2.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/45

Prasība, kas celta 2006. gada 17. jūlijā — Akzo Nobel un citi pret Komisiju

(Lieta T-199/06)

(2006/C 212/77)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Akzo Nobel NV, Arnhem (Nīderlande), Akzo Nobel Chemicals Holding AB, Nacka (Zviedrija), Eka Chemicals AB, Bohus (Zviedrija) (pārstāvji — C. Swaak, N. Neij, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt naudas sodu, kas uzlikts prasītājiem apstrīdētajā lēmumā, vai pakārtoti palielināt par 10 % naudas soda apmēra samazinājumu par 40 %, kas piešķirts saskaņā ar paziņojumu par sadarbību;

—	piespriest Komisijai segt savus un atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji lūdz atcelt naudas sodu, kas uzlikts ar Komisijas 2006. gada 3. maija galīgo Lēmumu C(2006) 1766 lietā COMP/F/38.620 — Ūdeņraža pārskābe un perborāts, kurā Komisija konstatēja, ka prasītāji bija pārkāpuši EKL 81. pantu un Eiropas Ekonomiskās zonas līguma 53. pantu, esot tādas aizliegtas vienošanās dalībnieki, ko galvenokārt veidoja informācijas apmaiņa konkurentu starpā par cenām un tirdzniecības apjomu, vienošanās par cenām, vienošanās par ražošanas kapacitātes samazināšanu EEZ un konkurenci traucējošu pasākumu uzraudzība. Tika atzīts, ka divi prasītāji — Akzo Nobel Chemicals Holding AB un Akzo Nobel NV bija solidāri un katrs atsevišķi atbildīgi par prasītāja Eka Chemicals AB (turpmāk tekstā — “Eka”) izdarīto pārkāpumu.

Prasītāji apgalvo, ka Komisija nav atbilstoši EKL 253. pantam izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā nav sniegusi nekādu pamatojumu, kāpēc, lai gan Eka sadarbība lielā mērā atbilda paziņojuma par sadarbību (1) kritērijiem, naudas soda apmērs 30 % —50 % skalā tika samazināts tikai par 40 %.

Pakārtoti prasītāji lūdz palielināt par 10 % naudas soda apmēra samazinājumu par 40 %, kas piešķirts saskaņā ar paziņojumu par sadarbību, sakarā ar to, ka Komisija esot nepareizi piemērojusi paziņojumu par sadarbību, nepiešķirot Eka vislielāko attiecīgajā skalā paredzēto samazinājumu, lai gan tā sadarbība pilnībā atbilda paziņojuma par sadarbību 23. punkta 2. daļā noteiktajiem kritērijiem. Saskaņā ar prasītāju teikto Komisija tādējādi aizskāra prasītāju tiesisko paļāvību.

Prasītāji turklāt apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, jo tā:

i)	vienādās situācijās, t.i., situācijās, kādās bija Eka un Arkema, kuru sadarbība pilnībā atbilda paziņojuma par sadarbību 23. punktā noteiktajiem kritērijiem, izturējās atšķirīgi, piešķirot attiecīgajā skalā paredzēto vislielāko samazinājumu tikai Arkema; un

ii)

dažādās situācijās, t.i., situācijās, kādās bija Eka un Solvay, izturējās vienādi, abiem piešķirot naudas soda apmēra samazinājumu, kas ir mazāks par attiecīgajā skalā paredzēto vislielāko samazinājumu, lai gan saskaņā ar prasītāju teikto Eka sadarbība bija daudz noderīgāka un ilgāka par Solavay sadarbību.

(1) Komisijas paziņojums par naudas sodu neuzlikšanu un naudas sodu samazināšanu aizliegto vienošanos lietās (OV 2002, C 45, 3. lpp.).