30.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 237/6

1)

Vai, ņemot vērā diskriminācijas aizliegumu saistībā ar invaliditāti, Direktīva (1) sniedz aizsardzību tikai pret tiešu to personu diskrimināciju un aizskaršanu, kuras pašas ir invalīdi?

2)

Ja atbilde uz augstāk minēto jautājumu (1) ir negatīva, tad, vai Direktīva aizsargā tos darba ņēmējus, kuriem, lai gan viņi nav invalīdi, tiek piemēroti mazāk labvēlīgi [nosacījumi], vai viņi tiek aizskarti, pamatojoties uz to, ka viņiem ir saistība ar personu, kas ir invalīds?

3)

Vai tad, ja darba devēja attieksme pret darba ņēmēju ir mazāk labvēlīga nekā attieksme, kas tiek, vai tiktu, piemērota attiecībā pret citiem darba ņēmējiem, un ir konstatēts, ka šāda attieksme ir pamatota ar to, ka darba ņēmējam ir dēls invalīds, kuru aprūpē darba ņēmējs, šāda attieksme ir tieša diskriminācija, kas pārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu, ko nosaka Direktīva?

4)

Vai tad, ja darba devējs aizskar darba ņēmēju, un ir ticis konstatēts, ka šāda attieksme ir pamatota ar to, ka, ka darba ņēmējam ir dēls invalīds, kuru aprūpē darba ņēmējs, šāds aizskārums pārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu, ko nosaka Direktīva?