemamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka priekšmetus un vielas, kas īpaši, pēc nosaukuma vai vispārēja apraksta, tehniskajās instrukcijās norādītas kā aizliegtas pārvadāšanai jebkuros apstākļos, nepārvadā nevienā lidmašīnā. |
|
b) |
Ekspluatants veic visus pieņemamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka priekšmetus un vielas vai citas kravas, kas tehniskajās instrukcijās norādītas kā aizliegtas pārvadāšanai normālos apstākļos, pārvadā tikai tad, ja:
|
OPS 1.1170
Klasifikācija
Ekspluatants veic visus pieņemamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka priekšmetus un vielas klasificē kā bīstamas kravas atbilstīgi tehnisko instrukciju prasībām.
OPS 1.1175
Iesaiņošana
Ekspluatants veic visus pieņemamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka bīstamās kravas ir iesaiņotas atbilstīgi tehnisko instrukciju prasībām.
OPS 1.1180
Marķējumi un etiķetes
|
a) |
Ekspluatants veic visus pieņemamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pakas, kopējā tara un kravas konteineri ir apzīmēti un marķēti tā, kā noteikts tehniskajās instrukcijās. |
|
b) |
Ja bīstamās kravas pārvadā lidojumā, kas notiek pilnībā vai daļēji ārpus valsts teritorijas, etiķetēm un marķējumiem jābūt angļu valodā, papildu jebkurām citām valodu prasībām. |
OPS 1.1185
Bīstamo kravu transporta dokuments
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka, izņemot gadījumus, ja tehniskajās instrukcijās ir noteikts citādi, bīstamās kravas pārvadā kopā ar bīstamās kravas transporta dokumentu. |
|
b) |
Ja bīstamās kravas pārvadā lidojumā, kas notiek pilnībā vai daļēji ārpus valsts teritorijas, bīstamās kravas transporta dokumentam jābūt angļu valodā, papildu jebkurām citām valodu prasībām. |
OPS 1.1195
Bīstamo kravu pieņemšana pārvadāšanai
|
a) |
Ekspluatants pieņem bīstamo kravu pārvadāšanai tikai tad, kad paka, kopējā tara vai kravas konteiners ir apskatīts un pārbaudīts saskaņā ar tehniskajās instrukcijās noteiktajām pieņemšanas procedūrām. |
|
b) |
Ekspluatants vai viņa apkalpošanas aģents izmanto pieņemšanas kontrolsarakstu. Pieņemšanas kontrolsaraksts ļauj pārbaudīt visu nozīmīgo informāciju un ir tādā formā, kas ļauj reģistrēt pieņemšanas pārbaudes rezultātus manuāli, mehāniski vai datorizēti. |
OPS 1.1200
Pārbaudes, lai noteiktu kravas iespējamos bojājumus, bīstamo vielu noplūdi vai piesārņojumu
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka:
|
OPS 1.1205
Piesārņojuma likvidēšana
|
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka:
|
OPS 1.1210
Iekraušanas ierobežojumi
|
a) |
Pasažieru salons un pilotu kabīne. Ekspluatants nodrošina, ka bīstamas kravas nepārvadā lidmašīnas salonā, kurā atrodas pasažieri, vai pilotu kabīnē, ja vien tehniskajās instrukcijās nav noteikts citādi. |
|
b) |
Kravas nodalījumi. Ekspluatants nodrošina, ka bīstamas kravas lidmašīnā iekrauj, nodala, izvieto un nostiprina saskaņā ar tehniskajās instrukcijās noteiktajām prasībām. |
|
c) |
Bīstamas kravas, ko paredzēts pārvadāt tikai kravas gaisa kuģos. Ekspluatants nodrošina, ka bīstamu kravu pakas, uz kurām ir marķējums “Cargo Aircraft Only” (tikai kravas gaisa kuģos), pārvadā kravas gaisa kuģos un iekrauj saskaņā ar tehniskajās instrukcijās noteiktajām prasībām. |
OPS 1.1215
Informācijas sniegšana
|
a) |
Informācija personālam uz zemes. Ekspluatants nodrošina, ka:
|
|
b) |
Informācija pasažieriem un citām personām.
|
|
c) |
Informācija apkalpes locekļiem. Ekspluatants nodrošina, ka darbības rokasgrāmatā ir informācija, kas vajadzīga apkalpes locekļiem, lai veiktu pienākumus attiecībā uz bīstamu kravu pārvadājumiem, tostarp darbības, kas jāveic ar bīstamām kravām saistītu ārkārtas gadījumu reizēs. |
|
d) |
Informācija komandierim. Ekspluatants nodrošina, ka komandierim sniedz rakstisku informāciju, kā noteikts tehniskajās instrukcijās. (Skatīt 1. tabulu OPS 1.1065 1. pielikumā par dokumentu uzglabāšanas periodu). |
|
e) |
Informācija, ja ar lidmašīnu notiek incidents vai nelaimes gadījums.
|
OPS 1.1220
Mācību programmas
|
a) |
Ekspluatants saskaņā ar tehnisko instrukciju prasībām ievieš un uztur darbinieku mācību programmas, ko apstiprina Iestāde. |
|
b) |
Ekspluatants, kas nav saņēmis pastāvīgu atļauju pārvadāt bīstamas kravas. Ekspluatants nodrošina, ka:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
c) |
Ekspluatants, kas ir saņēmis pastāvīgu atļauju pārvadāt bīstamas kravas. Ekspluatants nodrošina, ka:
|
|
d) |
Ekspluatants nodrošina, ka visi darbinieki, kas apguvuši mācību kursu, nokārto pārbaudījumu, lai pierādītu izpratni par saviem pienākumiem. |
|
e) |
Ekspluatants nodrošina, ka visi darbinieki, kam jāapgūst bīstamo kravu mācību kurss, atkārtoti apgūst periodiskus mācību kursus ne retāk kā reizi 2 gados. |
|
f) |
Ekspluatants nodrošina, ka mācību par bīstamām kravām ierakstus saglabā visam personālam, kas apguvis mācību kursu saskaņā ar d) apakšpunktu iepriekš un atbilstīgi tehniskajās instrukcijās noteiktajām prasībām. |
|
g) |
Ekspluatants nodrošina, ka viņa apkalpošanas aģenta personāls ir apguvis mācību kursu saskaņā ar piemērojamo aili 1. tabulā vai 2. tabulā. 2. tabula
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
OPS 1.1225
Ziņojumi par nelaimes gadījumiem un incidentiem, kas saistīti ar bīstamām kravām
|
a) |
Ekspluatants ziņo Iestādei par nelaimes gadījumiem un incidentiem ar bīstamām kravām. Sākotnējo ziņojumu nosūta 72 stundu laikā no notikuma brīža, ja vien ārkārtas apstākļu dēļ to nav iespējams veikt. |
|
b) |
Ekspluatants ziņo Iestādei arī par nedeklarētām vai nepareizi deklarētām bīstamām kravām, kas atklātas kravā vai pasažieru bagāžā. Sākotnējo ziņojumu nosūta 72 stundu laikā no brīža, kad atradums veikts, ja vien ārkārtas apstākļu dēļ to nav iespējams izdarīt. |
S APAKŠSADAĻA
DROŠĪBA
OPS 1.1235
Drošības prasības
Ekspluatants nodrošina, ka visi attiecīgie darbinieki ir iepazinušies ar visām ekspluatanta valsts nacionālo aviācijas drošības programmu attiecīgajām prasībām un tās pilda.
OPS 1.1240
Mācību programmas
Ekspluatants ievieš, uztur un vada apstiprinātas mācību programmas, kas ļauj ekspluatanta apkalpes locekļiem veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu nelikumīgu iejaukšanos, piemēram, diversiju vai lidmašīnas nolaupīšanu, un lai novērstu šādu iespējamo gadījumu sekas. Mācību programma ir saskaņota ar Nacionālo aviācijas drošības programmu. Katrs apkalpes loceklis pārzina visus svarīgākos mācību programmas elementus un tajos kompetents.
OPS 1.1245
Ziņojumi par nelikumīgu iejaukšanos
Ja lidmašīnā ir notikusi nelikumīga iejaukšanās, komandieris vai, viņa prombūtnē, ekspluatants nekavējoties iesniedz ziņojumu par šādu notikumu attiecīgajai vietējai iestādei un ekspluatanta valsts Iestādei.
OPS1.1250
Lidmašīnas pārmeklēšanas procedūras kontrolsaraksts
Ekspluatants nodrošina, ka lidmašīnā ir kontrolsaraksts ar procedūrām, kas jāveic, meklējot bumbu vai pašdarinātu spridzekli, ja ir aizdomas par diversiju, kā arī procedūrām lidmašīnas pārmeklēšanai, lai meklētu iespējamus paslēptus ieročus, sprāgstvielas vai citas bīstamas ierīces, ja ir pamatotas aizdomas, ka lidmašīna varētu būt nelikumīgas iejaukšanās objekts. Kontrolsarakstu papildina norādījumi par piemēroto rīcību gadījumā, ja atrod bumbu vai aizdomīgu priekšmetu, kā arī informācija par vietu, kur bumbas atrašanās nozīmē vismazāko risku, ja šādu informāciju ir sniedzis tipa sertifikāta turētājs.
OPS 1.1255
Lidojumu apkalpes nodalījuma drošība
|
a) |
Visās lidmašīnās, kurās lidojumu apkalpes nodalījumam ir durvis, tās ir aizslēdzamas, kā arī ir jāparedz un jāievieš Iestādei pieņemami līdzekļi un procedūras, kā salona apkalpe brīdina lidojumu apkalpi, ja salonā rodas aizdomīga situācija vai drošības pārkāpumi. |
|
b) |
Visās pasažieru lidmašīnās ar sertificēto maksimālo pacelšanās masu vairāk par 45 500 kg vai ar maksimālo apstiprināto pasažieru sēdvietu konfigurāciju vairāk par 60 pasažieriem, ir apstiprinātas lidojumu apkalpes nodalījuma durvis, ko var aizslēgt un atslēgt no katras pilota darba vietas un kuru konstrukcija atbilst piemērojamām retroaktīvajām lidojumderīguma ekspluatācijas prasībām. Šo durvju konstrukcija nedrīkst kavēt avārijas procedūras, kā noteikts piemērojamās retroaktīvajās lidojumderīguma ekspluatācijas prasībās. |
|
c) |
Visās lidmašīnās, kurās ir lidojumu apkalpes nodalījuma durvis saskaņā ar b) apakšpunktu:
|
P6_TA(2006)0300
Radioaktīvie atkritumi un izlietota kodoldegviela *
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai par radioaktīvo atkritumu un izlietotas kodoldegvielas pārvadājumu pārraudzību un kontroli (KOM(2005)0673 — C6-0031/2006 — 2005/0272(CNS))
(Apspriežu procedūra)
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0673) (1), |
|
— |
ņemot vērā Euratom 31. pantu 2. punktu un 32. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6-0031/2006), |
|
— |
ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, |
|
— |
ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A6-0174/2006); |
|
1. |
apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; |
|
2. |
aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar Euratom līguma 119. panta otro daļu; |
|
3. |
aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; |
|
4. |
prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; |
|
5. |
uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. |
|
(1a) |
Ar Padomes 2005. gada 24. janvāra Lēmumu 2005/84/Euratom (2) Kopiena pievienojās “Kopējai lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvencijai”. |
|
(6) |
Tā kā Kopienai nav kopējas kodoldegvielas cikla politikas , katra dalībvalsts ir atbildīga par politikas izvēli attiecībā uz savā jurisdikcijā esošu radioaktīvo atkritumu un izlietotās kodoldegvielas pārvaldību; tādējādi šīs direktīvas noteikumiem nav jāierobežo dalībvalstu tiesības eksportēt savu izlietoto kodoldegvielu, kas paredzēta pārstrādei, un tiesības atteikt ievest savā teritorijā radioaktīvos atkritumus, kas ir paredzēti galīgai apstrādei vai apglabāšanai , izņemot atpakaļnosūtīšanas gadījumā. |
|
(6) |
Katra dalībvalsts ir atbildīga par politikas izvēli attiecībā uz savā jurisdikcijā esošu radioaktīvo atkritumu un izlietotās kodoldegvielas pārvaldību — dažas valstis var uzskatīt izlietoto kodoldegvielu par vērtīgu, otrreiz pārstrādājamu resursu, citas var izvēlēties to apglabāt ; tādējādi šīs direktīvas noteikumiem nav jāierobežo izcelsmes dalībvalstu tiesības eksportēt savu izlietoto kodoldegvielu, kas paredzēta pārstrādei, un galamērķa dalībvalstu tiesības atteikt ievest savā teritorijā i) radioaktīvos atkritumus, kas ir paredzēti galīgai apstrādei vai apglabāšanai, izņemot atpakaļnosūtīšanas gadījumā, un ii) izlietoto kodoldegvielu galīgai apglabāšanai |
|
(8) |
Pašreizējo procedūru vienkāršošanai nevajadzētu traucēt dalībvalstīm īstenot savas tiesības noteikt apstākļus, kuros radioaktīvu atkritumu pārvadājumiem vajadzīgs dalībvalstu apstiprinājums . Iebildumiem nav jābūt patvaļīgiem un tie jāpamato ar attiecīgiem viegli nosakāmiem dalībvalstu vai starptautiskajiem noteikumiem. Nevajadzētu aprobežoties tikai ar atbilstošiem nozares transporta tiesību aktiem. Šai direktīvai nav jāskar dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši veikt ar kuģiem un nav jāietekmē visu valstu jūras, upju un gaisa navigācijas tiesību un brīvību īstenošanu, kā tas paredzēts starptautiskajās tiesībās. |
|
(8) |
Pašreizējo procedūru vienkāršošanai nevajadzētu traucēt dalībvalstīm īstenot savas tiesības noteikt apstākļus, kuros radioaktīvu atkritumu pārvadājumiem vajadzīga dalībvalstu piekrišana . Iebildumiem nav jābūt patvaļīgiem, un tie jāpamato ar attiecīgiem dalībvalstu, Kopienas vai starptautiskajiem noteikumiem, kurus paredz šī direktīva . Nevajadzētu aprobežoties tikai ar atbilstošiem nozares transporta tiesību aktiem. Šai direktīvai nav jāskar dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši veikt ar kuģiem un nav jāietekmē visu valstu jūras, upju un gaisa navigācijas tiesību un brīvību īstenošanu, kā tas paredzēts starptautiskajās tiesībās. |
|
(8a) |
Katra dalībvalsts ir pilnībā atbildīga par tās piekritībā esošajiem radioaktīvajiem atkritumiem un izlietoto kodoldegvielu; nekas šajā direktīvā nenorāda uz to, ka, ja vien nav paredzēta atkritumu vai degvielas atpakaļnosūtīšana, galamērķa dalībvalstij ir jāpieņem radioaktīvo atkritumu un izlietotās degvielas sūtījumi galīgai apstrādei vai apglabāšanai. Jebkurš atteikums pieņemt šādus sūtījumus ir jāpamato ar šajā direktīvā iekļautajiem kritērijiem. |
3.a Šī direktīva neskar tiesības un saistības, ko paredz starptautiskie tiesību akti, tostarp, bet ne tikai, miermīlīgas caurbraukšanas tiesības un tranzīta tiesības, kuras paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija (UNCLOS).
(1)
(1)
(2)
(2)
Iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka informācija par pārvadājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir precīza un aizsargāta pret nepareizu izmantošanu.
5.a pants
Kompetento iestāžu apstiprinājums par iesnieguma saņemšanu
Ne vēlāk kā 15 kalendārās dienas pēc tam, kad galamērķa dalībvalsts vai jebkuras tranzīta dalībvalsts kompetentās iestādes saņēmušas iesniegumu, šīs iestādes:
|
a) |
nosūta iesnieguma saņemšanas apstiprinājumu izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja iesniegums ir pareizi aizpildīts saskaņā ar 14. panta noteikumiem; vai |
|
b) |
ja iesniegums nav pareizi aizpildīts, kā noteikts a) apakšpunktā, trūkstošā informācija jāpieprasa no izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm un jāinformē galamērķa dalībvalsts un visu tranzīta dalībvalstu kompetentās iestādes, ja tādas ir, par šo pieprasījumu. Pieprasījuma kopiju nosūta turētājam. Šāda pieprasījuma nosūtīšanas gadījumā uz nenoteiktu laiku tiek pagarināts iesnieguma saņemšanas apstiprinājuma sniegšanas termiņš. Trūkstošo informāciju izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās nosūta attiecīgajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Ne vēlāk kā septiņas kalendārās dienas pēc tam, kad saņemta pieprasītā trūkstošā informācija, galamērķa vai tranzīta dalībvalstu kompetentās iestādes, kas to pieprasījušas, nosūta apstiprinājumu par pareizi aizpildītā iesnieguma saņemšanu izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm. |
1. Ne vēlāk kā mēnesi pēc pareizi aizpildīta pieteikuma saņemšanas galamērķa dalībvalsts un visu tranzīta dalībvalstu kompetentās iestādes izsniedz saņemšanas apstiprinājumu.
Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pareizi aizpildīta pieteikuma saņemšanas galamērķa dalībvalsts un visu tranzīta dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo izcelsmes valsts kompetentajām iestādēm par savu piekrišanu vai nosacījumiem, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, vai par atteikšanos apstiprināt pieteikumu.
Galamērķa dalībvalsts vai visu tranzīta dalībvalstu kompetentās iestādes sava atzinuma paziņošanai papildu otrajā šā punkta daļā norādītajam termiņam var pieprasīt pagarinājumu, kas nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi.
1. Ne vēlāk kā divus mēnešus pēc apstiprinājuma saņemšanas galamērķa dalībvalsts un visu tranzīta dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm par savu piekrišanu vai nosacījumiem, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, vai par atteikšanos apstiprināt pieteikumu.
Galamērķa dalībvalsts vai visu tranzīta dalībvalstu kompetentās iestādes sava atzinuma paziņošanai papildu pirmajā daļā norādītajam termiņam var pieprasīt pagarinājumu, kas nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi.
2. Ja līdz 1. punkta otrajā un trešajā daļā minētā perioda gala termiņam nav saņemta atbilde no galamērķa dalībvalsts un/vai paredzēto tranzīta dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tiek uzskatīts, ka šīs valstis ir piekritušas pieprasītajam pārvadājumam , ar nosacījumu, ka šīs valstis ir apstiprinājušas 1. punktā minēto pieteikumu saņemšanu .
2. Ja līdz 1. punkta pirmajā vai otrajā daļā minētā perioda gala termiņam nav saņemta atbilde no galamērķa dalībvalsts un/vai paredzēto tranzīta dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tiek uzskatīts, ka šīs valstis ir piekritušas pieprasītajam pārvadājumam.
|
b) |
attiecībā uz galamērķa dalībvalsti — uz atbilstīgiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami radioaktīvo atkritumu vai izlietotās kodoldegvielas pārvaldībai, un uz atbilstīgiem valsts, Kopienas vai starptautiskajiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami radioaktīvo materiālu pārvadājumiem. |
|
b) |
attiecībā uz galamērķa dalībvalsti — uz atbilstīgiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami radioaktīvo atkritumu vai izlietotās kodoldegvielas pārvaldībai, vai uz atbilstīgiem valsts, Kopienas vai starptautiskajiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami radioaktīvo materiālu pārvadājumiem. |
Tāda pati piekrišanas un atteikuma procedūra ir jāpiemēro gan radioaktīvo atkritumu, gan izlietotās apglabājamās kodoldegvielas pārvadājumiem.
2. Ja pārvadājumu nevar pabeigt vai nav ievēroti pārvadājuma nosacījumi, ko paredz šī direktīva, izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka attiecīgo radioaktīvo atkritumu vai izlietotās kodoldegvielas turētājs tos paņem atpakaļ, ja vien nevar veikt alternatīvus drošības pasākumus. Tie nodrošina, ka nepieciešamības gadījumā par pārvadājumu atbildīgā persona veic korektīvus drošības pasākumus.
2. Ja pārvadājumu nevar pabeigt vai nav ievēroti pārvadājuma nosacījumi, ko paredz šī direktīva, izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka attiecīgo radioaktīvo atkritumu vai izlietotās kodoldegvielas turētājs tos paņem atpakaļ, ja vien nevar veikt alternatīvus drošības pasākumus , pamatojoties uz piemērojamiem tiesību aktiem par izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvaldību . Tie nodrošina, ka nepieciešamības gadījumā par pārvadājumu atbildīgā persona veic korektīvus drošības pasākumus.
3. Turētājs sedz izmaksas , kas rodas gadījumos, ja pārvadājumu nevar pabeigt .
3. Ja pārvadājumu nevar pabeigt iemeslu dēļ, kas minēti 1. punktā , turētājs sedz izmaksas, ja vien to citādi neparedz attiecīgi piemērojami tiesību akti vai līgumattiecības starp turētāju un citām personām, kas saistītas ar pārvadājumu.
Saņēmējs sedz izmaksas, kas rodas gadījumos, ja pārvadājumu nevar pabeigt.
Svītrots
5. Galamērķa dalībvalsts vai jebkura tranzīta dalībvalsts var pieņemt lēmumu, ka pārvadājums nevar tikt pabeigts, ja tā nosacījumi vairs netiek ievēroti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem vai nav saskaņā ar atļaujām vai apstiprinājumiem, kas ir izsniegti saskaņā ar šo direktīvu. Šāda dalībvalsts nekavējoties informē par šo lēmumu izcelsmes valsts kompetentās iestādes. Saņēmējs sedz izmaksas , kas rodas gadījumos, ja pārvadājumu nevar pabeigt .
5. Galamērķa dalībvalsts vai jebkura tranzīta dalībvalsts var pieņemt lēmumu, ka pārvadājums nevar tikt pabeigts, ja tā nosacījumi vairs netiek ievēroti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem vai nav saskaņā ar atļaujām vai apstiprinājumiem, kas ir izsniegti saskaņā ar šo direktīvu. Šāda dalībvalsts nekavējoties informē par šo lēmumu izcelsmes valsts kompetentās iestādes.
Ja pārvadājumu nevar pabeigt tādu iemeslu dēļ, kas minēti 1. punktā, saņēmējs sedz izmaksas, ja vien to citādi neparedz attiecīgi piemērojami tiesību akti vai līgumattiecības starp saņēmēju un jebkuru citu personu, kas saistīta ar pārvadājumu.
5. Tranzīta dalībvalsts var pieņemt lēmumu, ka pārvadājums nevar tikt pabeigts, ja tā nosacījumi vairs netiek ievēroti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem vai nav saskaņā ar atļaujām vai apstiprinājumiem, kas ir izsniegti saskaņā ar šo direktīvu. Šāda dalībvalsts nekavējoties informē par šo lēmumu izcelsmes valsts kompetentās iestādes. Šā panta 1. punktā minētā atbildīgā persona sedz izmaksas , kas rodas gadījumos, ja pārvadājumu nevar pabeigt .
5. Tranzīta dalībvalsts var pieņemt lēmumu, ka pārvadājums nevar tikt pabeigts, ja tā nosacījumi vairs netiek ievēroti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem vai nav saskaņā ar atļaujām vai apstiprinājumiem, kas ir izsniegti saskaņā ar šo direktīvu. Šāda dalībvalsts nekavējoties informē par šo lēmumu izcelsmes valsts kompetentās iestādes.
Ja pārvadājumu nevar pabeigt tādu iemeslu dēļ, kas minēti pirmajā daļā, šā panta 1. punktā minētā atbildīgā persona sedz izmaksas, ja vien to citādi neparedz attiecīgi piemērojami tiesību akti vai līgumattiecības starp šo personu un jebkuru citu personu, kas saistīta ar pārvadājumu.
5. Izcelsmes dalībvalsts vai jebkura tranzīta dalībvalsts var pieņemt lēmumu, ka pārvadājums nevar tikt pabeigts, ja tā nosacījumi vairs netiek ievēroti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem vai nav saskaņā ar atļaujām vai apstiprinājumiem, kas ir izsniegti saskaņā ar šo direktīvu. Šāda tranzīta dalībvalsts nekavējoties informē par šo lēmumu izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes. 9. panta 2. punkts tiek piemērots. Turētājs sedz izmaksas , kas rodas gadījumos, ja pārvadājumu nevar pabeigt .
5. Izcelsmes dalībvalsts vai jebkura tranzīta dalībvalsts var pieņemt lēmumu, ka pārvadājums nevar tikt pabeigts, ja tā nosacījumi vairs netiek ievēroti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem vai nav saskaņā ar atļaujām vai apstiprinājumiem, kas ir izsniegti saskaņā ar šo direktīvu. Šāda tranzīta dalībvalsts nekavējoties informē par šo lēmumu izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes. 9. panta 2. punkts tiek piemērots.
Ja pārvadājumu nevar pabeigt tādu iemeslu dēļ, kas minēti pirmajā daļā, turētājs sedz izmaksas, ja vien to citādi neparedz attiecīgi piemērojami tiesību akti vai līgumattiecības starp turētāju un jebkuru citu personu, kas saistīta ar pārvadājumu.
1. Dalībvalstis atbalsta nolīgumus, lai sekmētu tādu radioaktīvo atkritumu drošu pārvaldību, tostarp galīgo apglabāšanu, kas ievesti no valstīm, kuras ražo tos nelielos daudzumos un kur atbilstošu iekārtu izveide nebūtu pamatota no radioloģijas viedokļa.
1. Dalībvalstis atbalsta nolīgumus, lai sekmētu tādu radioaktīvo atkritumu drošu pārvaldību, tostarp galīgo apglabāšanu, kas ievesti no valstīm, kuras ražo tos nelielos daudzumos un kur atbilstošu iekārtu izveide nebūtu pamatota no radioloģijas, ekonomikas, vides un drošības viedokļa. Šādus nolīgumus slēdz ar nosacījumu, ka ikviena dalībvalsts patur tiesības aizliegt ievest savā teritorijā izlietotu kodoldegvielu un radioaktīvos atkritumus galīgai pārstrādei vai apglabāšanai, izņemot gadījumus, kad tos nosūta atpakaļ.
(1) OV C …/OV vēl nav publicēts.
P6_TA(2006)0301
Pētniecības un inovāciju sekmēšana — ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kopienas Lisabonas programmas īstenošanu: Pētniecības un inovāciju sekmēšana — ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai: kopēja nostāja (2006/2005(INI))
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: Pētniecības un inovācijas sekmēšana — ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai: kopēja nostāja” (KOM(2005)0488) un ar to saistītos Komisijas dienestu darba dokumentus (SEK(2005)1253 un SEC(2005)1289, |
|
— |
ņemot vērā Lisabonas Eiropadomes prezidentūras 2000. gada 23.un 24. marta secinājumus un pieņemto lēmumu pārveidot Savienības ekonomiku par viskonkurentspējīgāko, dinamiskāko un visvairāk uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, |
|
— |
ņemot vērā Briseles Eiropadomes prezidentūras 2005. gada 22.un 23. marta secinājumus, |
|
— |
ņemot vērā Briseles Eiropadomes prezidentūras 2006. gada 23.un 24. marta secinājumus, |
|
— |
ņemot vērā Padomes 2005. gada 12. jūlija Ieteikumu 2005/601/EK par dalībvalstu un Kopienas vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2005-2008) (1), |
|
— |
ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Investīcijas pētniecībā: darbības plāns Eiropai” (KOM(2003)0226), |
|
— |
ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Sadarbība izaugsmes un darbavietu attīstībai — jauns posms Lisabonas stratēģijā” (KOM(2005)0024), |
|
— |
ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Kopīgi pasākumi izaugsmei un nodarbinātībai: Kopienas Lisabonas programma” (KOM(2005)0330), |
|
— |
ņemot vērā Komisijas ziņojumu “Gada ziņojums par Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumiem 2004. gadā” (KOM(2005)0517), |
|
— |
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 2013. gadam) (KOM(2005)0119), ko Eiropas Parlaments grozīja ar tā 2006. gada 15. jūnija nostāju (2); |
|
— |
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas izveidi (no 2007. līdz 2013. gadam) (KOM(2005)0121), ko Eiropas Parlaments grozīja ar tā 2006. gada 1. jūnija nostāju (3); |
|
— |
ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Atjaunotās partnerības izaugsmei un darbavietām īstenošana — zināšanu kvalitātes pilnveidošana: Eiropas Tehnoloģiju institūts” (KOM(2006)0077), |
|
— |
ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “Eiropas Konkurētspējas ziņojums 2004. gadam” (SEC(2004)1397), |
|
— |
ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “Uzņēmumu politikas salīdzinošā novērtēšana: 2004. gada progresa ziņojuma rezultāti” (SEC(2004)1427), |
|
— |
ņemot vērā Eiropas Inovāciju progresa ziņojumu 2005 — “Inovāciju gaitas salīdzinošā analīze”, kas skaidri rāda, ka inovāciju jomā Amerikas Savienotās Valstis un Japāna ir līderes, |
|
— |
ņemot vērā ekspertu grupas 2004. gada jūlija ziņojumu “Iestāžu darba pilnveidošana tehnoloģiju pārejai no zinātnes uz uzņēmumiem”, |
|
— |
ņemot vērā ekspertu grupas 2004. gada ziņojumu “Intelektuālā īpašuma apsaimniekošana valsts finansētās pētniecības organizācijās: veidojot Eiropas pamatnostādnes”, |
|
— |
ņemot vērā Komisijas 2005. gada septembra ziņojumu “Nodarbinātība Eiropā 2005. gadā — jaunākās tendences un nākotnes izredzes”, |
|
— |
ņemot vērā 2006. gada janvāra ziņojumu, ko sastādīja Neatkarīgā ekspertu grupa pētniecības, attīstības un jauninājumu jautājumos, kuru iecēla pēc Hemptonkortas sanāksmes “Novatoriskas Eiropas veidošana” (Aho ziņojums), |
|
— |
ņemot vērā tā 2005. gada 10. marta rezolūciju par zinātni un tehnoloģiju — nostādnes pētniecības atbalsta politikai Eiropas Savienībā (4), |
|
— |
ņemot vērā tā 2006. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas Mazo uzņēmumu hartas īstenošanu (5), |
|
— |
ņemot vērā tā 2006. gada 14. marta rezolūciju par Eiropas informācijas sabiedrību izaugsmei un nodarbinātībai (6), |
|
— |
ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, |
|
— |
ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Kultūras un izglītības komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A6-0204/2006), |
|
A. |
tā kā Eiropa atpaliek no Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānas izaugsmes, pētniecības un ražīguma ziņā, nespējot pārvērst kapitālā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu, un piesaistīt investīcijas pētniecībai un attīstībai Eiropā; |
|
B. |
tā kā pētniecībai paredzēto resursu palielināšana ir priekšnoteikums veiksmīgām inovācijām, kas ir nepieciešamas ekonomiskai izaugsmei un darbavietu radīšanai; |
|
C. |
tā kā saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ziņojumiem dotācijas pētniecībai un attīstībai palīdz uzņēmumiem veikt stratēģijas izmaiņas un īstenot organizatoriskas programmas, kā arī uzlabo attieksmi pret tehnoloģiju; |
|
D. |
tā kā kaut gan Eiropas labākie uzņēmumu investīcijas ir pasaules līmenī, privātā sektora aktivitātei pētniecības un attīstības jomā ir jābūt lielākai; |
|
E. |
tā kā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ieguldījums, lai attīstītu jaunus uz tehnoloģiju balstītus produktus, pakalpojumus un tirgus, ir atkarīgs no šo uzņēmumu spējas ieviest inovācijas, pētniecības darba pieauguma, pētniecības ārpakalpojumiem, to tīklu paplašināšanas, labākas pētniecības rezultātu ieviešanas un jaunu tehnoloģisko prasmju apgūšanas; |
|
F. |
tā kā tirgus inovācijas varētu dot labumu tām Eiropas nozarēm, kuras tieši skar dalībvalstu pilsoņus un kam ir visaugstākais IKP; |
|
G. |
tā kā atbalsta organizācijas, piemēram, mācību un pētniecības centri, finanšu iestādes un inovāciju un intelektuālā īpašuma konsultanti, kā arī vietējās un reģionālās attīstības aģentūras var palīdzēt palielināt uzņēmumu uzņēmējdarbības radošo potenciālu; |
|
H. |
tā kā Eiropas neapmierinošies darba tirgus rādītāji, cilvēkresursu neefektīvā izmantošana, tirgus sadrumstalošanās un darbaspēka ierobežotā mobilitāte lielā mērā izskaidro lēno virzību uz Lisabonā un Stokholmā noteiktajiem mērķiem; |
|
I. |
tā kā strukturālie šķēršļi un vājie stimuli neveicina pieredzējušu zinātnieku lielāku mobilitāti; |
|
J. |
tā kā Eiropas tehnoloģiju nodošanas iestādes un inovāciju rosināšanas centri ļauj nodrošināt ātrāku ieviešanu tirgū, labāku jauno tehnoloģiju izplatību, intelektuālā īpašuma labāku apsaimniekošanu, pētījumu rezultātu labāku ieviešanu un labāku saskaņošanu ar esošajām dalībvalstu un reģionālajām shēmām; |
|
K. |
tā kā “atvērto inovāciju” metodes pieņemšana palielinās pētniecības un attīstības spēju ES; |
|
L. |
tā kā Komisijas ierosinātais pētniecības budžets finanšu shēmā nav strauji jāpalielina; |
|
M. |
tā kā vairums ES finanšu instrumentu budžeta līdzekļu ir nepieciešami, lai vairotu MVU naudas līdzekļus, novērstu tirgus nepilnības un optimizētu Kopienas resursus, līdzsvarojot valsts un privāto kapitālu; |
|
N. |
tā kā pētniekiem ir nepieciešams pirms ieceres finansējums, lai veiktu tirgus novērtējumu, izstrādātu eksperimentālos un demonstrējumu projektus, kā arī darba prototipus jaundibinātiem uzņēmumiem un jaunu pētniecības projektu pārvēršanai par ienākumu avotu; un tā kā turpmākai uzņēmuma izaugsmei ir nepieciešams riska kapitāls; |
|
O. |
tā kā valsts atbalsta noteikumiem ir jābūt vienkāršiem, pārredzamiem un efektīviem, tas jāizmanto tikai kā galējs līdzeklis tirgus trūkumu gadījumā, un to piešķir pagaidu kārtā, |
|
1. |
mudina dalībvalstis, sākot no izglītības sistēmas zemākajiem līmeņiem, sekmēt uzņēmējdarbību un palielināt atbalstu mūžiglītībai, aktīvi veicinot IKT apmācību kā nodarbināto, tā bezdarbnieku vidū; |
|
2. |
atzīmē, ka Eiropas Savienība novēloti ir uzsākusi Lisabonas stratēģijas īstenošanu izglītības un apmācību jomā; aicina dalībvalstis uzņemties iniciatīvu, lai atsāktu Lisabonas stratēģijas īstenošanu; |
|
3. |
uzsver nepieciešamību paaugstināt zinātnieka karjeras prestižu un veicināt pašreizējās iniciatīvas, piemēram, Descartes, Aristotle, kā arī prēmiju piešķiršanu jaunajiem zinātniekiem; |
|
4. |
aicina sniegt lielāku atbalstu labākajiem pētniekiem, īpaši jaunajiem pētniekiem, radot tiem pievilcīgākus darba apstākļus, samazinot juridiskos, administratīvos un ģeogrāfiskos šķēršļus, kā arī nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi kā Eiropas pētniekiem, tā arī viņu ārvalstu partneriem; |
|
5. |
noteikti atbalsta vajadzīgo mērķi par vienota tirgus radīšanu pētniekiem, kā tas izklāstīts iepriekš minētajā Komisijas paziņojumā “Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: Pētniecības un inovācijas sekmēšana — ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai: kopēja nostāja”; |
|
6. |
atzīst, ka stimuliem uzlabot zinātnieku un pētnieku nodarbinātības noteikumus un darbinieku nepārtrauktai apmācībai ir būtiska nozīme, lai sekmētu zinātniskās pieredzes apmaiņu; |
|
7. |
uzskata, ka mācību iestādes šajā sakarā var sniegt nozīmīgu ieguldījumu, un ir pārliecināts, ka, pirmkārt, pirmajai saskarsmei ar zinātni un pētniecību jānotiek skolā, un, otrkārt, ir jāveicina radoša sadarbība starp universitāšu pētniekiem un uzņēmējiem; turklāt uzskata, ka jānovērš šķēršļi pētnieku mobilitātei, uzlabojot viņu situāciju un karjeras virzību — mērķi, kurus var sasniegt, tikai uzlabojot dalībvalstu sadarbību nodokļu jomā un noteiktu sociālo labumu nodošanu; |
|
8. |
atbalsta Eiropas Hartu par pētniekiem un Rīcības kodeksu par pētnieku pieņemšanu darbā, jo šīs iniciatīvas varētu mudināt lielāku skaitu studentu Eiropā nodarboties ar pētniecību universitātēs un vienlaikus būtu stimuls vislabākajiem ārvalstu pētniekiem, kuri ar sadarbības nolīgumu palīdzību būtu jāmudina pastāvīgi vai uz laiku veidot zinātnisko karjeru Eiropā, piemērojot īpašu politiku par īstermiņa vīzu piešķiršanu; |
|
9. |
aicina ES efektīvi cīnīties pret intelektuālā potenciāla aizplūšanu un veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu izcilāko prātu izceļošanu, jo īpaši veicinot apmaiņas programmas ar trešām valstīm, piemēram, Erasmus mundus programmu studentiem, pētniekiem un pasniedzējiem; uzskata, ka Eiropas Savienības kvalifikāciju sistēma būtu nozīmīgs elements, lai veidotu pētniekiem atvērtu Eiropas Savienības darba tirgu, un atbalsta centienus samazināt šķēršļus viņu brīvai kustībai; |
|
10. |
atzīmē, ka ir svarīgi veicināt kultūru, kas cildina inovācijas, mudina dalībvalstis visās pētījumu jomās īstenot inovāciju politiku; |
|
11. |
uzsver, ka augstskolām ir uzticēts galvenais pienākums zināšanu veidošanas un izplatīšanas procesā, un stingri iesaka pastiprināt augstskolu nozīmi, veidojot augstākās izglītības, pētniecības, mūžizglītības un ražošanas nozares sinerģiju; tāpēc vērīgi izskatīs Komisijas ziņojumu par augstāko izglītību; |
|
12. |
mudina Komisiju un dalībvalstis ieviest un sekmēt Eiropas godalgas par inovācijām; |
|
13. |
uzsver, ka liela nozīme ir ražojumu, procesu un uz zināšanām balstītu pakalpojumu integrācijas veicināšanai, kā arī dažādu atbalsta sistēmu ieviešanai nozarēs, kas nav tehnoloģiskas; šajā sakarā vērš uzmanību uz faktu, ka ar tehnoloģiju nesaistītās inovācijas ietver arī sociālās un institucionālas inovācijas; |
|
14. |
ierosina atsevišķiem MVU, kas parāda īpašas novatoriskas dotības un spējas uzņēmējdarbības jaunradē, piedāvāt ierobežotu papildu atbalstu pētījumiem saistībā ar to uzņēmējdarbību; |
|
15. |
iesaka īpaši vērst uzmanību uz to, ka ir jānodrošina atbilstoša MVU līdzdalība pētniecībā un attīstībā, veicot konkrētus pasākumus, piemēram, piešķirot daļu no pētniecībai paredzētajiem līdzekļiem MVU; |
|
16. |
norāda, ka nepieciešams atbalstīt MVU saistībā ar to pētniecības spēju; |
|
17. |
mudina dalībvalstis radīt inovācijām draudzīgu tirgu pilsoņiem un uzņēmumiem, nodrošinot labāku reglamentēšanu, standartus, valsts iepirkumu un intelektuālā īpašuma tiesības; prasa, lai Komisija nodrošina informāciju par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību; |
|
18. |
atzīmē Komisijas viedokli, ka ES ir jāizveido rentabla, juridiski droša un lietotājam draudzīga sistēma intelektuālā īpašuma aizsardzībai, lai piesaistītu tehnoloģiski attīstītus uzņēmumus; uzskata, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība nedrīkst traucēt sabiedrisko preču un zināšanu pieejamību; mudina Komisija sekmēt sociāli integrētu un uz zināšanām balstītu sabiedrību, atbalstot, piemēram, bezmaksas un atklātā pirmkoda programmatūru, kā arī licencējot tādas koncepcijas kā vispārējā publiskā licence (GPL) un publiskā dokumentācijas licence (PDL); |
|
19. |
atzīmē, ka ir nepieciešami reģionālie informācijas punkti kuros saskaņot attiecīgo informāciju saistībā ar pētniecību un inovāciju; |
|
20. |
ierosina pārskatīt standartu noteikšanas pilnvaru izmantošanu, lai varētu pieprasīt augstus tehniskos rādītājus un ātri vienoties par jauniem standartiem; |
|
21. |
ierosina eiropeizēt dalībvalstu kopas, konglomerātus, kooperatīvus un konsorcijus, lai palielinātu konkurētspēju un kritisko masu, iekļaujot arī daudzdisciplināro pētniecību, nobriedušās un nozares un jaundibinātos uzņēmumus; |
|
22. |
atzīst, ka svarīgi ir reģionālā līmenī radīt inovāciju centrus un zonas, un tām izveidot sakaru tīklus ar atbilstīgām struktūras citos reģionos, dalībvalstīs vai trešās valstīs; |
|
23. |
mudina noteikt skaidrus mērķus, radot izcilības centrus, kuriem visiem jābūt jaunrades laboratorijām; |
|
24. |
atzīmē, ka ir vajadzīgs Kopienas patents un preču zīme, kā arī savstarpīguma uzlabošanās starp Eiropas, Amerikas Savienoto Valstu un Japānas patentu sistēmām; atzīmē, ka integrētai Kopienas patentu sistēmai, kuras pamatā ir demokrātiski, tiesiski standarti, ir jābūt daļai no inovāciju stratēģijas, kur svarīgi ir nodrošināt līdzsvaru starp rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, tehnisko zināšanu izplatīšanu un brīvu un neierobežotu konkurenci; uzsver, ka patenta aizsardzības nolūks ir izgudrojuma aizsardzība, nevis tirgus sektoru kontrole; |
|
25. |
aicina Padomi rast izeju no strupceļa, kas radies saistībā ar ierosināto Kopienas patenta projekta valodu režīmu; |
|
26. |
vērš Komisijas un dalībvalstu uzmanību uz nesenajām izmaiņām zinātnes speciālās profesionālās informācijas aizsardzībā un izplatīšanā, uz brīvas piekļuves zinātnisko periodisko žurnālu panākumiem un uz Science Commons licenci; |
|
27. |
mudina Komisiju izveidot vispārēju ziņošanas sistēmu ar kvalitatīvu interpretāciju tādiem rādītājiem kā ieņēmumi no pētniecības uz līgumu pamata, patentu iesniegumi un piešķirtie patenti, licences un ieņēmumi no licenču izsniegšanas, aktīvo līgumu skaits, klientu uzņēmumu skaits (tostarp MVU) un jaundibināto uzņēmumu atzaru skaits un attīstība; |
|
28. |
mudina dalībvalstis palīdzēt lietišķo pētījumu institūtiem nodibināt ciešākus kontaktus ar rūpniecību, biznesa inkubatoriem un tuvējiem tehnoloģiskajiem vai rūpniecības parkiem, ļaujot tiem sasniegt kritisko masu; |
|
29. |
atzīmē, ka Eiropas galvenās nozares joprojām cieš no sliktas koordinācijas un integrācijas, vājām vietām un nepietiekamas zināšanu izmantošanas; atzīmē, ka šos jautājumus varētu palīdzēt risināt, iesaistot Eiropas tehnoloģijas platformā vairāk MVU; |
|
30. |
uzsver nepieciešamību atbalstīt zinātnieku piekļuvi pirmsieceres finansējumam, kas dod viņiem iespēju finansēt pasākumus, kuru mērķis ir pierādīt investoriem, ka jaunajai tehnoloģijai ir noteikts komerciālās un tehniskās dzīvotspējas potenciāls; |
|
31. |
pauž bažas, ka pat tad, ja Eiropas līmenī tiks atzīts, ka tehnoloģiju pētniecības un jauninājumu veicināšanai ir būtiska nozīme, ES gūtie rezultāti būs ierobežoti finansējuma, izpildījuma un resursu izmantošanas ziņā; |
|
32. |
atzīmē, ka ir svarīgi radīt jaunus uzņēmumu atzarus, lai komercializētu pētniecības rezultātus, un īpaši svarīgi šajā nolūkā ir nodrošināt kredīta pakalpojumus; |
|
33. |
uzsver — lai uzlabotu pētniecības kvalitāti, nodrošinot modernākas iekārtas, infrastruktūru un pakalpojumus, ir nepieciešams pilnveidot valsts un privāto partnerattiecību sistēmu; |
|
34. |
atzinīgi vērtē “uzņēmējdarbības eņģeļu” svarīgumu citādi nepieejamu investīciju nodrošināšanā novatoriskām firmām, īpaši MVU; |
|
35. |
atzīmē, ka ekojauninājumi, īpaši metodes, kas palielina energoefektivitāti, dod Eiropas uzņēmumiem konkurētspējas priekšrocības; |
|
36. |
atzīmē, ka individuāli apspriestie aizdevumi un dotācijas, kad tiešo instrumenta veidu nosaka ciešā sadarbībā ar klientiem, ļaus efektīvāk izmantot līdzekļus saistībā ar apjomu un tirgus sasniegšanai nepieciešamo laiku, koncentrējoties uz reālām vajadzībām; |
|
37. |
atzīmē — lai uzsāktu, attīstītu, veicinātu un tuvinātu pētniecību un inovācijas jaunajos uzņēmumos, ir nepieciešams atbilstošs riska kapitāls; |
|
38. |
mudina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošināt strukturālo palīdzību MVU zināšanu pārvaldības un tehnoloģisko resursu uzlabošanai, ļaujot šiem uzņēmumiem aktīvi darboties jauninājumu tirgū, kurā noteicošais ir pieprasījums, un aktīvi iesaistīties tehnoloģiju pētījumos un attīstībā; |
|
39. |
konstatē, ka MVU ir jānodrošina finansējuma labāka pieejamība; |
|
40. |
pauž atbalstu idejai, ko apstiprināja 2006. gada martā Briseles Eiropadomes sanāksmē, par uzņēmumu, īpaši MVU, kam visvairāk vajadzīgs stimuls jauninājumu un pētniecības jomā, iespējām vieglāk un vairāk iegūt Eiropas Investīciju bankas aizdevumus; |
|
41. |
ierosina struktūrfondus uzskatīt par galveno līdzekli pētniecības un jauninājumu spējas atbalstam, it īpaši kohēzijas īstenošanā; ierosina trīskāršot pētniecībai un jauninājumiem paredzēto struktūrfondu līdzekļu apjomu; |
|
42. |
atzīmē, ka valsts iepirkums pētniecības un inovāciju veicināšanai ir būtisks, bet tas nedrīkst kropļot konkurenci vai sniegt priekšrocības galvenajiem tirgus dalībniekiem; |
|
43. |
uzskata, ka publisko iepirkumu jomu nevajadzētu ierobežot, veicinot vienīgi privātus ieguldījumus, bet tai vajadzētu pildīt stratēģisku lomu, iedvesmojot uzņēmumus sekmēt inovācijas un jaunas zinātības apguvi; |
|
44. |
atzīst, ka sakaru tīklu izveidošanai starp MVU un lieliem līgumslēdzējiem gan no privātā, gan valsts sektora var būt svarīga loma inovāciju stiprināšanā; uzsver, ka novatorisko produktu sabiedriskais nodrošinājums kā valsts, tā Kopienas līmenī var palīdzēt aizpildīt tirgus plaisas un kopumā veicināt novatoriskos produktus un pakalpojumus; |
|
45. |
cildina ES valsts atbalsta noteikumu radikālo reformu, novirzot subsīdijas no lieliem, grūtībās nonākušiem uzņēmumiem uz maziem un novatoriskiem uzņēmumiem; |
|
46. |
atzīmē, ka inovāciju priekšnoteikums ir elastība un pārredzamība; |
|
47. |
uzskata, ka ir nepieciešams rast vairāk iespēju veicināt ieguldījumus pētniecības aparatūrā; |
|
48. |
ierosina īstenot nodokļu atlaižu sistēmu, lai veicinātu pakalpojumu nozares ieinteresētību zinātnes atklājumos un to ieviešanā; |
|
49. |
ierosina izveidot “vienoto finansējuma struktūru”, lai tādējādi vienā dalībvalstī esošais investors, kas ar fonda starpniecību investē citā dalībvalstī, netiktu aplikts ar nodokli divkārši; |
|
50. |
uzsver nepieciešamību izpētīt, vai pašreizējās struktūras un mehānismi, kas ir īpaši kompetenti inovāciju jomā, būtu piemēroti, lai nodrošinātu plašu skatījums uz inovācijām un kura tās sekmētu, uzlabojot darbības un politiskas nostādņu saskaņošanu; |
|
51. |
aicina Padomi ik gadu sniegt Eiropas Parlamentam ziņojumu par investīciju tendencēm no valstu budžetiem valsts pētniecībā (mērķis ir 1 % no IKP); |
|
52. |
konstatē, ka acīmredzot netiks sasniegts mērķis — līdz 2010. gadam ieguldīt pētniecībā 3 % no Eiropas Savienības IKP; pauž nožēlu, ka 2006. gada marta Briseles Eiropadomes sanāksmē dalībvalstis neuzņēmās ciešākas saistības sekmēt pētniecību un inovācijas; pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis nenoteica minimālo mērķi valsts atbalsta pieaugumam līdz 2010. gadam; |
|
53. |
uzskata, ka Kopienas instrumenti, piemēram, i2010 stratēģija, Septītā pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogrammma, kā arī Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma, var sekmēt plaisas mazināšanu starp zinātniskajiem atzinumiem un finansiālo guvumu; |
|
54. |
uzsver, ka labākai pētniecības un inovāciju politikai jāveicina jaunas nodarbinātības iespējas ar ilgtspējības attīstības palīdzību, galveno uzmanību pievēršot ekojauninājumiem un ilgtspējīgai ražošanai (piem., saules-ūdeņraža tehnoloģijas, vēja enerģija, kurināmā elementi, biomasa, ķīmiskā rūpniecība, kuras pamatā ir augi), ekoloģiski efektīviem pakalpojumiem (enerģijas taupība, mobilitātes pasākumi, otrreizēja izmantošana un pārstrāde) un ilgtspējīgām tehniskām un pārvaldības metodēm (piem., bionika, integrētā produktu politika); |
|
55. |
atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumu, ka saistībā ar “Labākas likumdošanas” iniciatīvas ietekmes novērtējumu jānovērtē arī ieteikumu ietekme pētniecības un inovāciju jomā; |
|
56. |
aicina dalībvalstis pilnvērtīgāk izmantot tām piešķirtos ES līdzekļus un vērš uzmanību uz dalībvalstīm, kuras darbavietu radīšanu ir noteikušas par projektu galveno elementu, vairāk nekā 35 % no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem ieguldot valsts izglītības un apmācību sistēmas modernizācijā; |
|
57. |
uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām. |
(1) OV L 205, 6.8.2005., 28. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0265.
(3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0230.
(4) OV C 320 E, 15.12.2005., 259. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0022.
(6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0079.
P6_TA(2006)0302
Ceļā uz integrētāku pieeju rūpniecības politikai
Eiropas Parlamenta rezolūcija par politikas pamatu ES apstrādes rūpniecības stiprināšanai — ceļā uz integrētāku pieeju rūpniecības politikai (2006/2003(INI))
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: Politikas pamats ES apstrādes rūpniecības stiprināšanai — ceļā uz integrētāku pieeju rūpniecības politikai” (KOM(2005)0474), |
|
— |
ņemot vērā ar to saistīto Komisijas dienestu darba dokumentus (SEK(2005)1215, SEK(2005)1216 un SEC(2005)1217), |
|
— |
ņemot vērā Konkurētspējas Padomes 2005. gada 28. novembra secinājumus, |
|
— |
ņemot vērā Briseles 2006. gada 23. un 24. marta Eiropadomes prezidentūras secinājumus, |
|
— |
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par iepriekš minēto Komisijas paziņojumu (INT/288 — CESE 595/2006), |
|
— |
ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, |
|
— |
ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A6-0206/2006), |
|
A. |
tā kā iepriekš minētajā Komisijas paziņojumā, pamatojoties uz rūpīgu konkurētspējas izpēti 27 atsevišķās nozarēs, izklāstīts turpmāko gadu rūpniecības politikas darba plāns apstrādes rūpniecībā; |
|
B. |
tā kā dinamiska rūpniecība ar augstu konkurētspēju un augstas sociālās un vides normas ir Eiropas ekonomiskās attīstības modeļa sastāvdaļas; |
|
C. |
tā kā ES apstrādes rūpniecība nodrošina apmēram 20 % no ES produkcijas un tajā ir nodarbināti aptuveni 34 miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā puse strādā mazos un vidējos uzņēmumos; |
|
D. |
tā kā Padome atzīst apstrādes rūpniecības nozīmi jaunu un novatorisku ražojumu radīšanā, |
|
1. |
atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, kurā izklāstīts politikas pamats un uzlabots turpmāko gadu darba plāns apstrādes rūpniecībā; uzskata šo paziņojumu, kurā apvienoti konkrēti nozaru pasākumi ar starpnozaru politikas iniciatīvām, par svarīgu balstu pareizas un līdzsvarotas rūpniecības politikas izveidē; |
|
2. |
atzīst apstrādes rūpniecības lielo nozīmi ES; norāda, ka apstrādes rūpniecība, pakalpojumi un tirdzniecība ir aizvien ciešāk saistīti mūsdienu uzņēmējdarbības vidē; tādēļ stingri atbalsta saskaņotas rūpniecības politikas izstrādi Eiropas līmenī, lai risinātu globalizācijas problēmas; |
|
3. |
atgādina, ka Eiropas Savienībai jācenšas saglabāt nozīmīga rūpniecības līdera pozīcijas, neaprobežojoties vienīgi ar pakalpojumu nozares attīstīšanu; |
|
4. |
uzskata, ka Kopienai būtu jādarbojas ar mērķi nodrošināt kopīgu stratēģiju izstrādi, lai attīstītu konkurētspēju rūpniecības un pakalpojumu jomā un veicinātu paraugpraksi attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi un kultūru, tostarp uzņēmumu sociālo atbildību un dzimumu iespēju vienlīdzību; |
|
5. |
atgādina, ka Lisabonas stratēģijas mērķi ir mērķu minimums, kas dalībvalstīm būtu jāapņemas sasniegt; atzīmē, ka nesen dažas dalībvalstis apstiprināja valsts politiku apstrādes rūpniecības stiprināšanai; uzskata, ka savrupa katras dalībvalsts rūpniecības politika varētu aizkavēt Eiropas rūpniecības politikas attīstību un ka labāka dalībvalstu un Kopienas rīcības saskaņošana varētu stiprināt gan dalībvalstu, gan Eiropas rūpniecības politiku; tādēļ prasa, lai Komisija un dalībvalstis izstrādā mehānismus šīs jomas darbību efektīvai saskaņošanai, iesaistot valdības, ražotājus un ieinteresētās personas Eiropas, nacionālajā un reģionālajā līmenī; |
|
6. |
atgādina, ka bez valdības rīcības nebūs iespējams radīt tādu rūpniecības pamatu, kas ir stabils un pievilcīgs, kā arī sniedz tiesisko noteiktību; uzsver, ka mūsdienīga valsts sektora darbam ir būtiska nozīme infrastruktūru izveidē un izglītības un jauninājumu veicināšanā; |
|
7. |
uzskata, ka Kopienas politikas attiecībā uz palīdzību un atbalstu dalībvalstu rūpniecības politikai mērķim ir jābūt Eiropas izcilības paraugu attīstībai, veidojot sinerģiju starp vietējā darba tirgus pārstāvju un pētniecības centru prasmēm, uzmanību veltot arī politiskajai un makroekonomikas videi, kas ir orientēta uz attīstību, kā arī, veicinot lielākus ieguldījums, pārticības un tādu augstas kvalitātes darbavietu radīšanai, kur darbiniekiem ir tiesības; atzinīgi vērtē to, ka Komisijas paziņojumā ir sniegta Eiropas rūpniecības politikas definīcija; tomēr uzsver, ka šai pieejai nevajadzētu būt izteikti horizontālai un ka ir arī jāņem vērā nozarei raksturīgās īpašības; |
|
8. |
atgādina Komisijai, ka nepieciešams iekļaut visās politikas jomās energotaupības un energoefektivitātes pasākumus; atzīmē, ka enerģijas izmaksas ir svarīgs faktors daudzām rūpniecības nozarēm un tādēļ aicina Komisiju šajā sakarā ierosināt specifiskus rūpniecības politikas pasākumus un programmas; |
|
9. |
atbalsta šajā Komisijas paziņojumā izklāstītās iniciatīvas; atzinīgi vērtē 27 nozaru rūpīgo analīzi un sniegto ieteikumu skaidro būtību; tomēr uzskata, ka konkrēta iniciatīvu īstenošana pašlaik ir izaicinājums; uzskata, ka, lai ilgtermiņā nodrošinātu izpildes saskaņotību, nepieciešams, lai piedāvāto iniciatīvu koordināciju veiktu viens ģenerāldirektorāts, proti, Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts, un viens no Padomes sastāviem, proti, Konkurences padome; aicina Komisiju līdz 2006. gada beigām šajā sakarā informēt Parlamentu par sasniegtajiem panākumiem iniciatīvu jomā; prasa Komisijai arī izskatīt iespēju veikt tādu iniciatīvu, kā, piemēram, augsta līmeņa grupu, jauninājumu grupu un darba grupu sniegto priekšrocību un pievienotās vērtības sistemātisku pārbaudi un regulāru novērtējumu nozarēs, kurās tās darbojas; |
|
10. |
mudina Komisiju pievērst pietiekamu uzmanību visām apstrādes rūpniecības nozarēm un vajadzības gadījumā novērst trūkumus gan konkrētu nozaru analīzes, gan īstenojamo pasākumu ziņā, ņemot vērā dažu rūpniecības nozaru augsto reģionālo koncentrāciju; |
|
11. |
atzīst, ka ir nepieciešams palielināt apstrādes nozares konkurētspēju; atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzsvēra uzņēmējdarbības sociālo atbildību, kā arī ilgtspējīgas attīstības nepieciešamību; saistībā ar jaunu un labāku darbavietu radīšanas garantijām aicina Komisiju piešķirt tik pat lielu nozīmi darba videi, kā arī darbinieku veselībai un drošībai; |
|
12. |
uzsver, ka, lai turpinātu īstenot Eiropas rūpniecības politiku nozarēs, kas ir stratēģiski svarīgas dalībvalstu ekonomikai, ļoti būtiski ir stiprināt pastāvošās rūpniecības nozares, saglabāt iekšējā tirgus atvērtību, regulēt, ja un kad nepieciešams, ņemt vērā ar konkurētspēju saistītos faktorus, kas spētu ietekmēt daudzu dalībvalstu nodarbinātības līmeņus, kā arī atbalstīt modernizāciju saistībā ar visu Eiropas rūpniecības nozari, kas jau ir konkurētspējīga vai kura varētu kļūt konkurētspējīga; |
|
13. |
ir pārliecināts, ka Eiropas apstrādes rūpniecības nākotne ir lielākā pievienotajā vērtībā un augstākā kvalitātē; tādēļ pauž bažas, ka ES tirdzniecība joprojām kopumā ir koncentrēta nozarēs, kurās ir vidēji augstas tehnoloģijas un zema līdz vidēja darbaspēka kvalifikācija; uzskata, ka viens no galvenajiem jautājumiem ir izglītošanās un apmācība visos līmeņos, gan lai uzlabotu darbaspēka kvalifikāciju, gan lai atvieglotu strukturālas izmaiņas; pauž nožēlu, ka Komisijas paziņojumā nav veltīta pietiekama uzmanība izglītībai, mūžizglītībai un apmācībai; mudina dalībvalstis vairāk censties piesaistīt tehnisko un zinātnes jomu studijās jaunus studentus; |
|
14. |
atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst, ka labi apmācīts un elastīgs darbaspēks ir vissvarīgākais ES resurss un konkurētspējas faktors; aicina ES koncentrēties uz visu līmeņu darbinieku, it īpaši nekvalificēto darbinieku, kvalifikācijas paaugstinašanu; |
|
15. |
turklāt atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus risināt problēmu, kas saistīta ar speciālu prasmju trūkumu rūpniecības nozarē, ar tādas politikas palīdzību, kas veicinātu pārredzamību un kvalifikāciju nodošanu un atzīšanu, kā arī palīdzētu noteikt, kādas prasmes ir nepieciešamas atsevišķās nozarēs un kur ir novērojams kvalifikācijas trūkums; |
|
16. |
uzsver, ka, lai uzlabotu darbaspēka kvalifikācijas līmeni, ir nepieciešami noteiktāki ieguldījumi, piemēram, saskaņā ar tādām darba programmām zinātnei un tehnoloģijām, kas saistītas ar apmācību un kuru mērķis ir nodrošināt apmācības iespēju kvalitāti un dažādību dalībvalstīs; |
|
17. |
aicina uzņēmumus uzsākt pasākumus, lai garantētu iespējami labākos apstākļus darbinieku profesionālai sagatavošanai, nodrošinot nepārtrauktu darbinieku apmācību ar tādu uzņēmumu palīdzību, ka veidojot kvalifikācijas paaugstināšanas plānus un uzņems atbildību par mūžizglītību un darbinieku apmācības turpināšanu; |
|
18. |
uzskata, ka apstrādes rūpniecībā, it īpaši MVU joprojām vāji tiek nodotas zināšanas un netiek pietiekoši izmantoti pētniecības rezultāti jaunajos ražojumos un procesos; šajā ziņā uzskata, ka pašlaik ir vajadzīgs panākt pētniecības aprindu un tirgus sektora tuvināšanos; ir pārliecināts, ka īpaša uzmanība jāvelta kopīgiem šīs problēmas risinājuma meklējumiem un mudina Komisiju un dalībvalstis steidzami rast konkrētus risinājumus; šajā sakarā atgādina, ka svarīgi racionāli un iespējami efektīvāk izmantot iespējas, ko piedāvā Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma; |
|
19. |
uzskata, ka ir jāņem vērā mazo un ļoti mazo uzņēmumu īpatnības, jo to problēmas nevar salīdzināt ar lielo uzņēmumu problēmām; |
|
20. |
atzīst, ka ir šim nolūkam ir jāizstrādā shēmas, kuru mērķis ir nodrošināt tiešu atbalstu pētniecībai, kas tiek īstenota apvienībās, iesaistot uzņēmumus un pētniecības vienības vai universitāšu komandas, tādā veidā ļaujot ātrāk nodot prasmes un tehnoloģijas; |
|
21. |
uzsver, pamatojoties uz neatkarīgo ekspertu grupas 2006. gada ziņojumu par pētniecību, attīstību un jauninājumiem — “Radot Eiropu jauninājumiem”, ka valsts atbalsts uzņēmumiem, izņemot MVU, ir vēlams tad, ja tā mērķis ir veicināt sadarbību ar citiem uzņēmumiem, ar MVU, augstākās izglītības iestādēm “atvērtos jauninājumu grupējumos”, izcilības centros un kopīgi vadītās pētniecības un attīstības programmās; |
|
22. |
uzstāj, ka Eiropas Savienības labklājība ir atkarīga no novatorisku pasaules mēroga Eiropas rūpniecības nozaru attīstības; |
|
23. |
atzinīgi vērtē Tehnoloģijas platformas jēdzienu, kas veicinās to pētniecības atzaru attīstību, kuri apmierinās tirgus prasības; tomēr uzskata, ka novatorisku produktu radīšanai veltītiem lietišķiem pētījumiem ir nepieciešams lielāks finansējums; šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju bankas (EIB) nodomu ievērojami palielināt pieejamo finansējumu izaugsmi veicinošām investīcijām pētniecībā un attīstībā, kā arī MVU; atgādina iepriekš minētās Briseles Eiropadomes secinājumus, saskaņā ar kuriem tiek sagaidīti līdz pat euro 30 miljoniem riska kapitāla un garantētu bankas aizdevumu, lai atbalstītu jauninājumus un pastiprinātu darbības pētniecības un attīstības jomā; mudina Komisiju un EIB kopā ar privāto sektoru sniegt pārskatu par šo secinājumu praktisko izpildi; |
|
24. |
uzsver ievērojamo nanozinātņu un nanotehnoloģiju potenciālu un neatlaidīgi aicina rūpniecības nozari būt informētai par tehnoloģiju sasniegumiem un Eiropas rīcības programmu 2005.-2009. gadam šajā nozarē, lai spētu gūt labumu no iespējām un jaunām perspektīvām, kas paveras ikvienai rūpniecības nozarei; |
|
25. |
uzsver, ka pastāv piekļuves problēmas finanšu un riska kapitālam, īpaši novatoriskiem jaundibinātiem uzņēmumiem un MVU; tādēļ prasa, lai Komisija nozaru iniciatīvu darbā aktīvi iesaistītu Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu; |
|
26. |
uzskata, ka varētu būt lietderīgi izveidot augsta līmeņa grupu tiesību aktu saskaņotības uzraudzīšanai rūpniecības, enerģētikas un vides nozarēs ar mērķi uzlabot ilgtspējību un konkurētspēju; norāda, ka vajadzīgs analizēt ne tikai elektrības, bet arī dabas gāzes tirgu, ņemot vērā tā ievērojamo ietekmi uz dažām apstrādes rūpniecības nozarēm; |
|
27. |
norāda, ka apstrādes rūpniecībai bieži ir raksturīga reģionāla koncentrācija; tādēļ mudina reģionālās un dalībvalstu varas iestādes ciešā sadarbībā ar ekonomikas un sociālajiem dalībniekiem izstrādāt vietējos stratēģijas plānus teritorijām, kurās ir vai nākotnē var rasties novatorisku apstrādes rūpniecības kopu koncentrācija; šajā sakarā prasa, lai vietējās stratēģijas būtu vērstas uz primārās bagātību radošās nozares, pētniecības potenciāla un jebkuru salīdzinošo priekšrocību, kuras sniedz katrs reģions, labāku izmantošanu; aicina dalībvalstis šajā sakarā pilnībā izmantot struktūrfondu iespējas; |
|
28. |
norāda, ka vajadzīgs nākamajos Eiropas rūpniecības politikas pasākumos ņemt vērā ne tikai nozaru, bet arī teritoriālo dimensiju; atzīmē, ka reģionos ar lielu apstrādes rūpniecības koncentrāciju jānosaka to specifiskajām vajadzībām pielāgota rūpniecības un tirdzniecības politika; tādēļ lūdz Komisiju reaģēt uz tās paziņojumā izteiktajiem priekšlikumiem, izskatot iespēju pastiprināt sadarbību starp reģioniem, kuri saskaras ar līdzīgām problēmām un izaicinājumiem, un iespēju veicināt tīkla izveidi starp apstrādes uzņēmumiem, kuri atrodas šajos reģionos, lai sekmētu atbilstīgās rūpniecības un ekonomikas politikas attīstību un saskaņošanu; |
|
29. |
atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu apvienot un saskaņot rūpniecības politiku ar citām politikas nozarēm, tostarp kohēzijas, vides, pētniecības un attīstības, kā arī enerģijas politiku; atzīmē, ka kohēzijas politika un rūpniecības politika ir saistītas, ņemot vērā, ka lai gūtu panākumus rūpniecības politikā un lai paaugstinātu Eiropas uzņēmumu padomju nozīmīgo lomu, ir nepieciešama infrastruktūra un cilvēkresursi, un tādējādi ir būtiski saskaņot politikas nozares un nodrošināt augstu sabiedrības iesaistīšanās līmeni; |
|
30. |
uzskata, ka nozarēm, kurās ir nežēlīga starptautiska konkurence, kopīgi jāpieņem pasākumi to pārstrukturēšanas un modernizācijas veicināšanai; šajā sakarā kā labus piemērus min vairākas iniciatīvas, piemēram, LeaderSHIP 2015, CARS21 un Augsta līmeņa grupu tekstilpreču un apģērbu rūpniecībā; steidzamības dēļ šajās nozarēs, aicina Komisiju iesniegt konkrētus priekšlikumus līdz 2006. gada rudenim, lai tos līdz 2006. gada beigām pieņemtu Padomē, pēc Eiropas Parlamenta atzinuma saņemšanas; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izstrādāt līdzīgas specifiskas nozaru iniciatīvas farmācijas, ķīmijas, aizsardzības, kosmosa un mašīnbūves nozarēm; |
|
31. |
uzskata, ka attiecībā uz atsevišķām nozarēm darbinieku arodbiedrības, patērētāju asociācijas un darba ņēmēju organizācijas ir jāiesaista diskusijās, lai nodrošinātu, ka risinājumi saistībā ar rūpniecības politiku labāk kalpo to interesēs un ir vispusīgāki; |
|
32. |
uzsver nepieciešamību radīt dialogu ar visām ieinteresētajām pusēm, un atzinīgi vērtē Augsta līmeņa grupas konkurētspējas, enerģētikas un vides jautājumos izveidi; |
|
33. |
atzinīgi vērtē Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu; uzstāj, ka tam ir jāpalīdz atrast jaunu darbu darbiniekiem, kuri atlaisti globalizācijas dēļ, galvenokārt uzlabojot un pielāgojot viņu kvalifikāciju; |
|
34. |
atkārtoti uzsver, ka Kopienas atbalstu nedrīkstētu piešķirt uzņēmumiem, kas pēc šāda atbalsta saņemšanas dalībvalstī pārceļ savu rūpniecisko darbību uz citu valsti, pilnībā neizpildot vienošanās, kas panāktas ar attiecīgo dalībvalsti; |
|
35. |
aicina aizsargāt darbinieku tiesības apstrādes uzņēmumu pārstrukturēšanas laikā, un tāpēc aicina sniegt pilnīgu piekļuvi informācijai darbiniekus pārstāvošajām organizācijām; |
|
36. |
norāda, ka uzņēmumu vadības un darbinieku dialogam ir noteicošā loma jautājumos, kas saistīti ar nozares modernizāciju, un meklējot veidus kā paredzēt un īstenot nozaru konkurētspējas saglabāšanai vai panākšanai vajadzīgās izmaiņas; |
|
37. |
aicina Komisiju veikt padziļinātu apstrādes rūpniecības pašreizējās situācijas un nākotnes problēmu analīzi jaunajās dalībvalstīs, kā arī nodrošināt Kopienas tiesību aktu atbilstīgu izpildi; pēc kuras būs iespējams iegūt apkopotus datus par 25 dalībvalstīm un, pamatojoties uz tiem, veikt dažādu nozaru analīzi un formulēt ieteikumus rūpniecības politikas vadībai; |
|
38. |
lūdz Komisiju izstrādāt turpmākus atbalsta pasākumus tiem uzņēmumiem, kas eksportē un investē galvenokārt pētniecības un jauninājumu projektos; |
|
39. |
mudina Komisiju koncentrēties uz tirgus uzraudzības jomu, cīņu pret negodīgu konkurenci un pret viltošanu; aicina Komisiju līdz 2006. gada beigām iesniegt konkrētus priekšlikumus intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un piemērošanas jomā; tādēļ uzskata, ka vajadzīgs palielināt centienus cīņā pret viltotu produktu importu no trešām valstīm, veicot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un izmantojot modernākas tehnoloģijas preču ievešanas punktos Eiropas Savienībā, lai cīnītos pret šo praksi; |
|
40. |
prasa Komisijai kontrolēt un reģistrēt importēto produktu atbilstības līmeni Eiropas vides un patērētāju veselības aizsardzības tiesību aktiem un novērtēt, kādā mērā tie ietekmē Eiropas produktu konkurētspēju; |
|
41. |
uzsver tirgus piekļuves svarīgumu apstrādes rūpniecībai; mudina Komisiju, sadarbojoties ar ietekmēto nozaru pārstāvjiem, turpināt pūliņus tādas starptautiskas prakses atklāšanā, it īpaši reglamentēšanas un subsīdiju jomā, kas var negatīvi ietekmēt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, un novērst tos šķēršļus tirdzniecībai un ieguldījumiem, kuri ir pretrunā starptautiskajiem noteikumiem; uzskata, ka divpusējie nolīgumi ir laba iespēja pārvarēt šīs grūtības godīgā, pārredzamā un tālredzīgā veidā un tādējādi padarīt savstarpības principu par galveno nosacījumu Eiropas Savienības tirgus attiecībās; |
|
42. |
uzsver, ka tiesību aktos, kuri paredz ekonomiskajā politikā un stratēģijās iekļaut vides jautājumus, būtu jāatstāj dalībvalstīm zināma elastība ekonomisko un finanšu instrumentu izvēlē; |
|
43. |
uzskata, ka attiecībā uz īstenojamajiem pasākumiem, it īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijā, ir nepieciešams ņemt vērā katra sektora kontekstu un specifiskās īpašības, iespējas un problēmas, kas var rasties, kā arī grūtības katrai atsevišķai dalībvalstij; |
|
44. |
aicina dalībvalstis un Komisiju īstenot ilgstspējīgas attīstības mērķus, izmantojot pareizu līdzsvaru starp ekonomiskajiem, sociālajiem un vides aspektiem; |
|
45. |
uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem. |