2. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (paziņošana par iesniegtajiem rezolūcijas priekšlikumiem)

Saskaņā ar Reglamenta 115. pantu turpmāk minētie deputāti vai politiskās grupas iesniedza pieprasījumus organizēt debates par šādiem rezolūcijas priekšlikumiem.

José Manuel Barroso un Charlie McCreevy paziņojumi: McCreevy nesenie paziņojumi par Vaxholm lietu

José Manuel Barroso (Komisijas priekšsēdētājs) un Charlie McCreevy (Komisijas loceklis) sniedza paziņojumus.

Uzstājās: Hans-Gert Poettering PPE-DE grupas vārdā, Martin Schulz PSE grupas vārdā, Graham Watson ALDE grupas vārdā, Carl Schlyter Verts/ALE grupas vārdā, Francis Wurtz GUE/NGL grupas vārdā, Nils Lundgren IND/DEM grupas vārdā, Brian Crowley UEN grupas vārdā, James Hugh Allister, pie grupām nepiederošs deputāts, Ria Oomen-Ruijten, Jan Andersson, Cecilia Malmström, Elisabeth Schroedter, Eva-Britt Svensson, Kathy Sinnott, Roberts Zīle, Gunnar Hökmark, Richard Falbr, Jens-Peter Bonde, Proinsias De Rossa un José Manuel Barroso.

Mutisks jautājums, ko uzdeva Karl-Heinz Florenz Komisijai (O-0089/2005): Stratēģija cīņai pret gripas pandēmiju (B6-0334/2005)

Uzstājās: John Bowis PPE-DE grupas vārdā, Phillip Whitehead PSE grupas vārdā, Georgs Andrejevs ALDE grupas vārdā, Satu Hassi Verts/ALE grupas vārdā, Adamos Adamou GUE/NGL grupas vārdā, Georgios Karatzaferis IND/DEM grupas vārdā, Alessandro Foglietta UEN grupas vārdā, Irena Belohorská, pie grupām nepiederoša deputāte, Françoise Grossetête, Marie-Noëlle Lienemann, Jules Maaten, Caroline Lucas, Urszula Krupa, Luca Romagnoli, Neil Parish, Dorette Corbey, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Ryszard Czarnecki, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, María del Pilar Ayuso González, Katerina Batzeli, Avril Doyle, Linda McAvan, Miroslav Mikolášik, Evangelia Tzampazi, Karsten Friedrich Hoppenstedt un Markos Kyprianou.

Rezolūcijas priekšlikums, kas saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu ir iesniegts debašu noslēgumā:

Sīkāka informācija par balsojumiem (grozījumi, atsevišķi balsojumi un balsojumi pa daļām) ir sniegta protokola I pielikumā.

5.1. EK un Azerbaidžānas nolīgums par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma slēgšanu starp Eiropas Kopienu un Azerbaidžānas Republiku par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem [KOM(2005)0060 — C6-0130/2005 — 2005/0011(CNS)] — Transporta un tūrisma komiteja.

5.2. Eiropas Savienības 2005. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 6/2005 projekts (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Budžeta grozījuma Nr. 6/2005 projekts (IV iedaļa) — Tiesa [12180/2005 — C6-0304/2005]

5.3. Budžeta grozījuma Nr. 6/2005 projekts: IV iedaļa — Tiesa (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par Eiropas Savienības 2005. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 6/2005 projektu: IV iedaļa — Tiesa — Civildienesta tiesas izveide [12180/2005 — C6-0304/2005 — 2005/2159(BUD)] — Budžeta komiteja.

Ieteikums otrajam lasījumam par kopējo nostāju, ko Padome pieņēmusi nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par atkritumu sūtījumiem [15311/4/2004 — C6-0223/2005 — 2003/0139(COD)] — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.

5.5. Līgumā noteiktās kvalitātes prasības dzelzceļa kravu pārvadājumiem ***I (galīgais balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kompensāciju gadījumos, kad nav ievērotas līgumā noteiktās kvalitātes prasības attiecībā uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem [KOM(2004)0144 — C6-0004/2004 — 2004/0050(COD)] — Transporta un tūrisma komiteja.

Komisijas priekšlikumu noraidīja 2005. gada 28. septembrī(2005. gada 28. septembra protokola 7.6. punkts) un jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai (Reglamenta 52. panta 3. punkts).

Tādējādi priekšlikuma noraidīšana ir apstiprināta. Procedūra ir slēgta.

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par integrētas akciju programmas izveidi mūža izglītības sfērā [KOM(2004)0474 — C6-0095/2004 — 2004/0153(COD)] — Kultūras un izglītības komiteja.

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par programmas “Jaunatne darbībā” izveidi laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam [KOM(2004)0471 — C6-0096/2004 — 2004/0152(COD)] — Kultūras un izglītības komiteja.

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido programmu “Kultūra 2007” (2007. - 2013. gadam) [KOM(2004)0469 — C6-0094/2004 — 2004/0150(COD)] — Kultūras un izglītības komiteja.

No plkst.12.00 līdz plkst.12.30 notika Parlamenta svinīgā sēde saistībā ar Čīles Republikas prezidenta Ricardo Lagos Escobar vizīti.

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par atbalsta programmas izveidi audiovizuālajā sektorā (MEDIA 2007) [KOM(2004)0470 — C6-0093/2004 — 2004/0151(COD)] — Kultūras un izglītības komiteja.

Balsojuma skaidrojumi, kas saskaņā ar Reglamenta 163. panta 3. punktu ir iesniegti rakstiski, ir iekļauti šīs sēdes stenogrammā.

Balsojuma labojumus varat skatīt vietnē “Séance en direct”, “Results of votes (roll-call votes)/Résultats des votes (appels nominaux)”, kā arī protokola II pielikuma “Rezultāti balsojumiem pēc saraksta” drukātajā versijā.

Elektronisko versiju Parlamenta vietnē Europarl regulāri atjauninās ne ilgāk kā divas nedēļas pēc balsošanas dienas.

Pēc tam sagatavos balsojuma labojumu saraksta galīgo variantu, lai to varētu iztulkot un publicēt “Oficiālajā Vēstnesī”.

Hiltrud Breyer un Ana Maria Gomes norādīja, ka viņas piedalījās tikai balsošanā par Ruth Hieronymi ziņojumu (A6-0278/2005), jo nedarbojās viņu balsošanas karte.

Phillip Whitehead saskaņā ar Reglamenta I pielikumu paziņoja par savām finansiālajām interesēm un nepiedalījās balsošanā par Ruth Hieronymi ziņojumu (A6-0278/2005).

Erika Mann informēja, ka viņa bija klāt, bet viņas vārda apmeklējumu reģistrā nav.

Uzstājās Erika Mann un lūdza, lai sēdes vadītāja nosūta vēstuli ar Parlamenta līdzjūtības apliecinājumiem Meksikas tautai, kura cietusi viesuļvētras “Vilma” laikā, kā arī prasīja izvērtēt iespējas sniegt Meksikai vajadzīgo palīdzību saskaņā ar brīvās tirdzniecības līgumu starp EK un Meksiku (sēdes vadītāja to pieņēma zināšanai).

(Sēde tika pārtraukta plkst. 15.05, lai sagaidītu Komisijas locekli Olli Rehn, un atsākta plkst. 15.10.)

11. Bulgārijas un Rumānijas panāktais progress saistībā ar iestāšanos ES (debates)

Komisijas paziņojums: Bulgārijas un Rumānijas panāktais progress saistībā ar iestāšanos ES

Uzstājās Roger Knapman par Komisijas pārstāvja kavēšanos (sēdes vadītāja pārtrauca viņa uzstāšanos).

Uzstājās: Elmar Brok PPE-DE grupas vārdā, Pierre Moscovici PSE grupas vārdā, Alexander Lambsdorff ALDE grupas vārdā, Joost Lagendijk Verts/ALE grupas vārdā, Erik Meijer GUE/NGL grupas vārdā, Bastiaan Belder IND/DEM grupas vārdā, Salvatore Tatarella UEN grupas vārdā, Jan Tadeusz Masiel, pie grupām nepiederošs deputāts, Geoffrey Van Orden, Jan Marinus Wiersma, Nicholson of Winterbourne, Christopher Beazley, kurš izsaka nožēlu, ka nav klāt Padomes pārstāvju, un Milan Horáček.

Uzstājās: Jaromír Kohlíček, Roger Knapman, Andreas Mölzer, Francisco José Millán Mon, Hannes Swoboda, Jeanine Hennis-Plasschaert, Elly de Groen-Kouwenhoven, Athanasios Pafilis, Nils Lundgren, Koenraad Dillen, Kinga Gál, Catherine Guy-Quint, Luciana Sbarbati, Marie Anne Isler Béguin, Hans-Peter Martin, David Casa, Alexandra Dobolyi, Cecilia Malmström, Anna Ibrisagic, Helmut Kuhne, István Szent-Iványi, Guido Podestà, Miguel Angel Martínez Martínez, Árpád Duka-Zólyomi, Józef Pinior, Ivo Strejček, Panagiotis Beglitis, Camiel Eurlings, Libor Rouček, Péter Olajos, Georgios Papastamkos, Michl Ebner, Ioannis Varvitsiotis, Mairead McGuinness, Bernd Posselt un Olli Rehn.

Jacques Barrot (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Linda McAvan, Richard Corbett un Paul Rübig.

Jautājums Nr. 48 (João de Deus Pinheiro): Konkurence gāzes un elektroenerģijas nozarē.

Neelie Kroes (Komisijas locekle) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva João de Deus Pinheiro, Paul Rübig un José Manuel García-Margallo y Marfil.

Neelie Kroes atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Georgios Toussas un Antonio Masip Hidalgo.

Jautājums Nr. 50 (Marie Panayotopoulos-Cassiotou): Atkritumu problēma — kā to novērst.

Stavros Dimas (Komisijas loceklis) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Mairead McGuinness un Gay Mitchell.

Jautājums Nr. 51 (Sarah Ludford): Pret Apvienoto Karalisti sāktā pārkāpuma procedūra par pilsētu notekūdeņu direktīvas pārkāpšanu.

Stavros Dimas atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Sarah Ludford.

Jautājums Nr. 52 (Dimitrios Papadimoulis): Notekūdeņu dūņas un bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas stacija Psitālijas salā.

Stavros Dimas atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Dimitrios Papadimoulis, Georgios Papastamkos un Josu Ortuondo Larrea.

Benita Ferrero-Waldner (Komisijas locekle) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Sajjad Karim, David Martin un Jonas Sjöstedt.

Jautājums Nr. 62 (Bernd Posselt): Trīs Dienvidkaukāza valstis un valstis, kas robežojas ar Kaspijas jūru.

Benita Ferrero-Waldner atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Bernd Posselt un Justas Vincas Paleckis.

Jautājums Nr. 63 (Ģirts Valdis Kristovskis): Eiropas Savienības finansējums Tunisijai.

Benita Ferrero-Waldner atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Ģirts Valdis Kristovskis.

Joe Borg (Komisijas loceklis) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Ioannis Gklavakis.

Jautājums Nr. 76 (Mairead McGuinness): Dreifējošo tīklu izmantošanas ietekme uz lašu krājumiem Eiropas ūdeņos.

Joe Borg atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Mairead McGuinness un David Martin.

Jautājums Nr. 77 (María Isabel Salinas García): Zvejas noteikumu neievērošana Vidusjūrā.

Joe Borg atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva María Isabel Salinas García.

Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes.

Uzstājās: Peter Liese PPE-DE grupas vārdā, Maria Berger PSE grupas vārdā, Diana Wallis ALDE grupas vārdā, Hiltrud Breyer Verts/ALE grupas vārdā, Johannes Blokland IND/DEM grupas vārdā, Marcin Libicki UEN grupas vārdā, Manuel Medina Ortega, Patrizia Toia, Maciej Marian Giertych, Andrzej Jan Szejna un Kathy Sinnott.

Rezolūcijas priekšlikumi, kas saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu ir iesniegti debašu noslēgumā:

Ziņojums par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par cīņu pret organizēto noziedzību [KOM(2005)0006 — C6-0061/2005 — 2005/0003(CNS)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Uzstājās: Manfred Weber PPE-DE grupas vārdā, Martine Roure PSE grupas vārdā, Marios Matsakis ALDE grupas vārdā, Johannes Voggenhuber Verts/ALE grupas vārdā, Giusto Catania GUE/NGL grupas vārdā, James Hugh Allister, pie grupām nepiederošs deputāts, Carlos Coelho, Kyriacos Triantaphyllides, Alexander Stubb, Franco Frattini un Giusto Catania par James Hugh Allister uzstāšanos.

Ziņojums par Kopienas pieeju ekonomiskās migrācijas pārvaldībai [KOM(2004)0811 — 2005/2059(INI)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Uzstājās: Gabriele Zimmer (DEVE komitejas atzinuma sagatavotāja), Danutė Budreikaitė (INTA komitejas atzinuma sagatavotāja), Anna Záborská (FEMM komitejas atzinuma sagatavotāja), Carlos Coelho PPE-DE grupas vārdā, Adeline Hazan PSE grupas vārdā, Sophia in 't Veld ALDE grupas vārdā, Jean Lambert Verts/ALE grupas vārdā, Giusto Catania GUE/NGL grupas vārdā, Jan Tadeusz Masiel, pie grupām nepiederošs deputāts, Patrick Gaubert un Martine Roure.

16. Kopienas finansiālais atbalsts Eiropas transporta tīklu un enerģētikas jomā ***I (debates)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2236/95 [KOM(2004)0475 — C6-0086/2004 — 2004/0154(COD)] — Budžeta komiteja.

Uzstājās: Ingeborg Gräßle PPE-DE grupas vārdā, Herbert Bösch PSE grupas vārdā, Sepp Kusstatscher Verts/ALE grupas vārdā, Jacky Henin GUE/NGL grupas vārdā, Sylwester Chruszcz IND/DEM grupas vārdā, Anna Elzbieta Fotyga UEN grupas vārdā, Leopold Józef Rutowicz, pie grupām nepiederošs deputāts, Stanisław Jałowiecki, Gilles Savary, Eva Lichtenberger, Bairbre de Brún, Alessandro Battilocchio un Jacques Barrot.

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas un saldinātāji, un Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos [KOM(2004)0650 — C6-0139/2004 — 2004/0237(COD)] — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.

Uzstājās: María del Pilar Ayuso González PPE-DE grupas vārdā, Åsa Westlund PSE grupas vārdā, Marios Matsakis ALDE grupas vārdā, Christa Klaß un Markos Kyprianou.

Tika noteikta nākamās dienas sēdes darba kārtība (dokuments “Darba kārtība” PE 364.061/OJME).

PIEŅEMTIE TEKSTI

P6_TA(2005)0390

Nolīgums starp EK un Azerbaidžānu par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Azerbaidžānas Republiku par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem (KOM(2005)0060 — C6-0130/2005 — 2005/0011(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2005)0060) (1),

—	ņemot vērā EK līguma 80. panta 2. punktu un 300. panta 2. punkta pirmā apakšpunkta pirmo teikumu,

—	ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. apakšpunktu, saskaņā ar kuru Padome apspriedās ar Parlamentu (C6-0130/2005),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0230/2005),

1.	apstiprina nolīguma parakstīšanu;

2.	uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Azerbaidžānas Republikas valdībām un parlamentiem.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0391

Budžeta grozījuma Nr. 6/2005 projekts (grozījums)

Eiropas Savienības 2005. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 6/2005 projekts — IV iedaļa — Tiesa — Civildienesta tiesas izveide (12180/2005 — C6-0304/2005 — 2005/2159(BUDG))

Grozījums Nr. 1

IV IEDAĻA — Tiesa

Amatu saraksts: 2 B*3 amata vietu, 2 C*1 amata vietu un 4 B*3 pagaidu amata vietu izveide.

Personāls aktīvajā nodarbinātībā

Pozīcija	2005. gada budžets	Budžeta grozījums Nr. 6/2005, projekts	Grozījums	2005. gada budžets + budžeta grozījums Nr. 6/2005, projekts (grozītais)
	Saistības	Saistības	Saistības	Saistības
1 1 0 0	Pamatalgas
	111 633 022	111 964 022	+73 000	112 037 022
1 1 0 1	Ģimenes pabalsti
	8 940 000	8 967 000	+6 000	8 973 000
1 1 0 2	Piemaksas par uzturēšanos ārzemēs un ekspatriāciju (ieskaitot EOTK Civildienesta noteikumu 97. pantu)
	17 770 000	17 823 000	+12 000	17 835 000
1 1 3 0	Apdrošināšana slimību gadījumiem
	3 890 000	3 902 000	+3 000	3 905 000
1 1 8 1	Ceļa izdevumi (ieskaitot ģimenes locekļu ceļa izdevumus)
	42 000	45 000	+2 000	47 000
1 1 8 2	Piemaksas par iekārtošanos citā dzīvesvietā, par iekārtošanos atpakaļ savā dzīvesvietā un par pārcelšanu citā amatā
	1 170 000	1 223 000	+30 000	1 253 000
1 1 8 3	Pārcelšanās izdevumi
	217 000	238 000	+10 000	248 000
1 1 8 4	Dienas nauda uz noteiktu laiku
	956 000	1 008 000	+23 000	1 031 000
1 1 9 1	Provizoriskās apropriācijas
	1 973 000	1 242 000	- 159 000	1 083 000

Pamatojums

Izveidot 8 amata vietas (2 B*3 amata vietas, 2 C*1 amata vietas un 4 B*3 pagaidu amata vietas), ko Padome nav apstiprinājusi, un atjaunot budžeta grozījuma Nr. 7/2005 provizoriskā projekta summas.

P6_TA(2005)0392

Budžeta grozījuma Nr. 6/2005 projekts

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības 2005. gada budžeta grozījuma Nr. 6/2005 projektu — IV iedaļa — Tiesa — Civildienesta tiesas izveide (12180/2005 — C6-0304/2005 — 2005/2159(BUD))

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 272. panta 4. punkta priekšpēdējo daļu,

—	ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 177. pantu,

—	ņemot vērā Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un jo īpaši tās 37. un 38. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2005. gada vispārējo budžetu, kas pieņemts galīgajā variantā 2004. gada 16. decembrī (2),

—	ņemot vērā 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (3),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2005. gada budžeta grozījuma Nr. 7/2005 provizorisko projektu, ko Komisija iesniedza 2005. gada 5. septembrī (KOM(2005)0419),

—	ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 6/2005 projektu, ko Padome apstiprināja 2005. gada 3. oktobrī (12180/2005 — C6-0304/2005),

—	ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un IV pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0306/2005),

A.	tā kā Padome ir nolēmusi izveidot Civildienesta tiesu;

B.	tā kā Civildienesta tiesas darbības uzsākšanas datums tika pārcelts uz 2005. gadu;

1.	nolemj izveidot visas amata vietas, kas Civildienesta tiesai pieprasītas budžeta grozījuma Nr. 7/2005 provizoriskajā projektā, un attiecīgi pielāgot apropriācijas budžeta grozījuma Nr. 6/2005 projektā;

2.	apstiprina grozīto budžeta grozījuma Nr. 6/2005 projektu;

3.	uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju, papildinātu ar budžeta grozījuma Nr. 6/2005 projekta grozījumu, Padomei, Komisijai un Tiesai.

(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(2) OV L 60, 8.3.2005.

(3) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2003/429/EK (OV L 147, 14.6.2003., 25. lpp.).

P6_TA(2005)0393

Atkritumu sūtījumi ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par atkritumu sūtījumiem (15311/4/2004 — C6-0223/2005 — 2003/0139(COD))

(Koplēmuma procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (15311/4/2004 — C6-0223/2005),

—	ņemot vērā tās nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (KOM(2003)0379) (2),

—	ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (KOM(2004)0172) (3),

—	ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0287/2005),

1.	apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.	uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 87 E, 07.04.2004., 281. lpp.

(2) OV vēl nav publicēts.

(3) OV vēl nav publicēts.

P6_TC2-COD(2003)0139

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2005. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005 par atkritumu sūtījumiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)	Šīs regulas galvenais un dominējošais mērķis un sastāvdaļa ir vides aizsardzība, un tās ietekmei uz starptautisko tirdzniecību ir tikai gadījuma raksturs.

(2)

Padomes Regula (EEK) Nr. 259/93 (1993. gada 1. februāris) par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (3) jau ir vairākas reizes būtiski grozīta, un tai vajadzīgi turpmāki grozījumi. Minētajā regulā jo īpaši ir jāiekļauj noteikumi, kas ir Komisijas Lēmumā 94/774/EK (1994. gada 24. novembris) par standarta kravas pavadzīmi, kas minēta Padomes Regulā (EEK) Nr. 259/93 (4), un Komisijas Lēmumā 1999/412/EK (1999. gada 3. jūnijs) par dalībvalstu ziņojumu sniegšanas anketu, ievērojot Padomes Regulas (EEK) Nr. 259/93 41. panta 2. punktu (5). Tādēļ Regula (EEK) Nr. 259/93 skaidrības labad būtu jāaizstāj.

(3)

Padomes Lēmums 93/98/EEK (6) attiecās uz 1989. gada 22. marta Bāzeles Konvencijas par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (7) noslēgšanu Kopienas vārdā; minētajā konvencijā Kopiena ir bijusi Līgumslēdzēja puse kopš 1994. gada. Pielāgojot Regulu (EEK) Nr. 259/93, Padome ir izstrādājusi noteikumus, lai šādu pārvadājumu apjomu samazinātu un tos kontrolētu, cita starpā, nolūkā pielāgot pastāvošo Kopienas atkritumu pārvietošanas uzraudzības un kontroles sistēmu Bāzeles Konvencijas prasībām.

(4)

Padomes Lēmums 97/640/EK (8) attiecās uz tā Bāzeles Konvencijas grozījuma apstiprināšanu Kopienas vārdā, kā noteikts Līgumslēdzēju pušu konferences Lēmumā III/1. Ar šo grozījumu aizliedza visu apglabāšanai paredzēto bīstamo atkritumu eksportu no valstīm, kas uzskaitītas konvencijas VII pielikumā, uz valstīm, kas tajā nav uzskaitītas, kā arī no 1998. gada 1. janvāra aizliedza šādu eksportu attiecībā uz bīstamajiem atkritumiem, kas minēti konvencijas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā un paredzēti reģenerācijai. Regulu (EEK) Nr. 259/93 attiecīgi grozīja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 120/97 (9).

(5)

Ņemot vērā to, ka Kopiena ir apstiprinājusi ESAO Padomes 2001. gada 14. jūnija Lēmumu C(2001)107/galīgā redakcija, ar ko pārskata Lēmumu C(92)39/galīgā redakcija par reģenerācijai paredzēto atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli (ESAO Lēmums), lai saskaņotu atkritumu sarakstus ar Bāzeles Konvenciju un pārskatītu dažas citas prasības, minētā lēmuma saturs ir jāiekļauj Kopienas tiesību aktos.

(6)	Kopiena ir parakstījusi 2001. gada 22. maija Stokholmas Konvenciju par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem.

(7)	Ir svarīgi atkritumu sūtījumu uzraudzību un kontroli organizēt un reglamentēt tā, lai ņemtu vērā vajadzību saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un cilvēku veselību, kā arī veicinātu vienādu regulas piemērošanu visā Kopienā.

(8)	Ir svarīgi arī ņemt vērā Bāzeles Konvencijas 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzēto prasību, lai bīstamo atkritumu sūtījumi tiktu samazināti līdz minimumam saskaņā ar videi drošu un efektīvu šādu atkritumu apsaimniekošanu.

(9)	Turklāt ir svarīgi ņemt vērā katras Bāzeles Konvencijas Līgumslēdzējas puses tiesības saskaņā ar konvencijas 4. panta 1. punktu aizliegt bīstamo atkritumu importu vai to atkritumu importu, kuri ir uzskaitīti minētās konvencijas II pielikumā.

(10)

To atkritumu sūtījumi, kurus radījuši bruņotie spēki vai palīdzības organizācijas, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, ja tos ieved Kopienā noteiktās situācijās (tostarp tranzītpārvadājumos Kopienas teritorijā, kad atkritumus ieved Kopienā). Attiecībā uz šādiem sūtījumiem būtu jāievēro starptautisko tiesību un starptautisko nolīgumu prasības. Šādos gadījumos jebkura kompetentā tranzīta iestāde un kompetentā galamērķa iestāde Kopienā būtu iepriekš jāinformē par sūtījumu un tā galamērķi.

(11)

Jāizvairās no pārklāšanās ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (2002. gada 3. oktobris), ar ko paredz veterinārsanitārās prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā (10); minētajā regulā jau ir ietvertas prasības, kas attiecas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vispārēju pārsūtīšanu, plūsmu novirzīšanu un pārvietošanu (savākšanu, transportēšanu, pārkraušanu, apstrādi, izmantošanu, reģenerāciju vai apglabāšanu, uzskaiti, pavaddokumentiem un izsekojamību) Kopienā, ievedot tajā un izvedot no tās.

(12)

Līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai Komisijai būtu jāziņo par attiecību starp spēkā esošiem nozaru tiesību aktiem dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzības jomā un šīs regulas normām, un līdz tai dienai būtu jāiesniedz visi vajadzīgie priekšlikumi, lai saskaņotu šādus tiesību aktus ar šo regulu, lai sasniegtu līdzvērtīgu kontroles līmeni.

(13)	Lai gan uzraudzība un kontrole pār atkritumu sūtījumiem dalībvalstī ir tās pārziņā, valstu sistēmām, kas attiecas uz atkritumu sūtījumiem, būtu jāņem vērā vajadzība panākt saderību ar Kopienas sistēmu, lai nodrošinātu augstu vides un cilvēku veselības aizsardzības līmeni.

(14)

Attiecībā uz to atkritumu sūtījumiem, kas paredzēti apglabāšanai, un uz to reģenerācijai paredzēto atkritumu sūtījumiem, kas nav uzskaitīti III, IIIA vai IIIB pielikumā, ir lietderīgi nodrošināt optimālu uzraudzību un kontroli, prasot iepriekšēju rakstisku piekrišanu šādiem sūtījumiem. Savukārt šādai procedūrai būtu jāparedz iepriekšēja paziņošana, kas ļauj pienācīgi informēt kompetentās iestādes, lai tās varētu veikt visus vajadzīgos pasākumus cilvēku veselības un vides aizsardzībai. Tas arī ļautu šīm iestādēm izteikt pamatotus iebildumus pret šādiem sūtījumiem.

(15)	Attiecībā uz to atkritumu sūtījumiem, kuri ir uzskaitīti III, IIIA vai IIIB pielikumā un paredzēti reģenerācijas darbībām, ir lietderīgi nodrošināt minimālo uzraudzības un kontroles līmeni, nosakot, ka šādiem sūtījumiem būtu klāt noteikta informācija.

(16)	Ņemot vērā vajadzību piemērot šo regulu vienādi un nodrošināt pareizu iekšējā tirgus darbību, efektivitātes nolūkā būtu jāprasa, ka paziņojumus apstrādā kompetentā nosūtīšanas iestāde.

(17)	Tāpat ir svarīgi precizēt finanšu garantiju vai līdzvērtīgas apdrošināšanas sistēmu.

(18)	Ņemot vērā, ka atkritumu radītāji ir atbildīgi par videi drošu atkritumu apsaimniekošanu, ja vien iespējams, paziņojuma un atkritumu sūtījumu dokumenti būtu jāaizpilda atkritumu radītājiem.

(19)	Paziņotājam jānodrošina procesuāli aizsardzības pasākumi, gan tiesiskās noteiktības interesēs, gan arī lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu un pareizu iekšējā tirgus darbību.

(20)

Attiecībā uz apglabāšanai paredzēto atkritumu sūtījumiem dalībvalstis būtu jāņem vērā tuvuma, reģenerācijas prioritātes un pašpietiekamības principi gan Kopienas, gan attiecīgo valstu līmenī saskaņā ar Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvu 75/442/EEK par atkritumiem (11), veicot pasākumus saskaņā ar Līgumu, lai pilnīgi vai daļēji aizliegtu vai sistemātiski iebilstu pret šādiem sūtījumiem. Būtu jāņem vērā arī Direktīvā 75/442/EEK ietvertā prasība, saskaņā ar kuru dalībvalstīm jāizveido integrēts un pietiekams atkritumu apglabāšanas iekārtu tīkls, lai ļautu Kopienai kļūt saimnieciski patstāvīgai atkritumu apglabāšanas ziņā un ļautu katrai dalībvalstij atsevišķi virzīties uz šo mērķi, ņemot vērā ģeogrāfiskos apstākļus vai vajadzību pēc specializētām iekārtām konkrētiem atkritumu veidiem. Dalībvalstīm tāpat būtu jābūt spējīgām nodrošināt, lai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, uz kuriem attiecas Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīva 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (12), piemērotu labākās pieejamās metodes atbilstīgi minētajai direktīvai un saskaņā ar uzņēmuma atļauju un lai atkritumus apsaimniekotu saskaņā ar Kopienas tiesību aktos noteiktajiem juridiski saistošiem vides aizsardzības standartiem attiecībā uz apglabāšanas darbībām.

(21)

Attiecībā uz to atkritumu sūtījumiem, kuri paredzēti reģenerācijai, dalībvalstīm būtu jābūt spējīgām nodrošināt, lai atkritumu apsaimniekošanas iekārtas, uz kurām attiecas Direktīva 96/61/EK, piemērotu labākās pieejamās metodes atbilstīgi minētajai direktīvai un saskaņā ar iekārtas ekspluatācijas atļauju. Dalībvalstīm arī būtu jābūt spējīgām nodrošināt, lai atkritumus apstrādātu saskaņā ar juridiski saistošiem vides aizsardzības standartiem attiecībā uz reģenerācijas darbībām, kuri noteikti Kopienas tiesību aktos, un, ievērojot Direktīvas 75/442/EEK 7. panta 3. punktu, lai apsaimniekotu atkritumus saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kas ir izstrādāti saskaņā ar minēto direktīvu nolūkā nodrošināt Kopienas tiesību aktos noteikto juridiski saistošo reģenerācijas vai pārstrādes saistību izpildi.

(22)

Obligātu prasību izstrāde Kopienas līmenī atkritumu apsaimniekošanas iekārtām un konkrētu atkritumu apstrādei papildus jau pastāvošām Kopienas tiesību aktu prasībām var veicināt augsta vides aizsardzības līmeņa radīšanu visā Kopienā, palīdzēt radīt līdzvērtīgus konkurences apstākļus pārstrādes jomā un palīdzēt nodrošināt to, ka netiek radīti šķēršļi ekonomiski stabilam iekšējam pārstrādes tirgum. Tādējādi Kopienā jārada līdzvērtīgi konkurences apstākļi attiecībā uz pārstrādi, konkrētās jomās attiecīgi piemērojot kopējus standartus, tostarp attiecībā uz otrreizējām izejvielām, lai celtu pārstrādes kvalitāti. Komisijai, cik drīz vien iespējams, būtu jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi šādiem standartiem attiecībā uz konkrētu veidu atkritumiem un konkrētām pārstrādes iekārtām, pamatojoties uz turpmāku pārbaudi atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas kontekstā un ņemot vērā spēkā esošos Kopienas un dalībvalstu tiesību aktus. Pagaidām būtu jāparedz iespēja, ievērojot konkrētus nosacījumus, celt iebildumus pret plānotiem sūtījumiem, ja saistītā reģenerācija neatbilstu nosūtīšanas valsts tiesību aktiem par atkritumu reģenerāciju. Pagaidām Komisijai tāpat būtu pastāvīgi jāpārskata situācija attiecībā uz iespējamiem nevēlamiem atkritumu sūtījumiem uz jaunajām dalībvalstīm un, ja vajadzīgs, jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi par to, kā rīkoties šādās situācijās.

(23)	Būtu jāuzliek pienākums atkritumus no sūtījuma, kuru nevar pabeigt iecerētajā veidā, ņemt atpakaļ uz nosūtīšanas valsti vai tos reģenerēt vai apglabāt alternatīvā veidā.

(24)

Tāpat būtu jānosaka obligāta prasība personai, kuras rīcība ir izraisījusi nelikumīgu sūtījumu, ņemt atpakaļ attiecīgos atkritumus vai veikt alternatīvus pasākumus to reģenerācijai vai apglabāšanai. Ja tas nav iespējams, kompetentajām nosūtīšanas iestādēm vai galamērķa iestādēm būtu jāiejaucas pašām.

(25)	Lai aizsargātu attiecīgo valstu vidi, jāprecizē tā aizlieguma apjoms, kurš noteikts saskaņā ar Bāzeles Konvenciju un kurš attiecas uz jebkuru tādu atkritumu eksportu no Kopienas, kuri paredzēti apglabāšanai trešā valstī, kas nav EBTA (Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas) valsts.

(26)	Valstis, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas puses, var pieņemt kontroles procedūras, kas paredzētas sūtījumiem Kopienā.

(27)

Lai aizsargātu attiecīgo valstu vidi, tāpat jāprecizē tā aizlieguma apjoms, kurš arī noteikts saskaņā ar Bāzeles Konvenciju un kurš attiecas uz bīstamo atkritumu eksportu uz tādu valsti, uz kuru neattiecas minētais ESAO lēmums. Jo īpaši jāprecizē to atkritumu saraksts, uz kuriem attiecas aizliegums, un jānodrošina, lai tajā ir iekļauti atkritumi, kas uzskaitīti Bāzeles Konvencijas II pielikumā, proti, no mājsaimniecībām savāktie atkritumi, kā arī mājsaimniecības atkritumu sadedzināšanas atlikumi.

(28)	Būtu jāuztur īpaši pasākumi to nebīstamo atkritumu eksportam, kuri paredzēti reģenerācijai valstīs, uz kurām neattiecas ESAO lēmums, un būtu jāparedz iespēja tos vēlāk vienkāršot.

(29)

Būtu jāatļauj apglabāšanai paredzēto atkritumu imports Kopienā, ja eksportētājvalsts ir Bāzeles Konvencijas līgumslēdzēja puse. Būtu jāatļauj reģenerācijai paredzēto atkritumu imports Kopienā, ja eksportētājvalsts ir valsts, uz kuru attiecas ESAO lēmums, vai Bāzeles Konvencijas līgumslēdzēja puse. Tomēr pārējos gadījumos imports būtu jāatļauj tikai tad, ja eksportētājvalstij ir saistoši divpusēji vai daudzpusēji līgumi, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem un Bāzeles Konvencijas 11. pantam, izņemot, ja tas nav iespējams krīzes, miera atjaunošanas, miera uzturēšanas vai kara situācijās.

(30)	Šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām.

(31)

Šai regulai būtu jāatspoguļo noteikumi par atkritumu importu no aizjūras zemēm un teritorijām un eksportu uz tām, kā noteikts Padomes Lēmumā 2001/822/EK (2001. gada 27. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu („Aizjūras zemju un teritoriju asociācijas lēmums”) (13).

(32)

Būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka saskaņā ar Direktīvu 75/442/EEK un citiem Kopienas tiesību aktiem par atkritumiem Kopienā pārvadātos atkritumus, kā arī Kopienā importētos atkritumus visā sūtījuma laikā, tostarp reģenerācijas vai apglabāšanas laikā galamērķa valstī, apsaimnieko, neapdraudot cilvēku veselību un neizmantojot procesus un metodes, kas varētu būt kaitīgi videi. Attiecībā uz eksportu no Kopienas, kas nav aizliegts, ir nepieciešams censties nodrošināt, lai atkritumus to sūtīšanas laikā, tostarp reģenerācijas vai apglabāšanas laikā trešā, galamērķa valstī, apsaimniekotu videi drošā veidā. Iekārta, kas saņem atkritumus, būtu jāekspluatē saskaņā ar cilvēku veselības un vides aizsardzības standartiem, kas ir kopumā līdzvērtīgi standartiem, kas noteikti Kopienas tiesību aktos. Būtu jāizstrādā nesaistošu pamatnostādņu saraksts, kurās varētu meklēt informāciju par apsaimniekošanu videi drošā veidā.

(33)	Dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai informācija par šīs regulas īstenošanu, gan iesniedzot ziņojumus Bāzeles Konvencijas sekretariātam, gan arī aizpildot atsevišķu anketu.

(34)

Ir jānodrošina nekaitīga kuģu demontāža, neapdraudot vidi, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību un vidi. Turklāt būtu jāatzīmē, ka kuģis var kļūt par atkritumiem saskaņā ar Bāzeles Konvencijas 2. pantu un ka vienlaicīgi to var uzskatīt par kuģi atbilstīgi citiem starptautiskiem noteikumiem. Ir svarīgi atgādināt, ka turpinās darbs, īpaši starpaģentūru sadarbība starp ILO, SJO un Bāzeles Konvencijas līgumslēdzējām pusēm, lai noteiktu obligātās prasības pasaules līmenī, nodrošinot efektīvu un racionālu risinājumu kuģu demontāžas problēmām.

(35)

Dalībvalstīm saskaņā ar ANO/EEK 1998. gada 25. jūnija Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas Konvencija) būtu jāprasa nodrošināt, ka attiecīgās kompetentās iestādes ar pienācīgiem līdzekļiem publisko informāciju par sūtījumu paziņojumiem, ja šāda informācija nav konfidenciāla saskaņā ar attiecīgās valsts vai Kopienas tiesību aktiem.

(36)

Efektīva starptautiska sadarbība atkritumu sūtījumu kontroles jomā ir noderīga, lai nodrošinātu kontroli pār bīstamo atkritumu sūtījumiem. Būtu jāveicina informācijas apmaiņa starp Kopienu un tās dalībvalstīm un trešām valstīm, kā arī minēto valstu kopīga atbildība un sadarbības centieni, lai nodrošinātu pareizu atkritumu apsaimniekošanu.

(37)

Komisijai būtu jāpieņem noteikti pielikumi šai regulai saskaņā ar Direktīvas 75/442/EEK 18. panta 2. punktā minēto procedūru. Šī procedūra arī būtu jāpiemēro, izdarot grozījumus pielikumos, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību, grozījumus attiecīgos Kopienas tiesību aktos vai notikumus, kas saistīti ar ESAO lēmumu vai Bāzeles Konvenciju, kā arī ar citām saistītām starptautiskajām konvencijām vai nolīgumiem.

(38)

Gatavojot norādījumus paziņojuma un pārvietošanas dokumentu aizpildīšanai, kuri būtu jāparedz IC pielikumā, Komisijai, ņemot vērā ESAO lēmumu un Bāzeles Konvenciju, cita starpā būtu jānosaka, ka paziņojuma un pārvietošanas dokumentiem būtu jābūt, ja vien iespējams, uz divām lappusēm, un jānosaka precīzi termiņi to paziņojuma un pārvietošanas dokumentu aizpildīšanai, kas minēti IA un IB pielikumā, ņemot vērā II pielikumu. Papildus tam, ja ESAO Lēmuma vai Bāzeles Konvencijas un šīs regulas terminoloģija un prasības atšķiras, būtu jāprecizē konkrētās prasības.

(39)

Izvērtējot atkritumu maisījumus, ko papildus jāuzskaita IIIA pielikumā, cita starpā būtu jāapsver šāda informācija: atkritumu īpašības kā, piemēram, to iespējamās bīstamās īpatnības, spēja piesārņot un fiziskais stāvoklis; ar apsaimniekošanu saistītie aspekti kā, piemēram, tehnoloģiskā kapacitāte atkritumus reģenerēt un labums videi, kas rodas no reģenerācijas operācijas, tostarp, vai var tikt traucēta atkritumu apsaimniekošana videi drošā veidā. Komisijai, cik vien iespējams, būtu jāvirza uz priekšu šī pielikuma gatavošana pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas un jāizpilda šis uzdevums vēlākais sešus mēnešus pēc minētās dienas.

(40)

Komisijai saskaņā ar Direktīvas 75/442/EEK 18. panta 2. punktā minēto procedūru būtu jāpieņem arī papildus pasākumi, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu. Tiem būtu jāietver finanšu garantijas vai tai līdzvērtīga nodrošinājuma aprēķināšanas metode, kas Komisijai būtu jāizstrādā, ja iespējams, pirms šīs regulas piemērošanas dienas.

(41)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (14).

(42)

Tā kā dalībvalstis nespēj pietiekami labi sasniegt šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt vides aizsardzību saistībā ar atkritumus sūtījumiem, un šīs regulas mēroga un seku dēļ to var sasniegt labāk Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī regula paredz tikai to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Darbības joma

1. Ar šo regulu nosaka procedūras un kontroles režīmus atkritumu sūtīšanas jomā atkarībā no sūtījuma izcelsmes, galamērķa un maršruta, sūtīto atkritumu veida un apstrādes veida, kas tiek piemērota atkritumiem to galamērķa punktā.

2. Šo regulu piemēro atkritumu sūtījumiem:

a)	starp dalībvalstīm, Kopienas iekšienē vai tranzītā caur trešām valstīm;

b)	importējot tos Kopienā no trešām valstīm;

c)	eksportējot tos no Kopienas uz trešām valstīm;

d)	tranzītā caur Kopienu, ceļā no trešām valstīm un uz tām.

3. Šī regulas neattiecas uz:

tādu atkritumu izkraušanu krastā, ko radījusi parasta kuģu darbība un platformu darbība atklātā jūrā, ieskaitot notekūdeņus un nosēdumus, ar nosacījumu, ka uz šādiem atkritumiem attiecas prasības, kas iekļautas 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kurā grozījumi izdarīti ar 1978. gada protokolu (Marpol 73/78), vai citi saistoši starptautiskie instrumenti;

b)	atkritumiem, kas radušies transportlīdzekļos, vilcienos, lidmašīnās un uz kuģiem līdz brīdim, kad šādi atkritumi tiek izkrauti reģenerācijas vai apglabāšanas nolūkā;

c)	radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem, kā definēts 2. pantā Padomes Direktīvā 92/3/Euratom (1992. gada 3. februāris) par kontroli un uzraudzību attiecībā uz radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem starp dalībvalstīm, to ievešanu Kopienā un izvešanu no Kopienas (15);

d)	sūtījumiem, uz kuriem attiecas Regulā (EK) Nr. 1774/2002 paredzētās apstiprināšanas prasības;

e)	to atkritumu sūtījumiem, kas minēti Direktīvas 75/442/EEK 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii), iv) un v) daļā , ja uz šādiem sūtījumiem jau attiecas citi Kopienas tiesību akti, kuros ietverti līdzīgi noteikumi;

f)	atkritumu sūtījumiem no Antarktikas Kopienā, kuri ir saskaņā ar prasībām, kas ietvertas Antarktikas Līgumam pievienotajā protokolā par vides aizsardzību (1991);

tādu atkritumu ievešanu Kopienā, kas radušies bruņoto spēku vai palīdzības organizāciju darbības rezultātā krīzes situācijās, miera atjaunošanas un uzturēšanas operācijās, ja šādus atkritumus sūta bruņotie spēki vai palīdzības organizācijas, vai tas tiek darīts šo spēku vai organizāciju vārdā tieši vai netieši uz galamērķa valsti. Šādos gadījumos jebkuru kompetento tranzītiestādi un kompetento galamērķa iestādi Kopienā informē iepriekš par atkritumu sūtījumu un to galamērķi.

4. Uz atkritumu sūtījumiem no Antarktikas uz valstīm ārpus Kopienas, šķērsojot Kopienu tranzītā, attiecas 36. un 49. pants.

5. Uz atkritumu sūtījumiem tikai dalībvalsts teritorijā attiecas tikai 33. pants.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)	„atkritumi” ir atkritumi, kā definēts Direktīvas 75/442/EEK 1. panta a) apakšpunktā;

2)	„bīstamie atkritumi” ir bīstamie atkritumi, kā definēts 1. panta 4. punktā Padomes Direktīvā 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem (16);

„atkritumu maisījums” ir atkritumi, kas radušies divu vai vairāku atkritumu veidu apzinātas vai neapzinātas sajaukšanas rezultātā un kam nav paredzēta atsevišķa pozīcija III, IIIB, IV un IVA pielikumā. Atkritumi, kurus sūta vienā sūtījumā, kas sastāv no vismaz diviem atkritumu veidiem, kur katrs atkritumu veids ir atdalīts, nav atkritumu maisījums;

4)	„apglabāšana” ir apglabāšana, kas definēta Direktīvas 75/442/EEK 1. panta e) apakšpunktā;

5)	„pagaidu apglabāšana” ir apglabāšanas darbības D 13 līdz D 15, kā noteikts Direktīvas 75/442/EEK IIA pielikumā;

6)	„reģenerācija” ir reģenerācija, kas definēta Direktīvas 75/442/EEK 1. panta f) apakšpunktā;

7)	„pagaidu reģenerācija” ir reģenerācijas darbības R 12 un R 13, kā definēts Direktīvas 75/442/EEK IIB pielikumā;

8)	„apsaimniekošana videi drošā veidā” ir visu praktiski iespējamo darbību veikšana, lai nodrošinātu, ka atkritumi tiek apsaimniekoti tādā veidā, kas aizsargās cilvēku veselību un vidi pret nelabvēlīgām sekām, kas varētu rasties saistībā ar šādiem atkritumiem;

„radītājs” ir jebkura persona, kuras darbību rezultātā rodas atkritumi („sākotnējais radītājs”) un/vai jebkura persona, kura veic priekšapstrādi, sajaukšanu vai citas darbības, kuru rezultātā mainās šo atkritumu īpašības vai sastāvs („jauns radītājs”) (kā definēts Direktīvas 75/442/EEK 1. panta b) apakšpunktā);

10)	„īpašnieks” ir atkritumu radītājs vai fiziska vai juridiska persona, kam pieder atkritumi (un kā definēts Direktīvas 75/442/EEK 1. panta c) apakšpunktā);

11)	„savācējs” ir jebkura persona, kas veic atkritumu savākšanu, kā definēts Direktīvas 75/442/EEK 1. panta g) apakšpunktā;

12)	„tirgotājs” ir jebkura persona, kas rīkojas savā vārdā, lai pirktu un pēc tam pārdotu atkritumus, tostarp tirgotāji, kas nesaņem atkritumus fiziskajā valdījumā, kā minēts Direktīvas 75/442/EEK 12. pantā;

13)	„starpnieks” ir jebkura persona, kas organizē atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu citu personu vārdā, tostarp starpnieki, kas nesaņem atkritumus fiziskajā valdījumā, kā minēts Direktīvas 75/442/EEK 12. pantā;

14)	„saņēmējs” ir persona vai uzņēmums, kas ir galamērķa valsts jurisdikcijā un kam atkritumus sūta reģenerācijai vai apglabāšanai;

15)

„paziņotājs” ir:

kādas dalībvalsts izcelsmes sūtījuma gadījumā — jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā, kas plāno veikt atkritumu sūtījumu un kam uzlikts paziņošanas pienākums. Paziņotājs ir viena no personām vai struktūrām, kura izvēlēta saskaņā ar secību, kas noteikta šajā sarakstā:

i)	sākotnējais radītājs; vai

ii)	licencēts jauns radītājs, kas veic darbības pirms sūtījuma; vai

iii)	licencēts savācējs, kurš no viena veida atkritumu dažādiem nelieliem apjomiem, kuri iegūti no dažādiem avotiem, ir veidojis sūtījumu, kam jāsākas no vienas paziņotas vietas; vai

iv)	reģistrēts tirgotājs, kuru rakstiski ir pilnvarojis sākotnējais radītājs, jauns radītājs vai licencēts savācējs, kas minēti i), ii) un iii) apakšpunktā, lai darbotos tā vārdā kā paziņotājs;

v)	reģistrēts starpnieks, kuru rakstiski ir pilnvarojis sākotnējais radītājs, jauns radītājs vai licencēts savācējs, kas minēti i), ii) un iii) apakšpunktā, lai darbotos tā vārdā kā paziņotājs;

vi)	gadījumā, ja visas personas, kas minētas i), ii), iii), iv) un v) apakšpunktā, ja kāds no šiem punktiem ir piemērojams, ir nezināmas vai maksātnespējīgas, īpašnieks.

Ja iv) vai v) apakšpunktā norādītais paziņotājs nepilda jebkuru no pienākumiem ņemt atkritumus atpakaļ, kā izklāstīts 22. līdz 25. pantā, sākotnējo radītāju, jaunu radītāju vai licencētu savācēju, kā minēts attiecīgi i), ii) vai iii) apakšpunktā, kas pilnvaroja tirgotāju vai starpnieku darboties viņa vārdā, uzskata par paziņotāju saistībā ar minētajiem pienākumiem ņemt atkritumus atpakaļ. Nelikumīga sūtījuma gadījumā, par ko paziņoja tirgotājs vai starpnieks, kā noteikts iv) vai v) apakšpunktā, personu, kas minēta i), ii) vai iii) apakšpunktā un kas pilnvaroja attiecīgo tirgotāju vai starpnieku darboties viņa vārdā, uzskata par paziņotāju šīs regulas mērķiem;

gadījumā, ja atkritumus, kuru izcelsme nav dalībvalstī, importē Kopienā vai pārvadā tranzītā caur Kopienu, — jebkura no šādām fiziskām vai juridiskām personām, kas ir nosūtīšanas valsts jurisdikcijā un kas plāno veikt atkritumu sūtījumu vai kas plāno nodrošināt vai jau ir nodrošinājis atkritumu sūtījumu:

i)	persona, kas noteikta saskaņā ar nosūtīšanas valsts tiesību aktiem; vai, gadījumā, ja šāda persona nav noteikta,

ii)	īpašnieks eksportēšanas laikā;

16)	„Bāzeles Konvencija” ir 1989. gada 22. marta Bāzeles Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu;

17)	„ESAO lēmums” ir ESAO Padomes lēmums C(2001)107/galīgā redakcija, ar ko pārskata Lēmumu C(92)39/galīgā redakcija par reģenerācijai paredzēto atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli;

18)

„kompetentā iestāde” ir:

a)	dalībvalstu gadījumā iestāde, ko nozīmējusi attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 53. pantu; vai

b)	gadījumā, ja ir iesaistīta valsts, kas nav ES dalībvalsts un kas ir viena no pusēm Bāzeles Konvencijā, iestāde, ko attiecīgā valsts nozīmējusi par kompetento iestādi minētās konvencijas mērķiem saskaņā ar tās 5. pantu; vai

gadījumā, ja ir iesaistīta valsts, kas nav minēta a) vai b) apakšpunktā, iestāde, kuru attiecīgā valsts vai reģions ir nozīmējis par kompetento iestādi, vai, gadījumā, ja šāda iestāde nav nozīmēta, šīs valsts vai reģiona pārvaldes iestāde, kurai ir jurisdikcija attiecībā uz atkritumu sūtījumiem reģenerācijai vai apglabāšanai vai uz to tranzītu, attiecīgajos gadījumos;

19)	„kompetentā nosūtīšanas iestāde” ir kompetentā iestāde, kuras kompetence attiecas uz teritoriju, no kuras sūtījumu plāno uzsākt vai no kuras tas tiek uzsākts;

20)	„kompetentā galamērķa iestāde” ir kompetentā iestāde, kuras kompetence attiecas uz teritoriju, uz kurieni plāno veikt sūtījumu vai tas tiek veikts vai kurā atkritumi tiek iekrauti pirms reģenerācijas vai apglabāšanas teritorijā, kas nav nevienas valsts jurisdikcijā;

21)	„kompetentā tranzīta iestāde” ir kompetentā iestāde, kuras kompetence attiecas uz jebkuru valsti, kas nav kompetentās nosūtīšanas vai galamērķa iestādes valsts un caur kuru plāno veikt sūtījumu vai tas tiek veikts;

22)	„nosūtīšanas valsts” ir jebkura valsts, no kuras atkritumu sūtījumu plāno uzsākt vai tas tiek uzsākts;

23)	„galamērķa valsts” ir jebkura valsts, uz kuru atkritumu sūtījumu plāno veikt vai tas tiek veikts reģenerācijai vai apglabāšanai, vai tādas iekraušanas nolūkā, kas notiek pirms reģenerācijas vai apglabāšanas teritorijā, kas nav nevienas valsts jurisdikcijā;

24)	„tranzīta valsts” ir jebkura valsts, kas nav nosūtīšanas vai galamērķa valsts un caur kuru atkritumu sūtījumu plāno veikt vai tas tiek veikts;

25)	„teritorija, kas ir valsts nacionālā jurisdikcijā” ir jebkura zeme vai jūras teritorija, kurā valsts īsteno administratīvās un regulatīvās funkcijas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām attiecībā uz cilvēku veselības vai vides aizsardzību;

26)	„aizjūras zemes un teritorijas” ir aizjūras zemes un teritorijas, kas uzskaitītas Lēmuma 2001/822/EK IA pielikumā;

27)	„eksporta no Kopienas muitas iestāde” ir muitas iestāde, kā noteikts 161. panta 5. punktā Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (17);

28)	„izvešanas no Kopienas muitas iestāde” ir muitas iestāde, kā noteikts 793. panta 2. punktā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (18);

29)	„ievešanas Kopienā muitas iestāde” ir muitas iestāde, kurā Kopienas muitas teritorijā ievestos atkritumus nogādā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 38. panta 1. punktu;

30)	„imports” ir jebkāda atkritumu ievešana Kopienā, izņemot tranzītu caur Kopienu;

31)	„eksports” ir atkritumu izvešana no Kopienas, izņemot tranzītu caur Kopienu;

32)	„tranzīts” ir atkritumu sūtījums vai plānotais atkritumu sūtījums caur vienu vai vairākām valstīm, kas nav nosūtīšanas vai galamērķa valstis;

33)	„pārvadāšana” ir atkritumu pārvadāšana pa autoceļu, dzelzceļu, gaisu, jūru vai iekšējiem ūdeņiem;

34)

„sūtījums” ir atkritumu pārvadāšana reģenerācijas vai apglabāšanas nolūkā, ko ir plānots veikt vai ko veic:

a)	starp valstīm; vai

b)	starp valsti un aizjūras zemi vai teritoriju vai citām teritorijām, kas ir minētās valsts aizsardzībā; vai

c)	starp valsti un jebkuru zemes teritoriju, kas nav nevienas valsts daļa saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; vai

d)	starp valsti un Antarktiku; vai

e)	no vienas valsts caur jebkuru no iepriekš minētajām teritorijām; vai

f)	valsts iekšienē caur jebkuru no iepriekš minētajām teritorijām un kura izcelsmes un galamērķa punkts ir vienā un tajā pašā valstī; vai

g)	no ģeogrāfiskas teritorijas, kas nav nevienas valsts jurisdikcijā, uz kādu valsti;

35)

„nelikumīgs sūtījums” ir jebkāds atkritumu sūtījums, ko veic:

a)	bez paziņojuma visām iesaistītajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu; vai

b)	bez iesaistīto kompetento iestāžu piekrišanas saskaņā ar šo regulu; vai

c)	ar piekrišanu, kas iegūta no iesaistītajām kompetentajām iestādēm, viltojot dokumentus, sagrozot faktus vai krāpšanas ceļā; vai

d)	veidā, kas nav būtībā izklāstīts paziņojuma vai pārvietošanas dokumentos; vai

e)	veidā, kā rezultātā notiek atkritumu reģenerācija vai apglabāšana, kas neatbilst Kopienas vai starptautiskajiem noteikumiem; vai

f)	pretrunā 34., 36., 39., 40., 41. un 43. pantam; vai

kas, attiecībā uz 3. panta 2. punktā un 4. punktā minētajiem atkritumu sūtījumiem, notiek šādos gadījumos:

i)	konstatēts, ka atkritumi nav uzskaitīti III, IIIA vai IIIB pielikumā; vai

ii)	nav ievērots 3. panta 4. punkts;

iii)	sūtījums tiek veikts tādā veidā, kas nav būtībā noteikts VII pielikumā dotajā dokumentā.

II SADAĻA

SŪTĪJUMI KOPIENAS IEKŠIENĒ TRANZĪTĀ CAUR TREŠĀM VALSTĪM VAI BEZ TĀ

3. pants

Vispārējie procedūras noteikumi

1. Uz šādu atkritumu sūtījumiem attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra, kas noteikta šīs sadaļas noteikumos:

a)	ja sūtījums paredzēts apglabāšanas darbībām: visi atkritumi;

ja sūtījums paredzēts reģenerācijas darbībām:

i)	atkritumi, kas uzskaitīti IV pielikumā , tostarp Bāzeles Konvencijas II un VIII pielikumā uzskaitītie atkritumi ;

ii)	atkritumi, kas uzskaitīti IVA pielikumā;

iii)	atkritumi, kas nav klasificēti vienā pozīcijā III, IIIB, IV vai IVA pielikumā;

iv)	atkritumu maisījumi, kas nav klasificēti vienā pozīcijā III, IIIB, IV vai IVA pielikumā, ja vien tie nav uzskaitīti IIIA pielikumā.

2. Uz šādu atkritumu sūtījumiem reģenerācijas nolūkā gadījumā, kad vesto atkritumu daudzums ir lielāks par 20 kg, attiecas vispārēja prasība pievienot noteiktu informāciju atbilstīgi 18. pantam:

a)	atkritumi, kas uzskaitīti III vai IIIB pielikumā;

b)	atkritumu maisījumi, kas nav klasificēti vienā pozīcijā III pielikumā un kuru sastāvā ietilpst vairāku III pielikumā uzskaitīto veidu atkritumi, ja šo maisījumu sastāvs neaizkavē to reģenerāciju videi drošā veidā un ja šādi maisījumi ir uzskaitīti IIIA pielikumā, saskaņā ar 58. pantu.

3. Atkritumiem, kas uzskaitīti III pielikumā, piemēro attiecīgos noteikumus, kas piemērojami IV pielikumā uzskaitītajiem atkritumu veidiem, ja tiem piemīt jebkura no Direktīvas 91/689/EEK III pielikumā minētajām bīstamām īpašībām. Šādos gadījumos rīkojas saskaņā ar 58. pantu.

4. Šā panta 1. punktā minētā iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra neattiecas uz tādu atkritumu sūtījumiem, kas tieši paredzēti laboratorijas analīžu veikšanai, lai izvērtētu to fizikālās vai ķīmiskās īpašības vai lai noteiktu to piemērotību reģenerācijas vai apglabāšanas darbībām. Tā vietā piemēro 18. panta procedūras prasības. Šādu atkritumu daudzums, uz ko attiecas atbrīvojums, ja tie ir tieši paredzēti laboratorijas analīžu veikšanai, ir minimālais daudzums, kas pamatoti nepieciešams, lai atbilstīgi veiktu analīzi katrā atsevišķā gadījumā, bet tas nepārsniedz 25 kg.

5. Uz tādu jauktu sadzīves atkritumu sūtījumiem (atkritumu pozīcija 20 03 01), kas savākti no mājsaimniecībām, tostarp gadījumos, kad šāda savākšana ietver arī atkritumus no citiem radītājiem, uz reģenerācijas un apglabāšanas iekārtām saskaņā ar šo regulu attiecas noteikumi, kas piemērojami atkritumu sūtījumiem apglabāšanai.

1. nodaļa

Iepriekšēja rakstiska paziņošana un piekrišana

4. pants

Paziņojums

Ja paziņotājs vēlas sūtīt atkritumus, kā minēts 3. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, tas iesniedz iepriekšēju rakstisku paziņojumu kompetentajai nosūtīšanas iestādei un ar tās starpniecību, kā arī, vispārēja paziņojuma gadījumā, rīkojas saskaņā ar 13. panta noteikumiem.

Iesniedzot paziņojumu, ievēro šādas prasības:

Paziņojuma un pārvietošanas dokumenti.

Paziņošanu veic, izmantojot šādus dokumentus:

a)	paziņojuma dokumentu, kas dots IA pielikumā; un

b)	pārvietošanas dokumentu, kas dots IB pielikumā.

Iesniedzot paziņojumu, paziņotājs aizpilda paziņojuma dokumentu un, ja vajadzīgs, arī pārvietošanas dokumentu.

Ja paziņotājs nav sākotnējais radītājs saskaņā ar 2. panta 15. punkta a) apakšpunkta i) daļu, paziņotājs nodrošina, ka šis radītājs vai viena no personām, kas minētas 2. panta 15. punkta a) apakšpunkta ii) vai iii) daļā, kur tas iespējams, arī paraksta paziņojuma dokumentu, kas dots IA pielikumā.

Paziņojuma dokumentu un pārvietošanas dokumentu paziņotājam izsniedz kompetentā nosūtīšanas iestāde.

Informācija un dokumenti, kas ietverti paziņojuma un pārvietošanas dokumentos.

Paziņotājs iesniedz vai pievieno paziņojuma dokumentam informāciju un dokumentus, kas uzskaitīti II pielikuma 1. daļā. Paziņotājs iesniedz vai pievieno pārvietošanas dokumentam informāciju un dokumentus, kas minēti II pielikuma 2. daļā, tādā apjomā, kāds iespējams paziņošanas laikā.

Paziņojums tiek uzskatīts par pareizi aizpildītu, ja kompetentā nosūtīšanas iestāde uzskata, ka paziņošanas dokuments un pārvietošanas dokuments ir bijuši aizpildīti saskaņā ar pirmo daļu.

Papildu informācija un dokumenti.

Ja to pieprasa kāda no iesaistītajām kompetentajām iestādēm, paziņotājs iesniedz papildu informāciju un dokumentus. Tās papildu informācijas un dokumentu saraksts, ko var pieprasīt, ir dots II pielikuma 3. daļā.

Paziņojums tiek uzskatīts par pareizi aizpildītu, ja kompetentā galamērķa iestāde uzskata, ka paziņojuma dokuments un pārvietošanas dokuments ir bijuši aizpildīti un ka paziņotājs iesniedzis informāciju un dokumentus, kas uzskaitīti II pielikuma 1. un 2. daļā, kā arī jebkuru papildu informāciju un dokumentus, kas pieprasīti saskaņā ar šo punktu un kas uzskaitīti II pielikuma 3. daļā.

Līguma noslēgšana starp paziņotāju un saņēmēju.

Paziņotājs noslēdz līgumu, kā aprakstīts 5. pantā, ar saņēmēju par paziņoto atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu.

Pierādījumu par šo līgumu vai deklarāciju, ar ko apliecina tā esamību, saskaņā ar IA pielikumu iesniedz kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas paziņošanas laikā. Līguma kopiju vai šādu pierādījumu, lai apmierinātu iesaistīto kompetento iestādi, iesniedz paziņotājs vai saņēmējs pēc kompetentās iestādes pieprasījuma.

Finanšu garantijas vai līdzvērtīga nodrošinājuma sniegšana.

Finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu sniedz saskaņā ar 6. pantu. Paziņotājs šajā nolūkā sniedz deklarāciju, aizpildot IA pielikumā dotā paziņojuma dokumenta atbilstošo daļu.

Finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu (vai, ja kompetentā iestāde to pieļauj, pierādījumu par šo garantiju vai nodrošinājumu vai deklarāciju, ar ko apliecina tā esamību) iesniedz kā daļu no paziņojuma dokumenta paziņošanas laikā vai, ja kompetentā iestāde to pieļauj, saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem šādā laikā, pirms sūtījums tiek uzsākts.

Paziņojuma joma.

Paziņojums attiecas uz atkritumu sūtījumu no sākotnējās nosūtīšanas vietas, tostarp to pagaidu un cita veida reģenerāciju vai apglabāšanu.

Ja turpmākas pagaidu vai cita veida darbības notiek valstī, kas nav pirmā galamērķa valsts, paziņojumā norāda darbību, kas nav pagaidu darbība, un tās gala mērķi; piemēro 15. panta f) punktu.

Katrā paziņojumā ietver tikai vienu atkritumu identifikācijas kodu, izņemot:

a)	atkritumus, kas nav klasificēti vienā pozīcijā III, IIIB, IV vai IVA pielikumā. Šādā gadījumā norāda tikai vienu atkritumu veidu;

b)	atkritumu maisījumus, kas nav klasificēti vienā pozīcijā III, IIIB, IV vai IVA pielikumā, ja vien tie nav uzskaitīti IIIA pielikumā. Šādā gadījumā norāda katras atkritumu daļas kodu to nozīmīguma kārtībā.

5. pants

Līgums

1. Attiecībā uz visiem atkritumu sūtījumiem, kuriem ir nepieciešams paziņojums, ir jānoslēdz līgums starp paziņotāju un saņēmēju par paziņo to atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu.

2. Līgumam jābūt noslēgtam un spēkā esošam paziņošanas laikā un visā sūtījuma laikā, līdz ir sniegts apliecinājums saskaņā ar 15. panta e) apakšpunktu, 16. panta e) apakšpunktu vai, attiecīgajos gadījumos, 15. panta d) apakšpunktu.

3. Līgumā ietver šādus pienākumus:

a)	paziņotāja pienākums ņemt atkritumus atpakaļ saskaņā ar 22. pantu un 24. panta 2. punktu, ja atkritumu sūtījums vai reģenerācija, vai apglabāšana nav pabeigta, kā bija paredzēts, vai ja ir bijis veikts nelikumīgs sūtījums;

b)	saņēmēja pienākums reģenerēt vai apglabāt atkritumus saskaņā ar 24. panta 3. punktu, ja tie ir sūtīti nelikumīgi; un

c)	uzņēmuma pienākums sniegt saskaņā ar 16. panta e) apakšpunktu iesniegt apliecinājumu par to, ka atkritumi ir reģenerēti vai apglabāti, ievērojot paziņojumu un tajā ietvertos nosacījumus, kā arī šīs regulas prasības.

4. Ja sūtītie atkritumi ir paredzēti pagaidu reģenerācijas vai apglabāšanas darbībām, līgumā ietver šādus papildu pienākumus :

a)	uzņēmuma pienākums sniegt saskaņā ar 15 panta d) apakšpunktu un attiecīgos gadījumos saskaņā ar 15. panta e) apakšpunktu apliecinājumus par to, ka atkritumi ir reģenerēti vai apglabāti saskaņā ar paziņojumu un tajā ietvertajiem nosacījumiem, kā arī saskaņā ar šīs regulas prasībām; un

b)	saņēmēja pienākums iesniegt attiecīgos gadījumos paziņojumu sākotnējās nosūtīšanas valsts sākotnējai kompetentajai iestādei saskaņā ar 15. panta f) apakšpunkta ii) apakšpunktu.

5. Ja atkritumus sūta starp divām uzņēmumiem, ko kontrolē viena un tā pati juridiska persona, līgumu var aizvietot ar attiecīgās juridiskas personas deklarāciju, ar kuru tā apņemas reģenerēt vai apglabāt paziņotos atkritumus.

6. pants

Finanšu garantija

1. Uz visiem atkritumu sūtījumiem, kuriem ir nepieciešams paziņojums, attiecas prasība sniegt finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu, kas sedz:

a)	transporta izmaksas;

b)	reģenerācijas vai apglabāšanas izmaksas, tostarp jebkuru nepieciešamo pagaidu darbību izmaksas; un

c)	izmaksas, kas saistītas ar uzglabāšanu 90 dienas.

2. Finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums ir paredzēts, lai segtu izmaksas, kas rodas saistībā ar:

a)	gadījumiem, kad sūtījums vai reģenerācija, vai apglabāšana nevar tikt pabeigta, kā tas paredzēts, saskaņā ar 22. pantu; un

b)	gadījumiem, kad sūtījums vai reģenerācija, vai apglabāšana ir nelikumīga, kā minēts 24. pantā.

3. Paziņotājs vai cita fiziska vai juridiska persona tā vārdā sniedz finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu, kas ir spēkā paziņojuma iesniegšanas laikā vai, ja kompetentā iestāde, kas apstiprina finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu, to pieļauj, vēlākais tajā brīdī, kad sūtījums tiek uzsākts, un to piemēro paziņotajam sūtījumam vēlākais tajā brīdī, kad sūtījums tiek uzsākts.

4. Kompetentā nosūtīšanas iestāde apstiprina finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu, tostarp to formu, tekstu un seguma summu.

Tomēr gadījumos, kad atkritumus importē Kopienā, kompetentā galamērķa iestāde Kopienā pārskata seguma summu un, ja nepieciešams, apstiprina papildu finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu.

5. Finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums ir derīgi un attiecas uz paziņoto sūtījumu un paziņoto atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas pabeigšanu.

Finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu atbrīvo, kad iesaistītā kompetentā iestāde ir saņēmusi apliecinājumu, kas minēts 16. panta e) apakšpunktā vai attiecīgos gadījumos 15. panta e) apakšpunktā attiecībā uz pagaidu reģenerācijas vai apglabāšanas darbībām.

6. Atkāpjoties no 5. punkta, ja sūtītie atkritumi ir paredzēti pagaidu reģenerācijai vai apglabāšanai un turpmākās reģenerācijas vai apglabāšanas darbības notiek galamērķa valstī, finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu atbrīvo, kad atkritumi atstāj uzņēmumus, kuri veic pagaidu darbības, un iesaistītā kompetentā iestāde ir saņēmusi apliecinājumu, kas minēts 15. panta d) apakšpunktā. Šādā gadījumā uz turpmāku sūtījumu uz reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtu attiecas jauna finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums, ja vien kompetentā galamērķa iestāde neuzskata, ka šāda finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums nav nepieciešams. Šādos apstākļos kompetentā galamērķa iestāde ir atbildīga par pienākumiem, kas rodas nelikumīga sūtījuma gadījumā, vai par ņemšanu atpakaļ, ja sūtījums vai turpmāka reģenerācijas vai apglabāšanas darbība nevar tikt pabeigta, kā paredzēts.

7. Kompetentajai iestādei Kopienā, kas ir apstiprinājusi finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu, ir piekļuve tam un tā izmanto finansējumu, tostarp maksājumu nolūkā citām iesaistītajām iestādēm, lai pildītu pienākumus saskaņā ar 23. un 25. pantu.

8. Vispārēja paziņojuma gadījumā saskaņā ar 13. pantu var sniegt finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu, kas attiecas uz vispārēja paziņojuma daļām, tā vietā, lai sniegtu vienu, kas attiektos uz visu vispārējo paziņojumu. Šādos gadījumos finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums tiek piemērots sūtījumam vēlākais, kad attiecīgais sūtījums sākas.

Finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu atbrīvo, kad iesaistītā kompetentā iestāde ir saņēmusi 16. panta e) apakšpunktā vai attiecīgā gadījumā 15. panta e) apakšpunktā minēto apliecinājumu attiecībā uz pagaidu reģenerācijas vai apglabāšanas darbībām ar attiecīgajiem atkritumiem. Šā panta 6. punktu piemēro mutatis mutandis.

9. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus tiesību aktu noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

7. pants

Paziņojuma pārsūtīšana, ko veic kompetentā nosūtīšanas iestāde

1. Pēc 4. panta 2. punkta otrajā daļā minētā pareizi aizpildītā paziņojuma saņemšanas kompetentā nosūtīšanas iestāde patur paziņojuma kopiju un pārsūta paziņojumu kompetentajai galamērķa iestādei, kā arī kopijas jebkurai kompetentajai(-ajām) tranzīta iestādei(-ēm) un informē paziņotāju par pārsūtīšanu. To veic trīs darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.

2. Ja paziņojums nav pareizi aizpildīts, kompetentā nosūtīšanas iestāde pieprasa informāciju un dokumentus no paziņotāja saskaņā ar 4. panta 2. punkta otro daļu.

To veic trīs darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.

Šādos gadījumos kompetentā nosūtīšanas iestādei ir trīs darba dienas pēc pieprasītās informācijas un/vai dokumentu saņemšanas, lai izpildītu 1. punkta prasības.

3. Kompetentā nosūtīšanas iestāde trīs darba dienu laikā pēc pareizi aizpildītā paziņojuma saņemšanas, kā aprakstīts 4. panta 2. punkta otrajā daļā, var izlemt neturpināt darbības ar paziņojumu, ja tai ir iebildumi pret sūtījumu saskaņā ar 11. un 12. pantu.

Tā nekavējoties informē paziņotāju par tās lēmumu un minētajiem iebildumiem.

4. Ja 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas kompetentā nosūtīšanas iestāde nav pārsūtījusi paziņojumu, kā noteikts 1. punktā, tā pēc paziņotāja pieprasījuma sniedz tam pamatotu paskaidrojumu. Šo noteikumu nepiemēro gadījumos, kad nav izpildīts pieprasījums sniegt informāciju atbilstīgi 2. punktam.

8. pants

Iesaistīto kompetento iestāžu informācijas un dokumentu pieprasījums un kompetentās galamērķa iestādes apstiprinājums

1. Pēc tam, kad kompetentā nosūtīšanas iestāde pārsūtījusi paziņojumu, ja kāda no iesaistītajām kompetentajām iestādēm uzskata, ka ir nepieciešama papildu informācija un dokumenti, kā minēts 4. panta 3. punkta otrajā daļā, tā pieprasa šādu informāciju un dokumentus no paziņotāja un informē citas kompetentās iestādes par šādu pieprasījumu. To veic trīs darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Šādos gadījumos iesaistītās kompetentās iestādes trīs darba dienu laikā pēc pieprasītās informācijas un dokumentu saņemšanas informē kompetento galamērķa iestādi.

2. Ja kompetentā galamērķa iestāde uzskata, ka paziņojums ir pareizi aizpildīts, kā aprakstīts 4. panta 3. punkta otrajā daļā, tā nosūta paziņotājam apstiprinājumu par to un tā kopijas citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm. To veic trīs darba dienu laikā pēc pareizi aizpildītā paziņojuma saņemšanas.

3. Ja 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas kompetentā galamērķa iestāde nav sniegusi apstiprinājumu par paziņojumu, kā noteikts 2. punktā, tā pēc paziņotāja pieprasījuma sniedz tam pamatotu paskaidrojumu.

9. pants

Kompetento galamērķa, nosūtīšanas un tranzīta iestāžu piekrišana un termiņi sūtījumam, reģenerācijai vai apglabāšanai

1. Kompetentās galamērķa, nosūtīšanas un tranzīta iestādes 30 dienu laikā pēc dienas, kad kompetentā galamērķa iestāde pārsūtījusi apstiprinājumu saskaņā ar 8. pantu, pieņem vienu no šādiem attiecīgi pamatotiem lēmumiem rakstiski attiecībā uz paziņoto sūtījumu:

a)	piekrišana bez nosacījumiem;

b)	piekrišana ar nosacījumiem saskaņā ar 10. pantu; vai

c)	iebildumi saskaņā ar 11. un 12. pantu.

Var uzskatīt, ka kompetentā tranzīta iestāde ir izteikusi savu piekrišanu klusējot, ja nekādi iebildumi nav iesniegti minētajā 30 dienu termiņā.

2. Kompetentās galamērķa, nosūtīšanas un, attiecīgajos gadījumos, tranzīta iestādes 1. punktā minētajā 30 dienu termiņā rakstveidā nosūta savu lēmumu un tā pamatojumu paziņotājam, nosūtot kopijas citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

3. Kompetentās galamērķa, nosūtīšanas un, attiecīgajos gadījumos, tranzīta iestādes apliecina savu rakstisko piekrišanu, atbilstoši apzīmogojot, parakstot un norādot datumu paziņojuma dokumentam vai tā kopijām.

4. Rakstiska piekrišana plānotajam sūtījumam zaudē spēku vienu kalendāro gadu pēc tās sniegšanas dienas vai paziņojuma dokumentā norādītajā vēlākā dienā. Tomēr tas netiek piemērots, ja iesaistītās kompetentās iestādes norāda īsāku laikposmu.

5. Klusējot izteikta piekrišana plānotajam sūtījumam zaudē spēku vienu kalendāro gadu pēc 1. punktā minētā 30 dienu termiņa beigšanās.

6. Plānotais sūtījums var notikt tikai pēc 16. panta a) un b) punktā izklāstīto prasību izpildes un laikā, kamēr rakstiskas vai klusējot izteiktas piekrišanas no visām kompetentajām iestādēm ir spēkā.

7. Atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu saistībā ar plānoto sūtījumu pabeidz ne vēlāk kā vienu kalendāro gadu pēc tam, kad uzņēmums ir saņēmis atkritumus, ja vien iesaistītā kompetentā iestāde nav norādījusi īsāku laikposmu.

8. Iesaistītās kompetentās iestādes atsauc savu piekrišanu, ja tās konstatē, ka:

a)	atkritumu sastāvs neatbilst paziņotajam; vai

b)	nav ievēroti nosacījumi, kas uzlikti attiecībā uz sūtījumu; vai

c)	atkritumi nav reģenerēti vai apglabāti saskaņā ar tās iekārtas atļauju, kas veic minēto darbību; vai

d)	atkritumus plāno sūtīt, reģenerēt vai apglabāt vai tie ir nosūtīti, reģenerēti vai apglabāti tādā veidā, kas nav saskaņā ar informāciju, kas sniegta paziņojuma un pārvietošanas dokumentā vai pievienota tam.

9. Jebkuru piekrišanas atsaukumu nosūta ar oficiālu paziņojumu paziņotājam, nosūtot kopijas citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm un saņēmējam.

10. pants

Nosacījumi attiecībā uz sūtījumu

1. Kompetentās nosūtīšanas, galamērķa un tranzīta iestādes var 30 dienu laikā pēc kompetentās galamērķa iestādes apstiprinājuma pārsūtīšanas dienas saskaņā ar 8. pantu paredzēt nosacījumus saistībā ar piekrišanu paziņotajam sūtījumam. Šādi nosacījumi var tikt balstīti uz vienu vai vairākiem iemesliem, kas minēti 11. vai 12. pantā.

2. Kompetentās nosūtīšanas, galamērķa un tranzīta iestādes var arī 30 dienu laikposmā, kas minēts 1. punktā, paredzēt nosacījumus attiecībā uz atkritumu pārvadāšanu savas jurisdikcijas teritorijās. Šādi pārvadāšanas nosacījumi nav stingrāki par tiem, kas noteikti attiecībā uz līdzīgiem sūtījumiem, kurus pilnībā veic to jurisdikcijā esošajās teritorijās, un tajos ņem vērā spēkā esošos nolīgumus, jo īpaši attiecīgos starptautiskos nolīgumus.

3. Kompetentās nosūtīšanas, galamērķa un tranzīta iestādes var arī 30 dienu laikposmā, kas minēts 1. punktā, paredzēt nosacījumu, ka to piekrišana tiek uzskatīta par atsauktu, ja finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums nav piemērojami vēlākais, kad tiek uzsākts paziņotais sūtījums, kā noteikts 6. panta 3. punktā.

4. Iestāde, kas paredz nosacījumus, tos dara zināmus paziņotājam rakstiski, nosūtot kopijas iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

Attiecīgā kompetentā iestāde norāda nosacījumus paziņojuma dokumentā vai pievieno tos tam.

5. Kompetentā galamērķa iestāde 1. punktā noteiktajā 30 dienu laikā arī var noteikt, ka pārstrādes uzņēmums, kas saņem atkritumus, regulāri uzskaita atkritumu ievadi, izvadi un/vai bilanci, kā arī ar tiem saistītās un paziņojumā minētās pārstrādes vai apglabāšanas darbības, kā arī paziņojuma derīguma laiku. Šādu uzskaiti paraksta juridiski atbildīgā persona uzņēmumā, un mēneša laikā pēc paziņotās pārstrādes vai apglabāšanas darbības to nosūta kompetentajai galamērķa iestādei.

11. pants

Iebildumi pret atkritumu sūtījumiem apglabāšanas nolūkā

1. Ja ir iesniegts paziņojums attiecībā uz plānoto atkritumu sūtījumu apglabāšanas nolūkā, kompetentās galamērķa un nosūtīšanas iestādes var 30 dienu laikā pēc kompetentās galamērķa iestādes apstiprinājuma pārsūtīšanas dienas saskaņā ar 8. pantu celt pamatotus iebildumus, balstoties uz vienu vai vairākiem šādiem pamatojumiem un saskaņā ar Līgumu:

a)	plānotais sūtījums vai apglabāšana nav saskaņā ar veiktajiem pasākumiem, lai īstenotu tuvuma, reģenerācijas prioritātes un pašpietiekamības principu Kopienā un valstu līmenī saskaņā ar Direktīvu 75/442/EEK, lai aizliegtu kopumā vai daļēji vai sistemātiski iebilstu pret atkritumu sūtījumiem; vai

b)	plānotais sūtījums vai apglabāšana nav saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz vides aizsardzību, sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai veselības aizsardzību, saistībā ar darbībām valstī, kura iesniedz iebildumu; vai

paziņotājs vai saņēmējs pirms tam bijis notiesāts par nelikumīgu sūtījumu vai kādu citu nelikumīgu darbību saistībā ar vides aizsardzību. Šādā gadījumā kompetentās nosūtīšanas un galamērķa iestādes var noraidīt visus sūtījumus, kuros ir iesaistīta attiecīgā persona, saskaņā ar valsts tiesību aktiem; vai

d)	uzņēmums vairākkārt neievērojis 15. un 16. pantu saistībā ar iepriekšējiem sūtījumiem; vai

e)	dalībvalsts vēlas izmantot savas tiesības saskaņā ar Bāzeles Konvencijas 4. panta 1. punktu, lai aizliegtu bīstamo atkritumu vai minētās konvencijas II pielikumā uzskaitīto atkritumu importu; vai

f)	plānotais sūtījums vai apglabāšana ir pretrunā saistībām, kas izriet no starptautiskajām konvencijām, kuras noslēgusi attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) vai Kopiena; vai

plānotais sūtījums vai apglabāšana neatbilst Direktīvai 75/442/EEK un jo īpaši tās 5. un 7. pantam, ņemot vērā ģeogrāfiskos apstākļus vai nepieciešamību pēc specializētām iekārtām noteiktiem atkritumu veidiem:

i)	lai īstenotu pašpietiekamības principu Kopienas un valsts līmenī; vai

ii)	gadījumos, kad specializētai iekārtai ir jāapglabā atkritumi no tuvāka avota un kompetentā iestāde ir piešķīrusi prioritāti šiem atkritumiem; vai

iii)	lai nodrošinātu, ka sūtījums ir saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem; vai

h)	atkritumi tiks apstrādāti iekārtā, uz ko attiecas Direktīva 96/61/EK, bet kas nepiemēro labākās pieejamās metodes, kā noteikts minētās direktīvas 9. panta 4. punktā, saskaņā ar iekārtas atļauju; vai

i)	ja atkritumi ir jaukti sadzīves atkritumi no mājsaimniecībām (postenis 20 03 01); vai

j)	attiecīgie atkritumi netiks apstrādāti saskaņā ar tiesiski saistošiem vides aizsardzības standartiem attiecībā uz apglabāšanas darbībām, kas noteikti Kopienas tiesību aktos (arī gadījumos, kad ir piešķirti pagaidu izņēmumi).

2. Kompetentā(-s) tranzīta iestāde(-s) var 1. punktā minētajā 30 dienu termiņā celt pamatotus iebildumus, balstoties tikai uz 1. punkta b), c), d) un f) apakšpunktu.

3. Gadījumā, ja bīstamie atkritumi nosūtīšanas dalībvalstī tiek radīti tik mazā daudzumā gada laikā, ka jaunu specializētu apglabāšanas iekārtu izveidošana šajā valstī būtu neizdevīga, 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro.

Kompetentā galamērķa iestāde sadarbojas ar kompetento nosūtīšanas iestādi, kas uzskata, ka šis punkts un nevis 1. punkta a) apakšpunkts būtu jāpiemēro, lai šo jautājumu atrisinātu divpusēji.

Gadījumā, ja netiek rasts apmierinošs risinājums, katra dalībvalsts var nodot jautājumu Komisijas izskatīšanai. Komisija tad lemj par šo jautājumu saskaņā ar procedūru, kas minēta Direktīvas 75/442/EEK 18. panta 2. punktā.

4. Ja 1. punktā minētajā 30 dienu termiņā kompetentās iestādes uzskata, ka iebildumu pamatā esošās problēmas ir atrisinātas, tās nekavējoties rakstiski informē paziņotāju, nosūtot kopiju saņēmējam un citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

5. Ja iebildumu pamatā esošās problēmas nav atrisinātas 1. punktā minētajā 30 dienu termiņā, paziņojums kļūst nederīgs. Gadījumos, ja paziņotājs joprojām vēlas veikt sūtījumu, tas iesniedz jaunu paziņojumu, ja vien iesaistītās kompetentās iestādes un paziņotājs nevienojas savādāk.

6. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par atbilstīgi 1. punkta a) apakšpunktam veiktiem pasākumiem, lai aizliegtu kopumā vai daļēji vai lai sistemātiski iebilstu pret atkritumu sūtījumiem apglabāšanas nolūkā, vai par atbilstīgi 1. punkta e) apakšpunktam veiktiem pasākumiem, un Komisijas par to informē pārējās dalībvalstis.

12. pants

Iebildumi pret atkritumu sūtījumiem reģenerācijas nolūkā

1. Ja paziņojumu iesniedz attiecībā uz plānoto atkritumu sūtījumu reģenerācijas nolūkā, kompetentās galamērķa un nosūtīšanas iestādes 30 dienu laikā pēc dienas, kad kompetentā galamērķa iestāde ir pārsūtījusi apstiprinājumu saskaņā ar 8. pantu, var celt pamatotus iebildumus, balstoties uz vienu vai vairākiem šādiem pamatojumiem un saskaņā ar Līgumu:

a)	plānotais sūtījums vai reģenerācija nav saskaņā ar Direktīvu 75/442/EEK un jo īpaši tās 3., 4., 7. un 10. pantu; vai

b)	plānotais sūtījums vai reģenerācija nav saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz vides aizsardzību, sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai veselības aizsardzību, saistībā ar darbībām, kas notiek valstī, kura sniedza iebildumus; vai

plānotais sūtījums vai reģenerācija nav saskaņā ar valsts tiesību aktiem nosūtīšanas valstī saistībā ar atkritumu reģenerāciju, tostarp gadījumos, kad plānotais sūtījums attiecas uz atkritumiem, kas paredzēti reģenerācijai iekārtā, kurai ir zemāki apstrādes standarti attiecībā uz konkrētiem atkritumiem nekā standarti nosūtīšanas valstī, ievērojot nepieciešamību nodrošināt pareizu iekšējā tirgus darbību;

Tas netiek piemērots, ja:

i)	pastāv atbilstoši Kopienas tiesību akti, jo īpaši attiecībā uz atkritumiem, un ja prasības, kuras ir vismaz tikpat stingras kā Kopienas tiesību aktos paredzētās prasības, ir ieviestas valsts tiesību aktos, ar kuriem pārņem šādus Kopienas tiesību aktus;

ii)	reģenerācijas darbība galamērķa valstī notiek saskaņā ar nosacījumiem, kas ir būtībā līdzvērtīgi tiem, kas paredzēti nosūtīšanas valsts tiesību aktos;

iii)

nosūtīšanas valsts tiesību akti, kas nav minēti i) daļā, nav bijuši paziņoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas Sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (19), ja to pieprasa minētā direktīva; vai

paziņotājs vai saņēmējs ir bijis pirms tam notiesāts par nelikumīgu sūtījumu vai kādu citu nelikumīgu rīcību saistībā ar vides aizsardzību. Šajā gadījumā kompetentās nosūtīšanas un galamērķa iestādes var atteikt visus sūtījumus, kuros ir iesaistīta attiecīgā persona, saskaņā ar valsts tiesību aktiem; vai

e)	paziņotājs vai uzņēmums vairākkārt neievērojis 15. un 16. pantu saistībā ar iepriekšējiem sūtījumiem;

f)	plānotais sūtījums vai reģenerācija ir pretrunā saistībām, kas izriet no starptautiskajām konvencijām, ko noslēgusi attiecīgā dalībvalsts(-is) vai Kopiena; vai

g)	reģenerējamu un nereģenerējamu atkritumu attiecība, to materiālu paredzamā vērtība, kas veidojas gala reģenerācijas rezultātā, vai reģenerācijas izmaksas un nereģenerējamās daļas apglabāšanas izmaksas neattaisno reģenerāciju, ņemot vērā ekonomiska rakstura un/vai vides apsvērumus; vai

h)	sūtītie atkritumi paredzēti apglabāšanai, nevis reģenerācijai; vai

i)	atkritumi tiks apstrādāti iekārtā, uz ko attiecas Direktīva 96/61/EK, bet kas nepiemēro labākās pieejamās metodes, kas noteiktas minētās direktīvas 9. panta 4. punktā, saskaņā ar iekārtas atļauju; vai

attiecīgie atkritumi netiks apstrādāti saskaņā ar tiesiski saistošiem vides aizsardzības standartiem attiecībā uz reģenerācijas darbībām vai saskaņā ar tiesiski saistošiem reģenerācijas vai pārstrādes pienākumiem, kas noteikti Kopienas tiesību aktos (arī gadījumos, ja ir piešķirti pagaidu izņēmumi); vai

k)	attiecīgie atkritumi netiks apstrādāti saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kas izstrādāti atbilstīgi Direktīvas 75/442/EEK 7. pantam, lai nodrošinātu to juridiski saistošu reģenerācijas vai pārstrādes pienākumu īstenošanu, kas noteikti Kopienas tiesību aktos.

2. Kompetentā(-s) tranzīta iestāde(-s) var 1. punktā minētajā 30 dienu termiņā celt pamatotus iebildumus, balstoties tikai uz 1. punkta b), d), e) un f) apakšpunktu.

3. Ja 1. punktā minētajā 30 dienu termiņā kompetentās iestādes uzskata, ka iebildumu pamatā esošās problēmas ir atrisinātas, tās nekavējoties rakstiski informē paziņotāju, nosūtot kopiju saņēmējam un citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

4. Ja iebildumu pamatā esošās problēmas nav atrisinātas 1. punktā minētajā 30 dienu termiņā, paziņojums kļūst nederīgs. Gadījumā, ja paziņotājs joprojām vēlas veikt sūtījumu, tas iesniedz jaunu paziņojumu, ja vien iesaistītās kompetentās iestādes un paziņotājs nevienojas savādāk.

5. Dalībvalstis saskaņā ar 51. pantu dara Komisijai zināmus iebildumus, ko cēlušas kompetentās iestādes saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu.

6. Nosūtīšanas dalībvalsts dara Komisijai un pārējām dalībvalstīm zināmus savus tiesību aktus, uz kuriem var balstīt iebildumus, ko cēlušas kompetentās iestādes saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, un paskaidro, uz kurām atkritumu un atkritumu reģenerācijas darbībām tie iebildumi attiecas, pirms šādi tiesību akti tiek izmantoti, lai celtu pamatotus iebildumus.

13. pants

Vispārējs paziņojums

1. Paziņotājs var iesniegt vispārēju paziņojumu attiecībā uz vairākiem sūtījumiem, ja katrā sūtījuma gadījumā:

a)	atkritumiem ir ievērojami līdzīgas fizikālās un ķīmiskās īpašības; un

b)	atkritumi tiek sūtīti vienam un tam pašam saņēmējam un vienai un tai pašai iekārtai; un

c)	paziņojuma dokumentā norādītais pārvadājuma maršruts ir tas pats.

2. Ja, neparedzētu apstākļu dēļ, nevar ievērot vienu un to pašu maršrutu, paziņotājs informē iesaistītās kompetentās iestādes, cik ātri vien iespējams, un, ja iespējams, pirms tiek sākts sūtījums, ja ir jau zināma izmaiņu nepieciešamība.

Gadījumā, ja maršruta izmaiņas ir zināmas pirms sūtījuma sākšanas un ir iesaistītas citas kompetentās iestādes, nekā tās, kas saistītas ar vispārēju paziņojumu, vispārējais paziņojums nevar tikt izmantots un ir jāiesniedz jauns paziņojums.

3. Iesaistītās kompetentās iestādes, izsakot piekrišanu izmantot vispārēju paziņojumu, var izvirzīt nosacījumu, ka vēlāk tiks sniegta papildu informācija un dokumenti saskaņā ar 4. panta 2. un 3. punkta otro daļu.

14. pants

Reģenerācijas iekārtas, par kurām ir sniegta iepriekšēja piekrišana

1. Kompetentās galamērķa iestādes, kurām ir jurisdikcija attiecībā uz konkrētām reģenerācijas iekārtām, var pieņemt lēmumu izsniegt iepriekšēju piekrišanu šādu iekārtu izmantošanai.

Šādus lēmumus pieņem konkrētam laikposmam, un tie var tikt atsaukti jebkurā laikā.

2. Vispārēja paziņojuma gadījumā, ko iesniedz saskaņā ar 13. pantu, piekrišanas derīguma termiņš, kas minēts 9. panta 4. un 5. punktā, var tikt pagarināts līdz trim gadiem, kompetentajai galamērķa iestādei vienojoties ar citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

3. Kompetentās iestādes, kas pieņem lēmumu sniegt iepriekšēju piekrišanu iekārtas izmantošanai saskaņā ar 1. un 2. punktu, informē Komisiju un, attiecīgajos gadījumos, arī ESAO sekretariātu par:

a)	reģenerācijas iekārtas nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi;

b)	izmantoto metožu aprakstu, tostarp R-kodu(-s);

c)	atkritumu veidiem, kā uzskaitīts IV un IVA pielikumā, vai atkritumu veidiem, attiecībā uz kuriem piemēro lēmumu;

d)	kopējo daudzumu, par kuru ir sniegta iepriekšēja piekrišana;

e)	derīguma termiņu;

f)	jebkādām izmaiņām iepriekšējā piekrišanā;

g)	jebkādām izmaiņām paziņotajā informācijā; un

h)	jebkādu iepriekšējas piekrišanas atsaukšanu.

Šajā nolūkā izmanto veidlapu, kas dota VI pielikumā.

4. Atkāpjoties no 9., 10., un 12. panta, termiņš, kurā iesaistītās kompetentās iestādes sniedz piekrišanu saskaņā ar 9. pantu, paredz nosacījumus saskaņā ar 10. pantu vai ceļ iebildumus saskaņā ar 12. pantu, nepārsniedz 7 darba dienas pēc tam, kad kompetentā galamērķa iestāde pārsūtījusi apstiprinājumu saskaņā ar 8. pantu.

5. Neatkarīgi no 4. punkta kompetentā nosūtīšanas iestāde var pieņemt lēmumu, ka ir nepieciešams vairāk laika, lai saņemtu papildu informāciju vai dokumentus no paziņotāja.

Šādos gadījumos kompetentā iestāde 7 darba dienu laikā rakstiski informē paziņotāju, nosūtot kopijas citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

Kopējais nepieciešamais laiks nepārsniedz 30 dienas pēc tam, kad kompetentā galamērķa iestāde pārsūtījusi apstiprinājumu saskaņā ar 8. pantu.

15. pants

Papildu noteikumi attiecībā uz pagaidu reģenerācijas un apglabāšanas darbībām

Atkritumu sūtījumiem, kas paredzēti pagaidu reģenerācijas un apglabāšanas darbībām, piemēro šādus papildu noteikumus:

a)	Ja atkritumu sūtījums tiek veikts pagaidu reģenerācijas vai apglabāšanas darbību nolūkā, visas iekārtas, kur paredzēts veikt turpmākās pagaidu un citas reģenerācijas un apglabāšanas darbības, norāda paziņojuma dokumentā papildus sākotnējām pagaidu reģenerācijas vai apglabāšanas darbībām.

Kompetentās nosūtīšanas un galamērķa iestādes var sniegt savu piekrišanu tādu atkritumu sūtījumam, kas paredzēti pagaidu reģenerācijas vai apglabāšanas darbībām, tikai tad, ja nav pamata celt iebildumu, saskaņā ar 11. vai 12. pantu, pret atkritumu sūtījumu(-iem) uz iekārtām, kas veic jebkādas turpmākās pagaidu vai citas reģenerācijas vai apglabāšanas darbības.

Trīs dienu laikā pēc tam, kad iekārta, kas veic minētās pagaidu reģenerācijas vai apglabāšanas darbības, saņem atkritumus, minētā iekārta sniedz rakstisku apstiprinājumu par atkritumu saņemšanu.

Šo apstiprinājumu sniedz pārvietošanas dokumentā vai pievieno tam. Minētā iekārta nosūta pārvietošanas dokumenta, kurā ir ietverts šis apstiprinājums, parakstītas kopijas paziņotājam un iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

Cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā 30 dienas pēc pagaidu reģenerācijas vai apglabāšanas darbības pabeigšanas un ne vēlāk kā vienu kalendāro gadu vai, saskaņā ar 9. panta 7. punktu, īsākā laikposmā pēc atkritumu saņemšanas, uzņēmums , kas veic šo darbību, uz savu atbildību apliecina, ka pagaidu reģenerācija vai apglabāšana ir pabeigta.

Šo apliecinājumu iekļauj pārvietošanas dokumentā vai pievieno tam.

Minētā iekārta nosūta pārvietošanas dokumenta, kurā ir ietverts šis apliecinājums, parakstītas kopijas paziņotājam un iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

Gadījumā, ja reģenerācijas vai apglabāšanas iekārta, kas veic pagaidu reģenerācijas vai apglabāšanas darbības, nogādā atkritumus jebkādām turpmākām pagaidu vai citām reģenerācijas vai apglabāšanas darbībām uz iekārtu, kas atrodas galamērķa valstī, tā, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā vienu kalendāro gadu pēc atkritumu saņemšanas vai, saskaņā ar 9. panta 7. punktu, īsākā laikposmā, iegūst apliecinājumu no minētās iekārtas par to, ka turpmākā reģenerācijas vai apglabāšanas darbība, kas nav pagaidu darbība, ir pabeigta.

Minētā iekārta, kas veic pagaidu reģenerācijas vai apglabāšanas darbību, nekavējoties pārsūta attiecīgo(-s) apliecinājumu(-us) paziņotājam un iesaistītajām kompetentajām iestādēm, norādot sūtījumu(-us), uz ko apliecinājums(-i) attiecas.

Ja e) apakšpunktā aprakstītā piegāde ir veikta uz iekārtu, kas attiecīgi atrodas:

i)	sākotnējā nosūtīšanas valstī vai citā dalībvalstī, ir jāsniedz jauns paziņojums saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem; vai

ii)	trešā valstī, ir jāsniedz jauns paziņojums saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, papildus ievērojot, ka noteikumi, kas attiecas uz iesaistītajām kompetentajām iestādēm, tiek piemēroti arī sākotnējās nosūtīšanas valsts sākotnējai kompetentajai iestādei.

16. pants

Prasības pēc piekrišanas saņemšanas par sūtījumu

Pēc tam, kad iesaistītās kompetentās iestādes sniegusi piekrišanu par paziņoto sūtījumu, visi iesaistītie uzņēmumi aizpilda pārvietošanas dokumentu vai, ja tiek sniegts vispārējs paziņojums, pārvietošanas dokumentus norādītajos punktos, paraksta to vai tos un patur kopiju vai kopijas. Šādas prasības tiek izpildītas:

Paziņotāja pārvietošanās dokumenta aizpildīšana: līdzko paziņotājs ir saņēmis piekrišanu no kompetentajām nosūtīšanas, galamērķa un tranzīta iestādēm vai, attiecībā uz kompetento tranzīta iestādi, var pieņemt piekrišanu klusējot, tas ieraksta faktisko sūtījuma datumu un citādi aizpilda pārvietošanas dokumentu, cik vien iespējams.

b)	Iepriekšēja informācija par sūtījuma faktisko sākšanu: paziņotājs nosūta atbilstīgi a) apakšpunktam aizpildītā pārvietošanas dokumenta parakstītas kopijas iesaistītajām kompetentajām iestādēm un saņēmējam vismaz trīs darba dienas pirms sūtījuma sākšanas.

Pavaddokumenti katram sūtījumam: paziņotājs patur pārvietošanas dokumenta kopiju. Katram sūtījumam pievieno pārvietošanas dokumentu un paziņojuma dokumenta kopijas, kas ietver iesaistīto kompetento iestāžu sniegtās rakstiskas piekrišanas un paredzētos nosacījumus. Pārvietošanas dokumentu patur uzņēmums, kas pieņem atkritumus.

Pārstrādes uzņēmuma rakstisks apstiprinājums par atkritumu saņemšanu: trīs darba dienu laikā pēc atkritumu saņemšanas pārstrādes uzņēmuma sniedz rakstisku apstiprinājumu par to, ka atkritumi ir saņemti.

Šo apstiprinājumu iekļauj pārvietošanas dokumentā vai pievieno tam.

Pārstrādes uzņēmums nosūta pārvietošanas dokumenta, kurā ietverts šis apstiprinājums, parakstītas kopijas paziņotājam un iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

Pārstrādes uzņēmuma apliecinājums par reģenerācijas vai apglabāšanas darbībām, kas nav pagaidu darbības: cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā 30 dienas pēc tādas reģenerācijas vai apglabāšanas darbības pabeigšanas, kas nav pagaidu darbība, un ne vēlāk kā vienu kalendāro gadu vai, saskaņā ar 9. panta 7. punktu, īsākā laikposmā pēc atkritumu saņemšanas, pārstrādes uzņēmums uz savu atbildību apliecina, ka reģenerācijas vai apglabāšanas darbība, kas nav pagaidu darbība, ir pabeigta.

Šo apliecinājumu iekļauj pārvietošanas dokumentā vai pievieno tam.

Pārstrādes uzņēmums nosūta pārvietošanas dokumenta, kurā ietverts šis apliecinājums, parakstītas kopijas paziņotājam un iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

17. pants

Izmaiņas sūtījumā pēc piekrišanas

1. Ja būtiski mainās informācija vai nosacījumi attiecībā uz sūtījumu, par ko ir saņemta piekrišana, tostarp attiecībā uz paredzēto daudzumu, maršrutu, pārvietošanās shēmu, sūtījuma datumu vai pārvadātāju, paziņotājs informē iesaistītās kompetentās iestādes un paziņotāju nekavējoties un, ja vien iespējams, pirms tiek uzsākts sūtījums.

2. Šādos gadījumos iesniedz jaunu paziņojumu, ja vien visas iesaistītās kompetentās iestādes neuzskata, ka ieteiktās izmaiņas nerada nepieciešamību pēc jauna paziņojuma.

3. Ja šādas izmaiņas iesaista citas kompetentās iestādes, kas nav bijušas iesaistītas sākotnējā paziņojumā, iesniedz jaunu paziņojumu.

2. nodaļa

Vispārējas informācijas prasības

18. pants

Atkritumi, kuriem jāpievieno noteikta informācija

1. Uz atkritumiem, kas minēti 3. panta 2. un 4. punktā un ko paredzēts sūtīt, attiecas šādas procedūras prasības:

a)	Lai atvieglotu sekošanu šādu atkritumu sūtījumiem, persona, kas ir nosūtīšanas valsts jurisdikcijā un kas organizē sūtījumu, nodrošina, ka atkritumiem ir pievienots VII pielikumā ietvertais dokuments.

b)	Dokumentu, kas ietverts VII pielikumā, paraksta persona, kas organizē sūtījumu, pirms sūtījums notiek, kā arī to paraksta reģenerācijas iekārta vai laboratorija un saņēmējs, kad attiecīgie atkritumi ir saņemti.

2. Līgums, kas minēts VII pielikumā, starp personu, kas organizē sūtījumu, un atkritumu saņēmēju, kas tos saņem reģenerācijai, ir spēkā, kad tiek uzsākts sūtījums, un tajā tiek ietverts noteikums, ka personai, kas organizē sūtījumu, gadījumos, kad atkritumu sūtījums vai reģenerācija nevar tikt pabeigta, kā tas bija plānots, vai ja tas bija nelikumīgs sūtījums, vai ja šī persona nevar pabeigt atkritumu sūtījumu vai reģenerāciju (piemēram, ir maksātnespējīgs), saņēmējam ir pienākums:

a)	ņemt atkritumus atpakaļ vai nodrošināt to reģenerāciju alternatīvā veidā un

b)	nodrošināt, ja nepieciešams, to uzglabāšanu līdz minēto darbību veikšanai.

Persona, kas organizē sūtījumu, vai saņēmējs pēc iesaistītās kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz līguma kopiju.

3. Pārbaudes, izpildes, plānošanas un statistikas nolūkā dalībvalstis var saskaņā ar saviem tiesību aktiem pieprasīt 1. punktā minēto informāciju par sūtījumiem, uz kuriem attiecas šis pants.

4. Uz informāciju, kas minēta 1. punktā, var attiekties konfidencialitātes prasības saskaņā ar Kopienas un valstu tiesību aktiem.

3. nodaļa

Vispārējas prasības

19. pants

Aizliegts jaukt atkritumus sūtījuma laikā

No sūtījuma sākuma līdz atkritumu saņemšanai reģenerācijas un apglabāšanas iekārtā, kā noteikts paziņojuma dokumentā vai kā minēts 18. pantā, atkritumus nejauc ar citiem atkritumiem.

20. pants

Dokumentu un informācijas glabāšana

1. Visus dokumentus, kas nosūtīti kompetentajām iestādēm vai kurus nosūtījušas kompetentās iestādes saistībā ar paziņoto sūtījumu, kompetentās iestādes, paziņotājs , saņēmējs un uzņēmums, kas pieņem atkritumus, glabā Kopienā vismaz trīs gadus pēc sūtījuma uzsākšanas dienas.

2. Informāciju, kas sniegta saskaņā ar 18. panta 1. punktu, persona, kas organizē sūtījumu, saņēmējs un uzņēmums, kas pieņem atkritumus, glabā Kopienā vismaz trīs gadus pēc sūtījuma uzsākšanas dienas.

21. pants

Paziņojumu publiska pieejamība

Kompetentās nosūtīšanas vai galamērķa iestādes ar attiecīgiem līdzekļiem, piemēram, internetu, nodrošina publisku pieejamību informācijai par to sūtījumu paziņojumiem, kuriem tās ir devušas piekrišanu, ja attiecīgā informācija nav konfidenciāla saskaņā ar attiecīgās valsts vai Kopienas tiesību aktiem.

4. nodaļa

Pienākums ņemt atkritumus atpakaļ

22. pants

Atkritumu ņemšana atpakaļ, ja sūtījums nevar tikt pabeigts, kā paredzēts

1. Ja kāda no iesaistītajām kompetentajām iestādēm konstatē, ka atkritumu sūtījums, tostarp to reģenerācija vai apglabāšana, nevar tikt veikts, kā paredzēts saskaņā ar paziņojuma un pārvietošanas dokumentu un/vai 4. panta 4. punkta otrajā daļā un 5. pantā minētā līguma noteikumiem, tā nekavējoties informē kompetento nosūtīšanas iestādi. Ja reģenerācijas vai apglabāšanas iekārta noraida saņemto kravu, tā nekavējoties informē kompetento galamērķa iestādi.

2. Kompetentā nosūtīšanas iestāde nodrošina, ka, izņemot 3. punktā minētajos gadījumos, paziņotājs, kuru nosaka saskaņā ar 2. panta 15. punktā noteikto secību, vai, ja tas nav iespējams, pati minētā kompetentā iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā attiecīgos atkritumus nogādā atpakaļ tas jurisdikcijā esošajā teritorijā vai kādā citā vietā nosūtīšanas valstī.

To veic 90 dienu laikā vai tādā citā laikposmā, par ko var vienoties iesaistītās kompetentās iestādes pēc tam, kad kompetentā nosūtīšanas iestāde konstatē vai saņem rakstisku paziņojumu no kompetentajām galamērķa vai tranzīta iestādēm par to, ka atkritumu sūtījums vai to reģenerācija vai apglabāšana, par ko saņemta piekrišana, nevar tikt pabeigta, un par iemeslu(-iem) minētajam. Šāds paziņojums var izrietēt no informācijas, ko kompetentajām galamērķa vai tranzīta iestādēm sniedza, cita starpā, citas kompetentās iestādes.

3. Šā panta 2. punkta minēto pienākumu ņemt atkritumus atpakaļ nepiemēro, ja kompetentās nosūtīšanas, tranzīta un galamērķa iestādes, kas iesaistītas atkritumu reģenerācijā vai apglabāšanā, uzskata, ka paziņotājs vai, ja tas nav iespējams, kompetentā nosūtīšanas iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā var reģenerēt vai apglabāt atkritumus alternatīvā veidā galamērķa valstī vai citur.

Šā panta 2. punkta minēto pienākumu ņemt atkritumus atpakaļ nepiemēro, ja sūtītie atkritumi attiecīgās iekārtas darbības laikā ir bijuši neatgriezeniski sajaukti ar citiem atkritumiem, pirms iesaistītā kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka paziņotais sūtījums nevar tikt pabeigts, kā minēts 1. punktā. Šādu maisījumu reģenerē vai apglabā alternatīvā veidā saskaņā ar pirmo daļu.

4. Gadījumos, kad atkritumi tiek ņemti atpakaļ saskaņā ar 2. punktu, iesniedz jaunu paziņojumu, ja vien iesaistītās kompetentās iestādes nevienojas, ka pietiek ar atbilstīgi pamatotu pieprasījumu no sākotnējās kompetentās nosūtīšanas iestādes.

Jaunu paziņojumu, attiecīgajos gadījumos, iesniedz sākotnējais paziņotājs vai, ja tas nav iespējams, jebkuras citas fiziskas vai juridiskas personas saskaņā ar 2. panta 15. punktu, vai, ja tas nav iespējams, sākotnējā kompetentā nosūtīšanas iestāde vai juridiska vai fiziska persona tās vārdā.

Neviena kompetentā iestāde neiebilst un neceļ iebildumus pret atkritumu atgriešanu no sūtījuma, kas nevar tikt pabeigts, vai pret saistīto reģenerācijas un apglabāšanas darbību.

5. Gadījumos, kad tiek veikti alternatīvi pasākumi ārpus sākotnējās galamērķa valsts, kā minēts 3. punktā, jaunu paziņojumu, attiecīgajos gadījumos, iesniedz sākotnējais paziņotājs vai, ja tas nav iespējams, jebkura citas fiziskas vai juridiskas personas, ko nosaka saskaņā ar 2. panta 15. punktu, vai, ja tas nav iespējams, sākotnējā kompetentā nosūtīšanas iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā.

Gadījumos, kad paziņotājs iesniedz šādu jaunu paziņojumu, šis paziņojums tiek iesniegts arī sākotnējās nosūtīšanas valsts kompetentajai iestādei.

6. Gadījumos, kad tiek veikti alternatīvi pasākumi sākotnējā galamērķa valstī, kā minēts 3. punktā, jauns paziņojums nav nepieciešams un pietiek ar atbilstīgi pamatotu pieprasījumu. Šādu atbilstīgi pamatotu pieprasījumu, cenšoties panākt vienošanos par alternatīvajiem risinājumiem, sākotnējais paziņotājs pārsūta kompetentajai galamērķa un nosūtīšanas iestādei vai, ja tas nav iespējams, kompetentā nosūtīšanas iestāde — kompetentajai galamērķa iestādei.

7. Ja saskaņā ar 4. vai 6. punktu jauns paziņojums nav jāiesniedz, sākotnējais paziņotājs vai, ja tas nav iespējams, jebkuras citas fiziskas vai juridiskas personas, ko nosaka saskaņā ar 2. panta 15. punktu, vai, ja tas nav iespējams, sākotnējā kompetentā nosūtīšanas iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā aizpilda jaunu pārvietošanas dokumentu saskaņā ar 15. vai 16. pantu.

Ja sākotnējā kompetentā nosūtīšanas iestāde iesniedz jaunu paziņojumu saskaņā ar 4. vai 5. punktu, jauna finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums netiek pieprasīts.

8. Paziņotāja pienākums un nosūtīšanas valsts papildpienākums ņemt atkritumus atpakaļ vai organizēt alternatīvu reģenerāciju vai apglabāšanu beidzas, kad pārstrādes uzņēmums sniedz apliecinājumu par reģenerācijas vai apglabāšanas darbībām, kas nav pagaidu darbības, kā minēts 16. panta e) apakšpunktā vai attiecīgā gadījumā 15. panta e) apakšpunktā. Pagaidu reģenerācijas vai apglabāšanas gadījumos, kas minēti 6. panta 6. punktā, nosūtīšanas valsts papildpienākums beidzas, kad pārstrādes uzņēmums sniedz 15. panta d) apakšpunktā minēto apliecinājumu.

Ja pārstrādes uzņēmums sniedz reģenerācijas vai apglabāšanas apliecinājumu tādā veidā, ka rezultātā tiek veikts nelikumīgs sūtījums un tiek atbrīvota finanšu garantija, piemēro 24. panta 3. punktu un 25. panta 2. punktu.

9. Ja atkritumi, kas iesaistīti sūtījumā, ko nevar pabeigt, tostarp reģenerācijā vai apglabāšanā, tiek atklāti dalībvalstī, kompetentā iestāde, kuras jurisdikcijā ir teritorija, kur atkritumi tika atklāti, ir atbildīga par to, lai nodrošinātu pasākumus drošai atkritumu glabāšanai, kamēr tiek veikta atkritumu atgriešana vai tāda reģenerācija vai apglabāšana alternatīvā veidā, kas nav pagaidu darbība.

23. pants

Izmaksas, kas saistītas ar atkritumu ņemšanu atpakaļ gadījumos, kad sūtījums nevar tikt pabeigts

1. Izmaksas, kas rodas saistībā ar atkritumu atgriešanu no sūtījuma, kas nevar tikt pabeigts, tostarp to pārvadāšanas, reģenerācijas vai apglabāšanas izmaksas saskaņā ar 22. panta 2. vai 3. punktu, un, sākot ar brīdi, kad kompetentā nosūtīšanas iestāde konstatē, ka atkritumu sūtījums vai to reģenerācija vai apglabāšana nevar tikt pabeigta, glabāšanas izmaksas saskaņā ar 22. panta 9. punktu sedz:

a)	paziņotājs, ko nosaka saskaņā ar 2. panta 15. punktā noteikto secību, vai, ja tas nav iespējams,

b)	citas fiziskas vai juridiskas personas, attiecīgajos gadījumos, vai, ja tas nav iespējams,

c)	kompetentā nosūtīšanas iestāde; vai, ja tas nav iespējams,

d)	saskaņā ar vienošanos starp iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

2. Šīs pants neskar Kopienas un valsts tiesību aktus par atbildību.

24. pants

Atkritumu ņemšana atpakaļ gadījumos, kad sūtījums ir nelikumīgs

1. Ja kompetentā iestāde atklāj sūtījumu, ko tā uzskata par nelikumīgu, tā nekavējoties informē pārējās iesaistītās kompetentās iestādes.

2. Ja par nelikumīgu sūtījumu atbild paziņotājs, kompetentā nosūtīšanas iestāde nodrošina, ka attiecīgos atkritumus:

a)	ņem atpakaļ de facto paziņotājs vai, ja nav iesniegts paziņojums;

b)	ņem atpakaļ de iure paziņotājs vai, ja tas nav iespējams;

c)	ņem atpakaļ pati kompetentā nosūtīšanas iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā, vai, ja tas nav iespējams;

d)	alternatīvā veidā reģenerē vai apglabā galamērķa vai nosūtīšanas valstī pati kompetentā nosūtīšanas iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā, vai, ja tas nav iespējams;

e)	alternatīvā veidā reģenerē vai apglabā citā valstī pati kompetentā nosūtīšanas iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā, ja visas iesaistītās kompetentās iestādes tam piekrīt.

Minēto ņemšanu atpakaļ, reģenerāciju vai apglabāšanu veic 30 dienu laikā vai tādā citā laikposmā, par ko var vienoties iesaistītās kompetentās iestādes, pēc tam, kad kompetentā nosūtīšanas iestāde ir konstatējusi vai saņēmusi rakstisku paziņojumu no kompetentās galamērķa vai tranzīta iestādes par nelikumīgu sūtījumu un iemeslu(-iem) tam. Šāds paziņojums var izrietēt no informācijas, ko kompetentajām galamērķa vai tranzīta iestādēm sniedza, cita starpā, citas kompetentās iestādes.

Gadījumos, kad atkritumi tiek ņemti atpakaļ a), b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos, iesniedz jaunu paziņojumu, ja vien iesaistītās kompetentās iestādes nevienojas, ka pietiek ar atbilstīgi pamatotu pieprasījumu no sākotnējās kompetentās nosūtīšanas iestādes.

Jaunu paziņojumu iesniedz a), b) vai c) apakšpunktā minētā persona vai iestāde saskaņā ar apakšpunktu secību.

Neviena kompetenta iestāde neiebilst pret nelikumīga sūtījuma atkritumu atgriešanu. Ja kompetentā nosūtīšanas iestāde veic alternatīvus pasākumus, kas minēti d) un e) apakšpunktā, sākotnējā kompetentā nosūtīšanas iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā iesniedz jaunu paziņojumu, ja vien iesaistītās kompetentās iestādes nevienojas, ka pietiek ar atbilstīgi pamatotu pieprasījumu no minētās iestādes.

3. Ja par nelikumīgu sūtījumu atbild saņēmējs, kompetentā galamērķa iestāde nodrošina, ka attiecīgos atkritumus reģenerē vai apglabā videi drošā veidā:

a)	saņēmējs vai, ja tas nav iespējams;

b)	pati kompetentā iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā.

Minēto reģenerāciju vai apglabāšanu veic 30 dienu laikā vai tādā citā laikposmā, par ko var vienoties iesaistītās kompetentās iestādes, pēc tam, kad kompetentā galamērķa iestāde ir konstatējusi vai saņēmusi rakstisku paziņojumu no kompetentās nosūtīšanas vai tranzīta iestādes par nelikumīgu sūtījumu un iemeslu(-iem) tam. Šāds paziņojums var izrietēt no informācijas, ko kompetentajām nosūtīšanas un tranzīta pārvedumu iestādēm sniedza, cita starpā, citas kompetentās iestādes.

Šajā nolūkā iesaistītās kompetentās iestādes sadarbojas atkritumu reģenerācijā vai apglabāšanā, cik tas ir nepieciešams.

4. Ja nav jāiesniedz jauns paziņojums, persona, kas atbildīga par atkritumu ņemšanu atpakaļ, vai, ja tas nav iespējams, sākotnējā kompetentā nosūtīšanas iestāde aizpilda jaunu pārvietošanas dokumentu saskaņā ar 15. vai 16. pantu.

Ja sākotnējā kompetentā nosūtīšanas iestāde iesniedz jaunu paziņojumu, nav nepieciešama jauna finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums.

5. Jo īpaši gadījumos, kad atbildība par nelikumīgu sūtījumu nevar tikt piemērota paziņotājam vai saņēmējam, attiecīgas kompetentās iestādes sadarbojas, lai nodrošinātu, ka attiecīgie atkritumi ir reģenerēti vai apglabāti.

6. Pagaidu reģenerācijas vai apglabāšanas gadījumos, kas minēti 6. panta 6. punktā, ja nelikumīgs sūtījums tiek atklāts pēc pagaidu reģenerācijas vai apglabāšanas darbības pabeigšanas, nosūtīšanas valsts papildpienākums ņemt atkritumus atpakaļ vai organizēt alternatīvu reģenerāciju vai apglabāšanu tiek izbeigts, kad pārstrādes uzņēmums sniedz 15. panta d) punktā minēto apliecinājumu.

Ja pārstrādes uzņēmums sniedz apliecinājumu par reģenerāciju vai apglabāšanu tādā veidā, ka rezultātā tiek veikts nelikumīgs sūtījums un tiek atbrīvota finanšu garantija, piemēro 3. punktu un 25. panta 2. punktu.

7. Ja nelikumīga sūtījumā iekļautie atkritumi tiek atklāti dalībvalstī, kompetentā iestāde, kuras jurisdikcijā ir teritorija, kurā atkritumi tika atklāti, ir atbildīga par to, lai nodrošinātu pasākumus atkritumu drošai uzglabāšanai, kamēr tiek veikta atkritumu atgriešana vai tāda reģenerācija vai apglabāšana alternatīvā veidā, kas nav pagaidu darbība.

8. Šīs regulas 34. un 36. pantu nepiemēro gadījumos, kad nelikumīgus sūtījumus atgriež nosūtīšanas valstī un kad uz šo nosūtīšanas valsti attiecas minētajos pantos ietvertie aizliegumi.

9. Nelikumīga sūtījuma gadījumā, kā noteikts 2. panta 35. punkta g) apakšpunktā, personai, kas organizē sūtījumu, ir tādi paši pienākumi kā paziņotājam saskaņā ar šo pantu.

10. Šis pants neskar Kopienas un valstu tiesību aktus par atbildību.

25. pants

Izmaksas, kas saistītas ar atkritumu ņemšanu atpakaļ, ja sūtījums ir nelikumīgs

1. Izmaksas, kas rodas saistībā ar nelikumīgā sūtījumā iekļauto atkritumu ņemšanu atpakaļ, tostarp to pārvadāšanas, reģenerācijas vai apglabāšanas izmaksas saskaņā ar 24. panta 2. punktu, un, no dienas, kad kompetentā nosūtīšanas iestāde konstatē, ka sūtījums ir nelikumīgs, glabāšanas izmaksas saskaņā ar 24. panta 7. punktu sedz:

a)	de facto paziņotājs, kuru nosaka saskaņā ar 2. panta 15. punktā noteikto secību, vai, ja nav iesniegts paziņojums;

b)	de iure paziņotājs vai cita fiziska vai juridiska persona, attiecīgajos gadījumos, vai, ja tas nav iespējams;

c)	kompetentā nosūtīšanas iestāde.

2. Izmaksas, kas rodas saistībā ar reģenerāciju vai apglabāšanu saskaņā ar 24. panta 3. punktu, tostarp iespējamas pārvadāšanas un glabāšanas izmaksas saskaņā ar 24. panta 7. punktu, sedz:

a)	saņēmējs vai, ja tas nav iespējams;

b)	kompetentā galamērķa iestāde.

3. Izmaksas, kas rodas saistībā ar reģenerāciju vai apglabāšanu saskaņā ar 24. panta 5. punktu, tostarp iespējamas pārvadāšanas un glabāšanas izmaksas saskaņā ar 24. panta 7. punktu, sedz:

a)	paziņotājs, kuru nosaka saskaņā ar 2. panta 15. punktā noteikto secību, un/vai saņēmējs, atkarībā no lēmuma, ko pieņem iesaistītās kompetentās iestādes, vai, ja tas nav iespējams;

b)	citas fiziskas vai juridiskas personas, attiecīgajos gadījumos, vai, ja tas nav iespējams;

c)	kompetentās nosūtīšanas un galamērķa iestādes.

4. Nelikumīga sūtījuma gadījumā, kā noteikts 2. panta 35. punkta g) apakšpunktā, personai, kas organizē sūtījumu, ir tādi paši pienākumi kā paziņotājam saskaņā ar šo pantu.

5. Šīs pants neskar Kopienas un valstu tiesību aktus par atbildību.

5. nodaļa

Vispārēji administratīvie noteikumi

26. pants

Paziņošanas formāts

1. Šādu informāciju un dokumentus var sūtīt pa pastu:

a)	paziņojumu par plānotu sūtījumu saskaņā ar 4. un 13. pantu;

b)	informācijas un dokumentu pieprasījumu saskaņā ar 4., 7. un 8. pantu;

c)	informāciju un dokumentus, ko iesniedz saskaņā ar 4., 7. un 8. pantu;

d)	rakstisku piekrišanu par paziņoto sūtījumu saskaņā ar 9. pantu;

e)	sūtījuma nosacījumus saskaņā ar 10. pantu;

f)	iebildumus pret sūtījumu saskaņā ar 11. un 12. pantu;

g)	informāciju par lēmumiem sniegt iepriekšēju piekrišanu konkrētām reģenerācijas iekārtām saskaņā ar 14. panta 3. punktu;

h)	rakstisku apstiprinājumu par atkritumu saņemšanu saskaņā ar 15. un 16. pantu;

i)	apliecinājumu par atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu saskaņā ar 15. un 16. pantu;

j)	iepriekšēju informāciju par faktisko sūtījuma sākšanu saskaņā ar 16. pantu;

k)	informāciju par izmaiņām sūtījumā pēc piekrišanas saskaņā ar 17. pantu;

l)	rakstiskas piekrišanas un pārvietošanas dokumentus, kas jānosūta saskaņā ar IV, V un VI sadaļu.

2. Iesaistītajām kompetentajām iestādēm un paziņotājam vienojoties, 1. punktā minētos dokumentus var sūtīt, alternatīvi, izmantojot kādu no šādiem saziņas paņēmieniem:

a)	pa faksu; vai

b)	pa faksu un pēc tam pa pastu; vai

c)	pa elektronisko pastu, izmantojot elektronisko parakstu. Šādā gadījumā jebkuru nepieciešamo zīmogu vai parakstu aizvieto ar elektronisko parakstu; vai

d)	pa elektronisko pastu bez elektroniskā paraksta un pēc tam pa pastu.

3. Dokumenti, kam jābūt pievienotiem katram pārvadājumam saskaņā ar 16. panta c) punktu un 18. pantu, var būt elektroniskā formā ar elektroniskajiem parakstiem, ja tos var izlasīt jebkurā pārvadāšanas brīdī un ja tam piekrīt iesaistītās kompetentās iestādes.

4. Iesaistītajām kompetentajām iestādēm un paziņotājam vienojoties, 1. punktā uzskaitīto informāciju un dokumentus var iesniegt un apmainīties ar tiem, izmantojot elektronisku datu apmaiņu kopā ar elektronisko parakstu vai elektronisko autentificēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/93/EK (1999. gada 13. decembris) par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (20), vai salīdzināmu elektronisko autentificēšanas sistēmu, kas nodrošina to pašu drošības līmeni. Šādos gadījumos var noteikt organizatoriskus pasākumus attiecībā uz elektronisku datu apmaiņas plūsmu.

27. pants

Valoda

1. Visus paziņojumus, informāciju, dokumentus vai citus paziņojumus, ko iesniedz saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem, iesniedz valodā, ko akceptē iesaistītās kompetentās iestādes.

2. Pēc iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma paziņotājs sniedz tām oficiāli apliecinātu(-s) tulkojumu(-s) valodā, ko tās akceptē.

28. pants

Domstarpības par klasifikācijas jautājumiem

1. Ja kompetentās nosūtīšanas un galamērķa iestādes nevar vienoties par klasifikāciju attiecībā uz atšķirību starp atkritumiem un neatkritumiem, strīdus objektam piemēro atkritumiem paredzēto režīmu. Tas neskar galamērķa valsts tiesības rīkoties ar sūtīto materiālu saskaņā ar tās tiesību aktiem pēc tam, kad sūtītais materiāls ir sasniedzis gala punktu, ja šādi tiesību akti ir saskaņā ar Kopienas vai starptautiskajām tiesībām.

2. Ja kompetentās nosūtīšanas un galamērķa iestādes nevar vienoties par paziņoto atkritumu klasifikāciju, proti, par to, vai tie ir uzskaitīti III, IIIA, IIIB vai IV pielikumā, atkritumus uzskata par ietvertiem IV pielikuma sarakstā.

3. Ja kompetentās nosūtīšanas un galamērķa iestādes nevar vienoties par atkritumu apstrādes darbību klasifikāciju, proti, par to, vai tās ir reģenerācijas vai apglabāšanas darbības, piemēro noteikumus attiecībā uz apglabāšanu.

4. Šā panta 1. līdz 3. punktu piemēro tikai šīs regulas mērķiem, un tie neskar ieinteresēto pušu tiesības risināt jebkuru strīdu saistībā ar šiem jautājumiem tiesā.

29. pants

Administratīvās izmaksas

Pienākumu segt atbilstošas un proporcionālas administratīvas izmaksas, kas rodas paziņošanas un uzraudzības procedūru īstenošanā, kā arī atbilstošas analīzes un pārbaudes parastās izmaksas var uzlikt paziņotājam.

30. pants

Pierobežas nolīgumi

1. Izņēmuma gadījumos, ja īpašā ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija attaisno šādu pasākumu, dalībvalstis var noslēgt divpusējus nolīgumus, atvieglojot paziņojuma procedūras noteiktu atkritumu plūsmu sūtījumiem attiecībā uz pārrobežu sūtījumiem uz tuvāko piemērotu iekārtu, kas atrodas pierobežā starp divām iesaistītajām dalībvalstīm.

2. Šādus divpusējus nolīgumus arī var noslēgt, ja atkritumus nosūta no nosūtīšanas valsts un apstrādā tajā, bet sūta tranzītā caur citu dalībvalsti.

3. Dalībvalstis var arī noslēgt šādus nolīgumus ar valstīm, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu puses.

4. Par šādiem nolīgumiem paziņo Komisijai, pirms tie stājas spēkā.

6. nodaļa

Sūtījumi Kopienas iekšienē tranzītā caur trešām valstīm

31. pants

Atkritumu sūtījumi apglabāšanas nolūkā

Ja atkritumu sūtījums notiek Kopienas iekšienē tranzītā caur vienu vai vairākām trešām valstīm, un atkritumi ir paredzēti apglabāšanai, kompetentā nosūtīšanas valsts, papildus šīs sadaļas noteikumiem, jautā kompetentajai iestādei trešās valstīs, vai tā vēlas nosūtīt rakstisku piekrišanu par plānoto sūtījumu:

a)	ja valsts ir Bāzeles Konvencijas puse — 60 dienu laikā, ja vien tā nav atteikusies no šīm tiesībām saskaņā ar minētās konvencijas noteikumiem, vai,

b)	ja valsts nav Bāzeles Konvencijas puse — laikposmā, par kuru vienojas kompetentās iestādes.

32. pants

Atkritumu sūtījumi reģenerācijas nolūkā

1. Ja atkritumu sūtījums notiek Kopienas iekšienē tranzītā caur vienu vai vairākām trešām valstīm, kurās netiek piemērots ESAO lēmums, un atkritumi ir paredzēti reģenerācijai, piemēro 31. pantu.

2. Ja atkritumu sūtījums notiek Kopienas iekšienē, tostarp sūtījums starp dažādām vietām vienas un tās pašas dalībvalsts teritorijā tranzītā caur vienu vai vairākām trešām valstīm, kurās tiek piemērots ESAO lēmums, un atkritumi ir paredzēti reģenerācijai, 9. pantā minēto piekrišanu var sniegt klusējot, un, ja nav celti iebildumi vai noteikti nosacījumi, sūtījumu var sākt 30 dienas pēc kompetentās nosūtīšanas iestādes apstiprinājuma pārsūtīšanas dienas saskaņā ar 8. pantu.

III SADAĻA

SŪTĪJUMI TIKAI DALĪBVALSTU IEKŠIENĒ

33. pants

Šīs regulas piemērošana attiecībā uz sūtījumiem tikai dalībvalstu iekšienē

1. Dalībvalstis izveido atbilstīgu sistēmu to atkritumu sūtījumu uzraudzībai un kontrolei, ko veic tikai to jurisdikcijā. Šī sistēma ņem vērā nepieciešamību ievērot saskanību ar Kopienas sistēmu, ko nosaka II un VII sadaļa.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par to sistēmām atkritumu sūtījumu uzraudzībai un kontrolei. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

3. Dalībvalstis savā jurisdikcijā var piemērot sistēmu, kas noteikta II un VII sadaļā.

IV SADAĻA

EKSPORTS NO KOPIENAS UZ TREŠĀM VALSTĪM

1. nodaļa

Apglabāšanai paredzēto atkritumu eksports

34. pants

Aizliegtais eksports, izņemot uz EBTA valstīm

1. Visa veida atkritumu eksports no Kopienas apglabāšanas nolūkā ir aizliegts.

2. Aizliegums, kas noteikts 1. punktā, neattiecas uz to atkritumu eksportu, kas paredzēti apglabāšanai EBTA valstīs, kas ir arī Bāzeles Konvencijas puses.

3. Tomēr atkritumu eksports apglabāšanas nolūkā uz EBTA valsti, kas ir Bāzeles Konvencijas puse, ir aizliegts arī:

a)	ja EBTA valsts aizliedz šādu atkritumu importu; vai,

b)	ja kompetentajai nosūtīšanas iestādei ir pamats uzskatīt, ka attiecīgajā galamērķa valstī atkritumi netiks apsaimniekoti videi drošā veidā, kā minēts 49. pantā.

4. Šis noteikums neskar pienākumus ņemt atkritumus atpakaļ saskaņā ar 22. un 24. pantu.

35. pants

Procedūras, veicot eksportu uz EBTA valstīm

1. Ja atkritumi tiek eksportēti no Kopienas un paredzēti apglabāšanai EBTA valstīs, kas ir Bāzeles Konvencijas puses, II sadaļas noteikumus piemēro mutatis mutandis, ar pielāgojumiem un papildinājumiem, kas uzskaitīti 2. un 3. punktā.

2. Piemēro šādus pielāgojumus:

kompetentajām tranzīta iestādēm ārpus Kopienas ir 60 dienas laika pēc apstiprinājuma pārsūtīšanas dienas par paziņojuma saņemšanu, lai pieprasītu papildu informāciju par paziņoto sūtījumu, lai sniegtu, ja attiecīgā valsts ir pieņēmusi lēmumu nepieprasīt iepriekšēju rakstisku piekrišanu un ir informējusi par to citas puses saskaņā ar Bāzeles Konvencijas 6. panta 4. punktu, piekrišanu klusējot vai lai sniegtu rakstisku piekrišanu ar nosacījumiem vai bez tiem; un

kompetentā nosūtīšanas iestāde Kopienā pieņem lēmumu sniegt piekrišanu sūtījumam, kā minēts 9. pantā, tikai pēc tam, kad tā saņēmusi rakstisku piekrišanu no kompetentās galamērķa iestādes un, attiecīgajos gadījumos, klusējot izteiktu vai rakstisku piekrišanu no kompetentās tranzīta iestādes ārpus Kopienas, un ne agrāk kā 61 dienu pēc dienas, kad kompetentā tranzīta iestāde ir pārsūtījusi apstiprinājumu. Kompetentā nosūtīšanas iestāde var pieņemt lēmumu pirms 61 dienas termiņa izbeigšanās, ja tai ir pārējo iesaistīto kompetento iestāžu rakstiska piekrišana.

3. Piemēro šādus papildu noteikumus:

a)	kompetentā tranzīta iestāde Kopienā sniedz paziņotajam apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu;

b)	kompetentās nosūtīšanas iestādes un, attiecīgajos gadījumos, tranzīta iestādes Kopienā nosūta to savu lēmumu apzīmogotu kopiju, ar ko sniedz piekrišanu sūtījumam, eksporta no Kopienas muitas iestādei un izvešanas no Kopienas muitas iestādei;

c)	pārvietošanas dokumenta kopiju pārvadātājs iesniedz eksporta no Kopienas muitas iestādei un izvešanas no Kopienas muitas iestādei;

d)	tiklīdz atkritumi ir izvesti no Kopienas, izvešanas no Kopienas muitas iestāde nosūta kompetentajai nosūtīšanas iestādei Kopienā apzīmogotu pārvietošanas dokumenta kopiju, apliecinot, ka atkritumi ir izvesti no Kopienas;

e)	ja 42 dienas pēc tam, kad atkritumi ir izvesti no Kopienas, kompetentā nosūtīšanas iestāde Kopienā nav saņēmusi nekādu informāciju no pārstrādes uzņēmums par atkritumu saņemšanu, tā nekavējoties informē par to kompetento galamērķa iestādi;

līgums, kas minēts 4. panta 4. punkta otrajā daļā un 5. pantā, nosaka, ka:

gadījumā, ja pārstrādes uzņēmums sniedz nepareizu apliecinājumu par apglabāšanu un tādēļ tiek atbrīvota finanšu garantija, saņēmējs sedz izmaksas, kas rodas saistībā ar pienākumu atgriezt atkritumus teritorijā, kas ir kompetentās nosūtīšanas iestādes jurisdikcijā, kā arī izmaksas, kas rodas saistībā ar atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu alternatīvā un videi drošā veidā;

ii)	trīs dienu laikā pēc atkritumu saņemšanas apglabāšanas nolūkā pārstrādes uzņēmums nosūta paziņotājam un iesaistītajām kompetentajām iestādēm aizpildītā pārvietošanas dokumenta parakstītas kopijas, izņemot apglabāšanas apliecinājumu, kas minēts iii) daļā; un

iii)

cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā 30 dienas pēc apglabāšanas pabeigšanas un ne vēlāk kā vienu kalendāro gadu pēc atkritumu saņemšanas, pārstrādes uzņēmums uz savu atbildību apliecina apglabāšanas pabeigšanu un nosūta paziņotājam un iesaistītajām kompetentajām iestādēm pārvietošanas dokumenta parakstītas kopijas, kurās ietverts šis apliecinājums.

4. Sūtījumu var veikt tikai, ja:

a)	paziņotājs ir saņēmis rakstisku piekrišanu no kompetentajām nosūtīšanas, galamērķa un, attiecīgajos gadījumos, tranzīta iestādēm ārpus Kopienas, un ja paredzētie nosacījumi ir izpildīti;

b)	noslēgts spēkā esošs līgums starp paziņotāju un saņēmēju, kā noteikts 4. panta 4. punkta otrajā daļā un 5. pantā;

c)	sniegta spēkā esoša finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums, kā noteikts 4. panta 5. punkta otrajā daļā un 6. pantā; un

d)	nodrošināta apsaimniekošana videi drošā veidā, kā minēts 49. pantā.

5. Ja atkritumus eksportē, tos paredz apglabāšanas darbībām iekārtā, kas darbojas vai ir saņēmusi atļauju darboties galamērķa valstī saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

6. Ja eksporta no Kopienas muitas iestāde vai izvešanas no Kopienas muitas iestāde atklāj nelikumīgu sūtījumu, tā nekavējoties informē kompetento iestādi muitas iestādes valstī, kas:

a)	informē bez kavēšanās kompetento nosūtīšanas iestādi Kopienā; un

b)	nodrošina atkritumu aizturēšanu, kamēr kompetentā nosūtīšanas iestāde nav nolēmusi savādāk un paziņojusi minēto lēmumu rakstiski kompetentajai iestādei muitas iestādes valstī, kurā atkritumi ir aizturēti.

2. nodaļa

Reģenerācijai paredzēto atkritumu eksports

1. iedaļa

Eksports uz valstīm, kurās nepiemēro ESAO lēmumu

36. pants

Eksporta aizliegums

1. Šādu atkritumu eksports no Kopienas reģenerācijas nolūkā valstīs, kurās nepiemēro ESAO lēmumu, ir aizliegts:

a)	atkritumi, kas uzskaitīti kā bīstamie V pielikumā;

b)	atkritumi, kas uzskaitīti V pielikumā 3. daļā;

c)	bīstamie atkritumi, kas nav klasificēti vienā pozīcijā V pielikumā;

d)	bīstamo atkritumu maisījumi un maisījumi, kuros ietilpst bīstamie un nebīstamie atkritumi, kas nav vienā pozīcijā V pielikumā;

e)	atkritumi, ko galamērķa valsts ir paziņojusi par bīstamajiem saskaņā ar Bāzeles Konvencijas 3. pantu;

f)	atkritumi, ko galamērķa valsts ir aizliegusi importēt; vai

g)	atkritumi, attiecībā uz kuriem kompetentajai nosūtīšanas iestādei ir pamatojums uzskatīt, ka attiecīgajā galamērķa valstī tie netiks apsaimniekoti videi drošā veidā, kā minēts 49. pantā.

2. Šis noteikums neskar pienākumu ņemt atkritumus atpakaļ, kā noteikts 22. un 24. pantā.

3. Ārkārtas gadījumos dalībvalstis var pieņemt noteikumus, lai noteiktu, balstoties uz dokumentāriem pierādījumiem, ko atbilstošā veidā ir sniedzis paziņotājs, ka uz konkrētu V pielikumā uzskaitīto bīstamo atkritumu veidu neattiecas eksporta aizliegums, ja tiem nepiemīt neviena no īpašībām, kas uzskaitītas Direktīvas 91/689/EEK III pielikumā, ņemot vērā — attiecībā uz minētajā pielikumā definētajām īpašībām H3 līdz H8, H10 un H11 — robežvērtības, kas noteiktas Komisijas Lēmumā 2000/532/EK (2000. gada 3. maijs), ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) apakšpunktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (21).

4. Fakts, ka atkritumi nav uzskaitīti kā bīstamie V pielikumā vai ka tie ir uzskaitīti V pielikuma 1. daļas B sarakstā, neliedz, izņēmuma gadījumos, klasificēt šādus atkritumus kā bīstamos un tādējādi attiecināt uz tiem eksporta aizliegumu, ja tiem piemīt jebkāda no īpašībām, kas uzskaitītas Direktīvas 91/689/EEK III pielikumā, ņemot vērā — attiecībā uz minētajā pielikumā definētajām īpašībām H3 līdz H8, H10 un H11 — Lēmumā 2000/532/EK noteiktās robežvērtības, kā paredzēts Direktīvas 91/689/EEK 1. panta 4. punkta otrajā ievilkumā un šīs regulas III pielikuma ievaddaļā.

5. Gadījumos, kas minēti 3. un 4. punktā, iesaistītās dalībvalstis informē paredzamo galamērķa valsti, pirms tiek pieņemts lēmums. Dalībvalstis ziņo par šādiem gadījumiem Komisijai pirms katra kalendārā gada beigām. Komisija nosūta informāciju visām dalībvalstīm un Bāzeles Konvencijas sekretariātam. Balstoties uz saņemto informāciju, Komisija var sniegt komentārus un, ja vajadzīgs, pielāgot V pielikumu saskaņā ar 58. pantu.

37. pants

Procedūras, kas jāievēro, eksportējot atkritumus, kuri uzskaitīti III vai IIIA pielikumā

1. Attiecībā uz atkritumiem, kas uzskaitīti III vai IIIA pielikumā un kuru eksports nav aizliegts saskaņā ar 36. pantu, Komisija 20 dienu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās nosūta rakstisku pieprasījumu katrai valstij, kurā nepiemēro ESAO lēmumu, lūdzot sniegt:

i)	rakstisku apstiprinājumu, ka atkritumi var tikt eksportēti no Kopienas, lai tos reģenerētu attiecīgajā valstī, un

ii)	norādi par to, kura kontroles procedūra būtu piemērojama galamērķa valstī (ja vispār būtu piemērojama).

Katra valsts, kurā nepiemēro ESAO lēmumu, var izvēlēties šādus līdzekļus:

a)	aizliegumu; vai

b)	iepriekšēja rakstiska paziņojuma un piekrišanas procedūru, kā aprakstīts 35. pantā; vai

c)	neveikt nekādu kontroli galamērķa valstī.

2. Līdz šīs regulas piemērošanas dienai Komisija pieņem regulu, ņemot vērā visas atbildes, kas saņemtas saskaņā ar 1. punktu, un informē komiteju, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 75/442/EEK 18. pantu.

Ja valsts nav sniegusi apstiprinājumu, kā minēts 1. punktā, vai ar valsti jebkāda iemesla dēļ nav bijuši kontakti, piemēro 1. punkta b) apakšpunktu.

Komisija regulāri atjaunina pieņemto regulu.

3. Ja valsts savā atbildē norāda, ka uz noteiktiem atkritumu sūtījumiem neattiecas nekāda kontrole, šādiem sūtījumiem mutatis mutandis piemēro 18. pantu.

4. Ja atkritumus eksportē, tos paredz reģenerācijas darbībām iekārtā, kas darbojas vai ir saņēmusi atļauju darboties galamērķa valstī saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

5. Ja sūta atkritumus, kas nav klasificēti vienā pozīcijā III pielikumā, vai atkritumu maisījumus, kas nav klasificēti vienā pozīcijā III vai IIIA pielikumā, vai atkritumus, kas klasificēti IIIB pielikumā, un ja eksports nav aizliegts saskaņā ar 36. pantu, piemēro šā panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2. iedaļa

Eksports uz valstīm, kurās piemēro ESAO lēmumu

38. pants

III, IIIA, IIIB, IV un IVA pielikumā uzskaitīto atkritumu eksports

1. Ja atkritumus, kas uzskaitīti III, IIIA, IIIB, IV un IVA pielikumā, vai atkritumus vai atkritumu maisījumus, kas nav klasificēti vienā pozīcijā III, IV vai IVA pielikumā, eksportē no Kopienas un tie ir paredzēti reģenerācijai valstīs, kurās piemēro ESAO lēmumu, veicot vai neveicot tranzītu caur valstīm, kurās piemēro ESAO lēmumu, mutatis mutandis piemēro II sadaļas noteikumus ar 2., 3. un 5. punktā uzskaitītajiem pielāgojumiem un papildinājumiem.

2. Piemēro šādus pielāgojumus:

a)	uz atkritumu maisījumiem, kas uzskaitīti IIIA pielikumā un kas paredzēti pagaidu darbībām, attiecina iepriekšēja rakstiska paziņojuma un piekrišanas procedūru, ja kāda no turpmākajām pagaidu vai citām reģenerācijas vai apglabāšanas darbībām notiek valstī, kurā ESAO lēmumu nepiemēro;

b)	uz atkritumiem, kas uzskaitīti IIIB pielikumā, attiecina iepriekšēja paziņojuma un piekrišanas procedūru;

c)	piekrišanu, kas pieprasīta saskaņā ar 9. pantu, kompetentā galamērķa iestāde ārpus Kopienas var izteikt klusējot.

3. To atkritumu eksportam, kuri uzskaitīti IV un IVA pielikumā, piemēro šādus papildu noteikumus:

a)	kompetentās nosūtīšanas iestādes un, attiecīgajos gadījumos, tranzīta iestādes Kopienā nosūta eksporta no Kopienas muitas iestādei un izvešanas no Kopienas muitas iestādei apzīmogotu lēmumu kopiju par piekrišanu sūtījumam;

b)	pārvietošanas dokumenta kopiju pārvadātājs nogādā eksporta no Kopienas muitas iestādei un izvešanas no Kopienas muitas iestādei;

c)	tiklīdz atkritumi ir izvesti no Kopienas, izvešanas no Kopienas muitas iestāde nosūta kompetentajai nosūtīšanas iestādei Kopienā apzīmogotu pārvietošanas dokumenta kopiju, apliecinot, ka atkritumi ir izvesti no Kopienas;

d)	ja 42 dienas pēc tam, kad atkritumi ir izvesti no Kopienas, kompetentā nosūtīšanas iestāde Kopienā nav saņēmusi informāciju no pārstrādes uzņēmuma par atkritumu saņemšanu, tā nekavējoties informē kompetento galamērķa iestādi; un

līgums, kas minēts 4. panta 4. punkta otrajā daļā un 5. pantā, nosaka, ka:

gadījumā, ja pārstrādes uzņēmums sniedz nepareizu apliecinājumu par reģenerāciju un pēc tam tiek atbrīvota finanšu garantija, saņēmējs sedz izmaksas, kas radušās no pienākuma atgriezt atkritumus kompetentās nosūtīšanas iestādes jurisdikcijas teritorijā, kā arī izmaksas, kas radušās atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas rezultātā, ko veic alternatīvā un videi drošā veidā,

ii)	trīs dienu laikā pēc atkritumu saņemšanas reģenerācijas nolūkā pārstrādes uzņēmums nosūta paziņotājam un iesaistītajām kompetentajām iestādēm aizpildītā pārvietošanas dokumenta parakstītas kopijas, izņemot iii) daļā minēto reģenerācijas apliecinājumu, un

iii)

cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā 30 dienas pēc reģenerācijas pabeigšanas un ne vēlāk kā vienu kalendāro gadu pēc atkritumu saņemšanas pārstrādes uzņēmums uz savu atbildību apliecina reģenerācijas pabeigšanu un nosūta pārvietošanas dokumenta parakstītas kopijas, kurās ietverts šis apliecinājums, paziņotājam un iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

4. Sūtījumu var veikt tikai gadījumā, ja:

paziņotājs ir saņēmis rakstisku piekrišanu no kompetentās nosūtīšanas iestādes, kompetentās galamērķa iestādes un, attiecīgajos gadījumos, no kompetentās tranzīta iestādes vai kompetentās galamērķa vai tranzīta iestādes ārpus Kopienas ir izteikušas piekrišanu klusējot vai to var pieņemt, kā arī ja ir izpildīti paredzētie nosacījumi;

b)	ir izpildīts 35. panta 4. punkta b), c) un d) apakšpunkts.

5. Ja atbilstīgi 1. punktam eksportētie atkritumi, kas uzskaitīti IV un IVA pielikumā, tranzītā šķērso valsti, kurā ESAO lēmumu nepiemēro, piemēro šādus pielāgojumus:

kompetentajai tranzīta iestādei, kurai nepiemēro ESAO lēmumu, ir 60 dienas laika pēc apstiprinājuma pārsūtīšanas dienas par paziņojuma saņemšanu, lai pieprasītu papildu informāciju par paziņoto sūtījumu, lai izteiktu piekrišanu klusējot, ja konkrētā valsts ir pieņēmusi lēmumu neprasīt iepriekšēju rakstisku piekrišanu un ir informējusi citas puses saskaņā ar Bāzeles Konvencijas 6. panta 4. punktu, vai lai sniegtu rakstisku piekrišanu ar nosacījumiem vai bez tiem;

kompetentā nosūtīšanas iestāde Kopienā pieņem lēmumu sniegt piekrišanu sūtījumam, kā minēts 9. pantā, tikai pēc tam, kad tā saņēmusi klusējot izteiktu vai rakstisku piekrišanu no kompetentās tranzīta iestādes, uz kuru neattiecas ESAO lēmums, un ne agrāk kā 61 dienu pēc dienas, kad kompetentā tranzīta iestāde ir pārsūtījusi apstiprinājumu. Kompetentā nosūtīšanas iestāde var pieņemt lēmumu pirms 61 dienas termiņa beigām, ja tā ir saņēmusi pārējo iesaistīto kompetento iestāžu rakstisku piekrišanu.

6. Ja atkritumus eksportē, tos paredz reģenerācijas darbībām iekārtā, kas darbojas vai ir saņēmusi atļauju darboties galamērķa valstī saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

7. Ja eksporta no Kopienas muitas iestāde vai izvešanas no Kopienas muitas iestāde atklāj nelikumīgu sūtījumu, tā nekavējoties informē kompetento iestādi muitas iestādes valstī, kas:

a)	informē bez kavēšanās kompetento nosūtīšanas iestādi Kopienā; un

b)	nodrošina atkritumu aizturēšanu, kamēr kompetentā nosūtīšanas iestāde nav nolēmusi savādāk un paziņojusi par šo lēmumu rakstiski kompetentajai iestādei muitas iestādes valstī, kurā atkritumi ir aizturēti.

3. nodaļa

Vispārēji noteikumi

39. pants

Eksports uz Antarktiku

Atkritumu eksports no Kopienas uz Antarktiku ir aizliegts.

40. pants

Eksports uz aizjūras zemēm vai teritorijām

1. To atkritumu eksports no Kopienas, kas ir paredzēti apglabāšanai aizjūras zemēs vai teritorijās, ir aizliegts.

2. Attiecībā uz to atkritumu eksportu, kas paredzēti reģenerācijai aizjūras zemēs vai teritorijās, mutatis mutandis piemēro 36. pantā noteikto aizliegumu.

3. Attiecībā uz to atkritumu eksportu, kas paredzēti reģenerācijai aizjūras zemēs vai teritorijās un uz ko neattiecas 2. punkta aizliegums, mutatis mutandis piemēro II sadaļas noteikumus.

V SADAĻA

IMPORTS KOPIENĀ NO TREŠĀM VALSTĪM

1. nodaļa

Atkritumu imports apglabāšanas nolūkā

41. pants

Aizliegtais imports, izņemot importu no Bāzeles Konvencijas līgumslēdzējas valsts vai valsts, ar ko noslēgts attiecīgais nolīgums, vai no citām teritorijām krīzes vai kara situācijās

1. Atkritumu imports Kopienā apglabāšanas nolūkā ir aizliegts, izņemot importu no:

a)	valstīm, kuras ir Bāzeles Konvencijas puses; vai

b)	citām valstīm, ar kurām Kopiena vai Kopiena un tās dalībvalstis ir noslēgušas divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai vienošanās, kas ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un Bāzeles Konvencijas 11. pantu; vai

c)	citām valstīm, ar kurām atsevišķas dalībvalstis noslēgušas divpusējus nolīgumus vai vienošanās saskaņā ar 2. punktu; vai

d)	citām teritorijām gadījumos, ja izņēmuma kārtā krīzes, miera atjaunošanas, miera saglabāšanas vai kara situācijās nevar tikt noslēgti divpusējie nolīgumi vai vienošanās saskaņā ar b) vai c) apakšpunktu vai ja kompetentā iestāde nosūtīšanas valstī nav noteikta vai nav spējīga rīkoties.

2. Izņēmuma gadījumos atsevišķas dalībvalstis var noslēgt divpusējus nolīgumus un vienošanās attiecībā uz konkrētu atkritumu apglabāšanu minētajās dalībvalstīs, ja nosūtīšanas valstī šādi atkritumi netiktu apstrādāti videi drošā veidā, kā tas minēts 49. pantā.

Šādi nolīgumi vai vienošanās ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un ar Bāzeles Konvencijas 11. pantu.

Šie nolīgumi vai vienošanās nodrošina, ka apglabāšanas darbības veiks iekārtā, kas saņēmusi attiecīgu atļauju, un tās atbilst apsaimniekošanas videi drošā veidā prasībām.

Šie nolīgumi vai vienošanās garantē arī, ka atkritumi ir radīti nosūtīšanas valstī un ka apglabāšanu veic tikai tajā dalībvalstī, kas ir noslēgusi nolīgumu vai vienošanos.

Šos nolīgumus vai vienošanās dara zināmus Komisijai pirms to noslēgšanas. Tomēr ārkārtas situācijās tos var darīt zināmus vienu mēnesi pēc to noslēgšanas.

3. Divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi vai vienošanās, kas noslēgtas saskaņā ar 1. punkta b) un c) apakšpunktu, ir balstīti uz procedūras prasībām 42. pantā.

4. Valstīm, kas minētas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, izvirza prasību sniegt atbilstīgi motivētu iepriekšēju pieprasījumu galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei, norādot, ka tām nav un tās nevar pamatoti iegūt tehnisko kapacitāti un nepieciešamās iekārtas, lai apglabātu atkritumus videi drošā veidā.

42. pants

Procedūras prasības attiecībā uz importu no Bāzeles Konvencijas līgumslēdzējas valsts vai no citām teritorijām krīzes vai kara situācijās

1. Ja atkritumi tiek importēti Kopienā apglabāšanas nolūkā no valstīm, kas ir Bāzeles Konvencijas puses, mutatis mutandis piemēro II sadaļas noteikumus ar pielāgojumiem un papildinājumiem, kas uzskaitīti 2. un 3. punktā.

2. Piemēro šādus pielāgojumus:

kompetentajai tranzīta iestādei ārpus Kopienas ir 60 dienas laika pēc apstiprinājuma pārsūtīšanas dienas par paziņojuma saņemšanu, lai pieprasītu papildu informāciju par paziņoto sūtījumu, lai izteiktu piekrišanu klusējot, ja attiecīgā valsts ir pieņēmusi lēmumu neprasīt iepriekšēju rakstisku piekrišanu un ir informējusi pārējās puses saskaņā ar Bāzeles Konvencijas 6. panta 4. punktu, vai lai sniegtu rakstisku piekrišanu ar nosacījumiem vai bez tiem; un

b)	gadījumos, kas minēti 41. panta 1. punkta d) apakšpunktā un kas saistās ar krīzes situācijām, miera atjaunošanas, miera saglabāšanas vai kara situācijām, piekrišana no kompetentās nosūtīšanas iestādes nav nepieciešama.

3. Piemēro šādus papildu noteikumus:

a)	kompetentā tranzīta iestāde Kopienā sniedz paziņotājam apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu, nosūtot kopijas iesaistītajām kompetentajām iestādēm;

b)	kompetentās galamērķa iestādes un, attiecīgajos gadījumos, tranzīta iestādes Kopienā nosūta izvešanas no Kopienas muitas iestādei apzīmogotu lēmumu kopiju par piekrišanu sūtījumam;

c)	pārvietošanas dokumenta kopiju pārvadātājs nogādā izvešanas no Kopienas muitas iestādei; un

d)	tiklīdz ir veiktas nepieciešamās muitas formalitātes, ievešanas Kopienā muitas iestāde nosūta kompetentajām galamērķa un tranzīta iestādēm Kopienā apzīmogotu pārvietošanas dokumenta kopiju, apliecinot, ka atkritumi ir ievesti Kopienā.

4. Sūtījumu var veikt tikai gadījumā, ja:

a)	paziņotājs ir saņēmis rakstisku piekrišanu no kompetentās nosūtīšanas iestādes, kompetentās galamērķa iestādes un, attiecīgajos gadījumos, no kompetentās tranzīta iestādes ārpus Kopienas un ja ir izpildīti paredzētie nosacījumi;

b)	ir noslēgts spēkā esošs līgums starp paziņotāju un saņēmēju, kā noteikts 4. panta 4. punkta otrajā daļā un 5. pantā;

c)	ir sniegta spēkā esoša finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums, kā noteikts 4. panta 5. punkta otrajā daļā un 6. pantā; un

d)	ir nodrošināta 49. pantā minētā apsaimniekošana videi drošā veidā.

5. Ja ievešanas Kopienā muitas iestāde atklāj nelikumīgu sūtījumu, tā nekavējoties informē kompetento iestādi muitas iestādes valstī, kas:

a)	informē bez kavēšanās kompetento nosūtīšanas iestādi Kopienā, kas informē kompetento nosūtīšanas iestādi ārpus Kopienas; un

b)	nodrošina atkritumu aizturēšanu, kamēr kompetentā nosūtīšanas iestāde ārpus Kopienas nav nolēmusi savādāk un paziņojusi par šo lēmumu rakstiski kompetentajai iestādei muitas iestādes valstī, kurā atkritumi ir aizturēti.

2. nodaļa

Atkritumu imports reģenerācijas nolūkā

43. pants

Aizliegtais imports, izņemot importu no ESAO lēmuma valsts vai Bāzeles Konvencijas līgumslēdzējas valsts, vai valsts, ar kuru ir noslēgts attiecīgais nolīgums, vai no citām teritorijām krīzes vai kara situācijās

1. Visa veida atkritumu imports Kopienā reģenerācijas nolūkā ir aizliegts, izņemot importu no:

a)	valstīm, uz kurām attiecas ESAO lēmums; vai

b)	citām valstīm, kuras ir Bāzeles Konvencijas puses; vai

c)	citām valstīm, ar kurām Kopiena vai Kopiena un tās dalībvalstis ir noslēgušas divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai vienošanās, kas ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un Bāzeles Konvencijas 11. pantu; vai

d)	citām valstīm, ar kurām atsevišķas dalībvalstis noslēgušas divpusējus nolīgumus vai vienošanās saskaņā ar 2. punktu; vai

e)	citām teritorijām, kad izņēmuma gadījumos krīzes, miera atjaunošanas, miera saglabāšanas vai kara situācijās nevar tikt noslēgti divpusējie nolīgumi vai vienošanās saskaņā ar b) vai c) apakšpunktu vai kad kompetentā iestāde nosūtīšanas valstī nav nozīmēta vai nav spējīga rīkoties.

2. Izņēmuma gadījumos atsevišķas dalībvalstis var noslēgt divpusējus nolīgumus un vienošanās par konkrētu atkritumu reģenerāciju minētajās dalībvalstīs, ja šādi atkritumi nosūtīšanas valstī netiks apsaimniekoti videi drošā veidā, kā minēts 49. pantā.

Šādos gadījumos piemēro 41. panta 2. punktu.

3. Divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi vai vienošanās, kas noslēgti saskaņā ar 1. punkta c) un d) apakšpunktu, balstās uz procedūras prasībām 42. pantā, ciktāl tas var būt atbilstīgi.

44. pants

Procedūras prasības attiecībā uz importu no ESAO lēmuma valstīm vai no citām teritorijām krīzes vai kara situācijās

1. Ja atkritumus importē Kopienā reģenerācijas nolūkā no valstīm vai caur valstīm, uz kurām attiecas ESAO lēmums, mutatis mutandis piemēro II sadaļas noteikumus, ievērojot 2. un 3. punktā uzskaitītos pielāgojumus un papildinājumus.

2. Piemēro šādus pielāgojumus:

a)	piekrišanu, kas nepieciešama saskaņā ar 9. pantu, kompetentā nosūtīšanas iestāde ārpus Kopienas var izteikt klusējot;

b)	iepriekšēju rakstisku paziņojumu saskaņā ar 4. pantu var iesniegt paziņotājs;

c)	gadījumos, kas minēti 43. panta 1. punkta e) apakšpunktā un kas saistās ar krīzes, miera atjaunošanas, miera saglabāšanas vai kara situācijām, piekrišana no kompetentajām nosūtīšanas iestādēm nav nepieciešama.

3. Papildus ievēro 42. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu.

4. Sūtījumu var veikt tikai gadījumos, ja:

paziņotājs ir saņēmis rakstisku piekrišanu no kompetentās nosūtīšanas iestādes, kompetentās galamērķa iestādes un, attiecīgajos gadījumos, no kompetentās tranzīta iestādes vai ja ir izteikta vai var tikt pieņemta piekrišana klusējot no kompetentās nosūtīšanas iestādes ārpus Kopienas robežām, un ja ir izpildīti paredzētie nosacījumi;

b)	ir noslēgts spēkā esošs līgums starp paziņotāju un saņēmēju, kā noteikts 4. panta 4. punkta otrajā daļā un 5. pantā;

c)	ir sniegta spēkā esoša finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums, kā noteikts 4. panta 5. punkta otrajā daļā un 6. pantā; un

d)	ir nodrošināta apsaimniekošana videi drošā veidā, kā minēts 49. pantā.

5. Ja ievešanas Kopienā muitas iestāde atklāj nelikumīgu sūtījumu, tā nekavējoties informē kompetento iestādi muitas iestādes valstī, kas:

a)	informē bez kavēšanās kompetento galamērķa iestādi Kopienā, kas informē kompetento nosūtīšanas iestādi ārpus Kopienas; un

b)	nodrošina atkritumu aizturēšanu, kamēr kompetentā nosūtīšanas iestāde nav nolēmusi savādāk un paziņojusi par šo lēmumu rakstiski kompetentajai iestādei muitas iestādes valstī, kurā atkritumi ir aizturēti.

45. pants

Procedūras prasības attiecībā uz importu no valsts, kas nav pievienojusies ESAO lēmumam un kas ir Bāzeles Konvencijas puse, vai no citām teritorijām krīzes vai kara situācijās

Ja atkritumus importē Kopienā reģenerācijas nolūkā:

a)	no valsts, kurā nepiemēro ESAO lēmumu; vai

b)	caur jebkuru valsti, kurā nepiemēro ESAO lēmumu un kas ir Bāzeles Konvencijas puse,

mutatis mutandis piemēro 42. panta noteikumus.

3. nodaļa

Vispārēji noteikumi

46. pants

Imports no aizjūras zemēm vai teritorijām

1. Ja atkritumus importē Kopienā no aizjūras zemēm vai teritorijām, mutatis mutandis piemēro II sadaļu.

2. Viena vai vairākas aizjūras zemes vai teritorijas un dalībvalsts, ar ko tās ir saistītas, var piemērot nacionālās procedūras attiecībā uz sūtījumiem no aizjūras zemes vai teritorijas uz minēto dalībvalsti.

3. Dalībvalstis, kas piemēro 2. punktu, paziņo Komisijai par piemērojamām nacionālajām procedūrām.

VI SADAĻA

TRANZĪTS CAUR KOPIENU NO TREŠĀM VALSTĪM UN UZ TĀM

1. nodaļa

Apglabāšanai paredzēto atkritumu tranzīts

47. pants

Apglabāšanai paredzēto atkritumu tranzīts caur Kopienu

Ja apglabāšanai paredzētos atkritumus sūta caur dalībvalstīm no trešām valstīm un uz tām, mutatis mutandis piemēro 42. panta noteikumus, ievērojot šādus pielāgojumus un papildinājumus:

pirmā un pēdējā kompetentā tranzīta iestāde Kopienā, attiecīgajos gadījumos, nosūta apzīmogotas lēmumu kopijas par piekrišanu sūtījumam vai, ja tās ir izteikušas piekrišanu klusējot, apstiprinājuma kopiju saskaņā ar 42. panta 3. punkta a) apakšpunktu attiecīgi ievešanas Kopienā un izvešanas no Kopienas muitas iestādēm; un

b)	tiklīdz atkritumi ir izvesti no Kopienas, izvešanas no Kopienas muitas iestāde nosūta apzīmogotu pārvietošanas dokumenta kopiju kompetentajām tranzīta iestādēm Kopienā, apliecinot, ka atkritumi ir izvesti no Kopienas.

2. nodaļa

Reģenerācijai paredzēto atkritumu tranzīts

48. pants

Reģenerācijai paredzēto atkritumu tranzīts caur Kopienu

1. Ja reģenerācijai paredzētos atkritumus sūta caur dalībvalstīm no trešām valstīm, kurās nepiemēro ESAO lēmumu, un uz tām, mutatis mutandis piemēro 47. panta noteikumus.

2. Ja reģenerācijai paredzētos atkritumus sūta caur dalībvalstīm no trešām valstīm, kurās piemēro ESAO lēmumu, un uz tām, mutatis mutandis piemēro 44. panta noteikumus, ievērojot šādus pielāgojumus un papildinājumus:

b)	tiklīdz atkritumi ir izvesti no Kopienas, izvešanas no Kopienas muitas iestāde nosūta apzīmogotu pārvietošanas dokumenta kopiju kompetentajai(-ām) tranzīta iestādei(-ēm) Kopienā, apliecinot, ka atkritumi ir izvesti no Kopienas.

3. Ja reģenerācijai paredzētos atkritumus sūta caur dalībvalstīm no valsts, uz kuru attiecas ESAO lēmums, uz valsti, uz kuru ESAO lēmums neattiecas vai otrādi, piemēro 1. punktu attiecībā uz valsti, uz kuru ESAO lēmums neattiecas, un 2. punktu — attiecībā uz valsti, uz kuru ESAO lēmums attiecas.

VII SADAĻA

CITI NOTEIKUMI

1. nodaļa

Papildu pienākumi

49. pants

Vides aizsardzība

1. Radītājs, paziņotājs un citi uzņēmumi, kas iesaistīti atkritumu sūtījumā un/vai to reģenerācijā, vai apglabāšanā, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkuri to sūtītie atkritumi tiek apsaimniekoti, neizraisot apdraudējumu cilvēku veselībai, un tas tiek veikts videi drošā veidā visā sūtījuma, kā arī reģenerācijas un apglabāšanas laikā. Jo īpaši, ja sūtījums notiek Kopienā, ievēro Direktīvas 75/442/EEK 4. panta prasības, kā arī citus Kopienas tiesību aktus attiecībā uz atkritumiem.

2. Gadījumā, kad atkritumus eksportē no Kopienas, kompetentā nosūtīšanas iestāde Kopienā:

a)	pieprasa un cenšas nodrošināt, ka jebkurus eksportētos atkritumus apsaimnieko videi drošā veidā visā sūtījuma laikā, tostarp reģenerācijas laikā, kā tas minēts 36. un 38. pantā, vai apglabāšanas laikā, kā tas minēts 34. pantā, trešā galamērķa valstī;

b)	aizliedz atkritumu eksportu uz trešām valstīm, ja tai ir pamats uzskatīt, ka atkritumi netiks apsaimniekoti saskaņā ar a) apakšpunkta prasībām.

Var uzskatīt, cita starpā, ka apsaimniekošana videi drošā veidā saistībā ar attiecīgo atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas darbību notiek, ja paziņotājs vai kompetentā iestāde galamērķa valstī var pierādīt, ka iekārta, kas saņem atkritumus, darbosies saskaņā ar cilvēku veselības un vides aizsardzības standartiem, kas ir būtībā līdzvērtīgi Kopienas tiesību aktos noteiktajiem standartiem.

Šis pieņēmums tomēr neskar vispārējo novērtējumu attiecībā uz apsaimniekošanu videi drošā veidā visā sūtījuma laikā, tostarp reģenerācijas vai apglabāšanas laikā trešā galamērķa valstī.

Lai gūtu norādījumus par apsaimniekošanu videi drošā veidā, var ņemt vērā VIII pielikumā uzskaitītās vadlīnijas.

3. Gadījumos, kad atkritumus importē Kopienā, kompetentā galamērķa iestāde Kopienā:

pieprasa un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkurus atkritumus, kas tiek sūtīti tās jurisdikcijā esošajā teritorijā, apsaimnieko, neizraisot apdraudējumu cilvēku veselībai un neizmantojot procedūras vai metodes, kas varētu kaitēt videi, un saskaņā ar Direktīvas 75/442/EEK 4. pantu un citiem Kopienas tiesību aktiem par atkritumiem visā sūtījuma laikā, tostarp reģenerācijas vai apglabāšanas laikā galamērķa valstī;

b)	aizliedz atkritumu importu no trešām valstīm, ja tai ir iemesls uzskatīt, ka atkritumi netiks apsaimniekoti saskaņā ar a) apakšpunkta prasībām.

50. pants

Izpilde dalībvalstīs

1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās īsteno. Noteiktajām sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savus tiesību aktus attiecībā uz nelikumīgu sūtījumu novēršanu un atklāšanu, kā arī sankcijām, kas tiek piemērotas par šādiem sūtījumiem.

2. Dalībvalstis, ieviešot šīs regulas izpildes pasākumus, paredz , cita starpā, uzņēmumu inspicēšanu saskaņā ar Direktīvas 75/442/EEK 13. pantu, un izlases veida pārbaudes attiecībā uz atkritumu sūtījumiem vai saistīto reģenerāciju vai apglabāšanu.

3. Sūtījumu pārbaudes var veikt jo īpaši:

a)	izcelsmes vietā, veicot tās kopā ar radītāju, īpašnieku vai paziņotāju;

b)	gala punktā, veicot tās kopā ar saņēmēju vai pārstrādes uzņēmumu ;

c)	pie Kopienas robežas; un/vai

d)	sūtīšanas laikā Kopienā.

4. Sūtījumu pārbaudes ietver dokumentu pārbaudi, identitātes apliecinājumu un, vajadzības gadījumā, atkritumu fizisku pārbaudi.

5. Dalībvalstis sadarbojas , divpusēji vai daudzpusēji, viena ar otru, lai veicinātu nelikumīgu sūtījumu novēršanu un atklāšanu.

Dalībvalstis norāda tos pastāvīgos darbiniekus, kuri ir atbildīgi par šo sadarbību, kā arī nosaka fizisku pārbaužu galvenos mērķus. Informāciju nosūta Komisijai, kura 54. pantā minētajiem korespondentiem izsūta apkopotu sarakstu.

6. Saņemot pieprasījumu no citas dalībvalsts, dalībvalsts var veikt izpildes darbību attiecībā pret personām, kas tiek turētas aizdomās par saistību ar nelikumīgu atkritumu sūtījumu un kas atrodas konkrētajā dalībvalstī.

51. pants

Dalībvalstu ziņojumi

1. Līdz katra kalendārā gada beigām katra dalībvalsts nosūta Komisijai ziņojuma kopiju par iepriekšējo kalendāro gadu, ko tā saskaņā ar Bāzeles Konvencijas 13. panta 3. punktu ir izstrādājusi un iesniegusi minētās konvencijas sekretariātam.

2. Līdz katra kalendārā gada beigām dalībvalstis izstrādā un nosūta Komisijai ziņojumu par iepriekšējo gadu, balstoties uz papildu ziņošanas anketu, kas sniegta IX pielikumā.

3. Ziņojumus, ko dalībvalstis izstrādājušas saskaņā ar 1. un 2. punktu, iesniedz Komisijai elektroniskā versijā.

4. Komisija, balstoties uz šiem ziņojumiem, ik pēc trim gadiem izstrādā ziņojumu par šīs regulas īstenošanu Kopienā un dalībvalstīs.

52. pants

Starptautiska sadarbība

Dalībvalstis, atbilstīgos un nepieciešamos gadījumos sazinoties ar Komisiju, sadarbojas ar citām Bāzeles Konvencijas pusēm un starpvalstu organizācijām, cita starpā veicot apmaiņu un/vai daloties informācijā, veicinot videi nekaitīgu tehnoloģiju ieviešanu un attiecīgo labas prakses kodeksu izstrādi.

53. pants

Kompetento iestāžu nozīmēšana

Dalībvalstis nozīmē kompetento iestādi vai iestādes, kas atbildīgas par šīs regulas īstenošanu. Katra dalībvalsts nozīmē tikai vienu kompetento tranzīta iestādi.

54. pants

Korespondentu nozīmēšana

Dalībvalstis un Komisija nozīmē vienu vai vairākus korespondentus, kas atbildīgi par to, lai informētu vai konsultētu personas vai uzņēmumus, kas uzdod jautājumus. Komisijas korespondents nodod dalībvalstu korespondentiem visus tam uzdotos jautājumus, kas attiecas uz tiem, un otrādi.

55. pants

Ievešanas Kopienā un izvešanas no Kopienas muitas iestāžu nozīmēšana

Dalībvalstis var nozīmēt īpašas ievešanas Kopienā un izvešanas no Kopienas muitas iestādes attiecībā uz to atkritumu sūtījumiem, ko ieved Kopienā un izved no tās. Ja dalībvalstis pieņem lēmumu nozīmēt šādas muitas iestādes, nevienam sūtījumam nedrīkst izmantot citus robežšķērsošanas punktus dalībvalstī, lai atkritumus ievestu Kopienā vai izvestu no tās.

56. pants

Paziņojums un informācija par nozīmēšanu

1. Dalībvalstis paziņo Komisijai par:

a)	kompetento iestāžu nozīmēšanu saskaņā ar 53. pantu;

b)	korespondentu nozīmēšanu saskaņā ar 54. pantu un

c)	attiecīgajos gadījumos, ievešanas Kopienā un izvešanas no Kopienas muitas iestāžu nozīmēšanu saskaņā ar 55. pantu.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmu šādu informāciju saistībā ar minēto nozīmēšanu:

a)	nosaukums(-i);

b)	pasta adrese(-es);

c)	elektroniskā(-ās) pasta adrese(-es);

d)	telefona numurs(-i);

e)	faksa numurs(-i); un

f)	valodas, ko akceptē kompetentās iestādes.

3. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādām izmaiņām šajā informācijā.

4. Šo informāciju, kā arī jebkādas izmaiņas tajā iesniedz Komisijai elektroniskā un, ja tas ir nepieciešams, papīra formātā.

5. Komisija publicē nozīmēto kompetento iestāžu, korespondentu un ievešanas Kopienā un izvešanas no Kopienas muitas iestāžu sarakstus tās tīmekļa vietnē un, ja nepieciešams, šo informāciju atjaunina.

2. nodaļa

Citi noteikumi

57. pants

Korespondentu sanāksme

Ja to pieprasa dalībvalstis vai citos nepieciešamības gadījumos, Komisija periodiski organizē korespondentu sanāksmi, lai izskatītu jautājumus saistība ar šīs regulas īstenošanu. Uz šādām sanāksmēm vai to daļām aicina attiecīgās ieinteresētās personas, ja visas dalībvalstis un Komisija vienojas, ka tas ir nepieciešams.

58. pants

Pielikumu grozījumi

1. Komisija var grozīt šīs regulas pielikumus, pieņemot regulas un saskaņā ar procedūru, kas minēta Direktīvas 75/442/EEK 18. panta 2. punktā, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību. Bez tam:

I, II, III, IIIA, IV un V pielikumu groza, lai ņemtu vērā grozījumus, par ko vienojas saskaņā ar Bāzeles Konvenciju un ESAO lēmumu; turklāt IC pielikumu par īpašiem norādījumiem paziņojuma un pārvietošanas dokumentu aizpildīšanai sagatavos gala variantā vēlākais šīs regulas piemērošanas dienā, ievērojot ESAO norādījumus;

b)	neklasificētus atkritumu veidus var iekļaut IIIB, IV vai V pielikumā provizoriski, gaidot lēmumu par to ietveršanu attiecīgajos pielikumos Bāzeles Konvencijai vai ESAO lēmumam;

saņemot pieprasījumu no dalībvalsts, var izskatīt jautājumu par divu vai vairāk veidu atkritumu, kas uzskaitīti III pielikumā, maisījumu provizorisku iekļaušanu IIIA pielikumā gadījumos, kas aprakstīti 3. panta 2. punktā, gaidot lēmumu par to ietveršanu attiecīgajos pielikumos Bāzeles Konvencijai vai ESAO lēmumam. Sākotnējas pozīcijas iekļauj IIIA pielikumā, ja iespējams, līdz šīs regulas piemērošanas dienai un vēlākais 6 mēnešus pēc minētas dienas. IIIA pielikumā var ietvert noteikumu, ka viena vai vairākas tajā ietvertas pozīcijas neattiecas uz eksportu uz valstīm, kurās nepiemēro ESAO lēmumu;

d)	nosaka izņēmuma gadījumus, kas minēti 3. panta 3. punktā, un, ja nepieciešams, šādus atkritumus iekļauj IVA un V pielikumā, svītrojot tos no III pielikuma;

e)	V pielikumu groza, lai atspoguļotu izmaiņas, par kurām vienojas attiecībā uz bīstamo atkritumu sarakstu, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 91/689/EEK 1. panta 4. punktu;

f)	VIII pielikumu groza, lai atspoguļotu attiecīgas starptautiskās konvencijas un nolīgumus.

2. Grozot IX pielikumu, apspriedēs pilnībā iesaista komiteju, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/692/EEK (1991. gada 23. decembris), ar ko standartizē un racionalizē ziņojumus par to, kā īsteno dažas direktīvas, kas attiecas uz vidi (22).

3. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir 3 mēneši.

59. pants

Papildu pasākumi

1. Komisija var paredzēt šādus papildu pasākumus, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu:

a)	metodi, lai aprēķinātu finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu, kā paredzēts 6. pantā;

b)	vadlīnijas par 12. panta 1. punkta g) apakšpunkta piemērošanu;

c)	turpmākus nosacījumus un prasības attiecībā uz reģenerācijas iekārtām, par kurām sniegta iepriekšēja piekrišana, kā minēts 14. pantā;

d)	vadlīnijas par 15. panta piemērošanu attiecībā uz to atkritumu identificēšanu un izsekošanu, kas būtiski mainās pagaidu reģenerācijas vai apglabāšanas darbībās;

e)	vadlīnijas par kompetento iestāžu sadarbību nelikumīgu sūtījumu jautājumos, kā minēts 24. pantā;

f)	tehniskas un organizatoriskas prasības, lai praktiski ieviestu elektroniskās informācijas apmaiņu saistībā ar dokumentu un informācijas iesniegšanu saskaņā ar 26. panta 4. punktu;

g)	papildu norādījumus attiecībā uz valodu izmantošanu, kā minēts 27. pantā;

h)	turpmākus paskaidrojumus par procedūras prasībām II sadaļā attiecībā uz to piemērošanu atkritumu eksportam no Kopienas, importam Kopienā un tranzītam caur to;

i)	papildu norādījumus attiecībā uz nedefinētiem juridiskajiem terminiem.

2. Lēmumus par šādiem pasākumiem pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta Direktīvas 75/442/EEK 18. panta 2. punktā.

3. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir 3 mēneši.

60. pants

Pārskatīšana

1. Līdz ... (23) Komisija pabeidz pārskatīšanu par attiecībām starp esošajiem nozares tiesību aktiem par dzīvnieku un sabiedrības veselību, tostarp attiecībā uz atkritumu sūtījumiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1774/2002, un šīs regulas noteikumiem. Ja nepieciešams, šim pārskatam pievieno atbilstošus priekšlikumus nolūkā panākt procedūru un kontroles režīmu līdzvērtīgu līmeni attiecībā uz šādu atkritumu sūtījumiem.

2. Piecu gadu laikā no ... (24) Komisija pārskata 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta īstenošanu, cita starpā izvērtējot tā ietekmi uz vides aizsardzību un iekšējā tirgus darbību. Ja nepieciešams, šim pārskatam pievieno atbilstošus priekšlikumus par minētā noteikuma grozīšanu.

61. pants

Atcelšana

1. Regulu (EEK) Nr. 259/93 un Lēmumu 94/774/EK ar šo atceļ no ... (24).

2. Atsauces uz atcelto Regulu (EEK) Nr. 259/93 interpretē kā atsauces uz šo regulu.

3. Lēmumu 1999/412/EK ar šo atceļ no ... (25) gada 1. janvāra.

62. pants

Pārejas noteikumi

1. Uz jebkuru sūtījumu, par kuru ir paziņots un par kuru kompetentā galamērķa iestāde ir sniegusi apstiprinājumu pirms ... (23), attiecas Regulas (EEK) Nr. 259/93 noteikumi.

2. Visi sūtījumi, par kuriem attiecīgās kompetentās iestādes ir devušas piekrišanu saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 259/93, jāveic ne vēlāk kā gada laikā no šās regulas piemērošanas dienas.

3. Ziņojot saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 259/93 41. panta 2. punktu un šīs regulas 51. panta 4. punktu par ... (26) gadu, izmanto anketu, kas ietverta Lēmumā 1999/412/EK.

63. pants

Pārejas noteikumi konkrētām dalībvalstīm

1. Līdz 2010. gada 31. decembrim uz visiem tādu reģenerācijai paredzētu atkritumu sūtījumiem, kas uzskaitīti III un IV pielikumā, kā arī uz visiem minētajos pielikumos neuzskaitītu reģenerācijai paredzēto atkritumu sūtījumiem uz Latviju attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra saskaņā ar II sadaļu.

2. Līdz 2012. gada 31. decembrim uz visiem tādu reģenerācijai paredzētu atkritumu sūtījumiem uz Poliju, kas uzskaitīti III pielikumā, attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra saskaņā ar II sadaļu.

Atkāpjoties no 12. panta, līdz 2007. gada 31. decembrim kompetentās iestādes var celt iebildumus pret šādu III un IV pielikumā uzskaitīto reģenerācijai paredzēto atkritumu sūtījumiem uz Poliju, saskaņā ar pamatojumiem, kas paredzēti 11. pantā:

B2020 un GE 020 (stikla atkritumi)

B2070

B2080

B2100

B2120

B3010 un GH 013 (cietie plastmasas atkritumi)

B3020 (papīra atkritumi)

B3140 (pneimatisko riepu atkritumi)

Y46

Y47

A1010 un A1030, (tikai ievilkumi, kas attiecas uz arsēnu un dzīvsudrabu)

A1060

A1140

A2010

A2020

A2030

A2040

A3030

A3040

A3070

A3120

A3130

A3160

A3170

A3180 (piemēro tikai attiecībā uz polihlorētajiem naftalīniem (PHN))

A4010

A4050

A4060

A4070

A4090

AB030

AB070

AB120

AB130

AB150

AC060

AC070

AC080

AC150

AC160

AC260

AD150

Izņemot stikla atkritumus, papīra atkritumus un pneimatisko riepu atkritumus, šo laikposmu var pagarināt līdz vēlākais 2012. gada 31. decembrim saskaņā ar procedūru, kas minēta Direktīvas 75/442/EEK 18. panta 2. punktā.

Atkāpjoties no 12. panta, līdz 2012. gada 31. decembrim kompetentās iestādes var celt iebildumus saskaņā ar 11. pantā noteiktiem iebildumu pamatojumiem pret šādu atkritumu sūtījumiem uz Poliju:

a)	šādi reģenerācijai paredzēti atkritumi, kas uzskaitīti IV pielikumā: A2050 A3030 A3180, izņemot polihlorētos naftalīnus (PHN) A3190 A4110 A4120 RB020

b)	reģenerācijai paredzēti atkritumi, kas nav uzskaitīti pielikumos.

3. Līdz 2011. gada 31. decembrim uz visiem tādu reģenerācijai paredzētu atkritumu sūtījumiem, kas uzskaitīti III un IV pielikumā, kā arī uz visiem minētajos pielikumos neuzskaitītu reģenerācijai paredzēto atkritumu sūtījumiem uz Slovākiju attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra saskaņā ar II sadaļu.

Atkāpjoties no 12. panta, kompetentās iestādes ceļ iebildumus pret III un IV pielikumā uzskaitīto reģenerācijai paredzēto atkritumu sūtījumiem, kā arī pret minētajos pielikumos neuzskaitītu reģenerācijai paredzētu atkritumu sūtījumiem uz iekārtu, uz kuru attiecas pagaidu atkāpe no dažiem noteikumiem Direktīvās 94/67/EK un 96/61/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/76/EK (2000. gada 4. decembris) par atkritumu sadedzināšanu (27) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (28) tikmēr, kamēr uz saņēmējiekārtu attiecas minētā pagaidu atkāpe.

4. Līdz 2014. gada 31. decembrim uz visiem tādu reģenerācijai paredzētu atkritumu sūtījumiem uz Bulgāriju, kas uzskaitīti III pielikumā, attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra saskaņā ar II sadaļu.

Atkāpjoties no 12. panta, līdz 2009. gada 31. decembrim Bulgārijas kompetentās iestādes var celt iebildumus pret šādu III un IV pielikumā uzskaitīto reģenerācijai paredzēto atkritumu sūtījumiem uz Bulgāriju saskaņā ar 11. pantā noteiktiem iebildumu pamatojumiem:

B2070

B2080

B2100

B2120

Y46

Y47

A1010 un A1030 (tikai ievilkumi, kas attiecas uz arsēnu un dzīvsudrabu)

A1060

A1140

A2010

A2020

A2030

A2040

A3030

A3040

A3070

A3120

A3130

A3160

A3170

A3180 (piemēro tikai attiecībā uz polihlorētajiem naftalīniem (PHN))

A4010

A4050

A4060

A4070

A4090

AB030

AB070

AB120

AB130

AB150

AC060

AC070

AC080

AC150

AC160

AC260

AD150

Šo laikposmu var pagarināt līdz vēlākais 2012. gada 31. decembrim saskaņā ar procedūru, kas minēta Direktīvas 75/442/EEK 18. panta 2. punktā.

Atkāpjoties no 12. panta, līdz 2009. gada 31. decembrim Bulgārijas kompetentās iestādes var izteikt iebildumus saskaņā ar 11. pantā noteiktiem iebildumu pamatojumiem pret šādu atkritumu sūtījumiem uz Bulgāriju:

a)	šādi reģenerācijai paredzēti atkritumi, kas uzskaitīti IV pielikumā: A2050 A3030 A3180, izņemot polihlorētos naftalīnus (PHN) A3190 A4110 A4120 RB020

b)	reģenerācijai paredzēti atkritumi, kas nav uzskaitīti pielikumos.

Atkāpjoties no 12. panta, Bulgārijas kompetentās iestādes izsaka iebildumus pret III un IV pielikumā uzskaitīto reģenerācijai paredzēto atkritumu sūtījumiem, kā arī pret minētajos pielikumos neuzskaitītu reģenerācijai paredzētu atkritumu sūtījumiem uz uzņēmumu, uz kuru attiecas pagaidu atkāpe no dažiem noteikumiem Direktīvā 96/61/EK vai Direktīvā 2001/80/EK tikmēr, kamēr uz uzņēmumu, kas pieņem atkritumus, attiecas minētā pagaidu atkāpe.

5. Līdz 2015. gada 31. decembrim uz visiem tādu reģenerācijai paredzētu atkritumu sūtījumiem uz Rumāniju, kas uzskaitīti III pielikumā, attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra saskaņā ar II sadaļu.

Atkāpjoties no 12. panta, līdz 2011. gada 31. decembrim Rumānijas kompetentās iestādes var celt iebildumus pret šādu III un IV pielikumā uzskaitīto reģenerācijai paredzēto atkritumu sūtījumiem uz Rumāniju saskaņā ar 11. pantā noteiktiem iebildumu pamatojumiem:

B2070

B2100, izņemot alumīnija atgriezumus

B2120

B4030

Y46

Y47

A1010 un A1030 (tikai ievilkumi, kas attiecas uz arsēnu, dzīvsudrabu un talliju)

A1060

A1140

A2010

A2020

A2030

A3030

A3040

A3050

A3060

A3070

A3120

A3130

A3140

A3150

A3160

A3170

A3180 (piemēro tikai attiecībā uz polihlorētajiem naftalīniem (PHN))

A4010

A4030

A4040

A4050

A4080

A4090

A4100

A4160

AA060

AB030

AB120

AC060

AC070

AC080

AC150

AC160

AC260

AC270

AD120

AD150

Šo laikposmu var pagarināt līdz vēlākais 2015. gada 31. decembrim saskaņā ar procedūru, kas minēta Direktīvas 75/442/EEK 18. panta 2. punktā.

Atkāpjoties no 12. panta, līdz 2011. gada 31. decembrim Rumānijas kompetentās iestādes var izteikt iebildumus saskaņā ar 11. pantā noteiktiem iebildumu pamatojumiem pret šādu atkritumu sūtījumiem uz Rumāniju:

a)	šādi reģenerācijai paredzēti atkritumi, kas uzskaitīti IV pielikumā: A2050 A3030 A3180, izņemot polihlorētos naftalīnus (PHN) A3190 A4110 A4120 RB020

b)	reģenerācijai paredzēti atkritumi, kas nav uzskaitīti pielikumos.

Šo laikposmu var pagarināt līdz vēlākais 2015. gada 31. decembrim saskaņā ar procedūru, kas minēta Direktīvas 75/442/EEK 18. panta 2. punktā.

Atkāpjoties no 12. panta, Rumānijas kompetentās iestādes izsaka iebildumus pret III un IV pielikumā uzskaitīto reģenerācijai paredzēto atkritumu sūtījumiem, kā arī pret minētajos pielikumos neuzskaitītu reģenerācijai paredzētu atkritumu sūtījumiem uz uzņēmumu, uz kuru attiecas pagaidu atkāpe no dažiem noteikumiem Direktīvā 96/61/EK, Direktīvā 2000/76/EK vai Direktīvā 2001/80/EK tikmēr, kamēr uz uzņēmumu, kas pieņem atkritumus, attiecas minētā pagaidu atkāpe.

6. Ja šajā pantā ir atsauce uz II sadaļu attiecībā uz atkritumiem, kas uzskaitīti III pielikumā, 3. panta 2. punktu, 4. panta 5. punkta otro daļu, 6., 11., 22., 23., 24., 25. un 31. pantu nepiemēro.

64. pants

Spēkā stāšanās un piemērošana

1. Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

To piemēro no ... (29).

2. Ja Bulgārijas vai Rumānijas pievienošanās diena būs pēc 1. punktā noteiktās piemērošanas dienas, 63. panta 4. un 5. punktu, atkāpjoties no šā panta 1. punkta, piemēro no pievienošanās dienas.

3. Attiecīgajām dalībvalstīm vienojoties, 26. panta 4. punktu var piemērot pirms ... (29).

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs

(1) OV C 108, 30.4.2004., 58. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2003. gada 19. novembra Atzinums (OV C 87 E, 7.4.2004., 281. lpp.), Padomes 2005. gada 24. jūnija Kopējā nostāja (OV C 206 E, 23.8.2005., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2005. gada 25. oktobra Nostāja („Oficiālajā Vēstnesī” vēl nav publicēta).

(3) OV L 30, 6.2.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2557/2001 (OV L 349, 31.12.2001., 1. lpp.).

(4) OV L 310, 3.12.1994., 70. lpp.

(5) OV L 156, 23.6.1999., 37. lpp.

(6) OV L 39, 16.2.1993., 1. lpp.

(7) OV L 39, 16.2.1993., 3. lpp.

(8) OV L 272, 4.10.1997., 45. lpp.

(9) OV L 22, 24.1.1997., 14. lpp.

(10) OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 416/2005 (OV L 66, 12.3.2005., 10. lpp.).

(11) OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(12) OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(13) OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.

(14) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(15) OV L 35, 12.2.1992., 24. lpp.

(16) OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/31/EK (OV L 168, 2.7.1994., 28. lpp.).

(17) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(18) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).

(19) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(20) OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.

(21) OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2001/573/EK (OV L 203, 28.7.2001., 18. lpp.).

(22) OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(23) Šīs regulas spēkā stāšanās diena.

(24) Šīs regulas piemērošanas diena (12 mēnešus pēc publicēšanas dienas).

(25) Gadā, kas seko reglamenta īstenošanas gadam (otrajā gadā, kas seko tās publikācijai).

(26) Šīs regulas piemērošanas gads (gads, kas seko publicēšanas gadam).

(27) OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.

(28) OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(29) 12 mēnešus pēc šīs regulas publicēšanas dienas.

IA PIELIKUMS

Paziņojuma dokuments par atkritumu pārrobežu pārvietošanām/sūtījumiem ES

Paziņojuma dokumentā izmantoto saīsinājumu un kodu saraksts

Turpmāku informāciju, jo īpaši attiecībā uz atkritumu identifikāciju (14. bloks), t. i., par kodiem Bāzeles Konvencijas VIII un IX pielikumā, ESAO kodiem un Y kodiem, var atrast vadlīniju/instrukciju rokasgrāmatā, ko iespējams saņemt ESAO un Bāzeles Konvencijas sekretariātā.

IB PIELIKUMS

Atkritumu pārrobežu pārvietošanu/sūtījumu pārvietošanas dokuments ES

Pārvietošanas dokumentā izmantoto saīsinājumu un kodu saraksts

Turpmāku informāciju, jo īpaši attiecībā uz atkritumu identifikāciju (14. bloks), t. i., par kodiem Bāzeles Konvencijas VIII un IX pielikumā, ESAO kodiem un Y-kodiem, var atrast vadlīniju/instrukciju rokasgrāmatā, ko iespējams saņemt ESAO un Bāzeles Konvencijas sekretariātā.

IC PIELIKUMS

ĪPAŠIE NORĀDĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ PAZIŅOJUMA UN PĀRVIETOŠANAS DOKUMENTA AIZPILDĪŠANU

II PIELIKUMS

AR PAZIŅOJUMU SAISTĪTĀ INFORMĀCIJA UN DOKUMENTĀCIJA

1. daļa. PAZIŅOJUMA DOKUMENTĀ IEKĻAUJAMĀ VAI TAM PIEVIENOJAMĀ INFORMĀCIJA

1.	Paziņojuma dokumenta sērijas numurs vai cits pieņemts identificētājs un paredzētais kopējais sūtījumu skaits.

2.	Paziņotāja nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese, reģistrācijas numurs un kontaktpersona.

3.	Ja paziņotājs nav radītājs, tad: radītāja(-u) nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese un kontaktpersona.

4.	Tirgotāja(-u) vai starpnieka(-u) nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese un kontaktpersona gadījumā, ja paziņotājs tādu pilnvarojis saskaņā ar 2. panta 15. punktu.

Reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtas nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese, reģistrācijas numurs, kontaktpersona, izmantotās tehnoloģijas un iespējamais statuss atbilstoši iepriekšējai piekrišanai, kas dota saskaņā ar 14. pantu.

Ja atkritumi ir paredzēti pagaidu reģenerācijas vai apglabāšanas darbībai, norāda līdzīgu informāciju attiecībā uz visām iekārtām, kurās plānota sekojošā pagaidu un cita veida reģenerācijas vai apglabāšanas darbība.

Ja reģenerācijas vai apglabāšanas iekārta ir uzskaitīta Direktīvas 96/61/EK I pielikuma 5. kategorijā, iesniedz pierādījumu par saskaņā ar minētās direktīvas 4. un 5. pantu izsniegto spēkā esošo atļauju (piemēram, deklarācija, kas apliecina šādas atļaujas esamību).

6.	Saņēmēja nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese, reģistrācijas numurs un kontaktpersona.

7.	Paredzētā pārvadātāja(-u) un/vai to pārstāvju nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese, reģistrācijas numurs un kontaktpersona.

8.	Nosūtīšanas valsts un attiecīgā kompetentā iestāde.

9.	Tranzīta valstis un attiecīgās kompetentās iestādes.

10.	Galamērķa valsts un attiecīgā kompetentā iestāde.

11.	Vienreizējs paziņojums vai vispārējs paziņojums. Ja tas ir vispārējs paziņojums, nepieciešams uzrādīt tā derīguma termiņu.

12.	Sūtījuma(-u) uzsākšanai paredzētais datums(-i).

13.	Paredzētie transportlīdzekļi.

14.

Paredzētais maršruta plānojums (izvešanas un ievešanas punkts katrā attiecīgajā valstī, tostarp ievešanas Kopienā un/vai izvešanas no Kopienas, un/vai eksporta no Kopienas muitas iestādes) un paredzētais maršruts (maršruts starp izvešanas un ievešanas punktiem), tostarp iespējamās alternatīvas, arī neparedzētu apstākļu gadījumā.

15.	Pārvadātāja(-u) reģistrācijas apliecinājums attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem (piemēram, deklarācija, ar ko apliecina šādas reģistrācijas esamību).

16.	Atkritumu veida apzīmējums attiecīgajā sarakstā, avots(-i), apraksts, sastāvs un jebkādas bīstamības raksturojums. Gadījumā, ja atkritumu izcelsmes avoti ir dažādi, arī detalizēts atkritumu uzskaitījums.

17.	Novērtētais maksimālais un minimālais daudzums.

18.	Plānotā iepakojuma veids.

19.	Reģenerācijas vai apglabāšanas darbības(-u) specifikācija, kā norādīts Direktīvas 75/442/EEK IIA un IIB pielikumā.

20.

Ja atkritumi paredzēti reģenerācijai:

a)	plānotā nereģenerējamās daļas apglabāšanas metode pēc reģenerācijas;

b)	reģenerētās vielas daudzums attiecībā pret nereģenerējamajiem atkritumiem;

c)	novērtētā reģenerētās vielas vērtība;

d)	reģenerācijas izmaksas un nereģenerējamās daļas apglabāšanas izmaksas.

21.	Pierādījums par atbildības apdrosināšanu par trešām pusēm nodarītajiem zaudējumiem (piemēram, deklarācija, ar ko apliecina šādas apdrošināšanas esamību).

22.	Pierādījums par līgumu starp paziņotāju un saņēmēju par atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, kas ir noslēgts un ir spēkā paziņojumu sniegšanas laikā, kā prasīts 4. panta 4. punkta otrajā daļā un 5. pantā (vai deklarācija, ar ko apliecina šāda līguma esamību).

23.	Līguma kopija vai pierādījums par līgumu (vai deklarācija, ar ko apliecina šāda līguma esamību) starp radītāju, jauno radītāju vai savācēju un starpnieku vai tirgotāju, ja starpnieks vai tirgotājs rīkojas kā paziņotājs.

24.

Pierādījums par finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu (vai deklarācija, ar ko apliecina tā esamību, ja kompetentā iestāde to atļauj), kas ir sniegta un ir spēkā paziņojuma sniegšanas laikā vai, ja kompetentā iestāde, kas apstiprina finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu, to pieļauj, vēlākais tajā brīdī, kad sūtījums tiek uzsākts, kā prasīts 4. panta 5. punkta otrajā daļā un 6. pantā.

25.	Paziņotāja apliecinājums, ka, ciktāl viņam zināms, sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.

26.	Ja paziņotājs nav radītājs saskaņā ar 2. panta 15. punkta a) apakšpunkta i) daļu, paziņotājs nodrošina, ka arī radītājs vai viena no 2. panta 15. punkta a) apakšpunkta ii) vai iii) daļā norādītajām personām, ja tas ir iespējams, paraksta IA pielikumā sniegto paziņojuma dokumentu.

2. daļa. PĀRVIETOŠANAS DOKUMENTĀ IEKĻAUJAMĀ VAI TAM PIEVIENOJAMĀ INFORMĀCIJA

Ietver visu 1. daļā uzskaitīto informāciju, kas atjaunināta saskaņā ar turpmāk norādītajiem punktiem, un pārējo norādīto papildu informāciju:

1.	Numurs pēc kārtas un kopējais sūtījumu skaits.

2.	Datums, kurā uzsākts sūtījums.

3.	Transportlīdzekļi.

4.	Pārvadātāja(-u) nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese.

Maršruta plānojums (izvešanas un ievešanas punkts katrā attiecīgajā valstī, tostarp ievešanas Kopienā un/vai izvešanas no Kopienas, un/vai eksporta no Kopienas muitas iestādes) un maršruts (maršruts starp izvešanas un ievešanas punktiem), tostarp iespējamās alternatīvas, arī neparedzētu apstākļu gadījumā.

Daudzumi.

7.	Iepakojuma veids.

8.	Jebkādi īpaši piesardzības pasākumi, kas jāievēro pārvadātājam(-iem).

9.	Paziņotāja deklarācija par to, ka attiecīgo valstu kompetentās iestādes sniegušas visas nepieciešamās piekrišanas. Šai deklarācijai jābūt paziņotāja parakstītai.

10.	Attiecīgi paraksti par katru atbildības nodošanu.

3. daļa. PAPILDU INFORMĀCIJA UN DOKUMENTĀCIJA, KO VAR PIEPRASĪT KOMPETENTĀS IESTĀDES

1.	Tās atļaujas veids un derīguma termiņš, saskaņā ar kuru darbojas reģenerācijas vai apglabāšanas iekārta.

2.	Tās atļaujas kopija, kas izsniegta saskaņā ar Direktīvas 96/61/EK 4. un 5. pantu.

3.	Informācija par pasākumiem, kādi jāveic, lai nodrošinātu pārvadājuma drošumu.

4.	Transportēšanas attālums(-i) starp paziņotāju un pārstrādes uzņēmumu, tostarp iespējamie alternatīvie maršruti, arī neparedzētu apstākļu gadījumā, un vairākveidu pārvadājumu gadījumā vieta, kurā notiks kravas nodošana.

5.	Informācija par paziņotāja un pārstrādes uzņēmuma starpā veiktā pārvadājuma izmaksām.

6.	Pārvadātāja(-u) reģistrācijas dokumenta kopija attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem.

7.	Atkritumu sastāva ķīmiskā analīze.

8.	Atkritumu rašanās procesa apraksts.

9.	Kravu saņemošās iekārtas apstrādes procesa apraksts.

10.	Finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums vai šāda dokumenta kopija.

11.	Informācija par finanšu garantijas vai līdzvērtīga nodrošinājuma aprēķinu, kā prasīts 4. panta 5. punkta otrajā daļā un 6. pantā.

12.	To līgumu kopijas, kas minēti 1. daļas 22. un 23. punktā.

13.	Atbildības par trešām pusēm nodarītajiem zaudējumiem apdrošināšanas polises kopija.

14.	Jebkāda cita informācija, kas ir noderīga paziņojuma izvērtēšanas nolūkā saskaņā ar šo regulu un valstu tiesību aktu prasībām.

III PIELIKUMS

TO ATKRITUMU SARAKSTS, UZ KO ATTIECAS VISPĀRĪGA PRASĪBA, SASKAŅĀ AR KURU TIEM JĀPIEVIENO NOTEIKTA INFORMĀCIJA (ATKRITUMI “ZAĻAJĀ” SARAKSTĀ) (1)

Neatkarīgi no tā, vai atkritumi ir iekļauti šajā sarakstā, uz tiem nevar attiecināt vispārīgu prasību, saskaņā ar kuru tiem jāpievieno noteikta informācija, ja šie atkritumi ir piesārņoti ar citiem materiāliem tādā mērā, ka tas:

a)	pietiekami palielina ar šiem atkritumiem saistītos riskus, lai uz tiem būtu lietderīgi attiecināt iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūru, ņemot vērā bīstamības raksturlielumus, kas uzskaitīti III pielikumā Direktīvai 91/689/EEK, vai

b)	nepieļauj atkritumu reģenerāciju videi drošā veidā.

1. daļa

Uz šādiem atkritumiem attieksies vispārīga prasība, saskaņā ar kuru tiem jāpievieno noteikta informācija:

Bāzeles Konvencijas IX pielikumā (2) uzskaitītie atkritumi.

Šajā regulā:

a)	jebkādu atsauci uz Bāzeles Konvencijas IX pielikuma A sarakstu saprot kā atsauci uz šīs regulas IV pielikumu;

b)	Bāzeles Konvencijas B1020 pozīcijā termins “beztaras pabeigta forma” ietver visas tajā uzskaitītās metāliskās nesadalāmās (3) lūžņu formas;

c)	tā Bāzeles Konvencijas B1100 pozīcijas daļa, kas attiecas uz “sārņiem no vara apstrādes” utt., netiek piemērota; tās vietā piemēro (ESAO) II daļas GB040 pozīciju;

d)	Bāzeles Konvencijas B1110 pozīciju nepiemēro; tās vietā piemēro (ESAO) II daļas GC010 un GC020 pozīciju;

e)	Bāzeles Konvencijas B2050 pozīciju nepiemēro; tās vietā piemēro (ESAO) II daļas GG040 pozīciju;

f)	Atsauce Bāzeles Konvencijas B3010 pozīcijā uz fluorētu polimēru atkritumiem uzskatāma par tādu, kas sevī ietver fluorēta etilēna (PTFE) polimērus un līdzpolimērus.

2. daļa

Arī uz šādiem atkritumiem attieksies vispārīga prasība, saskaņā ar kuru tiem jāpievieno noteikta informācija:

Metālus saturoši atkritumi, kas rodas metālu liešanas, sakausēšanas un bagātināšanas rezultātā
GB040	7112 262030 262090	Dārgmetālu un vara apstrādes izdedži, kas paredzēti turpmākai attīrīšanai
Citi metālus saturoši atkritumi
GC010		Elektriskās iekārtas, kas sastāv tikai no metāliem un sakausējumiem
GC020		Elektroniskie lūžņi (piemēram, iespiedshēmas plates, elektroniskas sastāvdaļas, stieples u. tml.) un reģenerētas elektroniskas sastāvdaļas, kas derīgas parasto metālu un dārgmetālu reģenerācijai
GC030	ex 890800	Izjaukšanai paredzēti kuģi un citas peldošas konstrukcijas, kas pienācīgi atbrīvotas no jebkādas kravas un citiem uz kuģa izmantotiem materiāliem, ko var klasificēt kā bīstamas vielas vai atkritumus
GC050		Izlietoti šķidrie katalītiskā krekinga (FCC) katalizatori (piemēram, alumīnija oksīds, ceolīti)
Stikla atkritumi nedispersā veidā
GE020	ex 7001 ex 701939	Stiklšķiedras atkritumi
Keramikas atkritumi nedispersā veidā
GF010		Pēc veidošanas apdedzināti keramikas atkritumi, tostarp keramikas trauki (pirms un/vai pēc lietošanas)
Citi atkritumi, kas satur galvenokārt neorganiskas sastāvdaļas, kuras var saturēt metālus un organiskas vielas
GG030	ex 2621	Termoelektrocentrāļu izdedži un izdedžu kvēpi
GG040	ex 2621	Termoelektrocentrāļu vieglie pelni
Cietie plastmasas atkritumi
GH013	391530 ex 390410-40	Vinilhlorīda polimēri
Ādu miecēšanas, apstrādes un lietošanas atkritumi
GN010	ex 050200	Cūku, mežacūku vai kuiļu saru un spalvu vai āpšu spalvu atkritumi un citu suku ražošanā izmantojamu spalvu atkritumi
GN020	ex 050300	Astru atkritumi, salikti vai nesalikti kārtās, ar vai bez stiprinājumiem
GN030	ex 050590	Putnu ādas un citu daļu atkritumi, ar spalvām vai dūnām, spalvu un to daļu (arī ar apgrieztām malām) un dūnu atkritumi, bez tālākas apstrādes, izņemot tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai

(1) Šis saraksts izriet no ESAO lēmuma 3. pielikuma.

(2) Bāzeles Konvencijas IX pielikums ir iekļauts šīs regulas V pielikuma 1. daļas B sarakstā.

(3) “Nesadalāms” neietver nekādus atkritumus pulvera, dūņu, putekļu vai cietu priekšmetu veidā, kas satur sevī ietvertus bīstamos šķidros atkritumus.

IIIA PIELIKUMS

III PIELIKUMĀ UZSKAITĪTO UN VIENĀ POZĪCIJĀ NEKLASIFICĒTU DIVU VAI VAIRĀKU ATKRITUMU MAISĪJUMI, KĀ MINĒTS 3. PANTA 2. PUNKTĀ

IIIB PIELIKUMS

PAPILDU “ZAĻĀ” SARAKSTA ATKRITUMI, KAS GAIDA IEKĻAUŠANU ATTIECĪGAJOS BĀZELES KONVENCIJAS VAI ESAO LĒMUMA PIELIKUMOS, KĀ MINĒTS 58. PANTA 1. PUNKTA b) APAKŠPUNKTĀ

IV PIELIKUMS

TO ATKRITUMU SARAKSTS, UZ KURIEM ATTIECAS IEPRIEKŠĒJAS RAKSTISKAS PAZIŅOŠANAS UN PIEKRIŠANAS PROCEDŪRA (“DZELTENĀ” SARAKSTA ATKRITUMI) (1)

I daļa

Uz šādiem atkritumu veidiem attieksies iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra:

Bāzeles Konvencijas II un VIII pielikumā uzskaitītie atkritumi (2).

Šajā regulā:

a)	jebkādu atsauci uz Bāzeles Konvencijas VIII pielikuma B sarakstu saprot kā atsauci uz šīs regulas III pielikumu;

b)	Bāzeles Konvencijas A1010 pozīcijā termins “izņemot šādus atkritumus, kas īpaši uzskaitīti B sarakstā (IX pielikums)” ir atsauce gan uz Bāzeles Konvencijas B1020 pozīciju, gan uz piezīmi attiecībā uz šīs regulas III pielikuma I daļas b) apakšpunkta B1020 pozīciju;

c)	Bāzeles Konvencijas A1180 un A2060 pozīciju nepiemēro, tā vietā attiecīgos gadījumos piemēro ESAO GC010, GC020 un GG040 pozīciju III pielikuma II daļā;

Bāzeles Konvencijas A4050 pozīcija ietver izlietoto katlu iekšējo pārklājumu no alumīnija sakausējuma, jo tie satur Y33 neorganiskos cianīdus. Ja cianīdi ir iznīcināti, izlietotie katlu iekšējie pārklājumi ir iedalīti II daļas AB120 pozīcijā, jo tie satur Y32, neorganiskā fluorīna savienojumus, izņemot kalcija fluorīdu.

II daļa

Arī uz šādiem atkritumu veidiem attieksies iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra:

Metālu saturoši atkritumi
AA010	261900	Izdedži, plāva un citi atkritumi, kas radušies dzelzs un tērauda ražošanā (3)
AA060	262050	Vanādija pelni un atliekas (3)
AA190	810420 ex 810430	Magnija atkritumi un lūžņi, kas ir uzliesmojoši vai pirofori vai kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes bīstamos daudzumos
Atkritumi, kas satur galvenokārt neorganiskas sastāvdaļas, kuras var saturēt metālus un organiskus materiālus
AB030		Atkritumi, kas radušies metālu virsmas apstrādē bez cianīdiem
AB070		Smiltis, kuras izmanto liešanai
AB120	ex 281290 ex 3824	Citur neminēti vai neiekļauti neorganiskie halogēnsavienojumi
AB130		Izlietotas spridzināšanas metālskaidas
AB150	ex 382490	Neattīrīts kalcija sulfīts un kalcija sulfāts, kas radies dūmgāzu atsērošanā (FGD)
Atkritumi, kas satur galvenokārt organiskas sastāvdaļas, kuras var saturēt metālus un neorganiskus materiālus
AC060	ex 381900	Hidrauliskie šķidrumi
AC070	ex 381900	Bremžu šķidrumi
AC080	ex 382000	Antifrīzu šķidrumi
AC150		Hlorfluorogļūdeņraži
AC160		Halogēnogļūdeņraži
AC170	ex 440310	Apstrādāta korķa un koksnes atkritumi
AC250		Virsmas aktīvās vielas (surfaktanti)
AC260	ex 3101	Šķidri cūku mēsli; fekālijas
AC270		Notekūdeņu dūņas
Atkritumi, kas var saturēt vai nu neorganiskas, vai organiskas sastāvdaļas
AD090	ex 382490	Citur neminēti vai neiekļauti atkritumi, kas radušies reprogrāfijā un fotogrāfijā izmantojamo ķīmisko vielu ražošanā, pagatavošanā un lietošanā
AD100		Atkritumi, kas radušies plastmasu virsmas apstrādē bez cianīdiem
AD120	ex 391400 ex 3915	Jonu apmaiņas sveķi
AD150		Dabā sastopami organiskie materiāli, ko izmanto kā filtrējošu vidi (piemēram, biofiltri)
Atkritumi, kas satur galvenokārt neorganiskas sastāvdaļas, kuras var saturēt metālus un organiskus materiālus
RB020	ex 6815	Tādas keramikas šķiedras, kuru fizikāli ķīmiskās īpašības ir līdzīgas kā azbestam

(1) Šis saraksts izriet no ESAO lēmuma 4. pielikuma.

(2) Bāzeles Konvencijas VIII pielikums ir uzskaitīts šīs regulas V pielikuma 1. daļas A sarakstā. Bāzeles Konvencijas II pielikums satur šādas pozīcijas: Y46 Atkritumi, kas savākti no mājsaimniecībām, ja vien tie nav atbilstoši klasificēti vienā pozīcijā III pielikumā. Y47 Atliekas, kas rodas mājsaimniecību atkritumu sadedzināšanas rezultātā.

(3) Šajā sarakstā iekļauti atkritumi pelnu, atlieku, izdedžu, sārņu, apdedžu, plāvas, putekļu, pulvera, nosēdumu un nogulšņu uz filtra veidā, ja materiāls skaidri nav norādīts citur.

IVA PIELIKUMS

III PIELIKUMĀ UZSKAITĪTIE ATKRITUMI, UZ KURIEM ATTIECAS IEPRIEKŠĒJAS RAKSTISKAS PAZIŅOŠANAS UN PIEKRIŠANAS PROCEDŪRA (3. PANTA 3. PUNKTS)

V PIELIKUMS

ATKRITUMI, UZ KURIEM ATTIECAS 36. PANTĀ MINĒTAIS EKSPORTA AIZLIEGUMS. IEVADA PIEZĪMES

1. Šo pielikumu piemēro, neskarot Direktīvu 75/442/EEK un Direktīvu 91/689/EEK.

2. Šo pielikumu veido trīs daļas, kur 2. un 3. daļa tiek piemērota tikai tad, ja nepiemēro 1. daļu. Attiecīgi, lai noteiktu, vai konkrēts atkritumu veids ir uzskaitīts šajā pielikumā, jāveic sākotnēja pārbaude, vai atkritumi uzskaitīti šā pielikuma 1. daļā; ja tā nav, tad — vai atkritumi uzskaitīti 2. daļā; un, ja arī tā nav, tad — vai atkritumi uzskaitīti 3. daļā.

Šā pielikuma 1. daļa ir sadalīta divās apakšiedaļās: A sarakstā uzskaitīti tādu atkritumu veidi, kas klasificēti kā bīstamie atkritumi saskaņā ar Bāzeles Konvencijas 1. panta 1) punkta a) apakšpunktu, un tādēļ uz tiem attiecas eksporta aizliegums, un B sarakstā uzskaitīti tādu atkritumu veidi, uz kuriem Bāzeles Konvencijas 1. panta 1) punkta a) apakšpunkts neattiecas, un tādēļ uz tiem eksporta aizliegums neattiecas.

Tādējādi, ja kāds atkritumu veids minēts 1. daļā, jāpārbauda, vai tas minēts A sarakstā vai B sarakstā. Tikai tad, ja konkrētais atkritumu veids nav minēts ne 1. daļas A sarakstā, ne B sarakstā, jāpārbauda, vai tas minēts starp bīstamajiem atkritumiem 2. daļā (t. i., atkritumu veidi, kas atzīmēti ar zvaigznīti) vai 3. daļā, un, ja tā ir, tad uz šiem atkritumiem attiecas eksporta aizliegums.

3. Uz to atkritumu veidiem, kas ietverti 1. daļas B sarakstā vai kas minēti nebīstamo atkritumu sarakstā 2. daļā (t. i., atkritumu veidi, kas nav atzīmēti ar zvaigznīti), attiecas eksporta aizliegums, ja tie piesārņoti ar citiem materiāliem tādā mērā, ka tas

a)	pietiekami palielina ar šiem atkritumiem saistītos riskus, lai uz tiem būtu lietderīgi attiecināt rakstiskas paziņošanas un piekrišanas kontroles procedūru, ņemot vērā bīstamības raksturlielumus, kas uzskaitīti III pielikumā Direktīvā 91/689/EEK, vai

b)	nepieļauj atkritumu reģenerāciju videi drošā veidā.

1. DAĻA (1)

A saraksts (Bāzeles Konvencijas VIII pielikums)

Metālu un metālus saturoši atkritumi

A1010

Metāla atkritumi un atkritumi, kas sastāv no sakausējumiem, kuros ir jebkura no šīm vielām:

—

antimons

—

arsēns

—

berilijs

—

kadmijs

—

svins

—	dzīvsudrabs

—

selēns

—

telūrs

—

tallijs,

taču izņemot tādus atkritumus, kas īpaši uzskaitīti B sarakstā.

A1020

Atkritumi, izņemot masīvus metālu atkritumus, kuros sastāvdaļu vai piesārņotājvielu veidā ir jebkura no šīm vielām:

—	antimons; antimona savienojumi

—	berilijs; berilija savienojumi

—	kadmijs; kadmija savienojumi

—	svins; svina savienojumi

—	selēns; selēna savienojumi

—	telūrs; telūra savienojumi

A1030

Atkritumi, kuros sastāvdaļu vai piesārņotājvielu veidā ir jebkura no šīm vielām:

—	arsēns; arsēna savienojumi

—	dzīvsudrabs; dzīvsudraba savienojumi

—	tallijs; tallija savienojumi

A1040

Atkritumi, kuros sastāvdaļu veidā ir jebkura no šīm vielām:

—	metālu karbonili

—	hroma(VI) savienojumi

A1050

Galvaniskas dūņas

A1060

Atsārma atkritumi, kas radušies metālu kodināšanā

A1070

Sārmaini atlikumi, putekļi un nogulsnes, kas radušies cinka apstrādē, piemēram, jarozīts, hematīts u. c.

A1080

B sarakstā nenorādīti cinka atkritumi, kas satur svinu un kadmiju koncentrācijā, kas ir pietiekama, lai tie uzrādītu III pielikumā noteiktās īpašības

A1090

Pelni, kas radušies, sadedzinot izolētus vara vadus

A1100

Putekļi un atlikumi no vara kausēšanas krāšņu gāzu attīrīšanas sistēmām

A1110

Izlietoti elektrolītu šķīdumi no vara elektrolītiskās attīrīšanas un elektroķīmiskās izdalīšanas

A1120

Dūņu atkritumi, izņemot anoda sārņus no vara elektrolītiskās attīrīšanas un elektroķīmiskās izdalīšanas elektrolītu attīrīšanas sistēmām

A1130

Izlietoti kodināšanas šķīdumi, kas satur izšķīdušo varu

A1140

Vara hlorīda un vara cianīda katalizatoru atkritumi

A1150

Dārgmetālu pelni, kas radušies, sadedzinot iespiedshēmu plates, un kas nav norādīti B sarakstā (2)

A1160

Svina skābes akumulatoru atkritumi neizjauktā vai sapresētā veidā

A1170

Nešķiroti bateriju atkritumi, izņemot tikai B sarakstā norādīto bateriju sajaukumu. Bateriju atkritumi, kas nav norādīti B sarakstā un kas satur I pielikumā norādītās sastāvdaļas daudzumos, kuru dēļ tie ir bīstami

A1180

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi vai lūžņi (3), kas satur tādas sastāvdaļas kā A sarakstā norādītie akumulatori un baterijas, dzīvsudraba releji, stikls no katodstaru lampām un citu veidu aktivēts stikls un PCB kondensatori vai kuri piesārņoti ar I pielikumā norādītajām sastāvdaļām (piemēram, kadmiju, dzīvsudrabu, svinu, polihlorbifenilu) daudzumā, kura dēļ tiem piemīt kāda no III pielikumā norādītajām īpašībām (skat. attiecīgo ierakstu B sarakstā — B1110) (4)

A1190

Tādu metāla kabeļu atkritumi, kuri ir klāti vai izolēti ar plastmasu un kuru sastāvā vai piemaisījumos ir akmeņogļu darva, polihlorbifenils (5), svins, kadmijs, citi halogēnorganiskie savienojumi vai citas I pielikumā minētā sastāvdaļas tādā apjomā, ka tām ir III pielikumā minēto vielu īpašības

Atkritumi, kas satur galvenokārt neorganiskas sastāvdaļas, kuras var saturēt metālus un organiskus materiālus

A2010

Stikla atkritumi no katodstaru lampām un citu veidu aktivēta stikla

A2020

Neorganisko fluora savienojumu atkritumi šķidrumu vai dūņu veidā, izņemot attiecīgos B sarakstā norādītos atkritumus

A2030

Tādu katalizatoru atlikumi, kuri nav norādīti B sarakstā

A2040

Ģipša atkritumi, kas rodas ķīmiskās rūpniecības procesos, ja tie satur I pielikumā norādītās sastāvdaļas daudzumā, kura dēļ tiem piemīt III pielikumā norādītās bīstamības īpašības (skat. attiecīgo ierakstu B sarakstā — B2080)

A2050

Azbesta atkritumi (putekļi un šķiedras)

A2060

Vieglie pelni no elektrostacijām, kurās par kurināmo izmanto akmeņogles, ja tie satur I pielikumā norādītās vielas daudzumā, kura dēļ tiem piemīt III pielikumā norādītās īpašības (skat. attiecīgo ierakstu B sarakstā — B2050)

Atkritumi, kas satur galvenokārt organiskās sastāvdaļas, kuras var saturēt metālus un neorganiskus materiālus

A3010

Atkritumi, kas radušies naftas koksa un bitumena ražošanā vai pārstrādē

A3020

Tādu minerāleļļu atkritumi, kuras nav derīgas sākotnēji paredzētajam lietojumam

A3030

Atkritumi, kas satur svina antidetonācijas savienojumu nosēdumus vai kas no tiem sastāv, vai kas ir ar tiem piesārņoti

A3040

Siltumnesēju šķidrumu atkritumi

A3050

Sveķu, lateksa, plastifikatoru, līmju/adhezīvu ražošanas, pagatavošanas un izmantošanas atkritumi, izņemot attiecīgos B sarakstā norādītos atkritumus (skat. attiecīgo ierakstu B sarakstā — B4020)

A3060

Nitrocelulozes atkritumi

A3070

Fenolu, fenola savienojumu, tostarp hlorfenola, atkritumi šķidrumu vai nosēdumu veidā

A3080

Ēteru atkritumi, izņemot B sarakstā norādītos atkritumus

A3090

Ādas putekļu, pelnu, dūņu un miltu atkritumi, ja tie satur hroma(VI) savienojumus vai biocīdus (skat. attiecīgo ierakstu B sarakstā — B3100)

A3100

Ādas atgriezumu un citi ādas vai mākslīgās ādas atkritumi, kas nav derīgi ādas zstrādājumu ražošanai, un kas satur hroma(VI) savienojumus vai biocīdus (skat. attiecīgo ierakstu B sarakstā — B3090)

A3110

Kažokādu atkritumi, kas satur hroma(VI) savienojumus, biocīdus vai infekciozas vielas (skat. attiecīgo ierakstu B sarakstā — B3110)

A3120

Pūkas — vieglas daļiņas, kas radušies smalcināšanā

A3130

Organisko fosfora savienojumu atkritumi

A3140

Tādu nehalogenētu organisko šķīdinātāju atkritumi, kuri nav norādīti B sarakstā

A3150

Halogenētu organisko šķīdinātāju atkritumi

A3160

Tādu halogenētu vai nehalogenētu ūdeni nesaturošu destilācijas nogulšņu atkritumi, kuri radušies organisko šķīdinātāju reģenerācijā

A3170

Alifātisko halogenēto ogļūdeņražu (piemēram, hlormetāna, dihloretāna, vinilhlorīda, vinilidēnhlorīda, alilhlorīda un epihlorhidrīna) ražošanas atkritumi

A3180

Atkritumi, vielas un izstrādājumi, kas satur polihlorēto bifenilu (PCB), polihlorēto terfenilu (PCT), polihlorēto naftalīnu (PCN) vai polibromēto bifenilu (PBB), vai citus šo savienojumu polibromētos atvasinājumus vai kuri sastāv no iepriekšminētajām vielām, vai kuri piesārņoti ar tām 50 mg/kg vai lielākā koncentrācijā (6)

A3190

Darvaini atkritumi (izņemot asfaltcementu), kas radušies organisku materiālu attīrīšanā, destilācijā vai jebkurā pirolīzes procesā

A3200

Bitumēna viela (asfalta atkritumi), kas radusies ceļu būvniecībā un uzturēšanā un kas satur darvu (skatīt attiecīgo ierakstu B sarakstā — B2130)

Atkritumi, kas var saturēt vai nu neorganiskas, vai organiskas sastāvdaļas

A4010

Farmaceitisko preparātu ražošanā, pagatavošanā un lietošanā radušies atkritumi, izņemot attiecīgos B sarakstā norādītos atkritumus

A4020

Ārstniecības iestāžu un līdzīgas izcelsmes atkritumi; t.i., atkritumi, kas rodas ārstniecībā, aprūpē, zobārstniecībā, veterinārmedicīnā vai tamlīdzīgā praksē, atkritumi, kas rodas slimnīcās un citās iestādēs, izmeklējot un ārstējot pacientus vai īstenojot pētniecības projektus

A4030

Biocīdu un augu aizsardzības preparātu ražošanā, pagatavošanā un lietošanā radušies atkritumi, tostarp tādu pesticīdu un herbicīdu atkritumi, kuri neatbilst specifikācijām un ir novecojuši (7) vai arī nav derīgi sākotnēji paredzētajam lietojumam

A4040

Koksnes konservantu ražošanā, pagatavošanā un lietošanā radušies atkritumi (8)

A4050

Atkritumi, kas satur jebkuru no šādām vielām vai kas no tām sastāv, vai kas piesārņoti ar tām:

—	neorganiskie cianīdi, izņemot dārgmetālus saturošus cietus atlikumus, kuros neorganiskie cianīdi ir zīmju veidā

—	organiskie cianīdi

A4060

Eļļas/ūdens, ogļūdeņražu/ūdens maisījumu un emulsiju atkritumi

A4070

Atkritumi, kas radušies tipogrāfijas krāsu, krāsvielu, pigmentu, krāsu, laku un emaljas krāsu ražošanā, pagatavošanā un lietošanā, izņemot attiecīgos B sarakstā norādītos atkritumus (skat. attiecīgo ierakstu B sarakstā — B4010)

A4080

Sprādzienbīstami atkritumi (izņemot attiecīgos B sarakstā norādītos atkritumus)

A4090

Skābju vai bāzu šķīdumu atkritumi, izņemot attiecīgajā ierakstā B sarakstā norādītos atkritumus (skat. attiecīgo ierakstu B sarakstā — B2120)

A4100

Atkritumi, kas radušies rūpniecības uzņēmumu izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtās, izņemot attiecīgos B sarakstā norādītos atkritumus

A4110

Atkritumi, kas satur jebkuru no šādām vielām vai kas no tām sastāv, vai kas piesārņoti ar tām:

—	jebkurš polihlordibenzofurānam radniecīgs produkts

—	jebkurš polihlordibenzodioksīnam radniecīgs produkts

A4120

Atkritumi, kas satur peroksīdus vai kas no tiem sastāv, vai kas ir ar tiem piesārņoti

A4130

Tāda iepakojuma un tādu tvertņu atkritumi, kuri satur I pielikumā norādītās vielas koncentrācijā, kuras dēļ tiem piemīt III pielikumā norādītās bīstamības īpašības

A4140

Atkritumi, kas sastāv no specifikācijām neatbilstīgām vai novecojušām (9) ķīmiskām vielām vai satur minētās vielas — ja tās atbilst I pielikumā noteiktajām kategorijām un tām piemīt III pielikumā norādītās bīstamības īpašības

A4150

Ķīmisko vielu atkritumi, kas rodas pētniecības un attīstības vai mācību procesos un kas netiek identificēti un/vai ir jauni, un to iedarbība uz cilvēka veselību un/vai vidi nav zināma

A4160

Izlietota aktīvā ogle, kas nav norādīta B sarakstā (skat. attiecīgo ierakstu B sarakstā — B2060)

B saraksts (Bāzeles Konvencijas IX pielikums)

Metālu un metālus saturošie atkritumi

B1010

Metālu un metālu sakausējumu atkritumi metāliskā, nedispersā veidā:

—	dārgmetāli (zelts, sudrabs, platīna grupas metāli, izņemot dzīvsudrabu)

—	dzelzs un tērauda lūžņi

—	vara lūžņi

—	niķeļa lūžņi

—	alumīnija lūžņi

—	cinka lūžņi

—	alvas lūžņi

—	volframa lūžņi

—	molibdēna lūžņi

—	tantala lūžņi

—	magnija lūžņi

—	kobalta lūžņi

—	bismuta lūžņi

—	titāna lūžņi

—	cirkonija lūžņi

—	mangāna lūžņi

—	ģermānija lūžņi

—	vanādija lūžņi

—	hafnija, indija, niobija, rēnija un gallija lūžņi

—	torija lūžņi

—	retzemju metālu lūžņi

—	hroma lūžņi

B1020

Tīri, nepiesārņoti metālu lūžņi, tostarp sakausējumi, beztaras, gatavā formā (loksnēs, plāksnēs, brusās, stieņos u.c.):

—	antimona lūžņi

—	berilija lūžņi

—	kadmija lūžņi

—	svina lūžņi (izņemot svina skābes akumulatorus)

—	selēna lūžņi

—	telūra lūžņi

B1030

Grūti kūstošus metālus saturoši atlikumi

B1031

Molibdēna, volframa, titāna, tantala, niobija un rēnija metālu un metālu sakausējumu atkritumi metāliskā, nedispersā veidā (metāla pulveris), izņemot atkritumus, kas norādīti A saraksta A1050 ierakstā — galvaniskās dūņas

B1040

Nolietotas elektrostaciju iekārtas, kas nav piesārņotas ar eļļu, PCB vai PCT tiktāl, ka tās uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem

B1050

Jaukti krāsainā metāla, smago frakciju lūžņi, kas nesatur I pielikumā norādītās vielas koncentrācijā, kuras dēļ tiem piemistu III pielikumā norādītās bīstamās īpašības (10)

B1060

Metāliska selēna un telūra atkritumi, tostarp pulverveida atkritumi

B1070

Vara un vara sakausējumu atkritumi dispersā veidā, ja vien tie nesatur I pielikumā norādītās sastāvdaļas koncentrācijā, kuras dēļ tiem piemīt III pielikumā norādītās bīstamās īpašības

B1080

Cinka pelni un atlikumi, tostarp cinka sakausējumu atlikumi dispersā veidā, ja vien tie nesatur I pielikumā norādītās sastāvdaļas koncentrācijā, kuras dēļ tiem piemistu III pielikumā norādītās īpašības vai bīstamības īpašība ar kodu H4.3 (11)

B1090

Tādu bateriju atkritumi, kuras atbilst specifikācijām, izņemot baterijas, kas gatavotas, izmantojot svinu, kadmiju vai dzīvsudrabu

B1100

Atkritumi, kas satur metālus un kas rodas metālu liešanā, kausēšanā un attīrīšanā:

—	cietais cinks (cinka un dzelzs sakausējums)

—	cinku saturoši izdedži

—	cinkošanas plates virsējie izdedži (> 90% Zn)

—	cinkošanas plates apakšējie izdedži (> 92% Zn)

—	izdedži, kas radušies, lejot cinku paaugstinātā spiedienā (> 85 % Zn)

—	izdedži, kas radušies karstajā (vannu) cinkošanā (> 92 % Zn)

—	cinka apdedži

—	alumīnija apdedži, izņemot sāļu sārņus

—	sārņi, kas radušies vara pārstrādē turpmākai pārstrādei vai attīrīšanā un kas nesatur arsēnu, svinu vai kadmiju daudzumā, kura dēļ tiem piemistu III pielikumā norādītās bīstamības īpašības

—	ugunsizturīga izklājuma, tostarp tīģeļu, atkritumi, kas rodas, kausējot varu

—	sārņi, kas radušies dargmetālu apstrādē turpmākai attīrīšanai

—	tantalu saturoši alvas sārņi, kuros ir mazāk nekā 0,5% alvas

B1110

Elektriskās un elektroniskās ierīces:

—	elektroniskās ierīces, kas sastāv tikai no metāliem vai sakausējumiem

—

elektrisko un elektronisko ierīču atkritumi vai lūžņi (12) (tostarp iespiedshēmu plates), starp kuriem nav tādu daļu kā A sarakstā norādītie akumulatori un baterijas, dzīvsudraba releji, stikls no katodstaru lampām un citu veidu aktivētu stikls un PCB kondensatori vai kuri nav piesārņoti ar I pielikumā norādītajām sastāvdaļām (piemēram, kadmiju, dzīvsudrabu, svinu, polihlorēto bifenilu), vai kuri atdalīti tiktāl, ka tiem nepiemīt III pielikumā norādītās īpašības (skat. attiecīgo ierakstu A sarakstā — A1180);

—	elektriskās un elektroniskās ierīces (tostarp iespiedshēmu plates, elektronisku ierīču daļas un vadi), kas paredzētas tiešai atkārtotai izmantošanai (13), nevis pārstrādei vai galīgai apglabāšanai (14)

B1115

A saraksta A1190 pozīcijā neietverti tādu metāla kabeļu atkritumi, kuri ir klāti vai izolēti ar plastmasu, izņemot tos, kas ir paredzēti IVA pielikumā minētajām darbībām vai jebkādām citām apglabāšanas darbībām saistībā ar nekontrolētiem termiskiem procesiem kādā posmā, piemēram, atklātu dedzināšanu

B1120

Izmantoti katalizatori, izņemot par katalizatoriem izmantotus šķidrumus, kas satur jebkuru no šīm vielām:

—

pārejas metāli, izņemot katalizatoru atkritumus (izlietoti katalizatori, izlietoti katalizatori šķidrā veidā vai citi katalizatori), kas norādīti A sarakstā

—

skandijs

—

vanādijs

—

mangāns

—

kobalts

—

varš

—

itrijs

—

niobijs

—

hafnijs

—

volframs

—

titāns

—

hroms

—

dzelzs

—

niķelis

—

cinks

—

cirkonijs

—

molibdēns

—

tantals

—

rēnijs

—

Lantanīdi (retzemju metāli):

—

lantāns

—	preazeodīms

—

samārijs

—	gadolīnijs

—	disprozijs

—

erbijs

—

iterbijs

—

cerijs

—

neodijs

—

eiropijs

—

terbijs

—

holmijs

—

tūlijs

—

lutēcijs

B1130

Attīrīti izlietoti katalizatori, kas satur dārgmetālus

B1140

Dārgmetālus saturoši cieti atlikumi, kuros neorganiskie cianīdi ir zīmju veidā

B1150

Dārgmetālu un to sakausējumu atkritumi (zelta, sudraba, platīna grupas metālu, izņemot dzīvsudrabu) cietā dispersā veidā atbilstīgā iepakojumā ar attiecīgu marķējumu

B1160

Dārgmetālu pelni, kas radušies, sadedzinot iespiedshēmu plates (skat. attiecīgo ierakstu A sarakstā, A1150)

B1170

Dārgmetālu pelni, kas radušies, sadedzinot fotofilmas

B1180

Fotofilmu atkritumi, kas satur sudraba halīdus un metālisku sudrabu

B1190

Fotopapīra atkritumi, kas satur sudraba halīdus un metālisku sudrabu

B1200

Granulēti sārņi, kas radušies dzelzs vai tērauda ražošanā

B1210

Sārņi, kas radušies dzelzs vai tērauda ražošanā, tostarp sārņi, kurus izmanto kā TiO2 un vanādija avotu

B1220

Ķīmiski stabilizēti cinka ražošanā radušies sārņi ar augstu dzelzs saturu (vairāk nekā 20 %), kas pārstrādāti saskaņā ar nozares specifikācijām (piem., DIN 4301), galvenokārt būvniecībai

B1230

Dzelzs vai tērauda ražošanā radusies plāva

B1240

Vara oksīda plāva

B1250

Nolietoto transportlīdzekļu atkritumi, kas nesatur ne šķidrumus, ne citas bīstamas sastāvdaļas

Atkritumi, kas satur galvenokārt neorganiskas sastāvdaļas, kas var saturēt metālus un organiskus materiālus

B2010

Nedispersi kalnrūpniecībā radušies atkritumi:

—	dabīgā grafīta atkritumi

—	atkritumi, kas radušies, aplīdzinot vai izgriežot slānekli, vai citādi

—	vizlas atkritumi

—	leicīta, nefelīna un nefelīna sienīta atkritumi

—	laukšpata atkritumi

—	fluoršpata atkritumi

—	cietie silīcija oksīda atkritumi, izņemot liešanai izmantotos silīcija oksīda atkritumus

B2020

Stikla atkritumi nedispersā veidā:

—	stikla lauskas un citi stikla atkritumi un lūžņi, izņemot stiklu no katodstaru lampām un citus aktivētus stiklus

B2030

Keramikas materiālu atkritumi nedispersā veidā:

—	metālkeramikas atkritumi un lūžņi (metālkeramikas kompozīti)

—	citur nenorādītas vai neiekļautas šķiedras uz keramikas materiālu bāzes

B2040

Citi atkritumi, kas satur galvenokārt neorganiskas sastāvdaļas:

—	daļēji attīrīts kalcija sulfāts, kas radies dūmgāzes desulfurizācijā (FGD)

—	ģipša sienu plākšņu un sausā apmetuma plātņu atkritumi, kas rodas, nojaucot ēkas

—	ķīmiski stabilizēti vara ražošanā radušies sārņi ar augstu dzelzs saturu (vairāk nekā 20 %), kas pārstrādāti saskaņā ar nozares specifikācijām (piem., DIN 4301 un DIN 8201), galvenokārt izmantošanai būvniecībā un abrazīviem materiāliem

—	sērs cietā veidā

—	kalcija karbonāts (ar pH, kas ir zemāks nekā 9), kas radies kalcija cianamīda ražošanā

—	nātrija, kālija un kalcija hlorīdi

—	karborunds (silīcija karbīds)

—	betona atlūzas

—	litiju un tantalu vai litiju un niobiju saturoši stikla lūžņi

B2050

A sarakstā (skat. attiecīgo ierakstu A sarakstā — A2060) nenorādīti termoelektrocentrāļu vieglie pelni

B2060

Izlietota aktīvā ogle, kas nesatur nevienu I pielikumā norādīto sastāvdaļu tādā mērā, lai tas uzrādītu III pielikumā minētas īpašības, piemēram, ogle, kas radies dzeramā ūdens attīrīšanā, pārtikas rūpniecības procesos un vitamīnu ražošanā (skatīt attiecīgo ierakstu A sarakstā — A4160)

B2070

Kalcija fluorīda dūņas

B2080

A sarakstā nenorādīti (skat. attiecīgo ierakstu A sarakstā — A2040) ģipša atkritumi, kas rodas ķīmiskās rūpniecības procesos

B2090

Naftas koksa vai bitumena anodstieņu atkritumi, kas radušies, ražojot tēraudu un alumīniju, kas attīrīti atbilstīgi nozares specifikācijām (izņemot anodstieņus no hlora sārma elektrolīzes un no metalurģijas)

B2100

Alumīnija oksīda ražošanā radušies alumīnija oksīda hidrātu un alumīnija oksīda atkritumi, izņemot šādus gāzu attīrīšanai, par flokulantiem un filtrēšanai izmantojamus materiālus

B2110

Boksīta atlikumi (“sarkanie dubļi”) (pH neitralizēts līdz mazāk nekā 11,5)

B2120

Tādu skābu vai bāzisku šķīdumu atkritumi, kuru pH ir no 2 līdz 11,5, kuri nav kodīgi vai kuri nav citādi bīstami (skat. attiecīgo ierakstu A sarakstā — A4090)

B2130

Bitumena viela (asfalta atkritumi), kas radusies ceļu būvniecībā un uzturēšanā un kas nesatur darvu (15) (skatīt attiecīgo ierakstu A sarakstā — A3200)

Atkritumi, kas satur galvenokārt organiskās sastāvdaļas, kuras var saturēt metālus un neorganiskus materiālus

B3010

Cietie plastmasu atkritumi:

Šādas plastmasas vai plastmasu maisījumi, ja tie nav sajaukti ar citiem atkritumiem un ir sagatavoti atbilstīgi specifikācijām:

—

Plastmasu atkritumi no halogēnus nesaturošiem polimēriem vai kopolimēriem, tostarp šādas vielas (16), bet ne tikai tās:

—

etilēns

—

stirols

—	polipropilēns

—	polietilēntereftalāts

—	acrilnitrils

—

butadiēns

—	poliacetāli

—

poliamīdi

—	polibutilēntereftalāts

—	polikarbonāti

—

poliēteri

—	polifenilēnsulfīdi

—	akrilpolimēri

—	alkāni C10-C13 (plastifikatori)

—	poliuretāns (kas nesatur CFCs)

—	polisiloksāni

—	polimetilmetakrilāts

—	polivinilspirts

—	polivinilbutirāls

—	polivinilacetāts

—

Termoreaktīvo sveķu atkritumi vai polikondensācijas produkti, tostarp šādas vielas:

—	urīnvielas-formaldehīdsveķi

—	fenola-formaldehīdsveķi

—	melamīna-formaldehīdsveķi

—	epoksīdsveķi

—	alkīdsveķi

—

poliamīdi

—

Šādi fluoru saturošu polimēru atkritumi (17):

—	perfluoroetilēns/propilēns (FEP)

—	perfluoroalkoksilalkāns

—	tetrafluoroetilēns/perfluorovinilēteris (PFA)

—	tetrafluoroetilēns/perfluorometilvinilēteris (MFA)

—	polivinilfluorīds (PVF)

—	polivinilidēnfluorīds (PVDF)

B3020

Papīra, kartona un papīra izstrādājumu atkritumi

Šādi materiāli, ja tie nav sajaukti ar bīstamiem atkritumiem:

Papīra vai kartona atkritumi un atgriezumi:

—	nebalināts papīrs vai kartons vai gofrēts papīrs vai kartons

—	citāds papīrs vai kartons, kas gatavots galvenokārt no balinātas masā nekrāsotas celulozes

—	papīrs vai kartons, kas gatavots galvenokārt no mehāniskās papīra masas (piemēram, avīzēm, žurnāliem un tamlīdzīgiem iespiestiem materiāliem)

—

citi, tostarp arī, bet ne tikai:

1)	laminēts kartons;

2)	nesašķiroti atgriezumi

B3030

Tekstila atkritumi

Sekojošie materiāli, ja tie nav sajaukti ar citiem atkritumiem un ir sagatavoti atbilstīgi specifikācijai:

—

zīda atkritumi (tostarp attīšanai nederīgi kokoni, pavedienu atkritumi un irdinātas šķiedras):

—	nekārsti vai neķemmēti

—

citi

—

vilnas vai smalkas vai rupjas dzīvnieku spalvas atkritumi, tostarp pavedienu atkritumi, izņemot irdinātas šķiedras:

—	vilnas vai smalkas dzīvnieku spalvas izsukas

—	citi vilnas vai smalkas dzīvnieku spalvas atkritumi

—	rupjas dzīvnieku spalvas atkritumi

—

kokvilnas atkritumi (tostarp pavedienu atkritumi un irdinātas šķiedras):

—	pavedienu atkritumi (tostarp diegu atkritumi)

—	irdinātas šķiedras

—

citi

—	linu pakulas un atkritumi

—	kaņepāju šķiedru (Cannabis sativa L.) pakulas un atkritumi (tostarp pavedienu atkritumi un irdinātas šķiedras)

—	džutas un citu lūku tekstilšķiedru (izņemot linšķiedru, kaņepāju šķiedru un rāmijas šķiedru) pakulas un atkritumi (tostarp pavedienu atkritumi un irdinātas šķiedras)

—	sizala un citu Agave dzimtas augu tekstilšķiedru pakulas un atkritumi (tostarp pavedienu atkritumi un irdinātas šķiedras)

—	kokosa šķiedru pakulas, izsukas un atkritumi (tostarp pavedienu atkritumi un irdinātas šķiedras)

—	abakas (Manilas kaņepju vai Musa textilis Nee) pakulas, izsukas un atkritumi (tostarp pavedienu atkritumi un irdinātas šķiedras)

—	citur nenorādītas vai neiekļautas rāmijas un citu dārzeņu tekstilšķiedru pakulas, izsukas un atkritumi (tostarp pavedienu atkritumi un irdinātas šķiedras)

—

ķīmisko šķiedru atkritumi (tostarp izsukas, pavedienu atkritumi un irdinātas šķiedras):

—	no sintētiskajām šķiedrām

—	no mākslīgajām šķiedrām

—	valkāts apģērbs un citi lietoti tekstilizstrādājumi

—

lietotas lupatas, auklas, takelāžas, virves un tauvas un lietoti priekšmeti no tekstilmateriālu auklām, tauvām vai virvēm:

—

šķiroti

—

citi

B3035

Grīdas pārklājumu un paklāju atkritumi

B3040

Gumijas atkritumi

Šādi materiāli, ja tie nav sajaukti ar citiem atkritumiem:

—	cietgumijas (piemēram, ebonīta) atkritumi un lūžņi

—	citi gumijas atkritumi (izņemot atkritumus, kas norādīti citur)

B3050

Neapstrādāti korķa un koksnes atkritumi:

—	koksnes atkritumi un atgriezumi, aglomerēti vai neaglomerēti apaļkokos, briketēs, granulās vai tamlīdzīgos veidos

—	korķa atkritumi: smalcināts, granulēts vai malts korķis

B3060

Lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības atkritumi, kas nav infekciozi:

—	vīna nogulsnes

—	citur nenorādīti vai neiekļauti granulēti vai negranulēti dzīvnieku barībai izmantojami izžāvēti un sterilizēti dārzeņu atkritumi, atlikumi un blakusprodukti

—	trāns: taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atlikumi

—	neapstrādāti, attaukoti, vienkārši apstrādāti (bet negriezti pēc formas), apstrādāti ar skābi vai deželatinizēti kaulu un ragu atkritumi

—	zivju atkritumi

—	kakao čaumalas, sēnalas, mizas un citi kakao atkritumi

—	citi lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības atkritumi, izņemot blakusproduktus, kas atbilst valsts un starptautiskajām prasībām un standartiem attiecībā uz izmantošanu pārtikai vai dzīvnieku barībai

B3065

Dzīvnieku vai augu izcelsmes pārtikas tauku un eļļu atkritumi (piemēram, eļļas cepšanai), ja tie neuzrāda III pielikumā minētās īpašības

B3070

Šādi atkritumi:

—	cilvēka matu atkritumi

—	salmu atkritumi

—	dzīvnieku barībai paredzēts deaktivēts sēņu micēlijs, kas radies penicilīna ražošanā

B3080

Gumijas atgriezumu un lūžņu atkritumi

B3090

Ādas atgriezumi un citi ādas vai mākslīgās ādas atkritumi, kas nav derīgi ādas izstrādājumu ražošanai, izņemot ādas dūņas, kas satur hroma(VI) savienojumus vai biocīdus (skat. attiecīgo ierakstu A sarakstā — A3100)

B3100

Ādas daļiņas, pelni, nosēdumi un putekļi, kas nesatur hroma(VI) savienojumus vai biocīdus (skat. attiecīgo ierakstu A sarakstā — A3090)

B3110

Kažokādu atkritumi, kas nesatur hroma(VI) savienojumus, biocīdus vai infekciozas vielas (skat. attiecīgo ierakstu A sarakstā — A3110)

B3120

Pārtikas krāsvielu atkritumi

B3130

Tādu poliēteru atkritumi un atkritumi no tādiem monomēru ēteriem, kas nav bīstami un no kuriem nevar veidoties peroksīdi

B3140

Tādu pneimatisko riepu atkritumi, izņemot tās, kas paredzētas IVA pielikumā norādītajām darbībām

Atkritumi, kas var saturēt vai nu neorganiskas, vai organiskas sastāvdaļas

B4010

Atkritumi, kuru galvenās sastāvdaļas ir krāsas, tipogrāfijas krāsas un sacietējušas emaljas krāsas, kas gatavotas uz ūdens/lateksa bāzes un nesatur organiskos šķīdinātājus, smagos metālus vai biocīdus daudzumā, kura dēļ tie būtu bīstami (skat. attiecīgo ierakstu A sarakstā, A4070)

B4020

A sarakstā neminētu sveķu, lateksa, plastifikatoru, līmju/adhezīvu ražošanas, pagatavošanas un lietošanas atkritumi, kuri nesatur šķīdinātājus un citas piesārņotājvielas daudzumā, kura dēļ tiem piemistu III pielikumā noteiktās īpašības, piemēram, uz ūdens bāzes, vai līmes uz kazeīna, dekstrīna, celulozes ēteru, polivinilspirtu bāzes (skat. attiecīgo ierakstu A sarakstā — A3050)

B4030

Izlietoti vienreizlietojamie fotoaparāti ar baterijām, kuras nav norādītas A sarakstā

2. DAĻA

Atkritumi, kas uzskaitīti Lēmuma 2000/532/EK pielikumā (18)

01	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES MINERĀLU IZPĒTĒ, IEGUVĒ UN FIZIKĀLĀ UN ĶĪMISKĀ APSTRĀDĒ
01 01	atkritumi, kas radušies minerālu ieguvē
01 01 01	atkritumi, kas radušies metālus saturošu minerālu ieguvē
01 01 02	atkritumi, kas radušies metālus nesaturošu minerālu ieguvē
01 03	atkritumi, kas radušies metālus saturošu minerālu fizikālā un ķīmiskā apstrādē
01 03 04*	skābās smagās frakcijas, kas radušās sēra rūdas apstrādē
01 03 05*	citas smagās frakcijas, kas satur bīstamas vielas
01 03 06	smagās frakcijas, kas nav minētas 01 03 04 un 01 03 05 pozīcijā
01 03 07*	citi metālus saturošu minerālu fizikālā un ķīmiskā apstrādē radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas
01 03 08	putekļveida un pulverveida atkritumi, kas nav minēti 01 03 07 pozīcijā
01 03 09	sarkanās nogulsnes, kas radušās alumīnija oksīda ražošanā, izņemot 01 03 07 pozīcijā minētos atkritumus
01 03 99	atkritumi, kas nav minēti citur
01 04	metālus nesaturošu minerālu fizikālā un ķīmiskā apstrādē radušies atkritumi
01 04 07*	metālus nesaturošu minerālu fizikālā un ķīmiskā apstrādē radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas
01 04 08	grants un drupinātu iežu atkritumi, kas nav minēti 01 04 07 pozīcijā
01 04 09	smilšu un māla atkritumi
01 04 10	putekļveida un pulverveida atkritumi, kas nav minēti 01 04 07 pozīcijā
01 04 11	kālija sāls un akmeņsāls apstrādes atkritumi, kas nav minēti 01 04 07 pozīcijā
01 04 12	smagās frakcijas un citi atkritumi, kas radušies minerālu mazgāšanā un attīrīšanā, izņemot 01 04 07 un 01 04 11 pozīcijā minētos atkritumus
01 04 13	akmens izciršanā un izzāģēšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 01 04 07 pozīcijā
01 04 99	atkritumi, kas nav minēti citur
01 05	urbšanas šķidrumi un citi urbšanas atkritumi
01 05 04	saldūdens urbšanas šķidrumi un atkritumi
01 05 05*	urbšanas šķidrumi un atkritumi, kas satur naftu
01 05 06*	urbšanas šķidrumi un citi urbšanas atkritumi, kas satur bīstamas vielas
01 05 07	barītu saturoši urbšanas šķidrumi un atkritumi, kas nav minēti 01 05 05 un 01 05 06 pozīcijā
01 05 08	hlorīdus saturoši urbšanas šķidrumi un atkritumi, kas nav minēti 01 05 05 un 01 05 06 pozīcijā
01 05 99	atkritumi, kas nav minēti citur
02	LAUKSAIMNIECĪBAS, DĀRZKOPĪBAS, AKVAKULTŪRAS, MEŽSAIMNIECĪBAS, MEDNIECĪ- BAS, ZVEJNIECĪBAS UN PĀRTIKAS RAŽOŠANAS UN APSTRĀDES ATKRITUMI
02 01	lauksaimniecības, dārzkopības, akvakultūras, mežsaimniecības, medniecības un zvejniecības atkritumi
02 01 01	mazgāšanas un tīrīšanas nogulsnes
02 01 02	dzīvnieku audu atkritumi
02 01 03	augu audu atkritumi
02 01 04	plastmasas atkritumi (izņemot iepakojumu)
02 01 06	dzīvnieku izkārnījumi, urīns un kūtsmēsli (tostarp bojāti salmi), atsevišķi savākti un citur apstrādāti notekūdeņi
02 01 07	mežsaimniecības atkritumi
02 01 08*	agroķīmiskie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
02 01 09	agroķīmiskie atkritumi, kas nav minēti 02 01 08 pozīcijā
02 01 10	metālu atkritumi
02 01 99	atkritumi, kas nav minēti citur
02 02	atkritumi, kas radušies gaļas, zivju un citu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanā un apstrādē
02 02 01	mazgāšanas un tīrīšanas nogulsnes
02 02 02	dzīvnieku audu atkritumi
02 02 03	patēriņam vai pārstrādei nederīgi materiāli
02 02 04	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes
02 02 99	atkritumi, kas nav minēti citur
02 03	atkritumi, kas radušies augļu, dārzeņu, graudaugu, pārtikas eļļu, kakao, kafijas, tējas un tabakas izstrādājumu ražošanā un apstrādē; konservu ražošanā, rauga un rauga ekstrakta ražošanā, melases pārstrādē un fermentācijā
02 03 01	nogulsnes, kas radušās mazgāšanā, tīrīšanā, mizošanā, lobīšanā, centrifugēšanā un atdalīšanā
02 03 02	konservējošu vielu atkritumi
02 03 03	atkritumi, kas radušies, veicot ekstrakciju ar šķīdinātājiem
02 03 04	patēriņam vai apstrādei nederīgi materiāli
02 03 05	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes
02 03 99	atkritumi, kas nav minēti citur
02 04	atkritumi, kas radušies cukura ražošanā
02 04 01	zeme no biešu tīrīšanas un mazgāšanas
02 04 02	normām neatbilstošs kalcija karbonāts
02 04 03	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes
02 04 99	atkritumi, kas nav minēti citur
02 05	atkritumi, kas radušies piena produktu ražošanā
02 05 01	patēriņam vai apstrādei nederīgi materiāli
02 05 02	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes
02 05 99	atkritumi, kas nav minēti citur
02 06	atkritumi, kas radušies maizes un konditorijas izstrādājumu ražošanā
02 06 01	patēriņam vai apstrādei nederīgi materiāli
02 06 02	konservējošo vielu atkritumi
02 06 03	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes
02 06 99	atkritumi, kas nav minēti citur
02 07	atkritumi, kas radušies alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu (izņemot kafiju, tēju un kakao) ražošanā
02 07 01	atkritumi, kas radušies izejvielu mazgāšanā, tīrīšanā un smalcināšanā
02 07 02	spirta destilācijas atkritumi
02 07 03	ķīmiskās apstrādes atkritumi
02 07 04	patēriņam vai apstrādei nederīgi materiāli
02 07 05	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes
02 07 99	atkritumi, kas nav minēti citur
03	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES KOKAPSTRĀDĒ, PANEĻU UN MĒBEĻU RAŽOŠANĀ, CELULOZES, PAPĪRA UN KARTONA RAŽOŠANĀ
03 01	atkritumi, kas radušies kokapstrādē, paneļu un mēbeļu ražošanā
03 01 01	mizas un korķa atkritumi
03 01 04*	zāģskaidas, ēveļskaidas, atgriezumi, koksne, kokskaidu plātnes un finieris, kas satur bīstamas vielas
03 01 05	zāģskaidas, ēveļskaidas, atgriezumi, koksne, kokskaidu plātnes un finieris, kas nav minēti 03 01 04 pozīcijā
03 01 99	atkritumi, kas nav minēti citur
03 02	atkritumi, kas radušies koksnes konservēšanā
03 02 01*	nehalogenētie organiskie koksnes konservanti
03 02 02*	hlororganiskie koksnes konservanti
03 02 03*	metālorganiskie koksnes konservanti
03 02 04*	neorganiskie koksnes konservanti
03 02 05*	citi koka konservanti, kas satur bīstamas vielas
03 02 99	koksnes konservanti, kas nav minēti citur
03 03	atkritumi, kas radušies celulozes, papīra un kartona ražošanā un apstrādē
03 03 01	mizas un koka atkritumi
03 03 02	zaļā atsārma nogulsnes (radušies vārīšanas atsārma reģenerācijā)
03 03 05	nogulsnes, kas radušās, makulatūras pārstrādē atdalot tipogrāfijas krāsu
03 03 07	mehāniski atdalīts brāķis, pārstrādājot papīru un kartonu papīrmasā
03 03 08	atkritumi, kas radušies pārstrādei paredzētā papīra un kartona šķirošanā
03 03 09	kaļķu sārņi
03 03 10	šķiedras brāķis, šķiedras, pildvielas un pārklājuma nogulsnes, kas radušās mehāniskā atdalīšanā
03 03 11	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 03 03 10 pozīcijā
03 03 99	atkritumi, kas nav minēti citur
04	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES ĀDU, KAŽOKĀDU APSTRĀDĒ UN TEKSTILRŪPNIECĪBĀ
04 01	atkritumi, kas radušies ādu un kažokādu apstrādē
04 01 01	atkritumi, kas radušies dīrāšanā, un ādas atgriezumi
04 01 02	atkritumi, kas radušies pārkaļķošanā
04 01 03*	attaukošanā radušies atkritumi, kas satur šķīdinātājus bez šķidrās fāzes
04 01 04	hromu saturoši atsārmi, kas radušies miecēšanā
04 01 05	hromu nesaturoši atsārmi, kas radušies miecēšanā
04 01 06	nogulsnes, jo īpaši hromu saturošas nogulsnes, kas radušās notekūdeņu vietējā attīrīšanā
04 01 07	nogulsnes, jo īpaši hromu nesaturošas nogulsnes, kas radušās notekūdeņu vietējā attīrīšanā
04 01 08	miecētas ādas atkritumi, kas satur hromu (zilais aizsargpārklājums, atgriezumi, pulēšanas putekļi)
04 01 09	atgriezumu un apdares atkritumi
04 01 99	atkritumi, kas nav minēti citur
04 02	atkritumi, kas radušies tekstilrūpniecībā
04 02 09	kompozītmateriālu atkritumi (impregnēts audums, elastomērs, plastomērs)
04 02 10	organiskas vielas no dabīgiem produktiem (piemēram, tauki, vasks)
04 02 14*	apdares atkritumi, kas satur organiskos šķīdinātājus
04 02 15	apdares atkritumi, kas nav minēti 04 02 14 pozīcijā
04 02 16*	krāsvielas un pigmenti, kas satur bīstamas vielas
04 02 17	krāsvielas un pigmenti, kas nav minēti 04 02 16 pozīcijā
04 02 19*	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
04 02 20	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 04 02 19 pozīcijā
04 02 21	neapstrādātu tekstilšķiedru atkritumi
04 02 22	apstrādātu tekstilšķiedru atkritumi
04 02 99	atkritumi, kas nav minēti citur
05	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES NAFTAS ATTĪRĪŠANĀ, DABASGĀZES ATTĪRĪŠANĀ UN AKMEŅOGĻU PIROLĪZĒ
05 01	atkritumi, kas radušies naftas attīrīšanā
05 01 02*	atsāļotāju nogulsnes
05 01 03*	nogulsnes tvertņu apakšā
05 01 04*	skābās alkilnogulsnes
05 01 05*	naftas noplūde
05 01 06*	eļļaini sārņi, kas radušies uzņēmumu un iekārtu apkopē
05 01 07*	skābais gudrons
05 01 08*	citas darvas
05 01 09*	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
05 01 10	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 05 01 09 pozīcijā
05 01 11*	atkritumi, kas radušies degvielas bāziskā attīrīšanā
05 01 12*	naftu saturošas skābes
05 01 13	nogulsnes no apsildes sistēmas ūdens
05 01 14	atkritumi no dzesēšanas kolonnām
05 01 15*	izlietoti filtrmāli
05 01 16	sēru saturoši atkritumi, kas radušies naftas desulfurizācijā
05 01 17	bitumens
05 01 99	atkritumi, kas nav minēti citur
05 06	akmeņogļu pirolīzes atkritumi
05 06 01*	skābais gudrons
05 06 03*	citas darvas
05 06 04	atkritumi no dzesēšanas kolonnām
05 06 99	atkritumi, kas nav minēti citur
05 07	dabasgāzes attīrīšanas un pārvadāšanas atkritumi
05 07 01*	atkritumi, kas satur dzīvsudrabu
05 07 02	atkritumi, kas satur sēru
05 07 99	atkritumi, kas nav minēti citur
06	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES NEORGANISKĀS ĶĪMIJAS PROCESOS
06 01	atkritumi, kas radušies skābju ražošanā, pagatavošanā, piegādē un lietošanā (RPPL)
06 01 01*	sērskābe un sērpaskābe
06 01 02*	sālsskābe
06 01 03*	fluorūdeņražskābe
06 01 04*	fosforskābe un fosforpaskābe
06 01 05*	slāpekļskābe un slāpekļpaskābe
06 01 06*	citas skābes
06 01 99	atkritumi, kas nav minēti citur
06 02	atkritumi, kas radušies bāzu RPPL
06 02 01*	kalcija hidroksīds
06 02 03*	amonija hidroksīds
06 02 04*	nātrija un kālija hidroksīds
06 02 05*	citas bāzes
06 02 99	atkritumi, kas nav minēti citur
06 03	atkritumi, kas radušies sāļu, to šķīdumu un metālu oksīdu RPPL
06 03 11*	cietie sāļi un šķīdumi, kas satur cianīdus
06 03 13*	cietie sāļi un šķīdumi, kas satur smagos metālus
06 03 14	cietie sāļi un šķīdumi, kas nav minēti 06 03 11 un 06 03 13 pozīcijā
06 03 15*	metālu oksīdi, kas satur smagos metālus
06 03 16	metālu oksīdi, kas nav minēti 06 03 15 pozīcijā
06 03 99	atkritumi, kas nav minēti citur
06 04	metālu saturoši atkritumi, kas nav minēti 06 03 pozīcijā
06 04 03*	atkritumi, kas satur arsēnu
06 04 04*	atkritumi, kas satur dzīvsudrabu
06 04 05*	atkritumi, kas satur citus smagos metālus
06 04 99	atkritumi, kas nav minēti citur
06 05	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes
06 05 02*	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
06 05 03	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 06 05 02 pozīcijā
06 06	atkritumi, kas radušies sēra ķīmisko savienojumu RPPL, sēra ķīmijas procesos un desulfurizācijas procesos
06 06 02*	atkritumi, kas satur bīstamus sulfīdus
06 06 03	atkritumi, kas satur sulfīdus un kas nav minēti 06 06 02 pozīcijā
06 06 99	atkritumi, kas nav minēti citur
06 07	atkritumi, kas radušies halogēnu RPPL un halogēnu ķīmijas procesos
06 07 01*	azbestu saturoši atkritumi, kas radušies elektrolīzē
06 07 02*	aktīvā ogle, kas radusies hlora ražošanā
06 07 03*	bārija sulfāta nogulsnes, kas satur dzīvsudrabu
06 07 04*	šķīdumi un skābes, piemēram, kontaktskābe
06 07 99	atkritumi, kas nav minēti citur
06 08	atkritumi, kas radušies silīcija un silīcija savienojumu RPPL
06 08 02*	atkritumi, kas satur bīstamus silikonus
06 08 99	atkritumi, kas nav minēti citur
06 09	atkritumi, kas radušies fosfora savienojumu RPPL un fosfora ķīmijas procesos
06 09 02	fosforu saturoši izdedži
06 09 03*	reakciju atkritumprodukti, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcijs, kas satur bīstamas vielas vai kas piesārņoti ar tām
06 09 04	reakciju atkritumprodukti, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcijs, izņemot 06 09 03 pozīcijā minētos atkritumproduktus
06 09 99	atkritumi, kas nav minēti citur
06 10	atkritumi, kas radušies slāpekļa savienojumu RPPL, slāpekļa ķīmijas procesos un minerālmēslu ražošanā
06 10 02*	atkritumi, kas satur bīstamas vielas
06 10 99	atkritumi, kas nav minēti citur
06 11	atkritumi, kas radušies neorganisko pigmentu un opalescentu vielu ražošanā
06 11 01	reakciju atkritumprodukti, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcijs un kuri radušies titāna dioksīda ražošanā
06 11 99	atkritumi, kas nav minēti citur
06 13	atkritumi, kas radušies neorganiskās ķīmijas procesos, kas nav minēti citur
06 13 01*	neorganiskie augu aizsardzības līdzekļi, koksnes konservanti un citi biocīdi.
06 13 02*	izlietota aktīvā ogle (izņemot 06 07 02 pozīcijā minēto)
06 13 03	melnā ogle
06 13 04*	azbesta apstrādes atkritumi
06 13 05*	sodrēji
06 13 99	atkritumi, kas nav minēti citur
07	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES ORGANISKĀS ĶĪMIJAS PROCESOS
07 01	atkritumi, kas radušies galveno organisko ķīmisko vielu ražošanā, pagatavošanā, piegādē un lietošanā (RPPL)
07 01 01*	ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 01 03*	halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 01 04*	citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 01 07*	halogenēti kuba atlikumi un reakciju pārpalikumi
07 01 08*	citi kuba atlikumi un reakciju pārpalikumi
07 01 09*	halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietoti absorbenti
07 01 10*	citas nogulsnes uz filtra un izlietoti absorbenti
07 01 11*	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
07 01 12	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 07 01 11 pozīcijā
07 01 99	atkritumi, kas nav minēti citur
07 02	atkritumi, kas radušies plastmasu, sintētiskā kaučuka un ķīmisko šķiedru RPPL
07 02 01*	ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 02 03*	halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 02 04*	citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 02 07*	halogenēti kuba atlikumi un reakciju pārpalikumi
07 02 08*	citi kuba atlikumi un reakciju pārpalikumi
07 02 09*	halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietoti absorbenti
07 02 10*	citas nogulsnes uz filtra un izlietoti absorbenti
07 02 11*	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
07 02 12	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 07 02 11 pozīcijā
07 02 13	plastmasas atkritumi
07 02 14*	piedevu atkritumi, kuras satur bīstamas vielas
07 02 15	piedevu atkritumi, kuras nav minētas 07 02 14 pozīcijā
07 02 16*	atkritumi, kas satur bīstamus silikonus
07 02 17	atkritumi, kas satur silikonus un kas nav minēti 07 02 16 pozīcijā
07 02 99	atkritumi, kas nav minēti citur
07 03	atkritumi, kas radušies organisko krāsvielu un pigmentu (izņemot 06 11 pozīcijā minētos) RPPL
07 03 01*	ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 03 03*	halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 03 04*	citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 03 07*	halogenēti kuba atlikumi un reakciju pārpalikumi
07 03 08*	citi kuba atlikumi un reakciju pārpalikumi
07 03 09*	halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietoti absorbenti
07 03 10*	citas nogulsnes uz filtra un izlietoti absorbenti
07 03 11*	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
07 03 12	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 07 03 11 pozīcijā
07 03 99	atkritumi, kas nav minēti citur
07 04	atkritumi, kas radušies organisko augu aizsardzības līdzekļu (izņemot 02 01 08 un 02 01 09 pozīcijā norādītos), koksnes konservantu un citu biocīdu RPPL
07 04 01*	ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 04 03*	halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 04 04*	citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 04 07*	halogenēti kuba atlikumi un reakciju pārpalikumi
07 04 08*	citi kuba atlikumi un reakciju pārpalikumi
07 04 09*	halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietoti absorbenti
07 04 10*	citas nogulsnes uz filtra un izlietoti absorbenti
07 04 11*	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
07 04 12	nogulsnes no vietējās attīrīšanas iekārtām, kas nav minētas 07 04 11 pozīcijā
07 04 13*	cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
07 04 99	atkritumi, kas nav minēti citur
07 05	atkritumi, kas radušies farmaceitisko līdzekļu RPPL
07 05 01*	ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 05 03*	halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 05 04*	citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 05 07*	halogenēti kuba atlikumi un reakciju pārpalikumi
07 05 08*	citi kuba atlikumi un reakciju pārpalikumi
07 05 09*	halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietoti absorbenti
07 05 10*	citas nogulsnes uz filtra un izlietoti absorbenti
07 05 11*	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
07 05 12	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 07 05 11 pozīcijā
07 05 13*	cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
07 05 14	cietie atkritumi, kas nav minēti 07 05 13 pozīcijā
07 05 99	atkritumi, kas nav minēti citur
07 06	atkritumi, kas radušies taukvielu, smērvielu, ziepju, mazgāšanas līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un kosmētisko līdzekļu RPPL
07 06 01*	ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 06 03*	halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 06 04*	citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 06 07*	halogenēti kuba atlikumi un reakciju pārpalikumi
07 06 08*	citi kuba atlikumi un reakciju pārpalikumi
07 06 09*	halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietoti absorbenti
07 06 10*	citas nogulsnes uz filtra un izlietoti absorbenti
07 06 11*	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
07 06 12	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 07 06 11 pozīcijā
07 06 99	atkritumi, kas nav minēti citur
07 07	atkritumi, kas radušies tīru ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kas nav minēti citur, RPPL
07 07 01*	ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 07 03*	halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 07 04*	citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 07 07*	halogenēti kuba atlikumi un reakciju pārpalikumi
07 07 08*	citi kuba atlikumi un reakciju pārpalikumi
07 07 09*	halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietoti absorbenti
07 07 10*	citas nogulsnes uz filtra un izlietoti absorbenti
07 07 11*	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
07 07 12	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 07 0711 pozīcijā
07 07 99	atkritumi, kas nav minēti citur
08	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES PĀRKLĀJUMU (KRĀSU, LAKU UN STIKLVEIDA EMALJAS), ADHEZĪVU, HERMĒTIĶU UN TIPOGRĀFIJAS KRĀSU RAŽOŠANĀ, PAGATAVOŠANĀ, PIEGĀDĒ UN LIETOŠANĀ (RPPL)
08 01	atkritumi, kas radušies krāsu un laku RPPL un tās noņemot
08 01 11*	krāsu un laku atkritumi, kas satur organiskos šķīdinātājus un citas bīstamas vielas
08 01 12	krāsu un laku atkritumi, kas nav minēti 08 01 11 pozīcijā
08 01 13*	krāsu un laku nogulsnes, kas satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas
08 01 14	krāsu un laku nogulsnes, kas nav minētas 08 01 13 pozīcijā
08 01 15*	ūdeņainas nogulsnes, kas satur krāsas vai lakas, kuras satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas
08 01 16	ūdeņainas nogulsnes, kas satur krāsas vai lakas, kuras nav minētas 08 01 15 pozīcijā
08 01 17*	krāsu vai laku noņemšanā radušies atkritumi, kas satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas
08 01 18	krāsu vai laku noņemšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 08 01 17 pozīcijā
08 01 19*	ūdens suspensijas, kas satur krāsas vai lakas, kuras satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas
08 01 20	ūdens suspensijas, kas satur krāsas vai lakas, kuras nav minētas 08 01 19 pozīcijā
08 01 21*	krāsu un laku noņemšanas līdzekļu atkritumi
08 01 99	atkritumi, kas nav minēti citur
08 02	atkritumi, kas radušies citu pārklājumu (ieskaitot keramikas materiālu) RPPL
08 02 01	pārklājumu pulveru atkritumi
08 02 02	ūdeņainas nogulsnes, kas satur keramikas materiālus
08 02 03	ūdeņainas suspensijas, kas satur keramikas materiālus
08 02 99	atkritumi, kas nav minēti citur
08 03	atkritumi, kas radušies tipogrāfijas krāsu RPPL
08 03 07	ūdeņainas nogulsnes, kas satur tipogrāfijas krāsu
08 03 08	ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas satur tipogrāfijas krāsu
08 03 12*	tipogrāfijas krāsas atkritumi, kas satur bīstamas vielas
08 03 13	tipogrāfijas krāsas atkritumi, kas nav minēti 08 03 12 pozīcijā
08 03 14*	tipogrāfijas krāsas nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
08 03 15	tipogrāfijas krāsas nogulsnes, kas nav minēti 08 03 14 pozīcijā
08 03 16*	kodināšanas šķīdumu atkritumi
08 03 17*	drukas toneru atkritumi, kas satur bīstamas vielas
08 03 18	drukas toneru atkritumi, kas nav minēti 08 03 17 pozīcijā
08 03 19*	disperģēta eļļa
08 03 99	atkritumi, kas nav minēti citur
08 04	atkritumi, kas radušies adhezīvu un hermētiķu (ieskaitot hidroizolācijas līdzekļus) RPPL
08 04 09*	adhezīvu un hermētiķu atkritumi, kuri satur organiskos šķīdinātājus un citas bīstamas vielas
08 04 10	adhezīvu un hermētiķu atkritumi, kuri nav minēti 08 04 09 pozīcijā
08 04 11*	adhezīvu un hermētiķu nogulsnes, kas satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas
08 04 12	adhezīvu un hermētiķu nogulsnes, kas nav minētas 08 04 11 pozīcijā
08 04 13*	ūdeņainas nogulsnes, kas satur adhezīvus un hermētiķus, kuri satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas
08 04 14	ūdeņainas nogulsnes, kas satur adhezīvus un hermētiķus, kuri nav minēti 08 04 13 pozīcijā
08 04 15*	ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas satur adhezīvus un hermētiķus, kuri satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas
08 04 16	ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas satur adhezīvus un hermētiķus, kuri nav minēti 08 04 15 pozīcijā
08 04 17*	kolofonija eļļa
08 04 99	atkritumi, kas nav minēti citur
08 05	atkritumi, kas nav minēti 08 iedaļā
08 05 01*	izocianātu atkritumi
09	FOTOGRĀFIJAS ATKRITUMI
09 01	fotogrāfijas atkritumi
09 01 01*	attīstītāju un aktivatoru šķīdumi uz ūdens bāzes
09 01 02*	ofseta plašu attīstītāju šķīdumi uz ūdens bāzes
09 01 03*	attīstītāju šķīdumi uz šķīdinātāju bāzes
09 01 04*	fiksāžas šķīdumi
09 01 05*	balinātāju šķīdumi un balinošās fiksāžas šķīdumi
09 01 06*	sudrabu saturoši atkritumi, kas rodas fotogrāfijas atkritumu apstrādē to rašanās vietās
09 01 07	fotofilmas un fotopapīrs, kas satur sudrabu vai sudraba savienojumus
09 01 08	fotofilmas un fotopapīrs, kas nesatur sudrabu vai sudraba savienojumus
09 01 10	vienreiz lietojamas fotokameras bez baterijām
09 01 11*	vienreiz lietojamas fotokameras ar baterijām, norādītas, minētas 16 06 01, 16 06 02 vai 16 06 03 pozīcijā
09 01 12	vienreiz lietojamas fotokameras ar baterijām, kas nav minētas 09 01 11 pozīcijā
09 01 13*	sudraba vietējā reģenerācijā radušies ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas nav minēti 09 01 06 pozīcijā
09 01 99	atkritumi, kas nav minēti citur
10	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES TERMISKOS PROCESOS
10 01	atkritumi, kas radušies spēkstacijās un citās sadedzināšanas iekārtās (izņemot 19 pozīcijā minētos)
10 01 01	smagie pelni, izdedži un sodrēji (izņemot 10 01 04 pozīcijā minētos sodrējus)
10 01 02	akmeņogļu vieglie pelni
10 01 03	kūdras un neapstrādātas koksnes vieglie pelni
10 01 04*	mazuta vieglie pelni un sodrēji
10 01 05	cietie atkritumi, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcijs un kuri radušies dūmgāzu desulfurizācijā
10 01 07	atkritumi nogulšņu veidā, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcijs un kuri radušies dūmgāzu desulfurizācijā
10 01 09*	sērskābe
10 01 13*	par degvielu izmantotu emulģētu ogļūdeņražu vieglie pelni
10 01 14*	līdzsadedzināšanas iekārtās radušies smagie pelni, izdedži un sodrēji, kas satur bīstamas vielas
10 01 15	līdzsadedzināšanas iekārtās radušies smagie pelni, izdedži un sodrēji, kas nav minēti 10 01 14 pozīcijā
10 01 16*	līdzsadedzināšanas iekārtās radušies vieglie pelni, kas satur bīstamas vielas
10 01 17	līdzsadedzināšanas iekārtās radušies vieglie pelni, kas nav minēti 10 01 16 pozīcijā
10 01 18*	gāzu attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 01 19	gāzu attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 01 05, 10 01 07 un 10 01 18 pozīcijā
10 01 20*	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
10 01 21	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 10 01 20 pozīcijā
10 01 22*	ūdeņainas katlu tīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
10 01 23	ūdeņainas katlu tīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 10 01 22 pozīcijā
10 01 24	smiltis no virstošā slāņa
10 01 25	atkritumi, kas radušies ar akmeņoglēm kurināmu spēkstaciju kurināmā uzglabāšanā un sagatavošanā
10 01 26	atkritumi, kas radušies dzesēšanas ūdens attīrīšanā
10 01 99	atkritumi, kas nav minēti citur
10 02	atkritumi, kas radušies dzelzs un tērauda ražošanā
10 02 01	atkritumi, kas radušies izdedžu apstrādē
10 02 02	neapstrādāti izdedži
10 02 07*	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 02 08	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 10 02 07 pozīcijā
10 02 10	plāva
10 02 11*	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus
10 02 12	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 02 11 pozīcijā
10 02 13*	gāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas satur bīstamas vielas
10 02 14	gāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas nav minēti 10 02 13 pozīcijā
10 02 15	citi nosēdumi un nogulsnes uz filtra
10 02 99	atkritumi, kas nav minēti citur
10 03	atkritumi, kas radušies alumīnija termometalurģijā
10 03 02	anodu lūžņi
10 03 04*	izdedži, kas radušies primārajā kausēšanā
10 03 05	alumīnija oksīda atkritumi
10 03 08*	sāļu sārņi, kas radušies sekundārajā kausēšanā
10 03 09*	melnie izdedži, kas radušies sekundārajā kausēšanā
10 03 15*	apdedži, kas ir uzliesmojoši vai kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes bīstamos daudzumos
10 03 16	apdedži, kas nav minēti 10 03 15 pozīcijā
10 03 17*	darvu saturoši anodu ražošanā radušies atkritumi
10 03 18	anodu ražošanā radušies oglekli saturoši atkritumi, kas nav minēti 10 03 17 pozīcijā
10 03 19*	dūmgāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas
10 03 20	dūmgāzu putekļi, kas nav minēti 10 03 19 pozīcijā
10 03 21*	citas makrodaļiņas un putekļi, kas satur bīstamas vielas (ieskaitot putekļus no bumbu dzirnavām)
10 03 22	citas makrodaļiņas un putekļi (ieskaitot putekļus no bumbu dzirnavām), kas nav minēti 10 03 21 pozīcijā
10 03 23*	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 03 24	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 10 03 23 pozīcijā
10 03 25*	gāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas satur bīstamas vielas
10 03 26	gāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas nav minēti 10 03 25 pozīcijā
10 03 27*	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus
10 03 28	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 03 27 pozīcijā
10 03 29*	sāļu sārņu un melno izdedžu apstrādē radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 03 30	sāļu sārņu un melno izdedžu apstrādē radušies atkritumi, kas nav minēti 10 03 29 pozīcijā
10 03 99	atkritumi, kas nav minēti citur
10 04	atkritumi, kas radušies svina termometalurģijā
10 04 01*	izdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā
10 04 02*	izdedži un apdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā
10 04 03*	kalcija arsenāts
10 04 04*	dūmgāzu putekļi
10 04 05*	citas makrodaļiņas un putekļi
10 04 06*	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi
10 04 07*	nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas radušies gāzu attīrīšanā
10 04 09*	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus
10 04 10	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 04 09 pozīcijā
10 04 99	atkritumi, kas nav minēti citur
10 05	atkritumi, kas radušies cinka termometalurģijā
10 05 01	izdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā
10 05 03*	dūmgāzu putekļi
10 05 04	citas makrodaļiņas un putekļi
10 05 05*	cietie atkritumi, kas radušies gāzu attīrīšanā
10 05 06*	nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas radušies gāzu attīrīšanā
10 05 08*	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus
10 05 09	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 05 08 pozīcijā
10 05 10*	izdedži un apdedži, kas ir uzliesmojoši un kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes bīstamos daudzumos
10 05 11	izdedži un apdedži, kas nav minēti 10 05 10 pozīcijā
10 05 99	atkritumi, kas nav minēti citur
10 06	atkritumi, kas radušies vara termometalurģijā
10 06 01	izdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā
10 06 02	izdedži un apdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā
10 06 03*	dūmgāzu putekļi
10 06 04	citas makrodaļiņas un putekļi
10 06 06*	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi
10 06 07*	nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas radušies gāzu attīrīšanā
10 06 09*	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus
10 06 10	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 06 09 pozīcijā
10 06 99	atkritumi, kas nav minēti citur
10 07	atkritumi, kas radušies sudraba, zelta un platīna termometalurģijā
10 07 01	izdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā
10 07 02	izdedži un apdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā
10 07 03	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi
10 07 04	citas makrodaļiņas un putekļi
10 07 05	nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas radušies gāzu attīrīšanā
10 07 07*	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus
10 07 08	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 07 07 pozīcijā
10 07 99	atkritumi, kas nav minēti citur
10 08	atkritumi, kas radušies citu krāsaino metālu termometalurģijā
10 08 04	makrodaļiņas un putekļi
10 08 08*	sāļu sārņi, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā
10 08 09	citi izdedži
10 08 10*	izdedži un apdedži, kas ir uzliesmojoši un kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes bīstamos daudzumos
10 08 11	izdedži un apdedži, kas nav minēti 10 08 10 pozīcijā
10 08 12*	darvu saturoši anodu ražošanā radušies atkritumi
10 08 13	oglekli saturoši anodu ražošanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 08 12 pozīcijā
10 08 14	anodu lūžņi
10 08 15*	dūmgāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas
10 08 16	dūmgāzu putekļi, kas nav minēti 10 08 15 pozīcijā
10 08 17*	dūmgāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas satur bīstamas vielas
10 08 18	dūmgāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas nav minēti 10 08 17 pozīcijā
10 08 19*	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus
10 08 20	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 08 19 pozīcijā
10 08 99	atkritumi, kas nav minēti citur
10 09	atkritumi, kas radušies melno metālu izstrādājumu liešanā
10 09 03	krāsns izdedži
10 09 05*	serdeņi un veidnes, kas nav izmantoti lējumiem un kas satur bīstamas vielas
10 09 06	serdeņi un veidnes, kas nav izmantoti lējumiem un kas minēti 10 09 05 pozīcijā
10 09 07*	serdeņi un veidnes, kas izmantotas lējumiem un kas satur bīstamas vielas
10 09 08	serdeņi un veidnes, kas izmantoti lējumiem un kas nav minēti 10 09 07 pozīcijā
10 09 09*	dūmgāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas
10 09 10	dūmgāzu putekļi, kas nav minēti 10 09 09 pozīcijā
10 09 11*	citas makrodaļiņas, kas satur bīstamas vielas
10 09 12	citas makrodaļiņas, kas nav minētas 10 09 11 pozīcijā
10 09 13*	saistvielu atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 09 14	saistvielu atkritumi, kas nav minēti 10 09 13 pozīcijā
10 09 15*	plaisu indikatoru atkritumi, kuri satur bīstamas vielas
10 09 16	plaisu indikatoru atkritumi, kuri nav minēti 10 09 15 pozīcijā
10 09 99	atkritumi, kas nav minēti citur
10 10	atkritumi, kas radušies krāsaino metālu izstrādājumu liešanā
10 10 03	krāsns izdedži
10 10 05*	serdeņi un veidnes, kas nav izmantoti lējumiem un kas satur bīstamas vielas
10 10 06	serdeņi un veidnes, kas nav izmantoti lējumiem un kas nav minēti 10 10 05 pozīcijā
10 10 07*	serdeņi un veidnes, kas izmantotas lējumiem un kas satur bīstamas vielas
10 10 08	serdeņi un veidnes, kas izmantotas lējumiem un kas nav minēti 10 10 07 pozīcijā
10 10 09*	dūmgāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas
10 10 10	dūmgāzu putekļi, kas nav minēti 10 10 09 pozīcijā
10 10 11*	citas makrodaļiņas, kas satur bīstamas vielas
10 10 12	citas makrodaļiņas, kas nav minētas 10 10 11 pozīcijā
10 10 13*	saistvielu atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 10 14	saistvielu atkritumi, kas nav minēti 10 10 13 pozīcijā
10 10 15*	plaisu indikatoru atkritumi, kuri satur bīstamas vielas
10 10 16	plaisu indikatoru atkritumi, kuri nav minēti 10 10 15 pozīcijā
10 10 99	atkritumi, kas nav minēti citur
10 11	atkritumi, kas radušies stikla un stikla izstrādājumu ražošanā
10 11 03	stikla šķiedras atkritumi
10 11 05	makrodaļiņas un putekļi
10 11 09*	termiski neapstrādātas šihtas atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 11 10	termiski neapstrādātas šihtas atkritumi, kas nav minēti 10 11 09 pozīcijā
10 11 11*	stikla atkritumi sīku daļiņu un stikla pulvera veidā, kas satur smagos metālus (piemēram, no katodstaru lampām)
10 11 12	stikla atkritumi, kas nav minēti 10 11 11 pozīcijā
10 11 13*	stikla pulēšanā un slīpēšanā radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 11 14	stikla pulēšanā un slīpēšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 11 13 pozīcijā
10 11 15*	dūmgāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 11 16	dūmgāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 10 11 15 pozīcijā
10 11 17*	dūmgāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas satur bīstamas vielas
10 11 18	dūmgāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas nav minēti 10 11 17 pozīcijā
10 11 19*	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 11 20	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 10 11 19 pozīcijā
10 11 99	atkritumi, kas nav minēti citur
10 12	atkritumi, kas radušies keramikas preču, ķieģeļu, flīžu un celtniecības materiālu ražošanā
10 12 01	termiski neapstrādātas šihtas atkritumi
10 12 03	makrodaļiņas un putekļi
10 12 05	nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas radušies gāzu attīrīšanā
10 12 06	nederīgās veidnes
10 12 08	keramikas preču, ķieģeļu, flīžu un celtniecības materiālu atkritumi (pēc termiskās apstrādes)
10 12 09*	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 12 10	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 10 12 09 pozīcijā
10 12 11*	glazūru atkritumi, kas satur smagos metālus
10 12 12	glazūru atkritumi, kas nav minēti 10 12 11 pozīcijā
10 12 13	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes
10 12 99	atkritumi, kas nav minēti citur
10 13	atkritumi, kas radušies cementa, kaļķu, ģipša un to izstrādājumu ražošanā
10 13 01	termiski neapstrādātas šihtas atkritumi
10 13 04	atkritumi, kas radušies kaļķa kalcinēšanā un dzēšanā
10 13 06	makrodaļiņas un putekļi (izņemot 10 13 12 un 10 13 13)
10 13 07	nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas radušies gāzu attīrīšanā
10 13 09*	azbestcementa izstrādājumu ražošanā radušies atkritumi, kas satur azbestu
10 13 10	citi azbestcementa izstrādājumu ražošanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 13 09 pozīcijā
10 13 11	uz cementa bāzes ražotu kompozītmateriālu atkritumi, kuri nav minēti 10 13 09 un 10 13 10 pozīcijā
10 13 12*	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 13 13	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 10 13 12 pozīcijā
10 13 14	betona atkritumi un betona nogulsnes
10 13 99	atkritumi, kas nav minēti citur
10 14	atkritumi no krematorijām
10 14 01*	gāzu attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur dzīvsudrabu
11	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES METĀLU UN CITU MATERIĀLU VIRSMAS ĶĪMISKAJĀ APSTRĀDĒ UN PĀRKLĀŠANĀ; KRĀSAINO METĀLU HIDROMETALURĢIJAS ATKRITUMI
11 01	atkritumi, kas radušies metālu un citu materiālu virsmas ķīmiskajā apstrādē un pārklāšanā (piemēram, galvanizācijas procesi, cinkošana, kodināšana, gravēšana ar kodināšanu, fosfatēšana, sārmainā attaukošana, anodēšana)
11 01 05*	skābes kodināšanai
11 01 06*	skābes, kas nav minētas citur
11 01 07*	sārmi kodināšanai
11 01 08*	nogulsnes, kas radušās fosfatēšanā
11 01 09*	nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas satur bīstamas vielas
11 01 10	nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas nav minēti 11 01 09 pozīcijā
11 01 11*	ūdeni saturoši skalošanas šķidrumi, kuri satur bīstamas vielas
11 01 12	ūdeni saturoši skalošanas šķidrumi, kas nav minēti 11 01 11 pozīcijā
11 01 13*	attaukošanas atkritumi, kas satur bīstamas vielas
11 01 14	attaukošanas atkritumi, kas nav minēti 11 01 13 pozīcijā
11 01 15*	jonu apmaiņas membrānu sistēmu eluāts un nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
11 01 16*	piesātināti vai izlietoti jonu apmaiņas sveķi
11 01 98*	citi atkritumi, kas satur bīstamas vielas
11 01 99	atkritumi, kas nav minēti citur
11 02	atkritumi, kas radušies krāsaino metālu hidrometalurģijā
11 02 02*	nogulsnes, kas radušās cinka hidrometalurģijā (tostarp jarozīts un getīts)
11 02 03	atkritumi, kas radušies ūdens elektrolīzes procesam paredzētu anodu ražošanā
11 02 05*	vara hidrometalurģijas procesos radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas
11 02 06	vara hidrometalurģijas procesos radušies atkritumi, kas nav minēti 11 02 05 pozīcijā
11 02 07*	citi atkritumi, kas satur bīstamas vielas
11 02 99	atkritumi, kas nav minēti citur
11 03	nogulsnes un cietie atkritumi, kas radušies atlaidināšanas procesos
11 03 01*	atkritumi, kas satur cianīdus
11 03 02*	citi atkritumi
11 05	atkritumi, kas radušies karstajā galvanizācijā
11 05 01	cietais cinks
11 05 02	cinka pelni
11 05 03*	gāzu apstrādē radušies cietie atkritumi
11 05 04*	izlietoti kušņi
11 05 99	atkritumi, kas nav minēti citur
12	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES METĀLU UN PLASTMASU VEIDOŠANĀ, VIRSMAS FIZIKĀLĀ UN MEHĀNISKĀ APSTRĀDĒ
12 01	atkritumi, kas radušies metālu un plastmasu veidošanā, virsmas fizikālā un mehāniskā apstrādē
12 01 01	melno metālu slīpēšanā un virpošanā radušās skaidas
12 01 02	melno metālu putekļi un daļiņas
12 01 03	krāsaino metālu slīpēšanā un virpošanā radušās skaidas
12 01 04	krāsaino metālu putekļi un daļiņas
12 01 05	plastmasu slīpēšanā un virpošanā radušās skaidas
12 01 06*	tādas apstrādes eļļas uz minerālu bāzes, kuras satur halogēnus (izņemot emulsijas un šķīdumus)
12 01 07*	tādas apstrādes eļļas uz minerālu bāzes, kuras nesatur halogēnus (izņemot emulsijas un šķīdumus)
12 01 08*	apstrādes emulsijas un šķīdumi, kas satur halogēnus
12 01 09*	apstrādes emulsijas un šķīdumi, kas nesatur halogēnus
12 01 10*	sintētiskās apstrādes eļļas
12 01 12*	izlietoti vaski un tauki
12 01 13	atkritumi, kas radušies metināšanā
12 01 14*	apstrādes nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
12 01 15	apstrādes nogulsnes, kas nav minētas 12 01 14 pozīcijā
12 01 16*	appūšanas materiālu atkritumi, kas satur bīstamas vielas
12 01 17	appūšanas materiālu atkritumi, kas nav minēti 12 01 16 pozīcijā
12 01 18*	metālu nogulsnes (slīpēšanā, trīšanā un lepēšanā radušies nosēdumi), kas satur naftu
12 01 19*	viegli biodegradējama mašīneļļa
12 01 20*	izlietoti slīpēšanas piederumi un slīpēšanas materiāli, kas satur bīstamas vielas
12 01 21	izlietoti slīpēšanas piederumi un slīpēšanas materiāli, kas nav minēti 12 01 20 pozīcijā
12 01 99	atkritumi, kas nav minēti citur
12 03	atkritumi, kas radušies tvaika un ūdens attaukošanas procesos (izņemot 11 pozīcijā minētos)
12 03 01*	ūdeni saturoši šķidrumi mazgāšanai
12 03 02*	atkritumi, kas radušies attaukošanā ar ūdens tvaiku
13	ATKRITUMEĻĻAS UN ŠĶIDRĀ KURINĀMĀ ATKRITUMI (IZŅEMOT PĀRTIKAS EĻĻAS UN 05., 12. UN 19. NODAĻĀ MINĒTĀS EĻĻAS)
13 01	hidraulisko eļļu atkritumi
13 01 01*	PCB saturošas hidrauliskās eļļas (19)
13 01 04*	hlorētas emulsijas
13 01 05*	nehlorētas emulsijas
13 01 09*	hlorētas hidrauliskās eļļas uz minerālu bāzes
13 01 10*	nehlorētas hidrauliskās eļļas uz minerālu bāzes
13 01 11*	sintētiskās hidrauliskās eļļas
13 01 12*	viegli biodegradējamas hidrauliskās eļļas
13 01 13*	citas hidrauliskās eļļas
13 02	motoreļļu, transmisijas eļļu un smēreļļu atkritumi
13 02 04*	hlorētas motoreļļas, transmisijas eļļas un smēreļļas uz minerālu bāzes
13 02 05*	nehlorētas motoreļļas, transmisijas eļļas un smēreļļas uz minerālu bāzes
13 02 06*	sintētiskās motoreļļas, transmisijas eļļas un smēreļļas
13 02 07*	viegli biodegradējamas motoreļļas, transmisijas eļļas un smēreļļas
13 02 08*	citas motoreļļas, transmisijas eļļas un smēreļļas
13 03	izolācijas un siltumnesēju eļļu atkritumi
13 03 01*	izolācijas vai siltumnesējas eļļas, kas satur PCB
13 03 06*	hlorētas izolācijas un siltumnesējas eļļas uz minerālu bāzes, kas nav minētas 13 03 01 pozīcijā
13 03 07*	nehlorētas izolācijas eļļas un siltumnesējas eļļas uz minerālu bāzes
13 03 08*	sintētiskas izolācijas eļļas un siltumnesējas eļļas
13 03 09*	viegli biodegradējamas izolācijas eļļas un siltumnesējas eļļas
13 03 10*	citas izolācijas eļļas un siltumnesējas eļļas
13 04	kuģu tilpņu eļļas
13 04 01*	iekšzemes navigācijas kuģu tilpņu eļļas
13 04 02*	kuģu tilpņu eļļas no ostas molu kanalizācijas
13 04 03*	citas navigācijas kuģu tilpņu eļļas
13 05	eļļas/ūdens separatora saturs
13 05 01*	cietie atkritumi no smilšu uztvērējiem un eļļas/ūdens separatoriem
13 05 02*	nogulsnes no eļļas/ūdens separatoriem
13 05 03*	kolektoru nogulsnes
13 05 06*	naftas produkti no eļļas/ūdens separatoriem
13 05 07*	naftas produktus saturošs ūdens no eļļas/ūdens separatoriem
13 05 08*	atkritumu maisījumi no smilšu uztvērējiem un eļļas/ūdens separatoriem
13 07	šķidrā kurināmā atkritumi
13 07 01*	mazuts un dīzeļdegviela
13 07 02*	benzīns
13 07 03*	cits kurināmais (ieskaitot maisījumus)
13 08	naftas produktu atkritumi, kas nav minēti citur
13 08 01*	atsāļotāju nogulsnes un emulsijas
13 08 02*	citas emulsijas
13 08 99*	atkritumi, kas nav minēti citur
14	ORGANISKO ŠĶĪDINĀTĀJU, DZESĒTĀJU UN PROPELENTU ATKRITUMI (IZŅEMOT 07 UN 08 POZĪCIJĀ MINĒTOS)
14 06	organisko šķīdinātāju, dzesētāju, putu/aerosolu propelentu atkritumi
14 06 01*	hlorfluorogļūdeņraži, HCFC, HFC
14 06 02*	citi halogenēti šķīdinātāji un šķīdinātāju maisījumi
14 06 03*	citi šķīdinātāji un šķīdinātāju maisījumi
14 06 04*	nogulsnes vai cietie atkritumi, kas satur halogenētus šķīdinātājus
14 06 05*	nogulsnes vai cietie atkritumi, kas satur citus šķīdinātājus
15	IEPAKOJUMA ATKRITUMI; ABSORBENTI, LUPATAS, FILTRĒŠANAS LĪDZEKĻI UN AIZSARGTĒRPS, KAS NAV MINĒTI CITUR
15 01	iepakojums (ieskaitot atsevišķi savāktus iepakojuma sadzīves atkritumus)
15 01 01	iepakojums no papīra un kartona
15 01 02	iepakojums no plastmasas
15 01 03	iepakojums no koka
15 01 04	iepakojums no metāla
15 01 05	iepakojums no kompozītmateriāliem
15 01 06	jaukts iepakojums
15 01 07	iepakojums no stikla
15 01 09	iepakojums no tekstilmateriāliem
15 01 10*	iepakojums, kas satur bīstamu vielu atlikumus vai kas piesārņots ar tām
15 01 11*	iepakojums no metāla, kas satur bīstamu cietu porainu matricu (piem., azbestu), ieskaitot tukšus aerosola balonus
15 02	absorbenti, filtrēšanas līdzekļi, lupatas un aizsargtērps
15 02 02*	absorbenti, filtrēšanas līdzekļi (ieskaitot eļļas filtrus, kas nav minēti citur), lupatas, aizsargtērps, kas piesārņoti ar bīstamām vielām
15 02 03	absorbenti, filtrēšanas līdzekļi, lupatas un aizsargtērps, kas nav minēti 15 02 02 pozīcijā
16	ATKRITUMI, KAS NAV MINĒTI CITUR
16 01	dažādi nolietoti transportlīdzekļi (ieskaitot visurgājējus) un atkritumi, kas radušies nolietotu transportlīdzekļu demontāžā un transportlīdzekļu apkopē (izņemot 13, 14, 16 06 un 16 08 pozīcijā minētos)
16 01 03	nolietotas riepas
16 01 04*	nolietoti transportlīdzekļi
16 01 06	nolietoti transportlīdzekļi, kas nesatur šķidrumus un citas bīstamās sastāvdaļas
16 01 07*	eļļas filtri
16 01 08*	dzīvsudrabu saturošas sastāvdaļas
16 01 09*	PCB saturošas sastāvdaļas
16 01 10*	eksplozīvas sastāvdaļas (piemēram, gaisa spilveni)
16 01 11*	bremžu kluči, kas satur azbestu
16 01 12	bremžu kluči, kas nav minēti 16 01 11 pozīcijā
16 01 13*	bremžu šķidrumi
16 01 14*	antifrīza šķidrumi, kas satur bīstamas vielas
16 01 15	antifrīza šķidrumi, kas nav minēti 16 01 14 pozīcijā
16 01 16	tvertnes sašķidrinātai gāzei
16 01 17	melnais metāls
16 01 18	krāsainais metāls
16 01 19	plastmasa
16 01 20	stikls
16 01 21*	bīstamas sastāvdaļas, kas nav minētas 16 01 07 līdz 16 01 11, 16 01 13 un 16 01 14 pozīcijā
16 01 22	sastāvdaļas, kas nav minētas citur
16 01 99	atkritumi, kas nav minēti citur
16 02	elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi
16 02 09*	PCB saturoši transformatori un kondensatori
16 02 10*	nederīgas iekārtas, kas satur vai ir piesārņotas ar PCB un kas nav minētas 16 02 09 pozīcijā
16 02 11*	nederīgas hlorfluorogļūdeņražus, HCFC, HFC saturošas iekārtas
16 02 12*	nederīgas azbestu nesaistītā veidā saturošas iekārtas
16 02 13*	nolietotas bīstamas sastāvdaļas saturošas iekārtas (20), kas nav minētas 16 02 09 līdz 16 02 12 pozīcijā
16 02 14	nolietotas iekārtas, kas nav minētas 16 02 09 līdz 16 02 13 pozīcijā
16 02 15*	no nolietotām iekārtām noņemtas bīstamas sastāvdaļas
16 02 16	no nolietotām iekārtām noņemtas sastāvdaļas, kas nav minētas 16 02 15 pozīcijā
16 03	specifikācijām neatbilstīgas partijas un nelietoti izstrādājumi
16 03 03*	neorganiski atkritumi, kas satur bīstamas vielas
16 03 04	neorganiski atkritumi, kas nav minēti 16 03 03 pozīcijā
16 03 05*	organiski atkritumi, kas satur bīstamas vielas
16 03 06	organiski atkritumi, kas nav minēti 16 03 05 pozīcijā
16 04	sprāgstvielu atkritumi
16 04 01*	munīcijas atkritumi
16 04 02*	pirotehnikas atkritumi
16 04 03*	citi sprāgstvielu atkritumi
16 05	gāzes spiediena tvertnēs un nederīgas ķīmiskās vielas
16 05 04*	gāzes spiediena tvertnēs (ieskaitot halonus), kas satur bīstamas vielas
16 05 05	tādas gāzes spiediena tvertnēs, kas nav minētas 16 05 04 pozīcijā
16 05 06*	laboratorijā izmantojamas ķīmiskās vielas, kas sastāv no bīstamajām vielām vai kas satur tās, ieskaitot laboratorijā izmantojamu ķīmisku vielu maisījumus
16 05 07*	nederīgas neorganiskās ķīmijas produkti, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur
16 05 08*	nederīgas organiskās ķīmiskās vielas, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur
16 05 09	nederīgas ķīmiskās vielas, kas nav minētas 16 05 06, 16 05 07 vai 16 05 08 pozīcijā
16 06	baterijas un akumulatori
16 06 01*	svina akumulatori
16 06 02*	Ni-Cd baterijas
16 06 03*	baterijas, kas satur dzīvsudrabu
16 06 04	sārmu baterijas (izņemot 16 06 03 pozīcijā minētās)
16 06 05	citas baterijas un akumulatori
16 06 06*	atsevišķi no baterijām un akumulatoriem savākts elektrolīts
16 07	transportēšanas cisternu, glabāšanas tvertņu un mucu tīrīšanas atkritumi (izņemot 05 un 13 pozīcijā minētos)
16 07 08*	atkritumi, kas satur naftas produktus
16 07 09*	atkritumi, kas satur citas bīstamas vielas
16 07 99	atkritumi, kas nav minēti citur
16 08	izlietoti katalizatori
16 08 01	izlietotie katalizatori, kas satur zeltu, sudrabu, rēniju, rodiju, palādiju, irīdiju vai platīnu (izņemot 16 08 07 pozīcijā minētos)
16 08 02*	izlietotie katalizatori, kas satur bīstamus pārejas metālus (21) vai bīstamus pārejas metālu savienojumus
16 08 03	citur neminēti izlietotie katalizatori, kas satur pārejas metālus vai pārejas metālu savienojumus
16 08 04	izlietoti šķidrie katalītiskā krekinga katalizatori (izņemot 16 08 07 pozīcijā minētos)
16 08 05*	izlietoti katalizatori, kas satur fosforskābi
16 08 06*	izlietoti šķidrumi, kas izmantoti par katalizatoriem
16 08 07*	izlietoti katalizatori, kas piesārņoti ar bīstamām vielām
16 09	oksidējošas vielas
16 09 01*	permanganāti, piemēram, kālija permanganāts
16 09 02*	hromāti, piemēram, kālija hromāts, kālija dihromāts vai nātrija dihromāts
16 09 03*	peroksīdi, piemēram, ūdeņraža peroksīds
16 09 04*	oksidējošas vielas, kas nav minētas citur
16 10	ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kurus paredzēts apstrādāt ārpus uzņēmuma
16 10 01*	ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
16 10 02	ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas nav minēti 16 10 01 pozīcijā
16 10 03*	ūdeni saturoši koncentrāti, kas satur bīstamas vielas
16 10 04	ūdeni saturoši koncentrāti, kas nav minēti 16 10 03 pozīcijā
16 11	oderējuma un ugunsizturīgo materiālu atkritumi
16 11 01*	metalurģiskajos procesos radies oderējums un ugunsizturīgie materiāli uz oglekļa bāzes, kas satur bīstamas vielas
16 11 02	metalurģiskajos procesos radies oderējums un ugunsizturīgie materiāli uz oglekļa bāzes, kas nav minēti 16 11 01 pozīcijā
16 11 03*	cits metalurģiskajos procesos radies oderējums un ugunsizturīgie materiāli, kas satur bīstamas vielas
16 11 04	cits metalurģiskajos procesos radies oderējums un ugunsizturīgie materiāli, kas nav minēti 16 11 03 pozīcijā
16 11 05*	metalurģiskajos procesos radies oderējums un ugunsizturīgie materiāli, kas satur bīstamas vielas
16 11 06	metalurģiskajos procesos radies oderējums un ugunsizturīgie materiāli, kas nav minēti 16 11 05 pozīcijā
17	BŪVNIECĪBĀ UN ĒKU NOJAUKŠANĀ RADUŠIES ATKRITUMI (IESKAITOT NO PIESĀRŅOTĀM VIETĀM IZŅEMTU AUGSNI)
17 01	betons, ķieģeļi, flīzes un keramika
17 01 01	betons
17 01 02	ķieģeļi
17 01 03	flīzes un keramika
17 01 06*	betona, ķieģeļu, flīžu un keramikas atsevišķas daļas un to maisījumi, kas satur bīstamas vielas
17 01 07	betona, ķieģeļu, flīžu un keramikas maisījumi, kas nav minēti 17 01 06 pozīcijā
17 02	koks, stikls un plastmasa
17 02 01	koks
17 02 02	stikls
17 02 03	plastmasa
17 02 04*	stikls, plastmasa vai koks, kas satur bīstamas vielas vai kas ar tām piesārņoti
17 03	bitumena maisījumi, akmeņogļu darva un darvu saturoši produkti
17 03 01*	bitumena maisījumi, kas satur akmeņogļu darvu
17 03 02	bitumena maisījumi, kas nav minēti 17 03 01 pozīcijā
17 03 03*	akmeņogļu darva un darvu saturoši produkti
17 04	metāli (tostarp to sakausējumi)
17 04 01	varš, bronza, misiņš
17 04 02	alumīnijs
17 04 03	svins
17 04 04	cinks
17 04 05	dzelzs un tērauds
17 04 06	alva
17 04 07	jaukti metāli
17 04 09*	metāla atkritumi, kas piesārņoti ar bīstamām vielām
17 04 10*	kabeļi, kas satur naftas produktus, akmeņogļu darvu un citas bīstamas vielas
17 04 11	kabeļi, kas nav minēti 17 04 10 pozīcijā
17 05	augsne (tostarp no piesārņotajām vietām izņemta augsne), akmeņi un bagarēšanas grunts
17 05 03*	augsne un akmeņi, kas satur bīstamas vielas
17 05 04	augsne un akmeņi, kas nav minēti 17 05 03 pozīcijā
17 05 05*	bagarēšanas grunts, kas satur bīstamas vielas
17 05 06	bagarēšanas grunts, kas nav minēta 17 05 05 pozīcijā
17 05 07*	sliežu balasts, kas satur bīstamas vielas
17 05 08	sliežu balasts, kas nav minēts 17 05 07 pozīcijā
17 06	izolācijas materiāli un azbestu saturoši celtniecības materiāli
17 06 01*	izolācijas materiāli, kas satur azbestu
17 06 03*	citi izolācijas materiāli, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur
17 06 04	izolācijas materiāli, kas nav minēti 17 06 01 un 17 06 03 pozīcijā
17 06 05*	celtniecības materiāli, kas satur azbestu
17 08	celtniecības materiāli uz ģipša bāzes
17 08 01*	tādi celtniecības materiāli uz ģipša bāzes, kuri piesārņoti ar bīstamām vielām
17 08 02	tādi celtniecības materiāli uz ģipša bāzes, kuri nav minēti 17 08 01 pozīcijā
17 09	citi būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi
17 09 01*	būvdarbu un ēku nojaukšanā radušies atkritumi, kas satur dzīvsudrabu
17 09 02*	būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi, kas satur PCB (piemēram, hermētiķi, kas satur PCB, sveķus saturoši grīdas segumi, kas satur PCB, sintētiski materiāli, kas satur PCB, kondensatori, kas satur PCB)
17 09 03*	citi būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi (ieskaitot jauktus atkritumus), kas satur bīstamas vielas
17 09 04	būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies jauktie atkritumi, kas nav minēti 17 09 01, 17 09 02 un 17 09 03 pozīcijā
18	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES CILVĒKU UN DZĪVNIEKU VESELĪBAS APRŪPĒ UN/VAI AR TO SAISTĪTAJĀ ZINĀTNISKAJĀ IZPĒTĒ (IZŅEMOT VIRTUVES UN SABIEDRISKĀS ĒDINĀŠANAS ATKRITUMUS, KURU RAŠANĀS NAV TIEŠI SAISTĪTA AR VESELĪBAS APRŪPI)
18 01	dzemdniecības atkritumi, diagnostikā, cilvēku slimību ārstēšanā vai profilaksē radušies atkritumi
18 01 01	smaili un asi priekšmeti (izņemot 18 01 03 pozīcijā minētos)
18 01 02	ķermeņa daļas un orgāni, ieskaitot asins maisiņus un asins pagatavojumu rezerves (izņemot 18 01 03 pozīcijā minētos)
18 01 03*	atkritumi, kuru savākšanai un apglabāšanai noteiktas īpašas prasības, lai izvairītos no infekciju izplatīšanās
18 01 04	atkritumi, kuru savākšanai un apglabāšanai nav noteiktas īpašas prasības, lai izvairītos no infekciju izplatīšanās (piemēram, pārsienamais materiāls, ģipša pārsēji, saites, vienreizlietojamais apģērbs, autiņi)
18 01 06*	ķīmiskas vielas, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur
18 01 07	ķīmiskas vielas, kas nav minētas 18 01 06 pozīcijā
18 01 08*	citotoksiskas un citostatiskas zāles
18 01 09	zāles, kas nav minētas 18 01 08 pozīcijā
18 01 10*	amalgamas atkritumi, kas radušies zobārstniecībā
18 02	atkritumi, kas radušies zinātniskajā izpētē, diagnostikā, dzīvnieku slimību ārstēšanā vai profilaksē
18 02 01	adatas (izņemot 18 02 02 pozīcijā minētās)
18 02 02*	atkritumi, kuru savākšanai un apglabāšanai noteiktas īpašas prasības, lai izvairītos no infekciju izplatīšanās
18 02 03	atkritumi, kuru savākšanai un apglabāšanai nav noteiktas īpašas prasības, lai izvairītos no infekciju izplatīšanās
18 02 05*	ķīmiskas vielas, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur
18 02 06	ķīmiskās vielas, kas nav minētas 18 02 05 pozīcijā
18 02 07*	citotoksiskas un citostatiskas zāles
18 02 08	zāles, kas nav minētas 18 02 07 pozīcijā
19	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS IEKĀRTĀS, NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS, DZERAMĀ ŪDENS UN TEHNISKĀM VAJADZĪBĀM LIETOJAMĀ ŪDENS SAGATAVOŠANAS IEKĀRTĀS
19 01	atkritumi, kas radušies atkritumu sadedzināšanā vai pirolīzē
19 01 02	melno metālu materiāli, kas atdalīti no smagajiem pelniem
19 01 05*	gāzu attīrīšanā radušās nogulsnes uz filtra
19 01 06*	gāzu attīrīšanā radušies ūdeni saturoši šķidrie atkritumi un citi ūdeni saturoši šķidrie atkritumi
19 01 07*	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi
19 01 10*	dūmgāzu attīrīšanai izlietota aktīvā ogle
19 01 11*	smagie pelni un izdedži, kas satur bīstamas vielas
19 01 12	smagie pelni un izdedži, kas nav minēti 19 01 11 pozīcijā
19 01 13*	vieglie pelni, kas satur bīstamas vielas
19 01 14	vieglie pelni, kas nav minēti 19 01 13 pozīcijā
19 01 15*	sodrēji, kas satur bīstamas vielas
19 01 16	sodrēji, kas nav minēti 19 01 15 pozīcijā
19 01 17*	pirolīzē radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas
19 01 18	pirolīzē radušies atkritumi, kas nav minēti 19 01 17 pozīcijā
19 01 19	smiltis no virstošā slāņa
19 01 99	atkritumi, kas nav minēti citur
19 02	atkritumi, kas radušies atkritumu fizikāli ķīmiskajā apstrādē (ieskaitot hroma atdalīšanu, cianīdu atdalīšanu, neitralizāciju)
19 02 03	iepriekšēji sajaukti atkritumi, kas sastāv tikai no tādiem atkritumiem, kas nav bīstami
19 02 04*	iepriekšēji sajaukti atkritumi, kuru sastāvā ir vismaz viena bīstama viela
19 02 05*	nogulsnes no fizikāli ķīmiskās apstrādes, kas satur bīstamas vielas
19 02 06	nogulsnes no fizikāli ķīmiskās apstrādes, kas nav minētas 19 02 05 pozīcijā
19 02 07*	naftas produkti un koncentrāti, kas radušies atdalīšanā
19 02 08*	uzliesmojoši šķidrie atkritumi, kuri satur bīstamas vielas
19 02 09*	uzliesmojoši cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
19 02 10	uzliesmojoši atkritumi, kas nav minēti 19 02 08 un 19 02 09 pozīcijā
19 02 11*	citi atkritumi, kas satur bīstamas vielas
19 02 99	atkritumi, kas nav minēti citur
19 03	stabilizēti/cietinātie atkritumi (22)
19 03 04*	daļēji stabilizēti (23), atkritumi, kas klasificēti kā bīstami
19 03 05	stabilizēti atkritumi, kas nav minēti 19 03 04 pozīcijā
19 03 06*	cietinātie atkritumi, kas klasificēti kā bīstami
19 03 07	cietinātie atkritumi, kas nav minēti 19 03 06 pozīcijā
19 04	pārstikloti atkritumi un atkritumi, kas radušies pārstiklošanā
19 04 01	pārstikloti atkritumi
19 04 02*	vieglie pelni un citi atkritumi, kas radušies dūmgāzu attīrīšanā
19 04 03*	nepārstiklota cietā fāze
19 04 04	ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas radušies pārstiklotu atkritumu dzesēšanā
19 05	atkritumi, kas radušies cieto atkritumu aerobā apstrādē
19 05 01	sadzīves atkritumu un tiem līdzīgu atkritumu nekompostētā frakcija
19 05 02	dzīvnieku un augu izcelsmes atkritumu nekompostēta frakcija
19 05 03	specifikācijām neatbilstīgs komposts
19 05 99	atkritumi, kas nav minēti citur
19 06	atkritumi, kas radušies atkritumu anaerobā apstrādē
19 06 03	šķidrums, kas radies sadzīves atkritumu anaerobā apstrādē
19 06 04	hidrolizāts, kas radies sadzīves atkritumu anaerobā apstrādē
19 06 05	šķidrums, kas radies dzīvnieku un augu izcelsmes atkritumu anaerobā apstrādē
19 06 06	hidrolizāts, kas radies dzīvnieku un augu izcelsmes atkritumu anaerobā apstrādē
19 06 99	atkritumi, kas nav minēti citur
19 07	atkritumu poligona notekūdeņi
19 07 02*	atkritumu poligona notekūdeņi, kas satur bīstamas vielas
19 07 03	atkritumu poligona notekūdeņi, kas nav minēti 19 07 02 pozīcijā
19 08	atkritumi no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas nav minēti citur
19 08 01	atkritumi, kas radušies sijāšanā
19 08 02	atkritumi no smilšu uztvērējiem
19 08 05	nogulsnes, kas radušās pilsētas notekūdeņu attīrīšanā
19 08 06*	piesātināti vai izlietoti jonu apmaiņas sveķi
19 08 07*	šķīdumi un nogulsnes, kas radušās jonu apmaiņas sveķu reģenerācijā
19 08 08*	membrānu sistēmu atkritumi, kas satur smagos metālus
19 08 09	eļļas/ūdens atdalīšanā radušies tauku un eļļas maisījumi, kas satur tikai pārtikas eļļas un taukus
19 08 10*	eļļas/ūdens atdalīšanā radušies tauku un eļļas maisījumi, kas nav minēti 19 08 09 pozīcijā
19 08 11*	rūpniecisko notekūdeņu bioloģiskā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
19 08 12	rūpniecisko notekūdeņu bioloģiskā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 19 08 11 pozīcijā
19 08 13*	rūpniecisko notekūdeņu cita veida attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
19 08 14	rūpniecisko notekūdeņu cita veida attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 19 08 13 pozīcijā
19 08 99	atkritumi, kas nav minēti citur
19 09	atkritumi, kas radušies dzeramā ūdens vai tehniskām vajadzībām lietojamā ūdens sagatavošanā
19 09 01	cietie atkritumi, kas radušies pirmējā filtrācijā un sijāšanā
19 09 02	nogulsnes, kas radušās ūdens dzidrināšanā
19 09 03	nogulsnes, kas radušās ogļskābās gāzes atdalīšanā
19 09 04	izlietota aktīvā ogle
19 09 05	piesātināti vai izlietoti jonu apmaiņas sveķi
19 09 06	šķīdumi un nogulsnes, kas radušās jonu apmaiņas sveķu reģenerācijā
19 09 99	atkritumi, kas nav minēti citur
19 10	atkritumi, kas radušies metālus saturošu atkritumu sasmalcināšanā
19 10 01	dzelzs un tērauda lūžņi
19 10 02	krāsaino metālu lūžņi
19 10 03*	vieglā putekļainā frakcija un putekļi, kas satur bīstamas vielas
19 10 04	vieglā putekļainā frakcija un putekļi, kas nav minēti 19 10 03 pozīcijā
19 10 05*	citas frakcijas, kas satur bīstamas vielas
19 10 06	citas frakcijas, kas nav minētas 19 10 05 pozīcijā
19 11	atkritumi, kas radušies naftas produktu reģenerācijā
19 11 01*	izlietoti filtrmāli
19 11 02*	skābais gudrons
19 11 03*	ūdeni saturoši šķidrie atkritumi
19 11 04*	atkritumi, kas radušies kurināmā bāziskā attīrīšanā
19 11 05*	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
19 11 06	notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 19 11 05 pozīcijā
19 11 07*	dūmgāzu attīrīšanā radušies atkritumi
19 11 99	atkritumi, kas nav minēti citur
19 12	atkritumi, kas radušies atkritumu mehāniskā apstrādē (piemēram, šķirošana, smalcināšana, presēšana, granulēšana) un kas nav minēti citur
19 12 01	papīrs un kartons
19 12 02	melnais metāls
19 12 03	krāsainais metāls
19 12 04	plastmasa un gumija
19 12 05	stikls
19 12 06*	koksne, kas satur bīstamas vielas
19 12 07	koksne, kas nav minēta 19 12 06 pozīcijā
19 12 08	tekstilmateriāli
19 12 09	minerāli (piemēram, smiltis, akmeņi)
19 12 10	uzliesmojoši atkritumi (atkritumi, ko izmanto kā kurināmo)
19 12 11*	citi atkritumi (ieskaitot materiālu maisījumus), kas radušies tādu atkritumu mehāniskā apstrādē, kuri satur bīstamas vielas
19 12 12	citi atkritumi (ieskaitot materiālu maisījumus), kas radušies tādu atkritumu mehāniskā apstrādē, kuri nav minēti 19 12 11 pozīcijā
19 13	augsnes un gruntsūdeņu attīrīšanā radušies atkritumi
19 13 01*	augsnes attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
19 13 02	augsnes attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 19 13 01 pozīcijā
19 13 03*	augsnes attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
19 13 04	augsnes attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minēti 19 13 03 pozīcijā
19 13 05*	gruntsūdeņu attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
19 13 06	gruntsūdeņu attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 19 13 05 pozīcijā
19 13 07*	gruntsūdeņu attīrīšanā radušies ūdeni saturoši šķidrie atkritumi un ūdeni saturoši koncentrāti, kas satur bīstamas vielas
19 13 08	gruntsūdeņu attīrīšanā radušies ūdeni saturoši šķidrie atkritumi un ūdeni saturoši koncentrāti, kas nav minēti 19 13 07 pozīcijā
20	SADZĪVES ATKRITUMI (MĀJTURĪBAS ATKRITUMI UN TIEM LĪDZĪGI LIETOŠANAS, RŪPNIECISKIE UN IESTĀŽU ATKRITUMI) UN ATSEVIŠĶI SAVĀKTAS ATKRITUMU DAĻAS
20 01	atsevišķi savāktas atkritumu daļas (izņemot 15 01 pozīcijā minētās)
20 01 01	papīrs un kartons
20 01 02	stikls
20 01 08	bioloģiski noārdāmie virtuves un ēdināšanas uzņēmumu atkritumi
20 01 10	apģērbs
20 01 11	tekstilmateriāli
20 01 13*	šķīdinātāji
20 01 14*	skābes
20 01 15*	sārmi
20 01 17*	fotoķimikālijas
20 01 19*	pesticīdi
20 01 21*	luminiscences spuldzes un citi atkritumi, kas satur dzīvsudrabu
20 01 23*	nolietotas iekārtas, kas satur hlorfluorogļūdeņražus
20 01 25	pārtikas eļļas un tauki
20 01 26*	eļļas un tauki, kas nav minēti 20 01 25 pozīcijā
20 01 27*	krāsas, tipogrāfijas krāsas, adhezīvi un sveķi, kas satur bīstamās vielas
20 01 28	krāsas, tipogrāfijas krāsas, adhezīvi un sveķi, kas nav minēti 20 01 27 pozīcijā
20 01 29*	mazgāšanas līdzekļi, kas satur bīstamas vielas
20 01 30	mazgāšanas līdzekļi, kas nav minēti 20 01 29 pozīcijā
20 01 31*	citotoksiskas un ciostatiskas zāles
20 01 32	zāles, kas nav minētas 20 01 31 pozīcijā
20 01 33*	baterijas un akumulatori, kas norādīti 16 06 01, 16 06 02 vai 16 06 03 pozīcijā, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kas satur šādas baterijas
20 01 34	baterijas un akumulatori, kas nav minēti 20 01 33 pozīcijā
20 01 35*	20 01 21 un 20 01 23 pozīcijā neminētas nolietotas elektriskās un elektroniskās ierīces, kas satur bīstamas detaļas (24)
20 01 36	nolietotas elektriskās un elektroniskās ierīces, kas nav minētas 20 01 21, 20 01 23 un 21 01 35 pozīcijā
20 01 37*	koksne, kas satur bīstamas vielas
20 01 38	koksne, kas nav minēta 20 01 37 pozīcijā
20 01 39	plastmasas
20 01 40	metāli
20 01 41	atkritumi, kas radušies skursteņu tīrīšanā
20 01 99	atkritumu daļas, kas nav minētas citur
20 02	dārzu un parku atkritumi (tostarp kapsētu atkritumi)
20 02 01	bioloģiski noārdāmie atkritumi
20 02 02	augsne un akmeņi
20 02 03	citi atkritumi, kas bioloģiski nenoārdās
20 03	citi sadzīves atkritumi
20 03 01	jaukti sadzīves atkritumi
20 03 02	tirgus atkritumi
20 03 03	atkritumi, kas radušies ielu tīrīšanā
20 03 04	septisku tvertņu nosēdumi
20 03 06	atkritumi, kas radušies kanalizācijas tīrīšanā
20 03 07	lielgabarīta atkritumi
20 03 99	atkritumi, kas nav minēti citur

3. DAĻA

A saraksts (Bāzeles Konvencijas II pielikums) (25)
Y46	No mājsaimniecībām savāktie atkritumi (26)
Y47	Mājturības atkritumu sadedzināšanas rezultātā radušās atliekas
B saraksts (atkritumi no ESAO lēmuma 4. pielikuma II daļas) (27)
Metālus saturoši atkritumi
AA 010	261900	Izdedži, plāva un citi atkritumi no dzelzs un tērauda ražošanas (28)
AA 060	262050	Vanādija pelni un atliekas (26)
AA 190	810420 ex 810430	Magnija atkritumi un lūžņi, kas ir uzliesmojoši vai pirofori vai kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes bīstamos daudzumos
Atkritumi, kas satur galvenokārt neorganiskas sastāvdaļas, kas var saturēt metālus un organiskus materiālus
AB 030		Atkritumi, kas radušies metālu virsmas apstrādē bez cianīdiem
AB 070		Smiltis, kuras izmanto liešanai
AB 120	ex 281290 ex 3824	Citur neminēti vai neiekļauti neorganiskie halogēnsavienojumi
AB 150	ex 382490	Neattīrīts kalcija sulfīts un kalcija sulfāts, kas radies dūmgāzu atsērošanā (FGD)
Atkritumi, kas satur galvenokārt organiskās sastāvdaļas, kas var saturēt metālus un neorganiskus materiālus
AC 060	ex 381900	Hidrauliskie šķidrumi
AC 070	ex 381900	Bremžu šķidrumi
AC 080	ex 382000	Antifrīzu šķidrumi
AC 150		Hlorfluorogļūdeņraži
AC 160		Halogēnogļūdeņraži
AC 170	ex 440310	Apstrādāta korķa un koksnes atkritumi
Atkritumi, kas var saturēt vai nu neorganiskas, vai organiskas sastāvdaļas
AD 090	ex 382490	Citur neminēti vai neiekļauti atkritumi, kas radušies reprogrāfijā un fotogrāfijā izmantojamo ķīmisko vielu ražošanā, pagatavošanā un lietošanā
AD 100		Atkritumi, kas radušies plastmasu virsmas apstrādē bez cianīdiem
AD 120	ex 391400 ex 3915	Jonu apmaiņas sveķi
AD 150		Dabā sastopami organiskie materiāli, ko izmanto kā filtrējošu vidi (piemēram, biofiltri)
Atkritumi, kas satur galvenokārt neorganiskas sastāvdaļas, kuras var saturēt metālus un organiskus materiālus
RB 020	ex 6815	Tādas keramikas šķiedras, kuru fizikāli ķīmiskās īpašības ir līdzīgas kā azbestam

(1) Atsauces A un B sarakstā uz I, III un IV pielikumu attiecas uz Bāzeles Konvencijas pielikumiem.

(2) Ievērojiet, ka attiecīgajā ierakstā B sarakstā (B1160) nenorāda izņēmumus.

(3) Šī pozīcija neietver ierīču lūžņus no elektroenerģijas ražošanas.

(4) PCB koncentrācijā 50 mg/kg vai vairāk.

(5) Polihlorbifenilu koncentrācijas līmenis ir 50 mg uz kg vai vairāk.

(6) 50 mg/kg līmenis tiek uzskatīts par starptautiski pieņemto līmeni visu veidu atkritumiem. Taču daudzas atsevišķās valstis ir noteikušas zemākus atļautos līmeņus (piemēram, 20 mg/kg) attiecībā uz konkrētiem atkritumu veidiem.

(7) “Novecojuši” nozīmē neizlietoti ražotāja ieteiktajā termiņā.

(8) Šajā pozīcijā nav iekļauta ar koksnes konservantiem apstrādāta koksne.

(9) “Novecojuši” nozīmē neizlietoti ražotāja ieteiktajā termiņā.

(10) Ievērot, ka pat gadījumos, kad I pielikumā norādītajiem materiāliem ir zems piesārņojuma līmenis, turpmākajos procesos, tostarp pārstrādē, var iegūt atsevišķas frakcijas ar ievērojami augstāku koncentrāciju nekā attiecīgajiem I pielikumā norādītajiem materiāliem.

(11) Cinka pelnu statusu pašlaik pārskata, un saskaņā ieteikumiem, kurus sniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Konference par tirdzniecību un attīstību UNCTAD, cinka pelni nebūtu jāuzskata par bīstamajām precēm.

(12) Šajā pozīcijā nav iekļauti lūžņi no elektrostacijām.

(13) Pie atkārtotas izmantošanas pieder arī remonts, renovācija vai modernizācija bez būtiskas pārbūves.

(14) Dažās valstīs šādus materiālus neuzskata par atkritumiem, ja tie paredzēti tiešai atkārtotai izmantošanai.

(15) Benzol[a]pirēna koncentrācija nedrīkst būt 50 mg/kg vai augstāka.

(16) Jāsaprot, ka šādi lūžņi ir pilnībā polimerizēti.

(17) — Pēclietošanas atkritumi ir izslēgti no šīs pozīcijas. — Atkritumi nav jaukti. — Jāņem vērā problēmas, kura rada sadedzināšana brīvā dabā.

(18) Atkritumi, kas atzīmēti ar zvaigznīti, tiek uzskatīti par bīstamajiem atkritumiem saskaņā ar Direktīvu 91/689/EEK. Identificējot atkritumus turpinājumā esošajā sarakstā, jāņem vērā Lēmuma 2000/532/EK pielikuma ievads.

(19) Šī atkritumu saraksta izpratnē PCB atbilst definīcijai Padomes Direktīvā 96/59/EK (1996. gada 16. septembris) par polihlorētu bifenilu un polihlorētu terfenilu (PCB/PCT) apglabāšanu (OV L 243, 24.9.1996., 31. lpp.).

(20) Starp elektrisko un elektronisko ierīču bīstamajām detaļām var būt arī 16 06 pozīcijā minētie akumulatori un baterijas, kas klasificēti kā bīstami, dzīvsudraba releji, stikla atkritumi no katodu staru lampām, citu veidu aktivēta stikla atkritumi u.c.

(21) Šajā pozīcijā par pārejas metāliem tiek uzskatīti skandijs, vanādijs, mangāns, kobalts, varš, itrijs, niobijs, hafnijs, volframs, titāns, hroms, dzelzs, niķelis, cinks, cirkonijs, molibdēns un tantals. Šie metāli un to savienojumi ir bīstami, ja tie klasificēti kā bīstamas vielas. Bīstamo vielu klasifikācijā nosaka, kuri no minētajiem pārejas metāliem un to savienojumiem ir bīstami.

(22) Stabilizācijas procesos mainās atkritumu komponentu bīstamība, pārvēršot bīstamos atkritumus par atkritumiem, kas nav bīstami. Cietināšanas procesos maina tikai atkritumu agregātstāvokli (piemēram, šķidros atkritumus pārvērš par cietajiem), izmantojot piedevas un nemainot atkritumu ķīmiskās īpašības.

(23) Atkritumus uzskata par daļēji stabilizētiem, ja pēc stabilizēšanas bīstamie komponenti, kas nav pilnīgi pārveidoti par nekaitīgiem komponentiem, pēc kāda laika var izdalīties vidē.

(24) Starp elektrisko un elektronisko ierīču bīstamajām detaļām var būt arī 16 06 pozīcijā minētie akumulatori un baterijas, kas klasificēti kā bīstami, dzīvsudraba releji, stikla atkritumi no katodu staru lampām, citu veidu aktivēta stikla atkritumi u.c.

(25) Šis saraksts izriet no ESAO lēmuma 4. pielikuma I daļas.

(26) Ja vien nav atbilstoši klasificēti vienā pozīcijā III pielikumā.

(27) Atkritumi ar numuriem AB 130, AC 250, AC 260 un AC 270 ir svītroti, jo tie uzskatāmi — saskaņā ar Direktīvas 75/442/EEK 18. pantā noteikto procedūru — par tādiem, kas nav bīstami, un tādējādi uz tiem neattiecas šīs regulas 35. pantā noteiktais eksporta aizliegums.

(28) Šajā sarakstā iekļauti atkritumi pelnu, atlieku, izdedžu, sārņu, apdedžu, plāvas, putekļu, pulvera, nosēdumu un nogulšņu uz filtra veidā, ja materiāls skaidri nav norādīts citur.

VI PIELIKUMS

Veidlapa attiecībā uz iekārtām, kas saņēmušas iepriekšēju piekrišanu (14. pants)

Kompetentā iestāde	Reģenerācijas iekārta				Atkritumu identifikācija	Derīguma termiņš		Kopējais daudzums. par ko saņemta iepriekšēja piekrišana
	Reģenerācijas iekārtas nosaukums un Nr.	Adrese	Reģenerācijas darbība (+ R-kods)	Izmantotās tehnoloģijas	(kods)	No	Līdz	(kg/litri)

VII PIELIKUMS

ATKRITUMU SŪTĪJUMIEM PIEVIENOJAMĀ INFORMĀCIJA, KĀ MINĒTS 3. PANTA 2. UN 4. PUNKTĀ

VIII PIELIKUMS

VADLĪNIJAS ATTIECĪBĀ UZ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANU VIDEI DROŠĀ VEIDĀ (49. pants)

I. Saskaņā ar Bāzeles Konvenciju pieņemtās vadlīnijas:

1. Tehniskās vadlīnijas attiecībā uz biomedicīnisko un veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanu videi drošā veidā (Y1; Y3) (1).

2. Tehniskās vadlīnijas attiecībā uz svina skābju akumulatoru atkritumu apsaimniekošanu videi drošā veidā (1).

3. Tehniskās vadlīnijas attiecībā uz pilnīgas vai daļējas kuģu demontāžas apsaimniekošanu videi drošā veidā (1).

4. Vispārējās tehniskās pamatnostādnes ekoloģiski nekaitīgai tādu atkritumu apsaimniekošanai, kuru sastāvā ir, kuri satur vai kuru piemaisījumos ir noturīgi organiskie piesārņotāji (2) .

5. Tehniskās pamatnostādnes ekoloģiski nekaitīgai tādu atkritumu apsaimniekošanai, kuru sastāvā ir, kuri satur vai kuru piemaisījumos ir polihlorbifenili, polihlortrifenili vai polibromdifenili (2) .

6. Tehniskās pamatnostādnes ekoloģiski nekaitīgai metālu un metāla savienojumu (R4) otrreizējai pārstrādei/reģenerācijai (2) .

II. ESAO pieņemtās vadlīnijas:

Tehniskās vadlīnijas attiecībā uz īpašu atkritumu plūsmu apsaimniekošanu videi drošā veidā: Lietotie personiskie datori un to lūžņi (3).

III. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) pieņemtās vadlīnijas.

Vadlīnijas attiecībā uz kuģu pārstrādi (4).

IV. Starptautiskā nodarbinātības biroja (SNB) pieņemtās vadlīnijas:

Drošība un veselība kuģu demolēšanā: vadlīnijas Āzijas valstīm un Turcijai (5).

(1) Pieņēmusi Bāzeles Konvencijas par kontroli par kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu līgumslēdzēju pušu 6. konference 2002. gada 9. - 13. decembrī.

(2) Pieņemtas Bāzeles Konvencijas par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu parakstītāju pušu konferences 7. sanāksmē 2004. gada 25. - 29. oktobrī.

(3) Pieņēmusi ESAO Vides politikas komiteja 2003. gada februārī (dokuments ENV/EPOC/WGWPR(2001)3/FINAL).

(4) Rezolūciju A.962 pieņēmusi SJO Asambleja savā 23. kārtējā sēdē 2003. gada 24. novembrī - 5. decembrī.

(5) Apstiprinājusi publikācijai SDO valde tās 289. sesijā 2004. gada 11. - 26. martā.

IX PIELIKUMS

PAPILDU ANKETA DALĪBVALSTU ZIŅOJUMIEM ATBILSTĪGI 51. PANTA 2. PUNKTAM

Piebilde attiecībā uz tabulu aizpildīšanu:

D- un R-kodi ir minēti Direktīvas 75/442/EEK IIA un IIB pielikumā.

Atkritumu identifikācijas kodi ir minēti šīs regulas III, IIIA, IIIB, IV un IVA pielikumā.

1. tabula

INFORMĀCIJA PAR TUVUMA, REĢENERĀCIJAS PRIORITĀTES UN PAŠPIETIEKAMĪBAS PRINCIPU IEVIEŠANAS IZŅĒMUMIEM (11. panta 3. punkts)

Atkritumu identifikācija (kods)	Daudzums (kg/litri)	Galamērķa valsts (De)/Nosūtīšanas valsts (Di)	Apglabāšanas darbība D-kods	Jautājums nodots Komisijai (Jā/Nē)

2. tabula

IEBILDUMI PRET PLĀNOTAJIEM SŪTĪJUMIEM VAI APGLABĀŠANU (11. panta 1. punkta g) apakšpunkts)

Atkritumu identifikācija (kods)	Daudzums (kg/litri)	Tranzīta valsts (T)/Nosūtīšanas valsts (Di)	Iebildumu iemesli (lūdzu, atzīmējiet vajadzīgo ar ✓)			Iekārta
Atkritumu identifikācija (kods)	Daudzums (kg/litri)	Tranzīta valsts (T)/Nosūtīšanas valsts (Di)	11. panta 1. punkta g) apakšpunkta i) daļa	11. panta 1. punkta g) apakšpunkta ii) daļa	11. panta 1. punkta g) apakšpunkta iii) daļa	Nosaukums (ja piemēro 11. panta 1. punkta g) apakšpunkta ii) daļu)	Apglabāšanas darbība D-kods

3. tabula

IEBILDUMI PRET PLĀNOTAJIEM SŪTĪJUMIEM VAI REĢENERĀCIJU (12. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

Atkritumu identifikācija (kods)	Daudzums (kg/litri)	Galamērķa valsts	Iebilduma iemesli un plašāka informācija par attiecīgajiem valsts tiesību aktiem	Iekārta (galamērķa valstī)
				Nosaukums	Reģenerācijas darbība R-kods

4. tabula

INFORMĀCIJA PAR KOMPETENTO IESTĀŽU LĒMUMIEM SNIEGT IEPRIEKŠĒJU PIEKRIŠANU (14. PANTS)

Kompetentā iestāde	Reģenerācijas iekārta				Atkritumu identifikācija (kods)	Derīguma termiņš		Atsaukums (datums)
Kompetentā iestāde	Nosaukums un Nr.	Adrese	Reģenerācijas darbība R-kods	Izmantotās tehnoloģijas		no	līdz	Atsaukums (datums)

5. tabula

INFORMĀCIJA PAR NELIKUMĪGIEM ATKRITUMU SŪTĪJUMIEM (1) (24. pants un 50. panta 1. punkts)

Atkritumu identifikācija (kods)	Daudzums (kg/litri)	Galamērķa valsts (De) un nosūtīšanas valsts (Di)	Nelikumīguma iemesla norāde (iespējama atsauce uz pārkāptajiem pantiem)	Par nelikumību atbildīgs (lūdzu, atzīmējiet vajadzīgo ar ✓)			Veiktie pasākumi, tostarp iespējamās sankcijas
Atkritumu identifikācija (kods)	Daudzums (kg/litri)	Galamērķa valsts (De) un nosūtīšanas valsts (Di)		Paziņotājs	Saņēmējs	Cits	Veiktie pasākumi, tostarp iespējamās sankcijas

6. tabula

INFORMĀCIJA PAR JEBKĀDĀM DALĪBVALSTU NORĪKOTĀM ĪPAŠAJĀM MUITAS IESTĀDĒM ATTIECĪBĀ UZ ATKRITUMU SŪTĪJUMIEM, IEVEDOT KOPIENĀ UN IZVEDOT NO TĀS

(55. pants)

Muitas iestāde
Iestāde	Atrašanās vieta	Kontrolē importētājas/eksportētājas valstis

(1) Informācija par gadījumiem, kas noslēgti pārskata periodā.

P6_TA(2005)0394

Līgumā noteiktās kvalitātes prasības attiecībā uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kompensāciju gadījumos, kad nav ievērotas līgumā noteiktās kvalitātes prasības attiecībā uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem (KOM(2004)0144 — C6-0004/2004 — 2004/0050(COD))

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0144) (1),

—	ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 71. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0004/2004),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—	ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0171/2005),

1.	noraida Komisijas priekšlikumu;

2.	aicina Komisiju atsaukt savu priekšlikumu;

3.	uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0395

Mūžizglītība ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par integrētas akciju programmas izveidi mūža izglītības sfērā (KOM(2004)0474 — C6-0095/2004 — 2004/0153(COD))

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0474) (1),

—	ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 149. panta 4. punktu un 150. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0095/2004),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—	ņemot vēra Reģionu komitejas atzinumu (1),

—

ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0267/2005),

1.	apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.	norāda, ka apropriācijas, kas noteiktas Komisijas priekšlikumā pēc 2006. gada, ir atkarīgas no pieņemtajiem lēmumiem par nākamo daudzgadu finanšu shēmu;

3.	aicina Komisiju pēc nākamās daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanas vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par programmas bāzes finansējuma korekcijām;

4.	prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

5.	uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2004)0153

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2005/EK par integrētas rīcības programmas izveidi mūžizglītības jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 149. panta 4. punktu un 150. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)	Ar Padomes Lēmumu 1999/382/EK (4) tiek ieviesta Kopienas profesionālās apmācības rīcības programmas “Leonardo da Vinci” otrā fāze.

(2)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 253/2000/EK (5) tiek ieviesta Kopienas izglītības sfēras rīcības programmas “Socrates” otrā fāze.

(3)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2318/2003/EK (6) tiek ieviesta daudzgadīga programma (2004. - 2006. g.) efektīvai Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) integrācijai izglītības un apmācības sistēmā Eiropā (e-apmācības programma).

(4)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 791/2004/EK (7) tiek ieviesta Kopienas rīcības programma ar mērķi veicināt Eiropas līmeņa aktīvās organizācijas izglītības un apmācības sfērā un atbalstīt specifiskas aktivitātes šajā sfērā.

(5)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2241/2004/EK (8) tiek ieviesti vienoti noteikumi kvalifikācijas un kompetences pārredzamībai (“Europass”).

(6)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2317/2003/EK (9) izveidoja programmu augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanai un starpkultūru saprašanās veicināšanai, sadarbojoties ar trešām valstīm (“Erasmus Mundus”) (2004. - 2008. g.).

(7)	Bažas rada ievērojamās Eiropas Savienības izglītības sistēmu kvalitātes atšķirības, par ko liecina ziņojums “PISA 2003”.

(8)	Ar Boloņas deklarāciju, kuru 1999. gada 19. jūnijā parakstīja 29 Eiropas valstu izglītības ministri, ir uzsākts starpvaldību procesu ar mērķi izstrādāt “Eiropas telpa ar augstāku izglītību” 2010. gadam, kam nepieciešams atbalsts Kopienas līmenī.

(9)

Eiropadomes ārkārtas sanāksmē Lisabonā 2000. gada 23. - 24. martā tika izvirzīts mērķis: Eiropas Savienībai jākļūst par pēc iespējas konkurētspējīgāku un dinamiskāku, uz zināšanām balstītu ekonomisku veidojumu, ar pastāvīgu ekonomisko izaugsmi, ar vairāk un labākām darba vietām un labāku sociālo saliedētību. Izglītības Padome tika aicināta pārdomāt konkrētus nākotnes izglītības sistēmas mērķus, liekot uzsvaru uz kopīgajām problēmām un prioritātēm, neaizmirstot par nacionālo dažādību.

(10)	Augsta zināšanu līmeņa sabiedrība ir galvenais priekšnoteikums augstākiem izaugsmes un nodarbinātības rādītājiem. Izglītība un apmācība ir svarīgas Eiropas Savienības prioritātes Lisabonas mērķu sasniegšanā.

(11)	2001. gada 12. februārī Padome pieņēma ziņojumu par konkrētiem nākotnes mērķiem izglītības un apmācības sfērā. Pēc tam, 2002. gada 14. jūnijā tika pieņemts detalizēts darba plāns kā papildinājums šiem mērķiem, kuru izpildei ir nepieciešams atbalsts Kopienas līmenī.

(12)	2001. gada 15. - 16. jūnijā Gēteborgā notikušajā Eiropadomes sanāksmē tika noslēgta vienošanās par stratēģiju pastāvīgai Lisabonas nodarbinātības, ekonomiskās reformas un sociālās vienotības procesa attīstībai, pievienojot arī vides aspektu.

(13)

Eiropadomes sanāksmē Barselonā 2002. gada 15. - 16. martā tika izvirzīts mērķis padarīt Eiropas Savienības izglītības un apmācības sistēmas par vispasaules kvalitātes standartu līdz 2010. gadam un tika pieprasīta darbība, lai uzlabotu pamata prasmju līmeni, it īpaši mācot vismaz divas svešvalodas jau agrā vecumā.

(14)	Komisijas paziņojums “Mūžiglītības pārvēršana par realitāti Eiropā” un Padomes 2002. gada 27. jūnija Rezolūcija par mūžizglītību (10) apstiprina, ka mūžizglītībai jāveicina ar noteikumiem Kopienas programmu ietvaros un darbībām šajā sfērā.

(15)

Savā rezolūcijā par iepriekšminēto Komisijas paziņojumu (11) Parlaments atzinīgi vērtēja Eiropas Investīciju bankas iniciatīvu i2i un tās kompetences paplašināšanu, lai tā varētu piešķirt studiju aizdevumus, tādējādi palielinot iespējas iegūt izglītību, un aicināja Komisiju un dalībvalstis sekmēt EIB aizdevumus mūžizglītībai.

(16)

Ar 2002. gada 19. decembra Padomes Rezolūciju “Par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā pastiprinātu atbalstīšanu” (12) tiek uzsākta Eiropas sadarbības profesionālās izglītības un apmācības jomas pastiprināta atbalstīšana, kam nepieciešams atbalsts Kopienas līmenī. Kopenhāgenas deklarācija, par kuru 2002. gada 30. novembrī vienojušies 31 Eiropas valsts izglītības ministri, apvienoja sociālos partnerus un kandidātvalstis šim procesam.

(17)	Ar Komisijas paziņojumu “Par prasmju un mobilitātes rīcības plānu” tika atzīmēts, ka ir nepieciešama darbība Eiropas līmenī, lai uzlabotu izglītības un apmācības kvalifikācijas atpazīstamību.

(18)	Komisijas paziņojumā “Par valodu apmācības un lingvistiskās dažādības veicināšanas darbības plānu” tiek izvirzītas aktivitātes, kas jāveic Eiropas līmenī 2004. - 2006. gada periodā un kam nepieciešamas turpmākas darbības.

(19)

Valodu, tostarp Kopienas oficiālo valodu, reģionos lietoto valodu un mazākumtautību valodu mācīšanas un mācīšanās un valodu daudzveidības veicināšanai ir jābūt Kopienas rīcības prioritātei izglītības un apmācības jomā. Šāda rīcība ir jo īpaši svarīga dalībvalstu pierobežu reģionos attiecībā uz kaimiņos esošo dalībvalstu pierobežas reģionu valodām.

(20)

Starpposmu novērtējuma atskaitēs par esošajām “Socrates” un “Leonardo Da Vinci” programmām un sabiedrisko konsultēšanu par Kopienas aktivitāšu nākotni izglītības un apmācības jomā tika atklāta spēcīga un dažos aspektos pieaugoša vajadzība turpināt sadarbību un mobilitāti šajās sfērās Eiropas līmenī. Tajās tiek uzsvērts, cik svarīgi ir izveidot ciešāku saikni starp Kopienas programmām un izglītības un apmācības noteikumiem, kā arī ir izteikta vēlēšanās strukturizēt Kopienas darbību tā, lai tā maksimāli atbilstu mūžizglītības modelim. Bez tam tiek uzsvērts, ka ir nepieciešams ieviest vienkāršāku, lietotājiem draudzīgāku un elastīgāku pieeju šīs darbības ieviešanā.

(21)

Nozīmīgas priekšrocības rastos, integrējot Kopienas atbalstu starpnacionālajā sadarbībā un mobilitātē izglītības un apmācības sfērā vienotā programmā, kas pieļautu lielāku sinerģiju starp dažādiem darbības aspektiem un radītu lielāku attīstības kapacitāti mūžizglītībai un saskaņotākus, modernākus un efektīvākus administrācijas veidus. Vienota programma veicinātu arī labāku sadarbību starp dažādiem izglītības līmeņiem.

(22)	Jāizveido integrēta programma, lai ar mūžizglītību sekmētu Eiropas Savienības kā augsti izglītotas sabiedrības attīstību ar pastāvīgu ekonomisko izaugsmi, ar vairāk un labākām darba vietām, augstāku sociālo saliedētību un cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanas kultūru.

(23)

Ņemot vērā skolu, augstākās izglītības, profesionālās apmācības un pieaugušo izglītības specifikas un konsekvento nepieciešamību, lai Kopienas darbība būtu bāzēta uz mērķiem, darbības veidiem un ar tiem saistītajām organizāciju struktūrām, atbilstoši ir jāsaglabā individuālas programmas, kas attiecas katra uz savu no šiem četriem sektoriem integrētās programmas ietvaros, tajā pat laikā palielinot saliedētību un vispārīgumu to starpā.

(24)

Savā paziņojumā “Mūsu kopīgās nākotnes veidošana: Noteikumu izmaiņas un budžeta līdzekļi paplašinātajā Savienībā 2007 - 2013” Komisija izvirza noteiktu daudzumu mērķu, kurus jāsasniedz ar Kopienas izglītības jauno paaudzi un apmācības programmām, kurām ir nepieciešama nozīmīga mobilitātes un sadarbības pasākumu palielināšana.

(25)

Ņemot vērā atklāto starptautisko izdevīguma ietekmi uz indivīdiem un uz izglītības un apmācības sistēmām, lielo, nepiepildīto mobilitātes pieprasījumu visos sektoros un tā nozīmīgumu Lisabonas mērķa kontekstā, ir nepieciešams būtiski palielināt atbalstu starptautiskajai mobilitātei visās četrās nozaru programmās.

(26)

Erasmus apmaiņas studentu standarta stipendija kopš 1993. gada ir palikusi vidēji apmēram EUR 150 mēnesī. Tas nozīmē, ka faktiski tās vērtība ir samazinājusies par 25 %, kas ir arvien lielāks šķērslis mazāk labvēlīgos apstākļos esošo studentu līdzdalībai programmā. Lai atbilstošāk segtu faktiskās papildu izmaksas, kas rodas studentiem, kuri studē ārzemēs, apmaiņas studentu standarta stipendiju visas programmas darbības laikā pastāvīgi jāpaaugstina no EUR 210 mēnesī 2007. gadā līdz EUR 300 mēnesī 2013. gadā.

(27)

Jāparedz lielāks atbalsts mobilitātes vajadzībām individuāliem vidusskolēniem un individuāliem pieaugušajiem, kas mācās un uz kuriem līdz šim neattiecās Kopienas programmas, ieviešot jaunus mobilitātes pasākumu veidus “Comenius” un “Grundtvig” programmās. Vairāk jāizmanto arī izdevības, ko ilgtermiņa sadarbības izveidei starp skolām kaimiņu reģionos sniedz individuālu pasniedzēju mobilitāte. Integrētās programmas darbības laikā “Comenius” apakšprogrammai jābūt vērstai uz to, lai individuālajā mobilitātē iesaistītu apmēram 10 000 vidusskolēnu un lai individuālajā mobilitātē starp skolām, sevišķi kaimiņos esošu reģionu skolām, piedalītos apmēram 10 000 skolotāju.

(28)

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir svarīga loma Eiropas tautsaimniecībā. Tomēr šo uzņēmumu dalība “Leonardo” programmā līdz šim ir bijusi neliela. Jāveic pasākumi, lai Kopienas rīcība būtu pievilcīgāka šiem uzņēmumiem, sevišķi nodrošinot lielākas mobilitātes iespējas mācekļiem. Jāizveido piemēroti, “Erasmus” programmai līdzīgi pasākumi šāda veida mobilitātes rezultātu atzīšanai.

(29)	Ņemot vērā tās ar izglītību saistītās problēmas, ar kurām Eiropā saskaras to vecāku bērni, kuru nodarbošanās ir saistīta ar pastāvīgu ceļošanu un kuri strādā ārzemēs, pilnībā jāizmanto iespējas, ko piedāvā “Comenius” programma, lai atbalstītu viņu vajadzībām piemērotus pārejas pasākumus.

(30)	Palielinot mobilitāti visā Eiropā, nedrīkst aizmirst par kvalitāti, paaugstinātai mobilitātei konsekventi jāizvirza aizvien augstāki standarti.

(31)	Ja “Erasmus Mundus” programma kļūst par daļu no integrētas programmas, attiecīgi jāpalielina kopējais budžets.

(32)

Lai atbildētu uz pieaugošo vajadzību pēc aktivitāšu atbalsta Eiropas līmenī, ar mērķi sasniegt noteiktos mērķus, lai sniegtu atbalsta līdzekļus starpsektorālajām darbībām valodu un IKT sfērās un lai stiprinātu programmas rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, ir nepieciešams papildināt četras sektorālās programmas ar transversālo programmu.

(33)

Lai atbildētu uz pieaugošo vajadzību pēc zināšanām un dialoga par Eiropas integrācijas procesu un tā attīstību, ir svarīgi stimulēt izglītošanas, pētniecības un pārdomu kvalitāti šajā sfērā, atbalstot augstākās izglītības iestādes, kas specializējas Eiropas integrācijas procesa izpētē, Eiropas asociācijas izglītības un apmācības sfērā, un “Jean Monnet” programmu.

(34)

Ir nepieciešams nodrošināt pietiekošu elastību lēmuma formulējumā, lai pieļautu atbilstošu labojumus integrētās programmas pasākumos, lai reaģētu uz nepieciešamajām izmaiņām periodā no 2007. līdz 2013. gadam un lai izvairītos no neatbilstoši detalizētiem “Socrates” un “Leonardo Da Vinci” programmu iepriekšējo fāžu noteikumiem.

(35)	Visās savās darbībās Kopienai ir jānovērš nevienlīdzība un jāveicina vīriešu un sieviešu vienlīdzība, kā noteikts Līguma 3. pantā.

(36)

Saskaņā ar Līguma 151. pantu Kopienai ir jārēķinās ar kultūras aspektiem savā darbībā, kas pakļaujas citiem noteikumiem, it īpaši lai respektētu un veicinātu kultūru dažādību. Īpaša uzmanība ir jāpievērš sinerģijai starp kultūru un citām jomām, piemēram, izglītību. Jāveicina arī starpkultūru dialogs.

(37)	Ir jāveicina aktīva pilsonība un cilvēktiesību un demokrātijas ievērošana un jācīnās pret diskrimināciju visās tās formās, ieskaitot rasismu un ksenofobiju.

(38)	Īpaša uzmanība jāvelta tām grupām, kuru pārstāvība Eiropas Savienības izglītības un mācību sistēmās ir ļoti zema.

(39)	Ir jānodrošina speciāli mācību materiāli cilvēkiem ar īpašām vajadzībām visu programmas daļu īstenošanā, tostarp izmantojot lielākas stipendijas, lai atspoguļotu dalībnieku ar īpašām vajadzībām papildu izmaksas, un sniedzot atbalstu zīmju valodu un Braila raksta apguvei un lietošanai.

(40)	Jāatzīmē panākumi, kas gūti Eiropas Izglītības ar sportu gadā (2004. gads), un tie potenciālie ar izglītību saistītie ieguvumi, ko var sniegt sadarbība starp izglītības iestādēm un sporta organizācijām, kurus izcēla minētais gads.

(41)	Valstis, kas kandidē uz Eiropas Savienības dalībvalsts statusu, un EBTZ valstis, kas ir EEZ locekļi, var piedalīties Kopienas programmās saskaņā ar tiem nolīgumiem, kas parakstīti starp Kopienu un šīm valstīm.

(42)

Eiropas Padome Tesalonikos 2003. gada 19. un 20. jūnijā apstiprināja 16. jūnija Padomes slēdzienus par Rietumu Balkāniem, ieskaitot pielikumu “Tesaloniku darba kārtība Rietumu Balkāniem: virzoties uz Eiropas integrāciju”, kas piedāvā, ka Kopienas programmas ir atvērtas Stabilizācijas un asociācijas procesa valstīm, pamatojoties uz nolīgumu kopumu, kas tiktu parakstīts starp Kopienu un šīm valstīm.

(43)	Kopiena un Šveices Konfederācija ir paziņojušas par savu nodomu uzsākt sarunas, lai vienotos par jautājumiem kopējo interešu jomā, piemēram, par Kopienas izglītību, apmācību un jaunatnes programmām.

(44)	Integrētajai programmai jātiek regulāri pārraudzītai un novērtētai sadarbībā starp Komisiju un dalībvalstīm, lai nodrošinātu labojumus, it īpaši respektējot prioritātes un ieviešot mērus. Novērtēšanai būtu jāietver ārējo novērtēšanu, kuru vadītu neatkarīgi, objektīvi orgāni.

(45)	Eiropas Parlamenta 2002. gada 28. februāra Rezolūcija par “Socrates” programmas ieviešanu (13) vērsa uzmanību uz neproporcionāli apgrūtinošajām administratīvajām procedūrām, kas saistītas ar stipendiju pieteikumiem programmas otrajā fāzē.

(46)

Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu Regulu, ko piemēro Eiropas Kopienas vispārējam budžetam (14), un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (15), ar ko paredz īstenošanas kārtību Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, kas aizsargā Kopienas finansiālās intereses, ir jāpielieto, ņemot vērā vienkāršības un konsistences principus budžeta instrumentu izvēlē, ierobežotā skaitā gadījumu Komisija ir tieši atbildīga par to ieviešanu un pārvaldi, un nepieciešamo attiecību starp resursu daudzumu un administratīvo pienākumu daudzumu, kas saistīta ar to izmantošanu.

(47)	Lai programmu varētu veiksmīgi īstenot, ļoti svarīgi ir krasi vienkāršot administratīvo sistēmu. Ja nav atbilstīga juridiskā pamata, vēlams, lai administratīvie un finanšu pienākumi būtu piemēroti subsīdijas specifikai.

(48)	Jāveic arī atbilstoši pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu un jāsper attiecīgi soļi, lai atgūtu zaudētos, kļūdaini izmaksātos vai nepareizi izmantotos līdzekļus.

(49)

Tā kā piedāvātā Eiropas sadarbības atbalsta projekta izvirzītie mērķi nevar tikt pilnībā sasniegti tikai ar dalībvalstu spēkiem, jo ir neieciešami daudzpusīgi sakari, starptautiska mobilitāte un Kopienas iekšējās informācijas apmaiņa, un saistībā ar pasākumu un darbību dabu, var tik labāk sasniegti Kopienas līmenī, Kopienai ir jāīsteno pasākumi, saskaņā ar funkciju decentralizācijas principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts šajā pantā, šis Lēmums nedrīkst darboties tālāk, nekā ir nepieciešams, lai sasniegtu šos mērķus.

(50)

Šis lēmums ievieš finansiālu tīklu visā programmas darbības laikā, kas ir galvenais atskaites punkts budžeta lēmējinstitūcijai 1999. gada 6. maijaIestāžu nolīguma 33. punkta ietvaros, kas noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, budžeta disciplīnas un budžeta procedūru uzlabošanas kontekstā (16).

(51)	Pasākumi, kas saistīti ar šī lēmuma ieviešanu, ir jāpieņem saskaņā ar 1999. gada 28. jūnija Padomes Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (17),

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

I SADAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

I nodaļa

Integrētā programma

1. pants

Integrētās programma ieviešana

1. Šis lēmums ievieš integrētu programmu Kopienas darbībā mūžizglītības jomā, turpmāk saukta “Integrētā programma”.

2. Integrētās programmas pamatmērķis ir caur mūžizglītību sekmēt Kopienas attīstību kā augsta zināšanu līmeņa sabiedrībai ar pastāvīgu ekonomikas izaugsmi, ar vairāk un labākām darbavietām un augstāku sociālo saliedētību, tajā pat laikā nodrošinot vides aizsardzību nākamajām paaudzēm. It īpaši tai jāveicina apmaiņa, sadarbība un mobilitāte starp izglītības un apmācības sistēmām Kopienas iekšienē tā, lai tās kļūtu par pasaules līmeņa kvalitātes standartiem.

3. Integrētās programmas specifiski mērķi ir šādi:

a)	veicināt kvalitatīvas mūžizglītības izveidi un dalībvalstu izglītības sistēmu konverģenci, lai sasniegtu augstākus kvalitātes standartus, un atbalstīt jaunradi un Eiropas dimensiju šīs jomas sistēmās un aktivitātēs;

b)	izveidot mijiedarbību starp uzņēmumiem, mācību nodrošinātājiem, augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku izglītību un mācības;

c)	atbalstīt Eiropas mūžizglītības zonas izveidi;

d)	palīdzēt uzlabot mūžizglītības iespēju dalībvalstīs, tās kvalitāti, pievilcīgumu un pieejamību;

e)	pastiprināt mūžizglītības devumu personīgajam piepildījumam, sociālajai saliedētībai, aktīvai pilsonībai, starpkultūru dialogam, dzimumu vienlīdzībai un cilvēku ar speciālām vajadzībām piedalīšanos;

f)	palīdzēt atbalstīt jaunradi, konkurētspēju, nodarbinātību un uzņēmību;

g)	veicināt paaugstinātu visu vecumu indivīdu piedalīšanos mūžizglītības darbībās neatkarīgi no viņu sociālās un akadēmiskās pieredzes, īpašu uzmanību pievēršot tām sabiedrības daļām, kas Eiropā ir slikti pārstāvētas izglītības un mācību jomā ;

h)	atbalstīt valodu mācības un lingvistisko dažādību;

i)	pastiprināt mūžizglītības nozīmi Eiropas pilsonības izpratnes radīšanā, kas pamatojas uz cilvēktiesību un demokrātijas izpratni un ievērošanu , un sekmēt iecietību un cieņu pret citām tautām un to kultūrām;

j)	veicināt sadarbību kvalitātes nodrošināšanai visos Eiropas izglītības un apmācības sektoros;

k)	izmantot rezultātus, jaunus produktus un procesus un veikt pieredzes apmaiņu Integrētās programmas darbības jomās, lai, apzinot labākās prakses, uzlabotu izglītības un mācību kvalitāti .

4. Saskaņā ar administratīvajiem noteikumiem, kas sniegti pielikumā, Integrētajai programmai jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu veiktās darbības.

5. Saskaņā ar 2. pantu, Integrētās programmas mērķi ir jāsasniedz caur četru sektorālo programmu, vienas šķērseniskās programmas un “Jean Monnet” programmas ieviešanu, turpmāk sauktas “Specifiskās programmas”.

6. Šis lēmums jāievieš periodā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Tomēr sagatavojošie pasākumi, iekļaujot Komisijas lēmumus saskaņā ar 9. pantu, var tikt ieviesti sākot ar šī lēmuma stāšanos spēkā.

7. Šī lēmuma noteikumi, kas attiecas uz Integrēto programmu, attiecas arī uz Specifiskajām programmām, uz kurām savukārt attiecas īpaši noteikumi.

2.pants

Specifiskās programmas

1. Sektorālās programmas ir šādas:

a)	“Comenius” programma, kas attiecas uz izglītošanu un izglītības vajadzībām, kas ir saistītas ar pirmskolu un skolas izglītību līdz vidējās izglītības beigu līmenim un visām institūcijām un organizācijām, kas šādu izglītību sniedz;

“Erasmus” programma, kas attiecas uz izglītošanu un izglītības vajadzībām, kas ir saistītas ar augstāko izglītību un profesionālo izglītību un apmācību trešajā līmenī, neatkarīgi no kvalifikācijas, mācību ilguma un ieskaitot doktorantūras studijas, un visām institūcijām un organizācijām, kas šādu izglītību sniedz;

“Leonardo da Vinci” programma, kas attiecas uz izglītošanu un izglītības vajadzībām, kas saistītas ar profesionālo izglītību un apmācību, ieskaitot pamata un tālākizglītību, izņemot augstāko profesionālo izglītību un izglītību trešajā līmenī, kā arī visas institūcijas un organizācijas, kas sniedz vai atvieglo šādu izglītību;

d)	“Grundtvig” programma, kas attiecas uz izglītošanu un izglītības vajadzībām, kas saistītas ar pieaugušo izglītību, kā arī visas institūcijas un organizācijas, kas šādu izglītību sniedz.

2. Šķērseniskā programma ietver četras galvenās aktivitātes:

a)	politikas virzienu mūžizglītības sfērā sadarbība Kopienas ietvaros;

b)	valodu mācību atbalsts;

c)	jauna, uz IKT bāzēta mūžizglītības satura, pakalpojumu, pedagoģijas un prakses attīstīšana;

d)	programmas un agrāku saistīto programmu atbalstīto darbību rezultātu izplatīšana un izmantošana, un labas prakses apmaiņa.

3. “Jean Monnet” programmai jāatbalsta institūcijas un aktivitātes Eiropas integrācijas sfērā. Tā ietver trīs galvenās darbības:

a)	“Jean Monnet” programma;

b)	piešķirt stipendijas, lai atbalstītu noteiktas institūcijas, kas nodarbojas ar Eiropas integrācijas jautājumiem;

c)	piešķirt stipendijas, lai atbalstītu citas Eiropas institūcijas un asociācijas izglītības un apmācības sfērā.

4. Papildus 1. pantā uzskaitītajiem mērķiem Specifiskajām programmām ir šādi specifiski mērķi:

“Comenius” programma:

i)	attīstīt jauniešu un izglītojošā personāla vidū izpratni par Eiropas kultūru un valodu dažādību un to vērtību;

ii)	palīdzēt jauniešiem apgūt pamata dzīves iemaņas un nepieciešamās zināšanas personīgajai attīstībai, nākotnes nodarbinātībai un aktīvai Eiropas pilsonībai;

“Erasmus” programma:

i)	atbalstīt Eiropas augstākās izglītības telpas realizāciju;

ii)	pastiprināt augstākās izglītības un augstākās profesionālās izglītības ieguldījumu jaunrades procesos;

“Leonardo da Vinci” programma:

i)	atvieglot pielāgošanos darba tirgus izmaiņām un nepieciešamo prasmju izveidi;

ii)	veicināt strādājošo studentu mobilitāti;

iii)	veicināt arodizglītības un mācību pievilcību un darba devēju un atsevišķu indivīdu mobilitāti;

“Grundtvig” programma:

i)	reaģēt uz izglītības problēmu, kas saistīta ar novecojošu Eiropas populāciju;

ii)	palīdzēt sniegt pieaugušajiem alternatīvus ceļus kā uzlabot savas zināšanas un kompetenci;

šķērseniskā programma:

i)	veicināt Eiropas sadarbību jautājumos, kas skar divas vai vairākas sektorālās programmas;

ii)	veicināt dalībvalstu izglītības un apmācību sistēmu konverģenci;

“Jean Monnet” programma:

i)	stimulēt izglītošanu, izpēti un pārdomas Eiropas integrācijas studijās;

ii)	atbalstīt atbilstoša institūciju un asociāciju skaita esamību, kas nodarbojas ar problēmām, kas saistītas ar Eiropas integrāciju un izglītošanu un apmācību Eiropas perspektīvā.

3. pants

Definīcijas

Šī lēmuma ietvaros tiek apstiprinātas šādas definīcijas:

1.	“pirmskola” nozīmē organizētu izglītības aktivitāti pirms obligātās pamatskolas izglītības sākuma;

2.	“skolnieks” nozīmē personu, kas ir reģistrēts apmācībai skolā;

3.	“skola” nozīmē visu veidu institūcijas, kas sniedz vispārīgo (bērnudārzs vai cita pirmsskolas iestāde, pamata vai vidējā), profesionālo un tehnisko izglītību un, izņēmuma gadījumā, valodu apmācības pasākumu ietvaros, ne-skolas institūcijas, kas sniedz mācekļa apmācību;

4.	“skolotāji/izglītošanas darba personāls” nozīmē personas, kas savos darba pienākumos ir tieši iesaistīti izglītības procesā dalībvalstīs;

5.	“students” nozīmē personu, kura ir reģistrēta augstākās izglītības institūcijā, neatkarīgi no studiju virziena, lai veiktu augstākā līmeņa mācības, kas ļauj iegūt grādu vai diplomu, līdz doktora līmenim ieskaitot;

“augstākās izglītības institūcija” nozīmē:

a)	jebkāda veida augstākās izglītības institūcija saskaņā ar nacionālo likumdošanu vai praksi, kas sniedz kvalifikāciju vai diplomu attiecīgajā līmenī, neatkarīgi no tā, kā šādu iestādi sauc attiecīgajā dalībvalstī;

b)	jebkāda institūcija, kas sniedz paaugstināta līmeņa profesionālo apmācību atbilstoši Starptautiskā Izglītības klasifikācijas standarta 5. vai 6. līmenim;

“kopīgie maģistri” nozīmē maģistra kursu augstākajā izglītībā, kas:

a)	ietver vismaz trīs augstākās izglītības institūcijas no trīs dažādām dalībvalstīm;

b)	piedāvā studiju programmu, kurā ietilpst studiju periodi vismaz divās no šīm trim institūcijām;

c)	ietver iebūvētu mehānismu, kas atzīst partnerinstitūcijās veiktus studiju periodus, kas bāzēti uz vai savietojami ar Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmu;

d)	beidzas ar kopīgu, dubultu vai vairākiem grādiem, kas tiek atzīts piedalošos partnerinstitūciju dalībvalstīs;

“profesionālā pamatizglītība” nozīmē jebkāda veida primāro profesionālo sagatavošanu, ieskaitot tehnisko un profesionālo sagatavošanu, mācekļa gadus un profesionāli orientētu izglītību, kas dod ieguldījumu profesionālajai kvalifikācijai, kas tiek oficiāli atzīta no kompetentu autoritāšu dalībvalstī, kurā tā iegūta, puses;

9.	“profesionālā tālākizglītība” nozīmē jebkādu profesionālu tālākizglītību, ko persona uzsākusi savas profesionālās darbības laikā;

10.	“pieaugušo izglītība” nozīmē jebkāda veida pieaugušo neprofesionālo izglītību, neizdalot formāla, neformāla un neoficiāla ceļa izglītību;

11.	“studiju vizīte” nozīmē īslaicīgu vizīti uz citu dalībvalsti, lai veiktu studijas kādā konkrētā mūžizglītības aspektā, lai veiktu pieredzes apmaiņu vai lai apgūtu jaunu metodoloģiju vai prasmi;

12.	“mobilitāte” nozīmē fizisku personas pārvietošanos uz citu valsti ar mērķi uzsākt studijas, gūt darba pieredzi, uzsākt citu izglītības vai mācību aktivitāti vai tamlīdzīgu administratīvu aktivitāti, ja vajadzīgs, ar sagatavošanos un papildu mācībām uzņēmējvalsts valodā;

13.

“iekārtošana darbā” nozīmē uzturēšanos uzņēmumā vai organizācijā citā dalībvalstī, ja vajadzīgs, ar sagatavošanos un papildu mācībām uzņēmējvalsts valodā, lai atvieglotu pielāgošanos Kopienas mēroga darba tirgus prasībām , apgūtu īpašas prasmes vai uzlabotu izpratni par attiecīgās valsts ekonomisko un sociālo kultūru;

14.	“vienpusējs” — tāds, kur iesaistīta ir tikai viena institūcija;

15.	“divpusējs” — tāds, kur iesaistīti partneri no divām dalībvalstīm;

16.	“daudzpusējs” — tāds, kur ir iesaistīti partneri no vismaz trīs dalībvalstīm. Komisija var uzskatīt asociācijas vai citus orgānus, kuriem kā locekļi ir trīs vai vairāk dalībvalstis, par vispusīgiem;

17.	“partnerattiecības” nozīmē divpusīgu vai daudzpusīgu līgumu starp institūciju vai organizāciju grupu dažādās dalībvalstīs ar mērķi veikt kopīgas Eiropas aktivitātes mūžizglītības jomā;

18.	“tīkls” nozīmē formālu vai neformālu orgānu grupēšanos konkrētā mūžizglītības sfērā, disciplīnā vai sektorā;

19.	“projekts” nozīmē sadarbības aktivitāti, ko kopīgi veic formāla vai neformāla organizāciju vai institūciju grupa;

20.	“projekta koordinators” nozīmē organizāciju vai institūciju, kas ir atbildīga par konkrēta daudzpusīgas grupas, kas paraksta subsīdiju vienošanos ar Komisiju, projekta realizēšanu;

21.	“projekta partneri” nozīmē organizācijas vai institūcijas, kas nav koordinatori un veido daudzpusīgu grupu;

22.	“uzņēmums” nozīmē visa veida pasākumus publiskajā vai privātajā sektorā, neatkarīgi no to apjoma, juridiskā statusa vai ekonomiskā sektora, kurā tas darbojas, un visa veida ekonomiskas aktivitātes, ieskaitot sociālo ekonomiku;

23.	“sociālie partneri” nozīmē, nacionālā līmenī, darba devēju un darbinieku organizācijas saskaņā ar nacionālajiem likumiem un/vai praksi un, Kopienas līmenī, darba devēju un darbinieku organizācijas, kas piedalās sociālajā dialogā Kopienas līmenī;

24.	“izglītības pakalpojuma sniedzējs” nozīmē visas institūcijas un organizācijas, kas sniedz mūžizglītību Integrētās programmas kontekstā vai tās Specifisko programmu robežās;

25.	“orientācija un konsultācijas” nozīmē pasākumu kopumu, kas sevī ietver informēšanu, izvērtēšanu, orientēšanu un konsultāciju piedāvāšanu, lai palīdzētu audzēkņiem un pasniedzējiem izdarīt izvēli, kura saistīta ar izglītības vai mācību programmām vai nodarbinātības iespējām;

26.	“rezultātu izplatīšana un izmantošana” nozīmē aktivitātes, kuru mērķis ir nodrošināt Integrētās programmas un tās priekšgājēju rezultātu atbilstošu atpazīšanu, novērtēšanu, demonstrēšanu un ieviešanu plašā mērogā;

27.

“mūžizglītība” nozīmē visa veida vispārīgo izglītību, profesionālo izglītību un apmācību, neformālo izglītību un neoficiālo apmācību, kas tiek uzsākta visā dzīves garumā un rezultātā nodrošina zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošanu personīgajā, pilsoņa, sociālajā un/vai ar nodarbinātību saistītā perspektīvā. Tas iekļauj vadības un konsultāciju pakalpojumu noteikumus.

4. pants

Dalība Integrētajā programmā

Integrētajā programmā var iesaistīties šādas personas, kas darbojas saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem:

a)	skolniekiem, studentiem, audzēkņiem un pieaugušajiem audzēkņiem;

b)	personālu, kas iesaistīts jebkādā mūžizglītības aspektā;

c)	cilvēkiem darba tirgū;

d)	izglītības pakalpojuma sniedzējiem;

e)	personām un iestādēm, kas atbildīgas par sistēmām un politikām, kas skar jebkuru mūžizglītības aspektu vietējā, reģionālā, dalībvalstu un Eiropas līmenī;

f)	uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un to organizācijām visos līmeņos, ieskaitot tirdzniecības organizācijas un tirdzniecības un komercpalātas;

g)	orgāniem, kas sniedz vadības, konsultāciju un informācijas pakalpojumus, kas attiecas uz jebkādu mūžizglītības aspektu;

h)	asociācijām, kas darbojas mūžizglītības sfērā, ieskaitot studentu, audzēkņu, skolnieku, vecāku un pieaugušo audzēkņu asociācijas;

i)	izpētes centriem un orgāniem, kas pēta mūžizglītības problēmas;

j)	bezpeļņas organizācijām, brīvprātīgo organizācijām, nevalstiskajām organizācijām (NVO).

5. pants

Kopienas darbības

1. Integrētajā programmā ir ietverts atbalsts šādām darbībām:

mūžizglītībā iesaistīto cilvēku mobilitāte Eiropā, tostarp atbalsts mobilititātei stipendiju veidā un dotācijas augstākās izglītības iestādēm mobilitātes organizēšanai, mobilitātes veicinātājiem un uzņēmumiem, kas nosūta un/vai uzņem cilvēkus (piemēram, organizē un vada projektus un pasākumus, kas nepieciešami kvalitatīvai mobilitātei);

b)	divpusējas un daudzpusējas partnerattiecības;

c)	daudzpusēji projekti, kuru mērķis ir izveidot un uzlabot dalībvalstu izglītības un mācību sistēmas kvalitāti ;

d)	vienpusēji un nacionāli projekti;

e)	daudzpusēji projekti un tīkli;

mūžizglītības jomas politiku un sistēmu novērošana un analīze, atsauces materiāla radīšana, ieskaitot aptaujas, statistiku, analīzi un rādītājus, darbības, kas atbalsta kvalifikācijas un iepriekš iegūtās izglītības pārredzamību un atzīšanu, un pasākumi, lai atbalstītu sadarbību kvalitātes nodrošināšanas jomā un izmēģinājuma projektus, kuru mērķis ir izveidot novatoriskas metodes, lai uzlabotu Eiropas studentu un citu mācībās iesaistīto personu nodarbināmību ;

g)	stipendiju piešķiršana, ar mērķi segt dažas ekspluatācijas un administrācijas izmaksas aktīvām organizācijām Integrētās programmas darbības laukā;

h)	citas iniciatīvas, kas saskan ar Integrētās programmas mērķiem (“Papildinošie pasākumi”).

2. Kopiena var piešķirt savu atbalstu sagatavojošām un zināšanu atsvaidzināšanas vizītēm, kas saistītas ar jebkuru no šajā pantā minētajām darbībām.

3. Komisija var organizēt tādus seminārus, kolokvijus vai sanāksmes, kas atvieglotu Integrētās Programmas ieviešanu, un uzsākt attiecīgus informēšanas, publicēšanas un izplatīšanas pasākumus un pasākumus, lai veicinātu to, ka sabiedrība pieņem šo programmu , kā arī programmas uzraudzību un novērtēšanu.

4. Šajā pantā izklāstītās darbības var tikt ierosinātas, veicot aicinājumu iesniegt priekšlikumu vai piedāvājumus vai tieši no Komisijas puses.

6. pants

Komisijas un dalībvalstu uzdevumi

1. Komisijai ir jānodrošina Kopienas Integrētās programmas darbību īstenošana.

2. Dalībvalstīm ir:

a)	jāveic atbilstošas darbības, lai nodrošinātu sekmīgu un efektīvu Integrētās programmas darbību dalībvalstu līmenī, iesaistot visas saistītās puses no visiem mūžizglītības aspektiem saskaņā ar dalībvalstu praksi;

jāizveido vai jānorāda un jāpārrauga struktūra, kas nodarbotos ar koordinēto Integrētās programmas darbību, ieskaitot budžeta pārvaldi, saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 38. pantu, īstenošanu dalībvalsts līmenī (nacionālās aģentūras) pārvaldi, kas atbilstu šādiem kritērijiem:

i)	organizācija, kas tiek nozīmēta vai izveidota kā nacionālā aģentūra, ir juridiska persona un pakļaujas saistītās dalībvalsts likumiem. Ministrija nedrīkst tikt nozīmēta kā nacionālā aģentūra;

ii)	nacionālajām aģentūrām ir jābūt adekvātam darbinieku skaitam ar profesionālo un lingvistisko kapacitāti, kas nepieciešama, lai starptautiski sadarbotos izglītības un apmācības sfērā;

iii)	tām jābūt atbilstošai infrastruktūrai, it īpaši attiecībā uz informātiku un komunikācijām;

iv)	tām jādarbojas administratīvajā kontekstā, kas ļauj tām apmierinoši veikt savus uzdevumus un izvairīties no interešu konfliktiem;

v)	tām jābūt tiesīgām piemērot finanšu pārvaldes noteikumus un nolīgumu noteikumus, kas izveidoti Kopienas līmenī;

vi)	tām jāpiedāvā atbilstošas finansiālās garantijas, ko vēlams izsniedz publiska autoritāte, un to pārvaldes kapacitātei ir jāatbilst tam Kopienas līdzekļu apjomam, kas tām būs jāpārvalda;

jāuzņemas atbildība par atbilstošu pārvaldi no nacionālo aģentūru, kas noteiktas b) apakšpunktā, puses par līdzekļiem, kas pārskaitīti nacionālajām aģentūrām projektu atbalstīšanai, un it īpaši par apstrādes pārredzamības un vienlīdzības principu ievērošanu, par izvairīšanos no paralēlās finansēšanas ar citiem Kopienas līdzekļu avotiem no nacionālo aģentūru puses un par pienākumu pārraudzīt projektus un segt līdzekļu, kas paredzēti atmaksāšanai saņēmējiem;

jāveic atbilstošas darbības, lai nodrošinātu atbilstošas revīzijas un finansiālo pārraudzību pār nacionālajām aģentūrām, kas noteiktas b) apakšpunktā, un jo īpaši:

pirms nacionālā aģentūra sāk darbu, iesniegt Komisijai nepieciešamos apliecinājumus par tās eksistenci, nozīmību un atbilstošu darbību tajā, saskaņā ar drošas finansiālās pārvaldes noteikumiem, par piemērotajām procedūrām, kontroles sistēmām, grāmatvedības sistēmām un piegādes un subsīdiju piešķiršanas procedūrām;

ii)	iesniegt Komisijai katru gadu galvojuma deklarāciju par nacionālo aģentūru finansiālo sistēmu un procedūru uzticamību un to rēķinu patiesumu;

e)	izveidotajai vai nozīmētajai nacionālajai struktūrai, kas noteikta b) apakšpunktā augstāk tekstā, pārkāpumu, nolaidības vai krāpšanas gadījumā, ja tas izraisa sūdzību nonākšanu Komisijas rokās par nacionālo aģentūru, kura nav pilnībā nokārtojusi saistības, jāatbild par neatmaksātajiem līdzekļiem;

f)	pēc Komisijas pieprasījuma ir jānorāda izglītības pakalpojuma sniedzēji vai to izglītības pakalpojuma sniedzēju tipi, kam ir tiesības piedalīties Integrētajā programmā to atbilstošajās teritorijās;

g)	jāpieņem attiecīgi pasākumi, lai likvidētu visus juridiskos un administratīvos šķēršļus atbilstošai Integrētās programmas darbībai;

h)	informācija par programmām jāizplata ar tādu plašsaziņas līdzekļu palīdzību, kas ir vispiemērotākie to grupu informēšanai, kurām tā ir paredzēta;

i)	jāveic atbilstošas darbības, lai nodrošinātu potenciālo sinerģiju dalībvalsts līmenī ar citām Kopienas programmām un finansiālajiem instrumentiem, un citām nozīmīgām programmām, kas darbojas dalībvalstī apspriežamā līmenī.

3. Komisijai, sadarbībā ar dalībvalstīm, ir jānodrošina:

a)	pāreja no darbībām, kas tika veiktas iepriekšējo programmu kontekstā izglītības, apmācības un mūžizglītības sfērā uz tām, kuras tiks veiktas Integrētās programmas ietvaros;

b)	Kopienas finansiālo interešu atbilstoša aizsardzība, jo īpaši ieviešot efektīvus, proporcionālus un noteiktus pasākumus, administratīvās pārbaudes un sodus;

c)	atbilstoša informācija, publicitāte un sekošana Integrētās programmas ietvaros notiekošajām darbībām.

7. pants

Trešo valstu piedalīšanās

1. Integrētā programma ir atvērta, lai tajā piedalītos:

a)	EBTZ valstis, kas ir EEZ locekles saskaņā ar EEZ vienošanās noteiktajiem nosacījumiem;

b)	Turcija un Centrālās un Austrumeiropas valstis, kas pakļaujas pirmsiestāšanās stratēģijai saskaņā ar galvenajiem šo valstu piedalīšanās Kopienas programmās nosacījumiem un principiem, kas noteikti attiecīgajā Pamatnoteikumu nolīgumā un Asociācijas padomes lēmumos;

c)	Rietumu Balkānu valstis saskaņā ar priekšnoteikumiem, kas jānosaka ar šīm valstīm, vadoties pēc pamatnoteikumu vienošanās, kas attiecas uz to piedalīšanos Kopienas programmās;

d)	Šveices Konfederācija, uz divpusīgas vienošanās bāzes, kas jānoslēdz ar šo valsti.

2. Galvenajai aktivitātei Nr. 1 “Jean Monnet” programmā, kas noteikta 2. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ir jābūt pieejamai jebkuras trešās valsts augstākās izglītības institūcijai.

3. Trešās valstis, kas piedalās Integrētajā programmā saskaņā ar visām saistībām, pilda visus uzdevumus, kas izklāstīti šajā lēmumā attiecībā uz dalībvalstīm.

8. pants

Starptautiskā sadarbība

Integrētās programmas ietvaros un saskaņā ar 9. pantu Komisija var sadarboties ar trešām valstīm un ar kompetentām starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) un ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju (UNESCO).

II nodaļa

Integrētās programmas ieviešana

9. pants

Ieviešanas pasākumi

1. Integrētās programmas ieviešanai nepieciešamie pasākumi, kas saistīti ar sekojošiem tematiem, ir jānosaka Komisijai saskaņā ar pārvaldes procedūru, kas noteikta 10. panta 2. punktā:

a)	gada darba plāns;

b)	gada budžets un līdzekļu sadalījums starp Īpašajām programmām;

c)	kārtība, kas nodrošinātu iekšēju atbilstību Integrētajā programmā;

d)	kārtība par Integrētās programmas pārraudzību un novērtēšanu, un rezultātu nodošanu un izplatīšanu.

2. Visu I sadaļā noteikto tematu, kas nav noteikti šī panta 1. punktā, ieviešanai nepieciešamie pasākumi ir jānosaka saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto konsultēšanas procedūru.

10. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, turpmāk saukta “Komiteja”.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā minētais laika posms ir divi mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

5. Dalībvalstis var nepārstāvēt personas, kas ir nodarbinātas nacionālajās aģentūrās vai kam ir operacionāla atbildība par nacionālajām aģentūrām, kas noteiktas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

11. pants

Sociālie partneri

1. Ja Komiteja tiek konsultēta par jebkādu tematu, kas saistīts ar šī lēmuma piemērošanu saistībā ar profesionālo izglītību un apmācību, sociālo partneru pārstāvji, kurus nosaka Komisija, balstoties uz Eiropas sociālo partneru pieteikumu bāzes, var piedalīties Komitejas darbā kā novērotāji. Šādu novērotāju skaitam ir jābūt vienādam ar dalībvalstu pārstāvju skaitu.

2. Šādiem novērotājiem ir tiesības pieprasīt savas viedokļa iekļaušanu komitejas sapulces protokolā.

12. pants

Horizontālā pieeja

Integrētās programma ieviešanas laikā ir jāpievērš uzmanība tam, lai nodrošinātu ieguldījumu Kopienas horizontālajā politikā, jo īpaši:

a)	atbalstot uzmanības pievēršanu kultūras un valodu daudzveidībai un multikulturālismam Eiropā, kā arī nepieciešamībai cīnīties pret aizspriedumiem, rasismu un ksenofobiju;

b)	veidojot priekšnosacījumus audzēkņiem ar speciālām vajadzībām, it īpaši atbalstot viņu integrāciju kopējā izglītībā un apmācībā;

c)	pievēršot uzmanību pastāvīgas ekonomiskās attīstības atbalstīšanas nozīmībai;

d)	veicinot vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm un piedalīšanos cīņā ar visa veida diskrimināciju, kas balstīta uz dzimumu, rasi vai etnisko izcelsmi, reliģiju vai ticību, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju.

13. pants

Kopīgās darbības

Kā Eiropas zināšanu veidošanas procesa sastāvdaļai, Integrētās programmas darbības var tikt īstenotas saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas 10. panta 2. punktā kopā ar saistītām Kopienas programmām un darbībām, it īpaši tām, kuru darbības joma ir kultūra, mediji, jaunatne, izpēte, nodarbinātība, iniciatīvas, vide un informācijas tehnoloģijas, un komunikācijas.

14. pants

Atbilstība un komplementaritāte

1. Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, nodrošina vispārēju atbilstību un komplementaritāti ar citām nozīmīgām Kopienas politikām, instrumentiem un darbībām, it īpaši ar Eiropas Sociālo fondu, ar Kopienas Cilvēkresursu un mobilitātes darbību pamatprogrammu zinātniskajā izpētē un attīstībā un Kopienas Statistikas programmu. Komisija nodrošina efektīvu saikni starp Integrēto programmu un programmām, un darbībām izglītības un apmācības sfērā, kas uzsāktas Kopienas pirmsiestāšanās instrumentu ietvaros, citai sadarbībai ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām.

2. Komisijai regulāri jāinformē Komiteja par citām nozīmīgām Kopienas iniciatīvām, kas uzsāktas mūžizglītības jomā, ieskaitot sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

3. Īstenojot Integrētās programmas darbības, Komisijai un dalībvalstīm ir jāpievērš uzmanība Padomes izvirzītajām prioritātēm nodarbinātības jautājuma vadlīnijās, kā daļai no koordinētās nodarbinātības stratēģijas.

4. Sadarbojoties ar Eiropas sociālajiem partneriem, Komisijai ir jācenšas attīstīt atbilstošu koordinēšanu starp Integrēto programmu un sociālo dialogu Kopienas līmenī, ieskaitot sektorālajos līmeņos.

5. Īstenojot Integrēto programmu, Komisijai ir jānodrošina Eiropas Profesionālās izglītības apmācības centram (Cedefop) atbilstoša palīdzība sfērās, kas saistītas ar tās kompetenci un saskaņā ar nolīgumu, kā tas noteikta Padomes Regulā (EEK) Nr. 337/75 (18). Komisija var atbilstošā gadījumā nodrošināt atbalstu Eiropas Apmācības fondam tā pilnvaru ietvaros un saskaņā ar vienošanos, kas izklāstīta Padomes 1990. gada 7. maija Regulā (EEK) Nr. 1360/90 (19).

6. Komisijai regulāri jāinformē Profesionālās apmācības konsultatīvā padome par nozīmīgiem procesiem “Leonardo da Vinci” programmas ietvaros.

III nodaļa

Finanšu noteikumi — novērtēšana

15. pants

Finansēšana

1. Indikatīvais finansējums šī lēmuma īstenošanai ir EUR 14 377 miljoni uz 7 gadiem no 2007. gada 1. janvāra. Šajā ietvarā“Comenius”, “Erasmus”, “Leonardo da Vinci” un “Grundtvig” programmām atvēlamie līdzekļi nevar būt mazāki kā noteikts pielikuma B.9 punktā. Komisija var grozīt šos piešķirumus saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas 10. panta 2. punktā.

2. Līdz 1 % no Integrētās programmas budžeta var tikt tērēts, lai atbalstītu piedalīšanos partnerattiecību, projektu un sistēmu darbībās, kuras organizē Integrētā programma vai partneri no trešajām valstīm, kas nepiedalās Integrētajā programmā saskaņā ar 7. pantā minētājiem nosacījumiem.

3. Ikgadējā līdzekļu piešķiršana ir jāapstiprina budžeta lēmējinstitūcijai finansiālās perspektīvas robežās.

16. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1. Komisijai ir regulāri jāpārrauga Integrētā programma, sadarbojoties ar dalībvalstīm. Šai pārraudzībai ir jāietver atskaites, kas noteiktas 4. punktā, un specifiskas darbības.

2. Komisijai ir jānodrošina regulāras ārējas Integrētās programmas novērtēšanas.

3. Dalībvalstīm Komisijai 2010. gada 30. jūnijā un 2015. gada 30. jūnijā ir jāiesniedz attiecīgas atskaites par Integrētās programmas īstenošanu un rezultātu.

4. Komisijai jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai:

a)	starpposmu novērtēšanas ziņojumi par sasniegtajiem rezultātiem un par kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem Integrētās programmas īstenošanas aspektiem līdz 2011. gada 31. martam;

b)	paziņojumu par Integrētās programmas turpināšanu līdz 2011. gada 31. decembrim;

c)	nobeiguma novērtējuma ziņojums līdz 2016. gada 31.martam.

II SADAĻA

SPECIFISKĀS PROGRAMMAS

I nodaļa

“Comenius” programma

17. pants

Dalība “Comenius” programmā

Integrētās programmas ietvaros“Comenius” programma attiecas uz:

a)	skolniekiem pirmskolā un skolā līdz vidējās izglītības beigām;

b)	skolām, ko nosaka dalībvalstis;

c)	mācību, atbalsta un administratīvo personālu šajās skolās;

d)	skolu izglītībā iesaistītajām asociācijām un pārstāvjiem;

e)	publiskajām un privātajām organizācijām, kas ir atbildīgas par izglītības organizēšanu un sniegšanu lokālā, reģionālā un nacionālā līmenī;

f)	izpētes centriem un organizācijām, kas saistītas ar mūžizglītības jautājumiem;

g)	augstākās izglītības iestādēm.

18. pants

Darba uzdevumi

Papildus Integrētās programmas uzdevumiem, kas izklāstīti 1. un 2. pantā, “Comenius” programmas darba uzdevumi ir šādi:

a)	veicināt dalībvalstu izglītības sistēmu atbilstību augstākiem kvalitātes standartiem, jo īpaši apmainoties ar labas prakses piemēriem un izplatot tos;

b)	palielināt apmaiņu, kurās iesaistīti audzēkņi un izglītojošais personāls dažādās dalībvalstīs, daudzumu un kvalitāti;

c)	palielināt skaitu un uzlabot kvalitāti partnerattiecībām starp skolām dažādās dalībvalstīs tā, lai būtu iesaistīts vismaz 1 audzēknis uz 15 kopīgajām izglītības aktivitātēm programmas periodā;

d)	sekmēt svešvalodas , kas otrā vai papildu svešvaloda , mācīšanos;

e)	pastiprināt skolotāju apmācības kvalitāti un Eiropas dimensiju tajā;

f)	uzlabot pedagoģisko pieeju un skolu pārvaldi.

19. pants

Darbības

1. “Comenius” programma var atbalstīt šādas darbības:

indivīdu mobilitāti, kas noteikta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Organizējot vai atbalstot šādu mobilitāšu organizāciju, ir jāpieņem atbilstoši nepieciešamie pasākumi un jārūpējas, lai jauniešiem mobilitātē tiek pievērsta attiecīga pārraudzība un atbalsts. Šāda mobilitāte ietver:

i)	audzēkņu un personāla apmaiņas;

ii)	audzēkņu vai izglītojošā personāla norīkošanu ārzemju skolās vai uzņēmumos;

iii)	skolotāju piedalīšanos apmācības kursos;

iv)	studijas un sagatavošanas vizītes mobilitātei, partnerattiecībām, projektam vai sistēmas aktivitātēm;

v)	palīdzību skolotājiem un potenciālajiem skolotājiem.

partnerattiecību, kas noteiktas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, attīstīšanu starp

i)	skolām ar mērķi izveidot kopīgus mācību projektus starp audzēkņiem ( ““Comenius” partnerattiecības” );

ii)	organizācijām, kas ir atbildīgas par jebkādām skolas izglītības jomām, lai veicinātu reģionālo sadarbību (““Comenius-Regio” partnerattiecības”);

daudzpusīgas sadarbības projektus, kas noteikti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā. Tas var iekļaut projektus, kuru mērķis ir:

i)	labas prakses izglītības jomā, tostarp jaunu mācību metožu vai materiālu izstrāde, popularizēšana un izplatīšana;

ii)	pieredzes gūšana vai apmaiņa par informācijas vai orientācijas sniegšanas sistēmām, kas īpaši pielāgotas ar “Comenius” programmu saistītiem audzēkņiem un pasniedzējiem ;

iii)	jaunu pasniedzēju kursu vai to satura izstrāde, virzīšana vai izplatīšana;

tīklusi, kas noteikti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā. Sistēmas, kuru mērķis ir:

i)	attīstīt izglītību disciplīnā vai specializācijā, kurā tās darbojas, savam un izglītības labumam kopumā;

ii)	apkopot un izplatīt nozīmīgu pozitīvu pieredzi un jaunas idejas;

iii)	sniegt satura atbalstu citu uzsāktiem projektiem un partnerattiecībām;

iv)	veicināt vajadzību analīžu attīstību un tās praktisko pielietojumu skolu izglītībā;

e)	citas iniciatīvas, kuru mērķis ir “Comenius” programmas mērķu, kas noteikti 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“Papildinošie pasākumi”), veicināšana.

2. Darbību, kas noteiktas 1. punktā, operacionālās detaļas ir jānolemj saskaņā ar 10. panta 2. punktā noteikto procedūru.

20. pants

Budžets

Ne mazāk kā 85 % no “Comenius” programmai pieejamā budžeta ir jāatvēl mobilitātes, kas noteikta 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un “Comenius” partnerattiecību, kas noteiktas 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā, atbalstam.

21. pants

Ieviešanas pasākumi

1. “Comenius” programmas īstenošanai vajadzīgie pasākumi Komisijai jāpieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā izklāstīto pārvaldes procedūru, un tie ir saistīti ar šādiem tematiem:

a)	gada darbības plāns;

b)	gada budžets un līdzekļu sadalījums starp dažādām “Comenius” programmas darbībām;

c)	galvenās “Comenius” programmas vadlīnijas, izvēles kritēriji un procedūras;

d)	līdzekļu sadale starp dalībvalstīm darbībām, kas jāpārvalda ar “nacionālo aģentūru procedūru”, kas izklāstīta pielikumā;

e)	vienošanās par programmas pārraudzīšanu un novērtēšanu, un rezultātu izplatīšanu un nodošanu.

2. “Comenius” programmas īstenošanai nepieciešamo mēru, kas saistīti ar tēmām, citām kā noteikts 1. punktā, pieņemšana jāveic saskaņā ar konsultatīvo procedūru, kas noteikta 10. panta 3. punktā.

II nodaļa

“Erasmus” programma

22. pants

Dalība “Erasmus” programmā

Integrētās programmas ietvaros “Erasmus” programma attiecas uz:

a)	studentiem un audzēkņiem visās augstākās izglītības un augstākās profesionālās izglītības un apmācības (ISCED 5. un 6. līmenis) formās;

b)	augstākās izglītības institūcijām, ko nosaka dalībvalstis;

c)	izglītojošo un administratīvo personālu šajās institūcijās;

d)	augstākajā izglītībā iesaistīto asociācijām un pārstāvjiem, ieskaitot nozīmīgas studentu, universitāšu un pasniedzēju asociācijas;

e)	uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un citiem profesionālās darbības pārstāvjiem;

f)	publiskām un privātām organizācijām, kas ir atbildīgas par izglītības un apmācības organizēšanu un sniegšanu lokālā un reģionālā līmenī;

g)	pētījumu centriem un orgāniem, kas ir saistīti ar mūžizglītības jautājumiem.

23. pants

Darba uzdevumi

Papildus Integrētās programmas uzdevumiem, kas noteikti 1. un 2. pantā, “Erasmus” programmas darba uzdevumi ir šādi:

a)	palielināt studentu un izglītojošā personāla mobilitātes Eiropā daudzumu un kvalitāti tā, lai uz 2011. gadu sasniegtu vismaz 3 miljonus individuālo dalībnieku studentu mobilitātē “Erasmus” programmas un tās priekšgājēju programmu ietvarā;

b)	palielināt daudzpusīgu sadarbošanos daudzumu starp augstākās izglītības institūcijām Eiropā un uzlabot to kvalitāti;

c)	palielināt konverģences līmeni augstākās izglītības un augstākās profesionālās izglītības kvalifikācijām, kas iegūtas Eiropā;

d)	sekmēt sadarbību starp augstākās izglītības institūcijām un uzņēmumiem.

24. pants

Darbības

1. “Erasmus” programma var atbalstīt sekojošas darbības:

indivīdu mobilitāti, kas noteikta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Šāda mobilitāte var ietvert:

i)	studentu mobilitāti studijām vai apmācībai ārzemēs augstākās izglītības institūcijās, kā arī iekārtošanu uzņēmumos, apmācības centros vai citās organizācijās;

ii)	izglītojošā personāla mobilitāti augstākās izglītības iestādēs ar mērķi pasniegt vai tikt apmācītiem partnerinstitūcijā ārzemēs;

iii)	cita personāla augstākās izglītības institūcijās un uzņēmumu personāla mobilitāti ar mērķi tikt apmācītiem vai pasniegt;

iv)	“Erasmus” intensīvās programmas, kas tiek organizētas uz daudzpusīgas bāzes.

Atbalstu var piešķirt arī nosūtošām un uzņemošām augstākās izglītības iestādēm vai uzņēmumiem darbībām, kuru mērķis ir nodrošināt kvalitāti visiem mobilitātes posmiem, to skaitā lingvistiskai sagatavošanai un pilnveidošanai .

b)	kopīgos projektus, kas noteikti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kas turklāt vērsti uz inovāciju un eksperimentēšanu jomās, kas minētas specifiskajos un darbības uzdevumos;

sistēmas, kas noteiktas 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ko vada augstākās izglītības institūciju konsorciji un kas pārstāv disciplīnu vai saistīto disciplīnu jomu (““Erasmus” tematiskie tīkli”), kam ir mērķis attīstīt jaunas mācību koncepcijas un kompetences. Šādas sistēmas var ietvert arī pārstāvjus no citiem publiskiem orgāniem vai uzņēmumiem, vai asociācijām;

d)	citas iniciatīvas, kuru mērķis ir “Erasmus” programmas uzdevumu, kas noteikti 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“Papildinošie pasākumi”), veicināšana.

2. Indivīdi mobilitātē pēc 1. punkta a) apakšpunkta i) daļas (“Erasmus studenti”) ir sekojoši:

augstākās izglītības institūciju studenti, kas pēc pirmā studiju gada pabeigšanas pavada studiju periodu citā dalībvalstī “Erasmus” programmas mobilitātes darbības ietvaros, neatkarīgi, vai tiem ir piešķirts finansiāls atbalsts šīs programmas ietvaros. Šādi periodi ir pilnībā jāatzīst ar starpinstitūciju vienošanos starp sūtītāja un uzņēmēja institūcijām. Uzņēmēja institūcijas nevar saņemt mācību maksu no šādiem studentiem;

b)	studenti, kas ir uzņemti kopīgā maģistra programmās citā valstī kā tajā, kurā tie ieguvuši bakalaura grādu;

c)	augstākās izglītības iestāžu studenti, ko iekārto darbā uzņēmumi, valsts iestādes vai mācību centri.

3. Pasākumu darba detaļas, kas izklāstītas 1. punktā, jāpieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta 10. panta 2. punktā.

25. pants

Budžets

Ne mazāk kā 85 % no “Erasmus” programmai pieejamā budžeta ir jāatvēl mobilitātes, kas noteikta 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā, atbalstam.

26. pants

Ieviešanas pasākumi

1. “Erasmus” programmas īstenošanai vajadzīgie pasākumi Komisijai jāpieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā izklāstīto pārvaldes procedūru, un tie ir saistīti ar šādiem tematiem:

a)	gada darba plāns;

b)	gada budžets un līdzekļu sadalījums starp dažādām “Erasmus” programmas darbībām;

c)	“Erasmus” programmas galvenās vadlīnijas, izvēles kritēriji un procedūras;

d)	līdzekļu sadale starp dalībvalstīm darbībām, kas tiek pārvaldītas caur “Nacionālo aģentūru procedūru”, kas izklāstīta pielikumā;

e)	vienošanās par programmas uzraudzību un novērtēšanu, un par rezultātu izplatīšanu un nodošanu.

2. “Erasmus” programmas īstenošanai nepieciešamo pasākumu, kas attiecas uz citiem tematiem, kā minēts šī panta 1. punktā, pieņemšana jāveic saskaņā ar konsultatīvo procedūru, kas izklāstīta 10. panta 3. punktā.

III nodaļa

“Leonardo da Vinci” programma

27. pants

Piedalīšanās “Leonardo da Vinci” programmā

Integrētās programmas ietvaros “Leonardo da Vinci” programma attiecas uz:

a)	jauniešiem, kas apgūst jebkāda veida profesionālo izglītību un apmācību līdz vidējās izglītības beigām (līdz ISCED 3. līmenim);

b)	audzēkņiem profesionālajā tālākizglītībā un apmācībā (ISCED 4. līmenis);

c)	cilvēkiem darba tirgū;

d)	izglītības pakalpojuma sniedzējiem jomās, uz ko attiecas “Leonardo da Vinci” programma;

e)	pasniedzēji un administratīvais personāls šajos izglītības pakalpojuma sniedzējos;

f)	profesionālās izglītības un apmācības jomā iesaistīto asociācijām un pārstāvjiem, ieskaitot audzēkņu, vecāku un pasniedzēju asociācijas;

g)	uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un citiem profesionālās darbības pārstāvjiem, tai skaitā tirdzniecības palātām un citām arodorganizācijām;

h)	orgāniem, kas sniedz vadības, konsultāciju vai informācijas pakalpojumus, kas saistīti ar jebkādu mūžizglītības aspektu;

i)	personām un orgāniem, kas ir atbildīgi par jebkādu mūžizglītības aspekta sistēmām un politikām lokālā, reģionālā un nacionālā līmenī;

j)	izpētes centriem un orgāniem, kas ir saistīti ar mūžizglītības jautājumiem;

k)	bezpeļņas organizācijām, brīvprātīgajām organizācijām, nevalstiskām organizācijām.

28. pants

Darba uzdevumi

Papildus Integrētās programmas uzdevumiem, kas izklāstīti 1. un 2. pantā, “Leonardo da Vinci” programmas darba uzdevumi ir sekojoši:

palielināt personu, kas iesaistītas profesionālajā pamatizglītībā (piemēram, kombinētās profesionālās pamatizglītības programmās, tostarp 3. panta 8. punktā minētajās mācībās) un tālākizglītībā, mobilitātes apjomu un kvalitāti, lai līdz integrētās programmas beigām palielinātu uzņēmumos darbā iekārtoto personu skaitu līdz vismaz 150 000 cilvēkiem gadā. Katrā dalībvalstī ir jānodrošina pasniedzēju individuāla dalība mobilitātes programmās;

b)	palielināt sadarbību apjomu starp izglītības pakalpojuma sniedzējiem, uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un citiem nozīmīgiem orgāniem Eiropā un uzlabot sadarbības kvalitāti;

c)	atvieglot jauno apmācības attīstību pamata izglītības un tālākizglītības jomā un tās pārnesē, ieskaitot no vienas dalībvalsts uz citu;

d)	uzlabot kvalifikāciju un kompetenču pārredzamību un atpazīstamību, ieskaitot tās, kas iegūtas neformālu un neoficiālu mācību ceļā;

e)	lai sekmētu pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot darbā iekārtošanas iespēju kvalitāti un kvantitāti tiem jauniešiem, kuri saskaņā ar darba līgumu maina sākotnējo profesionālo izglītību.

29. pants

Darbības

1. “Leonardo da Vinci” programma var atbalstīt sekojošas darbības:

indivīdu mobilitāte, kas noteikta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Organizējot vai atbalstot šādas mobilitātes organizēšanu, ir jāpieņem nepieciešamie sagatavošanas pasākumi un jārūpējas, lai cilvēkiem mobilitātē nodrošinātu piemērotu pārraudzību un atbalstu. Šāda mobilitāte var ietvert:

i)	iekārtošanu starptautiskos uzņēmumos vai apmācību institūcijās;

ii)	iekārtošanas un apmaiņas ar mērķi iegūt pasniedzēju un vadības padomdevēju, kas ir atbildīgi par apmācības izveidi un apmācības plānošanu un profesionālo orientāciju uzņēmumos, tālāku profesionālo attīstību;

iii)	pasākumus, kuru mērķis ir, no vienas puses, sekmēt uzņēmumu, sevišķi MVU, ļoti mazo uzņēmumu un amatniecības uzņēmumu līdzdalību, un, no otras puses, uzlabot to personu mobilitāti, kas minētas i) un ii) punktā, un sekmēt darbā iekārtošanas programmu dalībnieku pieņemšanu darbā;

b)	partnerattiecības, kas noteiktas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kas vērstas uz abpusējas intereses tēmām no saistīto organizāciju puses;

c)	daudzpusīgi projekti, kas noteikti 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, it īpaši tiem, kas vērsti uz apmācības sistēmu uzlabošanu ar jaunu ideju palīdzību, ieskaitot lingvistisko, kultūras un juridisko adaptāciju nacionālajām jauno produktu un procesu, kas attīstīti dažādos kontekstos, vajadzībām;

d)	daudzpusīgi projekti, kas noteikti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kas vērsti uz apmācību sistēmu uzlabošanu ar jaunrades un pieredzes palīdzību un attīstību;

e)	tematiskās ekspertu un organizāciju sistēmas, kas noteiktas 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kas strādā pie specifiskiem profesionālās izglītības un apmācības jautājumiem;

f)	citas iniciatīvas, kas mērķētas uz “Leonardo da Vinci” programmas uzdevumu, kas noteikti 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“Papildinošie pasākumi”), veicināšanu.

2. Šādu darbību darba detaļas jānolemj, pakļaujoties 10. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

30. pants

Budžets

Ne mazāk kā 75 % no “Leonardo da Vinci” programmai pieejamā budžeta ir jāatvēl mobilitātes un partnerattiecību , kas noteiktas 29. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, atbalstīšanai.

31. pants

Ieviešanas pasākumi

1. ”Leonardo da Vinci” programmas īstenošanai vajadzīgie pasākumi Komisijai jāpieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā izklāstīto pārvaldes procedūru, un tie ir saistīti ar šādiem tematiem:

a)	gada darbības plāns;

b)	gada budžets un līdzekļu sadale starp dažādām “Leonardo da Vinci” programmas darbībām;

c)	“Leonardo da Vinci” programmas galvenās vadlīnijas, izvēles kritēriji un procedūras;

d)	līdzekļu sadale starp dalībvalstīm programmām, kuras tiek pārvaldītas ar “Nacionālo aģentūru procedūru”, kas izklāstīta pielikumā;

e)	vienošanās par programmas pārraudzīšanu un novērtēšanu un rezultātu nodošanu un izplatīšanu.

2. “Leonardo da Vinci” programmas īstenošanai nepieciešamo pasākumu, kas saistīti ar citiem tematiem kā minēts šī panta 1. punktā, pieņemšana jāveic saskaņā ar konsultatīvo procedūru, kas izklāstīta 10. panta 3. punktā.

IV nodaļa

“Grundtvig” programma

32. pants

Dalība “Grundtvig” programmā

Integrētās programmas ietvaros “Grundtvig” programma attiecas uz:

a)	audzēkņiem pieaugušo izglītībā;

b)	pieaugušo izglītības pakalpojuma sniedzējiem;

c)	izglītojošo un administratīvo personālu šajos izglītības pakalpojuma sniedzējos un citās pieaugušo izglītībā iesaistītās organizācijās;

d)	iestādēm, kas iesaistītas pieaugušo izglītības izglītojošā personāla pamata vai tālākizglītībā;

e)	pieaugušo izglītībā iesaistīto asociācijām un pārstāvjiem, ieskaitot audzēkņu un pasniedzēju asociācijas;

f)	struktūrvienībām, kas sniedz vadības, konsultāciju un informācijas pakalpojumus, kas saistīti ar jebkāda veida pieaugušo izglītības aspektu;

g)	personām un orgāniem, kas ir atbildīgi par jebkāda pieaugušo izglītības aspekta sistēmām un politikām lokālā, reģionālā un nacionālā līmenī;

h)	pētījumu centriem un orgāniem, kas saistīti ar pieaugušo izglītības jautājumiem;

i)	uzņēmumiem;

j)	bezpeļņas organizācijām, brīvprātīgajām organizācijām, NVO;

k)	augstākās izglītības institūcijām.

33. pants

Darba uzdevumi

Papildus Integrētās programmas uzdevumiem, kas noteikti 1. un 2. pantā, “Grundtvig” programmas darba uzdevumi ir sekojoši:

a)	palielināt pieaugušo izglītībā iesaistīto personu mobilitāti Eiropā un uzlabot tās kvalitāti tā, lai līdz 2013. gadam sasniegtu mobilitātes atbalstu vismaz 25 000 personām gadā;

b)	palielināt sadarbību starp pieaugušo izglītībā iesaistītajām organizācijām Eiropā skaitu un uzlabot to kvalitāti;

c)	atvieglot jaunrades attīstību pieaugušo izglītībā , prasmju novērtēšanā un gūtās pieredzes apstiprināšanā un to nodošanu, tostarp no programmas dalībvalsts citām valstīm;

nodrošināt sociāli nestabilu grupu personām un personām sociāli marginālā kontekstā, it īpaši vecākiem cilvēkiem un tām, kuras ir pārtraukušas izglītību bez pamata kvalifikācijas vai kurām ir nepilnīga lasītprasme un rakstītprasme , alternatīvas un viegli pieejamas iespējas piedalīties pieaugušo izglītībā;

e)	uzlabot pedagoģiskās pieejas un pieaugušo izglītības organizāciju pārvaldi.

34. pants

Darbības

1. “Grundtvig” programma var atbalstīt šādas darbības un pasākumus:

indivīdu mobilitāti, kas noteikta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Organizējot vai atbalstot šādas mobilitātes organizēšanu, ir jānosaka nepieciešamie sagatavošanas pasākumi un mobilitātē esošajiem cilvēkiem jānodrošina piemērota pārraudzība un atbalsts. Šāda mobilitāte var ietvert vizītes, ievietošanas, palīdzēšanu un apmaiņas formālās un neformālās pieaugušo izglītības dalībniekiem, ieskaitot pieaugušo izglītības izglītojošā personāla apmācību un profesionālo attīstību;

b)	partnerattiecības, kas noteiktas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un zināmas kā “Grundtvig programmas partnerattiecības”, un kas vērstas uz abpusēju iesaistīto partneru interesēm;

c)	daudzpusēji projekti, kas noteikti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kuru mērķis ir pieaugušo izglītības sistēmu uzlabošana ar jaunrades un labas prakses attīstīšanu un nodošanu;

saistītie ekspertu un organizāciju tīkli, kā noteikts 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, zināmi kā “Grundtvig tīkli”, kas pārsvarā strādā pie:

i)	pieaugušo izglītības attīstīšanas disciplīnā, tematiskajā laukā vai administratīvajā aspektā, kurā tie darbojas;

ii)	nozīmīgas labas prakses un jaunrades noteikšanas, uzlabošanas un izplatīšanas;

iii)	satura atbalsta sniegšanas, projektiem un partnerattiecībām, ko uzsākuši citi un sadarbības atvieglošana starp šādiem projektiem un partnerattiecībām;

iv)	pieaugušo izglītības vajadzību analīzes un kvalitātes nodrošinājuma attīstības veicināšanas;

e)	citas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt “Grundtvig” programmas uzdevumus, kas noteikti 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“Papildinošie pasākumi”).

2. Šādu darbību darba detaļas ir jāpieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā noteikto procedūru.

35. pants

Budžets

Ne mazāk kā 60 % no “Grundtvig” programmai pieejamā budžeta ir jāatvēl mobilitātes un partnerattiecību, kā noteikts 34. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, atbalstam.

36. pants

Ieviešanas pasākumi

1. “Grundtvig” programmas īstenošanai vajadzīgie pasākumi Komisijai jāpieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā izklāstīto pārvaldes procedūru, un tie ir saistīti ar šādiem tematiem:

a)	gada darbības plāns;

b)	gada budžets un līdzekļu sadale starp dažādām “Grundtvig” programmas darbībām;

c)	“Grundtvig” programmas īstenošanas galvenās vadlīnijas, izvēles kritēriji un procedūras;

d)	līdzekļu sadale dalībvalstīm pasākumiem, kas tiek pārvaldītas ar “nacionālo aģentūru procedūru”, kas noteikta pielikumā;

e)	vienošanās par programmas pārraudzīšanu un novērtēšanu un rezultātu izplatīšanu un nodošanu.

2. “Grundtvig” programmas īstenošanai nepieciešamie pasākumi saistībā ar tematiem, citiem kā minēts 1. punktā, ir jāpieņem saskaņā ar konsultatīvo procedūru, kas noteikta 10. panta 3. punktā.

V nodaļa

Šķērseniskā programma

37. pants

Darba uzdevumi

Papildus Integrētās programmas galvenajiem uzdevumiem, kas minēti 1. un 2. pantā, šķērseniskās programmas darba uzdevumi ir šādi:

a)	atbalstīt mūžizglītības politikas attīstību Eiropas līmenī, it īpaši Lisabonas, Boloņas un Kopenhāgenas procesu un to sekotāju kontekstā;

b)	nodrošināt atbilstošu salīdzināmo datu, statistikas un analīzes nodrošinājumu, lai atbalstītu mūžizglītības politikas attīstību;

c)	pārraudzīt progresa virzību uz mūžizglītības uzdevumiem un mērķiem un noteikt sfēras, kam jāpievērš īpaša uzmanība;

d)	veicināt valodu mācības un atbalstīt lingvistisko dažādību dalībvalstīs;

e)	atbalstīt inovatīvas, uz IKT bāzēta satura, pakalpojumu, pedagoģiju un prakses attīstību mūžizglītībā;

f)	nodrošināt, lai Integrētās programmas rezultāti tiek atbilstoši atpazīti, demonstrēti un pielietoti plašā mērogā.

38. pants

Darbības

1. Sekojošas darbības var tikt atbalstītas galvenajās aktivitātēs, kas noteiktas 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ietvaros:

indivīdu mobilitāte, kas noteikta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ieskaitot mācību vizītes ekspertiem un oficiālajiem pārstāvjiem, kurus norīkojušas valsts, reģionālās un vietējās iestādes, izglītības un mācību iestāžu, kā arī orientācijas un pieredzes apstiprināšanas pakalpojumu iestāžu direktoriem un sociālajiem partneriem;

b)	daudzpusēji projekti, kas noteikti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kuru mērķis ir Kopienas līmenī izstrādātu politikas priekšlikumu sagatavošana un pārbaude;

daudzpusēji ekspertu un/vai organizāciju sadarbības tīkli, kas noteikti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kas kopīgi strādā pie politiku jautājumiem. Šādi tīkli ietver:

i)	tematiskie tīkli, kas strādā pie mūžizglītības satura vai mūžizglītības metodoloģijas un politiku jautājumiem. Šādi tīkli var novērot, noteikt, analizēt labu praksi un jaunas idejas, apmainīties ar labu pieredzi un idejām un ieteikt labāku un plašāku šādas prakses pielietojumu dalībvalstīs;

ii)	organizēt konferences par politiku jautājumiem, kas vērstas uz mūžizglītības stratēģisko jautājumu politikas koordinēšanu Eiropas līmenī;

politiku un mūžizglītības sistēmu, kas noteiktas 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā, novērošanu un analīzi un var sevī ietvert:

i)	studijas un salīdzinošo izpēti;

ii)	indikatoru un statistisko aptauju attīstīšana, ieskaitot mūža izglītības laukā sadarbībā ar “Eurostat” uzsāktā darba atbalstīšanu;

iii)	“Eurydice” tīkla darbības atbalstīšana un Komisijas uzsāktās “Eurydice” Eiropas vienības izveides atbalstīšana;

darbība, kas veicinātu kvalifikāciju atpazīstamību un pārredzamību, ieskaitot formālās un neformālās izglītības ceļā iegūtās, informēšana un konsultācijas izglītības mobilitātes jautājumos un sadarbība kvalitātes nodrošināšanai, kas noteikta 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā, kas var ietvert:

i)	organizāciju tīklus, kas atvieglo mobilitāti un atpazīstamību kā “Euroguidance” un Eiropas Savienības diploma atzīšanas tīkla centri (NARIC);

ii)	tādu starptautisku interneta projektu kā “Ploteus” atbalstīšana;

iii)	“Europass” iniciatīvas ietvertās darbības saskaņā ar Lēmumu Nr. 2241/2004/EK;

f)	citas iniciatīvas, kas noteiktas 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“Papildinošie pasākumi”), kas vērstas uz 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktās galvenās darbības uzdevumu veicināšanu.

2. Sekojošas stratēģiskas darbības, kas attiecināmas uz vairāk nekā viena dzīves etapa izglītības un apmācības vajadzībām, var tikt atbalstītas galvenās darbības, kas noteiktas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ietvaros:

daudzpusēji projekti, kas noteikti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kas turklāt vērsti uz:

i)	jaunu valodas mācību materiālu, ieskaitot nepārtrauktā režīma kursus un valodu pārbaudes instrumentu attīstību;

ii)	valodu pasniedzēju apmācības kursu un instrumentu attīstīšanu;

b)	tīkli, kas noteikti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kas darbojas valodu apmācības un lingvistiskās dažādības jomā;

citas iniciatīvas, kas sakrīt ar Integrētās programmas 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā noteiktajiem uzdevumiem, kas valodu mācības padarītu pievilcīgākas audzēkņiem caur masu medijiem un/vai mārketingu, reklāmu un informatīvām kampaņām, kā arī konferences, pētījumu un statistiskos indikatorus valodu mācību un lingvistiskās dažādības jomā.

3. Šādi pasākumi var tikt atbalstīti galvenās darbības, kas noteikta 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ietvaros:

a)	daudzpusēji projekti, kas noteikti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kuru mērķis ir jaunu metožu, satura, pakalpojumu un vides izstrāde un izplatīšana;

b)	tīkli, kas noteikti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kuru mērķis ir zināšanu, pieredzes un labas prakses sniegšana un apmaiņa;

c)	citas darbības, ar mērķi uzlabot mūžizglītības politiku un praksi, kā noteikts 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā, kas var ietvert novērtēšanu, novērošanu, standartizēšanu, kvalitātes uzlabošanas mehānismus un virzienu analīzi, ņemot vērā tehnoloģijas un pedagoģiju.

4. Sekojošas darbības var tikt atbalstītas galvenās darbības, kas noteikta 2. panta 2. punkta d) apakšpunkta ietvaros:

a)	vienpusēji un nacionāli projekti, kas noteikti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

daudzpusēji projekti, kas noteikti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, turklāt kuru mērķis ir:

i)	jaunu produktu un procesu izmantošanas un ieviešanas atbalstīšana;

ii)	sadarbības veicināšana starp projektiem, kas darbojas tajā pašā jomā;

iii)	labas prakses attīstīšana par izplatīšana metodēm;

c)	izziņas materiālu, kas minēti 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā, izveide, kas var ietvert nozīmīgu statistisku datu apkopošanu un pētījumus izplatīšanas jomā, rezultātu izmantošanu un labas prakses apmaiņu.

39. pants

Ieviešanas pasākumi

1. Šķērseniskās programmas īstenošanai vajadzīgie pasākumi Komisijai jāpieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā izklāstīto pārvaldes procedūru, un tie ir saistīti ar šādiem tematiem:

a)	gada darba plāns un izvēles kritēriji un procedūras;

b)	gada budžets un līdzekļu sadale starp dažādām šķērseniskās programmas darbībām;

c)	šķērseniskās programmas īstenošanas vadlīnijas un tās galvenās darbības;

d)	līdzekļu sadale starp dalībvalstīm darbībām, kas jāpārvalda ar “nacionālo aģentūru procedūru”, kas noteikta pielikumā;

e)	vienošanās par programmas pārraudzīšanu un novērtēšanu un rezultātu izplatīšanu un nodošanu.

2. Šķērseniskās programmas īstenošanai nepieciešamo pasākumu, kas saistīti ar tematiem, citām kā minēts 1. punktā, jānosaka saskaņā ar konsultatīvo procedūru, kas noteikta 10. panta 3. punktā.

VI nodaļa

“Jean Monnet” programma

40. pants

Dalība “Jean Monnet” programmā

Integrētās programmas un pielikuma ietvaros “Jean Monnet” programma attiecas uz:

a)	studentiem un pētniekiem Eiropas integrācijas jomā visu formu augstākajā izglītībā (ISCED 5. un 6. līmeni) Kopienas iekšienē un ārpus tās;

b)	augstākās izglītības institūcijām Kopienas iekšienē un ārpus tās;

c)	izglītojošo un administratīvo personālu šajās institūcijās;

d)	izglītībā un apmācībā iesaistīto asociācijām un pārstāvjiem Kopienas iekšienē un ārpus tās;

e)	publiskām un privātām organizācijām, atbildīgām par izglītības un apmācības organizēšanu un sniegšanu lokālā un reģionālā līmenī;

f)	pētījumu centriem un orgāniem, saistītiem ar Eiropas integrācijas jautājumiem Kopienas iekšienē un ārpus tās.

41. pants

Darba uzdevumi

Papildus Integrētās programmas galvenajiem uzdevumiem, kas noteikti 1. un 2. pantā, “Jean Monnet” programmas darba uzdevumi ir sekojoši:

a)	stimulēt izcilību izglītošanā, pētīšanā un pārdomās Eiropas integrācijas pētījumos augstākās izglītības institūcijās Kopienas iekšienē un ārpus tās;

b)	uzlabot akadēmisko speciālistu un Eiropas pilsoņu vidū zināšanas un informētību ar Eiropas integrāciju saistītos jautājumos;

c)	atbalstīt galvenās Eiropas institūcijas, kas nodarbojas ar Eiropas integrācijas jautājumu risināšanu;

d)	atbalstīt augstas kvalitātes aktīvu Eiropas asociāciju esamību izglītības un apmācības laukos.

42. pants

Darbības

1. Sekojošas darbības var tikt atbalstītas 2. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās galvenās darbības ietvaros:

vienpusēji un nacionāli projekti, kas noteikti 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kas var ietvert:

i)	“Jean Monnet” katedras, izcilības centrus un apmācības moduļus;

ii)	profesoru, citu augstākās izglītības pasniedzēju un Eiropas integrācijā specializējušos pētnieku asociācijas;

iii)	jauno pētnieku, kas specializējušies Eiropas integrācijā atbalsts;

iv)	informācijas un pētījumu aktivitātes, kam ar Kopienu ir kopīgi mērķi diskusiju, pārdomu un zināšanu par Eiropas integrācijas procesu veicināšanā;

b)	daudzpusēji projekti un tīkli, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kas var ietvert daudzpusīgu pētījumu grupu Eiropas integrācijas sfērā izveides atbalstīšanai.

2. Galvenās darbības, kas noteikta 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā, ietvaros var tik piešķirtas darbības subsīdijas, kas noteiktas 5. panta 1. punkta g) apakšpunktā, lai segtu ekspluatācijas un administratīvās izmaksas sekojošām institūcijām Eiropas interesēs:

a)	Eiropas Koledža (Brigē un Natolinas universitāšu pilsētiņas);

b)	Eiropas Universitātes institūts, Florence;

c)	Eiropas Sabiedriskās administrācijas institūts, Māstrihta;

d)	Trīras Eiropas Tiesību akadēmija;

e)	Sārlandes Universitātes Eiropas institūts;

f)	Eiropas Izglītības starptautiskais centrs (Nica);

g)	Eiropas Starpuniversitāšu cilvēktiesību un demokratizācijas centrs Venēcijā;

h)	Eiropas Izglītības izstrādes aģentūra skolniekiem ar īpašām vajadzībām Midelfortā.

3. Galvenās darbības, kas noteiktas 2. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ietvaros var tik piešķirtas darbības subsīdijas, kas noteiktas 5. panta 1. punkta g) apakšpunktā, lai segtu noteiktās izglītības un apmācības laukā aktīvo Eiropas institūciju ekspluatācijas un administratīvās izmaksas. Iestādes, kas var pretendēt uz šādām darbības dotācijām, izraugās, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

4. Stipendijas var piešķirt pēc ikgada principa vai arī pēc atjaunošanas principa, partnerattiecību ar Komisiju vienošanās ietvaros.

43. pants

Budžets

Ne mazāk kā 25 % no “Jean Monnet” programmai pieejamā budžeta jāatvēl galvenajai darbībai, kas noteikta 2. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ne mazāk kā 48 % galvenajai darbībai, kas noteikta 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā un ne mazāk kā 17 % galvenajai darbībai, kas noteikta 2. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

44. pants

Ieviešanas pasākumi

1. “Jean Monnet” programmas īstenošanai vajadzīgie pasākumi Komisijai jāpieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā izklāstīto pārvaldes procedūru, un tie ir saistīti ar šādiem tematiem:

a)	gada darba plāns, izvēles kritēriji un procedūras;

b)	gada budžets un līdzekļu sadale starp dažādām “Jean Monnet” programmas darbībām;

c)	“Jean Monnet” programma īstenošanas galvenās vadlīnijas un tās pamatdarbības;

d)	vienošanās par programmas pārraudzīšanu un novērtēšanu un rezultātu izplatīšanu un nodošanu.

2. “Jean Monnet” programmas īstenošanai nepieciešamie pasākumi, kas attiecas uz tematiem, citiem kā noteiktss 1. punktā, ir jānosaka saskaņā ar konsultatīvo procedūru, kas noteikta 10. panta 3. punktā.

III SADAĻA

PĀREJAS UN GALĒJIE NOTEIKUMI

45. pants

Pārejas noteikumi

Darbības, kas uzsāktas 2006. gada 31. decembrī vai agrāk uz Lēmuma 1999/382/EK, Lēmuma Nr. 253/2000/EK, Lēmuma Nr. 2318/2003/EK, Lēmuma 791/2004/EK vai Lēmuma Nr. 2241/2004/EK pamata, pārvalda saskaņā ar šiem lēmumiem, izņemot, ja šo lēmumu izveidotās komitejas ir aizvietotas ar šā lēmuma 10. panta izveidoto komiteju.

46. pants

Stāšanās spēkā

Šīs lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs

(1) OVC221, 8.9.2005., 134. lpp.

(2) OV C 164, 5.7.2005., 59. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2005. gada 25. oktobra Nostāja.

(4) OV L 146, 11.6.1999., 33. lpp. Lēmums, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

(5) OV L 28, 3.2.2000., 1. lpp. Lēmums, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 885/2004.

(6) OV L 345, 31.12.2003., 9. lpp.

(7) OV L 138, 30.4.2004., 31. lpp.

(8) OVL 390, 31.12.2004., 6. lpp.

(9) OV L 345, 31.12.2003., 1. lpp.

(10) OV C 163, 9.7.2002., 1. lpp.

(11) OV C 272 E, 13.11.2003., 449. lpp.

(12) OV C 13, 18.1.2003., 2. lpp.

(13) OV C 293 E, 28.11.2002., 103. lpp.

(14) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(15) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1261/2005 (OV L 201, 2.8.2005., 3. lpp.).

(16) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

(17) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(18) OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2051/2004 (OV L 355, 1.12.2004., 1. lpp.).

(19) OV L 131, 23.5.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1648/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 22. lpp.).

PIELIKUMS

ADMINISTRATĪVIE UN FINANŠU NOTEIKUMI

A. Administratīvie noteikumi

Integrētās programmas darbību ieteikuma un izvēles procedūras ir šādas:

1. Nacionālās aģentūras procedūra

1.1 1. procedūra

Sekojošas darbības, kuru ietvaros izvēles lēmumi tiek pieņemti no nacionālo aģentūru puses, ir jāpārvalda ar “nacionālo aģentūru 1. procedūru”:

a)	starptautiskā personu mobilitāte mūžizglītībā Eiropā, kas noteikta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)	divpusējas un daudzpusējas partnerattiecības, kas noteiktas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

c)	vienpusēji un nacionāli projekti, kas noteikti 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ja tie tiek finansēti saskaņā ar 38. panta 4. punkta a) apakšpunktu;

Finansiāla atbalsta pieprasījumi šo darbību ietvaros ir jāiesniedz atbilstošajām nacionālajām aģentūrām, ko ir nozīmējušas dalībvalstis saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Nacionālajām aģentūrām ir jāveic izvēle un jāpiešķir finansiālais atbalsts pieteikuma iesniedzējiem, kas izvēlēti atbilstoši galvenajām vadlīnijām, kas jānosaka atbilstoši 9., 21., 26., 31., 36., 39. un 44. pantam. Nacionālajām aģentūrām jāpiešķir subsīdijas saņēmējiem savā attiecīgajā valstī. Katrs partneris divpusējās vai daudzpusējās partnerattiecībās saņem līdzekļus no tā attiecīgās nacionālās aģentūras.

1. 2 2. procedūra

Sekojošā darbība, kuras ietvaros lēmumus pieņem Komisija, bet novērtēšanas un līgumslēgšanas procedūras veic attiecīgās nacionālās aģentūras, ir jāpārvalda ar “nacionālo aģentūru 2. procedūru”:

—	daudzpusēji projekti, kas noteikti 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Finansiāla atbalsta pieprasījumi, kas iesniegti šīs darbības ietvaros, jāiesniedz nacionālajai aģentūrai, ko noteikusi projekta koordinatora dalībvalsts saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Projekta koordinatora dalībvalsts nacionālā aģentūra veic pieteikumu izvērtēšanu un iesniedz Komisijai to pieteikumu sarakstu, kurus tā iesaka pieņemt. Komisija lemj par iesniegto sarakstu, pēc kura nacionālā aģentūra piešķir atbilstošu finansiālo atbalstu izvēlētajiem pieteikuma iesniedzējiem, kas izvēlēti atbilstoši galvenajām vadlīnijām, kas noteiktas 31. pantā. Pirms saraksta iesniegšanas Komisijai, koordinējošas valsts nacionālajai aģentūrai ir jāsazinās ar nacionālajām aģentūrām citās projekta partneru valstīs. Nacionālajām aģentūrām ir jāizsniedz subsīdijas izvēlētajiem projekta koordinatoriem to atbilstošajās dalībvalstīs, kas tālāk ir atbildīgi par līdzekļu sadali projektos iesaistītajiem partneriem.

2. Komisijas procedūra

Sekojošas darbības, kuru ietvaros projektu pieteikumi tiek iesniegti Komisijai un izvēles lēmumus veic Komisija, ir jāpārvalda ar “Komisijas procedūru”:

a)	vienpusēji un nacionāli projekti, kas minēti 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā, izņemot tos, kuri tiek finansēti atbilstoši 38. panta 4. punkta a) apakšpunktam;

b)	daudzpusēji projekti un tīkli, kas noteikti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

c)	mūžizglītības sfēras politiku un sistēmu novērošana un analīze, uzziņas materiāla veidošana, ieskaitot aptaujas, statistiku, analīzi un indikatorus un darbības, kas atbalsta kvalifikāciju un iepriekšējās izglītības pārredzamību un atpazīstamību, kā noteikts 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā;

d)	darbības subsīdijas, kas noteiktas 5. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

e)	citas iniciatīvas, kas saskan ar Integrētās programmas uzdevumiem (“Papildinošie pasākumi”), kā noteikts 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā.

Finansiāla atbalsta pieprasījumi, kas iesniegti šo darbību ietvaros, jāiesniedz Komisijai, kas veic izvēli un piešķir finansiālo atbalstu pieteikuma iesniedzējiem, kas izvēlēti saskaņā ar galvenajām vadlīnijām, kas noteiktas atbilstoši 9., 21., 26., 31., 36., 39. un 44. pantam.

B. Finanšu noteikumi

Komisijai jānodrošina, lai finansiālās un administratīvās prasības, kas noteiktas subsīdiju saņēmējiem Integrētās programmas ietvaros, ir proporcionālas saņemto subsīdiju līmenim. Komisijai īpaši jānodrošina, lai finansiālie noteikumi un izpildes un atskaitīšanās prasības individuālajai mobilitātei un partnerattiecībām paliek lietotājdraudzīgi un pietiekoši vienkārši, lai neliegtu pieeju mazāk izdevīgā stāvoklī esošiem indivīdiem vai organizācijām, kas ar tiem strādā.

Komisija valstu aģentūrām sniedz kritērijus, kuri tām jāievēro attiecībā uz atlases un piešķiršanas procedūrām, kā arī uz līgumu un maksājumu, un audita kārtību saistībā ar līdzekļiem, kurus tās pārvalda. Šajos kritērijos ņem vērā piešķirto dotāciju apjomu; un gadījumos, kad dotācijas nepārsniedz EUR 25 000, tie paredz vienkāršotas sistēmas visos līmeņos, kur ir iesaistīti pieteikumu iesniedzēji vai saņēmēji. Tie valstu iestādēm dod iespēju noteikt un ierobežot to, cik sīka informācija vajadzīga no dotāciju pieprasītājiem, un pēc dotāciju piešķiršanas slēgt līgumus vienkāršotā kārtībā, kurā ir tikai šādi elementi:

—	līgumslēdzējas puses,

—	līguma darbības ilgums, kas atbilst pamatoto izdevumu laikposmam,

—	piešķirto līdzekļu maksimālais apjoms,

—	paredzēto pasākumu apraksta kopsavilkums,

—	ziņojumu un audita pieejamības prasības.

Tiem arī jādod valstu iestādēm iespēja atļaut saņēmēju sniegtajam līdzfinansējumam būt natūrā. Jāpārbauda to faktiskā esība, bet nav vajadzīgs veikt finansiālo novērtējumu.

1. Darbības, kas tiek pārvaldītas ar nacionālo aģentūru procedūru

1.1. Kopienas līdzekļi, kas domāti finansiāla atbalsta sniegšanai caur nacionālo aģentūru procedūru, saskaņā ar šī pielikuma A iedaļas 1. punktu pārvaldītajām darbībām, ir jāsadala starp dalībvalstīm saskaņā ar Komisijas atbilstoši 10. panta 2. punktam noteiktu formulējumu, kas var ietvert sekojošus elementus:

a)	minimālā katrai valstij piešķiramā summa, kas jānosaka saskaņā ar budžeta pieejamību saistītajai darbībai;

pārējais tiek piešķirts dažādām valstīm pamatojoties uz:

i)	dzīves izmaksu atšķirību starp dažādām dalībvalstīm;

ii)	attālumiem starp dažādu dalībvalstu galvaspilsētām;

iii)	vajadzības vai nepieciešamības līmeni noteiktajai darbībai katrā dalībvalstī;

iv)

katras dalībvalsts:

—	skolnieku un skolotāju skaitu skolu izglītībā, skolu partnerattiecību un mobilitātes darbībām, kas noteiktas 19. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;

—	studentu un/vai absolventu skaitu augstākajā izglītībā studentu mobilitātes un intensīvās programmas darbībām “Erasmus” programmā, kā noteikts 24. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un iv) daļā;

—	pasniedzējiem augstākajā izglītībā pasniedzēju mobilitātes un cita personāla mobilitātes darbībām “Erasmus” programmas ietvaros, kā noteikts 24. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) daļā;

—	iedzīvotāju skaitu un iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 35 gadiem skaita attiecību pret iedzīvotāju skaitu mobilitātes, partnerattiecību un divpusēju un daudzpusēju projektu darbībām “Leonardo da Vinci” programmas ietvaros, kā noteikts 29. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā;

—	pieaugušo skaitu mobilitātes un partnerattiecību darbībām “Grundtvig” programmas ietvaros, kā noteikts 34. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

1.2 Šādi sadalīti Kopienas līdzekļi jāpārvalda nacionālajām aģentūrām, kā noteikts 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

1.3. Komisijai, sadarbojoties ar dalībvalstīm, ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai atbalstītu sabalansētu piedalīšanos Kopienas, nacionālā un, nepieciešamības gadījumā, reģionālā līmenī, un, kur atbilstoši, skarot vairākas pētījumu sfēras. Šiem pasākumiem piešķiramo līdzekļu apjoms nevar pārsniegt 5 % no katras apspriežamās darbības ikgada budžeta.

2. Saņēmēju noteikšana

Šī lēmuma 42. panta 2. punktā uzskaitītās institūcijas ar šo ir noteiktas kā subsīdiju saņēmējas Integrētās programmas ietvaros saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 168. pantu.

NARIC tīklu, “Eurydice” tīklu, “Euroguidance” tīklu, Profesionālās kvalifikācijas nacionālās uzziņas punktus un “Europass” nacionālos centrus sastādošās nacionālās vienības darbojas kā instrumenti, lai īstenotu programmu nacionālā līmenī saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunkta un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 38. panta noteikumiem.

3. Saņēmēju veidi

Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002114. panta 1. punktu, atbalsts var tikt piešķirts fiziskām personām. Tas var būt stipendijas veidā.

4. Vienotas likmes subsīdijas, vienības izmaksu salīdzināšana un prēmijas

Vienotas likmes subsīdijas un vienības izmaksu salīdzināšana, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002181. panta 1. punktā, var tikt izmantotas attiecībā uz darbībām, kas noteiktas 5. pantā.

Vienotas likmes dotāciju gadījumā līdzekļus var izmantot maksimāli EUR 25 000 apmērā katrai dotācijai. Tās var apvienot līdz pat EUR 100 000 apmērā vai izmantot kopā ar vienības izmaksu apjomu.

Komisija var piešķirt prēmijas saistībā ar uzsāktajām darbībām Integrētās Programmas ietvaros.

5. Sabiedriskie mācību pakalpojumu sniedzēji

Visas skolas un augstākās izglītības iestādes, ko norādījusi dalībvalsts, un visus mācību pakalpojumu sniedzējus, kas vairāk nekā 50% no saviem gada ienākumiem pēdējo divu gadu laikā saņēmuši no sabiedriskiem avotiem vai ko uzrauga sabiedriskas iestādes vai to pārstāvji, Komisija uzskata par tādiem, kam ir finansiālā, profesionālā un administratīvā jauda, kā arī finansiālā stabilitāte, kas vajadzīga, lai īstenotu projektus saistībā ar šo programmu; tiem nepieprasa sniegt papildu dokumentus, lai to pierādītu.

6. Organizācijas, kas darbojas vispārējās Eiropas interesēs

Gadījumos, kad darbības subsīdijas tiek piešķirtas organizācijām, kas darbojas vispārējās Eiropas interesēs, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002162. pantā, uz tām, saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002113. panta 2. punktu, atjaunošanas neattiecas, atsaucoties uz pakāpeniskās samazināšanas principu.

7. Pieteikumu iesniedzēju profesionālā kompetence un kvalifikācijas

Komisija saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002176. panta 2. punktu, var nolemt, ka noteiktas saņēmēju kategorijas ir atbilstoši profesionāli kompetentas un kvalificētas, lai realizētu piedāvāto darbību vai darba plānu.

8. Partneru no trešajām valstīm piedalīšanās

Partneri no trešajām valstīm var piedalīties daudzpusējos projektos, tīklos vai partnerattiecībās ar 15. panta 2. punkta nosacījumiem, ar Komisijas vai saistītās nacionālās aģentūras ziņu. Lēmums atbalstīt šādus partnerus ir jābalsta uz iegūstamā labuma Eiropas līmenī pakāpes, kas rastos šo partneru piedalīšanās aplūkojamā projektā, tīklā vai partnerattiecībās rezultātā.

9. Minimāli asignējumi

Saskaņā ar 15. pantu, minimāli piešķiramie līdzekļu apjomi sektorālajām programmām, saistībā ar finansiālo segumu, kas noteikts attiecīgajā pantā, ir:

“Comenius” 12 %

“Erasmus” 41 %

“Leonardo da Vinci” 23 %

“Grundtvig” 3 %

10. Nacionālās aģentūras

Kopienas finansiālais atbalsts tiek piešķirts, lai atbalstītu nacionālo aģentūru, ko ir izveidojušas vai nozīmējušas dalībvalstis saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu, darbības. Šāds atbalsts var tikt sniegts darbības subsīdiju formā un nedrīkst pārsniegt 50 % no nacionālās aģentūras apstiprinātās darba programmas kopējām pieļaujamajām izmaksām.

Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 38. panta 1. punktu nacionālās aģentūras funkcija, trešajās valstīs, kas piedalās Integrētajā Programmā, saskaņā ar 7. panta 1. punkta pilnvarām var tikt atbrīvota no valsts sektora vai privāttiesībām ar valsts dienesta uzdevumu, ko pārvalda saistītās valsts likumdošana.

Atbilstoši proporcionalitātes principam sertifikācijas un ziņojumu prasības jānosaka minimālajā vajadzīgajā līmenī.

11. Tehniskā palīdzība

Integrētās programmas finansiālais segums var segt arī izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas pasākumiem, pārraudzību, kontroli, auditu un novērtēšanu, kas tieši nepieciešams programmas realizēšanai vai tās mērķu sasniegšanai. Tas pārsvarā var ietvert pētījumus, sanāksmes, informatīvas aktivitātes, publikācijas, izdevumus informātikas tīklu izveidei informācijas apmaiņai un jebkādiem citiem izdevumiem tehniskai vai administratīvai palīdzībai, pēc kādas Komisijai būtu jāvēršas programmas realizēšanai.

12. Krāpšanas novēršanas noteikumi

Komisijas lēmumiem, kas pieņemti 9., 21., 26., 31., 36., 39. un 44. panta ietvaros, līgumiem un vienošanām, kas izriet no šiem lēmumiem, kā arī vienošanām ar saistītajām trešajām valstīm, ir jābūt pieejamiem pārraudzībai un finanšu kontrolei Komisijai (vai jebkādam citam pilnvarotam pārstāvim), ieskaitot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (OLAF) un Revīzijas palātu, ja vajadzīgs, nekavējoties. Šādas kontroles var veikt arī nacionālajām aģentūrām, kā arī nepieciešamības gadījumā subsīdiju saņēmējiem.

Darbības subsīdiju saņēmēja visiem papildus dokumentiem, ieskaitot revidējamo finanšu pārskatu, saistībā ar izdevumiem subsīdiju gada laikā, jābūt pieejamiem Komisijai piecus gadus pēc pēdējā maksājuma. Subsīdiju saņēmējam jānodrošina, ka pie locekļiem vai partneriem, ja tādi ir, esošie papildus dokumenti ir pieejami Komisijai.

Komisija var veikt auditu par subsīdiju izmantošanu tās darbinieku izpildījumā vai izvēlēties kvalificētu orgānu ārpus tās. Šādus auditus var veikt visā vienošanās spēkā esamības laikā un piecu gadu laikā pēc bilances maksājuma. Ja nepieciešams, audita rezultāti var novest pie Komisijas pieņemtiem atmaksāšanas lēmumiem.

Komisijas personālam un ārpus komisijas pilnvarotam personālam jābūt atbilstošām piekļuves tiesībām, it īpaši saņēmēju birojiem un visai informācijai, ieskaitot informāciju elektroniskā formātā, kas nepieciešama, lai veiktu šādas revīzijas.

Revīzijas palātai un OLAF ir tādas pašas tiesības, it īpaši piekļuves, kā Komisijai.

Papildus šīs programmas ietvaros Komisija var veikt pārbaudes un inspekcijas uz vietas saskaņā ar Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (1).

Šī lēmuma ietvaros finansēto Kopienas darbību sakarā Padomes 1995. gada 18. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (2) 1. panta 2. punktā noteiktā neregularitāte tiek saprasta kā jebkāda Kopienas likuma pārkāpšana vai jebkāda līgumsaistību, kas radušās likumdevējas institūcijas darbības rezultātā, kas nosaka vai kam jānosaka Kopienu pamatbudžets, vai jāpārvalda šie budžeti, neievērošana, neattaisnojamu izmaksu gadījumā.

(1) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(2) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

P6_TA(2005)0396

Programma “Jaunatne darbībā” ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par programmas “Jaunatne darbībā” izveidi laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam (KOM(2004)0471 — C6-0096/2004 — 2004/0152(COD))

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0471) (1),

—	balstoties uz EK līguma 251. panta 2. punktu un 149. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0096/2004),

—	balstoties uz Reglamenta 51. pantu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0263/2005),

1.	apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.	skaidri norāda, ka Komisijas priekšlikumā norādītās apropriācijas ir tikai indikatīvas un tās noteiks lēmumā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu;

3.	aicina Komisiju pēc nākamās daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanas vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par programmas bāzes finansējuma korekcijām;

4.	prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

5.	uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2004)0152

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2005/EK par programmas “Jaunatne darbībā” izveidi laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 149. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionālās komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)	Līgums izveido Savienības pilsonību un veicina Kopienas darbības izglītības, profesionālās apmācības un jaunatnes jomā, jo īpaši sekmējot jauniešu un darbaudzinātāju apmaiņu attīstību, kā arī kvalitatīvu izglītību.

(2)	Eiropas Savienība ir dibināta , pamatojoties uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību aizsardzības un pamatbrīvību principiem , kā arī uz vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un cīņu pret diskrimināciju; jauniešu aktīvā pilsoniskuma veicināšanai būtu jādod ieguldījums šo principu stiprināšanā.

(3)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes2000. gada 13. aprīļa lēmumu Nr. 1031/2000/EK izveidoja Kopienas rīcības programmu “Jaunatne” (4). Pamatojoties uz iegūto pieredzi šīs programmas izveidē, nepieciešams sekmēt Eiropas Savienības sadarbību saistībā ar šīm darbībām.

(4)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes2004. gada 21. aprīļa lēmumu Nr. 790/2004/EK izveidoja Kopienas rīcības programmu, lai veicinātu Eiropas līmeņa aktīvo organizāciju darbību jomā, kas saistīta ar jaunatni (5).

(5)

Eiropadome ārkārtas tikšanās reizē 2000. gada 23. un 24. martā Lisabonā noteica stratēģisku Savienības mērķi, lai izveidotu aktīvu nodarbinātības politiku, pievēršot vairāk uzmanības mūža izglītībai un apmācībai, ko papildina ilgtspējīgas attīstības stratēģija, ko definēja Gēteborgas Eiropadome2001. gada 15. un 16. jūnijā.

(6)	Lākenas deklarācija, kas pievienota Eiropadomes2001. gada 14. un 15. decembrasecinājumiem, apstiprina kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem, ko Eiropas Savienībai jāīsteno, proti, piesaistīt iedzīvotājus un pirmkārt jauniešus Eiropas veidošanas procesam un Eiropas institūcijām.

(7)

2001. gada 21. novembrī Komisija pieņēma Balto grāmatu “Jauns impulss Eiropas jaunatnei”, kas piedāvā sadarbības sistēmas izstrādi jaunatnes jomā, lai pievērstu uzmanību jaunu cilvēku dalībai, informēšanai, brīvprātīgai darbībai un labākai sapratnei; Eiropas Parlaments pieņēma šos priekšlikumus ar2002. gada 14.maijarezolūciju (6) .

(8)

Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija (7) , ko pieņēma2002. gada 27. jūnija Padomes sanāksmē, izveidoja sadarbības metodi, kas ietver dalības, informēšanas, jauniešu brīvprātīgās darbības un labākas jaunatnes sapratnes prioritātes; šīs prioritātes būtu jāņem vērā, īstenojot šo programmu.

(9)

Padome 2003. gada 6. maija secinājumos (8) uzsver, ka ir nepieciešams uzturēt un stiprināt pastāvošos Kopienas instrumentus, jo īpaši jaunatnes jomā, jo tie ir svarīgi dalībvalstu sadarbības stiprināšanai jaunatnes jomā, turklāt, šīs programmas mērķi un prioritātes būtu jāsaista ar Eiropas sadarbības izveides mērķiem un prioritātēm jaunatnes sfērā.

(10)	Kopienas darbība ietver kvalitatīvas vispārējās un profesionālās izglītības sekmēšanu un saskaņā ar Līguma 3. pantu ir vērsta uz nevienlīdzības novēršanu un vienlīdzības veicināšanu sieviešu un vīriešu starpā.

(11)	Būtu nepieciešams izpildīt īpašas vajadzības personām ar fiziskiem trūkumiem.

(12)	Būtu jāveicina aktīvo pilsoniskumu, turklāt, īstenojot darbības virzienus, saskaņā ar Līguma 13. pantu pastiprināt cīņu pret jebkāda veida atstumtību un diskrimināciju, tostarp, kas saistīta ar dzimumu, rasi, etnisko piederību, reliģiju vai ticību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju.

(13)	Kandidātvalstis un EBTA dalībvalstis, kas pievienojušās EEZ Līgumam, tiek aicinātas piedalīties Kopienas programmās saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm valstīm.

(14)

Saloniku Eiropadome 2003. gada 19. un 20. jūnijā pieņēma dokumentu “Saloniku darba kārtība Rietumu Balkāniem: attīstīties Eiropas integrācijai”, kurā paredzēts, ka Kopienas programmām būtu jābūt pieejamām valstīm, kurās notiek stabilizācijas vai asociācijas process, pamatojoties uz nolīgumiem, kas būtu jāparaksta starp Kopienu un šīm valstīm.

(15)	Būtu jāveic pasākumi, lai īstenotu programmu Šveicē.

(16)

Barselonas deklarācija, kas pieņemta Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu konferencē 1995. gadā, nosaka, ka jauniešu apmaiņa ir līdzeklis, lai sagatavotu nākotnes paaudzes ciešākai sadarbībai starp Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partneriem , balstoties arī uz universālām cilvēciskām vērtībām .

(17)

Padome 2003. gada 16. jūnija secinājumos, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu “Paplašināta Eiropa — kaimiņattiecības: jaunu attiecību izstrāde ar mūsu Austrumu un Dienvidu kaimiņiem”, kā galvenās pamatdarbības izvirza intensīvu Eiropas Savienības kultūru sadarbību, abpusēju izpratni un sadarbību izglītības un apmācības jomā ar kaimiņu valstīm.

(18)

Starpposma novērtēšanas atskaite par programmu “Jaunatne” un publiskā apspriede par Kopienas nākotnes darbībām izglītības, apmācības un jaunatnes jomās identificē stingru un dažās jomās pieaugošu vajadzību pēc sadarbības turpināšanas un mobilitātes jaunatnes jomā Eiropas līmenī un izsaka vēlmi īstenot vienkāršāku, draudzīgāku un elastīgāku pieeju rīcības programmas īstenošanā.

(19)	Ar šo Lēmumu izveidotajai programmai būtu jānodrošina regulāra pārraudzīšana un novērtēšana sadarbības ietvaros starp Komisiju un dalībvalstīm tā, lai varētu īstenot atkārtotus pielāgojumus, jo īpaši prioritāro darbību veikšanā.

(20)

Programmas juridiskā pamata formulējumam jābūt pietiekami elastīgam, lai būtu iespējamas veikt atbilstīgus darbību pielāgojumus, lai reaģētu uz mainīgām vajadzībām laikposmā no 2007. - 2013. gadam, un novērstu iepriekšējās programmās nevajadzīgi detalizētos noteikumus, līdz ar to šajā Lēmumā ir apzināti ietvertas tikai darbību pamata definīcijas un to galvenās administratīvās un finanšu normas.

(21)

Nepieciešams paredzēt īpašu regulējumu, lai piemērotu Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9) un tās īstenošanas noteikumus, kā arī atkāpes no šiem tekstiem, kuras var būt nepieciešamas, ņemot vērā dalībnieku iezīmes un darbību veidu.

(22)	Attiecīgos pasākumus vajag īstenot, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanas gadījumus, kā arī, lai atgūtu pazaudētus līdzekļus, kas izmaksāti vai izlietoti nepiemēroti.

(23)	Šis Lēmums paredz finansiālu segumu visam programmas darbības laikam, kas veido budžeta institūcijām galveno atsauci Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas1999. gada 6. maijaIestāžu nolīguma par budžeta disciplīnas un budžeta procedūras uzlabošanu (10) 33. punkta nozīmē.

(24)

Tā kā dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nespēj pietiekami labi sasniegt šīs programmas mērķus, jo Eiropas līmenī nepieciešams paredzēt daudzpusējas partnerattiecības, starpvalstu mobilitātes pasākumus, kā arī informācijas apmaiņu un programmas darbību un pasākumu starptautiskās un daudzpusējās dimensijas dēļ tos var sasniegt labāk Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar īguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šis Lēmums paredz tikai to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(25)	Ir nepieciešams pieņemt nepieciešamos noteikumus šā Lēmuma īstenošanai saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ievešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (11).

(26)	Būtu nepieciešams noteikt pārejas noteikumus to darbību pārraudzīšanai, kas uzsāktas pirms 2006. gada 31. decembra, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 1031/2000/EK un Lēmumu Nr. 790/2004/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Programmas izveide

1. Šis lēmums izveido Kopienas rīcības programmu “Jaunatne darbībā”, turpmāk saukta “Programma”, lai attīstītu sadarbības politiku jaunatnes jomā Eiropas Savienībā.

2. Programma ir izveidota laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. pants

Programmas galvenie mērķi

1. Programmas galvenie mērķi ir šādi:

a)	veicināt vispārīgi jauniešu aktīvu pilsoniskumu un jo īpaši viņu Eiropas pilsoniskumu;

b)	attīstīt jauniešu vienotību un veicināt viņos toleranci pret atšķirībām, jo īpaši, lai stiprinātu Eiropas Savienības sociālo vienotību;

c)	veicināt dažādu valstu jauniešu savstarpējo saprašanos;

d)	veicināt jauniešu darbības sistēmu kvalitātes attīstību un sabiedrisko organizāciju iespējas jaunatnes jomā;

e)	sekmēt Eiropas sadarbību jaunatnes politikas jomā, ņemot vērā vietējo un reģionālo līmeni.

2. Programmas galvenie mērķi papildina mērķus, kas noteikti citās Eiropas Savienības darbību jomās un jo īpaši izglītības un profesionālās apmācības jomā Eiropas zināšanu un mūža izglītības kontekstā, kā arī kultūras un sporta jomās.

3. Programmas galvenie mērķi sekmē Eiropas Savienības politikas attīstību it īpaši attiecībā uz Eiropas multikulturālās , kultūru un valodu daudzveidības atzīšanu, cīņu pret diskrimināciju, kas saistīta ar dzimumu, rasi vai etnisko piederību, reliģiju vai ticību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju, ka arī attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu.

3. pants

Programmas īpašie mērķi

Īpašie mērķi ir šādi:

Vispārējā mērķa “Veicināt vispārīgi jauniešu aktīvu pilsoniskumu un jo īpaši Eiropas pilsonību” ietvaros:

a)	sniegt jauniešiem un to pārstāvošajām organizācijām iespēju piedalīties sabiedrības attīstībā vispārīgi un jo īpaši Eiropas Savienības attīstībā;

b)	attīstīt jauniešos piederības sajūtu Eiropas Savienībai;

c)	veicināt jauniešu līdzdalību Eiropas demokrātijas dzīves procesos;

d)	attīstīt jauniešu mobilitāti Eiropā;

e)	attīstīt jaunatnes starpkultūru un valodu mācības;

f)	veicināt jauniešos Eiropas Savienības pamatvērtības, it īpaši cilvēka cieņas ievērošanu, vienlīdzību, cilvēktiesību ievērošanu, toleranci un nediskrimināciju ;

g)	sekmēt iniciatīvu, uzņēmību un kreativitāti;

h)	atbalstīt sporta un kultūras pasākumus, tādējādi veicinot sociālo integrāciju, toleranci un nediskrimināciju;

i)	sekmēt jauniešu ar vismazāk iespējām, tostarp jauniešu invalīdu, dalību programmā;

j)	nodrošināt vienlīdzības ievērošanu vīriešu un sieviešu starpā dalībā programmā un dzimumu vienlīdzības veicināšanu darbībās;

k)	nodrošināt Eiropas mēroga neformālās izglītības iespējas un sniegt jaunas iespējas saistībā ar aktīvā pilsoniskuma īstenošanu.

Saskaņā ar vispārējo mērķi“Attīstīt jauniešu vienotību un veicināt viņos toleranci pret atšķirībām, jo īpaši, lai stiprinātu Eiropas Savienības sociālo vienotību”:

a)	sniegt jauniešiem iespēju iesaistīties brīvprātīgās darbībās Eiropas un starptautiskā līmenī;

b)	piesaistīt jauniešus Eiropas Savienības vienotības darbībām;

c)	veicināt sadarbību starp civildienestiem un brīvprātīgo dienestiem, iesaistot jauniešus valsts līmenī.

Saskaņā ar vispārējo mērķi“Veicināt dažādu valstu jauniešu savstarpējo saprašanos”:

a)	attīstīt starp Eiropas jauniešiem un kaimiņu valstu jauniešiem starpkultūru dialogu un apmaiņas;

b)	veicināt šajās valstīs jauniešu atbalsta organizāciju attīstību un kvalificētu speciālistu darbam ar jauniešiem lomas attīstību;

c)	attīstīt tematiskus sadarbības projektus ar citām valstīm, iesaistot jauniešus un speciālistus darbam ar jauniešiem .

Vispārējā mērķa ietvaros “Veicināt jauniešu darbības sistēmu kvalitātes attīstību un sabiedrisko organizāciju iespējas jaunatnes jomā”:

a)	veicināt iesaistīto organizāciju tīkla izveidi;

b)	attīstīt apmācību un sadarbību kvalificētiem speciālistiem darbam ar jauniešiem un jauniešu organizācijās ;

c)	stimulēt jauninājumus saistībā ar jauniešu jomas darbībām;

d)	sekmēt jauniešu informēšanas uzlabošanu , it īpaši ņemot vērā jauniešu invalīdu piekļuvi labākai informācijai ;

e)	izveidot neformālas jauniešu izglītības atzīšanu.

Saskaņā ar vispārējo mērķi“Sekmēt Eiropas sadarbību jaunatnes politikas jomā , ņemot vērā vietējo un reģionālo līmeni ”:

a)	sekmēt labas prakses apmaiņu un sadarbību starp administrācijām un politikas veidotājiem;

b)	veicināt strukturētu dialogu starp politikas veidotājiem un jauniešiem;

c)	uzlabot zināšanas un sapratni par jaunatni.

4. pants

Darbības

Galvenie un īpašie programmas mērķi tiek īstenoti izpildot šādas darbības, kas ir precizētas pielikumā.

1)	Jaunatne Eiropai Šīs darbības mērķis ir atbalstīt jauniešu apmaiņas, lai paaugstinātu viņu mobilitāti, atbalstītu jauniešu iniciatīvas, projektus un darbības, attiecībā uz demokrātijas dzīvē, lai attīstītu jauniešos pilsoniskumu un savstarpēju sapratni.

2)	Eiropas brīvprātīgo dienests Šīs darbības mērķis ir sekmēt jauniešu dalību dažādās brīvprātīgo darbību formās gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.

Jaunatne pasaulē

Šīs darbības mērķis ir saskaņā ar 5. pantu atbalstīt projektus ar partnervalstīm, jo īpaši jauniešu un kvalificētu speciālistu darbam ar jauniešiem un jauniešu organizācijās apmaiņu, un iniciatīvas, lai stiprinātu jauniešu savstarpējo saprašanos un viņu vienotības un tolerances sajūtu, kā arī attīstīt sadarbību jaunatnes un sabiedrības jomā minētajās valstīs.

Kvalificēti speciālisti darbam ar jauniešiem un jauniešu organizācijās un atbalsta sistēmas

Šīs darbības mērķis ir atbalstīt jaunatnes jomā darbojošās Eiropas līmeņa organizācijas, jo īpaši nevalstiskās jaunatnes organizācijas, un to savstarpējo sadarbību, atbalstīt projektu iesniegšanu Eiropas Jauniešu projektu organizācijai un ar apmaiņas un izglītības palīdzību nodrošināt projektu kvalitāti , kā arī kvalificētu speciālistu darbam ar jauniešiem un jauniešu organizācijās savstarpējo sadarbību, veicināt jauninājumus un pasākumu kvalitāti, jauniešu informēšanu un programmas mērķu sasniegšanai nepieciešamo darbību un struktūru izveidi , kā arī veicināt vietējo un reģionālo pašvaldību partnerattiecības .

Atbalsts politiskai sadarbībai

Šīs darbības mērķis ir veidot dialogu starp jaunatnes jomā iesaistītajām pusēm, īpaši jauniešiem, darbam ar jauniešiem un jauniešu organizācijās kvalificētiem speciālistiem un politikas veidotājiem, atbalstīt jauniešu semināru rīkošanu, kas saistīti ar jauniešus interesējošiem sociāliem, kultūras un politiskiem tematiem, veicināt politisko sadarbību jaunatnes jomā, īstenot pasākumus un veidot vienotu informācijas tīklu, veicinot izpratni par jaunatnes jomu.

5. pants

Piedalīšanās programmā

1. Programma ir vērsta uz šādu valstu dalību, kas turpmāk sauktas “programmas dalībvalstis”:

a)	dalībvalstis;

b)	EBTA valstis, kas ir pievienojušās EEZ Līgumam saskaņā ar EEZ Līguma noteikumiem;

c)	Turcija, Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstis, kas ir pirmspievienošanās stratēģijas saņēmējas saskaņā ar galvenajiem principiem un noteikumiem, un galvenajiem noteikumiem šo valstu dalībai Kopienas programmās, kas noteiktas ietvarnolīgumā un Asociācijas Padomes lēmumos;

d)	Rietumbalkānu valstis saskaņā ar noteikumiem, kas jānosaka šajās valstīs saskaņā ar ietvarnolīgumiem par dalību Kopienas programmās;

e)	Šveice, noslēdzot divpusēju nolīgumu ar šo valsti.

2. Pielikuma 2.1. punktā, 2.2. punktā un 3. punktā minētās darbības ir atvērtas sadarbībai ar valstīm, kas jau ir noslēgušas asociācijas vai sadarbības nolīgumus ar Eiropas Kopienu, še turpmāk “programmas partnervalstis”.

Šo sadarbību finansē vajadzības gadījumā no papildus apropriācijām, kuras piešķir saskaņā ar procedūrām, par kurām vienojas šīs programmas partnervalstis.

6. pants

Programmas pieejamība

1. Programma ir domāta jauniešiem, jauniešu grupām, kvalificētiem speciālistiem darbam ar jauniešiem un jauniešu organizācijās , jauniešu organizācijām un citiem partneriem, kas strādā jaunatnes jomā.

2. Neskarot pielikumā noteiktos noteikumus darbību īstenošanai, programma ir paredzēta jauniešiem vecumā no 13 līdz 30 gadiem. Tomēr galvenā mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 15 līdz 28 gadiem.

3. Saņēmējiem jābūt programmas dalībvalsts rezidentiem vai, atkarībā no darbības veida, programmas partnervalsts rezidentiem.

4. Visiem jauniešiem, bez jebkāda veida diskriminācijas, jābūt pieejamām programmas darbībām ievērojot pielikuma noteikumus. Komisija un programmas partnervalstis uzraudzīs, lai īpaši tiktu sekmēti jaunieši, kuriem izglītības, sociālu, fizisku, psiholoģisku, ekonomisku, kulturālu vai ģeogrāfisku iemeslu dēļ ir vislielākās problēmas piedalīties programmā.

5. Programmas dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus dalībnieku mobilitātes šķēršļu novēršanai, lai viņi saņemtu veselības aprūpi, saglabātu sociālo aizsardzību, kā arī varētu ceļot un uzturēties uzņēmējā valstī. Tas attiecas it īpaši uz ieceļošanas, uzturēšanās un brīvas pārvietošanās tiesībām. Programmas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu no trešām valstīm nākošu dalībnieku uzturēšanos savā teritorijā un lai novērstu jebkāda veida diskrimināciju un nodrošinātu palīdzības sniegšanu invalīdiem .

7. pants

Starptautiska sadarbība

Programma atvērta arī sadarbībai ar starptautiskām organizācijām, kas ir kompetentas jaunatnes jomā, un jo īpaši ar Eiropas Padomi.

8. pants

Programmas īstenošana

1. Komisija nodrošina to darbību īstenošanu, uz ko attiecas šī programma saskaņā ar pielikumu.

2. Komisija un programmas dalībvalstis nosaka atbilstošus pasākumus, lai attīstītu Eiropas, valsts un, nepieciešamības gadījumā, reģionāla vai vietēja līmeņa struktūras, lai sasniegtu programmas mērķus, kā arī lai sekmētu iegūtu vislielāko labumu no programmas darbībām.

3. Komisija un programmas dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu neformālas un formālas jauniešu izglītības atzīšanu, izsniedzot valsts vai Eiropas līmeņa dokumentu vai sertifikātu, kas jo īpaši apstiprina saņēmēju iegūto pieredzi un apliecina tiešu jauniešu vai kvalificētu speciālistu darbam ar jauniešiem un jauniešu organizācijās dalību šajā programmas darbībā. Šo mērķi var pastiprināt, papildinot ar citām 11. pantā paredzētajām Kopienas darbībām.

4. Komisija un programmas dalībvalstis apspriežas ar Eiropas Parlamentu, jauniešiem, jauniešu organizācijām un citām organizācijām, kas nodarbojas ar projektu īstenošanu, ievērojot programmas noteiktos mērķus un izvērtējumu.

5. Komisija un programmas dalībvalstis nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību, veicot efektīvas, proporcionālas un atrunātas darbības.

6. Komisija un programmas dalībvalstis nodrošina, lai programmas atbalstītās darbības būtu pienācīgi publiskotas.

7. Programmas dalībvalstīm ir:

a)	jāpieņem nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu labu programmas darbību savā līmenī, iesaistot puses, kas saistītas ar dažādiem jaunatnes aspektiem, saskaņā ar valsts praksi;

jāizveido vai jānosaka valsts aģentūras un jāpārrauga tās attiecībā uz programmas darbību īstenošanu valsts līmenī saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un ievērojot šādus kritērijus:

i)	struktūrai, kas izveidota vai noteikta kā valsts aģentūra, jābūt juridiskai personai (un uz to jāattiecas programmas dalībvalsts tiesībām);

ii)	tai jābūt pietiekamam personālam, kas atbilst noteiktai profesionālai un lingvistiskai kvalifikācijai darbam starptautiskas sadarbības vidē;

iii)	tai jābūt nodrošinātai ar piemērotu infrastruktūru jo īpaši attiecībā uz informācijas tehnoloģijām un saziņas līdzekļiem , kas piemēroti un atbilst arī invalīdu vajadzībām ;

iv)	tai jābūt nodrošinātai ar pietiekamu skaitu darbinieku, kas ir atbilstīgi kvalificēti darbam ar jauniešiem un jaunatnes politikas jomā un ir spējīgi sniegt atbalstu programmas lietotājiem;

v)	tai ir jādarbojas administratīvā vidē, lai atbilstoši izpildītu noteiktos uzdevumus un izvairītos no interešu konfliktiem;

vi)	tai jābūt spējīgai piemērot finanšu līdzekļu pārvaldības noteikumus un līguma nosacījumus Kopienas līmenī;

vii)	tās pārvaldes jaudai jāatbilst to Kopienas līdzekļu apjomam, kuri tai būs jāpārvalda;

uzņemties atbildību par to apropriāciju pareizas pārvaldības nodrošināšanu no b) apakšpunktā minēto valsts aģentūru puses, kas jāpiešķir projektiem. Jo īpaši programmas dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai valsts aģentūra ievēro pārskatāmības, vienlīdzīgas attieksmes un neuzkrāšanas principu attiecībā pret Kopienas finanšu līdzekļiem un lai tiktu ievērotas saistības atmaksāt līdzekļus, kas pienākas no saņēmējiem;

veikt nepieciešamos pasākumus, lai to valsts aģentūru finanšu revīziju un uzraudzību, kas noteiktas b) apakšpunktā un jo īpaši:

pirms valsts aģentūru darba sākšanas iesniegt Komisijai nepieciešamos apstiprinājumus par to, ka valsts aģentūrās pastāv piemērotas procedūras, uzraudzības sistēmas, grāmatvedības sistēmas un procedūras attiecībā uz līgumu slēgšanas tiesību un subsīdiju piešķiršanu, kā arī par iepriekš minēto procedūru un sistēmu nozīmīgumu un darbību saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības noteikumiem;

ii)	apliecinot Komisijai katra finanšu gada beigās par valsts aģentūru finanšu sistēmas un procedūru uzticamību, kā arī to rēķinu precizitāti;

e)	ievērot proporcionalitātes principu attiecībā uz iesniedzamiem dokumentiem un papildu informāciju it īpaši saistībā ar kritērijiem, kas noteikti b) apakšpunkta vii) punktā un d) apakšpunktā;

f)	uzņemties atbildību no b) apakšpunktā minētās valsts aģentūras puses par katru gadījumu, kad nav atgūti finanšu līdzekļi pārkāpuma, nolaidības un krāpšanas rezultātā, kas liek Komisijai atprasīt finanšu līdzekļus no valsts aģentūras.

8. 9. panta 1. punktā noteiktās procedūras ietvaros Komisija katrai pielikumā noteiktajai darbībai var noteikt pamatnostādnes, lai pielāgotu programmu katrai prioritātes maiņai Eiropas sadarbībā jaunatnes jomā.

9. Komisija izveido datu bāzi 7. punkta d) apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

9. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Nepieciešamie pasākumi šā lēmuma īstenošanai saistībā ar sekojošām jomām ir noteikti saskaņā ar pārvaldes procedūru, kas noteikta 10. panta 2. punktā:

a)	programmas īstenošanas noteikumi, tostarp ikgadējais darba plāns;

b)	vispārējs līdzsvars starp dažādām programmas darbībām;

c)	finanšu jomā, kritēriji (piemēram, jaunieši, IKP un ģeogrāfiskais attālums starp valstīm), kas jāpiemēro, lai izveidotu līdzekļu sadali starp dalībvalstīm attiecībā uz darbībām, kas jāpārvalda, ievērojot decentralizācijas principu;

d)	programmas novērtēšanas noteikumi;

e)	noteikumi jauniešu dalības apstiprināšanai programmā;

f)	Programmas darbību pieņemšanas noteikumi, kas noteiktas 8. panta 8. punktā.

2. Nepieciešamie pasākumi šā lēmuma īstenošanai saistībā ar citām jomām ir noteikti saskaņā ar konsultēšanas procedūru, kas noteikta 10. panta 3. punktā.

10. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, ko veido dalībvalstu pārstāvji un vada Komisijas pārstāvis.

2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Laika posms, kas noteikts Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā, ir divi mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, tiek piemērots Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pants saskaņā ar 8. panta noteikumiem.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

11. pants

Papildinājums citām Kopienas darbībām

1. Komisija nodrošina, ka šī programma papildina Kopienas rīcības citas jomas, it sevišķi izglītību, profesionālo apmācību, kultūru, sportu, valodas, sociālo integrāciju, pētniecību, dzimumu vienlīdzību, diskriminācijas apkarošanu, uzņēmējdarbību, kā arī, ka papildina Savienības ārējo rīcību.

2. Programma var apvienot līdzekļus ar citiem Kopienas instrumentiem, lai īstenotu darbības, kas atbilst gan programmas, gan šo instrumentu mērķiem.

3. Komisija un dalībvalstis izceļ tās Programmas darbības, kas veicina mērķu sasniegšanu citās Kopienas darbības jomās, piemēram, vispārējā un profesionālā izglītība, kultūra, sports , valodas, sociālā integrācija, dzimumu vienlīdzību, iespēju vienlīdzība un diskriminācijas apkarošanu .

12. pants

Papildinājums valsts politikai un instrumentiem

1. Programmas dalībvalstis var saņemt Eiropas marķējumu valsts, reģionālām vai vietējām darbībām, kas ir līdzīgas tām darbībām, kas noteiktas 4. pantā.

2. Programmas dalībvalsts var ļaut dalībniekiem izmantot finanšu līdzekļus, ko jāpārvalda saskaņā ar programmas noteikumiem un šai sakarā izmantot programmas decentralizētās struktūras tik ilgi, cik tas nodrošina šo struktūru papildus pro rata finansējumu.

13. pants

Vispārējie finanšu noteikumi

1. Indikatīvais finansējums šīs programmas īstenošanai 1. pantā noteiktam 7 gadu laika posmam , sākot no 2007. gada 1. janvāra, ir EUR 1 128 000 000 .

2. Ikgadējās apropriācijas nosaka budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā finanšu plāna ierobežojumus.

14. pants

Finanšu noteikumi attiecībā uz dalībniekiem

1. Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 114. panta 1. punktu, programmas mērķa dotācijas var saņemt fiziskas personas.

2. Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (12) , 176. panta 2. punktu Komisija, ņemot vērā dalībnieku un darbību veidu, var atbrīvot dalībniekus no kompetences un profesionālās kvalifikācijas pārbaudes, kas nepieciešamas, lai izpildītu programmas darbību. Komisijai, nosakot pienākumus, jāņem vērā samērīguma princips, salīdzinājumā ar finansiālā atbalsta lielumu, un dalībnieku iezīmes, viņu vecumu, pasākumu veidu un finansiālā atbalsta apjomu.

3. Ņemot vērā darbību veidu, finansiālais atbalsts var tikt piešķirts subsīdiju vai dotāciju veidā. Komisija var piešķirt arī prēmijas par darbībām vai programmas ietvaros veiktajiem projektiem. Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 181. pantu, ņemot vērā darbību veidu, var atļaut izmantot pamatlikmes finansējumu un/vai piemērot vienības izmaksu skalu.

4. Finansējuma procedūrai jābūt pēc iespējas īsai un organizācijas jāinformē par rezultātiem, cik ātri vien iespējams. Komisija nodrošina, ka gadījumā, kad organizācijas pieteikums ir atzinīgi novērtēts, laiks starp finansējuma piešķīruma apstiprinājumu un pirmo iemaksu dalībnieka kontā nepārsniedz četrus mēnešus. Tas neattiecas uz programmas 4.1. un 4.2. darbību.

5. Programmas ietvaros piešķirtās subsīdijas tādām aktīvajām Eiropas līmeņa organizācijām, kas noteiktas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 162. pantā, pagarinājuma gadījumā netiek automātiski samazinātas saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 113.panta 2. punktu.

6. Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu Komisija var uzticēt sabiedriskos uzdevumus, jo īpaši budžeta plāna izpildes uzdevumus, struktūrām, kas noteiktas 8. panta 2. punktā.

7. Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 38. panta 1. punktu, šī panta 6. punktā noteiktā iespēja attiecas arī uz to programmas dalībvalstu struktūrām, uz kurām neattiecas ES dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu vai kandidātvalstu tiesības.

15. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1. Komisija nodrošina regulāru uzraudzību šai programmai. Uzraudzība ietver 3. punktā noteiktās atskaites, kā arī īpašās darbības.

2. Komisija nodrošina regulāru, neatkarīgu un ārēju Programmas novērtēšanu.

3. Programmas dalībvalstis vēlākais līdz2010.gada 30.jūnijam iesniedz Komisijai atskaiti par programmas īstenošanu un vēlākais līdz2015.gada 30.jūnijam atskaiti par programmas ietekmi.

4. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai:

a)	vēlākais līdz2011.gada 31. martam starpposma novērtēšanas atskaiti par sasniegtajiem rezultātiem, kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem par šīs programmas izpildi.

b)	vēlākais līdz2011.gada 31. decembrim paziņojumu par šīs programmas turpināšanu.

c)	vēlākais līdz2016.gada 31. martam nobeiguma novērtēšanas atskaiti.

16. pants

Pārejas noteikumi

Darbības, kas sāktas pirms 2006. gada 31. decembra saskaņā ar Lēmumu Nr. 1031/2000/EK un Lēmumu Nr. 790/2004/EK, tiek īstenotas līdz to izbeigšanai saskaņā ar šo lēmumu noteikumiem. Lēmuma Nr. 1031/2000/EK 8. pantā paredzēto komiteju aizstāj ar šā lēmuma 10. pantā paredzēto komiteju.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” un tiek piemērots, sākot ar 2007. gada 1. janvāri.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs

(1) OV C 234, 22.9.2005., 46. lpp.

(2) OV C 71, 22.3.2005., 34. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2005. gada 25. oktobra Nostāja.

(4) OV L 117, 18.5.2000., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

(5) OV L 138, 30.4.2004., 24. lpp.

(6) OV C 180 E, 31.7.2003., 145. lpp.

(7) OV C 168, 13.7.2002., 2. lpp.

(8) OV C 115, 15.5.2003., 1. lpp.

(9) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(10) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

(11) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(12) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1261/2005 (OV L 201, 2.8.2005., 3. lpp.).

PIELIKUMS

Darbības, kas īsteno programmas galvenos un īpašos mērķus, atbalsta nelielus projektus, lai veicinātu aktīvu jauniešu piedalīšanos.

Jauniešu dalībai dažādās programmas darbībās nav nepieciešama pieredze vai iepriekšēja kvalifikācija, izņemot dažos īpašos gadījumos, kas precizēti darbībās.

Darbības var tikt sadalītas sekojošos pasākumos:

1. DARBĪBA — Jaunatne Eiropai

Šī darbība tiek veikta, lai stiprinātu jauniešu aktīvu pilsoniskumu un savstarpēju saskaņu starp jauniešiem, īstenojot šādus pasākumus:

Finansējumam, kas paredzēts 1. darbības īstenošanai, nevajadzētu būt mazākam par 30 % no kopējām izmaksām, kas noteiktas visām piecām darbībām (laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam).

1.1. Jauniešu apmaiņas programmas

Jauniešu apmaiņas programmas nodrošina vienas vai vairāku jauniešu grupu uzņemšanu citas valsts grupā, lai kopīgi īstenotu darbību programmu. Tas attiecas pamatā uz jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem.

Šīs darbības, kas tiek īstenotas, pamatojoties uz starptautiskajām partnerattiecībām starp dažādiem projekta dalībniekiem, iesaista aktīvu jauniešu darbību, lai iepazīstinātu un informētu jauniešus ar dažādo sociālo un kultūras realitāti, dodot iespēju savstarpēji apgūt to īpatnības un stiprināt jauniešos Eiropas pilsonības apziņu. Atbalstu koncentrē galvenokārt uz grupas mobilitātes daudzpusēju darbību.

Abpusējas grupu apmaiņas vislabāk sevi attaisno ar Eiropas pirmajām darbībām vai nelielu, lokālu, nepieredzējušu asociāciju darbību Eiropas līmenī. Tās izmanto arī tādēļ, lai jaunieši, kam ir mazāk iespēju, varētu piedalīties programmā.

Šis pasākums sekmē arī sagatavošanas darbības, lai veicinātu jauniešu piedalīšanos projektos un jo īpaši lingvistiskā vai starpkultūru līmenī, kā arī starpnacionālas jauniešu sanāksmes, kurās tiktu izskatīti svarīgi jautājumi, no kuru risinājuma ir atkarīga pašu jauniešu un Eiropas nākotne.

Saskaņā ar šo darbību tiek veicināti sagatavošanas un pārraudzības pasākumi it īpaši valodu un starp-kultūru jomā, kuru uzdevums ir pastiprināt jauniešu aktīvu līdzdalību projektos.

1.2. Atbalsts jauniešu iniciatīvai

Šis pasākums atbalsta projektus, kuru darbības jaunieši, aktīvi un tieši piedaloties, ir izveidojuši paši un kurās viņi ir galvenie dalībnieki, lai attīstītu savas iniciatīvas un atbildības uzņemšanos, kā arī savu jaunradi. Šis pasākums ir piemērojams jauniešiem vecumā no 16 līdz 30 gadiem.

Šī pasākuma ietvaros tiek atbalstītas grupu izveidoto projektu iniciatīvas lokālā, reģionālā un valsts līmenī un vienlīdzīgu projektu izveidei dažādās valstīs, lai stiprinātu to Eiropas iezīmes un daudzveidotu sadarbību un pieredzes apmaiņu jauniešu starpā.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta jauniešiem, kam ir mazāk iespēju.

1.3. Demokrātiskās dalības projekti

Šis pasākums atbalsta projektus vai darbības ar mērķi veicināt jauniešu dalību demokrātiskā dzīvē. Šie projekti un darbības ir vērstas uz jauniešu aktīvo līdzdalību attiecīgās lokālās, reģionālās vai valsts kopienas dzīvē , kā arī starptautiskā līmenī .

Šis pasākums ir piemērojams jauniešiem vecumā no 13 līdz 30 gadiem.

Šīs darbības vai projekti tiek īstenoti, pamatojoties uz starptautiskām partnerattiecībām, kas ļauj Eiropas līmenī apvienot idejas, pieredzes apmaiņas un veiksmīgas projektu darbības vai darbības, kas notiek lokālā vai reģionālā līmenī, lai sekmētu jauniešu piedalīšanos dažādos grupu līmeņos. Šajos pasākumos ir ietverta jauniešu konsultāciju organizēšana saistībā ar viņu nepieciešamībām un vēlmēm, lai attīstītu jaunas pieejas aktīvas jauniešu piedalīšanās veicināšanai Eiropas demokrātijā.

2. DARBĪBA — Eiropas brīvprātīgo dienests

Brīvprātīgo dienesti darbojas, lai attīstītu jauniešu kopības sajūtu, lai sekmētu aktīvu pilsonību un veicinātu savstarpēju jauniešu saprašanos īstenojot šādas darbības.

Finansējumam, kas paredzēts 2. darbības īstenošanai, nevajadzētu būt mazākam par 23 % no kopējām izmaksām, kas noteiktas visām piecām darbībām (laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam).

2.1. Eiropas individuālais brīvprātīgo dienests

Brīvprātīgs jaunietis citā valstī, ne tajā, kurā viņš pastāvīgi uzturas, piedalās nemateriālā un nealgotā darbībā grupas darbības veicināšanai. Eiropas brīvprātīgo dienestam nav nepieciešams iegūt rezultātu no potenciālo vai pastāvošo atalgoto darbu pārvaldīšanas, ne arī ieņemt to vietu.

Eiropas brīvprātīgo dienests ilgst no dažiem mēnešiem līdz divpadsmit mēnešiem. Šajos iepriekš noteiktajos gadījumos, lai veicinātu jauniešu ar mazāk iespējām dalību, var tikt izveidots īstermiņa Eiropas brīvprātīgo dienests.

Šis pasākums piemērojams jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem, dažas no brīvprātīgajām darbībām var tikt realizētas jau no 16 gadu vecuma ar piemērotu pārraudzību.

Šis pasākums pilnībā vai daļēji sedz brīvprātīgās darbības kompensēšanu, apdrošināšanu, uzturlīdzekļu un ceļojuma izdevumus, kā arī nepieciešamības gadījumā, papildus palīdzību jauniešiem ar mazākām iespējām.

Šis pasākums vienlīdz atbalsta darbības, lai apmācītu brīvprātīgos jauniešus tieši pirms viņu došanās prom un īstenotu dažādu partneru koordinēšanu. Ar šā pasākuma palīdzību vajadzības gadījumā var nodrošināt tādu iniciatīvu pārraudzīšanu, kuru pamatā ir Eiropas brīvprātīgo dienestā iegūta pieredze.

Dalībvalstis un Komisija uzrauga, lai tiktu ievēroti kvalitātes standarti: brīvprātīgā līdzdalība paver neformālas izglītības dimensiju, kas iegūstama pateicoties pedagoģiskajām darbībām, lai sagatavotu jauniešus personīgā, starpkultūru un tehniskā aspektā, sniedzot personīgu atbalstu. Īpaši svarīgas ir partnerattiecības ar dažādām projektā iesaistītajām pusēm, kā arī izvairīšanās no riskantiem pasākumiem.

2.2. Eiropas brīvprātīgais iesaistīšanās dienests (grupa)

Šis pasākums atbalsta tādus brīvprātīgos projektus, kas atbilst 2.1. punktā aprakstītajiem projektiem un dod jauniešu grupām iespēju kopīgi piedalīties vietējā, reģionālajā, valsts, Eiropas vai starptautiskajā līmenī īstenotajos pasākumos.

Vispārīgi, tas ir atvērts jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem.

2.3. Brīvprātīgo vai civildienestu sadarbība

Šis pasākums atbalsta sadarbību valsts un starptautisko brīvprātīgo jauniešu dienestu sadarbību. Sinerģijas stiprināšana un saskaņotības izveide starp dažādiem brīvprātīgo civildienestu formām Eiropas un valstiskā līmenī var tikt atbalstīta no programma puses, lai tādā veidā paaugstinātu tajā Eiropas dimensiju.

3. DARBĪBA — Jaunatne pasaulē

Šī darbība tiek veikta, lai attīstītu savstarpēju saskaņu starp tautām, uz pasauli vērstā veidā, vispārīgi veicinot kvalitātes sistēmu attīstību, kas atbalsta jauniešu darbības iesaistītajās valstīs. Tā ir vērsta uz programmas partnervalstīm.

Finansējumam, kas paredzēts 3. darbības īstenošanai, nevajadzētu būt mazākam par 4% no kopējām izmaksām, kas noteiktas visām piecām darbībām (laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam).

3.1. Paplašinātās Eiropas sadarbība ar kaimiņu valstīm

Šis pasākums atbalsta projektus ar programmas partnervalstīm, kas saskaņā ar Eiropas Savienības kaimiņvalstu politiku un 5. panta 2. punktu uzskatāmas par attiecīgajām kaimiņvalstīm (1).

Šis pasākums atbalsta principā daudzpusējas jauniešu apmaiņas, kas ļauj vairākām jauniešu grupām, kas nāk no programmas dalībvalsts un Eiropas kaimiņu valstīm, sapulcēties, lai īstenotu Kopienas darbību programmu. Šis pasākums ir piemērojams jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Šī darbība tie īstenota, pamatojoties uz starptautiskām partnerattiecībām ar projektā iesaistītajām pusēm, veicot iepriekšēju pārraudzīšanas personāla apmācību un aktīvu jauniešu darbību un tiek īstenota, lai ļautu atklāt un pielāgoties dažādajām kultūras sociālajām situācijām. Darbības, kas tiek īstenotas, lai stiprinātu aktīvu jauniešu dalību projektos, var saņemt finansējumu sagatavošanai lingvistiskā un starpkultūru līmenī.

Ar nosacījumu, ka piemērotās valsts pārvaldes struktūras tiek izveidotas kaimiņu valstīs, jauniešu vai jauniešu grupu izveidotās iniciatīvas lokālā, reģionālā un valsts līmenī šajā valstī var tikt atbalstītas, ja tiek izveidota saderība ar citām programmas dalībvalstu iniciatīvām. Tas ir attiecināms uz darbībām, ko jaunieši paši ir izveidojuši un kurās viņi ir galvenie dalībnieki. Šis pasākums ir piemērojams jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem, dažas jauniešu iniciatīvas var tikt realizētas sākot jau no 16 gadu vecuma nodrošinot piemērotu uzraudzību.

Šis pasākums atbalsta darbības, kas tiek veiktas, lai stiprinātu nevalstisko organizāciju darbības spēju jaunatnes sfērā un to veikšanu, atzīstot svarīgo lomu, ko šīs organizācijas varētu ieņemt pilsoniskas sabiedrības attīstībā kaimiņu valstīs. Tā tiek īstenota, lai veiktu kvalificētu speciālistu darbam ar jauniešiem un jauniešu organizācijās apmācību, kā arī pieredzes, ekspertīzes un labas prakses apmaiņu šo audzinātāju starpā. Šis pasākums atbalsta darbības, kas vienkāršo projektu izveidi un sekmē ilgtspējīgas partnerattiecības, kā arī kvalitāti.

Šis pasākums atbalsta arī projektus, kas stimulē jauninājumus un kvalitāti, lai iepazīstinātu, sāktu un veicinātu jaunas pieejas izveidi jaunatnes sfērā.

Finansiāls atbalsts var tikt piemērots informatīvajām darbībām, kas domātas jauniešiem un kvalificētiem speciālistiem darbam ar jauniešiem un jauniešu organizācijās .

Šis pasākums atbalsta arī darbības, kas ļauj īstenot sadarbību ar kaimiņu valstīm jaunatnes sfērā. Šīs darbības tiek īstenotas, lai veicinātu sadarbību un ideju, labas prakses apmaiņu jaunatnes jomā, kā arī citas projektu rezultātu izplatīšanas un novērtēšanas un darbību izplatīšanu iesaistītajās dalībvalstīs jaunatnes sfērā.

3.2. Sadarbība ar citām valstīm

Šis pasākums atbalsta sadarbības darbības jaunatnes sfērā un jo īpaši veiksmīgu darbību apmaiņu ar citām programmas partnervalstīm.

Tā veicina kvalificētu speciālistu darbam ar jauniešiem un jauniešu organizācijās apmācības apmaiņu, kā arī partnerattiecību un tīklu attīstību starp jaunatnes organizācijām.

Daudzpusējas jaunatnes apmaiņas var tikt realizētas, pamatojoties uz kopēju interešu pamatu starp šīm valstīm un programmas dalībvalstīm.

Atbalsts ir saskaņots ar darbībām, kas norāda uz potenciālo skaita palielināšanos.

Sadarbības ietvaros ar industriālām valstīm, šis pasākums finansē tikai projektu Eiropas dalībniekus .

4. DARBĪBA — Darbaudzinātāji un atbalsta programmas

Šī darbība tiek veikta, lai attīstītu jauniešu atbalsta struktūru kvalitāti, lai atbalstītu kvalificētu speciālistu darbam ar jauniešiem un jauniešu organizācijās darbu, attīstību, programmas kvalitāti un veicinātu jauniešu — pilsoņu Eiropas līmeņa piesaisti, atbalstot aktīvās Eiropas līmeņa jaunatnes organizācijas.

Finansējumam, kas paredzēts 4. darbības īstenošanai, nevajadzētu būt mazākam par 15% no kopējām izmaksām, kas noteiktas visām piecām darbībām (laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam).

4.1. Atbalsts aktīvajām Eiropas līmeņa organizācijām jaunatnes jomā

Šī darbība atbalsta nevalstisko, aktīvo Eiropas līmeņa organizāciju darbību jaunatnes sfērā, ievērojot galveno Eiropas interešu mērķi. To aktivitātēm jāveicina tieša, aktīva jauno pilsoņu dalība sabiedriskajā dzīvē un sabiedrībā, kā arī attīstība un plaša mēroga Eiropas sadarbības aktivitāšu izpilde jaunatnes sfērā.

Lai saņemtu darbības subsīdijas, institūcijai jāatbilst šādiem noteikumiem:

—	tai jābūt juridiski izveidotai vismaz pirms gada;

—	tai jābūt bezpeļņas organizācijai;

—	tai jābūt izveidotai kādā no programmas dalībvalstīm saskaņā ar 5. panta 1. punktu vai izveidotai kādā no Austrumeiropas valstīm (2);

—	tai jāīsteno sava darbība Eiropas līmenī, pašas spēkiem vai pēc koordinētas vairāku asociāciju formas, un tās struktūrai un darbībām jāaptver vismaz astoņas programmas dalībvalstis; runa var būt par tādu Eiropas tīklu, kurā būtu pārstāvētas struktūras, kas darbojas jauniešu labā;

—	tās darbībām jābūt saskaņotām ar principiem, kas veido Kopienas darbības jaunatnes politikas sfērā;

—	tā var būt institūcija, kas attīsta savas darbības īpaši jaunatnes jomā, un institūcija, kas daļu no savām darbībām attīsta jaunatnes jomā;

—	institūcijai ir jāiesaista jaunieši attīstīto darbību pārvaldē, jomā, kas saistīta ar jauniešiem.

Institūcijas, kas saņem darbības subsīdijas ir izvēlēti, pamatojoties uz iesniegtajiem priekšlikumiem. Vairāku gadu partnerlīgumi var tikt noslēgti ar izvēlētajām institūcijām. Turklāt šie nolīgumi neizslēdz ikgadēju priekšlikumu apkopošanas veikšanu, lai pievienotu jaunus dalībniekus .

Jaunatnes organizāciju aktivitātes, kas nepieciešamas, lai veicinātu Kopienas darbību sekmēšanu un efektivitāti ir šādas:

—	jaunatnes interešu reprezentēšanas funkcija, atspoguļojot to atšķirības Eiropas līmenī;

—	jauniešu un brīvprātīgo dienestu apmaiņas;

—	formāla un neformāla apmācība un jaunatnes darbību programma;

—	apmācības un starpkultūru saskaņas veicināšana;

—	debates par Eiropa jautājumiem, Eiropas Savienības politiskajiem virzieniem vai jaunatnes politiku;

—	informācijas izplatīšana par Kopienas darbību;

—	darbības, kas veicina jaunatnes piedalīšanos un iniciatīvu.

Saskaņā ar šo noteikumu darbību subsīdiju noteikšanai, tiek ņemti vērā tikai nepieciešamie darbības izdevumi veiksmīgai darbību īstenošanai izvēlētajā programmā un jo īpaši personāla izdevumi, vispārēji izdevumi (īres maksa, nekustamo īpašumu izdevumi, aparatūra, biroju iekārtošana, telekomunikācijas, pasta izdevumi), iekšējo sanāksmju izdevumi un publikāciju, informēšanas un izplatīšanas izdevumi.

Subsīdiju piešķiršana ir saskaņota, ņemot vērā organizācijas neatkarību tās dalībnieku izvēles saistībā, un tās autonomiju, tās darbību detalizētā noteikšanā.

Komisijai jāizstrādā vadlīnijas, kas viennozīmīgi izskaidro piešķirtās dotācijas saņēmēja likumīgās tiesības un pienākumus.

No finansējuma avotiem, kas nav Kopiena, attiecīgās struktūras saņem līdzfinansējumu vismaz 20 % apmērā no to budžeta.

Lai nodrošinātu saskaņā ar Lēmumu Nr. 790/2004/EK dibināto jauniešu organizāciju darbības efektivitāti un ilgtspēju, ikgada minimālā dotācija 4.1. darbības ietvaros ir EUR 2 600 000.

4.2. Atbalsts Eiropas Jaunatnes forumam

Šī pasākuma ietvaros subsīdijas var tikt piešķirtas, lai atbalstītu pastāvīgās Eiropas Jaunatnes foruma darbības, ja organizācija sasniedz Eiropas galveno interešu mērķi, ievērojot šādus principus:

—	Eiropas Jaunatnes foruma neatkarība dalībnieku izvēlē, nodrošinot pēc iespējas plašu dažādu jaunatnes organizāciju reprezentēšanu;

—	Eiropas Jaunatnes foruma neatkarība tā darbību detalizēta noteikšanā;

—	pēc iespējas plaša pievienošanās Eiropas Jaunatnes foruma darbībām, jaunatnes organizācijām, kas nav programmas dalībnieki, un jauniešiem, kas neveido organizācijas daļu;

—	aktīva Eiropas Jaunatnes foruma sekmēšana dažādos politiskos procesos, kas saista jauniešu dalību Eiropas līmenī, īstenojot Eiropas institūciju prasības, ja tās konsultē pilsonisko sabiedrību un izskaidro tās dalībniekiem tās institūcijas pamatnostādnes.

Eiropas Jaunatnes Foruma nepieciešamie izdevumi ietver arī darbības izdevumus un izdevumus, kas nepieciešami aktivitāšu realizēšanai. Saistībā ar nepieciešamību nodrošināt Eiropas jaunatnes Foruma pastāvību, programmas resursu piešķiršanas laikā tiek ņemta vērā šāda noteikta kārtība: gada līdzekļi, kas tiek piešķirti Eiropas Jaunatnes Forumam nav mazāki par EUR 2 200 000.

Eiropas jaunatnes Forumam var tikt piešķirtas subsīdijas, ņemot vērā piemērotu darba un budžeta plānu. Subsīdijas var tikt piešķirtas katru gadu vai pēc atjaunojamas bāzes saskaņā ar partnerlīgumu ar Komisiju.

No finansējuma avotiem, kas nav Kopiena, Forums saņem līdzfinansējumu vismaz 20 % apmērā no tā budžeta.

Eiropas Jaunatnes foruma īstenotās darbības ir šādas:

—	jauniešu reprezentēšanas funkcija Eiropas Savienībā;

—	tās dalībnieku uzskatu saskaņošanas funkcija Eiropas Savienībā;

—	informācijas izplatīšana jaunatnes jomā Eiropas institūcijās;

—	Eiropas Savienības informācijas izplatīšana nacionālajās jaunatnes nevalstisko organizāciju padomēs;

—	jauniešu darbības veicināšana un sagatavošana demokrātiskai dzīvei;

—	jaunu sadarbību izveides sekmēšana Eiropas Savienības līmenī;

—	jaunatnes politikas attīstības veicināšana, sociāli izglītojoša darba un izglītības iespēju sekmēšana, un informācijas nodošanas veicināšana saistībā ar jauniešiem, kā arī jaunatnes reprezentatīvo struktūru attīstība visā Eiropas teritorijā;

—	debates un apspriedes par jaunatnes tēmu Eiropā un citos pasaules reģionos, un par Eiropas Savienības darbību jauniešu labā.

4.3. Kvalificētu speciālistu darbam ar jauniešiem un jauniešu organizācijās apmācība un tīkla izveide

Šis pasākums atbalsta darbības, kas tiek veiktas, lai sekmētu kvalificētu speciālistu darbam ar jauniešiem un jauniešu organizācijās apmācību, jaunatnes sfērā un jo īpaši starp jaunatnes organizatoriem, projektu atbildīgiem, jauniešu padomniekiem, projektu pedagogu starpniekiem. Tajā tiek atbalstīta pieredzes, zināšanu un veiksmīgu darbību apmaiņu organizatoru starpā. Tas atbalsta arī darbības, kas atvieglo ilgstošu un kvalitatīvu partnerattiecību projektu izveidi programmas ietveros. Ir nepieciešams pievērst īpašu uzmanību darbībām, kas veicina jauniešu dalību, kuriem nākas sastapties ar vislielākajām grūtībām piedaloties Kopienas darbībās.

4.4. Projekti inovāciju un kvalitātes stimulēšanai

Šis pasākums atbalsta projektus, lai izstrādātu, sāktu un veicinātu jaunas pieejas izveidi jaunatnes sfērā. Šīm jaunajām pieejām var būt saistība, saturiska vai mērķu jomā, ar Eiropas sadarbības attīstību jaunatnes sfērā, partneru dalību un informācijas izplatīšanu.

4.5. Informatīvās darbības jauniešiem un kvalificētiem speciālistiem darbam ar jauniešiem un jauniešu organizācijās

Šis pasākums atbalsta informācijas un komunikācijas pasākumus jauniešiem, uzlabojot pieeju svarīgai informācijai un saziņas pakalpojumiem, lai paplašinātu jauniešu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un atvieglotu jauniešu kā aktīvu un atbildīgu pilsoņu izpausmes iespējas. Ar šādu mērķi, tiks atbalstītas Eiropas vai valsts līmeņa darbības, kas uzlabo jauniešu pieeju informācijai un saziņas pakalpojumiem, paplašina augstvērtīgas informācijas piedāvājumus un veicina jauniešu līdzdalību informācijas sagatavošanā un izplatīšanā.

Šis pasākums īpaši veicina Eiropas, valsts, reģionālo un lokālo jauniešu informācijas portālu attīstību, lai izplatītu jauniešiem specifisku informāciju, izmantojot visus iespējamos informācijas izplatīšanas veidus, īpaši tos, kurus jaunieši izmanto visbiežāk. Šis pasākums atbalsta arī darbības, kas veicina jauniešu līdzdarbību saprotamas, lietotājiem draudzīgas un precīzas informācijas un padomu sagatavošanā un izplatīšanā, lai uzlabotu informācijas kvalitāti un tās pieejamību visiem jauniešiem. Visa veida publikācijās skaidri un nepārprotami jāievēro dzimumu vienlīdzība un jālieto katram dzimumam atbilstīga valoda.

4.6. Partnerattiecības

Šis pasākums ļauj finansēt partnerattiecības ar reģionālām vai vietējām vienībām, lai ilgstoši attīstītu projektus, kas apvieno dažādus programmas pasākumus. Finansējums tiek piešķirts saskaņotības darbībām un projektiem.

4.7. Atbalsts programmas struktūrām

Šis pasākums nosaka finansējumu struktūrām, kas noteiktas 8. panta 2. punktā un jo īpaši nacionālās aģentūras. Šis atbalsts var tikt piešķirts subsīdiju vai dotāciju veidā, nepārsniedzot 50 % no kopējās konkrētās noteiktās programmas darba izmaksas. Šis pasākums nosaka finansējumu arī tādām pievienotajām organizācijām kā nacionālie koordinatori, līdzekļu centri, centrs EURODESK, Eiropas Vidusjūras jaunatnes platforma un Eiropas brīvprātīgo jauniešu asociācijas, kas darbojas kā valsts līmeņa īstenošanas iestādes saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu.

4.8. Īstenošana

Komisija var organizēt seminārus, sanāksmes un konferences vai sapulces, kas nepieciešamas, lai vienkāršotu programmas īstenošanu. Komisija var realizēt jebkādas informatīvas, publicēšanas un atbilstošas izplatīšanas darbības, kā arī novērtēšanu un programmas pārraudzīšanu. Šīs aktivitātes tiek finansētas ar subsīdiju līdzekļiem, kas noteikti valsts līgumos vai tos organizējusi un finansējusi Komisija pati.

5. DARBĪBA — Atbalsts sadarbības politikai

Šī darbība tiek īstenota, lai veicinātu Eiropas sadarbību jaunatnes politikas jomā.

Finansējumam, kas paredzēts 5. darbības īstenošanai, nevajadzētu būt mazākam par 4 % no kopējām izmaksām, kas noteiktas visām piecām darbībām (laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam).

5.1. Jauniešu un atbildīgo jaunatnes politiķu sanāksmes

Šis pasākums atbalsta aktivitātes, lai risinātu sadarbības politiku un strukturētu dialogu starp jauniešiem un to organizācijām un jaunatnes atbildīgajiem politiķiem. Šīs darbības tiek veiktas, lai veicinātu sadarbību un ideju, veiksmīgu darbību apmaiņu jaunatnes sfērā, Eiropas Savienības prezidējošās valsts organizētās konferences , lai atbalstītu jauniešu seminārus, kuri veicina jauniešu iesaistīšanos Eiropas kā politiskas, sociālas un kultūras kopienas dzīvē , kā arī lai veicinātu projektu rezultātu izvērtēšanas un izplatīšanas darbības un Eiropas Savienības aktivitātes jaunatnes jomā.

5.2. Eiropas Jaunatnes nedēļa

Šai kontekstā Eiropas jaunatnes nedēļa kā regulārs un ilglaicīgs pasākums kļūst par Eiropas jaunatnes politikas neatņemamu sastāvdaļu. Jauniešu darba grupai būtu jāpiedalās pasākumu plānošanā un īstenošanā, tādējādi piešķirot jauniešu līdzdarbībai centrālo nozīmi minētajā nedēļā.

Eiropas jaunatnes nedēļas ietvaros centralizēti un decentralizēti notiek šādas darbības:

—	informēšana par Eiropas Savienības iestāžu darbu;

—	pasākumi, kuri jauniešiem sniedz iespējas paust savas intereses Eiropas Parlamenta deputātiem;

—	vislabāko, jaunatnes programmas ietvaros finansēto projektu apbalvošana.

5.3. Atbalsts darbībām, lai uzlabotu saskaņu un jaunatnes sfēras iepazīšanu

Šis pasākums atbalsta pastāvošo zināšanu noteikšanas īpašos projektus saistībā ar jaunatnes jomas prioritāšu tēmām, kas ir noteiktas atvērtās saskaņas metodes ietvaros, kā arī projektos, kas ļauj tos papildināt, aktualizēt un tādā veidā vienkāršot pieeju.

Viens no mērķiem ir atbalstīt metodes mācību rezultātu analīzei un salīdzināšanai un to kvalitātes garantēšanai.

Programma vienlīdz atbalsta dažādu jaunatnes sfēras pušu darbību izpildi.

5.4. Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām

Šī pasākuma ietvaros tiek atbalstīta Eiropas Savienības sadarbība ar kompetentām starptautiskām organizācijām jaunatnes sfērā, īpaši Eiropas Padomi un Apvienoto Nāciju Organizāciju vai tās specializētajām institūcijām.

6. PROGRAMMAS VADĪŠANA

Programmas finansiālais segums sedz arī izmaksas par sagatavošanas, pārraudzīšanas, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kas tieši nepieciešamas programmas vadīšanai un tās mērķu realizēšanai, precīzāk, pētījumiem sanāksmēm, informatīvajām darbībām, publikācijām, izdevumiem, kas saistīti ar informācijas tīkliem saistībā ar informācijas apmaiņu, kā arī visiem cita veida izdevumiem par tehnisko un administratīvo palīdzību, ko Komisija varētu izmantot programmas vadīšanai.

Lai iepazīstinātu ar priekšzīmīgu norises kārtību un paraugprojektiem, tiek izveidota datu bāze, kurā iekļauj informāciju par esošajām idejām saistībā ar Eiropas līmeņa pasākumiem jaunatnes jomā.

7. PĀRBAUDES UN REVĪZIJAS

Izvēlētajiem projektiem saskaņā ar procedūru, kas noteikta šā lēmuma 13. panta 2. punktā, tika izveidota revīzijas sistēma atlases kārtībā.

Dalībnieks saglabā Komisijai pieejamus visas realizēto izdevumu dokumentācijas par piecu gadu laika periodu, skaitot no pēdējā maksājuma. Dalībnieks uzrauga, lai nepieciešamības gadījumā maksājumu apliecinājumi, kurus saglabājuši to partneri vai dalībnieki tiktu uzrādīti Komisijai.

Komisijai, vai nu tieši ar savu aģentu starpniecību, vai citas ārējas institūcijas starpniecību, pamatojot savu izvēli, ir tiesības veikt revīziju par to, kā ir izmantotas subsīdijas. Šis revīzijas var notikt visa līguma garumā, kā arī piecu gadu laika periodā, skaitot no datuma, kad izmaksātas subsīdijas. Vajadzības gadījumā šīs revīzijas rezultāti var būt par pamatu atgūšanas lēmumiem, ko pieņem Komisija.

Komisijas darbiniekiem, kā arī ārējām Komisijas pilnvarotām personām ir pieeja, īpaši dalībnieka birojiem, kā arī visai nepieciešamai informācijai, ieskaitot elektroniska formāta informācijai, lai veiksmīgi veiktu šīs revīzijas.

Revīzijas palātai, kā arī Eiropas Birojam Krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir tādas pašas tiesības kā Komisijai, jo īpaši piekļuves tiesības.

Komisijas pieņemtie lēmumi, piemērojot 10. pantu, konvencijas ar nacionālajām aģentūrām, līgumi ar trešām dalībvalstīm, kā arī konvencijas un vienošanās, kas no tā izriet, paredz pārraudzīšanu un Komisijas finansu kontroli (vai visiem tās pilnvarotajiem reprezentētājiem), vai nepieciešamības gadījumos OLAF un Valsts Kontroles revīzijas.

Komisija var piedalīties revīzijās un pārbaudēs, kas norit saskaņā ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (3) .

Kopienas darbībām, kas noteiktas šajā lēmumā, pārkāpuma jēdziens, kas noteikts Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (4) 1. panta 2. punktā, tiek izprasts kā visa veida Kopienas tiesību noteikumu pārkāpšana vai līgumattiecību pienākumu ignorēšana, kas izriet no juridiskas vienības nolaidības, kas ir nodarījusi vai būtu nodarījusi kaitējumu Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai budžetam, ko tās pārvaldījušas, radot nepamatotus izdevumus.

(1) Neskaitot nākotnē iespējamos paplašinājumus, attiecīgās kaimiņvalstis ir Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldāvija, Krievijas Federācija, Ukraina, Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Palestīniešu teritorijas, Sīrija un Tunisija.

(2) Baltkrievija, Moldāvija, Krievijas Federācija, Ukraina.

(3) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(4) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

P6_TA(2005)0397

Kultūra 2007 ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido programmu “Kultūra 2007” (2007. - 2013. g.) (KOM(2004)0469 — C6-0094/2004 — 2004/0150(COD))

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0469) (1),

—	ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 151. panta 5. punkta 1. daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0094/2004),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Budžeta komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6-0269/2005),

1.	apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.	norāda, ka apropriācijas, kas noteiktas Komisijas priekšlikumā pēc 2006. gada, ir atkarīgas no lēmuma par nākamo daudzgadu finanšu shēmu;

3.	aicina Komisiju pēc nākamās daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanas vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par programmas bāzes finansējuma korekcijām;

4.	aicina Komisiju vēlreiz ar to apspriesties, ja tā plāno būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

5.	uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OVvēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2004)0150

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2006/EK, ar ko izveido Kultūras programmu (2007. - 2013. gadam)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas Dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 151. panta 5. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (1),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ir svarīgi veicināt sadarbību un kultūru apmaiņu, lai ievērotu un sekmētu Eiropas valodu un kultūru dažādību un uzlabotu Eiropas pilsoņu zināšanas par citām Eiropas kultūrām , vienlaikus palielinot pilsoņu informētību par kopējo Eiropas kultūras mantojumu, kas tos vieno . Sadarbības un daudzveidības sekmēšana kultūras un valodas jomā palīdzēs veidot reālu Eiropas pilsonību, veicinot Eiropas pilsoņu tiešu dalību integrācijas procesā.

(2)	Aktīva kultūras politika ar mērķi saglabāt Eiropas kultūras daudzveidību un tās kopīgo kultūras iezīmju un kultūras mantojuma popularizēšana var palīdzēt uzlabot Eiropas Savienības atpazīstamību pasaulē.

(3)	Arhitektūras mantojums veido nozīmīgu Eiropas kultūras mantojuma daļu. Kopienas darbībām šā mantojuma saglabāšanā un aizsardzībā jāpapildina valstu un reģionālā līmenī veiktie pasākumi.

(4)

Lai pilsoņi pilnībā atbalstītu Eiropas integrāciju un piedalītos tajā, lielāka uzmanība jāpievērš to kopējām kultūras vērtībām un saknēm, kas ir būtisks faktors pilsoņu identitātei un dalībai sabiedrībā, kura balstīta uz brīvību, vienlīdzību, demokrātiju, cilvēka cieņu un integritāti, toleranci un solidaritāti , pilnībā ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu .

(5)

Kultūras programmā 2007. - 2013. gadam jāņem vērā tādas dalībvalstu kultūras mantojuma un jaunrades jomas kā arhitektūra, plastiskā māksla, mūzika, literatūra un skatuves māksla, vienlaikus saglabājot pa atsevišķām nozarēm nesadalītu kopīgo skatījumu, kas ļauj īstenot jauninājumus un starpnozaru pasākumus.

(6)	Kultūras nozare ir svarīga darba vietu nodrošinātāja un turklāt pastāv cieša saikne starp ieguldījumiem kultūrā un ekonomikas attīstību.

(7)	Ir svarīgi, lai kultūras nozare piedalītos un dotu ieguldījumu plašākā Eiropas politikas attīstībā. Līdz ar to pasākumos, ko īsteno saskaņā ar Lisabonas stratēģiju, ir jāpadara nozīmīgāka ar kultūru saistīto nozaru loma, jo minētās nozares dod aizvien lielāku ieguldījumu Eiropas ekonomikā.

(8)

Lisabonas stratēģijas veiksmīgai īstenošanai un tādas augstas konkurētspējas un uz zināšanām balstītas ekonomikas izveidei, par ko ir plaša izpratne un kam ir tautas atbalsts, specializētās zināšanas ir jāizmanto plašākā kultūras kontekstā, tādējādi kultūras politikas stiprināšanai reģionālā, valstu un Eiropas mērogā ir būtiska loma.

(9)	Ir nepieciešams arī veicināt aktīvu pilsonību un cīnīties pret jebkāda veida diskrimināciju, tajā skaitā rasismu un ksenofobiju.

(10)	Muzeji ir svarīgi Eiropas kultūras mantojuma glabātāji un izplatītāji un var palīdzēt veicināt pilsoņu aktivitāti un sekmēt cīņu pret atstumtību, sniedzot zināšanas un izpratni par Eiropas vēsturi un kultūras daudzveidību.

(11)	Cilvēkiem, kas dzīvo galējas nabadzības apstākļos, bieži ir ierobežotas iespējas kultūras jomā. Pret sociālo atstumtību var cīnīties, pēc iespējas vairāk cilvēkiem atvieglojot pieeju kultūrai un kultūras mantojumam.

(12)	Līguma 3. panta nozīmē Kopiena visās šajā pantā noteiktajās darbībās novērš nevienlīdzību un veicina vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm.

(13)

Kultūras programmas “Kaleidoskops”, “Ariadne” un “Rafaels”, un “Kultūra 2000”, dibinātas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumiem Nr. 719/96/EK (3), Nr. 2085/97/EK (4), Nr. 2228/97/EK (5) un Nr. 508/2000/EK (6), ir pozitīvi posmi, īstenojot Kopienas rīcību kultūras jomā. Iepriekš minēto kultūras programmu novērtēšana ir ļāvusi gūt īpaši vērtīgu pieredzi. Šobrīd ir nepieciešams racionalizēt un stiprināt Kopienas darbības kultūras jomā, pamatojoties uz novērtējumu un ieinteresēto pušu starpā notikušo konsultāciju rezultātiem, kā arī uz Eiropas institūciju darbu. Šīm vajadzībām ir nepieciešams ieviest programmu.

(14)

Eiropas institūcijas dažādos gadījumos ir izteikušas savu viedokli par tēmām, kas skar Kopienas rīcību kultūras jomā un par kultūras sadarbības nozīmi; jo īpaši Padome savā 2002. gada 25. jūnija rezolūcijā par jaunu darba plānu Eiropas sadarbībai kultūras jomā (7) un 2002. gada 19. decembra rezolūcijā, ar kuru tika īstenots darba plāns Eiropas sadarbībai kultūras jomā (8), Eiropas Parlaments 2001. gada 5. septembra rezolūcijā par kultūru sadarbību Eiropas Savienībā (9), 2002. gada 28. februāra rezolūcijā par programmas “Kultūra 2000” īstenošanu (10) un 2002. gada 22. oktobra rezolūcijā par teātra un skatuves mākslas dinamisma nozīmi paplašinātajā Eiropā (11) un 2003. gada 4. septembra rezolūcijā par kultūras nozarēm (12) , kā arī Reģionu komiteja savā 2003. gada 9. oktobra atzinumā par programmas “Kultūra 2000” turpināšanu.

(15)

Padome savos 2004. gada 16. novembra secinājumos par kultūras darba plānu (2005. - 2006. gadam), Eiropas Parlaments savā 2003. gada 4. septembra rezolūcijā par kultūras nozarēm un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savā 2004. gada 28. janvāra atzinumā par kultūras nozarēm Eiropā izteica viedokli, ka lielākā mērā jāņem vērā to kultūras nozaru īpašās ekonomiskās un sociālās iezīmes, kas nav saistītas ar audiovizuālo jomu.

(16)	Padome savās iepriekšminētajās rezolūcijās uzver nepieciešamību Kopienas līmenī izstrādāt saskaņotāku pieeju attiecībā uz kultūru un faktu, ka Eiropas devums ir svarīgs un noteikts jēdziens Eiropas sadarbības īstenošanā kultūras jomā, tāpat kā Kopienas darbību pamata noteikums kultūras jomā.

(17)	Lai izveidotu kopīgu kultūras telpu Eiropas tautām, ir nepieciešams sekmēt Eiropas nozīmes kultūras mantojuma saglabāšanu un zināšanas par to, starptautisku kultūras darbinieku mobilitāti un starptautisku mākslas darbu un kultūras ražojumu apriti, kā arī veicināt kultūru apmaiņu un dialogu.

(18)

Šajā sakarā kultūras darbiniekiem ir vairāk jāsadarbojas, lai izveidotu daudzgadu sadarbības tīklus , kas ļautu tiem izstrādāt kopējas darbības un atbalstīt mērķtiecīgākus pasākumus ar reālu pievienoto vērtību Eiropas mērogā, simboliskus kultūras pasākumus un Eiropas kultūras sadarbības organizācijas, un sekmētu Eiropas interešu tēmu analīzi, kā arī informācijas apkopošanu un izplatīšanu un veicināšanas pasākumus kultūras sadarbības jomā.

(19)

Piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Lēmumu Nr. 1419/1999/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam “Eiropas kultūras galvaspilsēta”2005. - 2019. gadam (13), ir nepieciešams pasākumam rast atbilstošu finansējumu, kas guvis Eiropas iedzīvotāju ievērību un veicina piederības sajūtas stiprināšanu kopīgajai kultūras telpai. Visnozīmīgākā šajā pasākumā ir Viseiropas kultūras sadarbība.

(20)

Eiropas kultūras sadarbības iestāžu, kas ieņem “vēstnieku” lomu Eiropas kultūrā, atbilstošai darbībai ir nepieciešams atbalsts, pamatojoties uz Eiropas Savienības iegūto pieredzi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļaLēmuma Nr. 792/2004/EK īstenošanā, ar kuru tika izveidota Kopienas darbību programma, veicinot Eiropas līmeņa aktīvo iestāžu darbības kultūras jomā (14).

(21)

Saskaņā ar Līguma 151. panta 4. punktu, veicot Kopienas pasākumus kultūras jomā, jānodrošina saskaņa un savstarpēja papildināmība ar citiem politiskajiem virzieniem, darbībām un atbilstošiem Kopienas instrumentiem . Īpaša uzmanība jāvelta centieniem, kas ir kopīgi kultūras un izglītības jomā veiktajiem Kopienas pasākumiem, lai nodrošinātu to, ka projekti, kuros apvienotas divas jomas (piemēram, jaunu mūziķu apmācības projekts), var saskaņā ar Kopienas pasākumiem saņemt atbalstu tajā no divām jomām, kurā tas ir vairāk atbilstošs.

(22)

Atbalstot UNESCO Konvenciju par kultūras un māksliniecisko izpausmju daudzveidības aizsardzību, Eiropas Savienībai ir jāīsteno izglītošanas un atbalsta kampaņas valstu, Eiropas un starptautiskā mērogā. Tai jānodrošina reāls ieguldījums, lai minētā konvencija kultūras vai tradīciju dēļ nevājinātu cilvēktiesības un pamatbrīvības.

(23)	Programma, ievērojot vārda brīvības likumu, veicina Eiropas Savienības centienus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un cīņu pret visa veida diskrimināciju.

(24)	Eiropas Savienības kandidātvalstis un EBTZ dalībvalstis, kas pievienojušās EEZ Līgumam, tiek aicinātas piedalīties Kopienas programmās saskaņā ar šīm valstīm noslēgtajiem nolīgumiem.

(25)

Eiropas Salonikas 2003. gada 19. un 20. jūnija Padome ir izstrādājusi “Saloniku Darba kārtību Rietumu Balkāniem: attīstība ceļā uz Eiropas integrāciju”, paredzot Kopienas programmas, kas paredzētas valstīm, kurās norit stabilizācijas vai asociācijas process, pamatojoties uz nolīgumiem, kas jāparaksta starp Kopienu un šīm valstīm. Nepieciešamības gadījumā, šīs valstis saskaņā ar budžeta plāna izskatīšanu var piedalīties programmā vai sadarboties ierobežotā apjomā saskaņā ar papildus asignējumu piešķiršanu un īpašām modalitātēm, kas jāpieņem starp ieinteresētajām pusēm.

(26)	Programma ir vērsta arī uz sadarbību ar citām trešām valstīm, kas ir parakstījušas nolīgumus ar Eiropas Kopienu, kas ietver kultūras daļu saskaņā ar noteiktajām modalitātēm.

(27)	Ir svarīgi izveidot vienotu kultūru sadarbības finansēšanas un plānošanas instrumentu, kura nosaukums ir “ Kultūras programma ”, laika posmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim .

(28)	Pastāv vispārēja vienprātība par to, ka šādam finansēšanas un plānošanas instrumentam jāparedz atbilstoši budžeta resursi, lai varētu sasniegt tajā paredzētos ambiciozos mērķus.

(29)

Kopienas darbības papildina valstu un reģionālas darbības kultūras sadarbības jomā. Ja dalībvalstis nevar atbilstoši realizēt noteiktās darbības mērķus ( Eiropas nozīmes kultūras mantojuma saglabāšana un zināšanas par to, starptautiska kultūras darbinieku mobilitāte Eiropā, starptautiska mākslas darbu, mākslas un kultūras izstrādājumu aprite, kā arī starpkultūru dialogs) to starptautiskuma dēļ, un, ja Kopienas līmenī tie var tikt sasniegti labāk, Kopiena var piemērot pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar iepriekš minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šis lēmums paredz vienīgi to, kas vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

(30)	Īstenojot Kopienas atbalstu, jāņem vērā kultūras sektora specifiskā daba Eiropā un jo īpaši jānodrošina pēc iespējas plašāka administratīvo un finanšu procedūru vienkāršošana un to piemērošana noteiktajiem mērķiem, kā arī kultūras sektora attīstībai un praksei.

(31)

Lielās Eiropas kultūras un valodu daudzveidības dēļ jāsniedz atbalsts literatūras tulkošanai modernajās valodās; šāds atbalsts jāattiecina arī uz tulkojumiem no grieķu un latīņu antīkās literatūras klasikas un viduslaiku literatūras darbiem; jāņem arī vērā literatūras tulkošanas raksturīgās iezīmes.

(32)	Sadarbība starp Kopienu un dalībvalstīm nodrošina nepārtrauktu šīs programmas pārraudzīšanu un novērtēšanu, tās veiksmīgai piemērošanai jo īpaši prioritāšu pasākumu īstenošanai. Novērošanā ir iekļauta arī ārējā novērošana, ko veic neatkarīgas un nesaistītas iestādes.

(33)	Īstenojot šīs programmas pārraudzības un novērtēšanas procedūras, jāizmanto īpaši, izmērāmi, sasniedzami, atbilstoši un laikā ieplānoti mērķi un rādītāji.

(34)	Piemēroti pasākumi tiek īstenoti, lai paredzētu krāpšanas gadījumus un pārkāpumus, atgūtu pazaudētus vai nepiemēroti izmantotus vai piešķirtus līdzekļus.

(35)	Šis lēmums nosaka finansiālo segumu visam programmas darbības laikam, kas ir Eiropas Parlamenta 1999. gada 6. maijastarpiestāžu nolīguma starp Padomi un Komisiju galvenais atskaites punkts 33. punkta nozīmē par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (15).

(36)	Ir jāizstrādā nepieciešamie pasākumi šā lēmuma īstenošanai saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko noteica pārbaudes modalitātes, kas nodotas Komisijas pārziņā (16).

(37)	Ir jāizstrādā pārejas noteikumi, lai nodrošinātu pārejas periodu bez iekšējiem konfliktiem starp ar Lēmumu Nr. 508/2000/EK vai Nr. 792/2004/EK izveidotajām programmām, no vienas puses, un programmu, kas izveidota ar šo lēmumu, no otras puses,

IR PIEŅĒMUŠI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Programmas izveidošana un ilgums

1. Ar šo lēmumu tiek izveidota daudzgadīga, kopēja programma “Kultūras programma” Kopienas darbībām kultūras jomā, turpmāk saukta “Programma”.

2. Programma izveidota laika posmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. pants

Programmas finansiālais segums

1. Pirmajā pantā noteiktajā laika posmā šīs programmas budžets tās īstenošanai ir EUR 600 miljoni.

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā finanšu plānu.

3. pants

Programmas mērķi

1. Programmas galvenais mērķis ir izveidot Eiropas iedzīvotājiem kopīgu kultūras telpu, attīstot kultūru sadarbību autoru, kultūras darbinieku un programmas dalībvalstu kultūras institūciju starpā, lai veicinātu Eiropas pilsonības izveidi.

2. Programmas īpašie mērķi ir šādi:

a)	veicināt Eiropas nozīmes kultūras mantojuma saglabāšanu un zināšanas par to;

b)	aktivizēt kultūras sektorā strādājošu personu starptautisku mobilitāti;

c)	veicināt starptautisku mākslas darbu, mākslas un kultūras darbu apriti;

d)	sekmēt starpkultūru dialogu.

4. pants

Programmas darbību vadlīnijas

1. Programma turpina mērķu īstenošanu ar tādām darbībām, kādas precizētas pielikumā:

atbalsts darbībām kultūras jomā:

—	daudzgadu sadarbības tīkli ;

—	sadarbības darbības;

—	speciālās darbības;

b)	atbalsts aktīvajām Eiropas līmeņa iestādēm kultūras jomā ;

atbalsts analīzes darbiem, kā arī informācijas apkopošanai un izplatīšanai un veicināšanas pasākumiem tādās ar kultūras nozari saistītās jomās kā kultūras sadarbība, kultūras mantojums, izglītības un kultūras savstarpējā sinerģija, papildu profesionālā izglītība māksliniekiem un nodarbinātība kultūras nozarē;

d)	atbalsts darbībām, kas saistītas ar mūzikas un mākslas izglītību un sekmē labākās prakses apmaiņu un ciešāku sadarbību Eiropas mērogā.

2. Darbības tiek izpildītas saskaņā ar noteikumiem, kas precizēti pielikumā.

5. pants

Noteikumi, kas attiecas uz trešām valstīm

1. Līdzdalība programmā ir iespējama šādām valstīm:

—	EBTZ valstis, kas ir pievienojušās EEZ Līgumā saskaņā ar EEZ Līguma noteikumiem;

—	saskaņā ar pamata principiem, noteikumiem un modalitātēm šo valstu dalībai Kopienas programmās, kas izveidotas saskaņā ar nolīgumu un Padomes asociācijas lēmumiem;

—	Rietumu Balkānu valstis, ievērojot noteiktās modalitātes saskaņā ar šīm valstīm noslēdzamo līgumu par valstu dalību Kopienas programmās;

—	valstis, kas iekļautas Eiropas kaimiņattiecību politikas jomā saskaņā ar izveidojamiem rīcības plāniem.

Šajā punktā uzskaitītās valstis ar noteikumu, ka tiek izpildīti nepieciešamie nosacījumi, un pārskaitot papildus asignējumus, pilnībā piedalās programmā.

Komisija nodrošina saskaņotību starp minēto programmu un citiem Kopienas pasākumiem jo īpaši tādās jomās kā izglītība, profesionālā apmācība, jaunatne, sports, valodas, sociālā integrācija, ES ārējā politika, diskriminācijas apkarošana un pētniecība.

2. Programma ir vērsta arī uz sadarbību ar citām trešām valstīm, kas ir noslēgušas asociācijas vai sadarbības nolīgumus ar Eiropas Kopienu, kas ietver kultūras klauzulas, pamatojoties uz papildus asignējumu un specifiskajām modalitātēm, kas jāpieņem:

1. punktā minētās Rietumu Balkānu valstis, kas nevēlējās saņemt pilnīgu dalību programmā, var veidot sadarbību ar programmu saskaņā ar 1. punktā paredzētajiem apstākļiem.

6. pants

Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām

Programma nodrošina sadarbību ar kultūras jomā kompetentām starptautiskām organizācijām, tādām kā UNESCO vai Eiropas Padome, pamatojoties uz kopīgiem ieguldījumiem un saskaņā ar dažādiem noteikumiem, kas ir spēkā katrā iestādē vai organizācijā, lai īstenotu 4. pantā minētās kultūras darbības.

7. pants

Savstarpēja papildināmība ar citiem Kopienas darbību instrumentiem

Komisija nodrošina saskaņotību starp programmu un citiem Kopienas pasākumiem, jo īpaši no struktūrfondiem finansētiem pasākumiem, un tādās jomās kā izglītība, profesionālā apmācība, jaunatne, sports, valodas, sociālā integrācija, cīņa pret visu veidu diskrimināciju un pētniecība.

8. pants

Īstenošana

1. Komisija nodrošina Kopienas darbību īstenošanu, izstrādājot šīs programmas mērķus saskaņā ar pielikumu.

2. Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgos pasākumus attiecībā uz turpmāk norādītajiem jautājumiem pieņem saskaņā ar vadības procedūru, kas noteikta 10. panta 2. punktā:

a)	gada darbības plāns, tajā skaitā noteiktās prioritātes, izvēles procedūras un vispārīgās pamatnostādnes;

b)	gada budžets un līdzekļu sadalījums dažādu programmas darbību starpā;

c)	programmas pārraudzības un novērtēšanas pasākumi.

3. Šā lēmuma īstenošanai nepieciešamie pasākumi tiek izstrādāti saskaņā ar 10. panta 3. punktā noteikto konsultēšanās procedūru.

9. pants

Pārredzamības pasākumi

1. Visiem uzņēmumiem, kas darbojas kultūras jomā, ir pieejami ekspertu noteikti atlases kritēriji un praktiska novērtējuma skala.

2. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir saņēmis dotāciju vai ne, prasītāji ir tiesīgi saņemt attiecīgo informāciju par galīgā lēmuma iemesliem.

10. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, ko veido dalībvalstu pārstāvji, Komisijas pārstāvja vadībā.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā minētā 8. panta noteikumus. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais laika posms ir divi mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

4. Komisija pieņem savu reglamentu.

11. pants

Kultūras kontaktpunkti

1. Saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (17) , 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu kultūras kontaktpunkti, tādi, kādi noteikti pielikuma 1.3.3. punktā, darbojas kā valsts līmeņa programmas izpildiestādes informācijas apmaiņai.

2. Kultūras kontaktpunkti atbilst šādām prasībām:

—	atbilstošs kvalificētu darbinieku skaits saskaņā ar to uzdevumiem un valodas zināšanām, kas atbilstošas darbam internacionālas sadarbības vidē;

—	atbilstošas infrastruktūras, jo īpaši saistībā ar informātikas iekārtām un saziņas līdzekļiem;

—	darbība administratīvā kontekstā, lai atbilstoši izpildītu savus uzdevumus un izvairītos no jebkādiem interešu konfliktiem.

12. pants

Finanšu noteikumi

1. Piemērojot Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (18) 176. panta 2. punktu, lai nodrošinātu pareizu darbību vai programmas norisi, Komisija saskaņā ar saņēmēju raksturojumu un darbību veidu var noteikt, vai tos var atbrīvot no kompetences un profesionālās kvalifikācijas pārbaudes.

2. Juridiskas personas finanšu līdzekļus var saņemt subsīdiju veidā. Saskaņā ar Finanšu regulas 114. panta 1. punktu dažos gadījumos valsts piemaksas var tikt piešķirtas arī fiziskām personām. Komisija var arī prēmēt fiziskas vai juridiskas personas par īstenotajiem pasākumiem vai projektiem programmas ietveros. Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002181. pantu, ņemot vērā darbību veidu, var tikt piešķirts pilnīgs finansējums un/ vai piemērota kopējo izmaksu salīdzināšana.

3. Piemērojot Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002168. panta 1. punktu, Kopienas pasākuma “Eiropas kultūras galvaspilsētas” ietvaros, dažas konkrētas Eiropas Kultūras galvaspilsētu darbības saskaņā ar Lēmumu Nr. 1419/1999/EK var saņemt subsīdijas.

13. pants

Programmas atbalsts citām Kopienas politikas jomām

Programma veicina Eiropas Kopienas šķērseniskās politikas stiprināšanu, jo īpaši:

a)	sekmējot vārda brīvības pamata principu;

b)	stiprinot Eiropas pilsonības jēdzienu un vairojot zināšanas par kopēju Eiropas nozīmes kultūras mantojumu;

c)	veicinot ilgtspējīgas attīstības nozīmes apzināšanos;

d)	apstiprinot Eiropas kultūras sadarbības programmas nozīmi, jo ar to cenšas sekmēt savstarpējo sapratni, sociālo integrāciju un toleranci Eiropas Savienībā;

e)	novēršot visa veida diskrimināciju saistībā ar dzimumu, rasi, etnisko izcelsmi, reliģiju vai reliģisko pārliecību, fizisku trūkumu, vecumu vai seksuālo orientāciju;

f)	veicinot Eiropas pilsoņu informētību par kultūru un sekmējot izglītības un kultūras savstarpējo sinerģiju;

g)	veicinot visu veidu kultūras un valodas daudzveidību Eiropā.

Ir jāpievērš īpaša uzmanība saskanībai un savstarpējai papildinātībai programmas un citu Kopienas politisko virzienu starpā kultūru sadarbības jomā ar trešām valstīm.

14. pants

Pārraudzīšana un novērtēšana

1. Komisija nodrošina regulāru programmas pārraudzību. Programma tiek īstenota, ņemot vērā pārraudzības un novērtēšanas procesa rezultātus.

Pārraudzība ietver 4. punkta a) un c) apakšpunktos noteikto atskaišu izveidi.

Programmas īpašie mērķi, ņemot vērā pārraudzības ziņojumu rezultātus, var tikt pārskatīti saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru.

2. Komisija nodrošina regulāru, ārēju un neatkarīgu programmas novērtēšanu.

3. Programmas novērtēšanā jāņem vērā šajā lēmumā paredzētie mērķi, lai nodrošinātu to sasniegšanu.

4. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz:

a)	vēlākais, 2010. gada 31. decembrī ārēju un neatkarīgu ekspertu veiktu starpposma novērtējuma ziņojumu par šīs programmas īstenošanas rezultātiem un kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem aspektiem;

b)	vēlākais, 2011. gada 31. decembrī paziņojumu par programmas turpināšanu;

c)	vēlākais, 2015. gada 31. decembrī ārēju un neatkarīgu ekspertu veiktu nobeiguma novērtējuma ziņojumu.

15. pants

Pārejas noteikumi

Pamatojoties uz Lēmumu Nr. 508/2000/EK vai Lēmumu Nr. 792/2004/EK, darbības, kas uzsāktas pirms 2006. gada 31. decembra, tiek vadītas līdz to izbeigšanai saskaņā ar šajos lēmumos minētajiem noteikumiem.

Komiteju, kas noteikta Lēmuma Nr. 508/2000/EK 5. pantā, aizstāj šā lēmuma 10. pantā noteiktā komiteja.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

Strasbūrā, ...

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs

(1) OV C 164, 5.7.2005., 65. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2005. gada 25. oktobra Nostāja.

(3) OV L 99, 20.4.1996., 20. lpp.

(4) OV L 291, 24.10.1997., 26. lpp.

(5) OV L 305, 8.11.1997., 31. lpp.

(6) OV L 63, 10.3.2000., 1. lpp.

(7) OV C 162, 6.7.2002., 5. lpp.

(8) OV C 13, 18.1.2003., 5. lpp.

(9) OV C 72 E, 21.3.2002., 142. lpp.

(10) OV C 293 E, 28.11.2002., 105. lpp.

(11) OV C 300 E, 11.12.2003., 156. lpp.

(12) OV C 76 E, 25.3.2004., 459. lpp.

(13) OV L 166, 1.7.1999., 1. lpp.

(14) OV L 138, 30.4.2004., 40. lpp.

(15) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

(16) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(17) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(18) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1261/2005 (OV L 201, 2.8.2005., 3. lpp.).

PIELIKUMS

I. DARBĪBU UN PASĀKUMU APRAKSTS

1. Pirmā daļa: Atbalsts kultūras darbībām

1.1. Daudzgadu sadarbības tīkli

Programma atbalsta ilgtspējīgus un strukturētus daudzgadu sadarbības tīklus starp Eiropas kultūras darbiniekiem. Atbalsts tīkliem tiek piešķirts to sākuma vai strukturēšanas fāzē un to ģeogrāfiskās paplašināšanās fāzē. Tādējādi tiktu sasniegta finansiāla autonomija un ilgtspējīga darbība.

Katru tīklu veido vismaz seši dalībnieki četrās dažādās programmas dalībvalstīs. Nolūks ir apvienot vienas vai vairāku nozaru dalībniekus dažādās vairākgadu darbībās vai projektos, kas var būt vienā vai vairākās nozarēs, bet kam jābūt ar kopēju mērķi. Katrs tīkls ir jāvada vienam vadošam dalībniekam, kas pārstāv pārējos dalībniekus un atbild par kopējo darbību Komisijai.

Katrā tīklā tiek izstrādātas vairākas strukturētas, vairākgadu darbības kultūras jomā. Šīs darbības tiek īstenotas, kamēr tiek saņemts Kopienas finansējums. Noteiktās darbības turpina vismaz divus no šā lēmuma 3. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā noteiktajiem īpašajiem mērķiem. Priekšroka tiks dota tīkliem , kas attīstīs darbības visu trīs 3. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā noteikto mērķu sasniegšanai.

Saskaņā ar Finanšu regulu un tās izpildes pasākumiem tīkli tiek izvēlēti, ņemot vērā iesniegtos priekšlikumus. Izvēle notiks pamatojoties uz līdzorganizatoru pamatotu spriedumu pēdējo darbības sfērā, finanšu un operatīvajām spējām, lai piemērotu noteikumus piedāvātajām darbībām, kā arī darbību kvalitātei un to atbilstībai galvenajam mērķim un tādiem īpašajiem mērķiem, kādi noteikti šā lēmuma 3. pantā.

Tīkli ir jāveido, pamatojoties uz sadarbības nolīgumu, tas ir, kopēju juridisku dokumentu vienā no dalībvalstīm, ko parakstījuši visi līdzorganizatori.

Kopienas atbalsts nedrīkst pārsniegt 70 % no konkrētā projekta budžeta un tas tiek pakāpeniski samazināts. Tas nedrīkst būt lielāks par EUR 500 000 gadā. Atbalsts tiek sniegts laika posmam, kas nav mazāks kā trīs gadi un nepārsniedz 5 gadus. Šajā laika posmā daži no organizētājiem var tikt aizvietoti, ja vien pārstāvēto valstu mērķis un skaits paliek tas pats.

Aptuveni 29 % no kopējā apropriētā programmas budžeta ir paredzēti šāda veida atbalstam.

1.2. Sadarbības darbības

Ar šo programmu atbalsta Eiropas nozaru un starpnozaru kultūras sadarbības pasākumus. Prioritāti piešķir jaunradei un novatoriskām darbībām, jo īpaši projektiem, kuru mērķis ir saglabāt Eiropas nozīmes kultūras mantojumu un izplatīt informāciju par to. Īpaši veicinātas tiek darbības, kas pēta sadarbības ceļus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību.

Katra darbība tiek iecerēta un īstenota vismaz trīs dalībnieku partnerībā trīs dažādās dalībvalstīs neatkarīgi no tā, vai šie dalībnieki pārstāv vienu vai vairākas nozares.

Saskaņā ar Finanšu regulu un izpildes pasākumiem darbības tiek izvēlētas, ņemot vērā iesniegtos priekšlikumus. Izvēle notiks, pamatojoties uz pamatotu līdzorganizatoru spriedumu pēdējo darbības jomā, finanšu un operatīvajām spējām, lai piemērotu noteikumus piedāvātajām darbībām, kā arī darbību kvalitātei un to atbilstībai ar galvenajam mērķim un tādiem īpašajiem mērķiem, kādi noteikti šā lēmuma 3. pantā.

Kopienas atbalsts nedrīkst pārsniegt 70 % no konkrētā budžeta projekta. Tas nedrīkst būt mazāks par EUR 30 000 , ne arī lielāks par EUR 200 000 gadā. Šo atbalstu sniedz laika posmam no 12 līdz 24 mēnešiem.

Šai darbībai paredzētos nosacījumus attiecībā uz obligāto dalībnieku skaitu, lai varētu iesniegt projektu, kā arī Kopienas atbalsta minimālo un maksimālo apmēru var pielāgot, lai ņemtu vērā iepriekš minētās literatūras tulkošanas īpašos nosacījumus.

Aptuveni 30 % no kopējā apropriētā programmas budžeta ir paredzēti šāda veida atbalstam.

1.3. Īpašas darbības

Programma atbalsta arī īpašas darbības. Šīs darbības jāveic plašā apmērā, tām jāgūst būtiska rezonanse eiropiešu vidū un jāpalīdz paaugstināt viņu piederības sajūtu vienai kopienai, jāinformē par dalībvalstu kultūru daudzveidību un jāsekmē starpkultūru un starptautiskais dialogs. Noteiktajām darbībām jāatbilst vismaz diviem no šā lēmuma 3. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā noteiktajiem īpašajiem mērķiem.

Šīs īpašās darbības padara Kopienas kultūras darbības pārredzamas un izceļ mūsu kontinenta kultūras starojumu.

Kā īpaša darbība tiks atbalstīta, piemēram, prēmiju piešķiršana, ja tā izceļ māksliniekus, mākslas darbus, mākslas vai kultūras sasniegumus, darot tos zināmus ārpus valsts robežām un šādi veicinot to mobilitāti un apmaiņu (kā, piemēram, “Prix Europa”) .

Ievērojams atbalsts tiks piešķirts arī “Eiropas kultūras galvaspilsētu” ietvaros, lai atbalstītu darbības, kas nodrošina Eiropas pamanāmību un Eiropas kultūru sadarbību.

Atbalsts var tikt piemērots arī tādiem sadarbības pasākumiem ar trešām valstīm un starpvalstu organizācijām, kādas noteiktas šā lēmuma 5. panta 2. punktā un 6. pantā.

Iepriekš minētie piemēri neveido pilnīgu programmas ietvaros atbalstāmo darbību sarakstu.

Īpašo pasākumu izvēles modalitātes būs atkarīgas no apspriežamās darbības. Finansējums tiks piemērots, ņemot vērā iesniegtos priekšlikumus un piedāvājumus, izņemot finanšu regulas 54. un 168. pantā minētos gadījumus. Tiks ņemta vērā arī katras darbības atbilstība programmas galvenajam mērķim un īpašajiem mērķiem, kādi noteikti šā lēmuma 3. pantā.

Kopienas atbalsts nedrīkst pārsniegt 60 % no konkrētā projekta budžeta.

Aptuveni 16 % no kopējā apropriētā programmas budžeta ir paredzēti šāda veida atbalstam.

2. Otrā daļa: Atbalsts Eiropas līmenī aktīvajām Eiropas iestādēm kultūras jomā, kā arī aizsardzības un piemiņas nodrošināšanai galvenajām deportāciju vietām un arhīviem

Atbalsts var izpausties divu veidu subsīdijās: darbības subsīdijas, lai līdzfinansētu pastāvīgu programmas darbības vispārējo Eiropas interešu mērķa sasniegšanai kultūras jomā vai tāda mērķa sasniegšanai, kas veido Eiropas Savienības politiskā virziena daļu šajā jomā; vai subsīdijas, lai līdzfinansētu konkrētu darbību šajā jomā.

Subsīdijas tiek piešķirtas, pamatojoties uz gada laikā iesniegtajiem priekšlikumiem.

Aptuveni 14 % no kopējā apropriētā programmas budžeta ir paredzēti šai daļai.

Atbalsts Eiropas kultūras līdzdarbojošos organizāciju darbībai

Iestādēm , kas darbojas kultūras sadarbības jomā, atbalstu sniedz vienā vai vairākos šādos veidos:

—	nodrošinot pārstāvību Kopienas mērogā,

—	apkopojot un izplatot informāciju, lai sekmētu kultūras sadarbību visas Eiropas Kopienas mērogā,

—	veidojot Eiropas līmeņa sadarbības tīklus iestādēm, kas darbojas kultūras jomā,

—	piedaloties kultūras sadarbības projektu realizēšanā,

—	ieņemot Eiropas kultūras vēstnieku lomu (kā, piemēram, Eiropas Savienības Jauniešu orķestris) .

Šīm iestādēm jāatspoguļo Eiropas dimensija. Tām Eiropas līmenī jāpārbauda savas darbības, struktūra (reģistrētie biedri) pašu spēkiem vai pēc vairāku asociāciju saskaņotas formas, iestādes darbībām jāiegūst potenciāla ietekme visā Eiropas Savienībā vai jādarbojas vismaz septiņās Eiropas valstīs.

Darbības subsīdiju saņēmēju iestāžu atlase notiek pamatojoties uz iesniegtajiem priekšlikumiem. Atlasi veic, ņemot vērā iestādes darba programmas atbilstību šā lēmuma 3. pantā noteiktajiem īpašajiem mērķiem. Ar šādi atlasītām iestādēm drīkst noslēgt daudzgadu partnerības pamatnolīgumus.

Šī pielikuma apakšpunkta izpratnē, kalendārajā gadā, kurā tiek piešķirtas subsīdijas, piešķirto darbības subsīdiju kopsumma nedrīkst pārsniegt 80 % no iestādes izdevumiem .

3. Trešā daļa: Atbalsts analīzes darbam, informācijas apkopošanai un izplatīšanai un veicināšanas pasākumiem kultūras sadarbības jomā

Aptuveni 5 % no kopējā piešķirtā programmas budžeta ir paredzēti šai daļai.

3.1. Atbalsts analīzes procesam kultūru sadarbības jomā

Programma atbalsta analīzes procesu un pētījumus kultūru sadarbības jomā. Atbalsts piešķirams, lai palielinātu informācijas apjomu un skaitliskos datus par Eiropas mēroga kultūru sadarbību, jo īpaši saistībā ar kultūras darbinieku kustību, mākslas darbu, mākslas un kultūras ražojumu apriti un starpkultūru dialoga veicināšanu.

Var tikt atbalstīti šajā daļā noteiktie analīzes procesa izpētes darbi, lai papildinātu zināšanas par Viseiropas kultūru sadarbības parādību un radītu atbilstošus apstākļus tās attīstībai. Īpaši tiek veicināti statistikas datu analīzes un apkopošanas projekti.

3.2. Atbalsts informācijas apkopošanai un izplatīšanai un veicināšanas pasākumiem kultūras sadarbības jomā

Programma atbalsta informācijas apkopošanu un izplatīšanu un veicināšanas pasākumus, izveidojot jaunu interneta instrumentu, kas paredzēts kultūras speciālistu vajadzībām Eiropas kultūras sadarbības jomā.

Šim instrumentam jānodrošina veiksmīgu darbību un pieredzes apmaiņu, informācijas izplatīšanu saistībā ne tikai ar kultūras programmu, bet arī plaša mēroga Viseiropas kultūru sadarbību.

3.3. Atbalsts kultūras kontaktpunktiem

Lai nodrošinātu virzītu, efektīvu un saistītu programmas praktiskās informācijas izplatīšanu, tiek paredzēts atbalsts “kultūras kontaktpunktiem”. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm pēc brīvprātības principa izveido šīs valsts līmeņa iestādes: attiecīgā gadījumā tās atrodas tajās pašās telpās, kur atrodas Komisijas pārstāvniecība attiecīgās valsts galvaspilsētā.

Kultūras kontaktpunktu uzdevumi ir:

—	programmas veicināšana,

—	programmas pieejamības sekmēšana cik iespējams daudziem kultūras jomas speciālistiem un darbiniekiem, viņu līdzdalības veicināšana, efektīvi izplatot informāciju,

—	efektīvas saiknes nodibināšana ar dažādām iestādēm, kas sniedz atbalstu kultūras nozarei dalībvalstīs, tādā veidā sekmējot komplementaritāti starp programmas darbībām un valstu atbalsta pasākumiem,

—	informācijas un saskares nodrošināšana attiecīgā līmenī starp kultūras darbiniekiem, kas piedalās programmā un tiem, kuri piedalās citās Kopienas programmās, kas pieejamas kultūras projektiem.

II. PROGRAMMAS VADĪŠANA

Programmas finansiālais segums iekļauj arī sagatavošanas darbu izdevumus, pārraudzīšanas, kontroles, novērtēšanas un revīzijas izdevumus, kas tieši nepieciešami programmas vadīšanai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši, pētniecībai, sanāksmēm, informatīvajiem un reklāmas pasākumiem; izdevumus informācijas tīkliem saistībā ar informācijas apmaiņu, kā arī visas citas tehniskās un administratīvās palīdzības izmaksas, kas Komisijai var būt nepieciešamas programmas vadīšanai.

III. PĀRBAUDES UN REVĪZIJAS

Saskaņā ar šā lēmuma 12. panta 1. punktā noteikto procedūru izvēlētajiem projektiem ir noteikta revīzijas sistēma atlases kārtā.

Subsīdiju saņēmējs nodod Komisijas rīcībā visus dokumentāros pierādījumus par veiktajiem izdevumiem piecu gadu laika posmā no pēdējā maksājuma. Nepieciešamības gadījumā subsīdiju saņēmējs uzrauga, lai dokumentārie pierādījumi, ko saglabājuši tā partneri vai biedri tiktu nodoti Komisijas rīcībā.

Komisijai ir tiesības veikt revīziju par subsīdiju izmantošanu vai nu tieši ar savu aģentu starpniecību, vai ar citu, pēc izvēles nozīmētu, iestāžu starpniecību. Revīzija var notikt visu vienošanās pastāvēšanas laiku vai piecu gadu periodā pēc subsīdiju izmaksāšanas datuma. Nepieciešamības gadījumā, pamatojoties uz revīziju rezultātiem, Komisija var paziņot lēmumu par līdzekļu piedzīšanu.

Lai revīzijas noritētu veiksmīgi, Komisijas darbiniekiem, kā arī Komisijas nozīmētajām ārējām personām ir attiecīga pieeja jo īpaši saņēmēja birojiem un visai citai nepieciešamajai informācijai, ieskaitot to elektroniskajā formātā.

Revīzijas palātai un Eiropas krāpšanas apkarošanas birojam (OLAF) ir tādas pašas tiesības, jo īpaši pieejas tiesības, kā Komisijai.

Turklāt, lai aizsargātu Eiropas Kopienas finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām, Komisija īsteno šīs programmas pārbaudes un apskates uz vietas saskaņā ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1). Nepieciešamības gadījumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic OLAF (2).

IV. INFORMĒŠANAS, SAZIŅAS UN VEICINĀŠANAS DARBĪBAS

1. Komisija

Lai vienkāršotu programmas īstenošanu un veiktu informēšanas, publicēšanas, izplatīšanas un veicināšanas darbības, kā arī programmas pārraudzīšanu un novērtēšanu, Komisija var rīkot seminārus, konferences un sanāksmes. Šādas darbības var finansēt, izmantojot subsīdijas vai valsts iepirkumu procedūru, vai arī tās var organizēt un finansēt pati Komisija.

2. Kontaktpunkti

Komisija un dalībvalstis pēc brīvprātības principa organizē un veicina nepieciešamās informācijas apmaiņu programmas īstenošanai caur kultūras kontaktpunktiem, kas saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 3. pantu darbojas kā valsts līmeņa izpildorgāni.

V. KOPĒJĀ BUDŽETA SADALĪJUMS

Programmas kopējā gada budžeta sadalījuma norāde

	Budžeta procenti
1. daļa (atbalsts projektiem)	Aptuveni 75 %
— daudzgadu sadarbības tīkli	Aptuveni 29%
— sadarbības pasākumi	Aptuveni 30%
— īpašās darbības	Aptuveni 16%
2. daļa (atbalsts iestādēm)	Aptuveni 14%
3. daļa (informēšana un analīze)	Aptuveni 5 %
Operatīvo izmaksu kopsumma	Aptuveni 94%
Programmas vadīšana	Aptuveni 6 %

(1) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(2) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

P6_TA(2005)0398

MEDIA 2007 ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par atbalsta programmas izveidi audiovizuālajā sektorā (MEDIA 2007) (KOM(2004)0470 — C6-0093/2004 — 2004/0151(COD))

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0470) (1),

—	ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 157. panta 3. punktu un 150. panta 2. punktu saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0093/2004),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Budžeta komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0278/2005),

1.	apstiprina Komisijas priekšlikumu ar grozījumiem;

2.	uzsver, ka apropriācijas, kas norādītas Komisijas priekšlikumā laika posmam pēc 2006. gada, ir atkarīgas no lēmuma par nākamo daudzgadu finanšu shēmu;

3.	aicina Komisiju pēc nākamās daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanas vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par programmas bāzes finansējuma korekcijām;

4.	aicina Komisiju atkārtoti apspriesties ar Parlamentu, ja tā plāno priekšlikumu būtiski grozīt vai aizvietot to ar citu tekstu;

5.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2004)0151

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2005/EK par atbalsta programmas izveidi audiovizuālajā sektorā (MEDIA 2007)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas Dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 157. panta 3. punktu un 150. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā (3) noteikto procedūru,

tā kā:

(1)

Eiropas audiovizuālā sektorā sākotnējā loma ir Eiropas pilsonības izveide, šodien, jo īpaši, jauniešu vidū, tas ir viens no galvenajiem Eiropas kopējo, sociālo un kultūras vērtību , kā arī pamatvērtību nodošanas sektoriem. Izmantojot Kopienas atbalstu, Eiropas audiovizuālais sektors veicina kultūru dialogu, padziļina Eiropas kultūru savstarpējo izpratni un attīsta tās politisko, kultūras, sociālo un ekonomisko potenciālu, tādējādi nodrošinot patiesu atbalstu centieniem pārvērst Eiropas pilsonību realitātē. Sektora mērķis ir arī stiprināt tā konkurētspēju un īpaši palielināt citu Eiropas valstu darbu daļu Eiropas tirgū.

(2)	Svarīgi ir veicināt arī aktīvu pilsonību , nodrošināt, lai būtu ievērots cilvēka cieņas princips, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un sekmēt cīņu pret visa veida diskrimināciju un atstumtību, tajā skaitā rasismu un ksenofobiju.

(3)	Sieviešu ietekmes pieaugums audiovizuālajā sektorā var izmainīt tā saturu, piesaistīt sieviešu auditoriju, un ir būtisks risinot dzimumu līdztiesības jautājumu visā sabiedrībā.

(4)

Kopienas atbalsts audiovizuālajam sektoram tiek piešķirts saskaņā ar Līguma 151. pantu, kurā noteikts, ka:

—	Kopiena veicina Eiropas kultūru uzplaukumu saskaņā ar to nacionālo un reģionālo dažādību, lai saglabātu Kopienas kultūras mantojumu;

—	lai kultūru dažādība tiktu īpaši sekmēta un godāta, Kopiena savās darbībās saskaņā ar citiem šā nolīguma noteikumiem ievēro kultūras dažādības aspektus.

(5)

Kopienas atbalsts audiovizuālajam sektoram ir iekļauts jaunajā Lisabonas 2000. gada 23. - 24. marta Eiropadomes Savienībai noteiktajā stratēģiskajā mērķī, tas ir: sekmēt apmācību, nodarbinātību un ekonomikas, un sociālās saskaņas reformu uz zināšanām balstītas ekonomikas izveides ietvaros. Padomes secinājumos tika konstatēts, ka “šā satura nozares sniedz ieguldījumu, izmantojot Eiropas kultūru dažādību un izveidojot to tīklu”. Šī pieeja apstiprināta Briseles 2003. gada 20. - 21. marta Eiropadomes sanāksmes secinājumos.

(6)	Kopienas atbalsts audiovizuālajam sektoram tiek piešķirts, pamatojoties uz pieredzi, kas iegūta programmu MEDIA I, MEDIA II, MEDIA Plus un MEDIA-Formation programmu īstenošanā (4), tādā veidā kopš 1991. gada attīstot Eiropas audiovizuālo industriju (5).

(7)

Tika noteikts, ka Kopienas darbības galvenokārt jāvērš uz:

—	pirms audiovizuālās produkcijas sagatavošanas: Eiropas audiovizuālo darbu attīstību, kā arī zināšanu iegūšanu un uzlabošanu audiovizuālajā jomā, šo pēdējo darbību uzskatot kā neatņemamu sastāvdaļu audiovizuālo darbu sagatavošanas procesā;

—	pēc audiovizuālas produkcijas sagatavošanas: Eiropas audiovizuālo darbu produkcijas izplatīšanu, demonstrēšanu publikai un popularizēšanu;

—	pārejai uz ciparu formātu jādod izšķirīgs ieguldījums, lai stiprinātu audiovizuālo sektoru, un tai jākļūst par MEDIA 2007 centrālo uzdevumu.

Digitālo dienestu un Eiropas darbu katalogu atbalstīšanai jāpiešķir prioritāte, lai pārvarētu Eiropas audiovizuālā tirgus sadrumstalotību.

(8)	MEDIA programmai būtu jāiedvesmo autoru (scenāristu un režisoru) radošā darbība un jāveicina to, ka viņi attīsta un pielāgo jaunus radošus paņēmienus, tādējādi stiprinot Eiropas audiovizuālā sektora jaunrades iespējas.

(9)	Ir vairākas digitalizēšanas platformas filmu projicēšanai atkarībā no atšķirīgiem lietojumiem, lietotājiem un vajadzībām . MEDIA programmas izmēģinājuma projekti varētu būt vislabākais eksperimentu veids, kā izstrādāt jaunus nepieciešamos standartus audiovizuālajam sektoram.

(10)

Sagatavošanas darbības i2i “izaugsme un audiovizuālā māksla” īstenošana apvienojumā ar programmām MEDIA Plus un MEDIA-Formation iezīmēja jaunu posmu Kopienas audiovizuālā sektora atbalsta politikas īstenošanā. Tika veiktas darbības, lai atrisinātu audiovizuālā sektora mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) specifiskās problēmas saistībā ar piekļuvi finansējumam. “Izaugsmes un audiovizuālā mākslas”“i2i” novērtēšana apstiprināja tās atbilstību sektora vajadzībām un nepieciešamībai turpināt šāda veida Kopienas darbības , bet tai skaidri jāatbilst sektora īpašajām vajadzībām .

(11)

Eiropas audiovizuālajam sektoram ir raksturīgs augsts izaugsmes, jaunrades un dinamikas potenciāls, kā arī tirgus sadrumstalotība kultūru un valodu daudzveidības dēļ, un tāpēc ir liels vidēju, mazu un ļoti mazu uzņēmumu skaits, ar izteiktu kapitāla nepietiekamību. Saistībā ar Kopienas atbalsta īstenošanu jāņem vērā audiovizuālā sektora specifisko dabu un īpaši jāpārrauga, lai finanšu un administratīvās darbības attiecībā uz atbalsta summu tiktu pēc iespējas krasi vienkāršotas un piemērotas noteiktajiem mērķiem un audiovizuālās industrijas interešu darbībām. Ar vienkāršošanu jo īpaši jāpanāk, lai samazinās laiks, kas paiet no projektu plānošanas līdz to pieejamībai sabiedrībai.

(12)	Visā ES pastāv ārkārtīgi būtisks šķērslis konkurencei, proti, gandrīz pilnībā trūkst specializētu uzņēmumu kredītu finansēšanai audiovizuālajā sektorā.

(13)	Visām šīs programmas darbībām jābūt saskaņā ar Eiropas Savienības pamattiesību hartu un jo īpaši ar tās 11. pantu par vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu.

(14)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpārskata audiovizuālajam sektoram sniedzamais atbalsts un jo īpaši sagatavošanas pasākuma “i2i” rezultāti, lai noteiktu, cik lielā mērā turpmākais atbalsts var atvieglot specializētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzētu piedāvājumu attīstību kredītu finansēšanas jomā.

(15)	Tur, kur dalībvalstīs ir attīstītas no kredītiem finansētas sistēmas, lai atbalstītu atsevišķo valstu audiovizuālos projektus un mobilizētu privāto kapitālu, būtu jāpārbauda, kā ar MEDIA 2007 atbalstu šādam kapitālam var piekļūt arī Eiropas projekti, kuros iesaistītas citas valstis.

(16)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 3. pantā ir noteikts, ka visās minētajās darbībās Kopienai ir jānovērš nevienlīdzība un jāveicina vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm , kā arī šī paša līguma 13. pantā norādīts, ka Kopiena veic atbilstīgus pasākumus, lai izskaustu diskrimināciju dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģiskās piederības vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Programma nodrošinās piekļuves iespējas invalīdiem un jo sevišķi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un dzirdes problēmām.

(17)	Eiropas Konstitucionālā līguma II-82. pants nosaka, ka Eiropas Savienība respektē kultūru un valodu daudzveidību, un tāpēc jāievēro Eiropas Savienības mazo valstu un valstu ar atšķirīgām valodu zonām īpašās vajadzības.

(18)

Pastiprināta informācijas izplatīšana un caurskatāmība saistībā ar Eiropas audiovizuālo tirgu ir sektora operatoru jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas faktors. Lielāka pārredzamība un ideju izplatīšana, padziļinot izpratni par nozares iespējām, veicina privāto investoru uzticību. Tādejādi tiek vienkāršota arī Kopienas darbību novērtēšana un pārraudzīšana. Šo mērķu sasniegšanu nodrošina Eiropas Savienības piedalīšanās Eiropas Audiovizuālajā observatorijā.

(19)

Lai spēcinātu Eiropas filmu rūpniecības konkurētspēju 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā, sadarbība kļūst stratēģiski nozīmīgāka. Tāpēc būtu jāsniedz lielāks atbalsts Eiropas Savienības mēroga tīkliem visos MEDIA programmas līmeņos — apmācībā, izstrādē, izplatīšanā un popularizēšanā. Tas it īpaši attiecas uz tīklu paplašināšanu, iesaistot dalībniekus no tām dalībvalstīm, kas iestājās ES pēc 2004. gada 30. aprīļa . Sadarbības stratēģijā starp audiovizuālā sektora dalībniekiem ir jāievēro Eiropas Savienības konkurences tiesības.

(20)

Valsts atbalsts kinematogrāfijai Eiropas, nacionālā, reģionālā vai vietējā līmenī ir būtisks, lai pārvarētu nozares strukturālās grūtības un ļautu Eiropas audiovizuālajam sektoram veiksmīgi darboties globalizācijas apstākļos. Valsts atbalsta shēmām jābūt saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu un 151. panta 4. punktu, un uz tām nedrīkst attiecināt starptautiskās tirdzniecības sarunu liberalizāciju.

(21)	Eiropas Savienības kandidātvalstis un Brīvās tirdzniecības zonas (EBTZ) valstis, kas pievienojušās EEZ Līgumam saskaņā ar šīm valstīm noslēgtajiem nolīgumiem tiek aicinātas piedalīties Kopienas programmās.

(22)	Būtu jāstiprina MEDIA un Eurimages sadarbība, tomēr izvairoties no integrācijas finanšu un administratīvos jautājumos.

23)

2003. gada 19.un 20. jūnijā Salonikas Eiropadome pieņēma “Darbu kārtību Rietumu Balkāniem: attīstība ceļā uz Eiropas integrāciju”, paredzot Kopienas darbības, kas vērstas uz valstīm, kurās notiek stabilizācijas vai asociācijas process saskaņā ar nolīgumiem, kas jānoslēdz starp Kopienu un šīm valstīm.

(24)

Pārējās Eiropas valstis, kas pievienojušās Eiropas Padomes konvencijai par pārrobežu televīziju, ir Eiropas audiovizuālās telpas daļa, tāpēc tām būtu jādod iespēja piedalīties programmā, pamatojoties uz papildus asignācijām un ievērojot procedūras, kas paredzētas nolīgumos ar ieinteresētajām pusēm; šīm valstīm, ja tās vēlas, ievērojot budžeta apsvērumus un audiovizuālās nozares prioritātes, būtu jādod iespēja piedalīties programmā un izmantot tās priekšrocības ierobežotā apmērā, pamatojoties uz papildus asignācijām un īpašiem noteikumiem, par kuriem vienojas ieinteresētās puses.

(25)

Sadarbība ar citām Eiropas valstīm un trešām valstīm tiek attīstīta, pamatojoties uz abpusējām un līdzsvarotām interesēm, lai Eiropas audiovizuālajai industrijai radītu papildus vērtību Eiropas audiovizuālo darbu popularizēšanas, tirgus pieejamības, izplatīšanas, pārraidīšanas un izmantošanas jomām šajās valstīs; šādai sadarbībai jātiek attīstītai pamatojoties uz papildus asignācijām un īpašiem noteikumiem, par kuriem vienojas ieinteresētās puses.

(26)	Piemērotie pasākumi būtu jāīsteno, lai novērstu krāpšanu un citus pārkāpumus, atgūtu pazaudētus, nepiemēroti piešķirtus un izlietotus līdzekļus.

(27)	Ar šo lēmumu programmas darbības laika posmam tiek noteikts finansiāls segums, kas veido privileģētu atsauci uz 1999. gada 6. maija Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas nolīguma 33. un 34. pantu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (6).

(28)	Būtu jāapspriež nepieciešamie pasākumi šā lēmuma īstenošanai saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(29)	Būtu jānosaka pārejas noteikumi, lai nodrošinātu pārejas periodu starp programmām, kas izveidotas ar Lēmumu 2000/821/EK un Lēmumu Nr. 163/2001/EK, un programmu, kas izveidota ar šo lēmumu,

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

1. sadaļa

Galvenie programmas mērķi un finansiālais segums

1. pants

Mērķi un programmas prioritātes

1. Ar šo lēmumu tiek izveidota atbalsta programma Eiropas audiovizuālajam sektoram, turpmāk saukta “Programma”, laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. Audiovizuālais sektors ir galvenais sektors Eiropas pamatvērtību, sociālo un kultūras vērtību saglabāšanai un vairošanai un augsti kvalificētu, uz nākotni orientētu darba vietu radīšanai. Sektora jaunrade pozitīvi ietekmē konkurētspēju un sabiedrības interesi par kultūru. Programma ekonomiski stiprina audiovizuālo sektoru, tādā veidā daudz efektīvāk sekmējot tā ietekmi kultūras jomā ar to, ka nozari attīsta ar iespaidīgu un dažādotu saturu, kā arī vērtīgu un pieejamu kultūras mantojumu.

Programmas galvenie mērķi ir:

aizsargāt un uzsvērt valodu un kultūru daudzveidību un Eiropas audiovizuālo mantojumu, nodrošinot visiem Eiropas pilsoņiem šā mantojuma pieejamību , veicināt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un vārda brīvību un sekmēt dialogu kultūru starpā gan pašā Eiropas Savienībā, gan starp Eiropas Savienību un tās kaimiņiem ;

b)	palielināt Eiropas audiovizuālo darbu apriti Eiropas Savienībā un ārpus tās , šīs jomas pārstāvjiem vairāk sadarbojoties ;

c)	stiprināt Eiropas audiovizuālā sektora konkurētspēju un Eiropas audiovizuālo darbu konkurētspēju Eiropas un tajos starptautiskajos tirgos, kas veicinātu nodarbinātību, stiprinot saites starp nozarē strādājošajiem .

3. Mērķu realizēšanai Programma iesaistās atbalstot:

a)	pirms audiovizuālās produkcijas sagatavošanas — zināšanu iegūšanu un papildināšanu audiovizuālajā jomā un Eiropas audiovizuālo darbu attīstību;

b)	pēc audiovizuālās produkcijas sagatavošanas — Eiropas audiovizuālo darbu izplatīšanu un popularizēšanu;

c)	eksperimentālu projektu izstrādāšanu, lai nodrošinātu programmas piemērošanu tirgus attīstībai.

4. 3. punktā precizētajās saistītajās jomās jāievēro šādas prioritātes:

a)	jaunrades sekmēšana audiovizuālajā sektorā, kā arī Eiropas kinematogrāfiskā un audiovizuālā mantojuma iepazīšana un izplatīšana;

b)	Eiropas audiovizuālā sektora finansēšanas un ražošanas struktūru stiprināšana jo īpaši saistībā ar maziem un vidējiem uzņēmumiem;

c)	nelīdzsvarotības novēršana starp valstīm ar augstu ražošanas jaudu un valstīm vai reģioniem ar nepietiekamu audiovizuālās ražošanas jaudu un/vai ierobežotu valodas lietojuma vai ģeogrāfisku teritoriju;

d)	tirgus attīstības izpēte saistībā ar darbu pārveidošanu ciparu formātā , tostarp Eiropas filmu pievilcīgu digitālo katalogu popularizēšana digitālajās platformās;

e)	Eiropas audiovizuālo darbu mārketinga uzlabošana.

2. pants

Finansējums

1. Indikatīvais finansējums šīs programmas īstenošanai 1. panta 1. punktā noteiktajam 7 gadu laika posmam , sākot no 2007. gada 1. janvāra, ir EUR 1 055 000 000.

2. Gada asignējumus apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot finanšu perspektīvas.

3. Ja izņēmuma kārtā programmas darbības laiks mainās, sākotnēji apstiprināto finansējumu maina tikai stingri ievērojot proporcionalitāti.

2. sadaļa

Īpašie mērķi pirms audiovizuālās produkcijas sagatavošanas

3. pants

Zināšanu iegūšana un papildināšana audiovizuālajā jomā

Zināšanu iegūšanā un papildināšanā audiovizuālajā jomā programmas īpašie mērķi ir:

Sekmēt Eiropas speciālistu audiovizuālās zināšanas attīstības, producēšanas, izplatīšanas/pārraides un reklāmas jomās, lai Eiropas audiovizuālo darbu potenciālo kvalitāti. Programma īpaši atbalsta darbības saistībā ar:

a)	scenāriju rakstīšanas tehnikām, lai paaugstinātu Eiropas audiovizuālo darbu kvalitāti un to aprites potenciālu;

b)	ražošanas ekonomisko, finansiālo un tirdzniecības vadīšanu audiovizuālo darbu izplatīšanā un popularizēšanā, lai uzlabotu Eiropas stratēģijas attīstības fāzes;

c)	pēc iespējas plašu ciparu tehnoloģiju izmantošanu Eiropas audiovizuālo programmu ražošanas, pēcapstrādes, izplatīšanas, izmantošanas un arhivēšanas jomās.

Jānodrošina speciālistu un autoru, kas nāk no citām valstīm, ne tām, kurās notiek apmācība šā panta a) un c) apakšpunktu izpratnē.

Uzlabot Eiropas dimensiju audiovizuālās veidošanas darbībās ar:

atbalstu Eiropas autoru mobilitātei un apvienošanai un jo īpaši:

—	Eiropas kino skolām,

—	mācību institūtiem,

—	profesionālā sektora partneriem;

b)	pedagogu apmācību;

c)	atbalstu individuālas apmācības projektiem;

d)	atbalstīto iestāžu sekmēšanas un saskaņošanas darbību īstenošanu 1. punktā minēto pasākumu ietvaros.

Piešķirot subsīdijas, nodrošināt profesionāļiem no jaunajām dalībvalstīm un no citām dalībvalstīm, kurās ir zema audiovizuālo darbu ražošanas jauda un/vai kuras aizņem nelielu teritoriju, un/vai kurām ir mazs attiecīgās valodas lietotāju skaits, iespēju piedalīties 1. punktā noteiktajās apmācības darbībās.

No 1. līdz 3. punktā noteiktie pasākumi tiek īstenoti, ņemot vērā pielikumā precizētos noteikumus.

4. pants

Attīstība

1. Attīstības sektora īpašie mērķi ir:

a)	atbalstīt ražošanas tādu projektu attīstību, kas saistīti ar Eiropas un starptautisko tirgu, ko veido neatkarīgās producentu sabiedrības;

b)	atbalstīt finansēšanas plānu uzlabošanu Eiropas producentu sabiedrībām un projektiem, it īpaši kopražošanas finansējuma veidošanu.

Šā punkta a) un b) apakšpunktos noteiktie pasākumi tiek īstenoti, ņemot vērā pielikumā precizētos noteikumus.

2. Komisija nodrošina komplementaritāti starp atbalstītajām darbībām profesionālo un 1. punktā noteikto iemaņu uzlabošanā.

3. sadaļa

Īpašie mērķi pēc audiovizuālās produkcijas sagatavošanas

5. pants

Izplatīšana un pārraide

Izplatīšanas un pārraides sektorā īpašie programmas mērķi ir:

a)	sekmēt Eiropas izplatīšanas sektoru veicinot izplatītājus investēt kopražošanā, citu Eiropas valstu filmu popularizēšana un iegūšana, un tirdzniecības saskaņoto stratēģiju īstenošana;

b)	uzlabot citu Eiropas valstu filmu apriti Eiropas un starptautiskajos tirgos, īstenojot iniciatīvu pasākumus saistībā ar to eksportu, izplatīšanu un jo īpaši to izrādīšanu kinoteātros;

c)	sekmēt neatkarīgo producentu sabiedrību Eiropas audiovizuālo darbu pārraidīšanu, veicinot sadarbību starp pārraidītājiem no vienas puses un producentiem un neatkarīgajiem izplatītājiem no otras puses;

d)	sekmēt Eiropas audiovizuālo darbu pārveidošanu ciparu formātā un attīstīt konkurētspējīgu ciparu formāta tirgu;

e)	sekmēt kinoteātrus izmantot izplatīšanas ciparu formātā piedāvātās iespējas;

f)	veicināt subtitru lietošanu, kas būtu lētākais veids, kā atbalstīt Eiropas filmu izplatību un saprotamību ārpus to izcelsmes valstu robežām.

(a) līdz (f) apakšpunktos noteiktie pasākumi tiek īstenoti, ņemot vērā pielikumā precizētos noteikumus.

6. pants

Popularizēšana

Popularizēšanas jomā īpašie programmas mērķi ir:

a)	uzlabot Eiropas audiovizuālo darbu apriti, nodrošinot Eiropas audiovizuālajam sektoram piekļuvi Eiropas un starptautiskajiem tirgiem;

b)	uzlabot Eiropas un starptautiskās sabiedrības piekļuvi Eiropas audiovizuālajiem darbiem;

c)	veicināt kopīgu darbību starp valsts filmu popularizēšanas sabiedrībām un audiovizuālajām programmām;

d)	veicināt darbības, kas popularizē Eiropas kinematogrāfisko un audiovizuālo mantojumu , kā arī tā pieejamību eiropiešiem un starptautiskajai sabiedrībai;

e)	uzlabot Eiropas audiovizuālo darbu popularizēšanu un mārketingu digitālajās platformās.

(a) līdz (e) apakšpunktos noteiktie pasākumi tiek īstenoti, ņemot vērā pielikumā precizētos noteikumus.

4. sadaļa

Eksperimentālie projekti

7. pants

Eksperimentāli projekti

1. Programma atbalsta eksperimentālus projektus, lai nodrošinātu programmas piemērošanu tirgus attīstībai jo īpaši saistībā ar informācijas un saziņas tehnoloģijas izmantošanu un iesaistīšanu.

2. 1. punkta īstenošanai Komisiju konsultē tehnisko konsultantu grupa, kuru pēc Komisijas priekšlikuma veido dalībvalstu izvirzīti eksperti.

5. sadaļa

Programmas īstenošana un finansu noteikumi

8. pants

Trešo valstu dalības noteikumi

1. Programmā var piedalīties šādas valstis, ja tiek īstenoti nepieciešamie noteikumi un piešķirti papildu asignējumi:

a)	Eiropas Brīvās tirdzniecības zonas (EBTZ) valstis, kas pievienojušās EEZ Līgumam;

b)	kandidātvalstis saskaņā ar galvenajiem principiem, apstākļiem un noteikumiem šo valstu dalībai Kopienas programmā, saņem pirms pievienošanās Eiropas Savienībai stratēģijas, kas izveidotas saskaņā ar nolīgumiem un Padomes asociācijas lēmumiem;

c)	Rietumu Balkānu valstis, ņemot vērā ar šīm valstīm noslēgtajos nolīgumos precizētos noteikumos, lai sekmētu to dalību Kopienas programmās.

2. Programma ir vērsta arī uz tām Eiropas Padomes Konvencijas dalībvalstīm par pārrobežu televīziju, kas nav minētas 1. punktā, piešķirot papildu asignējumus un ievērojot papildu nosacījumus, kas jāparedz nolīgumos starp ieinteresētajām pusēm.

3. Programmā iesaistot trešās valstis no Eiropas, kuras minētas 1. un 2. punktā, vispirms jāpārbauda to tiesību aktu atbilstība Kopienas sasniegumiem saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/552/EEK (1989. gada 3. oktobris) par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (8) , 6. panta 5. punktu. Šis noteikums nav piemērojams 3. pantā minētajām darbībām.

4. Programma ir vērsta arī uz sadarbību ar trešām valstīm, kas noslēgušas asociācijas vai sadarbības nolīgumus ar Eiropas Savienību, kas ietver audiovizuālās jomas noteikumus, pamatojoties uz papildu asignējumiem un īpašajiem noteikumiem, par kuriem jāvienojas savā starpā. 1. punktā minētās Rietumbalkānu valstis un Eiropas valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika , kas nevēlējās saņemt pilnīgu dalību programmā, var veidot sadarbību ar programmu ierobežotā apjomā, ievērojot šajā punktā precizētos noteikumus.

9. pants

Finanšu noteikumi

1. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9) 114. panta 1. punktu, programmas saņēmēji var būt fiziskas personas.

Neskarot nolīgumus vai konvencijas, kur viena līgumslēdzēja puse ir Kopiena, uzņēmumiem, kas saņem palīdzību programmas ietvaros, ir jābūt dalībvalstu vai to pilsoņu īpašumā, vai viņiem ir jābūt šo uzņēmumu kontrolpaketes īpašniekiem.

2. Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (10) 176. panta 2. un 4. punktu, ņemot vērā saņēmēju raksturojumu un darbību veidu, Komisija var izlemt, vai atbrīvot saņēmējus no zināšanu un profesionālās kvalifikācijas pārbaudes, kas nepieciešama, lai nodrošinātu pareizu programmas darbu vai pasākumu norisi.

3. Ņemot vērā darbību veidu, finansiālais atbalsts var tikt piešķirts kā subsīdijas (11) vai dotācijas. Par programmas ietvaros realizētajiem projektiem vai pasākumiem Komisija var piešķirt prēmijas. Saskaņā ar darbību veidu Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 181. pantu var tikt piešķirta pilnīgs finansējums vai piemērota vienības izmaksu salīdzināšana.

4. Komisija ievēro proporcionalitātes principu attiecībā uz atbilstības kritērijiem un dokumentu iesniegšanas un aizpildīšanas prasībām.

5. Programmai piemērotā finansiālā palīdzība nedrīkst pārsniegt 50 % no konkrētās darbības izdevumiem. Tomēr, pielikumā precizētajos gadījumos, finansiālais atbalsts var sasniegt 75% no konkrētās darbības izdevumiem. Turklāt šāda atbalsta piešķiršanai jābūt pārredzamai un objektīvai.

6. Ņemot vērā finansēto darbību veidu un Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002112. panta 1. punktu, Padome var piešķirt finanses tiešajiem izdevumiem, kas saistīti ar atbalstītās darbības realizāciju, arī gadījumos, ja izmaksas pirms izvēles procedūras daļēji seguši palīdzības saņēmēji.

7. Piemērojot Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (12) 113. panta 1. punktu, līdzfinansējums var tikt pilnībā vai daļēji piešķirts, ja piešķirtais atbalsts nepārsniedz faktiski piešķirto summu, kas ir iepriekš attaisnota ar atbilstošu dokumentāciju, vai tā ir summa, kas vispārēji apstiprināta saistītajā tirgū.

8. Saskaņā ar programmu, piešķirto aizdevumu atmaksātās summas, kā arī darbībām saskaņā ar MEDIA (1991 - 2006) programmu piešķirto summu aizdevumu atmaksātās summas izlieto MEDIA 2007 programmas vajadzībām.

10. pants

Šā lēmuma īstenošana

1. Komisija īsteno šo programmu, ņemot vērā pielikumā precizētos noteikumus.

2. Šā lēmuma īstenošanai nepieciešamie pasākumi šajās minētajās jomās tiek noteikti saskaņā ar vadīšanas procedūru, kas precizēta 11. panta 2. punktā:

a)	visu pielikumā noteikto pasākumu galvenie virzieni;

b)	iesniegto priekšlikumu saturs, projektu izvēles procedūru un kritēriju noteikšana;

c)	programmas gada iekšējo resursu sadalījuma jautājumi, tostarp paredzētos pasākumus profesionālo zināšanu uzlabošanas attīstības, izplatīšanas, pārraidīšanas un popularizēšanas jomās;

d)	darbību pārraudzības un novērtēšanas noteikumi.

3. Šā lēmuma īstenošanai nepieciešamos pasākumus attiecībā uz visiem citiem jautājumiem pieņem saskaņā ar konsultāciju procedūru, kas minēta 11. panta 3. punktā.

11. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, ko veido dalībvalstu biedri un pārvalda Komisijas pārstāvis.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais laika posms ir divi mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. pantā noteikto konsultāciju procedūru, ņemot vērā šā lēmuma 7. panta 3. punktā un 8. pantā precizētos noteikumus.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

12. pants

MEDIA Desks

1. MEDIA Desks Eiropas tīkls darbojas kā valsts līmeņa programmas informācijas pārraides lēmējinstitūcijas , jo īpaši pārrobežu projektiem, ņemot vērā Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu, kā noteikts Pielikuma 2.2. punktā.

2. Jāveicina MEDIA Desks sadarbība tīklos, jo īpaši ciešas sadarbības tīklos, lai tādējādi atbalstītu apmaiņu un profesionāļu kontaktus, veicinātu sabiedrības informētību par galvenajiem programmas pasākumiem, kā arī par piešķirtajām balvām un prēmijām . MEDIA Desks darbība kā informācijas un pakalpojumu nodrošinātājiem ir arī vērtīgs ieguldījums jaunu audiovizuālo centru izveidē.

3. MEDIA Desks ievēro šādus noteikumus:

—	personāls ar atbilstošām profesionālajām prasmēm to uzdevumiem un darbam starptautiskas sadarbības jomā un atbilstošām valodu iemaņām,

—	piemērotas infrastruktūras, jo īpaši saistībā ar saziņas līdzekļiem un informācijas iekārtām,

—	administratīva darbība, nodrošinot atbilstošu uzdevumu izpildi un konfliktu novēršanu.

4. Veicina MEDIA Desks un Antennes MEDIA izveidi valstīs vai reģionos ar zemu audiovizuālo darbu ražošanas jaudu, saskaņā ar 1. panta 4. punkta c) apakšpunktā noteiktajām prioritātēm, kā arī veicina to atpazīstamību.

13. pants

Programmas sekmēšana citos Kopienas politiskajos virzienos un Kopienas prioritātes

1. Programma sekmē Eiropas Kopienas šķērseniskos politiskos virzienus, jo īpaši:

a)	sekmējot vārda brīvības pamatprincipu ievērošanu un plašsaziņas līdzekļu plurālismu un neatkarību ;

veicinot apziņu par Eiropas multikulturālisma un kultūru daudzveidības nozīmību, kā arī tās dažādo kultūru savstarpēju atpazīstamību, tādējādi padarot Eiropas pilsonību par realitāti un veidojot ietverošu sabiedrību, un veicinot apziņu par nepieciešamību cīnīties pret visa veida diskrimināciju, tostarp rasismu un ksenofobiju;

c)	veicinot ilgtspējīgas ekonomiskas attīstības nozīmes apzināšanos;

d)	sekmējot cīņu pret visa veida diskrimināciju saistībā ar dzimumu, rasi, etnisko izcelsmi, reliģiju vai pārliecību, fiziskiem trūkumiem, vecumu vai seksuālo orientāciju, un veicinot sieviešu un vīriešu līdztiesību ;

e)	veicinot informācijas izplatīšanu un diskusijas par Eiropas Savienību kā līdztiesības, miera, demokrātijas, brīvības, labklājības , drošības un tiesiskuma telpu .

2. Komisijai jānodrošina šīs programmas un citu Kopienas programmu sadarbība izglītības, apmācības, izpētes un informācijas sabiedrības jomā.

3. Komisijai jānodrošina, lai programma būtu efektīvi saskaņota ar aktivitātēm izglītības un audiovizuālajā sektorā, sadarbojoties Eiropas Savienībai ar ārpus Eiropas Savienības valstīm un atbilstošām starptautiskām organizācijām, it īpaši ar Eiropas Padomi (Eurimages un Eiropas audiovizuālā observatorija).

4. Komisija nodrošina, ka šīs programmas darbības papildina citas darbības Kopienā un visā Eiropā, izglītības un apmācības jomā saistībā ar kinematogrāfiju un audiovizuālo sektoru.

14. pants

Pārraudzīšana un novērtēšana

1. Komisija nodrošina , ka šajā lēmumā noteiktās darbības sākotnēji izvērtē, pārrauga un tām veic nobeiguma novērtējumu. Tādējādi programma ir pieejama un pārskatāmi īstenota.

Pārraudzīšana ietver 3. punkta a) un c) apakšpunktos noteikto specifisko darbību atskaišu izveidi.

2. Komisija nodrošina regulāru, ārēju un neatkarīgu programmas novērtēšanu.

3. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz:

trīs gadus pēc tās pieņemšanas — novērtēšanas starpposma ziņojumu par programmas atbilsmi tehnoloģiju jomai un tās ietekmi Eiropas tirgū, kā arī par šīs programmas īstenošanas kvantitatīvo un kvalitatīvo aspektu iegūtajiem rezultātiem; ziņojums jo īpaši palīdzēs novērtēt strukturālo uzlabošanas pasākumu efektivitāti valstīs, kas nesen pievienojās Eiropas Savienībai;

b)	četrus gadus pēc tās pieņemšanas — paziņojumu par programmas turpināšanu;

c)	detalizētu atskaiti par nobeiguma novērtēšanu , kurā būtu ziņots par programmas īstenošanas rezultātiem pēc tam, kad īstenošana ir pilnīgi pabeigta.

15. pants

Pārejas noteikumi

Pamatojoties uz Lēmumu 2000/821/EK vai Lēmumu Nr. 163/2001/EK darbības, kas uzsāktas pirms 2006. gada 31. decembra, tiek vadītas līdz to izbeigšanai saskaņā ar šajos lēmumos minētajiem noteikumiem.

Komiteju, kas noteikta ar Lēmuma 2000/821/EK 8. pantu un Lēmuma Nr. 163/2001/EK 6. pantu, aizstāj šā lēmuma 11. pantā noteiktā komiteja.

6. sadaļa

Informācija par Eiropas audiovizuālo sektoru un dalību Eiropas Audiovizuālajā observatorijā

16. pants

Informēšana par Eiropas audiovizuālo sektoru

Eiropas Savienība sekmē pastiprinātu Eiropas audiovizuālā sektora un informācijas caurskatāmību un izplatīšanu.

17. pants

Dalība Eiropas Audiovizuālajā observatorijā

16. panta īstenošanai Eiropas Savienība visu programmas darbības laiku ir Eiropas Audiovizuālās observatorijas dalībniece.

Komisija darbībās ar observatoriju pārstāv Eiropas Savienību.

18. pants

Programmas mērķu realizācijas veicināšana

Eiropas Savienības dalība Eiropas Audiovizuālajā observatorijā ir neatņemama šīs programmas daļa, un tā veicina programmas mērķu realizāciju:

—	sekmējot tirgus caurskatāmību ar to, ka ir labāk iespējams salīdzināt dažādās valstīs iegūtos datus, un nodrošinot operatoriem finanšu un juridiskās informācijas un statistikas pieejamību, stiprinot Eiropas audiovizuālā sektora attīstību un konkurētspēju,

—	veicot labāku Programmas pārraudzīšanu un vienkāršojot tās evolūciju,

—	ierosinot tādu pētījumu, sadarbībā ar Eiropas Audiovizuālo observatoriju, par mērķauditorijām, to paradumiem un prioritātēm, kas papildinātu finanšu novērtējumu.

19. pants

Pārraudzīšana un novērtēšana

Eiropas Savienības dalības Eiropas Audiovizuālajā observatorijā pārraudzīšana un novērtēšana tiek īstenota, veicot programmas pārraudzīšanu un novērtēšanu saskaņā ar šā lēmuma 14. pantu.

7. sadaļa

Šā lēmuma stāšanās spēkā

20. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākošā dienā pēc tā publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” un ir piemērojams, sākot ar 2007. gada 1. janvāri.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs

(1) OV C 255, 14.10.2005., 39. lpp.

(2) OV C 164, 5.7.2005., 76. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2005. gada 25. oktobra Nostāja.

(4) Programmas izveidotas saskaņā ar Padomes Lēmumu 90/685/EEK (1990. gada 21. decembris) par rīcības programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālās nozares attīstības veicināšanai (MEDIA) (1991. — 1995. gads) (OV L 380, 31.12.1990., 37. lpp.), Padomes Lēmumu 95/563/EK (1995. gada 10. jūlijs) par tādas programmas īstenošanu, kura veicina Eiropas audiovizuālo darbu attīstību un izplatīšanu (MEDIA II — Development and distribution) (1996. - 2000. gads) (OV L 321, 30.12.1995., 25. lpp.), Padomes Lēmumu 95/564/EK (1995. gada 22. decembris) par apmācības programmas speciālistiem īstenošanu Eiropas audiovizuālās programmu nozarē (MEDIA II — Training) (OV L 321, 30.12.1995., 33. lpp.), Padomes Lēmumu 2000/821/EK (2000. gada 20. decembris) par Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes, izplatīšanas un popularizēšanas veicināšanas programmas īstenošanu (MEDIA Plus — Development, distribution and Promotion) (2001. - 2005. gads) (OV L 336, 30.12.2000., 82. lpp.), Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 846/2004/EK (OV L 157, 30.4.2004., 4. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 163/2001/EK (2001. gada 19. janvāris) par to, kā īstenot Eiropas audiovizuālo programmu nozares speciālistiem domāto mācību programmu (MEDIA-Training) (2001. - 2005. gads) (OV L 26, 27.1.2001., 1. lpp.), Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 845/2004/EK (OV L 157, 30.4.2004., 1. lpp.) attiecīgi.

(5) Komisijas ziņojums Padomei, Eiropas Savienībai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Atskaite par programmas MEDIA II (1996 - 2000), rezultātu īstenošana (KOM(2003)0802) 18/12/2003, Komisijas atskaite Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: atskaite par programmas MEDIA Plus un MEDIA Formation (2001. - 2005. g.) starpposma rezultātu īstenošanu, kā arī par sagatavošanas darbības rezultātiem: “Izaugsme un audiovizuālā māksla: i2i audiovizuālā māksla” (KOM(2003)0725)24/11/2003.

(6) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

(7) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(8) OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/36/EK (OV L 202, 30.7.1997., 60. lpp.).

(9) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(10) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1261/2005 (OV L 201, 2.8.2005., 3. lpp.).

(11) Izvēles palīdzības gadījumos izplatīšanas sekmēšanai saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 109. panta 2. punktu un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 168. panta 1. punkta daļu, rēķini, kas piešķirti kinofilmu demonstrēšanas pirmajā gadā, tiks atmaksāti MEDIA konkurētspējas sekmēšanai (papildus atbalsts dublēšanai/subtitrēšanai).

(12) Saistībā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 172. pantu.

PIELIKUMS

1. sadaļa: Darbības mērķi un ieviešanas pasākumi

1. Informācijas iegūšana un papildināšana audiovizuālajā jomā

1.1. Sekmēt Eiropas profesionāļu audiovizuālās zināšanas attīstības, ražošanas, izplatīšanas/pārraides un popularizēšanas jomās, lai uzlabotu Eiropas audiovizuālo darbu potenciālo kvalitāti.

1.1.1. Scenāriju rakstīšanas tehnikas

Darbības mērķis:

—	sniegt iespēju scenāristiem uzlabot savas spējas un attīstīt tehnikas, pamatojoties uz tradicionālām un interaktīvām metodēm.

Īstenojamie pasākumi:

—	atbalstīt apmācības moduļu īstenošanu saistībā ar mērķa publikas noteikšanu, scenāriju rediģēšanu un attīstību starptautiskai publikai, atbalstīt attiecības starp scenāriju redaktoriem, producentiem un izplatītājiem,

—	atbalstīt tālmācību un veicināt apmaiņas un partnerlīgumus, asociējot valstis vai reģionus ar vāju audiovizuālo ražošanas jaudu un/vai ierobežota valodas lietojuma vai ģeogrāfijas teritoriju.

1.1.2. Audiovizuālo darbu ražošanas ekonomiskā, finanšu un komerciālā vadība, izplatīšana, tirdzniecība un popularizēšana

Darbības mērķis:

—	attīstīt profesionāļu spējas apgūt un integrēt Eiropas dimensiju audiovizuālo programmu attīstības, ražošanas, tirdzniecības izplatīšanas/pārraidīšanas un popularizēšanas jomā.

Īstenojamie pasākumi:

—	atbalstīt un papildināt dalībvalstu uzsāktās darbības, apmācības moduļu uzlabošana un JOUR īstenošana vadīšanā, saglabājot Eiropas dimensiju,

—	atbalstīt tālmācību un veicināt apmaiņas un partnerlīgumus, asociējot valstis vai reģionus ar vāju audiovizuālo ražošanas jaudu un/vai ierobežota valodas lietojuma vai ģeogrāfijas teritoriju,

—

noteikt maksimālo samaksu par to, ka MVU, kas producē filmas vai līdzīga satura programmas, vai neatkarīgi filmu producenti, kas ir dalībvalsts pilsoņi, vai kuru juridiskā adrese ir kādā no dalībvalstīm, izmanto 25 dalībvalstu nacionālo filmotēku materiālus. Ja materiālus izmanto komerciāliem mērķiem un producents, kas tos pieprasa, plāno radīt līdzīgu produktu, sarunas par finanšu jautājumiem ir iespējamas, ja vienmēr tiek ievēroti kultūras mantojuma plurālisma, apzināšanas un izplatīšanas principi.

1.1.3. Pastiprināta ciparu tehnoloģijas izmantošana ražošanā, pēcapstrādē, izplatīšanā, izmantošanā un audiovizuālo programmu arhivēšanā

Darbības mērķis:

—	attīstīt ciparu tehnoloģija izmantošanu profesionāļu starpā jo īpaši ražošanas, pēcapstrādes, izplatīšanas, izmantošanas, arhivēšanas un multimediju jomās.

Īstenojamās darbības:

—	atbalstīt audiovizuālo ciparu tehnoloģiju apmācības moduļu uzlabošanu un īstenošanu, papildinot dalībvalstu uzsāktās darbības,

—	atbalstīt tālmācību un veicināt apmaiņas un partnerlīgumus, asociējot valstis vai reģionus ar vāju audiovizuālo ražošanas jaudu un/vai ierobežota valodas lietojuma vai ģeogrāfijas teritoriju.

1.2. Uzlabot Eiropas dimensiju audiovizuālās apmācības darbībās

1.2.1. Atbalsts Eiropas apmācības pārstāvju apvienošanai (Eiropas kino studijas, apmācības institūti, profesionālā sektora partneri)

Darbības mērķis:

—	sekmēt apmaiņas un regulāru sadarbību starp pastāvošajiem apmācību institūtiem un/vai pasākumiem.

Īstenojamie pasākumi:

—

sekmēt programmas atbalsta saņēmējus pastiprināti saskaņot veidošanas sākšanas vai turpināšanas darbības un attīstīt Eiropas tīklu, kas var saņemt Kopienas atbalstu, it īpaši sadarbībai ar dalībniekiem, tostarp televīzijas raidorganizācijām, no dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada 30. aprīļa, kā arī no dalībvalstīm kurās ir zema audiovizuālo darbu ražošanas jauda un/vai kuras aizņem nelielu teritoriju, vai kurām ir mazs attiecīgās valodas lietotāju.

1.2.2. Pedagogu apmācība

Darbības mērķis:

—	sagatavot kompetentus pedagogus.

Īstenojamā darbība:

—	sekmēt pedagogu apmācību un jo īpaši tālmācību.

1.2.3. Atbalsts individuālas apmācības kursu projektiem

Darbības mērķis:

—	sekmēt kino studentu kustību Eiropā.

Īstenojamā darbība:

—	Mobilitātes stipendijas saistībā ar apmācības projektu.

1.2.4. Sadarbības pasākumu, kas noteikti šā pielikuma 1.1.1. apakšpunktā, saskaņošanas un īstenošanas darbības

Darbības mērķis:

—	sekmēt programmas atbalsta saņēmēju saskaņošanu un popularizēšanu.

Īstenojamā darbība:

—	veicināt programmas atbalstītās apmācības saskaņošanas un popularizēšanas darbību īstenošanu.

1.2.5. Piešķirot stipendijas, nodrošināt to dalībvalstu, kuras iestājās Eiropas Savienībā 2004. gada 30. aprīlī, un citu dalībvalstu, kurās ir zema audiovizuālo darbu ražošanas jauda un/vai kuras aizņem nelielu teritoriju, un/vai kurām ir mazs attiecīgās valodas lietotāju skaits, profesionāļiem, iespēju piedalīties profesionālās apmācības darbībās, kas noteiktas šā pielikuma 1.1.1. apakšpunktā.

Darbības mērķis:

—	vienkāršot jauno dalībvalstu un citu dalībvalstu, kurās ir zema audiovizuālo darbu ražošanas jauda un/vai kuras aizņem nelielu teritoriju, un/vai kurām ir mazs attiecīgās valodas lietotāju skaits, profesionāļu dalību apmācības darbībās, kas noteiktas šā pielikuma 1.1.1. apakšpunktā.

Īstenojamā darbība:

—	sekmēt stipendiju mehānisma izveidi.

2. Attīstība

2.1. Atbalstīt Eiropas un starptautiskā tirgus producēšanas projektus, ko pārstāv neatkarīgas producentu sabiedrības

Darbības mērķis:

—	atbalstīt Eiropas audiovizuālos darbus, kas pieder šādiem žanriem: mākslas, animācijas, dokumentālo filmu radīšana, multimediju koncepti,

—	sekmēt uzņēmumus radīt kvalitatīvus projektus ar starptautisku potenciālu,

—	veicināt jauno talantu un profesionāļu attīstību ar Pier Paolo Pasolini prēmiju jaunajiem talantiem,

—	sekmēt uzņēmumus ražošanas un izplatīšanas jomu attīstībā izmantot ciparu tehnoloģiju,

—	mudināt uzņēmumus uzlabot starptautiskās izmantošanas tirdzniecības un izplatīšanas stratēģijas projektu attīstīšanai,

—	nodrošināt MVU atbalstu to attīstībai un piemērot pasākumus, kas atbilst to nepieciešamībām,

—	uzlabot komplementaritāti ar MEDIA atbalstītajiem pasākumiem audiovizuālo profesionāļu zināšanu uzlabošanas jomā.

Īstenojamās darbības:

—

sekmēt audiovizuālo darbu projektu vai darbu katalogu attīstību, pirmām kārtām sadarbībai ar dalībniekiem, tostarp televīzijas raidorganizācijām, no dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada 30. aprīļa un/vai no dalībvalstīm, kurās ir zema audiovizuālo darbu ražošanas jauda un/vai kuras aizņem nelielu teritoriju, un/vai kurām ir mazs attiecīgās valodas lietotāju skaits,

—	atbalstīt Eiropas audiovizuālo darbu pārveidošanu ciparu formātā, sekmējot to attīstību.

2.2. Atbalstīt Eiropas ražošanas projektu un sabiedrību finanšu plānu uzlabošanu, tostarp kopražošanas finansiālo izstrādi

Darbības mērķis:

—	sekmēt ražošanas finansējuma plānu uzlabošanu producentu sabiedrībām, kas pieder pie šādiem žanriem: mākslas, animācijas, dokumentālo filmu veidošana, multimediju koncepcija,

—	turpinot sagatavošanas darbību i2i, veicināt Eiropas līmeņa finanšu partneru izpēti, lai izveidotu sinerģiju starp sabiedriskajiem un individuālajiem investoriem, lai sekmētu izplatīšanas stratēģiju uzlabošanu, sākot ar attīstības fāzi.

Īstenojamie pasākumi:

—	atbalstīt netiešos izdevumus, kas saistīti ar privāto ražošanas projektu finansēšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem (piemēram, garantiju maksas un minimālās garantijas) izdevumiem,

—	atbalstīt MVU, it īpaši neatkarīgu radošo apvienību, pieeju finanšu sabiedrībām, kas darbojas investīciju plānu sagatavošanas jomā Eiropas audiovizuālo darbu projektu izstrādei, ražošanai un kopražošanai, un, kurām ir starptautiskās izplatīšanas potenciāls,

—	veicināt finanšu starpniekus atbalstīt potenciāli starptautiski izplatāmu audiovizuālo darbu kopražošanas attīstību,

—	atbalstīt valsts aktīvo nacionālo aģentūru sadarbību audiovizuālajā jomā.

3. Izplatīšana un pārraide

Darbības šķērseniskais mērķis:

—	izcelt valodu daudzveidību izplatītajos Eiropas audiovizuālajos darbos.

Īstenojamā darbība:

—	ar visiem iespējamiem līdzekļiem atbalstīt dublēšanu un subtitrēšanu Eiropas audiovizuālo darbu izplatīšanā un pārraidīšanā, jo īpaši pārejā uz ciparu formātu.

3.1. Sekmēt Eiropas izplatīšanas sektoru, mudinot izplatītājus investēt kopražošanā, Eiropas citu valstu filmu demonstrēšanas tiesību iegādē un popularizēšanā, izveidot saskaņotas tirdzniecības stratēģijas

Darbības mērķis Nr. 1:

—	mudināt kinematogrāfisko darbu izplatītājus investēt kopražošanā, Eiropas vairāku valstu kopražojuma filmu izmantošanas tiesību iegūšanā un popularizēšanā.

Īstenojamās darbības:

—	izveidot “automātisku” atbalsta sistēmu Eiropas izplatītājiem proporcionāli pārdoto vietu skaitam uz citu Eiropas valstu filmām valstīs, kas piedalās programmā, līdz fiksētai summai par filmu, ko katrai valstij nosaka atsevišķi,

—	nodrošināt, lai piešķirtais atbalsts tikt investēts tikai:

—	filmu kopražošanā ar citām Eiropas valstīm,

—	citu Eiropas valstu filmu demonstrēšanas tiesību iegādei,

—	citu Eiropas valstu rediģēšanas izmaksām (kopēšanai, dublēšanai, subtitrēšanai), reklāmas un popularizēšanas izmaksām.

Darbības mērķis Nr. 2:

—	veicināt sadarbību starp Eiropas izplatītājiem, lai sekmētu vienotas stratēģijas izveidi Eiropas tirgum.

Īstenojamā darbība:

—	izveidot izvēles atbalsta sistēmu Eiropas izplatītāju grupām citu valstu Eiropas filmu izplatīšanai, tiem piemērojot tiešu palīdzību, ja tie veidoti uz pastāvīgas darbības bāzes.

Darbības mērķis Nr. 3:

—	sekmēt sadarbību starp izplatītājiem, ražotājiem un tirdzniecības aģentiem, lai izveidotu starptautisku tirdzniecības stratēģiju Eiropas audiovizuālo darbu ražošanai.

Īstenojamā darbība:

—	izveidot atbalsta sistēmu Eiropas kinematogrāfisko darbu reklāmas materiālu izveidei (ieskaitot subtitrētu kopiju, starptautisku ieskaņojumu — mūzika, efekti un reklāmas materiāls).

Darbības mērķis Nr. 4:

—	sekmēt mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi finansējumam citu Eiropas valstu darbu starptautiskai tirdzniecībai un izplatīšanai.

Īstenojamā darbība:

—	atbalsts netiešajām izmaksām (piemēram, garantijas vai finanšu izdevumi), kas saistītas ar tādām privāti finansētajām izplatīšanas un/vai tirdzniecības darbībām kā: Eiropas filmu katalogu iegāde, jaunu tirgu izpēte šīm filmām, pastāvīgu Eiropas izplatītāju grupu izveide.

3.2. Iniciatīvu pasākumu īstenošana citu Eiropas valstu filmu aprites uzlabošanai Eiropas un starptautiskajos tirgos, lai sekmētu to eksportu, izplatīšanu un jo īpaši to demonstrēšanu kinoteātros

Darbības mērķis Nr. 1:

—	sekmēt kinematogrāfisko darbu izplatītājus investēt citu Eiropas valstu filmu atbilstošā rediģēšanā un popularizēšanā.

Īstenojamās darbības:

—	izveidot izvēles atbalsta sistēmu kinematogrāfisko darbu izplatītājiem, lai sekmētu Eiropas kinematogrāfisko darbu tirdzniecību ārpus to ražotājas valsts teritorijas. Atbalsta saņēmēju izvēles kritērijos var ietilpt noteikumi par to izcelsmi un iedalījumu budžeta kategorijās.

—	īpašs atbalsts tiek piešķirts filmām, kas palielina Eiropas valodu un kultūru dažādību un jo īpaši palīdz citu Eiropas valstu darbu katalogu izdošanai noteiktajā periodā.

Darbības mērķis Nr. 2:

—	sekmēt citu Eiropas valstu filmu izplatīšanu Eiropas tirgū, veidojot kinoteātru tīkla saskaņošanu.

Īstenojamās darbības:

—

mudināt kinoteātru īpašniekus demonstrēt daļu no citu Eiropas valstu filmām visu veidu kinoteātros minimālajā noteiktajā demonstrēšanas laika posmā. Katram kinoteātrim piešķirtais atbalsts tiks noteikts atbilstoši pēc pārdoto biļešu skaita šajā kinoteātrī noteiktajā periodā par šīm citu Eiropas valstu filmām,

—	sekmēt jauniešu publikas izglītošanas un informēšanas attīstības pasākumus,

—	veicināt tādu Eiropas uzņēmumu tīklu izveidošanai un nostiprināšanai, kuri izmanto kopīgas sistēmas un šādu grafiku izveides veicināšanai.

Darbības mērķis Nr. 3:

—	sekmēt citu Eiropas valstu filmu tirdzniecību starptautiskajās tirgū un to eksportēšanu.

Īstenojamā darbība:

—

atbalsta sistēma tām Eiropas sabiedrībām, kas specializējas kinofilmu starptautiskā izplatīšanā (tirdzniecības aģentiem), ņemot vērā to darbību rādītājus noteiktā laika periodā. Šo finansiālās palīdzības veidu izplatītāji var izmantot investīcijām iegādei un jauno Eiropas darbu popularizēšanas izmaksām Eiropas un starptautiskajos tirgos.

3.3. Tādu Eiropas audiovizuālo darbu starptautiska izplatīšana, kuri ražoti neatkarīgās sabiedrībās, sekmējot sadarbību starp apraides veicējiem, no vienas puses, un neatkarīgajiem producentiem un izplatītājiem, no otras puses

Darbības mērķis Nr. 1:

—	sekmēt citu Eiropas valstu audiovizuālo darbu izplatīšanu neatkarīgajām producentu sabiedrībām.

Īstenojamās darbības:

—

veicināt, lai neatkarīgie producenti veidotu darbus (mākslas, dokumentālās un animācijas filmas), iesaistot vismaz trīs apraides nodrošinātājus no dalībvalstīm, kas iesaistījušās programmā , vai vismaz divus apraides nodrošinātājus no dažādām dalībvalstīm, kas pieder dažādām valodu lietojumu zonām. Atbalsta saņēmēju izvēles kritērijos var ietilpt noteikumi par projektu veidiem un iedalījumu budžeta kategorijā.

—	īpašu vērību velta audiovizuālajiem darbiem, kas paplašina Eiropas audiovizuālo mantojumu , valodu un kultūras dažādību.

Darbības mērķis Nr. 2:

—	vienkāršot Eiropas neatkarīgajām producentu sabiedrībām piekļuvi finansējumam.

Īstenojamā darbība:

—

atbalsts netiešajiem izdevumiem (piemēram, procentu maksājumi, garantiju maksas vai minimālas garantijas), kas saistīti ar producentu projektu privāto finansējumu darbiem (mākslas, dokumentālajām un animācijas filmām), iesaistot vismaz trīs apraides nodrošinātājus no dalībvalstīm, kas iesaistījušās programmā, vai vismaz divus apraides nodrošinātājus no dažādām dalībvalstīm, kas pieder dažādām valodu lietojuma zonām.

Darbības mērķis Nr. 3:

—	sekmēt to Eiropas televīzijas programmu starptautisku izplatīšanu, kuras sagatavojuši neatkarīgi producenti. Šādu programmu izplatīšana jāsaskaņo ar neatkarīgo producentu, kuram jāsaņem atbilstoša daļa no ieņēmumiem.

Īstenojamā darbība:

—

atbalsta sistēmas izveide Eiropas sabiedrībām, kas izplata audiovizuālos darbus starptautiskajā tirgū (starptautiskie izplatītāji), ņemot vērā to darbību rādītājus noteiktā laika posmā. Šo finansiālās palīdzības veidu starptautiskie uzplatītāji var izmantot investīcijām iegādei un jauno Eiropas darbu popularizēšanas izmaksām Eiropas un starptautiskajos tirgos.

3.4. Atbalstīt Eiropas audiovizuālo darbu pārveidošanu ciparu formātā

Darbības mērķis Nr. 1:

—	veicināt citu Eiropas valstu darbu izplatīšanu, kas veidoti ciparu formātā un domāti personīgai lietošanai (DVD), jo īpaši sekmējot sadarbību starp redaktoriem, lai radītu daudzvalodu matricas Eiropas līmenī,

—	sekmēt ciparu tehnoloģijas izmantošanu Eiropas darbu producēšanai (ciparu formāta matricas ražošanai, ko izmantos visi Eiropas izplatītāji),

—	īpaši mudināt producentus izdarīt investīcijas citu Eiropas valstu audiovizuālo darbu piemērotā izplatīšanā un popularizēšanā,

—	atbalstīt Eiropas darbu daudzvalodu aspektus (dublēšanu, subtitrēšanu un daudzvalodu veidošanu).

Īstenojamās darbības:

—

izveidot automātisku atbalsta sistēmu Eiropas kinematogrāfijas un audiovizuālo darbu, kas ir personiskai lietošanai domātos veidos (piemēram, DVD un DVD-Rom) redaktoriem, ņemot vērā tirgus darbības rādītājus noteiktā laika posmā. Šo finansiālās palīdzības veidu redaktori var izmantot jauno Eiropas darbu izplatīšanai un rediģēšanai ciparu formātā,

—	atbalstīt tādas sabiedrības, kas ir specializējušās darbu pārveidošanā ciparu formātā.

Darbības mērķis Nr. 2:

—	sekmēt Eiropas darbu izplatīšanu, izmantojot jaunus izplatīšanas veidus un datorpieslēgumus (Internets, video pēc pieprasījuma, pay-per-view),

—	veicināt Eiropas audiovizuālās industrijas pārveidošanu ciparu tehnoloģiju jo īpaši jauno tiešā pieslēguma izplatīšanas pakalpojumu izmantošanai.

Īstenojamā darbība:

—

veicināt darbu pārveidošanu ciparu formātā un veidot reklāmas un popularizācijas materiālus ciparu formātā, tādējādi rosinot Eiropas sabiedrības (interneta pakalpojumu sniedzējus, interešu kanālu veidotājus u.c.) radīt Eiropas darbu katalogus ciparu formātā izmantošanai ar izplatīšanas veidu palīdzību.

3.5. Mudināt kinoteātrus izmantot izplatīšanas ciparu formātā piedāvātās iespējas

Darbības mērķis:

—	sekmēt ciparu tehnoloģijas ieviešanu kinoteātros, vienkāršojot kinoteātru īpašniekiem kredītu pieejamību.

Īstenojamā darbība:

—	atbalstīt kinoteātru īpašnieku netiešos izdevumus (piemēram, procentu maksājumus vai garantijas maksas), kas saistīti ar investīcijām ciparu tehnoloģijas ieviešanas privāto finansējumu.

4. Popularizēšana

4.1. Uzlabot audiovizuālo darbu apriti, nodrošinot Eiropas audiovizuālajam sektoram piekļuvi Eiropas un starptautiskajiem profesionālajiem tirgiem

Darbības mērķis Nr. 1:

—	apstākļu uzlabošana speciālistu piekļūšanai darbu skatēm un profesionālajiem audiovizuālajiem tirgiem Eiropā un ārpus Eiropas.

Īstenojamās darbības:

—	sniegt tehnisku un finansiālu atbalstu tādiem pasākumiem kā:

—	galvenie Eiropas un starptautiskie kino tirgi,

—	galvenie Eiropas un starptautiskie televīzijas tirgi,

—	speciālie tirgi, īpaši animācijas filmu, dokumentālo filmu, multimediju un jauno tehnoloģiju tirgi.

Darbības mērķis Nr. 2 un īstenojamā darbība:

—	izveidot Eiropas darbu katalogus un profesionāļiem domātas Eiropas programmu katalogu datubāzes.

Darbības mērķis Nr. 3:

—	veicināt darbu popularizēšanu, sākot no sagatavošanas vai veidošanas posma.

Īstenojamā darbība:

—	atbalstīt forumu organizēšanu Eiropas vai pārsvarā Eiropas programmu un darbu attīstīšanai, finansēšanai, kopražošanai un izplatīšanai,

—	izveidot un apvienot kompānijas Eiropas audiovizuālo darbu tirdzniecībai un popularizēšanai to veidošanas posmā.

4.2. Uzlabot Eiropas audiovizuālo darbu pieejamību Eiropas un starptautiskās sabiedrībai

Darbības mērķi un īstenojamās darbības:

—	audiovizuālo festivālu atbalstīšana, kuros demonstrēto darbu lielākā daļa ir Eiropas darbi,

—	īpašu uzmanību velta festivāliem, kas palīdz popularizēt darbus no dalībvalstīm vai reģioniem ar nepietiekamu audiovizuālo darbu producēšanas jaudu, kā arī Eiropas jauno režisoru darbus, un sekmē valodu un kultūru dažādību, un dialogu starp kultūrām,

—	sekmēt un atbalstīt izglītības iniciatīvas jauniešiem organizētajos festivālos jo īpaši ciešā sadarbībā ar mācību iestādēm,

—

sekmēt un atbalstīt speciālistus, jo īpaši kinoteātru īpašniekus, komerctelevīzijas un sabiedriskās televīzijas kanālu īpašniekus, kultūras iestāžu vadītājus un festivālu rīkotājus sadarboties ar dalībvalstīm un Komisiju, lai organizētu plašai sabiedrībai domātās Eiropas audiovizuālās un kinematogrāfiskās produkcijas popularizēšanu,

—	sekmēt un atbalstīt plaši informatīvu pasākumu organizēšanu, piemēram, balvu piešķiršanu un Eiropas filmu festivālus,

—	atbalstīt jaunu profesionāļu un to valstu profesionāļu, kurās ir zema audiovizuālo darbu ražošanas jauda, dalību festivālos.

4.3. Sekmēt kopīgas darbības audiovizuālo programmu un filmu popularizēšanai starp valstiskajiem uzņēmumiem

Darbības mērķis:

—	sekmēt Eiropas kopējo darbu un projektu saskaņošanu un tīkla izveidošanu.

Īstenojamās darbības:

—	atbalstīt Eiropas reklāmas platformas(u) izveidi,

—	atbalstīt valsts un/vai reģionālās popularizēšanas Eiropas ēnu ekonomikas institūcijas Eiropas vai pasaules tirgos,

—	atbalstīt festivālu tīklu izveidošanu un jo īpaši zināšanu un demonstrēšanas pasākumu apmaiņai,

—	atbalstīt projektu grupas ar līdzvērtīgiem, vienlīdzīgiem un/vai komplementāriem mērķiem,

—	atbalstīt katalogu un datu bāžu tīklu izveidošanu,

—

sistemātiski apkopojot kinematogrāfijas darbus, kas ir daļa no dalībvalstu kultūras mantojuma un Eiropas kultūras mantojuma, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [... gada ...] Ieteikumu [Nr. .../... par filmu mantojumu un saistīto ražošanas darbību konkurētspēju] (1) , organizēt izpēti par iespējām izveidot Eiropas audiovizuālā mantojuma datu bāžu tīklu sadarbībā ar attiecīgām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi (Eurimages un Eiropas audiovizuālā observatorija).

4.4. Sekmēt darbības, kas popularizē Eiropas kinematogrāfisko un audiovizuālo mantojumu un veicina tā pieejamību

Darbības mērķis un īstenojamā darbība:

—	sekmēt un atbalstīt pasākumu organizēšanu jo īpaši kas domātas jauniešiem, lai palielinātu Eiropas audiovizuālo un kinematogrāfisko mantojumu,

—	atbalstīt Eiropas kinematogrāfiskā un audiovizuālā mantojuma arhīvus,

—	atbalstīt Eiropas kinematogrāfiskā un audiovizuālā mantojuma sasaisti ar jaunām un novatoriskām izplatīšanas platformām.

5. Eksperimentāli projekti

Darbības mērķis:

—	nodrošināt programmas piemērošanu tirgus attīstībai jo īpaši saistībā ar saziņas un informācijas līdzekļu izmantošanu.

Īstenojamā darbība:

—	eksperimentālu projektu atbalstīšana audiovizuālā sektora pārstāvju noteiktajās jomās, kuras jāpapildina ar jaunajām saziņas un informācijas līdzekļu tehnoloģijām,

—	plaši izplatīt eksperimentālo projektu rezultātus, organizējot konferences vai tiešsaistes un autonomos pasākumus, lai sekmētu labas prakses apmaiņu.

2. sadaļa: Darbību īstenošanas noteikumi

1. Kopienas atbalsts

1.1. Daļējs Kopienas atbalsts, sedzot darbību izmaksas

MEDIA sniegtais atbalsts nedrīkst pārsniegt 50 % no darbības izmaksām, izņemot šādos gadījumos.

MEDIA finansiālais atbalsts var sasniegt 60 % šādos gadījumos:

a)	ja veidošana notiek valstīs vai reģionos ar vāju audiovizuālo darbu ražošanas jaudu un/vai ierobežotu valodu lietojuma un ģeogrāfisku teritoriju;

b)	ja atbalstāmā projekta attīstības, izplatīšanas/apraides nodrošināšanas un popularizēšanas jomas sekmē Eiropas kultūru un valodu dažādību;

c)	darbībām, kuras noteiktas šā pielikuma 1.3. punktā (izplatīšana un pārraides nodrošināšana), kuras noteiktas saskaņā ar procedūru, minētu šā lēmuma 11. panta 2. punktā.

MEDIA finansiālais atbalsts var sasniegt 75% no atbalstīto darbību izmaksām gadījumos, ja veidošanas darbības notiek jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Īpaša uzmanība šim noteikumam jāpievērš programmas starpposma novērtēšanā.

1.2. Kopienas atbalsta noteikumi

Kopienas atbalsts var tikt piešķirts subsīdiju vai dotāciju veidā.

Vismaz 10 % no gada piešķirtajiem līdzekļiem pēc iespējas ir jāizmanto veidošanas jomas jaunajām darbībām.

1.3. Projektu atlase

Izvēlētie projekti atbilst:

—	šajā lēmumā un pielikumā precizētajiem noteikumiem,

—	Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 noteikumiem.

2. Saziņas darbības

2.1. Komisijas iniciatīvas darbības

Lai atvieglotu programmas īstenošanu un uzsāktu piemērotās darbības informācijas, popularizēšanas un apraides nodrošināšanas jomās un jo īpaši programmas novērtēšanā un pārraudzīšanā, Komisija var organizēt seminārus, kolokvijus un sanāksmes.

2.2. MEDIA Desks un Antennes MEDIA

Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izveido MEDIA Desks un Antennes MEDIA Eiropas tīklu, kas saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu darbojas kā valsts līmeņa izpildorgāns, lai:

a)	informētu audiovizuālā sektora profesionāļus par atbalsta saņemšanas iespējām saskaņā ar Eiropas Savienības politiku,

b)	publiskotu un sekmētu programmu,

c)	veicinātu iespējami plašu speciālistu iesaistīšanos programmas pasākumos,

d)	palīdzētu speciālistiem sagatavot projektus iesniegšanai konkursam,

e)	sekmētu dažādu valstu speciālistu, iestāžu un tīklu sadarbību,

f)	uzturētu sakarus starp dažādām atbalsta iestādēm dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka programmas pasākumi papildina valstu pasākumus,

g)	sniegtu šifrētu informāciju par valstu audiovizuālajiem tirgiem un to attīstību.

3. Informācija par eiropas audiovizuālo tirgu un piedalīšanos eiropas audiovizuālajā observatorijā un sadarbība ar Eurimages atbalsta fondu

Programma nodrošina likumīgu pamatu Kopienas instrumentu pārraudzīšanai nepieciešamajiem izdevumu segšanai audiovizuālās politikas jomā.

Programma paredz Eiropas Savienības turpmāku dalību Eiropas Audiovizuālajā observatorijā. Šī dalība atvieglo informācijas pieejamību sektora operatoriem, kā arī tās izplatīšanu. Vienlīdz tiek veicināta ražošanas procesa caurskatāmība. Tāpat saistībā ar šo programmu Eiropas Savienība varētu izpētīt sadarbības iespējas ar Eiropas Padomes Eurimages atbalsta fondu kinematogrāfisko kopražojumu jomā, lai veicinātu Eiropas audiovizuālā sektora konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Šādai sadarbībai nav jābūt finansiālai.

4. Vadīšanas uzdevumi

Programmas finansiālais segums var ietvert arī izmaksas, kas nepieciešamas sagatavošanai, pārraudzīšanai, revīzijai un kontrolei, novērtēšanai, kas tieši nepieciešamas programmas vadīšanai un tās mērķu sasniegšanai jo īpaši izglītībai, sanāksmēm, informācijai un publicēšanai, izmaksām, kas saistītas ar informācijas centriem, lai veiktu informācijas apmaiņu, kā arī visas citas izmaksas, ko Komisija varētu izmantot tehniskas vai administratīvas palīdzības sniegšanai programmas vadīšanai.

5. Revīzijas un pārbaudes

Izvēlētajiem projektiem saskaņā ar šā lēmuma 9. panta 3. punktu tiek piemērota revīzijas sistēma atlases kārtā.

Komisijai ir tiesības veikt revīziju par subsīdiju izmantošanu vai nu tieši ar savu aģentu starpniecību vai ar citu, pēc izvēles nozīmētu, iestāžu starpniecību. Revīzija var notikt visu vienošanās pastāvēšanas laiku vai piecu gadu periodā pēc subsīdiju izmaksāšanas datuma. Nepieciešamības gadījumā, pamatojoties uz revīziju rezultātiem, Komisija var paziņot lēmumu par līdzekļu piedzīšanu.

Lai revīzijas noritētu veiksmīgi, Komisijas darbiniekiem, kā arī komisijas nozīmētajām ārējām personām ir attiecīga pieeja jo īpaši saņēmēja birojiem un visai citai nepieciešamajai informācijai, ieskaitot tās elektronisko formātu.

Valsts kontrolei un Eiropas krāpšanas apkarošanas birojam ir tādas pašas tiesības, jo īpaši pieejas tiesības kā Komisijai.

Turklāt, lai aizsargātu Eiropas Kopienas finanšu intereses no ekonomiskajiem noziegumiem un citiem pārkāpumiem, Komisija īsteno šīs programmas kontroles un revīzijas saskaņā ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (2). Nepieciešamības gadījumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 pētījumus veic Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai (3).

(1) OV L ...

(2) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(3) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

P6_TA(2005)0399

1 un 2 euro banknošu ieviešana

Eiropas Parlamenta rakstiska deklarācija par 1 un 2 euro banknošu ieviešanu

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Reglamenta 116. pantu,

A.	tā kā daudzi Eiropas Savienības iedzīvotāji joprojām ir neapmierināti ar euro lietošanu;

B.	ņemot vērā ietekmi uz cilvēku izpratni par 1 un 2 euro metāla monētu vērtību, nepastāvot 1 un 2 euro banknotēm,

C.	tā kā 1 un 2 euro banknošu nepastāvēšana nelabvēlīgi ietekmē arī izpratni par euro centu monētu vērtību;

D.	ņemot vērā 1 un 2 euro banknošu izlaišanas un aprites pozitīvo ietekmi uz inflāciju un dzīves dārdzības kontroles saglabāšanu,

E.	tā kā lēmums par jaunu banknošu izlaišanu ir īpaši nepieciešams, ņemot vērā gaidāmo vienotas valūtas ieviešanu jaunajās dalībvalstīs;

F.	ņemot vērā 1 un 2 euro banknošu izlaišanas neapstrīdamās priekšrocības visās dalībvalstīs,

1.	aicina Komisiju, Padomi un Eiropas Centrālo banku atzīt 1 un 2 euro banknošu izlaišanas nepieciešamību;

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo deklarāciju kopā ar parakstītāju vārdiem Padomei, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai un dalībvalstu valdībām.

Parakstīja:

Adamou, Agnoletto, Albertini, Andria, Andrikienė, Angelilli, Antoniozzi, Arif, Arnaoutakis, Atkins, Attard-Montalto, Aubert, Audy, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Badía i Cutchet, Barsi-Pataky, Battilocchio, Batzeli, Bauer, Beazley, Becsey, Beglitisn, Belohorská, Bennahmias, Berend, van den Berg, Berger, Berlato, Birutis, Bonino, Bono, Bonsignore, Borghezio, Bourlanges, Bowis, Bozkurt, Braghetto, Brejc, Breyer, Brie, Brok, Brunetta, Busk, Busuttil, Cabrnoch, Capoulas Santos, Carlotti, Carlshamre, Casa, Cashman, Caspary, Castex, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Cesa, Chatzimarkakis, Chmielewski, Christensen, Chruszcz, Cirino Pomicino, Claeys, Cocilovo, Corbey, Cornillet, Correia, Costa P., Cottigny, Coveney, Czarnecki M., Czarnecki R., D'Alema, Daul, Davies, De Keyser, Demetriou, De Michelis, Deprez, De Sarnez, Descamps, Désir, Dess, Deva, De Veyrac, Díaz De Mera García Consuegra, Dillen, Dimitrakopoulos, Dionisi, Di Pietro, Doorn, Doyle, Drčar Murko, Duka-Zólyomi, Duquesne, Ebner, Elles, Esteves, Estrela, Ettl, Eurlings, Evans Robert, Falbr, Fatuzzo, Fava, Fazakas, Ferber, Fernandes, Fernández Martín, Ferreira A., Figueiredo, Fjellner, Flasarová, Florenz, Foglietta, Fontaine, Fotyga, Fourtou, Fraga Estévez, Frassoni, Freitas, Friedrich, Gál, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gawronski, Geremek, Gibault, Gierek, Gklavakis, Golik, Gollnisch, Gomes, Goudin, Grabowska, de Grandes Pascual, Grech, Griesbeck, de Groen-Kouwenhoven, Grosch, Grossetête, Gruber, Guellec, Gurmai, Gutiérrez-Cortines, Guy-Quint, Hamon, Handzlik, Hatzidakis, Hegyi, Henin, Hennicot-Schoepges, Herczog, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hudacký, Hutchinson, Hybášková, Ilves, Itälä, Iturgaiz Angulo, Janowski, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jensen, Jöns, Juknevičienė, Kacin, Kaczmarek, Kamall, Karatzaferis, Kasoulides, Kelam, Kinnock, Klamt, Klass, Koch, Koch-Mehrin, Konrad, Korhola, Kósáné Kovács, Koterec, Kozlík, Kratsa-Tsagaropoulou, Kreissl-Dörfler, Kristovskis, Kudrycka, La Russa, Laignel, Lambrinidis, Landsbergis, Lang, Laperrouze, Lavarra, Le Foll, Le Pen J.-M., Le Pen M., Le Rachinel, Lehideux, Lehne, Leinen, Letta, Liberadzki, Libicki, Liese, Locatelli, Lombardo, López-Istúriz White, Louis, Maat, Madeira, Manders, Mann T., Mantovani, Markov, Marques, Martens, Martin D., Martinez, Masiel, Masip Hidalgo, Mathieu, Mato Adrover, Matsakis, Matsis, Matsouka, Mauro, Mavrommatis, Mayor Oreja, McGuinness, McMillan-Scott, Méndez De Vigo, Mikko, Mikolášik, Mölzer, Moraes, Morgan, Morgantini, Morillon, Muscardini, Muscat, Musotto, Mussolini, Musumeci, Napoletano, Navarro, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Obiols i Germà, Olajos, Oomen-Ruijten, Öry, Oviir, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Pannella, Panzeri, Papadimoulis, Papastamkos, Parish, Pavilionis, Pinheiro, Pinior, Pirilli, Piskorski, Pistelli, Pittella, Pleštinská, Podestà, Poli Bortone, Pomés Ruiz, Posselt, Prets, Prodi, Queiró, Remek, Resetarits, Reul, Ribeiro e Castro, Riera Madurell, Ries, Rivera, Roithová, Romagnoli, Roszkowski, Rothe, Rudi Ubeda, Rübig, Rutowicz, Ryan, Sacconi, Saïfi, Sakalas, Salafranca Sánchez-Neyra, Salinas García, Salvini, Samaras, Santoro, dos Santos, Sartori, Saryusz-Wolski, Sbarbati, Schenardi, Schierhuber, Schröder, Schroedter, Schwab, Seeber, Siekierski, Sifunakis, Silva Peneda, Sinnott, Siwiec, Škottová, Sommer, Sonik, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Spautz, Speroni, Staniszewska, Starkevičiūtė, Stenzel, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Swoboda, Szájer, Szymański, Tabajdi, Tajani, Tannock, Tatarella, Thomsen, Toia, Trakatellis, Triantaphyllides, Tzampazi, Ulmer, Vakalis, Vanhecke, Van Hecke, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras Roca, Vincenzi, Wagenknecht-Niemeyer, Weber H., Weisgerber, Wijkman, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Xenogiannakopoulou, Záborská, Zaleski, Zani, Zappalà, Železný, Zīle, Zingaretti, Zvěřina.

+	pieņemts
-	noraidīts
↓	zaudējis spēku
A	atsaukts
PS (..., ..., ...)	balsošana pēc saraksta (par, pret, atturas)
EB (..., ..., ...)	elektroniskā balsošana (par, pret, atturas)
bd	balsošana pa daļām
ats.	atsevišķa balsošana
groz.	grozījums
KG	kompromisa grozījums
AD	attiecīgā daļa
S	svītrojošs grozījums
=	identiski grozījumi
§	punkts
pants	pants
apsv.	apsvērums
RP	rezolūcijas priekšlikums
KRP	kopīgs rezolūcijas priekšlikums
AIZKL	aizklāta balsošana

Priekšmets	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Viens balsojums	PS	+	355, 54, 10

Priekšmets	Groz. Nr.	Iesniedzējs	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Viss teksts	1	komiteja		+	vajadzīgs kvalificēts vairākums

Priekšmets	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Viens balsojums		+	vajadzīgs kvalificēts vairākums

Priekšmets	Groz. Nr.	Iesniedzējs	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Balsojums: normatīvā rezolūcija				+

Priekšmets	Groz. Nr.	Iesniedzējs	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
1. bloks: kompromisa grozījumi	1 2 6 8 12 14 17-22 26 29 32 36 38 40-45 47-50 53 55 57-64 70-75 77 79-80 84-85 90 102 104-106 108-113	komiteja IND/DEM, PPE-DE, PSE un ALDE		+
2. bloks: atbildīgās komitejas iesniegtie grozījumi	3-5 10-11 13 15-16 23-25 27 30 33-35 37 39 46 51-52 54 56 65-69 76 78 81-82 86 89	komiteja		↓
2. bloks: atbildīgās komitejas iesniegtie grozījumi — atsevišķi balsojumi	83	komiteja	PS	-	70, 424, 41
	87	komiteja	PS	-	82, 434, 45
	88	komiteja	PS	-	73, 454, 48
1. pants, 3. §	91	Verts/ALE		-
1. pants, 3. §	7	komiteja		+
1. pants, aiz 5. §	9	komiteja	PS	-	67, 515, 8
1. pants, aiz 5. §	103	IND/DEM, PPE-DE, PSE un ALDE		+
3. pants, 5. §	92	Verts/ALE		-
3. pants, aiz 5. §	93	Verts/ALE	PS	-	52, 501, 46
11. pants, 1. §, aiz h) apakšpunkta	94	Verts/ALE		-
	107	IND/DEM, PPE-DE, PSE un ALDE		+
	28	komiteja		↓
12. pants, 1. §, c) apakšpunkts	95	Verts/ALE		-
12. pants, 1. §, c) apakšpunkts	31	komiteja		-
12. pants, 1. §, aiz c) apakšpunkta	96	Verts/ALE		-
12. pants, 1. §, aiz e) apakšpunkta	97	Verts/ALE		-
12. pants, 1. §, g) apakšpunkts	98	Verts/ALE		-
42.pants, aiz 3. §	99	Verts/ALE		-
57. pants, 1. §, b) apakšpunkts	100	Verts/ALE		-
Aiz 7. pielikuma	101	Verts/ALE	PS	-	53, 515, 52