Budžeta komiteja ir izskatījusi Eiropas Komisijas priekšlikumu par apropriāciju pārvietojumu DEC 18/2005 (C6-0186/2005 — SEK(2005)0683 galīgā versija).

Pēc iepazīšanās ar Padomes atzinumu tā ir atïāvusi veikt pārvietojumu pilnā apmērā saskaņā ar 2002. gada 25. jûnija Finanšu regulas 24. panta 3. punktu.

Budžeta komiteja ir izskatījusi Eiropas Komisijas priekšlikumu par apropriāciju pārvietojumu DEC 19/2005 (C6-0187/2005 — SEK(2005)0684 galīgā versija).

Pēc iepazīšanās ar Padomes atzinumu tā ir atļāvusi veikt pārvietojumu pilnā apmērā saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas 24. panta 3. punktu.

Budžeta komiteja ir izskatījusi Eiropas Komisijas priekšlikumu par apropriāciju pārvietojumu DEC 20/2005 (C6-0188/2005 — SEK(2005)0685 galīgā versija).

Pēc iepazīšanās ar Padomes atzinumu tā ir atļāvusi veikt pārvietojumu pilnā apmērā saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas 24. panta 3. punktu.

Budžeta komiteja ir izskatījusi Eiropas Komisijas priekšlikumu par apropriāciju pārvietojumu DEC 21/2005 (C6-0189/2005 — SEK(2005)0757 galīgā versija).

Pēc iepazīšanās ar Padomes atzinumu tā ir atļāvusi veikt pārvietojumu pilnā apmērā saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas 24. panta 3. punktu.

Budžeta komiteja ir izskatījusi Eiropas Komisijas priekšlikumu par apropriāciju pārvietojumu DEC 22/2005 (C6-0212/2005 — SEK(2005)0821 galīgā versija).

Pēc iepazīšanās ar Padomes atzinumu tā ir atļāvusi veikt pārvietojumu pilnā apmērā saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas 24. panta 3. punktu.

Budžeta komiteja ir izskatījusi Eiropas Komisijas priekšlikumu par apropriāciju pārvietojumu DEC 23/2005 (C6-0227/2005 — SEK(2005)0822 galīgā versija).

Pēc iepazīšanās ar Padomes atzinumu tā ir atļāvusi veikt pārvietojumu pilnā apmērā saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas 24. panta 3. punktu.

Budžeta komiteja ir izskatījusi Eiropas Komisijas priekšlikumu par apropriāciju pārvietojumu DEC 24/2005 (C6-0228/2005 — SEK(2005)0899 galīgā versija).

Pēc iepazīšanās ar Padomes atzinumu tā ir atļāvusi veikt pārvietojumu pilnā apmērā saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas 24. panta 3. punktu.

Budžeta komiteja ir izskatījusi Eiropas Komisijas priekšlikumu par apropriāciju pārvietojumu DEC 26/2005 (C6-0229/2005 — SEK(2005)0901 galīgā versija).

Pēc iepazīšanās ar Padomes atzinumu tā ir atļāvusi veikt pārvietojumu pilnā apmērā saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas 24. panta 3. punktu.

4. Dabas katastrofas (ugunsgrēki un plūdi) (iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi)

Saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu pēc debatēm par dabas katastrofām (ugunsgrēki un plūdi) tika iesniegti šādi rezolūciju priekšlikumi (2005. gada 5. septembra protokola 18. punkts):

5. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (paziņošana par iesniegtajiem rezolūcijas priekšlikumiem)

Saskaņā ar Reglamenta 115. pantu turpmāk minētie deputāti vai politiskās grupas iesniedza pieprasījumus organizēt debates par šādiem rezolūcijas priekšlikumiem.

II - CILVĒKTIESĪBU PĀRKĀPUMI ĶĪNĀ, IT ĪPAŠI ATTIECĪBĀ UZ RELIĢIJAS BRĪVĪBU

6. Veselība un drošība darba vietā: darba ņēmēju pakļaušana optiskajam starojumam ***II (debates)

Ieteikums otrajam lasījumam attiecībā uz Kopējo nostāju, ko Padome pieņēmusi nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (optiskais starojums) (19. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) [05571/6/2005 — C6-0129/2005 — 1992/0449B((COD)] — Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja.

Uzstājās: Ria Oomen-Ruijten PPE-DE grupas vārdā, Stephen Hughes PSE grupas vārdā, Elizabeth Lynne ALDE grupas vārdā, Sepp Kusstatscher Verts/ALE grupas vārdā, Ilda Figueiredo GUE/NGL grupas vārdā, Roger Helmer, pie grupām nepiederošs deputāts, Thomas Mann, Harlem Désir, Marian Harkin, Elisabeth Schroedter, Jiří Maštálka, Anja Weisgerber, Karin Jöns, Alyn Smith, Philip Bushill-Matthews, Harald Ettl, Alexander Radwan, Ole Christensen, Avril Doyle, Proinsias De Rossa un Jacques Barrot.

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, iedibinot Kopienas nodarbinātības un sociālās vienotības programmu — PROGRESS [KOM(2004)0488 — C6-0092/2004 — 2004/0158(COD)] — Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja.

Uzstājās: Ilda Figueiredo (FEMM komitejas atzinuma sagatavotāja), Raymond Langendries PPE-DE grupas vārdā un Jan Andersson PSE grupas vārdā.

Uzstājās: Luigi Cocilovo ALDE grupas vārdā, Bairbre de Brún GUE/NGL grupas vārdā, Derek Roland Clark IND/DEM grupas vārdā, Ria Oomen-Ruijten, Richard Howitt, Siiri Oviir, Kyriacos Triantaphyllides, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Lissy Gröner, Anna Záborská, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou un Jacques Barrot.

Ziņojums par Direktīvas 89/552/EEK “Televīzija bez robežām”, kas grozīta ar Direktīvu 97/36/EK, 4. un 5. panta piemērošanu 2001. - 2002. gadā [2004/2236(INI)] — Kultūras un izglītības komiteja.

Uzstājās: Luis Herrero-Tejedor PPE-DE grupas vārdā, Gyula Hegyi PSE grupas vārdā, Claire Gibault ALDE grupas vārdā, Helga Trüpel Verts/ALE grupas vārdā, Dimitrios Papadimoulis GUE/NGL grupas vārdā, Ruth Hieronymi, Vladimír Železný IND/DEM grupas vārdā, Nikolaos Sifunakis, Giulietto Chiesa, Alyn Smith, Mario Borghezio, Manolis Mavrommatis, Maria Badia I Cutchet, Anneli Jäätteenmäki, Thomas Wise, Ivo Belet un Jacques Barrot (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks).

Sīkāka informācija par balsojumiem (grozījumi, atsevišķi balsojumi un balsojumi pa daļām) ir sniegta protokola I pielikumā.

9.1. Pieprasījums apspriesties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju — Diskusijas par Eiropas Savienību novērtēšanas struktūra, tēmas un ietvars (Reglamenta 117. pants)

Pieprasījums apspriesties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju — Diskusijas par Eiropas Savienību novērtēšanas struktūra, tēmas un ietvars.

9.2. Pieprasījums apspriesties ar Reģionu komiteju — Diskusijas par Eiropas Savienību novērtēšanas struktūra, tēmas un ietvars (Reglamenta 118. pants)

Pieprasījums apspriesties ar Reģionu komiteju — Diskusijas par Eiropas Savienību novērtēšanas struktūra, tēmas un ietvars.

9.3. Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam starp ES un Marokas Karalisti pēc paplašināšanās *** (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ieteikums par priekšlikumu Padomes lēmumam, lai noslēgtu Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai [9649/2005 — KOM(2004)0848 — C6-0200/2005 - 2004/0292(AVC)] — Ārlietu komiteja.

9.4. Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam starp ES un Tunisijas Republiku pēc paplašināšanās *** (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ieteikums par priekšlikumu Padomes lēmumam par protokola noslēgšanu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses, ņemot vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai [9648/2005 — KOM(2004)0736 — C6-0199/2005 — 2004/0265(AVC)] — Ārlietu komiteja.

9.5. Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam starp ES un Jordāniju pēc paplašināšanās *** (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ieteikums par priekšlikumu Padomes lēmumam par protokola noslēgšanu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko nodibina asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm no vienas puses un Jordānijas Hāšimītu Karalisti no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai [5092/2005 - KOM(2004)0578 - C6-0202/2005 - 2004/0196(AVC)] — Ārlietu komiteja.

9.6. Jēltabakas tirgus kopīgā organizācija * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2075/92 par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju [KOM(2005)0235 — C6-0193/2005 — 2005/0105(CNS)] — Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja.

9.7. Norādes par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu uz lauksaimniecības pārtikas produktiem * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem [KOM(2005)0194 — C6-0140/2005 — 2005/0094(CNS)] — Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja.

9.8. Eiropas satelīta radionavigācijas programmas attīstīšana un darbība ***I (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas satelīta radionavigācijas programmas attīstīšanas un darbības fāžu īstenošanu [KOM(2004)0477 — C6-0087/2004 — 2004/0156(COD)] — Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja.

9.9. EK un Libānas nolīgums par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam sakarā ar nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Libānas Republiku par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem un par šā nolīguma pagaidu piemērošanu [KOM(2005)0062 — C6-0059/2005 — 2005/0012(CNS)] — Transporta un tūrisma komiteja.

9.10. EK un Gruzijas nolīgums par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Gruziju par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem [KOM(2005)0061 — C6-0060/2005 — 2005/0009(CNS)] — Transporta un tūrisma komiteja.

9.11. Dati par zvejas darbību un attālās uzrādes līdzekļi * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem [KOM(2004)0724 — C6-0187/2004 — 2004/0252(CNS)] — Zivsaimniecības komiteja.

9.12. EK un Albānijas nolīgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kas uzturas nelikumīgi * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam attiecībā uz nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku par tādu personu atpakaluzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi [KOM(2004)0092 — C6-0053/2005 — 2004/0033(CNS)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

9.13. Piekļuve Kopienas ārējai palīdzībai * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai [8977/2005 — C6-0156/2005 — 2005/0806(CNS)] — Attīstības komiteja.

Ieteikums otrajam lasījumam attiecībā uz Padomes Kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK [16075/1/2004 — C6-0128/2005 — 2003/0107(COD)] — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.

Ziņojums par tekstilpreču un apģērbu nozari pēc 2005. gada [2004/2265(INI)] — Starptautiskās tirdzniecības komiteja.

Balsojuma skaidrojumi, kas saskaņā ar Reglamenta 163. panta 3. punktu ir iesniegti rakstiski, ir iekļauti šīs sēdes stenogrammā.

Balsojuma labojumus varat skatīt vietnē “Séance en direct” — “Balsošanas rezultāti”/“Balsošana pēc saraksta”, kā arī II pielikuma “Rezultāti balsošanai pēc saraksta” izdrukā.

Eiropas Parlamenta vietnē elektronisko versiju regulāri atjauninās ne ilgāk kā divas nedēļas pēc balsošanas dienas.

Pēc tam izveido balsojumu labojumu saraksta galīgo variantu, lai varētu to iztulkot un publicēt “Oficiālajā Vēstnesī”.

Padome iepazīstināja ar vispārējā budžeta projektu — 2006. finanšu gads.

Ivan Lewis (amatā esošais Padomes priekšsēdētājs) iepazīstināja ar šo projektu.

Uzstājās: Janusz Lewandowski (BUDG komitejas priekšsēdētājs), Giovanni Pittella (2006. gada vispārējā budžeta referents), Valdis Dombrovskis (2006. gada vispārējā budžeta referents), Dalia Grybauskaitė (Komisijas locekle), Laima Liucija Andrikienė PPE-DE grupas vārdā, Constanze Angela Krehl PSE grupas vārdā, István Szent-Iványi ALDE grupas vārdā, Helga Trüpel Verts/ALE grupas vārdā, Esko Seppänen GUE/NGL grupas vārdā un Lars Wohlin IND/DEM grupas vārdā.

Uzstājās: Wojciech Roszkowski UEN grupas vārdā, Sergej Kozlík, pie grupām nepiederošs deputāts, Margrietus van den Berg, Anne E. Jensen, Georgios Karatzaferis, Véronique De Keyser, Annemie Neyts-Uyttebroeck, David Martin, Nathalie Griesbeck, Katerina Batzeli, Jan Mulder, Teresa Riera Madurell, Jamila Madeira, Kyösti Tapio Virrankoski, Jutta D. Haug, Catherine Guy-Quint, Bogusław Liberadzki, Martine Roure, Lissy Gröner, Heinz Kindermann un Joseph Muscat.

15. Budžeta grozījumu projekts Nr. 4/2005 (cunami) — Elastības fonda mobilizācija (cunami) (debates)

Ziņojums par Eiropas Savienības budžeta grozījumu projektu Nr. 4/2005 projektu 2005. finanšu gadam — III iedaļa — Komisija (cunami) [11220/2005 — C6-0239/2005 — 2005/2079(BUD)] — Budžeta komiteja.

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam par elastības fonda izmantošanu to valstu rehabilitācijas un atjaunošanas palīdzības nolūkā, kas cietušas cunami, saskaņā ar 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma 24. punktu [SEK(2005)0548 — C6-0127/2005 — 2005/2083(ACI)] — Budžeta komiteja.

Uzstājās: Nirj Deva (DEVE komitejas atzinuma sagatavotājs), Ingeborg Gräßle PPE-DE grupas vārdā, Catherine Guy-Quint PSE grupas vārdā, Kyösti Tapio Virrankoski ALDE grupas vārdā, Helga Trüpel Verts/ALE grupas vārdā, Alessandro Battilocchio, pie grupām nepiederošs deputāts, Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, Anders Wijkman (DEVE komitejas atzinuma sagatavotājs) un Dalia Grybauskaitė (Komisijas locekle).

Balsojums: 2005. gada 7. septembra protokola 4.4. punkts un 2005. gada 7. septembra protokola 4.1. punkts.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 17.15 pirms jautājumu laika un atsākta plkst. 17.30.)

Jautājums Nr. 38 (Panagiotis Beglitis): Preču eksports no Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas.

László Kovács (Komisijas loceklis) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Panagiotis Beglitis.

Viviane Reding (Komisijas locekle) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Seán Ó Neachtain.

Dalia Grybauskaitė (Komisijas locekle) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Nikolaos Vakalis un David Martin.

Jautājums Nr. 42 (Justas Vincas Paleckis): Jauni pasākumi, lai atspoguļotu vienotas Eiropas ideju un pastāstītu dalībvalstu pilsoņiem par faktiskajiem ES sasniegumiem.

Margot Wallström (Komisijas priekšsēdētāja vietniece) atbildēja uz šiem jautājumiem, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Justas Vincas Paleckis, Gay Mitchell, David Martin, Paul Rübig un Elmar Brok.

Margot Wallström atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Nils Lundgren, Elmar Brok un Jan Andersson.

Jautājums Nr. 45 (Bart Staes): Eiropas Savienības tiesiskais regulējums, lai apkarotu pārrobežu noziegumus, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu.

Franco Frattini (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Bart Staes.

Jautājums Nr. 47 (Sarah Ludford): ASV sastādītie to personu saraksti, kuru iebraukšana valstī nav vēlama.

Franco Frattini atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Sophia in 't Veld (aizstājot autoru), Paul Rübig un Dimitrios Papadimoulis.

Jautājums Nr. 48 (Bernd Posselt): Policijas akadēmija un ārējo robežu kontrole.

Franco Frattini atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Bernd Posselt.

Jautājums Nr. 49 (Dimitrios Papadimoulis): Eiropas Robežu pārvaldības aģentūra operatīvai sadarbībai uz ES dalībvalstu ārējām robežām.

Franco Frattini atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Dimitrios Papadimoulis.

Franco Frattini atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Claude Moraes un James Hugh Allister.

Franco Frattini atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Ewa Klamt (aizstājot autoru) un Manfred Weber.

Franco Frattini atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Inger Segelström.

17. Nepilngadīgo un cilvēka cieņas aizsardzība saistībā ar audiovizuālās un informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju ***I (debates)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par mazgadīgu personu un cilvēka cieņas, un tiesību uz atbildi aizsardzību saistībā ar Eiropas audiovizuālās un informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju [KOM(2004)0341 — C6-0029/2004 — 2004/0117(COD)] — Kultūras un izglītības komiteja.

Uzstājās: Roberta Angelilli (LIBE komitejas atzinuma sagatavotāja), Vasco Graça Moura PPE-DE grupas vārdā, Christa Prets PSE grupas vārdā, Alfonso Andria ALDE grupas vārdā, Michael Cramer Verts/ALE grupas vārdā, Konrad Szymański UEN grupas vārdā, Manolis Mavrommatis, Nikolaos Sifunakis, Ljudmila Novak, Aloyzas Sakalas, Luis Herrero-Tejedor, Laima Liucija Andrikienė un Viviane Reding.

Uzstājās: Antolín Sánchez Presedo PSE grupas vārdā, Margarita Starkevičiūtė ALDE grupas vārdā un László Kovács.

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pediatrijā lietojamām zālēm, un ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 1768/92, Direktīvu 2001/83/EK un Regulu (EK) Nr. 726/2004 [KOM(2004)0599 — C6-0159/2004 — 2004/0217(COD)] — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.

Uzstājās: Patrizia Toia (ITRE komitejas atzinuma sagatavotāja), John Bowis PPE-DE grupas vārdā, Dagmar Roth-Behrendt PSE grupas vārdā, Jules Maaten ALDE grupas vārdā, Hiltrud Breyer Verts/ALE grupas vārdā, Adamos Adamou GUE/NGL grupas vārdā, Johannes Blokland IND/DEM grupas vārdā, Irena Belohorská, pie grupām nepiederoša deputāte, Miroslav Mikolášik, Anne Ferreira, Mojca Drčar Murko, Carl Schlyter, Jiří Maštálka, Kathy Sinnott, Jan Tadeusz Masiel, Frederika Brepoels, Genowefa Grabowska, Marios Matsakis, Vittorio Agnoletto, Thomas Ulmer, Evangelia Tzampazi, Frédérique Ries, Richard Seeber, Dorette Corbey, Holger Krahmer, Alexander Stubb, Gyula Hegyi, Mia De Vits, Lasse Lehtinen un Günther Verheugen.

Tika noteikta nākamās dienas sēdes darba kārtība (dokuments “Darba kārtība” 360.636/OJME).

II PIELIKUMS

REZULTĀTI BALSOJUMIEM PĒC SARAKSTA

1. Daul ziņojums A6-0233/2005

Par: 463

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Cavada, Chiesa, Cocilovo, Cornillet, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duquesne, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Karim, Klinz, Krahmer, Laperrouze, Lax, Lehideux, Lynne, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Pistelli, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: de Brún, Krarup, Liotard, Meijer, Portas, Sjöstedt, Svensson

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Borghezio, Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, Salvini, Speroni, de Villiers, Wohlin

NI: Battilocchio, Belohorská, Claeys, Czarnecki Marek Aleksander, De Michelis, Dillen, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Mussolini, Romagnoli, Rutowicz, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Andrikienė, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Carollo, Casa, Caspary, Cederschiöld, Chmielewski, Cirino Pomicino, Coelho, Coveney, Daul, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Esteves, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, Gargani, Gaubert, Gauzès, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kelam, Klamt, Klaß, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Lamassoure, Langen, Langendries, Lehne, Lewandowski, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Montoro Romero, Nassauer, Niebler, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Peterle, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Posselt, Queiró, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Spautz, Stenzel, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zimmerling, Zwiefka

PSE: Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, Berlinguer, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Calabuig Rull, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Falbr, Fava, Fazakas, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Goebbels, Grabowska, Gröner, Gruber, Guy-Quint, Hamon, Hasse Ferreira, Hedh, Hedkvist Petersen, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Kuc, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Moreno Sánchez, Moscovici, Napoletano, Navarro, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Sifunakis, Siwiec, Swoboda, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weber Henri, Weiler, Whitehead, Wiersma, Wynn, Xenogiannakopoulou, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Bielan, Didžiokas, Foglietta, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, La Russa, Libicki, Ó Neachtain, Roszkowski, Szymański, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schmidt, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Ždanoka

Pret: 27

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Bertinotti, Brie, Catania, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Markov, Maštálka, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Triantaphyllides, Wurtz

NI: Mote

PSE: Evans Robert, Haug, Howitt, Kuhne

Atturas: 68

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Farage, Giertych, Grabowski, Knapman, Krupa, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Titford, Tomczak, Whittaker, Wise, Zapałowski, Železný

NI: Allister, Baco, Bobošíková, Helmer, Kozlík

PPE-DE: Ashworth, Atkins, Bowis, Bradbourn, Bushill-Matthews, Cabrnoch, Callanan, Chichester, Deva, Dover, Duchoň, Fajmon, Graça Moura, Harbour, Heaton-Harris, Jałowiecki, Kamall, Kirkhope, Landsbergis, McMillan-Scott, Ouzký, Parish, Purvis, Seeberg, Škottová, Stevenson, Strejček, Sumberg, Tannock, Van Orden, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

PSE: Andersson, van den Berg, Ettl, Honeyball, Moraes, Muscat, Myller, Segelström, Skinner, Stihler

UEN: Fotyga

Balsojuma labojumi

Par:	John Attard-Montalto
Pret:	Hélène Goudin, Nils Lundgren, Lars Wohlin

2. Saïfi ziņojums A6-0193/2005

Par: 122

ALDE: Toia

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Bertinotti, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, Markov, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Remek, Rizzo, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Borghezio, Giertych, Grabowski, Krupa, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Salvini, Speroni, Tomczak, Zapałowski

NI: Claeys, Dillen, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Mölzer, Mussolini, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Salafranca Sánchez-Neyra, Ventre

PSE: Arif, Berès, Bono, Bourzai, Castex, Corbett, Cottigny, De Keyser, Désir, Douay, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, Guy-Quint, Hamon, Kreissl-Dörfler, Laignel, Le Foll, Lienemann, Moscovici, Muscat, Navarro, Poignant, Roure, Savary, Scheele, Trautmann, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri

Verts/ALE: Aubert, Beer, Bennahmias, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schmidt, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 519

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Klinz, Krahmer, Laperrouze, Lax, Lehideux, Lynne, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Pistelli, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Goudin, Karatzaferis, Knapman, Louis, Lundgren, Nattrass, Sinnott, Titford, de Villiers, Whittaker, Wise, Wohlin, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Helmer, Masiel, Rutowicz

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Cirino Pomicino, Coelho, Coveney, Daul, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, Gargani, Gaubert, Gauzès, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Posselt, Purvis, Queiró, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Vatanen, Vernola, Vidal-Quadras Roca, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zimmerling, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbey, Correia, D'Alema, De Rossa, Díez González, Dobolyi, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ford, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kristensen, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Myller, Napoletano, Pahor, Paleckis, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Schulz, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Skinner, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Vincenzi, Walter, Weiler, Whitehead, Wiersma, Wynn, Xenogiannakopoulou, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Camre, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Fotyga, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, La Russa, Libicki, Muscardini, Ó Neachtain, Pirilli, Roszkowski, Szymański, Tatarella, Vaidere, Zīle

Verts/ALE: Auken, Breyer

Atturas: 10

ALDE: Chiesa

GUE/NGL: Portas

NI: Baco, Belohorská, Kozlík, Mote

PSE: De Vits, El Khadraoui, Van Lancker

Verts/ALE: Schlyter

Balsojuma labojumi

Par:	Marie-Arlette Carlotti

3. Saïfi ziņojums A6-0193/2005

Par: 162

ALDE: Chiesa, Fourtou, Toia

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Bertinotti, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, Markov, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Remek, Rizzo, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Borghezio, Coûteaux, Giertych, Grabowski, Krupa, Louis, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Salvini, Speroni, Tomczak, Zapałowski

NI: Allister, Baco, Claeys, Dillen, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Mölzer, Mussolini, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Audy, Daul, Descamps, De Veyrac, Florenz, Gaubert, Gauzès, Grossetête, Guellec, Mathieu, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Sudre, Vlasto

PSE: Arif, Berès, Bono, Bourzai, Castex, Cottigny, Désir, De Vits, Douay, El Khadraoui, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, Guy-Quint, Hamon, Hegyi, Kreissl-Dörfler, Laignel, Le Foll, Lienemann, Moscovici, Navarro, Peillon, Poignant, Reynaud, Roure, Savary, Schapira, Scheele, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Camre, Foglietta, Fotyga, Janowski, Kamiński, La Russa, Libicki, Muscardini, Pirilli, Roszkowski, Szymański, Tatarella

Verts/ALE: Aubert, Beer, Bennahmias, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schmidt, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 482

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Klinz, Krahmer, Laperrouze, Lax, Lehideux, Lynne, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Pistelli, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Karatzaferis, Knapman, Lundgren, Nattrass, Sinnott, Titford, de Villiers, Whittaker, Wise, Wohlin, Železný

NI: Battilocchio, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Helmer, Masiel, Rutowicz

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Cirino Pomicino, Coelho, Coveney, Dehaene, Demetriou, Deß, Deva, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, Gargani, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Posselt, Purvis, Queiró, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Vatanen, Vernola, Vidal-Quadras Roca, Vlasák, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zimmerling, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, van den Berg, Berger, Berlinguer, Bösch, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Díez González, Dobolyi, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ford, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kristensen, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schulz, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Skinner, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Vincenzi, Walter, Weiler, Whitehead, Wiersma, Wynn, Xenogiannakopoulou, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Aylward, Crowley, Didžiokas, Krasts, Kristovskis, Ó Neachtain, Vaidere, Zīle

Atturas: 7

IND/DEM: Goudin

NI: Belohorská, Kozlík, Mote

PPE-DE: Ventre

Verts/ALE: Auken, Breyer

Balsojuma labojumi

Par:	Marie-Arlette Carlotti, Philippe de Villiers

4. Saïfi ziņojums A6-0193/2005

Par: 408

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Chiesa, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Klinz, Krahmer, Laperrouze, Lax, Lehideux, Lynne, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Pistelli, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Adamou, Bertinotti, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, Markov, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Remek, Rizzo, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Borghezio, Giertych, Grabowski, Karatzaferis, Krupa, Pęk, Salvini, Speroni, Tomczak, Zapałowski

NI: Claeys, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Dillen, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Masiel, Mölzer, Mussolini, Romagnoli, Rutowicz, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Braghetto, Brejc, Brepoels, Brok, Brunetta, Buzek, Carollo, Casa, Caspary, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Cirino Pomicino, Coelho, Coveney, Daul, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, Gargani, Gauzès, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kelam, Klamt, Klaß, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Posselt, Queiró, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Spautz, Šťastný, Stenzel, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Vatanen, Vernola, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zimmerling, Zwiefka

PSE: Arif, Berès, Bono, Bourzai, Carlotti, Castex, Christensen, Cottigny, Désir, De Vits, Douay, Ferreira Anne, Fruteau, Guy-Quint, Hamon, Herczog, Jørgensen, Kinnock, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Laignel, Le Foll, Lienemann, Navarro, Patrie, Peillon, Poignant, Reynaud, Roure, Savary, Schapira, Thomsen, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri

UEN: Camre

Verts/ALE: Aubert, Beer, Bennahmias, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schmidt, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 235

ALDE: Alvaro

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Goudin, Knapman, Louis, Lundgren, Nattrass, Piotrowski, Rogalski, Sinnott, Titford, de Villiers, Whittaker, Wise, Wohlin, Železný

NI: Battilocchio, Bobošíková, De Michelis, Helmer

PPE-DE: Ashworth, Atkins, Beazley, Bowis, Bradbourn, Březina, Bushill-Matthews, Cabrnoch, Callanan, Chichester, Deva, Dover, Duchoň, Elles, Fajmon, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Kamall, Kirkhope, McMillan-Scott, Nicholson, Ouzký, Parish, Purvis, Sartori, Seeberg, Škottová, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sumberg, Tannock, Van Orden, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Corbett, Corbey, Correia, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Díez González, Dobolyi, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ford, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Kindermann, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Pahor, Paleckis, Panzeri, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Skinner, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Titley, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Vincenzi, Walter, Weiler, Whitehead, Wiersma, Wynn, Xenogiannakopoulou, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Fotyga, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, La Russa, Libicki, Muscardini, Ó Neachtain, Pirilli, Roszkowski, Szymański, Tatarella, Vaidere, Zīle

Verts/ALE: Auken, Breyer

Atturas: 10

GUE/NGL: Agnoletto

IND/DEM: Bonde

NI: Allister, Baco, Belohorská, Kozlík, Mote

PPE-DE: Ventre

PSE: Bullmann, Ferreira Elisa

Balsojuma labojumi

Par:	Poul Nyrup Rasmussen

5. Saïfi ziņojums A6-0193/2005

Par: 77

ALDE: Chiesa

GUE/NGL: Adamou, Bertinotti, Brie, Catania, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kohlíček, Markov, Maštálka, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Triantaphyllides, Uca, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Borghezio, Giertych, Grabowski, Karatzaferis, Salvini, Speroni, Zapałowski

NI: Claeys, Dillen, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Mölzer, Mussolini, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Bachelot-Narquin, Sartori

PSE: Arif, Berès, Bono, Bourzai, Carlotti, Castex, Cottigny, Désir, De Vits, Douay, Ferreira Anne, Fruteau, Guy-Quint, Hamon, Laignel, Le Foll, Lienemann, Moscovici, Navarro, Patrie, Peillon, Poignant, Reynaud, Roure, Savary, Schapira, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri

Pret: 556

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Goudin, Knapman, Krupa, Louis, Lundgren, Nattrass, Piotrowski, Rogalski, Sinnott, Titford, de Villiers, Whittaker, Wise, Wohlin, Železný

NI: Battilocchio, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Helmer, Masiel, Rutowicz

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Cirino Pomicino, Coelho, Coveney, Daul, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, Gargani, Gaubert, Gauzès, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Posselt, Purvis, Queiró, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Vatanen, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras Roca, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zimmerling, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Díez González, Dobolyi, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ford, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Lehtinen, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Pahor, Paleckis, Panzeri, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rouček, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Skinner, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Vincenzi, Walter, Weiler, Whitehead, Wiersma, Wynn, Xenogiannakopoulou, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Camre, Crowley, Foglietta, Fotyga, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, La Russa, Libicki, Muscardini, Ó Neachtain, Pirilli, Roszkowski, Szymański, Tatarella, Vaidere, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schmidt, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 20

GUE/NGL: Agnoletto, de Brún, Kaufmann, Krarup, Liotard, Meijer, Portas, Sjöstedt, Svensson

IND/DEM: Pęk

NI: Allister, Baco, Belohorská, Kozlík, Mote

PSE: Bullmann, Ferreira Elisa, Hegyi, Leichtfried

UEN: Didžiokas

6. Saïfi ziņojums A6-0193/2005

Par: 277

ALDE: Chiesa, Toia

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Bertinotti, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Markov, Maštálka, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Triantaphyllides, Uca, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Borghezio, Coûteaux, Giertych, Grabowski, Karatzaferis, Krupa, Louis, Salvini, Speroni, de Villiers, Zapałowski

NI: Battilocchio, Claeys, De Michelis, Dillen, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Mölzer, Mussolini, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: Dehaene, Dimitrakopoulos, Gklavakis, Hatzidakis, Kratsa-Tsagaropoulou, Mato Adrover, Matsis, Mavrommatis, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Samaras, Thyssen

PSE: Arif, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schapira, Scheele, Schulz, Sifunakis, Siwiec, Skinner, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Trautmann, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Whitehead, Wiersma, Wynn, Xenogiannakopoulou, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

Verts/ALE: Aubert, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schmidt, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 363

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Goudin, Knapman, Lundgren, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Titford, Tomczak, Whittaker, Wise, Wohlin, Železný

NI: Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Helmer, Masiel, Rutowicz

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Cirino Pomicino, Coelho, Coveney, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, Gargani, Gaubert, Gauzès, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Koch, Konrad, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mauro, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Parish, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Posselt, Purvis, Queiró, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Vatanen, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras Roca, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zimmerling, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Christensen, Hedh, Hedkvist Petersen, Ilves, Jørgensen, Kristensen, Segelström, Thomsen, Titley

Verts/ALE: Auken

Atturas: 13

GUE/NGL: Krarup, Liotard, Meijer, Sjöstedt, Svensson

IND/DEM: Bonde

NI: Allister, Baco, Belohorská, Kozlík, Mote, Vanhecke

Verts/ALE: Schlyter

Balsojuma labojumi

Pret:

Poul Nyrup Rasmussen

7. Saïfi ziņojums A6-0193/2005

Par: 165

ALDE: Cornillet, Deprez, Ries

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Bertinotti, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, Markov, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Remek, Rizzo, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Giertych, Grabowski, Pęk, Zapałowski

NI: Battilocchio, Belohorská, De Michelis, Mussolini

PSE: Arif, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, Berger, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Carlotti, Casaca, Castex, Corbett, Corbey, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Falbr, Fava, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, Golik, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Guy-Quint, Hamon, Harangozó, Haug, Hegyi, Herczog, Hughes, Hutchinson, Kósáné Kovács, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Leichtfried, Leinen, Lévai, Lienemann, Locatelli, Maňka, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Matsouka, Mikko, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Pinior, Pittella, Poignant, Prets, Reynaud, Rosati, Rothe, Roure, Sakalas, dos Santos, Savary, Schapira, Scheele, Schulz, Sifunakis, Siwiec, Sousa Pinto, Stockmann, Swoboda, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weber Henri, Xenogiannakopoulou

UEN: Camre

Verts/ALE: Bennahmias, Hassi, Joan i Marí, Kusstatscher, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Schlyter, Schmidt, Schroedter, Trüpel

Pret: 408

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Klinz, Krahmer, Laperrouze, Lax, Lehideux, Lynne, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Pistelli, Prodi, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Borghezio, Clark, Farage, Goudin, Karatzaferis, Knapman, Krupa, Lundgren, Nattrass, Piotrowski, Rogalski, Salvini, Sinnott, Speroni, Titford, Tomczak, Whittaker, Wise, Wohlin, Železný

NI: Bobošíková, Claeys, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Dillen, Helmer, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Masiel, Mölzer, Rutowicz, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Cirino Pomicino, Coelho, Coveney, Daul, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, Gargani, Gauzès, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Posselt, Purvis, Queiró, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Vatanen, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras Roca, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zimmerling, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, van den Berg, Christensen, Evans Robert, Glante, Goebbels, Hedh, Hedkvist Petersen, Honeyball, Howitt, Ilves, Jørgensen, Kinnock, Kristensen, Kuc, Lehtinen, McAvan, Martin David, Mastenbroek, Moraes, Rapkay, Rasmussen, Rouček, Segelström, Skinner, Stihler, Thomsen, Titley, Whitehead, Wiersma, Wynn, Zingaretti

Verts/ALE: Auken, Breyer

Atturas: 80

ALDE: Cavada, Chiesa, Toia

IND/DEM: Coûteaux, Louis, de Villiers

NI: Allister, Baco, Kozlík, Mote, Romagnoli

PSE: Ayala Sender, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Berlinguer, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Cashman, Cercas, Correia, Díez González, Fazakas, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gurmai, Hänsch, Hasse Ferreira, Kindermann, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Liberadzki, Madeira, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Obiols i Germà, Piecyk, Pleguezuelos Aguilar, Riera Madurell, Roth-Behrendt, Sacconi, Salinas García, Sánchez Presedo, Szejna, Valenciano Martínez-Orozco, Walter, Weiler, Yañez-Barnuevo García, Zani

Verts/ALE: Aubert, Beer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kallenbach, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Rühle, Smith, Staes, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

8. Saïfi ziņojums A6-0193/2005

Par: 503

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Cavada, Chiesa, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Jäätteenmäki, Juknevičienė, Kacin, Karim, Laperrouze, Lax, Lehideux, Lynne, Matsakis, Morillon, Newton Dunn, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Pistelli, Prodi, Ries, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Bertinotti, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Markov, Maštálka, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Triantaphyllides, Uca, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Coûteaux, Giertych, Grabowski, Karatzaferis, Louis, Piotrowski, Salvini, Speroni, de Villiers, Zapałowski

NI: Battilocchio, Belohorská, Czarnecki Marek Aleksander, De Michelis, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Masiel, Mölzer, Mussolini, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Braghetto, Brejc, Brepoels, Brok, Brunetta, Buzek, Carollo, del Castillo Vera, Chmielewski, Cirino Pomicino, Coelho, Coveney, Daul, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gargani, Gaubert, Gauzès, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hoppenstedt, Hudacký, Itälä, Iturgaiz Angulo, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kelam, Klamt, Klaß, Koch, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Őry, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Peterle, Pīks, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Posselt, Queiró, Rack, Radwan, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Spautz, Šťastný, Stenzel, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Vatanen, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zimmerling, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Glante, Golik, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Skinner, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Trautmann, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Whitehead, Wiersma, Wynn, Xenogiannakopoulou, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Camre, Pirilli

Verts/ALE: Beer, Bennahmias, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schmidt, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 121

ALDE: Alvaro, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jensen, Klinz, Krahmer, Maaten, Malmström, Manders, Mulder, Riis-Jørgensen, Samuelsen

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Goudin, Knapman, Krupa, Lundgren, Nattrass, Pęk, Rogalski, Titford, Tomczak, Whittaker, Wise, Wohlin, Železný

NI: Czarnecki Ryszard, Helmer, Rutowicz

PPE-DE: Ashworth, Atkins, Beazley, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Březina, Bushill-Matthews, Cabrnoch, Callanan, Casa, Caspary, Cederschiöld, Chichester, Deva, Dover, Doyle, Duchoň, Elles, Fajmon, Fjellner, Florenz, Gahler, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Hökmark, Hybášková, Ibrisagic, Kamall, Kirkhope, Konrad, McMillan-Scott, Montoro Romero, Nicholson, Ouzký, Parish, Pieper, Pomés Ruiz, Purvis, Seeberg, Škottová, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sumberg, Tannock, Van Orden, Vlasák, Wijkman, Zahradil, Zvěřina

PSE: Christensen, Goebbels, Ilves, Jørgensen, Kristensen, Thomsen

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, La Russa, Libicki, Muscardini, Ó Neachtain, Roszkowski, Szymański, Tatarella, Vaidere, Zīle

Verts/ALE: Auken

Atturas: 26

ALDE: Neyts-Uyttebroeck

GUE/NGL: Krarup, Liotard, Meijer, Portas, Sjöstedt, Svensson

IND/DEM: Bonde, Borghezio

NI: Allister, Baco, Bobošíková, Claeys, Dillen, Kozlík, Mote, Vanhecke

PPE-DE: Jałowiecki, Oomen-Ruijten, Zieleniec

PSE: Gierek, Rapkay, Titley

UEN: Fotyga

Verts/ALE: Aubert, Breyer

Balsojuma labojumi

Par:	Cristiana Muscardini, Roberta Angelilli, Salvatore Tatarella, Sergio Berlato, Romano Maria La Russa
Pret:	Poul Nyrup Rasmussen

9. Weber ziņojums A6-0202/2005

Par: 283

ALDE: Chiesa, Toia

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Bertinotti, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, Markov, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Giertych, Grabowski, Krupa, Louis, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, de Villiers, Zapałowski

NI: Battilocchio, Belohorská, De Michelis, Mussolini

PPE-DE: Florenz, Toubon, Ventre, Wortmann-Kool

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Kuc, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Skinner, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Whitehead, Wiersma, Wynn, Xenogiannakopoulou, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Didžiokas, Krasts, Vaidere, Zīle

Pret: 358

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Klinz, Krahmer, Laperrouze, Lax, Lehideux, Lynne, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Pistelli, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Karatzaferis, Knapman, Nattrass, Sinnott, Titford, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Bobošíková, Claeys, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Dillen, Helmer, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Masiel, Mölzer, Mote, Romagnoli, Rutowicz, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Cirino Pomicino, Coelho, Coveney, Daul, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, Gargani, Gaubert, Gauzès, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Posselt, Purvis, Queiró, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Vatanen, Vernola, Vidal-Quadras Roca, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wijkman, von Wogau, Wojciechowski, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zimmerling, Zvěřina, Zwiefka

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Camre, Crowley, Foglietta, Fotyga, Janowski, Kamiński, La Russa, Libicki, Muscardini, Ó Neachtain, Roszkowski, Szymański, Tatarella

Atturas: 9

IND/DEM: Borghezio, Goudin, Lundgren, Salvini, Speroni, Wohlin

NI: Baco, Kozlík

UEN: Kristovskis

PIEŅEMTIE TEKSTI

P6_TA(2005)0308

Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam ar Maroku pēc paplašināšanās ***

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes lēmuma priekšlikumu attiecībā uz protokola noslēgšanu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovākijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Ungārijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (9649/2005 — KOM(2004)0848 — C6-0200/2005 — 2004/0292(AVC))

(Piekrišanas procedūra)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes lēmuma priekšlikumu (KOM(2004)0848) (1),

—	ņemot vērā Padomes iesniegto tekstu (9649/2005),

—	ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu saistībā ar EK līguma 300. panta 2. panta pirmās daļas otro teikumu, un 310. pantu (C6-0200/2005),

—	ņemot vērā Reglamenta 75. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A6-0219/2005),

1.	sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Marokas Karalistes valdībām un parlamentiem.

(1) OVvēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0309

Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam ar Tunisiju pēc paplašināšanās ***

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes lēmuma priekšlikumu attiecībā uz protokola noslēgšanu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovākijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Ungārijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (9648/2005 — KOM(2004)0736 — C6-0199/2005 — 2004/0265(AVC))

(Piekrišanas procedūra)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes lēmuma priekšlikumu (KOM(2004)0736) (1),

—	ņemot vērā Padomes iesniegto tekstu (9648/2005),

—	ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu saistībā ar EK līguma 300. panta 2. panta pirmās daļas otro teikumu, un 310. pantu (C6-0199/2005),

—	ņemot vērā Reglamenta 75. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A6-0220/2005),

1.	sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Tunisijas Republikas valdībām un parlamentiem.

(1) OVvēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0310

Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam ar Jordāniju pēc paplašināšanās ***

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes lēmuma priekšlikumu attiecībā uz protokola noslēgšanu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovākijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Ungārijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (5092/2005 — KOM(2004)0578 — C6-0202/2005 — 2004/0196(AVC))

(Piekrišanas procedūra)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes lēmuma priekšlikumu (KOM(2004)0578) (1),

—	ņemot vērā Padomes iesniegto tekstu (5092/2005),

—	ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu saistībā ar EK līguma 300. panta 2. panta pirmās daļas otro teikumu, un 310. pantu (C6-0202/2005),

—	ņemot vērā Reglamenta 75. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A6-0221/2005),

1.	sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Jordānijas Hāšimītu Karalistes valdībām un parlamentiem.

(1) OVvēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0311

Jēltabakas tirgus kopīgā organizācija *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2075/92 par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju (KOM(2005)0235 — C6-0193/2005 — 2005/0105(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0235) (1),

—	ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0193/2005),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0233/2005),

1.	apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.	aicina Padomi paziņot Parlamentam, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.	pieprasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0312

Lauksaimniecības produktu bioloģiskā ražošana *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (KOM(2005)0194 — C6-0140/2005 — 2005/0094(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0194) (1),

—	ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0140/2005),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0234/2005),

1.	apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.	aicina Padomi paziņot Parlamentam, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.	prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0313

Eiropas Satelītu radionavigācijas programmas attīstīšana un darbības fāžu īstenošana ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Satelītu radionavigācijas programmas attīstīšanas un darbības fāžu īstenošanu (KOM(2004)0477 — C6-0087/2004 — 2004/0156(COD))

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0477) (1),

—	ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu un 156. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C6-0087/2004),

—	ņemot vērā Reglamenta 51.pantu,

—	ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A6-0212/2005),

1.	apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.	vērš uzmanību uz to, ka likumdošanas priekšlikumā norādītās apropriācijas laika posmam pēc 2006. gada ir atkarīgas no lēmuma par nākamo daudzgadu finanšu plānu;

3.	aicina Komisiju pēc tam, kad ir pieņemts nākamais daudzgadu finanšu plāns, vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu, lai pielāgotu šīs programmas finanšu pamatsummas;

4.	aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

5.	uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2004)0156

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 6. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr..../2005 par Eiropas Satelītu radionavigācijas programmas attīstīšanas un darbības fāžu īstenošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 156. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru (2),

tā kā:

(1)	Eiropas satelītu radionavigācijas politiku pašlaik īsteno ar GALILEO un EGNOS programmu palīdzību.

(2)	GALILEO ir programma tādas pasaules pirmo radionavigācijas un satelītnoteikšanas infrastruktūras izveidošanai, kura īpaši paredzēta civiliem mērķiem.

(3)	EGNOS ir programma amerikāņu sistēmas GPS un krievu sistēmas Glonass signālu kvalitātes uzlabošanai, lai nodrošinātu uzticamību plašā ģeogrāfiskā zonā. Tā nav atkarīga no GALILEO un to papildina.

(4)	Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir pastāvīgi sniegušas atbalstu GALILEO programmai.

(5)

GALILEO programma attiecas uz tehnoloģijām, kuru mērķis ir uzlabot eiropiešu dzīvi daudzās jomās. Tā pilnībā ietilpst transporta politikā, kāda tā izklāstīta Komisijas Baltajā grāmatā ar nosaukumu “Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks pieņemt lēmumu”, īpaši tajā, kas attiecas uz izmaksām, infrastruktūras tarifikāciju un satiksmes drošību.

(6)

Šī programma ir viens no prioritārajiem projektiem, kas sākti Komisijas piedāvātajā un Padomes apstiprinātajā izaugsmes iniciatīvā. Tā arī ir viena no galvenajām daļām topošajā Eiropas gaisa telpas programmā, kā arī ir minēta Eiropas gaisa telpas politikas Baltajā grāmatā ar nosaukumu “Gaisa telpa: jauna Eiropas robeža paplašinātai Savienībai — Rīcības plāns Eiropas Gaisa telpas politikas īstenošanai”.

(7)	GALILEO programmā ietilpst definēšanas, izstrādes, attīstības un darbības fāze. Attīstības fāzei ir jāsākas 2006. gadā un, divus gadus pārklājoties ar darbības fāzi, jābeidzas 2010. gadā. Darbības fāzei ir jāsākas 2008. gadā, un 2010. gadā sistēmai ir jābūt pilnībā spējīgai funkcionēt.

(8)	Definēšanas un izstrādes fāzes veido izpētei veltīto programmas daļu un lielā mērā ir finansētas no Kopienas budžeta Eiropas tīkliem.

(9)

Padomes 1995. gada 18. septembra Regula (EK) Nr. 2236/95, ar ko paredz vispārējos noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā (3), ir izveidojusi noteikumus, kas piemērojami Kopienas finansiālam atbalstam Kopienas projektu gadījumā, kas attiecas uz satelītnoteikšanas un navigācijas sistēmām.

(10)	GALILEO programmas izstrādes fāzes īstenošanai Padomes 2002. gada 21.maija Regula (EK) Nr. 876/2002 (4) ir noteikta kopuzņēmuma GALILEO izveide.

(11)	Ar Padomes 2004. gada 12. jūlija Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi (5) izveido Eiropas līmeņa GNSS uzraudzības iestādi (še turpmāk — “Uzraudzības iestāde”).

(12)	Lai nodrošinātu programmu turpinājumu, ir jānodrošina attīstības un darbības fāžu finansēšana.

(13)

Ņemot vērā Padomes lēmumu līdz vienai trešdaļai ierobežot attīstības fāzes publiskā finansējuma daļu un atsaucoties uz finansējumu, ko jau paredz pašreizējās finanšu plāns, attīstības fāzes finansējuma summai, ko saskaņā ar jauno finanšu plānu sedz Kopienas budžets, vajadzētu būt EUR [500] miljoniem.

(14)

Saistībā ar satelītu radionavigācijas tirgus un tā pakalpojumu pārdošanas īpašo raksturu, kā arī garantiju nodot to publiskai lietošanai, darbības fāzes pirmo gadu laikā būs jāsniedz daļu īpaša publiska finansējuma. Padome jau ir īpaši paredzējusi Kopienas līdzekļu intervenci šīs fāzes finansēšanā secinājumos, ko tā pieņēmusi 2002. gada 25. un 26. martā un 2004. gada 8. un 9. martā. Paredzamā Kopienas finansējuma pieprasītā summa ir EUR [500] miljoni.

(15)	Lai no 2007. līdz 2013. gadam finansētu programmu attīstības un darbības fāzi, ir jāparedz EUR 1 000 miljoni no Kopienas budžeta , izveidojot atsevišķu Kopienas budžeta pozīciju, lai budžeta lēmējiestāde varētu sasaistīt finansējumu ar dažādu programmas fāžu termiņu izpildi.

(16)	Ja finanšu garantijas, kas pārsniedz iepriekšminēto budžeta piešķīrumu, tieši vai netieši ir jāpārņem Kopienai, tās saskaņā ar attiecīgiem budžeta noteikumiem ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei.

(17)	Ja saistības, kas pārsniedz iepriekšminēto budžeta piešķīrumu, tieši vai netieši ir jāpārņem Kopienai, tās saskaņā ar attiecīgiem budžeta noteikumiem ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei.

(18)	Attīstības un darbības fāzes laikā sistēmas konstrukcija un vēlāk arī administrēšana tiks uzdota privātam koncesionāram, ko kontrolēs ar Padomes Regulu (EK) Nr.1321/2004 izveidotā Uzraudzības iestāde.

(19)	Lai nodrošinātu, ka tiek atmaksāti līdzekļi, ko Kopiena ieguldījusi attīstības un darbības fāžu laikā, ir jāizveido peļņas sadales mehānisms.

(20)	Koncesijas turētājam ir jābūt tiesīgam saņemt ienākumus no to sistēmas komponentu licenču un intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanas, kuru īpašniece ir Uzraudzības iestāde.

(21)

Lai uzlabotu publisko līdzekļu izmantošanu, Uzraudzības iestādes uzdevumos ietilpst arī Eiropas satelītu radionavigācijas programmām piešķirto publisko līdzekļu administrēšana un programmu vispārējās finanšu vadības uzraudzība . Turklāt Uzraudzības iestāde veic tādus budžeta izpildes uzdevumus, ko tai uzticējusi Komisija saskaņā ar 54. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr.1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6). Ņemot vērā programmu specifiku, Eiropas Parlamentam, lai tas varētu pildīt savu lomu budžeta pieņemšanā, ir jābūt novērotāja statusam Uzraudzības iestādes administratīvajā padomē.

(22)	Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 2013. gadam) paredz atbalstīt Eiropas GNSS satelītu navigācijas sistēmu.

(23)

Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas izveidi (no 2007. līdz 2013. gadam) paredz arī ar Kopienas finansējuma palīdzību iesaistīt Eiropas mazos un vidējos uzņēmumus tādu jauninājumu izstrādē, kas veicinātu Eiropas GNSS satelītu navigācijas sistēmas izveidi.

(24)	GALILEO programma ir attīstījusies un šobrīd ir krietni pārāka par vienkāršu izpētes projektu, tādēļ ir svarīgi tai piesaistīt īpašu juridisku instrumentu, kas apmierinās programmas vajadzības un vislabāk veiks labu finanšu administrēšanu.

(25)

Satelītu radionavigācijas infrastruktūras izveidošana ir projekts, kas nepārprotami pārsniedz jebkuras atsevišķas dalībvalsts tehniskās un finansiālās iespējas. Tādējādi GALILEO un EGNOS programmas pilnībā atbilst subsidiaritātes principam, jo Kopienas līmenis ir pasākumiem vispiemērotākais līmenis. šis ir piemērs tam, kā Eiropas Savienība var radīt pievienoto vērtību, ja tā ir skaidri noteikusi mērķus un līdzekļus.

(26)

Šī regula programmu attīstības un darbības fāzēm nosaka finansējumu, kas budžeta iestādei kalpo kā galvenais atskaites punkts tajā nozīmē, kas paredzēta 33. punktā Iestāžu nolīgumā (1999. gada 6. maijs) starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (7) ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo regulu izveido Kopienas finanšu ieguldījuma sīki izstrādātos noteikumus Eiropas satelītu radionavigācijas programmu GALILEO un EGNOS (še turpmāk — “programmas”) attīstības (no 2006. līdz 2010. gadam) un darbības (no 2008. gada un turpmāk) fāžu īstenošanai.

2. pants

Ar šo regulu programmām piešķirtais Kopienas ieguldījums ir paredzēts, lai līdzfinansētu:

a)	ar attīstības fāzi saistītās darbības, kurās ietilpst satelītu būvniecība un to palaišana, kā arī zemes infrastruktūras pilnīga izveide;

b)	vajadzības gadījumā ar darbības fāzes sākšanu saistīto darbību pirmo daļu, kurā ietilpst no satelītiem un ar to darbību saistīto zemes staciju veidotās infrastruktūras administrēšana, sistēmu apkope un uzlabošana.

3. pants

Šīs regulas 2. pantā paredzēto darbību īstenošanai nepieciešamais idikatīvais finanšu plāns [EUR 1 000 miljoni] apmērā , ir paredzēts 7 gadu laika posmam , sākot no 2007. gada 1. janvāra.

Gada apropriācijas budžeta lēmējiestāde piešķir attiecīgā finanšu plāna iespēju robežās.

4. pants

Ja finanšu garantijas, ieskaitot koncesijas līgumu, kas pārsniedz 3. pantā minēto budžeta piešķīrumu, tieši vai netieši ir jāpārņem Kopienai, tās saskaņā ar attiecīgiem budžeta noteikumiem ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. pants

Ja nosacītas saistības, ieskaitot koncesijas līgumu, kas pārsniedz 3. pantā minēto budžeta piešķīrumu, tieši vai netieši ir jāpārņem Kopienai, tās saskaņā ar attiecīgiem budžeta noteikumiem ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. pants

Lai nodrošinātu, ka tiek atmaksāti līdzekļi, ko Kopiena ieguldījusi attīstības un darbības fāžu laikā, izveido peļņas sadales mehānismu.

7. pants

Koncesijas turētājs ir tiesīgs saņemt ienākumus no to sistēmas komponentu licenču un intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanas, kuru īpašniece ir Uzraudzības iestāde.

8. pants

Uzraudzības iestāde saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu un Regulas (EK) Nr. 1321/2004 noteikumiem nodrošina programmām piešķirto Kopienas līdzekļu administrēšanu un izmantošanas kontroli.

Ņemot vērā programmu specifiku, Eiropas Parlamentam, lai tas varētu pildīt savu lomu budžeta pieņemšanā, ir jābūt novērotāja statusam Uzraudzības iestādes administratīvajā padomē.

Apgrozāmo līdzekļu aizņēmumus, kas nepieciešami Kopienas ieguldījuma finansēšanai, nodod Uzraudzības iestādes rīcībā, ņemot vērā vienošanos, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1321/2004 2. panta 1. punkta g) apakšpunkta noteikumiem. Budžeta lēmējiestādi par šīs vienošanās projektu informē pirms tā parafēšanas.

Summu, kuru piešķir saskaņa ar ikgadējo finansēšanas vienošanos, nosaka saskaņā ar ES budžeta procedūru, ņemot vērā Uzraudzības iestādes darba programmu, ko apstiprinājusi tās administratīvā padome saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1321/2004 6. pantā paredzēto procedūru un attiecīgā finanšu plāna iespēju robežās.

Katra vienošanās īpaši nosaka vispārējos nosacījumus Uzraudzības iestādei uzticēto fondu administrēšanai.

9. pants

Komisija uzrauga, lai tai laikā, kad uzraudzības iestāde īsteno šīs regulas finansētās darbības, Kopienas finanšu intereses tiktu aizsargātas, piemērojot profilaktiskus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, īstenojot efektīvas kontroles un atmaksājot nepareizi maksātās summas, kā arī, ja tiek konstatēti pārkāpumi, efektīvas, proporcionālas un iebiedējošas sankcijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (8), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1073/1999 (10).

Šīs regulas finansētajās Kopienas darbībās Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā minētais pārkāpumu jēdziens tiek saprasts kā Kopienas tiesību panta pārkāpums vai tāda pienākuma neievērošana, kas izriet no saimnieciskās darbības subjekta darbības vai bezdarbības, kas var vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai tās vadītajiem budžetiem ar nepamatotiem izdevumiem.

Līgumi un konvencijas [kā arī nolīgumi ar trešām dalībvalstīm], kas izriet no šīs regulas, paredz uzraudzību un finanšu kontroli, ko veic Uzraudzības iestāde vai Komisija, vai arī to pilnvarots pārstāvis, un Revīzijas palātas veiktu revīziju, kas tostarp nepieciešamības gadījumā veikta uz vietas.

10. pants

Katru gadu, iepazīstinot ar provizorisko budžeta projektu, Komisijas iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šo programmu īstenošanu. 2007. gadā jāizveido programmas vidēja termiņa pārskats, lai informētu Eiropas Parlamentu un Padomi par līdz tam sasniegto.

11. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs

(1) OV C 221, 8.9.2005., 28. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. septembra Nostāja.

(3) OV L 228, 23.9.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1159/2005 (OV L 191, 22.7.2005., 16. lpp.).

(4) OV L 138, 28.5.2002., 1. lpp.

(5) OV L 246, 20.7.2004., 1. lpp.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

(8) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(9) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(10) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

P6_TA(2005)0314

Nolīgums starp EK starp Libānas Republiku par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam sakarā ar nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un dalībvalstīm un Libānas Republiku par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem (KOM(2005)0062 — C6-0059/2005 — 2005/0012(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2005)0062) (1),

—	ņemot vērā EK līguma 80. panta 2. punktu un 300. panta 2. punkta pirmā apakšpunkta pirmo teikumu,

—	ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo apakšpunktu, saskaņā ar kuru Padome apspriedās ar Eiropas Parlamentu (C6-0059/2005),

—	ņemot vērā tā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0232/2005),

1.	apstiprina nolīguma noslēgšanu;

2.	uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai un dalībvalstu un Libānas Republikas valdībām un parlamentiem.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0315

Nolīgums starp EK un Gruziju par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Gruziju par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem (KOM(2005)0061 — C6-0060/2005 — 2005/0009(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2005)0061) (1),

—	ņemot vērā EK līguma 80. panta 2. punktu un 300. panta 2. punkta pirmā apakšpunkta pirmo teikumu,

—	ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. apakšpunktu, saskaņā ar kuru Padome apspriedās ar Parlamentu (C6-0060/2005),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0231/2005),

1.	apstiprina nolīguma noslēgšanu;

2.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Gruzijas valdībām un parlamentiem.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0316

Dati par zvejas darbību un attālās uzrādes līdzekļi *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem (KOM(2004)0724 — C6-0187/2004 — 2004/0252(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas iesniegto priekšlikumu Padomei (KOM(2004)0724) (1),

—	ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome apspriedās ar Parlamentu (C6-0187/2004),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—	ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas iesniegto ziņojumu (A6-0238/2005),

1.	apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.	aicina Komisiju veikt attiecīgas izmaiņas savā priekšlikumā saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.	aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.	prasa Padomei vēlreiz ar Parlamentu apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEKSTS	PARLAMENTA IZDARĪTIE GROZĪJUMI
Grozījums Nr.1
5. apsvērums
(5) Dalībvalstis un trešās valstis iepriekšējos gados ir īstenojušas elektroniskās reģistrēšanas un ziņošanas, kā arī attālās uzrādes izmēģinājuma projektus. Šādi projekti izrādījās derīgi un rentabli.	(5) Dalībvalstis un trešās valstis iepriekšējos gados ir īstenojušas elektroniskās reģistrēšanas un ziņošanas, kā arī attālās uzrādes izmēģinājuma projektus. Pirms izdarīt galīgos secinājumus par šo uzraudzības metožu izmantošanu, tām joprojām vajadzīgi daudzi uzlabojumi.
Grozījums Nr. 2
1. panta 1. punkts
1. Kopienas zvejas kuģa kapteinis elektroniski reģistrē informāciju par zvejas darbībām, kuras saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem viņam jāieraksta reģistrācijas žurnālā, un to elektroniski pārsūta kompetentajai iestādei.	1. Kopienas zvejas kuģa kapteinis elektroniski reģistrē informāciju par zvejas darbībām, kuras saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), viņam jāieraksta reģistrācijas žurnālā, un to elektroniski pārsūta kompetentajai iestādei vai iestādēm. Šī procedūra atceļ prasību kuģa kapteinim reģistrēt šādu informāciju uz papīra.
Grozījums Nr. 3
1. panta 4.a punkts (jauns)
	4.a Informācijai, kas iegūta saskaņā ar šā panta noteikumiem, jābūt pieejamai zinātniskās pētniecības vajadzībām, taču šī informācija nedrīkst ietvert sensitīvu informāciju vai komercnoslēpumu un visai kapteiņu elektroniskā veidā ierakstītajai un pārsūtītajai informācijai ir jānodrošina konfidencialitāte.
Grozījums Nr. 4
2. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Kopienas aģentūras drīkst šos attēlus izmantot savu pienākumu veikšanā un dalīties ar tiem pēc iespējas plašāk.
Grozījums Nr. 5
2. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Komisija detalizētā finanšu tabulā norāda finansējuma avotu, kā arī kopējās izmaksas un to sadalījumu starp Kopienu un dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 6
2. panta 2.b punkts (jauns)
	2.b Kopiena piešķir finansiālu palīdzību valsts iestādēm un zvejniekiem nolūkā veicināt iekārtu iegādi un uzstādīšanu, kā arī speciālu apmācību.
Grozījums Nr. 7
2. panta 2.c punkts (jauns)
	2.c Kopiena šos mērķus un izmantošanas veidu paplašina, izmantojot daudznozaru pieeju, lai palielinātu projekta efektivitāti un izmantotu visas priekšrocības, ko šī sistēma sniedz.
Grozījums Nr. 8
2.a pants (jauns)
	2.a pants Komisija kopīgi ar dalībvalstīm finansē izmaksas Kuģu novērošanas sistēmu uzstādīšanai kuģos, kuru (kopējais) garums pārsniedz 15 metrus, un ar elektroniskiem žurnāliem tieši saistītu ziņu sūtīšanu.
Grozījums Nr. 9
3. panta pirmā daļa
Šī regula stājas spēkā no 2006. gada 1. janvāra.	Šī regula stājas spēkā no 2008. gada 1. janvāra.

(1) OV vēl nav publicēts.

(2) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

P6_TA(2005)0317

Nolīgums starp EK un Albānijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kas uzturas nelikumīgi *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam attiecībā uz nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kas uzturas nelikumīgi (KOM(2004)0092 — C6-0053/2005 — 2004/0033(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes lēmuma priekšlikumu (KOM(2004)0092) (1),

—	ņemot vērā EK līguma 63. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu,

—	ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0053/2005),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0214/2005),

1.	apstiprina nolīguma noslēgšanu;

2.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Albānijas Republikas valdībām un parlamentiem.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0318

Piekļuve Kopienas ārējai palīdzībai *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai (8977/2005 — C6-0156/2005 — 2005/0806(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes tekstu (8977/2005) (1),

—	ņemot vērā Komisijas sākotnējo priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0313) (1),

—	ņemot vērā no Padomes saņemto informāciju par tās lēmumu sadalīt sākotnējo priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei,

—	ņemot vērā EK līguma 181.a pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0156/2005),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—	ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A6-0239/2005),

1.	apstiprina grozīto Padomes tekstu;

2.	aicina Padomi paziņot Parlamentam, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.	prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt apspriešanai iesniegto tekstu;

4.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

PADOMES IEROSINĀTAIS TEKSTS	PARLAMENTA IZDARĪTIE GROZĪJUMI
Grozījums Nr.1
1. apsvērums
(1) Prakse tieši vai netieši saistīt atbalsta sniegšanu ar tādu preču un pakalpojumu iegādi, kuri, izmantojot šo atbalstu, iepirkti palīdzības sniedzēja valstī, samazina tā efektivitāti un nesaskan ar attīstības politiku, kas vērsta uz nabadzīgajām valstīm. Atbalsta piesaistes pārtraukšana nav pašmērķis, bet jāizmanto kā līdzeklis, lai stimulētu citus elementus cīņā pret nabadzību, tādus kā īpašuma tiesību iegūšana, reģionālā integrācija un kapacitātes palielināšana.	(1) Prakse tieši vai netieši saistīt atbalsta sniegšanu ar tādu preču un pakalpojumu iegādi, kuri, izmantojot šo atbalstu, iepirkti palīdzības sniedzēja valstī, samazina tā efektivitāti un nesaskan ar attīstības politiku, kas vērsta uz nabadzīgajām valstīm. Atbalsta piesaistes pārtraukšana nav pašmērķis, bet jāizmanto kā līdzeklis, lai stimulētu citus elementus cīņā pret nabadzību, tādus kā īpašuma tiesības, reģionālā integrācija un resursu palielināšana, koncentrējoties uz tiesību piešķiršanu jaunattīstības valstīs vietējiem un reģionāliem preču un pakalpojumu piegādātājiem.
Grozījums Nr. 2
6. apsvērums
(6) Eiropas Parlamenta 2003. gada 4. septembra Rezolūcijā par atbalsta piesaistes pārtraukšanu (2) tas ņēma vērā nepieciešamību turpināt intensīvāku Kopienas atbalsta piesaistes pārtraukšanu. Tajā bija izteikts atbalsts iepriekšminētajā paziņojumā izklāstītajiem noteikumiem un piekrišana ieteiktajiem variantiem. Tajā bija uzsvērta nepieciešamība turpināt debates par padziļinātu piesaistes pārtraukšanu, pamatojoties uz papildu pētījumiem un dokumentētiem priekšlikumiem.	(6) Eiropas Parlamenta 2003. gada 4. septembra Rezolūcijā par atbalsta piesaistes pārtraukšanu (3) tas ņēma vērā nepieciešamību turpināt intensīvāku Kopienas atbalsta piesaistes pārtraukšanu. Tajā bija izteikts atbalsts iepriekšminētajā paziņojumā izklāstītajiem noteikumiem un piekrišana ieteiktajiem variantiem. Tajā bija uzsvērta nepieciešamība turpināt debates par padziļinātu piesaistes pārtraukšanu, pamatojoties uz papildu pētījumiem un dokumentētiem priekšlikumiem , kā arī pausts nepārprotams aicinājums “dot priekšroku vietējai un reģionālai sadarbībai, piešķirot prioritāti — šādā secībā — piegādātājiem no saņēmējas valsts, apkārtējām jaunattīstības valstīm un pārējām jaunattīstības valstīm”, lai nostiprinātu saņēmēju valstu centienus uzlabot ražošanu valsts, reģionālajā, vietējā un ģimenes līmenī, un veikt pasākumus nolūkā uzlabot pārtikas un pakalpojumu nodrošinājumu un pieejamību iedzīvotājiem saskaņā ar vietējām paražām, kā arī ražošanas un tirdzniecības sistēmām.
Grozījums Nr. 3
7. apsvērums
(7) Lai noteiktu piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai, jāizskata vairāki aspekti. Atbilstības noteikumos 3. pantā definēta personu piekļuve. Izcelsmes noteikumos 4. pantā paredzēti noteikumi piekļuvei piegādēm un materiāliem, ko iegādājas atbilstīgās personas. Īpašas kategorijas personu piekļuvi pieļauj 3. panta noteikumi, izvirzot savstarpības nosacījumu. Savstarpības definīcija un īstenošanas noteikumi ir ietverti 5. pantā. Izņēmumi un to īstenošana ir noteikta 6. pantā. Īpaši noteikumi attiecībā par darbībām, ko finansē ar starptautiskas organizācijas, reģionālas organizācijas starpniecību vai ko līdzfinansē trešā valsts, ir noteikti 7. pantā.	(7) Lai noteiktu piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai, jāizskata vairāki aspekti. Atbilstības noteikumos 3. pantā definēta personu piekļuve. Izcelsmes noteikumos 4. pantā paredzēti noteikumi piekļuvei piegādēm un materiāliem, ko iegādājas atbilstīga persona , un ekspertiem, ko tā piesaista . Savstarpības definīcija un īstenošanas noteikumi ir ietverti 5. pantā. Izņēmumi un to īstenošana ir noteikta 6. pantā. Īpaši noteikumi attiecībā par darbībām, ko finansē ar starptautiskas organizācijas, reģionālas organizācijas starpniecību vai ko līdzfinansē trešā valsts, ir noteikti 7. pantā.
Grozījums Nr. 4
8.a apsvērums (jauns)
	(8a) Piešķirot līgumus saskaņā ar Kopienas instrumentu, īpašu uzmanību pievērš tam, kā tiek ievērotas starptautiski atzītas Starptautiskās darba organizācijas (SDO) darba tiesību pamatnormas, piemēram, konvencijas par biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanu, piespiedu un obligātā darba novēršana, diskriminācijas novēršana saistībā ar nodarbinātību un profesiju, kā arī bērnu darba atcelšana.
Grozījums Nr. 5
8.b apsvērums (jauns)
	(8b) Piešķirot līgumus saskaņā ar Kopienas instrumentu, īpašu uzmanību pievērš tam, kā tiek ievērotas šādas starptautiski atzītas konvencijas vides jomā: 1992. gada Konvencija par bioloģisko daudzveidību, 2000. gada Kartahenas protokols par bioloģisko drošību un 1997. gada Kioto protokols ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.
Grozījums Nr. 6
3. panta 2. punkts
2. I pielikuma A daļā noteikto Kopienas tematisko instrumentu finansēto iepirkumu vai mērķfinansējuma līgumu iegūšanā var piedalīties visas juridiskās personas, kuras ir tādas jaunattīstības vai pārejas valsts valstspiederīgie, kas minēta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības atbalsta komitejas (ESAO/AAK) sarakstos, kuri ietverti II pielikumā, papildus tām juridiskajām personām, kuras, jau ir atbilstīgas, pamatojoties uz konkrētiem instrumentiem.	2. I pielikuma A daļā noteikto Kopienas tematisko instrumentu finansēto iepirkumu vai mērķfinansējuma līgumu iegūšanā var piedalīties visas juridiskās personas, kuras ir tādas jaunattīstības valsts valstspiederīgie, kas minēta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības atbalsta komitejas (ESAO/AAK) sarakstā, kurš ietverts II pielikumā, papildus tām juridiskajām personām, kuras jau ir atbilstīgas, pamatojoties uz konkrētiem instrumentiem.
Grozījums Nr. 7
3. panta 3. punkts
3. To iepirkuma vai mērķfinansējuma līgumu slēgšanas tiesību iegūšanā, ko finansē no B daļā noteiktā Kopienas ģeogrāfiskā instrumenta, var piedalīties visas juridiskās personas, kuras ir tādas jaunattīstības vai pārejas valsts valstspiederīgie, kas minēta II pielikumā ietvertajos ESAO/AAK sarakstos , un kuras ir skaidri minētas kā atbilstīgas, kā arī tās, kuras attiecīgajā instrumentā jau ir minētas kā atbilstīgas.	3. To iepirkuma vai mērķfinansējuma līgumu slēgšanas tiesību iegūšanā, ko finansē no I pielikuma B daļā noteiktā Kopienas ģeogrāfiskā instrumenta, var piedalīties visas juridiskās personas, kuras ir tādas jaunattīstības valsts valstspiederīgie, kas minēta II pielikumā ietvertajā ESAO/AAK sarakstā, un kuras ir skaidri minētas kā atbilstīgas, kā arī tās, kuras attiecīgajā instrumentā jau ir minētas kā atbilstīgas.
Grozījums Nr. 8
3. panta 5. punkts
5. Atbilstības noteikumi šajā pantā neattiecas uz pretendentu ieteiktajiem ekspertiem, kas piedalās iepirkuma līgumslēgšanas tiesību piešķiršanā. Šie eksperti var būt jebkuras valsts piederīgie.	svītrots
Grozījums Nr. 9
3.a pants (jauns)
	3.a pants Eksperti Visi eksperti, kurus piesaistījuši 3. un 7. pantā definētie pretendenti, var būt jebkuras valsts piederīgie. Šis pants neskar Kopienas iepirkuma noteikumos paredzētās kvalitātes un finanšu prasības.
Grozījums Nr.10
4. pants
Visu piegāžu un materiālu izcelsmei, kuri iepirkti saskaņā ar līgumu, kas finansēts saskaņā ar Kopienas instrumentu, jābūt Kopienā vai atbilstīgā valstī, kā noteikts šīs regulas 3. pantā. Izcelsme šīs regulas vajadzībām ir definēta attiecīgajos Kopienas tiesību aktos par izcelsmes noteikumiem muitas vajadzībām.	Visu piegāžu un materiālu izcelsmei, kuri iepirkti saskaņā ar līgumu, kas finansēts saskaņā ar Kopienas instrumentu, jābūt Kopienā vai atbilstīgā valstī, kā noteikts šīs regulas 3. un 6. pantā. Izcelsme šīs regulas vajadzībām ir definēta attiecīgajos Kopienas tiesību aktos par izcelsmes noteikumiem muitas vajadzībām.
Grozījums Nr.11
5. panta 1. punkts
1. Savstarpēja piekļuve EK ārējai palīdzībai tiek piešķirta valstij, kura atbilst 3. panta 4. punkta noteikumiem, ja vien šāda valsts ar vienlīdzīgiem noteikumiem atzīst par atbilstīgām Eiropas Savienības dalībvalstis.	1. Savstarpēja piekļuve Kopienas ārējai palīdzībai tiek piešķirta valstij, kura atbilst 3. panta 4. punkta noteikumiem, ja vien šāda valsts ar vienlīdzīgiem noteikumiem atzīst par atbilstīgām Eiropas Savienības dalībvalstis un attiecīgās saņēmējas valstis .
Grozījums Nr.12
5. panta 2. punkts
2. Savstarpēju piekļuvi EK ārējai palīdzībai piešķir, balstoties uz ES un citu atbalsta sniedzēju salīdzinājumu, un to veic visas nozares līmenī atbilstīgi ESAO/AAK noteiktajām kategorijām, vai atbalsta sniedzējas vai saņēmējas valsts līmenī. Lēmums par savstarpējības piešķiršanu atbalsta sniedzējai valstij ir balstīts uz minētā atbalsta sniedzēja sniegtā atbalsta pārredzamību, konsekvenci un proporcionalitāti, tostarp uz tā kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem.	2. Savstarpēju piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai piešķir, balstoties uz ES un citu atbalsta sniedzēju salīdzinājumu, un to veic nozares līmenī atbilstīgi ESAO/AAK noteiktajām kategorijām, vai atbalsta sniedzējas vai saņēmējas valsts līmenī. Lēmums par savstarpības piešķiršanu atbalsta sniedzējai valstij ir balstīts uz minētā atbalsta sniedzēja sniegtā atbalsta pārredzamību, konsekvenci un proporcionalitāti, tostarp uz tā kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem.
Grozījums Nr.13
5. panta 3. punkts
3. Savstarpēju pieeju EK ārējai palīdzībai nosaka ar īpašu lēmumu par attiecīgo valsti vai attiecīgo valstu reģionālo grupu. Šādu lēmumu pieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (4) atbilstīgi procedūrām, un to veic attiecīgā komiteja, kuras pārziņā ir attiecīgais instruments . Šāds lēmums ir spēkā vismaz vienu gadu.	3. Savstarpēju piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai nosaka ar īpašu lēmumu par attiecīgo valsti vai attiecīgo valstu reģionālo grupu. Šādu lēmumu pieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5), atbilstīgi procedūrām, un to veic attiecīgā komiteja, kura ir saistīta ar attiecīgo aktu . Šāds lēmums paliek spēkā vismaz vienu gadu.
Grozījums Nr.14
5. panta 4. punkts
4. Savstarpēja piekļuve EK ārējai palīdzībai tiek automātiski piešķirta III pielikumā minētajām trešajām valstīm saskaņā ar II punkta a) apakšpunktu ESAO/AAK 2001. gada Ieteikumā par oficiālās attīstības palīdzības piesaistes pārtraukšanu vismazāk attīstītajām valstīm, kas minēts IV pielikumā .	4. Savstarpēja piekļuve Kopienas ārējai palīdzībai vismazāk attīstītajās valstīs, kas uzskaitītas II pielikumā, tiek automātiski piešķirta III pielikumā minētajām trešajām valstīm.
Grozījums Nr.15
5. panta 5. punkts
5. Procesā, kas aprakstīts 1. līdz 3. punktā, iespēju robežās konsultējas ar saņēmējām valstīm.	5. Procesā, kas aprakstīts 1., 2. un 3. punktā, konsultējas ar saņēmējām valstīm.
Grozījums Nr.16
7. panta virsraksts
Darbības, kurās iesaistītas starptautiskās organizācijas vai trešās valstis	Darbības, kurās iesaistītas starptautiskās organizācijas vai līdzfinansējums
Grozījums Nr.17
7. panta 1. punkts
1. Visos gadījumos, kad Kopienas finansējums aptver darbību, kas tiek īstenota ar starptautiskas organizācijas starpniecību, atbilstīgajās līgumslēgšanas procedūrās var piedalīties visas juridiskās personas, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar 3. pantu, kā arī visas juridiskās personas, kas ir atbilstīgas saskaņā ar šādas organizācijas noteikumiem, raugoties, lai pret visiem atbalsta sniedzējiem tiktu garantēta vienlīdzīga attieksme. Tie paši noteikumi attiecas uz piegādēm un materiāliem.	1. Visos gadījumos, kad Kopienas finansējums aptver darbību, kas tiek īstenota ar starptautiskas organizācijas starpniecību, atbilstīgajās līgumslēgšanas procedūrās var piedalīties visas juridiskās personas, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar 3. pantu, kā arī visas juridiskās personas, kas ir atbilstīgas saskaņā ar šādas organizācijas noteikumiem, raugoties, lai pret visiem atbalsta sniedzējiem tiktu garantēta vienlīdzīga attieksme. Tie paši noteikumi attiecas uz piegādēm , materiāliem un ekspertiem .
Grozījums Nr.18
7. panta 2. punkts
2. Visos gadījumos, kad Kopienas finansējums aptver darbību, kuru līdzfinansē trešā valsts atbilstīgi 5. pantā noteiktajai savstarpībai vai reģionāla organizācija, attiecīgajās līgumslēgšanas procedūrās var piedalīties visas juridiskās personas, kas ir atbilstīgas saskaņā ar 3. panta noteikumiem, kā arī visas juridiskās personas, kuras ir šādas trešās valsts vai šādas reģionālas organizācijas dalībvalstu valstspiederīgie . Tie paši noteikumi attiecas uz piegādēm un materiāliem.	2. Visos gadījumos, kad Kopienas finansējums aptver darbību, kuru līdzfinansē trešā valsts atbilstīgi 5. pantā noteiktajai savstarpībai, vai reģionāla organizācija, vai dalībvalsts , attiecīgajās līgumslēgšanas procedūrās var piedalīties visas juridiskās personas, kas ir atbilstīgas saskaņā ar 3. panta noteikumiem, kā arī visas juridiskās personas, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar šādas trešās valsts , reģionālas organizācijas vai dalībvalsts noteikumiem . Tie paši noteikumi attiecas uz piegādēm , materiāliem un ekspertiem .
Grozījums Nr.19
7. panta 3. punkts
3. Atbilstības noteikumi šajā pantā neattiecas uz pretendentu ieteiktajiem ekspertiem, kas piedalās iepirkuma līgumslēgšanas tiesību piešķiršanā. Šie eksperti var būt jebkuras valsts valstspiederīgie.	svītrots
Grozījums Nr. 20
7.a pants (jauns)
	7.a pants Pamatprincipu ievērošana un vietējo tirgu stiprināšana 1. Lai paātrinātu nabadzības izskaušanu, veicinot vietējo kapacitāti, tirgus un pirkumus, īpašu uzmanību pievērš vietējam un reģionālam iepirkumam partnervalstīs. 2. Pretendenti, kam piešķirti līgumi, ievēro starptautiski atzītas darba tiesību pamatnormas, piemēram, SDO darba tiesību pamatnormas, konvencijas par biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanu, piespiedu un obligātā darba novēršanu, diskriminācijas novēršanu saistībā ar nodarbinātību un profesiju, kā arī bērnu darba atcelšanu. 3. Jaunattīstības valstu piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai veicina ar visa veida piemērotu tehnisko palīdzību.

(1) OV vēl nav publicēts.

(2) A5/2003/190, Biļetens/2003/9, 1.6.64.

(3) OV C 76 E, 25.3.2004., 474. lpp.

(4) OV L 231, 29.8.2001.

(5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

P6_TA(2005)0319

Ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošana ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK (16075/1/2004 — C6-0128/2005 — 2003/0107(COD))

(Koplēmuma procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (16075/1/2004 — C6-0128/2005),

—	ņemot vērā tās nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (KOM(2003)0319) (2),

—	ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā tās Reglamenta 62. pantu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0236/2005),

1.	apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.	uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P5_TA(2004)0240.

(2) OV vēl nav publicēts.

P6_TC2-COD(2003)0107

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta otrajā lasījumā 2005. gada 6. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/.../EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Komisijas paziņojumā ar nosaukumu “Droša kalnrūpniecības darbība: apskats par pēdējiem nelaimes gadījumiem kalnrūpniecībā” kā viena no prioritārām darbībām ir izvirzīta iniciatīva reglamentēt ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu. Šī darbība ir paredzēta, lai papildinātu iniciatīvas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/105/EK (2003. gada 16. decembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kas saistīti ar bīstamām vielām (4), kā arī sakarā ar dokumenta izstrādi par labākajām pieejamajām metodēm, kas attiecas uz tādu iežu pārpalikumu un sārņu apsaimniekošanu, kuri rodas no kalnrūpniecības, atbilstīgi Padomes Direktīvai 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novērošanu un kontroli (5).

(2)	Eiropas Parlaments 2001. gada 5. jūlija Rezolūcijā (6) par minēto paziņojumu pilnībā atbalstīja to, ka ir nepieciešama direktīva par ieguves rūpniecības atkritumiem.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr.1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (7), kā mērķi attiecībā uz atkritumiem, kurus vēl aizvien turpina radīt, paredz to, ka līdz minimumam būtu jāsamazina to bīstamības līmenis un ar tiem saistītais risks, priekšroka būtu jādod atkritumu pārstrādei un īpaši otrreizējai pārstrādei, būtu jāsamazina apglabājamo atkritumu daudzums, un to apglabāšanai vajadzētu būt drošai, apglabāšanai paredzēto atkritumu apstrādes vietas būtu jāiekārto pēc iespējas tuvāk vietai, kur atkritumi rodas, ciktāl tas nemazina atkritumu apstrādes procesa efektivitāti. Lēmumā Nr.1600/2002/EK kā prioritāra rīcība attiecībā uz nelaimes gadījumiem un katastrofām ir paredzēta arī pasākumu izstrāde, lai sekmētu smagu nelaimes gadījumu riska novēršanu, īpašu uzmanību pievēršot tiem nelaimes gadījumiem, kas saistās ar kalnrūpniecību, kā arī pasākumu izstrāde attiecībā uz kalnrūpniecības atkritumiem. Lēmumā Nr.1600/2002/EK kā prioritāra rīcība paredzēta arī ilgtspējīgas ieguves rūpniecības pārvaldības veicināšana, lai mazinātu tās ietekmi uz vidi.

(4)

Saskaņā ar Kopienas vides politikas mērķiem ir nepieciešams noteikt minimālās prasības, lai pēc iespējas novērstu vai mazinātu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi vai cilvēku veselību, ko varētu radīt ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošana, piemēram, sārņi (t.i., atkritumu cietās daļas vai to suspensija, kas paliek pāri pēc tam, kad minerāli ir apstrādāti ar dažādiem paņēmieniem), iežu pārpalikumi un nederīgie ieži (t.i., materiāls, kas ieguves darbību laikā tiek pārvietots saistībā ar rūdas vai minerāla novērtēšanas procesu, tostarp pirmsieguves posmā) un augsnes virsslānis (t.i., augsnes virsējā kārta), ja tie ir atkritumi, kā definēts Padomes Direktīvā 75/442/EEK (1975. gada 15. jūlijs) par atkritumiem (8).

(5)

Saskaņā ar 24. punktu Johanesburgas Īstenošanas plānā par ilgtspējīgu attīstību, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas rīkotajā 2002. gada Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešams, apsaimniekojot dabas resursu bāzi ilgstspējīgā un integrētā veidā, aizsargāt ekonomikas un sociālās attīstības dabas resursu bāzi un pārtraukt pašreizējo tendenci degradēt dabas resursus.

(6)

Tādējādi šai direktīvai būtu jāattiecas uz sauszemes ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu, proti, tādu atkritumu apsaimniekošanu, kas rodas saistībā ar minerālresursu ģeoloģisko izpēti, ieguvi (tostarp pirmsieguves posmu), apstrādi un uzglabāšanu, kā arī karjeru darbiem. Tomēr šādai apsaimniekošanai būtu jāatspoguļo principi un prioritātes, kas noteiktas Direktīvā 75/442/EEK, kuru saskaņā ar minētās direktīvas 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu turpina piemērot visiem ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas aspektiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva.

(7)	Lai novērstu administratīvo prasību dublēšanos un neproporcionalitāti, šīs direktīvas piemērošanas jomā vajadzētu būt vienīgi tām konkrētajām darbībām, ko uzskata par prioritāti, lai sasniegtu tajā noteiktos mērķus.

(8)

Tādējādi šo direktīvu nebūtu jāpiemēro tām atkritumu plūsmām, kuras, lai gan rodas minerālu ieguves vai apstrādes darbā, tomēr nav tieši saistītas ar ieguves vai apstrādes procesu, piemēram, pārtikas atkritumiem, atkritumeļļām, nolietotiem transporta līdzekļiem, izlietotām baterijām un akumulatoriem. Šādu atkritumu apsaimniekošana būtu jāveic saskaņā ar Direktīvu 75/442/EEK vai Padomes Direktīvu 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (9) vai jebkuriem citiem attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem, kā tas ir attiecībā uz atkritumiem, kuri rodas ģeoloģiskās izpētes, ieguves vai apstrādes vietā un kurus transportē uz vietu, kas saskaņā ar šo direktīvu nav atkritumu apsaimniekošanas objekts.

(9)

Šai direktīvai nebūtu jāattiecas ne uz atkritumiem, kas rodas piekrastes minerālresursu ģeoloģiskā izpētē, ieguvē un apstrādē, nedz arī uz gruntsūdeņu iepludināšanu un atkārtotu iepludināšanu, savukārt attiecībā uz inertiem atkritumiem, nebīstamiem ģeoloģiskās izpētes atkritumiem, nepiesārņotu augsni un kūdras ieguves, apstrādes un uzglabāšanas atkritumiem būtu jāpiemēro tikai noteikts prasību kopums, jo tie rada mazāku vides apdraudējumu. Attiecībā uz nebīstamiem, neinertiem atkritumiem dalībvalstis var dažas prasības noteikt mazākas vai pilnībā atteikties no tām. Tomēr šie izņēmumi nebūtu jāpiemēro A kategorijas atkritumu apglabāšanas objektiem.

(10)	Lai gan šī direktīva attiecas uz ieguves rūpniecības atkritumu, tostarp radioaktīvu atkritumu, apsaimniekošanu, šo direktīvu tomēr nebūtu jāattiecina uz aspektiem, kas raksturīgi radioaktivitātei .

(11)

Lai ievērotu Direktīvā 75/442/EEK un jo īpaši tās 3. un 4. pantā noteiktos principus un prioritātes, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ieguves rūpniecības uzņēmumi veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu vai pēc iespējas samazinātu jebkādu faktisko vai potenciālo kaitējumu videi vai cilvēku veselībai, ko izraisa ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošana.

(12)

Šiem pasākumiem būtu jābalstās, inter alia, uz Direktīvā 96/61/EK definēto labāko pieejamo metožu koncepciju, un, izmantojot šīs metodes, dalībvalstīs nosaka, kā attiecīgos gadījumos jāņem vērā atkritumu apsaimniekošanas objekta tehniskās īpašības, ģeogrāfiskais novietojums un vietējie vides apstākļi.

(13)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ieguves rūpniecības uzņēmumi izstrādā piemērotus atkritumu apsaimniekošanas plānus ieguves rūpniecības atkritumu rašanās novēršanai, apstrādei, pārstrādei un apglabāšanai. Šos plānus būtu jāizstrādā tā, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas iespēju atbilstošu plānošanu, samazinot radīto atkritumu daudzumu un kaitīgumu un veicinot atkritumu reģenerāciju. Turklāt ieguves rūpniecības atkritumu sastāvs būtu jāraksturo, pēc iespējas nodrošinot, ka šādi atkritumi izraisa vienīgi prognozējamas reakcijas.

(14)

Lai samazinātu nelaimes gadījumu iespējamību un lai garantētu augstu vides un cilvēku veselības aizsardzības līmeni, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saistībā ar atkritumiem katra A kategorijas atkritumu apsaimniekošanas objekta apsaimniekotājs pieņem un piemēro smagu nelaimes gadījumu novēršanas politiku. Tai būtu jāiekļauj tādus preventīvus pasākumus kā drošības sistēmas ieviešanu, ārkārtēju situāciju novēršanas plānu izmantošanu, kad notiek nelaimes gadījums, un drošības informācijas izplatīšanu personām, ko varētu iespaidot smags nelaimes gadījums. Notiekot nelaimes gadījumam, no uzņēmumiem būtu jāpieprasa, lai tie kompetentajām iestādēm sniedz visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama, lai mazinātu faktisko vai potenciālo kaitējumu videi. Šīs īpašās prasības nebūtu jāpiemēro tiem ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektiem, uz kuriem attiecas Direktīva 96/82/EK.

(15)	Atkritumu apsaimniekošanas objektam nebūtu jāpiešķir A kategorija, pamatojoties vienīgi uz riskiem drošībai un ieguves rūpniecības darbinieku veselības aizsardzību, uz ko attiecas citi Kopienas tiesību akti un jo īpaši Direktīvas 92/91/EEK (10) un 92/104/EEK (11).

(16)

Ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas īpašā rakstura dēļ ir nepieciešams ieviest īpašas pieteikumu un atļauju procedūras attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas objektiem, kurus izmanto šādu atkritumu savākšanai. Turklāt dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes regulāri pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina atļaujas nosacījumus.

(17)

Būtu jāprasa, lai dalībvalstis saskaņā ar ANO EEK 1998. gada 25. jūnija Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas Konvencija) nodrošina to, ka sabiedrību informē par pieteikumiem atkritumu apsaimniekošanas atļaujas saņemšanai un ka pirms atkritumu apsaimniekošanas atļaujas izsniegšanas notiek apspriešanās ar attiecīgo sabiedrību.

(18)

Ir skaidri jānorāda prasības, kas ieguves rūpniecību apkalpojošiem atkritumu apsaimniekošanas objektiem būtu jāievēro vietas izvēles, apsaimniekošanas, kontroles, slēgšanas, profilakses un aizsardzības pasākumu ziņā, lai īsā un vidēji ilgā laikposmā novērstu jebkādus draudus videi un jo īpaši gruntsūdeņu piesārņošanu, izskalojumam iesūcoties augsnē.

(19)

Ir precīzi jādefinē A kategorijas atkritumu apsaimniekošanas objekti, kurus izmanto ieguves rūpniecības atkritumiem, ņemot vērā varbūtējo iespaidu, kāds varētu būt jebkādam ar šādu atkritumu apsaimniekošanas objektu saistītam piesārņojumam vai nelaimes gadījumam, atkritumiem izkļūstot ārā no šāda objekta.

(20)

Arī uz atkritumiem, kurus iepilda izraktās tilpnēs, sanācijas vai celtniecības nolūkos saistībā ar minerālu ieguves procesu, kā piemēram, lai izbūvētu vai uzturētu piekļuves iekārtas mehānismiem, paceļamās rampas, piebūves, drošības nožogojumus vai gājēju celiņus tilpņu iekšienē, ir jāattiecina noteiktas prasības, lai aizsargātu virszemes ūdeņus un/vai gruntsūdeņus, nodrošinātu šādu atkritumu stabilitāti un nodrošinātu atbilstošu uzraudzību pēc šādu darbu pārtraukšanas. Tādējādi šādiem atkritumiem nebūtu jāpiemēro šīs direktīvas prasības, kas attiecas tikai uz “atkritumu apsaimniekošanas objektiem”, izņemot prasības, kas pieminētas īpašajos noteikumos par izraktām tilpnēm.

(21)

Lai nodrošinātu ieguves rūpniecību apkalpojošu atkritumu apsaimniekošanas objektu pareizu izbūvi un uzturēšanu, dalībvalstīm būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka šādus objektus projektē, izvieto un pārvalda tehniski kompetentas personas. Jānodrošina, lai vadītāju un darbinieku iegūtā apmācība un zināšanas sniegtu viņiem nepieciešamās iemaņas. Turklāt kompetentām iestādēm būtu jāpārliecinās, ka apsaimniekotāji nodrošina atbilstošu kārtību attiecībā uz jaunu atkritumu apsaimniekošanas objektu celtniecību un uzturēšanu, kā arī attiecībā uz jebkādu jau esošu objektu paplašināšanu vai pārveidošanu, tostarp pēcslēgšanas fāzē.

(22)

Ir jāievieš monitoringa procedūras atkritumu apsaimniekošanas objektu darbības laikam un pēcslēgšanai. Pēcslēgšanas periodu A kategorijas atkritumu apsaimniekošanas objektu monitoringam un kontrolei būtu jānosaka proporcionāli katra konkrētā atkritumu apsaimniekošanas objekta radītajam apdraudējumam līdzīgi, kā tas noteikts ar Direktīvu 1999/31/EK.

(23)	Ir jānosaka, kad un kā atkritumu apsaimniekošanas objekts, kas apkalpo ieguves rūpniecību, būtu jāslēdz, un jānosaka apsaimniekotāja pienākumi un atbildība pēcslēgšanas fāzē.

(24)

Dalībvalstīm būtu jāprasa, lai ieguves rūpniecības uzņēmumu vadītāji veic monitoringu un kontroli, nepieļaujot ūdens un augsnes piesārņošanu un konstatējot jebkādu nelabvēlīgu iespaidu uz vidi un cilvēku veselību, ko varētu izraisīt viņu atkritumu apsaimniekošanas objekti. Turklāt, lai samazinātu ūdens piesārņojumu, atkritumu izplūdei jebkurā saņēmējā ūdenstilpē būtu jābūt aizliegtai, ja vien a priori nav redzams, ka tā notiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (12). Turklāt noteiktu ieguves rūpniecības nozaru radīto cianīda un cianīda savienojumu koncentrāciju sārņu dīķos, ņemot vērā to kaitīgo un toksisko iedarbību, būtu jāsamazina līdz zemākajam iespējamam līmenim, izmantojot labākas pieejamās metodes. Lai nepieļautu šādu ietekmi, maksimālās pieļaujamās koncentrācijas robežvērtības būtu jānosaka attiecīgi un, jebkurā gadījumā, saskaņā ar šīs direktīvas īpašajām prasībām.

(25)

Būtu jāprasa, lai ieguves rūpniecību apkalpojoša atkritumu apsaimniekošanas objekta apsaimniekotājs sniedz finansiālu garantiju vai līdzvērtīgu garantiju saskaņā ar dalībvalstu noteiktām procedūrām, tādējādi nodrošinot, ka tiks izpildītas visas no atļaujas izrietošās saistības, tostarp tās, kas attiecas uz atkritumu glabāšanas vietas slēgšanu un pēcslēgšanas fāzi. Finansiālajai garantijai vajadzētu būt pietiekamai, lai segtu izmaksas atkritumu apsaimniekošanas objekta skartās zemes sanācijai, ko veic atbilstīgi kvalificēta un neatkarīga trešā persona. Turklāt šāda garantija jāsniedz, pirms sāk atkritumu glabāšanu atkritumu apsaimniekošanas objektā, un tā ir periodiski jāpielāgo. Turklāt saskaņā ar principu, ka maksā piesārņotājs, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (13) ir svarīgi precizēt, ka ieguves rūpniecību apkalpojoša atkritumu apsaimniekošanas objekta apsaimniekotājam ir atbilstoša atbildība par objekta darbības rezultātā videi nodarīto kaitējumu vai šāda kaitējuma nenovēršamu iespējamību.

(26)

Attiecībā uz ieguves rūpniecību apkalpojošiem atkritumu apsaimniekošanas objektiem, kam citas dalībvalsts teritorijā var būt ievērojama negatīva pārrobežu ietekme uz vidi un no tās izrietošs apdraudējums cilvēku veselībai, vajadzētu būt kopējai procedūrai, kā atvieglināt apspriešanos starp kaimiņvalstīm. Tas būtu jādara, lai nodrošinātu to, ka notiek atbilstīga informācijas apmaiņa starp iestādēm un ka sabiedrība ir pietiekami informēta par jebkādu šādu atkritumu apsaimniekošanas objektu, kas var izraisīt negatīvas sekas attiecīgās citas dalībvalsts videi.

(27)

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka kompetentās iestādes organizē efektīvu pārbaužu sistēmu vai līdzvērtīgus kontroles pasākumus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas objektiem, kas apkalpo ieguves rūpniecību. Neskarot apsaimniekotāja pienākumus saskaņā ar atļaujas nosacījumiem, pirms glabāšanas darbību sākšanas būtu jāveic pārbaude, lai pārliecinātos par to, vai ir izpildīti atļaujas nosacījumi. Papildus tam, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka apsaimniekotāji un to tiesību pārņēmēji uztur atjauninātu dokumentāciju par šādiem atkritumu apsaimniekošanas objektiem un ka apsaimniekotāji nodod saviem tiesību pārņēmējiem informāciju par atkritumu apsaimniekošanas objekta stāvokli un darbību.

(28)	Dalībvalstīm būtu regulāri jānosūta Komisijai ziņojumi par šīs direktīvas īstenošanu, tostarp informācija par nelaimes gadījumiem un situācijām, kas ir gandrīz nelaimes gadījumi. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei.

(29)	Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas attiecībā uz šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tās tiktu īstenotas. Šīm sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(30)

Dalībvalstīm nepieciešams veikt tādu slēgtu atkritumu glabāšanas vietu uzskaiti to teritorijā , jo šādas atkritumu glabāšanas vietas ļoti bieži rada ļoti nopietnu vides apdraudējumu. Dalībvalstu un Kopienas pienākums ir atveseļot tādas pamestas atkritumu glabāšanas vietas, kam var būt ļoti nelabvēlīga ietekme uz vidi. Tādēļ būtu jābūt iespējai izmantot strukturālos fondus un citu Kopienas finansējumu, lai izveidotu uzskaiti un īstenotu pasākumus šādu atkritumu glabāšanas vietu attīrīšanai.

(31)

Komisijai būtu jānodrošina atbilstīga zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņa par to, kā veikt slēgto atkritumu apsaimniekošanas objektu uzskaiti dalībvalstu līmenī un kā izstrādāt metodoloģiju, lai palīdzētu dalībvalstīm izpildīt šo direktīvu, veicot šādu objektu sanāciju. Turklāt būtu jānodrošina informācijas apmaiņa katrā dalībvalstī un starp dalībvalstīm par labākajām pieejamajām metodēm.

(32)

Šo direktīvu varētu izmantot kā instrumentu, kuru ņem vērā, pārbaudot, vai projekti, kurus līdzfinansē Kopiena attīstības palīdzības kontekstā, ietver sevī nepieciešamos pasākumus, lai novērstu vai pēc iespējas mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi. Šāda pieeja atbilst Līguma 6. pantam, jo īpaši attiecībā uz vides aizsardzības prasību integrēšanu Kopienas politikā attiecībā uz sadarbību attīstības jomā.

(33)

Šīs direktīvas mērķi — proti, ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanu — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo šādu atkritumu nepareiza apsaimniekošana var izraisīt pārrobežu piesārņojumu. Saskaņā ar principu, ka maksā piesārņotājs, ir nepieciešams, inter alia, ņemt vērā jebkuru kaitējumu videi, kuru izraisa atkritumi no ieguves rūpniecības, un šā principa atšķirīga piemērošana atsevišķās valstīs var radīt stāvokli, kad saimnieciskās darbības subjektiem ir būtiski atšķirīgs finansiālais slogs. Turklāt atšķirīgas valstu politikas ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas jomā traucē sasniegt to, ka tiek nodrošināts zemākais pieļaujamais līmenis šādu atkritumu drošai un atbildīgai apsaimniekošanai, un ka pēc iespējas tiek palielināts to pārstrādes apjoms visā Kopienā. Tādēļ, tā kā šīs direktīvas mēroga un iedarbības dēļ tās mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(34)	Pasākumus, kas nepieciešami šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (14).

(35)	To atkritumu apsaimniekošanas objektu darbība, kas darbojas šīs direktīvas transponēšanas brīdī, būtu jāreglamentē tā, lai noteiktā laikposmā veiktu vajadzīgos pasākumus, pielāgojot tos šīs direktīvas prasībām.

(36)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (15) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(37)	Ņemot vērā šīs direktīvas nozīmi vides aizsardzībā, ir vēlams, lai kandidātvalstis ievērotu tās prasības jau pirmspievienošanās posmā un konsekventi to piemērotu kopš pievienošanās brīža,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets

Šī direktīva paredz pasākumus, procedūras un norādījumus, lai, cik iespējams, novērstu vai mazinātu jebkādu iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, jo īpaši uz ūdeni, gaisu, augsni, faunu un floru, kā arī jebkādus saistītus apdraudējumus cilvēku veselībai, ko rada ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošana.

Lai konsekventi piemērotu Līguma 6. pantu, vides aizsardzības prasībām jābūt integrētām tādu Kopienas politikas un darbību īstenošanā, kuru mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu attīstību.

2. pants

Piemērošanas joma

1. Ņemot vērā šā panta 2. un 3. punktu, šī direktīva attiecas uz tādu atkritumu apsaimniekošanu, ko rada minerālresursu ģeoloģiskā izpēte, to ieguve, apstrāde un uzglabāšana, kā arī karjeru darbi, turpmāk “ieguves rūpniecības atkritumi”.

2. Šī direktīva neattiecas uz:

a)	atkritumiem, kas rodas minerālresursu ģeoloģiskā izpētē, ieguvē un apstrādē, kā arī karjeru darbos, bet kurus šīs darbības nerada tieši;

b)	atkritumiem, kas rodas piekrastes minerālresursu ģeoloģiskajā izpētē, ieguvē un apstrādē;

c)	gruntsūdeņu iepludināšanu un atkārtotu iepludināšanu, kā definēts Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 3. punkta j) apakšpunkta pirmajā un otrajā ievilkumā, ciktāl tas ir atļauts saskaņā ar minēto pantu.

3. Uz inertiem atkritumiem un nepiesārņotu augsni, ko rada minerālresursu ģeoloģiska izpēte, ieguve, apstrāde un uzglabāšana, kā arī karjeru darbi un kūdras ģeoloģiskā izpēte, ieguve, apstrāde un glabāšana, neattiecas 7. un 8. pants, 11. panta 1. un 3. punkts, 12. pants, 13. panta 6. punkts, 14. un 16. pants, ja vien minētos atkritumus neapglabā A kategorijas atkritumu apsaimniekošanas objektos.

Tādu nebīstamu atkritumu glabāšanai, kuri rodas tādu minerālresursu ģeoloģiskā izpētē, kuri nav nafta un kas ir citas nogulsnes, nevis ģipsis un anhidrīts, kā arī kūdras ieguvē, apstrādē un uzglabāšanā radušos atkritumu un nepiesārņotas augsnes glabāšanai kompetentas iestādes var izvirzīt mazākas prasības vai pilnībā atteikties no tām, ja ir ievērotas 4. pantā izvirzītās prasības.

Dalībvalstis var izvirzīt mazākas prasības vai pilnībā atteikties no 11. panta 3. punktā, 12. panta 5. un 6. punktā, 13. panta 6. punktā, 14. un 16. pantā izvirzītajām prasībām attiecībā uz nebīstamiem, neinertiem atkritumiem, ja tos glabā A kategorijas atkritumu apsaimniekošanas objektā.

4. Neskarot citus Kopienas tiesību aktus, attiecībā uz atkritumiem, uz ko attiecas šī direktīva, nepiemēro Direktīvu 1999/31/EK.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

1)	“atkritumi” ir definēti tāpat kā Direktīvas 75/442/EEK 1. panta a) punktā;

2)	“bīstami atkritumi” ir definēti tāpat kā 1. panta 4. punktā Padomes Direktīvā 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem (16);

“inerti atkritumi” ir atkritumi, ar ko nenotiek nekādas būtiskas fizikālas, ķīmiskas vai bioloģiskas pārmaiņas. Inerti atkritumi nešķīst, nedeg vai citādi nereaģē — nedz fizikāli, nedz ķīmiski, tie bioloģiski nesadalās vai kaitīgi neiedarbojas uz citām vielām, kas saskaras ar tiem, tādējādi neizraisot vides piesārņojumu un nekaitējot cilvēku veselībai. Atkritumu kopīgajam izskalojumam un piesārņotājvielu daudzumam tajos, kā arī izskalojuma ekotoksiskumam jābūt niecīgam, un jo īpaši tas nedrīkst apdraudēt virszemes ūdeņu un/vai gruntsūdeņu kvalitāti;

4)	“nepiesārņota augsne” ir augsne, kas, veicot rakšanas darbus, ir aizvākta no zemes virskārtas, un ko neuzskata par piesārņotu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas attiecīgā atkritumu glabāšanas vieta, vai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem;

5)	“minerālresursi” jeb “minerāli” ir tādas dabā sastopamas organisku vai neorganisku vielu, piemēram, energokurināmo, metālu rūdu, rūpnieciski izmantojamu minerālvielu un būvniecībā izmantojamu minerālvielu iegulas zemes garozā, kuras nav ūdens;

6)	“ieguves rūpniecība” ir visi uzņēmumi, kas komerciālos nolūkos nodarbojas ar minerālu resursu ieguvi virs zemes vai pazemē, arī tādi, kuri veic ieguvi no urbumiem vai apstrādā iegūtos materiālus;

7)	“piekraste” ir tā jūras un jūras dibena teritorija, kas no parastu vai vidēju paisumu zemākā ūdens līmeņa atzīmes iestiepjas jūrā;

“apstrāde” ir mehāniski, fizikāli, bioloģiski, termiski vai ķīmiski procesi vai procesu kompleksi, ko veic ar minerālresursiem — tostarp minerālresursiem no karjeru darbiem — iegūstot attiecīgus minerālus, tostarp rupjuma mainīšana, klasifikācija, separācija un skalošana, kā arī iepriekš izmestu atkritumu pārstrāde, bet pie tās nepieder metālkausēšana, termiski izgatavošanas procesi , izņemot kaļķakmens dedzināšanu, un metalurģiskie procesi;

9)	“sārņi” ir atkritumu cietās daļas vai to suspensija, kas atliek pēc tam, kad minerāli ir apstrādāti separācijas procesos (piem., beržot, maļot, sijājot, flotējot un izmantojot citus fizikālus un ķīmiskus paņēmienus), lai vērtīgos minerālus atdalītu no mazāk vērtīgiem iežiem;

10)	“terehons” ir būvēts objekts cietu atkritumu apglabāšanai uz zemes;

11)	“dambis” ir būvēta konstrukcija ūdens vai atkritumu saturēšanai vai ierobežošanai dīķī;

12)	“dīķis” ir dabisks vai būvēts objekts, kur apglabāt smalkgraudainus atkritumus, parasti sārņus, kopā ar brīvu ūdeni dažādā daudzumā, no minerālresursu apstrādes un no apstrādei izmantotā ūdens tīrīšanas un reģenerācijas;

13)	“vājš, skābju iedarbībā sadalāms cianīds” ir cianīds un cianīda savienojumi, ko sadala vāja skābe ar konkrētu pH līmeni;

14)	“izskalojums” ir jebkāds šķidrums, kas sūcas cauri noglabātiem atkritumiem un izplatās no atkritumu apsaimniekošanas objekta vai tajā paliek, arī piesārņoti notekūdeņi, kurš var nelabvēlīgi ietekmēt vidi, ja to atbilstīgi neapstrādā;

15)

“atkritumu apsaimniekošanas objekts” ir jebkāda teritorija, kas atvēlēta, lai uzkrātu vai apglabātu ieguves rūpniecības atkritumus — neatkarīgi no tā, cietus vai šķidrus, vai šķīdumā, vai suspensijā — uz šādu laiku:

—	bez termiņa — A kategorijas atkritumu apsaimniekošanas objektos un objektos atkritumiem, kas atkritumu apsaimniekošanas plānā raksturoti kā bīstami;

—	uz termiņu, ilgāku par sešiem mēnešiem — negaidīti radušos bīstamu atkritumu apsaimniekošanas objektos;

—	uz termiņu, ilgāku par vienu gadu — nebīstamu, neinertu atkritumu apsaimniekošanas objektos;

—	uz termiņu, ilgāku par trim gadiem — nepiesārņotas augsnes, nebīstamu ģeoloģiskas, kūdras ieguves, apstrādes un uzglabāšanas atkritumu, kā arī inertu atkritumu apsaimniekošanas objektos.

Šādi objekti ietver arī dambjus vai citas konstrukcijas, kuru mērķis ir saturēt, aizturēt, ierobežot vai citādi atbalstīt minētos objektus, un tostarp arī terehonus un dīķus, bet ne tikai, taču par tiem neuzskata raktas tilpes, kurās sanācijas un celtniecības nolūkos ievieto atkritumus pēc tam, kad no tiem ir iegūti minerāli;

16)	“smags nelaimes gadījums” ir notikums atkritumu glabāšanas vietā kādas darbības gaitā, apsaimniekojot atkritumus kādā uzņēmumā, uz ko attiecas šī direktīva, kurš izraisa nopietnus draudus cilvēku veselībai un/vai videi uzreiz vai laika gaitā, objektā vai ārpus tā;

17)	“bīstama viela” ir viela, maisījums vai preparāts, kas ir bīstams Direktīvas 67/548/EEK (17) vai Direktīvas 1999/45/EK (18) nozīmē;

18)	“labākas pieejamās metodes” ir definētas tāpat kā Direktīvas 96/61/EK 2. panta 11. punktā;

19)	“saņēmējas ūdenstilpes” ir virszemes ūdeņi, gruntsūdeņi, pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, kā tie definēti attiecīgi Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 1., 2., 6. un 7. punktā;

20)	“sanācija” ir tāda atkritumu apsaimniekošanas objekta ietekmētas zemes apstrāde, kas zemi atjauno pieņemamā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz augsnes kvalitāti, savvaļas augiem un dzīvniekiem, dabisku vidi, saldūdens sistēmām, ainavām un piemērotu lietderīgu izmantojumu;

21)	“ģeoloģiska izpēte” ir saimnieciski izmantojamu minerāliegulu meklēšana, arī paraugu ņemšana, paraugu ņemšana lielos apjomos, urbšana un rakšana, bet pie tās nepieder darbi, kas vajadzīgi, izstrādājot tādas minerāliegulas, un darbības, kas ir tieši saistītas ar notiekošām ieguves operācijām;

22)	“sabiedrība” ir viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un — saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem vai praksi — viņu apvienības, organizācijas vai grupas;

23)

“attiecīgā sabiedrība” ir tā sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai var ietekmēt ar vidi saistītu lēmumu pieņemšana saskaņā ar šīs direktīvas 6. un 7. pantu vai kura ir ieinteresēta tādu lēmumu pieņemšanā; piemērojot šo definīciju, uzskata, ka nevalstiskas organizācijas, kas cīnās par vides aizsardzību un atbilst visām attiecīgas valsts tiesību aktu prasībām, ir ieinteresētas;

24)	“apsaimniekotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā apsaimnieko atkritumus, tostarp attiecībā uz ieguves rūpniecības atkritumu pagaidu glabāšanu, darbības fāzi un pēcslēgšanu;

25)	“atkritumu valdītājs” ir ieguves rūpniecības atkritumu ražotājs vai fiziska vai juridiska persona, kuras valdījumā tie ir;

26)	“kompetenta persona” ir fiziska persona, kam ir tehniskas zināšanas un pieredze, kā noteikts tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā darbojas persona, lai pildītu no šīs direktīvas izrietošos pienākumus;

27)	“kompetenta iestāde” ir iestāde vai iestādes, ko dalībvalsts norīko par atbildīgajām, lai pildītu no šīs direktīvas izrietošos pienākumus;

28)	“atkritumu glabāšanas vieta” ir visa zeme konkrētā ģeogrāfiskā atrašanās vietā, ko pārrauga un kontrolē apsaimniekotājs;

29)	“būtiskas pārmaiņas” ir tādas pārmaiņas atkritumu apsaimniekošanas objekta uzbūvē vai darbībā, kuras, pēc kompetentas iestādes viedokļa, var būtiski negatīvi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi.

4. pants

Vispārējas prasības

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka ieguves rūpniecības atkritumus apsaimnieko, neapdraudot cilvēku veselību un nelietojot procesus vai metodes, kas var kaitēt videi, un jo īpaši — neradot draudus ūdenim, gaisam, augsnei, faunai un florai, neradot neērtības trokšņa vai smakas dēļ, un nelabvēlīgi neietekmējot ainavu vai vietas, kas rada īpašu ieinteresētību. Dalībvalstis arī veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizliegtu ieguves rūpniecības atkritumu nekontrolētu pamešanu, izgāšanu vai apglabāšanu.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka apsaimniekotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pēc iespējas novērstu vai mazinātu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un cilvēku veselībai radītus apdraudējumus, ko varētu radīt ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošana. Tas ietver jebkādu atkritumu apsaimniekošanas objektu pārvaldību, arī pēc to slēgšanas, un tādu smagu nelaimes gadījumu novēršanu, kuri varētu notikt attiecīgajā objektā, kā arī to seku ierobežošanu attiecībā uz vidi un cilvēku veselību.

3. Šā panta 2. punktā minēto pasākumu pamatā ir, inter alia, labākās pieejamās metodes, bet tie neliek lietot kādas konkrētas metodes vai īpašu tehnoloģiju, toties ņem vērā atkritumu apsaimniekošanas objekta tehniskos parametrus, tā atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus.

5. pants

Atkritumu apsaimniekošanas plāns

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka apsaimniekotājs izstrādā atkritumu apsaimniekošanas plānu, lai mazinātu, apstrādātu, reģenerētu un apglabātu ieguves rūpniecības atkritumus , ņemot vēra ilgtspējīgas attīstības principu .

2. Atkritumu apsaimniekošanas plāna mērķi ir šādi:

novērst vai mazināt atkritumu radīšanu un to kaitīgumu, īpaši apsverot:

i)	atkritumu apsaimniekošanas iespējas izstrādes stadijā un izvēloties metodi, ko izmantot minerālu ieguvē un apstrādē;

ii)	pārmaiņas, kas var notikt ar ieguves rūpniecības atkritumiem attiecībā uz virsmas laukuma paplašināšanos un virszemes apstākļu iedarbību;

iii)	iespēju ievietot ieguves rūpniecības atkritumus atpakaļ izraktajā tilpē pēc minerālu ieguves, ciktāl tas ir tehniski un ekonomiski iespējami un piemēroti videi, saskaņā ar Kopienas līmenī pastāvošiem vides standartiem un šīs direktīvas prasībām, ciktāl tās attiecas uz konkrēto gadījumu;

iv)	iespēju atlikt atpakaļ augsnes virsslāni pēc atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanas vai, ja tas nav praktiski un lietderīgi, augsnes virsslāni izlietot citur;

v)	minerālresursu apstrādei izmantot mazāk bīstamas vielas;

b)	veicināt ieguves rūpniecības atkritumu reģenerāciju, šādus atkritumus atkārtoti izmantojot, utilizējot vai otrreizēji pārstrādājot, ja tas ir pieņemami no vides viedokļa saskaņā ar Kopienā pastāvošiem vides standartiem un šīs direktīvas prasībām, ciktāl tās attiecas uz konkrēto gadījumu;

nodrošināt ieguves rūpniecības atkritumiem drošu īstermiņa un ilgtermiņa apglabāšanu, jo īpaši, projektēšanas stadijā apsverot apsaimniekošanu atkritumu apsaimniekošanas objekta darbības laikā un pēcslēgšanas posmā un izvēloties tādu projektu, kas novērš vai vismaz paredz pēc iespējas mazāku ilgtermiņa negatīvu ietekmi, ko rada piesārņotājvielu izplatīšanās no atkritumu apsaimniekošanas objekta pa gaisu vai pa ūdeni, un nodrošināt visu dambju vai terehonu, kas paceļas virs sākotnējā zemes līmeņa, ilgtermiņa ģeotehnisko stabilitāti.

3. Atkritumu apsaimniekošanas plānā ir vismaz šādi elementi:

attiecīgos gadījumos, ierosinātā atkritumu apsaimniekošanas objekta klasifikācija saskaņā ar III pielikumā dotajiem kritērijiem:

—	ja ir vajadzīgs A kategorijas atkritumu apsaimniekošanas objekts — dokuments, kurā paredzēts, ka saskaņā ar 6. panta 3. punktu tiks izstrādāta smagu nelaimes gadījumu novēršanas politika, drošības sistēma tās īstenošanai, kā arī iekšējs plāns ārkārtēju situāciju novēršanai;

—	ja apsaimniekotājs uzskata, ka nav vajadzīgs A kategorijas atkritumu apsaimniekošanas objekts — pietiekama informācija, kas to pamato, tostarp iespējamu nelaimes gadījumu radīto apdraudējumu uzskaitījums;

b)	atkritumu raksturojums saskaņā ar II pielikumu un kopsavilkums par ieguves rūpniecības atkritumu paredzamo kopapjomu, kas radīsies darbības stadijā;

c)	tās darbības apraksts, kura rada minētos atkritumus, un jebkāda pēcapstrāde, kam tos pakļauj;

d)	apraksts, kā vidi un cilvēku veselību var negatīvi ietekmēt minēto atkritumu glabāšana, un preventīvie pasākumi, kas jāveic, lai mazinātu to iespaidu uz vidi darbības laikā un pēc slēgšanas, ietverot arī 11. panta 2. punkta a), b) d) un e) apakšpunktā minētos aspektus;

e)	ierosinātās kontroles un pārraudzības procedūras saskaņā ar 10. pantu, ja tās ir piemērojamas, un 11. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

f)	ierosinātais plāns slēgšanai, tostarp sanācija, pēcslēgšanas procedūras un pārraudzība, kā paredzēts 12. pantā;

g)	pasākumi, lai novērstu ūdens stāvokļa pasliktināšanos, gaisa un augsnes piesārņošanu, kā paredzēts 13. pantā;

h)	apsaimniekošanas objekta iespējami ietekmētas zemes kvantitatīvs novērtējums, lai noteiktu minimālos “apmierinošā stāvokļa” kritērijus sanācijas veikšanai, ko veic pirms tiek uzsāktas atkritumu apsaimniekošanas darbības.

Atkritumu apsaimniekošanas plāns sniedz pietiekami daudz informācijas, lai kompetenta iestāde varētu novērtēt apsaimniekotāja spējas sasniegt 2. punktā izklāstītos atkritumu apsaimniekošanas plāna mērķus un izpildīt šajā direktīvā noteiktās saistības. Plānā jo īpaši izskaidro, kā ar 2. punkta a) apakšpunkta i) daļā minēto izraudzīto iespēju un metodi tiks sasniegti atkritumu apsaimniekošanas plāna mērķi, kas minēti 2. punkta a) apakšpunktā.

4. Atkritumu apsaimniekošanas plānu pārskata ik pēc pieciem gadiem un/vai, ja vajadzīgs, izdara tajā grozījumus, ja būtiski mainās atkritumu apsaimniekošanas objekta darbība vai arī atkritumi, ko tajā glabā. Par visiem grozījumiem paziņo kompetentajai iestādei.

5. Plānus, kuri izstrādāti, ievērojot citus attiecīgās valsts vai Kopienas tiesību aktus, un kuros ir 3. punktā izklāstītā informācija, var izmantot, ja tas novērš lieku informācijas dublēšanos un apsaimniekotāja darba atkārtošanos, ar nosacījumu, ka ir ievērotas visas 1. līdz 4. punktā paredzētās prasības.

6. Kompetenta iestāde apstiprina atkritumu apsaimniekošanas plānu, pamatojoties uz dalībvalstu noteiktām procedūrām, un pārrauga tā īstenošanu.

6. pants

Smagu nelaimes gadījumu novēršana un informācija

1. Šis pants attiecas uz A kategorijas atkritumu apsaimniekošanas objektiem, izņemot tos atkritumu apsaimniekošanas objektus, uz kuriem attiecas Direktīva 96/82/EK.

2. Neskarot citus Kopienas tiesību aktus un jo īpaši Direktīvu 92/91/EEK un Direktīvu 92/104/EEK, dalībvalstis nodrošina to, ka smagu nelaimes gadījumu radītos apdraudējumus uzskaita un vajadzīgos elementus iekļauj atkritumu apsaimniekošanas objektu projektā, būvniecībā, darbībā un ekspluatācijā, slēgšanā un pēcslēgšanā, lai novērstu minētos nelaimes gadījumus un mazinātu to nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi un/vai īpašumu.

3. Ievērojot 2. punktā paredzētās prasības, katrs apsaimniekotājs pirms darbību sākuma izstrādā smagu nelaimes gadījumu novēršanas politiku ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanai un ievieš drošības sistēmu tās īstenošanai saskaņā ar I pielikuma 1. iedaļā izklāstītajiem elementiem, kā arī īsteno iekšēju plānu ārkārtēju situāciju novēršanai, kurā paredz pasākumus, kas atkritumu glabāšanas vietā jāveic, ja notiek nelaimes gadījums.

Saskaņā ar šo politiku apsaimniekotājs ieceļ vadītāju drošības jautājumos, kurš atbild par smagu nelaimes gadījumu novēršanas politikas īstenošanu un regulāru uzraudzību.

Kompetentā iestāde izstrādā ārēju plānu ārkārtēju situāciju novēršanai, kurā paredz pasākumus, kas ārpus atkritumu glabāšanas vietas jāveic, ja notiek nelaimes gadījums. Iesniedzot pieteikumu atļaujas saņemšanai, apsaimniekotājs kompetentajai iestādei sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai tā varētu izstrādāt minēto plānu.

4. Ārkārtēju situāciju novēršanas plāniem, kas minēti 3. punktā, ir šādi mērķi:

a)	ierobežot un kontrolēt smagus nelaimes gadījumus un citas avārijas, lai mazinātu to sekas, un — jo īpaši — mazināt kaitējumu cilvēku veselībai, videi un/vai īpašumam ;

b)	īstenot pasākumus, kas vajadzīgi, lai sargātu cilvēku veselību un vidi no smagu nelaimes gadījumu un citu avāriju sekām;

c)	darīt zināmu vajadzīgo informāciju sabiedrībai un attiecīgajiem dienestiem vai iestādēm attiecīgajā teritorijā;

d)	nodrošināt vides sanāciju, atjaunošanu un attīrīšanu pēc smagiem nelaimes gadījumiem.

Dalībvalstis nodrošina to, lai, notiekot smagam nelaimes gadījumam, apsaimniekotājs kompetentajai iestādei nekavējoties sniegtu visu vajadzīgo informāciju, palīdzot mazināt tā ietekmi uz cilvēku veselību un novērtēt un mazināt videi nodarīto kaitējumu faktisko vai potenciālo apjomu.

5. Dalībvalstis nodrošina to, lai attiecīgajai sabiedrībai būtu iespējas savlaicīgi un efektīvi piedalīties saskaņā ar 3. punktu izstrādājamā ārējā ārkārtas pasākumu plāna izstrādē vai pārskatīšanā. Lai to nodrošinātu, attiecīgo sabiedrību informē par visiem priekšlikumiem, un dara pieejamu attiecīgo informāciju, inter alia, ietverot informāciju par tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā un par kompetento iestādi, kurai var iesniegt atsauksmes vai jautājumus.

Dalībvalstis nodrošina to, ka attiecīgā sabiedrība ir tiesīga pieņemamos termiņos nākt klajā ar atsauksmēm un ka šādas atsauksmes atbilstīgi ņem vērā, pieņemot lēmumus par ārējiem ārkārtas pasākumu plāniem.

6. Dalībvalstis nodrošina to, ka attiecīgajai sabiedrībai domātā informācijā par drošības pasākumiem un darbībām, kas jāveic, notiekot nelaimes gadījumam, ir vismaz tie elementi, kas uzskaitīti I pielikuma 2. iedaļā, un to sniedz bez maksas un bez ierobežojumiem.

Tādu informāciju pārskata ik pēc trim gadiem un vajadzības gadījumā atjaunina.

7. pants

Pieteikums un atļauja

1. Neviens atkritumu apsaimniekošanas objekts nedrīkst darboties bez kompetentās iestādes izsniegtas atļaujas. Atļaujā ir šā panta 2. punktā paredzētie elementi, un tajā skaidri norādīta attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas objekta kategorija atbilstīgi 9. pantā minētajiem kritērijiem.

Ievērojot visas šajā pantā paredzētās prasības, visas atļaujas, ko izdod saskaņā ar citiem attiecīgās valsts vai Kopienas tiesību aktiem, var apvienot, izveidojot vienotu atļauju, ja tāds formāts novērš lieku informācijas dublēšanos un apsaimniekotāja vai kompetentās iestādes darba atkārtošanos. Uz 2. punktā izklāstīto informāciju var attiecināt vienu atļauju vai vairākas atļaujas, ar nosacījumu, ka ir ievērotas visas prasības, kas paredzētas šajā pantā.

2. Atļaujas pieteikumā ir vismaz šāda informācija:

a)	ziņas par apsaimniekotāju;

b)	paredzētā atkritumu apsaimniekošanas objekta atrašanās vieta, arī visas alternatīvās atrašanās vietas;

c)	iegūtā minerāla vai minerālu veids un jebkuru noraktās virskārtas slāņu un/vai tādu minerālu piejaukumu veids, kas tiks pārvietoti ieguves darbību laikā;

d)	apstiprinātais atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas paredzēts 5. pantā;

e)	piemēroti pasākumi finansiālu garantiju vai līdzvērtīgu garantiju formā, kā paredzēts 14. pantā;

f)	informācija, ko apsaimniekotājs sniedz saskaņā ar Direktīvas 85/337/EEK (19) 5. pantu, ja saskaņā ar minēto direktīvu jāveic ietekmes uz vidi izvērtējums.

3. Kompetentā iestāde dod atļauju tikai tad, ja tā pārliecinās, ka:

a)	apsaimniekotājs atbilst attiecīgajām prasībām saskaņā ar šo direktīvu;

b)	atkritumu apsaimniekošana nav tiešā pretrunā ar attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas plānu vai plāniem, kas minēti Direktīvas 75/442/EEK 7. pantā, vai kā citādi neliedz tos īstenot.

4. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka kompetentas iestādes regulāri pārskata un, vajadzības gadījumā, atjaunina atļaujas izsniegšanas nosacījumus:

—	ja būtiski mainās atkritumu apsaimniekošanas objekta darbība vai arī atkritumi, ko tajā glabā;

—	pamatojoties uz monitoringa rezultātiem, ko apsaimniekotājs darījis zināmus saskaņā ar 11. panta 3. punktu, vai to pārbaužu rezultātiem, kas veiktas saskaņā ar 17. pantu;

—	ņemot vērā informācijas apmaiņu par būtiskām izmaiņām labākajās pieejamajās metodēs saskaņā ar 21. panta 3. punktu.

5. Saskaņā ar šo pantu izdotā atļaujā ietverto informāciju dara zināmu kompetentām valsts un Kopienas iestādēm, lai tās varētu veikt attiecīgi valsts un Kopienas līmeņa atkritumu apsaimniekošanas objektu uzskaiti. Svarīgu tīri komerciālu informāciju, piemēram, informāciju par darījumu attiecībām un izmaksu detaļām, un tautsaimnieciski izmantojamu minerālresursu apjomu nedara publiski pieejamu.

8. pants

Sabiedrības dalība

1. Pēc iespējas agrīnā atļaujas piešķiršanas procedūras stadijā vai, vēlākais, tiklīdz praktiski iespējams sniegt minēto informāciju, sabiedrību ar publiskiem paziņojumiem vai citiem piemērotiem līdzekļiem, piemēram, ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem, ja tādi ir pieejami, informē par šādiem jautājumiem:

a)	atļaujas pieteikumu;

b)	attiecīgos gadījumos par to, ka attiecībā uz lēmumu par pieteikumu atļaujas saņemšanai dalībvalstis apspriežas saskaņā ar 16. pantu;

c)	sīkāku informāciju par kompetentajām iestādēm, kas atbild par lēmuma pieņemšanu un kurās var saņemt attiecīgu informāciju, un kurām var iesniegt atsauksmes vai jautājumus, kā arī atsauksmju vai jautājumu iesniegšanas termiņu;

d)	iespējamo lēmumu būtību;

e)	attiecīgos gadījumos, sīkākām ziņām par pieteikumu atļaujas atjaunināšanai vai atļaujas piešķiršanas nosacījumiem;

f)	norādi uz attiecīgās informācijas pieejamības laiku un vietu, vai veidu;

g)	sīkākām ziņām par sabiedrības dalības pasākumiem un apspriešanos, kas notikusi saskaņā ar 7. punktu.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka pieņemamā termiņā attiecīgajai sabiedrībai ir pieejami:

a)	saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem — galvenie ziņojumi un ieteikumi, kas kompetentajai iestādei ir iesniegti laikā, kad attiecīgā sabiedrība saņēmusi informāciju saskaņā ar 1. punktu;

saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (20) — visa informācija papildus šī panta 1. punktā minētajai informācijai, kas attiecas uz lēmumu, ko pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 7. pantu, un kas kļūst pieejama tikai pēc tam, kad attiecīgā sabiedrība ir informēta saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3. Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai saskaņā ar šā panta 1. punktu nodrošinātu, ka sabiedrība ir informēta par atļaujas piešķiršanas nosacījumu atjaunināšanu saskaņā ar 7. panta 4. punktu.

4. Pirms lēmuma pieņemšanas attiecīgā sabiedrība ir tiesīga darīt zināmus komentārus un viedokļus kompetentajai iestādei.

5. Pieņemot lēmumu, atbilstīgi jāievēro saskaņā ar šo pantu notikušās apspriešanās rezultāti.

6. Pēc lēmuma pieņemšanas kompetentā iestāde saskaņā ar attiecīgām procedūrām informē attiecīgo sabiedrību un dara tai pieejamu šādu informāciju:

a)	lēmuma saturu, ietverot arī atļaujas kopiju;

b)	iemeslus un apsvērumus, kas ir lēmuma pamatā.

7. Dalībvalstis nosaka sīki izstrādātus pasākumus sabiedrības dalībai saskaņā ar šo pantu tā, lai attiecīgā sabiedrība varētu tiem sagatavoties un efektīvi piedalīties.

9. pants

Atkritumu apsaimniekošanas objektu klasifikācijas sistēma

Saskaņā ar šo direktīvu kompetentas iestādes klasificē atkritumu apsaimniekošanas objektus kā A kategorijas objektus saskaņā ar III pielikumā izklāstītiem kritērijiem.

10. pants

Raktas tilpes

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka apsaimniekotājs, ieguves rūpniecības atkritumus un citus iegūtos materiālus ievietojot atpakaļ izraktajās tilpēs sanācijas un celtniecības nolūkos, neatkarīgi no tā, vai tie radīti ieguvē virs zemes vai pazemē, veic piemērotus pasākumus, lai:

1)	nodrošinātu ieguves rūpniecības atkritumu stabilitāti, ievērojot 11. panta 2. punktu, mutatis mutandis;

2)	novērstu augsnes, virszemes ūdeņu vai gruntsūdeņu piesārņošanu, ievērojot 13. panta 1., 3. un 5. punktu, mutatis mutandis;

3)	nodrošinātu ieguves rūpniecības atkritumu un izrakto tilpju pārraudzību, ievērojot 12. panta 4. un 5. punktu, mutatis mutandis.

2. Direktīva 1999/31/EK joprojām attiecas uz atkritumiem, kas nav ieguves rūpniecības atkritumi, ko izmanto, lai attiecīgi piepildītu raktas tilpes.

11. pants

Atkritumu apsaimniekošanas objektu būvniecība un apsaimniekošana

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka atkritumu apsaimniekošanas objektu pārvaldība ir uzticēta kompetentām personām un ka ir nodrošināta tehniska attīstība un personāla mācības.

2. Kompetentā iestāde pārliecinās par to, ka, būvējot jaunu atkritumu apsaimniekošanas objektu vai pārveidojot esošu atkritumu apsaimniekošanas objektu, apsaimniekotājs nodrošina to, ka:

atkritumu apsaimniekošanas objekts atrodas piemērotā vietā, jo īpaši ņemot vērā Kopienas vai dalībvalsts pienākumus attiecībā uz aizsargājamām teritorijām, ģeoloģiskus, hidroloģiskus, hidroģeoloģiskus, seismiskus un ģeotehniskus faktorus, un ir projektēts tā, lai īstermiņa un ilgtermiņa perspektīvā atbilstu paredzētajiem nosacījumiem novērst augsnes, gaisa, gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu piesārņojumu, īpaši ņemot vērā Direktīvu 76/464/EEK (21), Direktīvu 80/68/EEK (22) un Direktīvu 2000/60/EK un nodrošinot efektīvu piesārņotā ūdens un izskalojuma savākšanu, kā tas paredzēts izsniegtajā atļaujā un ja tas paredzēts, kā arī mazinot ūdens vai vēja izraisīto eroziju, ciktāl tas ir tehniski iespējami un ekonomiski pamatoti;

b)	atkritumu apsaimniekošanas objekts ir piemēroti uzbūvēts, pārvaldīts un uzturēts, lai īstermiņā un ilgtermiņā nodrošinātu tā fizisku stabilitāti un novērstu augsnes, gaisa, virszemes ūdeņu vai gruntsūdeņu piesārņojumu, kā arī pēc iespējas mazinātu kaitējumu ainavām;

c)	ir piemēroti plāni un pasākumi, lai kompetentās personas regulāri pārraudzītu un pārbaudītu atkritumu apsaimniekošanas objektu un aktīvi rīkotos, ja rezultāti liecinātu par nestabilitāti vai ūdens vai augsnes piesārņojumu;

d)	ir izstrādāti piemēroti pasākumi zemes sanācijai un atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanai;

e)	ir izstrādāti piemēroti pasākumi atkritumu apsaimniekošanas objekta pēcslēgšanas stadijai.

Iepriekš c) apakšpunktā minētā monitoringa un pārbaužu dokumentāciju līdz ar atļaujas dokumentāciju glabā, lai nodrošinātu informācijas atbilstīgu nodošanu, jo īpaši gadījumos, ja mainās apsaimniekotājs.

3. Apsaimniekotājs bez liekas kavēšanās un nekādā ziņā ne vēlāk kā 48 stundas pēc attiecīgā notikuma, kompetentajai iestādei dara zināmus visus notikumus, kas varētu iespaidot atkritumu apsaimniekošanas objekta stabilitāti un visu būtisko nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, kas atklājusies atkritumu apsaimniekošanas objekta kontroles un monitoringa procedūrās. Apsaimniekotājs pēc iespējas īsteno iekšējo plānu ārkārtēju situāciju novēršanai un ievēro visas citas kompetentās iestādes norādes par novēršanas pasākumu veikšanu.

Apsaimniekotājs sedz veicamo pasākumu izmaksas.

Kompetentās iestādes noteiktā intervālā, bet ne retāk kā vienu reizi gadā, apsaimniekotājs, pamatojoties uz uzkrātajiem datiem, ziņo kompetentajām iestādēm par monitoringa rezultātiem, lai apliecinātu to, ka viņš ievēro atļaujas nosacījumus, un labāk apzinātu procesus, kas notiek atkritumos un atkritumu apsaimniekošanas objektos. Kompetentā iestāde, pamatojoties uz šo ziņojumu, var pieņemt lēmumu, ka ir vajadzīgs neatkarīga eksperta apstiprinājums.

12. pants

Atkritumu apsaimniekošanas objektu slēgšanas un pēcslēgšanas procedūras

1. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību 2. līdz 5. punkta prasībām.

2. Atkritumu apsaimniekošanas objekts sāk slēgšanas procedūru tikai tad, ja ir ievērots viens no šiem nosacījumiem:

a)	ja ir ievēroti attiecīgie atļaujā uzskaitītie nosacījumi;

b)	pēc apsaimniekotāja lūguma to atļāvusi kompetentā iestāde;

c)	kompetenta iestāde ir pieņēmusi pamatotu lēmumu šajā sakarā.

3. Atkritumu apsaimniekošanas objektu var uzskatīt par galīgi slēgtu tikai tad, kad kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās ir veikusi beidzamo atkritumu glabāšanas vietas apskati, izvērtējusi visus apsaimniekotāja iesniegtos ziņojumus, apliecinājusi, ka atkritumu glabāšanas vieta ir sanēta, un darījusi apsaimniekotājam zināmu, ka piekrīt to slēgt.

Piekrišana nekādi nemazina apsaimniekotāja saistības, kas paredzētas ar atļauju vai citādi paredzētas tiesību aktos.

4. Pēc atkritumu apsaimniekošanas objekta galīgās slēgšanas, un neskarot nekādus attiecīgās valsts vai Kopienas tiesību aktus, kas reglamentē atkritumu valdītāja saistības, apsaimniekotājs pēcslēgšanas fāzē ir atbildīgs par objekta uzturēšanu, monitoringu un pārbaudēm tik ilgi, cik kompetentā iestāde to var uzskatīt par vajadzīgu, ņemot vērā to, kāds ir apdraudējums un cik ilgi tas var pastāvēt, izņemot gadījumus, ja kompetentā iestāde pieņem lēmumu pārņemt minētos apsaimniekotāja pienākumus.

5. Ja kompetenta iestāde pēc atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanas to uzskata par vajadzīgu, lai ievērotu Kopienas, jo īpaši direktīvu 76/464/EEK, 80/68/EEK un 2000/60/EK vides aizsardzības standartus, apsaimniekotājs cita starpā pārbauda atkritumu apsaimniekošanas objekta fizikālo un ķīmisko stabilitāti un mazina jebkādu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, jo īpaši uz virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem, nodrošinot to, ka:

a)	uzrauga un uztur visas pie objekta piederošās būves un ka kontrolaparāti un mēraparāti vienmēr ir gatavi lietošanai;

b)	attiecīgā gadījumā pārplūdes un noteces kanāli ir tīri un neaizdambēti;

c)	pasīvus vai aktīvus ūdens apstrādes apsaimniekošanas objektus izveido tad, ja ir jānovērš piesārņotā izskalojuma pārvietošanās no apsaimniekošanas objekta uz tuvējo gruntsūdeņu vai virszemes ūdens tilpnēm.

6. Pēc atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanas apsaimniekotājs bez kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par visiem notikumiem vai starpgadījumiem, kas var ietekmēt atkritumu apsaimniekošanas objekta stabilitāti, kā arī par jebkādu nozīmīgu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, ko atklāj attiecīgās kontroles un monitoringa procedūras. Apsaimniekotājs attiecīgos gadījumos īsteno iekšējo plānu ārkārtēju situāciju novēršanai un ievēro visas citas kompetentās iestādes norādes par novēršanas pasākumu veikšanu.

Apsaimniekotājs sedz veicamo pasākumu izmaksas.

Kompetentās iestādes noteiktos gadījumos un biežumā , bet ne retāk kā reizi gadā apsaimniekotājs, pamatojoties uz uzkrātajiem datiem, ziņo kompetentām iestādēm par monitoringa rezultātiem, lai apliecinātu to, ka viņš ievēro atļaujas nosacījumus, un labāk apzinātu procesus, kas notiek atkritumos un atkritumu apsaimniekošanas objektos.

13. pants

Ūdens stāvokļa pasliktināšanās, gaisa un augsnes piesārņošanas novēršana

1. Kompetentā iestāde pārliecinās par to, ka apsaimniekotājs ir veicis vajadzīgos pasākumus, lai ievērotu Kopienas vides aizsardzības standartus un jo īpaši saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK novērstu ūdens kvalitātes pasliktināšanos cita starpā, lai:

a)	novērtētu iespējamību, ka no atkritumu apsaimniekošanas objektā apglabātiem atkritumiem darbības laikā un pēcslēgšanas fāzē varētu rasties izskalojums, tostarp piesārņojuma saturu izskalojumā, un noteiktu atkritumu apsaimniekošanas objekta ūdens bilanci;

b)	novērstu vai mazinātu izskalojuma rašanos un virszemes ūdeņu vai gruntsūdeņu un augsnes piesārņošanu ar atkritumiem;

c)	uzkrātu piesārņoto ūdeni un izskalojumu;

d)	apstrādātu atkritumu apsaimniekošanas objektā savākto piesārņoto ūdeni , izskalojumu un jebkādus citus notekūdeņus atbilstoši attiecīgo standartu prasībām, lai to varētu izvadīt vidē , lai izpildītu Kopienas saistības, īpaši Direktīvu 76/464/EEK, 80/68/EEK un 2000/60/EK prasības.

2. Kompetentā iestāde nodrošina to, ka apsaimniekotājs ir veicis atbilstīgus pasākumus, lai novērstu vai mazinātu putekļu un gāzu emisijas.

3. Ja, pamatojoties uz vides apdraudējuma novērtējumu, jo īpaši, ņemot vērā, attiecīgi, Direktīvu 76/464/EEK, Direktīvu 80/68/EEK vai Direktīvu 2000/60/EK, kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu, ka izskalojums nav jāsavāc un jāapstrādā, vai ir konstatēts, ka atkritumu apsaimniekošanas objekts nerada nekādu iespējamu apdraudējumu augsnei, gruntsūdeņiem vai virszemes ūdeņiem, 1. punkta b), c) un d) apakšpunktos izklāstītās prasības attiecīgi var samazināt vai no tām atteikties.

4. Dalībvalstis aizliedz ieguves rūpniecības atkritumus — neatkarīgi no tā, vai tie ir cieti, pusšķidri vai šķidri — apglabāt kādā saņēmējā ūdenstilpē, kas nav izbūvēta ieguves rūpniecības atkritumu apglabāšanai, ja apsaimniekotājs jau iepriekš nespēj pierādīt, ka ievēro Direktīvu 76/464/EEK, 80/68/EEK un 2000/60/EK attiecīgās prasības.

5. Izraktu tilpju gadījumā, tostarp apakšzemes tilpju un agrāk aizpildītu virsmas mīnu tilpju, kurām pēc slēgšanas ir atļauts pārplūst, apsaimniekotājs veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu ūdens stāvokļa pasliktināšanos un augsnes piesārņojumu, un vismaz sešus mēnešus pirms tilpju ūdens novadīšanas pārtraukšanas kompetentajai iestādei sniedz šādu informāciju:

a)	izraktu tilpju izkārtojumu, skaidri norādot tās, kurām atļauts pārplūst pēc ūdens novadīšanas pārtraukšanas, un ģeoloģisku informāciju;

b)	izraktajās tilpēs esošā ūdens kvantitātes un kvalitātes pārskatu vismaz par diviem darbības gadiem;

c)	ietverot atrašanās vietu un kvantitāti — ietekmes prognozi par jebkura turpmākā piesārņojuma noplūdi no izraktajām tilpēm uz gruntsūdeņiem un virszemes ūdeņiem un plānu šādu noplūžu mazināšanai un seku likvidēšanai;

d)	priekšlikumus tilpju pārplūšanas procesa uzraudzībai, lai savlaicīgi brīdinātu par vajadzību uzsākt noplūžu samazināšanas pasākumus.

6. Jadīķī atrodas cianīds, apsaimniekotājs nodrošina to, ka vāja, skābju iedarbībā sadalāma cianīda koncentrāciju dīķī samazina līdz zemākajam iespējamam līmenim, izmantojot labākas pieejamās metodes, un atkritumu apsaimniekošanas objektos, kam atļauja piešķirta agrāk vai kas ... (23) jau darbojas, tad vietā, kur dīķī izvada sārņus no pārstrādes rūpnīcas, jebkurā gadījumā nodrošina tādu skābju iedarbībā sadalāmā cianīda koncentrāciju, kas nepārsniedz 50 ppm, sākot no ... (23), nepārsniedz 25 ppm, sākot no ... (24), nepārsniedz 10 ppm, sākot no ... (25), un 10 ppm atkritumu apsaimniekošanas objektos, kam piešķirta atļauja pēc ... (23).

Ja kompetentā iestāde to prasa, apsaimniekotājs, izmantojot apdraudējuma novērtējumu, kas ņem vērā konkrētās atkritumu glabāšanas vietas apstākļus, pierāda, ka koncentrācijas robežlielumi nav jāpazemina vēl vairāk.

14. pants

Finansiālas garantijas

1. Pirms sākas kādas darbības, kas saistītas ar atkritumu uzkrāšanu vai apglabāšanu kādā atkritumu apsaimniekošanas objektā, kompetentā iestāde prasa finansiālu garantiju (piem., finanšu noguldījumu, ietverot arī attiecīgās nozares sponsorētus savstarpēju garantiju fondus) vai līdzvērtīgu garantiju saskaņā ar procedūrām, ko paredz dalībvalstis un apstiprina Komisija , lai:

a)	izpildītu visas saistības, kas paredzētas saskaņā ar šo direktīvu izdotā atļaujā, tostarp pēcslēgšanas noteikumus;

b)	jebkurā brīdī uzreiz būtu pieejami līdzekļi atkritumu glabāšanas vietas zemes, kā arī atkritumu apsaimniekošanas objekta tieši skartās zemes sanācijai.

2. Šā panta 1. punktā minēto garantiju aprēķina, pamatojoties uz:

a)	atkritumu apsaimniekošanas objekta paredzamo ietekmi uz vidi, īpaši ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas objekta kategoriju, atkritumu parametrus un sanētās zemes lietojumu nākotnē;

b)	pieņēmumu, ka neatkarīgas un atbilstīgi kvalificētas trešās personas novērtēs un veiks visus vajadzīgos sanācijas darbus.

3. Garantiju apjomu periodiski pielāgo atbilstīgi sanācijas darbiem, kas jāveic ar zemi atkritumu glabāšanas vietā un ar atkritumu apsaimniekošanas objekta tieši skarto zemi .

4. Ja kompetentā iestāde piekrīt slēgšanai saskaņā ar 12. panta 3. punktu, tā apsaimniekotājam izsniedz rakstisku paziņojumu, kas viņu atbrīvo no šā panta 1. punktā minētā garantijas pienākuma, izņemot no 12. panta 4. punktā minētās pēcslēgšanas saistības.

15. pants

Atbildība vides jomā

Direktīvas 2004/35/EK III pielikumam pievieno šādu punktu:

“13. Ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/.../EK (...) par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu (26).

16. pants

Pārrobežu ietekme

1. Ja dalībvalsts, kurā atrodas atkritumu apsaimniekošanas objekts, apzinās, ka A kategorijas objekts varētu kādā citā dalībvalstī būtiski nelabvēlīgi ietekmēt vidi un radīt no tā izrietošu apdraudējumu cilvēku veselībai, vai arī, ja kāda dalībvalsts, ko varētu tā ietekmēt, izsaka šādu lūgumu, dalībvalsts, kuras teritorijā iesniegts lūgums saskaņā ar 7. pantu, saskaņā ar minēto pantu saņemto informāciju sniedz šai citai dalībvalstij tajā pašā laikā, kad tā dara to pieejamu saviem pilsoņiem.

Tāda informācija noder par pamatu visām apspriedēm, kas nepieciešamas šo divu dalībvalstu divpusējās attiecībās, ievērojot savstarpējības un līdztiesības principus.

2. Divpusējās attiecībās dalībvalstis nodrošina to, lai 1. punktā minētajos gadījumos arī tās dalībvalsts attiecīgajai sabiedrībai, kuru tie varētu ietekmēt, pietiekami ilgu laiku būtu pieejami atļauju pieteikumi, lai tai būtu tiesības paust viedokli par tiem, pirms kompetentā iestāde pieņem lēmumu.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka, notiekot nelaimes gadījumam atkritumu apsaimniekošanas objektā, kā minēts šā panta 1. punktā, informāciju, ko apsaimniekotājs saskaņā ar 6. panta 4. punktu sniedz kompetentajai iestādei, tūlīt pārsūta citai dalībvalstij, lai palīdzētu mazināt nelaimes gadījuma sekas cilvēku veselībai, kā arī novērtēt un mazināt videi nodarīto faktisko vai potenciālo kaitējumu apjomu.

17. pants

Kompetentās iestādes veiktas pārbaudes

1. Pirms apglabāšanas darbību sākuma un pēc tam, arī pēcslēgšanas fāzē, ar vienādiem starplaikiem, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, kompetentā iestāde pārbauda visus atkritumu apsaimniekošanas objektus, uz ko attiecas 7. pants, lai nodrošinātu to, ka tie atbilst attiecīgiem atļaujas nosacījumiem. Pozitīva konstatācija nekādi nemazina apsaimniekotāja atbildību atbilstoši atļaujas nosacījumiem.

2. Dalībvalstis prasa, lai apsaimniekotājs glabā atjauninātu dokumentāciju par visām atkritumu apsaimniekošanas darbībām un dara to pieejamu kompetentās iestādes veikto pārbaužu vajadzībām, un nodrošina to, ka gadījumā, ja atkritumu apsaimniekošanas objekta darbības laikā mainās apsaimniekotājs, atbilstīgi tiek nodota būtiska jaunākā informācija un dati attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas objektu.

18. pants

Pienākums sniegt ziņojumus

1. Ar triju gadu starplaiku dalībvalstis Komisijai sūta ziņojumus par šīs direktīvas īstenošanu. Ziņojumus sastāda, balstoties uz anketu vai vispārējiem principiem, ko Komisija izstrādā saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto procedūru. Ziņojumu nosūta Komisijai, vēlākais, deviņus mēnešus pēc tam, kad beidzies triju gadu termiņš, uz ko attiecas ziņojums.

Vēlākais, deviņus mēnešus pēc tam, kad saņemti dalībvalstu ziņojumi, Komisija publicē ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu.

2. Ik gadu dalībvalstis Komisijai pārsūta informāciju par notikumiem, par kuriem apsaimniekotāji ziņojuši saskaņā ar 11. panta 3. punktu un 12. panta 6. punktu. Komisija pēc lūguma dara šo informāciju pieejamu pārējām dalībvalstīm. Neskarot Kopienas tiesību aktus par vides informācijas pieejamību, dalībvalstis savukārt pēc lūguma dara šo informāciju pieejamu attiecīgajai sabiedrībai.

19. pants

Sankcijas

Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro par tādu attiecīgās valsts tiesību aktu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas.

20. pants

Slēgtu objektu saraksti

Dalībvalstis nodrošina to, lai sastādītu un regulāri atjauninātu sarakstus, kur uzskaitītu tādus slēgtus objektus (tostarp pamestus objektus) to teritorijā, kuri nopietni negatīvi ietekmē vidi vai kuri vidējā vai īsā laikā varētu kļūt par nopietniem cilvēku veselības vai vides apdraudētājiem. Tādus sarakstus, ko dara sabiedrībai pieejamus, sastāda ... (27), ņemot vērā 21. pantā minētās metodoloģijas, ja tādas ir pieejamas.

21. pants

Informācijas apmaiņa

1. Komisija, kam palīdz 23. pantā minētā komiteja, nodrošina to, ka dalībvalstis atbilstīgi savstarpēji apmainās ar tehnisku un zinātnisku informāciju, lai izstrādātu metodoloģijas, kas attiecas uz:

a)	20. panta īstenošanu;

to slēgto objektu sanāciju, kuri uzskaitīti saskaņā ar 20. pantu, lai ievērotu 4. panta prasības. Ar tādām metodoloģijām paredz izstrādāt vispiemērotākās apdraudējuma novērtējuma procedūras un trūkumu novēršanas darbības, ievērojot Eiropas dažādos ģeoloģiskos, hidroģeoloģiskos un klimatoloģiskos parametrus.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka kompetentā iestāde seko labāko pieejamo metožu attīstībai vai ir par to informēta.

3. Komisija organizē informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un attiecīgām ieinteresētām organizācijām par labākajām pieejamajām metodēm, saistīto uzraudzību un to attīstību. Komisija publicē informācijas apmaiņas rezultātus.

22. pants

Īstenošanas un grozījumu pasākumi

1. Līdz ... (28) Komisija saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem nepieciešamos tiesību aktus (prioritāti piešķirot e), f) un g) apakšpunktam), lai:

a)	saskaņotu un periodiski pārsūtītu 7. panta 5. punktā un 12. panta 6. punktā minēto informāciju;

b)	īstenotu 13. panta 6. punktu, tostarp tehniskās prasības attiecībā uz vāja, skābju iedarbībā sadalāma cianīda noteikšanu un tā mērīšanas metodi;

c)	saskaņā ar 14. panta 2. punkta prasībām izstrādātu tehniskas pamatnostādnes, lai noteiktu finansiālās garantijas apjomu;

d)	saskaņā ar 17. pantu izstrādātu tehniskas pamatnostādnes pārbaudēm;

e)	pabeigtu izstrādāt tehniskās prasības II pielikumā ietvertajai atkritumu klasifikācijai;

f)	interpretētu 3. panta 3. punktā doto definīciju;

g)	definētu kritērijus atkritumu apsaimniekošanas objektu klasifikācijai saskaņā ar III pielikumu;

h)	noteiktu saskaņotus paraugu ņemšanas un analīzes standartus, kas vajadzīgi, lai tehniski īstenotu šo direktīvu.

2. Visus turpmākus grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielikumus piemērotu zinātnes un tehnikas progresam, Komisija pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto procedūru.

Tādus grozījumus veic, lai nodrošinātu lielāku vides aizsardzību.

23. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 75/442/EEK 18. pantu, turpmāk “Komiteja”.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

24. pants

Pārejas noteikumi

1. Dalībvalstis nodrošina to, lai visi atkritumu apsaimniekošanas objekti, kam izsniegtas atļaujas vai kas jau darbojas ... (29), atbilstu šai direktīvai no ... (30), izņemot tos, kas uzskaitīti 14. panta 1. punktā, kuriem atbilstība jānodrošina līdz ... (31), un tos, kas uzskaitīti 13. panta 6. punktā, kuriem atbilstība jānodrošina saskaņā ar minētajā punktā paredzētajiem termiņiem.

2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz atkritumu apsaimniekošanas objektiem, kas ir slēgti līdz ... (29).

3. Neskarot 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka no šīs direktīvas spēkā stāšanās brīža, vai jaunām dalībvalstīm — no to pievienošanās brīža un neatkarīgi no jebkāda atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanas, kas minēta 1. punktā, apsaimniekotājs:

a)	nodrošina, lai attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas objekta darbība un, ja to slēdz, pēcslēgšanas posma apsaimniekošana, notiek, neskarot šīs direktīvas vai citu attiecīgo Kopienas tiesību aktu, tostarp Direktīvas 2000/60/EK prasību izpildi;

b)	nodrošina, lai attiecīgais atkritumu apsaimniekošanas objekts nerada nekādu virszemes vai pazemes ūdeņu stāvokļa pasliktināšanos saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK prasībām vai augsnes piesārņojumu, ko rada izskalojumi, piesārņots ūdens vai atkritumi cietā, pusšķidrā vai šķidrā veidā;

c)	rīkojas atbilstīgi prasībām, kompensējot sekas, kas radušās, pārkāpjot jebkādas b) apakšpunkta prasības, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem, tostarp Direktīvas 2000/60/EK prasībām.

4. Ja Padome ir saņēmusi Komisijas priekšlikumu saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta 55. pantu [vai Pievienošanās protokolu, ja Līgums par Konstitūciju Eiropai stājies spēkā 2007. gada 1. janvārī], tā saskaņā ar šo noteikumu izmanto savas tiesības tādā veidā, lai nekaitētu šīs direktīvas mērķiem.

25. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz ... (32) izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savus tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

26. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

27. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs

(1) OV C 80, 30.3.2004., 35. lpp.

(2) OV C 109, 30.4.2004., 33. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2004. gada 31. martanostāja (OV C 103 E, 29.4.2004., 634. lpp.), Padomes 2005. gada 12. aprīļa Kopējā nostāja (OV C 172 E, 12.7.2005., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. septembra nostāja.

(4) OV L 345, 31.12.2003., 97. lpp.

(5) OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(6) OV C 65 E, 14.3.2002., 382. lpp.

(7) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.

(8) OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.1882/2003.

(9) OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.1882/2003.

(10) Padomes Direktīva 92/91/EEK (1992. gada 3. novembris) par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu (vienpadsmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu) (OV L 348, 28.11.1992., 9. lpp.).

(11) Padomes Direktīva 92/104/EEK (1992. gada 3. decembris) par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darbiniekiem, kuri strādā virszemes un pazemes minerālu ieguves rūpniecības nozarēs (divpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 404, 31.12.1992., 10. lpp.).

(12) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).

(13) OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.

(14) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(15) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(16) OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/31/EK (OV L 168, 2.7.1994., 28. lpp.).

(17) Padomes Direktīva 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/73/EK (OV L 152, 30.4.2004., 1. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).

(19) Padomes Direktīva 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK (OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.).

(20) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

(21) Padomes Direktīva 76/464/EEK (1976. gada 4. maijs) par piesārņojumu, ko rada dažās bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē (OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/60/EK.

(22) Padomes Direktīva 80/68/EEK (1979. gada 17. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu piesārņojumu (OV L 20, 26.1.1980., 43. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.).

(23) 25. panta 1. punktā minētais datums.

(24) Piecus gadus pēc 25. panta 1. punktā minētā datuma.

(25) Desmit gadi pēc 25. panta 1. punktā minētā datuma.

(26) OV L ...”

(27) 4 gadus pēc 25. panta 1. punktā minētā datuma

(28) Divi gadi no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

(29) 25. panta 1. punktā minētais datums.

(30) Četrus gadus pēc 25. panta 1. punktā minētā datuma.

(31) Desmit gadus pēc 25. panta 1. punktā minētā datuma.

(32) 18 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

I PIELIKUMS

SMAGU NELAIMES GADĪJUMU NOVĒRŠANAS POLITIKA UN INFORMĀCIJA, KAS JĀDARA ZINĀMA ATTIECĪGAJAI SABIEDRĪBAI

1. Smagu nelaimes gadījumu novēršanas politika

Apsaimniekotāja izstrādātai smagu nelaimes gadījumu novēršanas politikai un drošības sistēmai būtu jābūt samērīgai ar apdraudējumiem, ko var radīt smagi nelaimes gadījumi atkritumu apsaimniekošanas objektā. Lai to varētu īstenot, jāņem vērā šādi elementi:

1)	smagu nelaimes gadījumu novēršanas politikā būtu jāiekļauj apsaimniekotāja pamatmērķi un darbības principi attiecībā uz smagu nelaimes gadījumu radītiem apdraudējumiem;

2)	drošības sistēmai būtu daļēji jāietver vispārēja apsaimniekošanas sistēma, kas ietver organizācijas struktūru, atbildību, praksi, procedūras, procesus un resursus smagu nelaimes gadījumu novēršanas politikas izstrādei un īstenošanai;

drošības sistēma risina šādus jautājumus:

a)	organizatoriskus un personāla jautājumus — smagu apdraudējumu likvidācijā iesaistītā personāla uzdevumi un pienākumi visos organizācijas līmeņos; šī personāla mācību vajadzību noskaidrošana un šo mācību nodrošināšana; kā arī darbinieku un, vajadzības gadījumā, apakšuzņēmēju iesaiste;

b)	galveno apdraudējumu noteikšanu un novērtējumu — tādu procedūru izstrāde un īstenošana, ar ko regulāri konstatēt galvenos apdraudējumus, ko rada normālas un anormālas darbības, un novērtējums — kādas ir iespējas tiem notikt, un cik nopietni tie var būt;

c)	darbības kontroli — tādu procedūru un drošas darbības instrukciju izstrāde un īstenošana, kas ietver rūpnīcas uzturēšanu, procesus, iekārtas un darbības pagaidu pārtraukumus;

d)	pārmaiņu pārvaldību — tādu procedūru izstrāde un īstenošana, lai plānotu atkritumu apsaimniekošanas objektu pārveidošanu vai projektētu jaunus objektus;

e)	plānus ārkārtēju situāciju novēršanai — tādu procedūru izstrāde un īstenošana, lai, izmatojot sistēmanalīzi, konstatētu paredzamas ārkārtējas situācijas un sagatavotu, pārbaudītu un pārskatītu ārkārtēju situāciju novēršanas plānus, kā darboties ārkārtējās situācijās;

darbības monitoringu — tādu procedūru izstrāde un īstenošana, ar ko nepārtraukti vērtēt atbilstību mērķiem, kas ietverti apsaimniekotāja izstrādātajā smagu nelaimes gadījumu novēršanas politikā un drošības sistēmā, ka arī mehānismi izmeklēšanai un korekcijas darbībām neatbilstības gadījumā. Šīm procedūrām būtu jāaptver apsaimniekotāja sistēma ziņošanai par smagiem nelaimes gadījumiem vai gandrīz notikušiem nelaimes gadījumiem, jo īpaši tādiem, kas attiecas uz aizsardzības pasākumu neefektivitāti, to izmeklēšanu un turpmākiem pasākumiem, pamatojoties uz gūto pieredzi;

auditu un pārskatīšanu — tādu procedūru izstrāde un īstenošana, ar ko regulāri, sistemātiski vērtē smagu nelaimes gadījumu novēršanas politiku un drošības sistēmas efektivitāti un piemērotību; dokumentētu politikas un drošības sistēmas darbības pārskatīšanu un tās atjaunināšanu, ko veic augstākā vadība.

2. Informācija, ko dara zināmu attiecīgajai sabiedrībai

1)	Apsaimniekotāja vārds vai nosaukums un atkritumu apsaimniekošanas objekta adrese.

2)	Dati par personu, kas sniedz informāciju — tās ieņemamais amats.

3)	Apliecinājums, ka uz atkritumu apsaimniekošanas objektu attiecas normatīvi un/vai administratīvi akti, ar ko īsteno šo direktīvu un, ja vajadzīgs, apliecinājums, ka informācija, kas attiecas uz 6. panta 2. punktā minētajiem elementiem, ir iesniegta kompetentajai iestādei.

4)	Skaidrs un vienkāršs paskaidrojums par to, kāda darbība vai darbības ir veiktas attiecīgā atkritumu glabāšanas vietā.

5)	Atkritumu apsaimniekošanas objektā, kā arī atkritumos, kas var izraisīt smagus nelaimes gadījumus, esošo vielu un preparātu sadzīvē lietotie nosaukumi vai vispārējie apzīmējumi, vai vispārēju apdraudējumu klasifikācija, norādot to galvenos parametrus, kas rada apdraudējumu.

6)	Vispārēja informācija par smagu nelaimes gadījumu radītu apdraudējumu būtību, arī to potenciālo iespaidu uz apkārtējiem iedzīvotājiem un vidi.

7)	Atbilstīga informācija par to, kā paredzēts brīdināt un informēt attiecīgos apkārtējos iedzīvotājus, notiekot smagam nelaimes gadījumam.

8)	Atbilstīga informācija par to, kas jādara attiecīgajiem iedzīvotājiem un kā viņiem jārīkojas, notiekot smagam nelaimes gadījumam.

9)	Apstiprinājums, ka apsaimniekotājam atkritumu glabāšanas vietā jāveic atbilstīgi pasākumi, jo īpaši sadarbojoties ar avārijas dienestiem, lai rīkotos smagu nelaimes gadījumu gadījumā un lai mazinātu to sekas.

10)	Atsauce uz ārēju ārkārtas pasākumu plānu, kas izstrādāts, lai novērstu visas nelaimes gadījuma blakusparādības. Tajā būtu jāietver padomi sadarboties, un visas avārijas dienestu norādes vai lūgumi nelaimes gadījuma laikā.

11)	Sīkākas ziņas par to, kur iegūt turpmāku atbilstošo informāciju, ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktās slepenības prasības.

II PIELIKUMS

ATKRITUMU RAKSTUROJUMS

Atkritumus, ko paredzēts apglabāt atkritumu apsaimniekošanas objektā, raksturo tā, lai objekta struktūrai nodrošinātu ilgtermiņa fizikālu un ķīmisku stabilitāti un novērstu smagus nelaimes gadījumus. Vajadzības gadījumā un saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas objekta kategoriju atkritumu raksturojums aptver šādus aspektus:

1)	tuvākā un vēlākā laikā glabājamo atkritumu paredzamo fizikālo un ķīmisko īpašību apraksts, īpaši pieminot to stabilitāti dažādos virszemes atmosfēras/meteoroloģiskos apstākļos;

2)	atkritumu klasifikācija saskaņā ar attiecīgu aprakstu Lēmumā 2000/532/EK (1), īpaši ņemot vērā to parametrus, kas rada apdraudējumu.

3)	minerālresursu apstrādei izmantojamo ķīmisko vielu un to stabilitātes apraksts;

4)	glabāšanas metodes apraksts;

5)	atkritumu transporta sistēmu, ko paredzēts izmantot.

(1) Komisijas Lēmums 2000/532/EK (2000. gada 3. maijs), ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.). Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2001/573/EK (OV L 203, 28.7.2001. 18. lpp.).

III PIELIKUMS

KRITĒRIJI ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS OBJEKTU KLASIFIKĀCIJAS NOTEIKŠANAI

Atkritumu glabāšanas objektu klasificē kā A kategorijas objektu, ja:

—	saskaņā ar apdraudējuma novērtējumu, kas ņem vērā tādus faktorus kā atkritumu apsaimniekošanas objekta lielumu konkrētā brīdī vai nākotnē, tā atrašanās vietu un ietekmi uz vidi, kļūme vai nepareiza darbība, piem., terehona sabrukšana vai dambja pārraušana, var izraisīt smagu nelaimes gadījumu; vai

—	tajā atrodas atkritumi, ko, pārsniedzot konkrētu robežlielumu, saskaņā ar Direktīvu 91/689/EEK klasificē kā bīstamus; vai

—	tajā atrodas vielas vai preparāti, ko, pārsniedzot konkrētu robežlielumu, saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK vai Direktīvu 1999/45/EK klasificē kā bīstamus.

P6_TA(2005)0320

Kopienas nodarbinātības un sociālās vienotības programma — “PROGRESS” ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, iedibinot Kopienas nodarbinātības un sociālās vienotības programmu — “PROGRESS” (KOM(2004)0488 — C6-0092/2004 — 2004/0158(COD))

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0488) (1),

—	ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 13. panta 2. punktu, 129. pantu un 137. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C6-0092/2004),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—	ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Pilsoņu brīvību, tiesību un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0199/2005),

1.	apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.	norāda, ka likumdošanas priekšlikumā norādītās apropriācijas laika posmam pēc 2006. gada ir atkarīgas no lēmuma par nākamo daudzgadu finanšu plānu;

3.	aicina Komisiju pēc tam, kad ir pieņemts nākamais daudzgadu finanšu plāns, vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu, lai pielāgotu šīs programmas bāzes finansējuma summu;

4.	aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

5.	uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2004)0158

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 6. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr..../2005/EK, iedibinot Kopienas nodarbinātības un sociālās vienotības programmu — “PROGRESS”

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši 13. panta 2. punktu, 129. pantu un 137. panta 2. punkta a)apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru (3),

tā kā:

(1)

2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropas Padome iekļāva, kā nozīmīgu vispārējā Savienības stratēģijā, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanu, lai sasniegtu savu nākamās desmitgades stratēģisko mērķi — kļūt par konkurētspējīgākajai un dinamiskākajai uz zināšanām balstītajai ekonomikai, kas ir spējīga uz ilgspējīgu ekonomisko izaugsmi ar vairāk un labākām darba vietām un lielā sociālo kohēziju. Tā Eiropas Savienībai ir noteikusi ambiciozus mērķus un uzdevumus, lai atgūtu nosacījumus pilnīgai nodarbinātībai, uzlabotu kvalitāti un produktivitāti darba vietā, veicinātu sociālo kohēziju un ietverošu darba tirgu.

(2)

Saskaņā ar Komisijas noteikto ieceri konsolidēt un racionalizēt ES finansēšanas instrumentus ar šo lēmumu jāizveido vienota racionalizēta programma, kas nodrošinātu to darbību attīstību un turpināšanos, kuras ir sāktas, pamatojoties uz Padomes Lēmumu 2000/750/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu diskriminācijas apkarošanai (no 2001. līdz 2006. gadam) (4), Padomes Lēmumu 2001/51/EK (2000. gada 20. decembris), ar ko izveido Programmu, kura attiecas uz Kopienas pamatstratēģiju dzimumu līdztiesības jomā (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 50/2002/EK (2001. gada 7. decembris), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai veicinātu dalībvalstu sadarbību centienos apkarot sociālo atstumtību (6) , Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1145/2002/EK (2002. gada 10. jūnijs) par Kopienas veicināšanas pasākumiem nodarbinātības jomā (7) , un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 848/2004/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai atbalstītu organizācijas, kas Eiropas līmenī darbojas vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā (8) , kā arī uz darbībām, kas ir veiktas Kopienas līmenī attiecībā uz darba apstākļiem.

(3)

1997. gadā Luksemburgā Eiropadome ārkārtas sanāksmē par nodarbinātību aizsāka Eiropas nodarbinātības stratēģiju, aptverot dalībvalstu nodarbinātības politiku koordināciju, pamatojoties uz kopīgi pieņemtajām nodarbinātības pamatnostādnēm un ieteikumiem. Tagad Eiropas nodarbinātības stratēģija ir svarīgākais instruments Lisabonas stratēģijas nodarbinātības un darba tirgus mērķu īstenošanai .

(4)

Lisabonas Eiropadome nolēma, ka cilvēku skaits, kas Savienībā dzīvo zem nabadzības sliekšņa un ir sociāli atstumti, nav pieņemams un tāpēc uzskatīja par nepieciešamu veikt pasākumus un uzstādīt piemērotus mērķus, lai izdarītu noteiktu ieguldījumu nabadzības izskaušanā. Par šādiem mērķiem vienojās 2000. gada 7., 8. un 9. decembra Nicas Eiropadome. Tā turpmāk piekrita, ka politikai sociālās atstumtības apkarošanai ir jābūt balstītai uz atklāto koordinācijas metodi, apvienojot nacionālos darbības plānus un Komisijas sadarbības iniciatīvu.

(5)

Demogrāfiskās pārmaiņas ir galvenais ilgtermiņa izaicinājums sociālās aizsardzības sistēmu spējai nodrošināt atbilstošas pensijas, kā arī vispārēji pieejamu, kvalitatīvu un ilgtermiņā finansējamu veselības un ilgtermiņa aprūpi, un ir svarīgi veicināt politiku, kas var panākt gan piemērotu sociālo aizsardzību, gan sociālo aizsardzības sistēmu finansiālo ilgtspējīgumu. Padome ir nolēmusi, ka sadarbībai sociālās aizsardzības jomā jāpamatojas uz atklāto koordinācijas metodi.

(6)

Šajā sakarā vajadzētu norādīt uz imigrantu īpašo situāciju, kā arī to darbību nozīmi, kuras paredzētas, lai nedeklarētais un bieži vien nenoteiktais ieceļotāju darbs kļūtu par parastām darba attiecībām, lai viņiem būtu tāda paša sociālā aizsardzība, sociālie labumi un darba nosacījumi kā oficiāli reģistrētajiem darbiniekiem.

(7)

Minimālo standartu nodrošināšana un darba apstākļu pastāvīga uzlabošana ES ir galvenā Eiropas sociālās politikas iezīme un atbilst nozīmīgam vispārējam Eiropas Savienības mērķim. Kopienai ir nozīmīga loma, atbalstot un papildinot dalībvalstu darbību darbinieku veselības un drošības, darba apstākļu, tostarp attiecībā uz nepieciešamību apvienot darba un ģimenes dzīvi, darbinieku aizsardzības jomā, kad viņu darba līgums tiek izbeigts, darbinieku informēšanas , līdzdalības un konsultēšanas, darbinieku un darba devēju interešu pārstāvēšanas un kolektīvās aizsardzības jomā.

(8)

Nediskriminācija ir Eiropas Savienības pamatprincips. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 13. pants paredz veikt darbības, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Nediskriminācija ir arī iekļauta Eiropas Savienības pamattiesību hartas 21. pantā. Diskriminācijas dažādo formu īpašās iezīmes ir jāņem vērā, un vienlaikus jāizstrādā attiecīgas darbības, lai novērstu un cīnītos pret diskrimināciju viena vai vairāku iemeslu dēļ. Tādēļ, izskatot programmas pieejamību un rezultātus, jāņem vērā invalīdu īpašās vajadzības , lai viņiem nodrošinātu pilnu un vienlīdzīgu piekļuvi darbībām, kuras finansē “PROGRESS” programma, kā arī rezultātiem un šo darbību novērtēšanai, tostarp to papildu izmaksu kompensēšanu, kas invalīdiem radušās saistībā ar piekļuvi. Pieredze, kas gūta daudzu gadu laikā cīnoties pret atsevišķām diskriminācijas formām, tai skaitā diskrimināciju dzimuma dēļ, var būt noderīga, cīnoties pret citām diskriminācijas formām.

(9)

Pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 13. pantu, Padome ir pieņēmusi šādas direktīvas: Direktīvu 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (9) , saskaņā ar kuru ir aizliegta diskriminācija rasu vai etniskas piederības dēļ, tostarp attiecībā uz nodarbinātību, profesionālo izglītību, vispārējo izglītību, precēm un pakalpojumiem, kā arī sociālo aizsardzību, un Direktīvu 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (10) , saskaņā ar kuru ir aizliegta diskriminācija attiecībā uz nodarbinātību un profesiju reliģijas vai uzskatu, invaliditātes, vecuma un dzimumorientācijas dēļ , kā arī Direktīvu 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (11) .

(10)

Vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem saskaņā ar Līguma 2. un 3. pantu ir Kopienas tiesību pamatprincips, un direktīvām un citiem tiesību aktiem, kas pieņemti, pamatojoties uz šo principu, ir liela nozīme sieviešu situācijas uzlabošanā. Darbības pieredze Kopienas līmenī pierāda, ka dzimumu līdztiesības veicināšanai ES politikā un diskriminācijas apkarošanai praksē ir vajadzīgs vairāku instrumentu apvienojums, kas iekļautu tiesību aktus, finansēšanas rīkus un integrēšanu savstarpējai pastiprināšanai. Saskaņā ar principu par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu sieviešu un vīriešu līdztiesībai ir jābūt ņemtai vērā visās programmas nodaļās un darbībās .

(11)	Nevalstisko organizāciju, kas darbojas reģionālā, valsts un Eiropas Savienības līmenī, iesaistīšana ir nozīmīga programmas vispārējo mērķu veiksmīgai īstenošanai, un tāpēc ar attiecīgu ES tīklu starpniecību tām būtu jābūt būtiskai nozīmei programmas izstrādāšanā, īstenošanā un uzraudzīšanā.

(12)

Tā kā dalībvalstis , darbojoties atsevišķi, nespēj pietiekami labi sasniegt šīs direktīvas mērķus, jo ir nepieciešama informācijas apmaiņa ES līmenī un pozitīvās pieredzes izplatīšana Kopienas mērogā, un Kopienas darbību un pasākumu daudzpusējā apjoma dēļ tos var sasniegt labāk Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šis lēmums paredz tikai to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(13)

Šīs lēmums iedibina finansiālu satvaru visas programmas norises laikā, kas ir galvenais budžeta lēmējinstitūcijas atsauces punkts 1999. gada 6. maija starpinstitucionālā līguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūru (12) uzlabošanu 33. punkta ietvaros.

(14)	Šī lēmuma īstenošanai nepieciešamie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes lēmumu 1999/468/EK izstrādātajām procedūrām Komisijai (13) piešķirto īstenojošo spēku pārbaudei,

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

1. pants

Programmas iedibināšana

Ar šo lēmumu izveido Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu “PROGRESS”, lai finansiāli atbalstītu Eiropas Savienības mērķu īstenošanu nodarbinātības un sociālo lietu jomā un tādējādi saskaņā ar Lisabonas stratēģiju veicinātu sociālās programmas (2006. - 2010.g.) (14) mērķu sasniegšanu. Tās ilgums būs no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. pants

Vispārējie programmas mērķi

Esošā programma saskaņā ar zemāk redzamajiem vispārējiem mērķiem:

1)	zināšanu par situāciju un situācijas izpratnes uzlabošana, kas dominē dalībvalstīs (un citās valstīs, kas piedalās) ar analīzes, izvērtēšanas un ciešas politiku novērošanas palīdzību;

2)	atbalstīt statistikas rīku un metožu, kā arī kopējo kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju , ja iespējams, atbilstoši dzimumam un vecuma grupām izstrādi jomās, uz kurām attiecas šī programma;

3)	atbalstīt un uzraudzīt Kopienas likumdošanas un politikas mērķu īstenošanu dalībvalstīs, kā arī novērtēt tās efektivitāti un ietekmi, jo īpaši attiecībā uz vairāku un labāku darba vietu radīšanu;

4)	veicināt vienota informācijas tīkla izveidi, savstarpēju apmācību, kā arī labas prakses un novatorisku pieeju noteikšanu un izplatīšanu reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī;

5)	veidot ieinteresēto personu un plašas sabiedrības izpratni par ES politiku un mērķiem saskaņā ar katru no 5 nodaļām;

palielināt galveno ES tīklu spēju veicināt, atbalstīt un turpmāk attīstīt ES politiku un mērķus, kā arī izplatīt šo tīklu dalīborganizāciju viedokļus; šādiem tīkliem un organizācijām neapšaubāmi jābūt neatkarīgām organizācijām, kas var darboties daudzās dažādās jomās, kuras skar to biedru intereses .

Princips par dzimumu līdztiesības integrēšanu jāievēro visās programmas nodaļās un darbībās.

Programmas nodaļās un darbībās sasniegtos rezultātus attiecīgi izplata gan iesaistīto vidū, gan sabiedrībā. Turklāt Komisija nodrošina vajadzīgos sakarus ar Eiropas Parlamentu, attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem ES līmenī un veic regulāru viedokļu apmaiņu ar tiem.

3. pants

Programmas struktūra

Šī programma ir sadalīta piecās zemāk redzamajās nodaļās:

1.	Nodarbinātība;

2.	Sociālā aizsardzība un integrācija;

3.	Darba apstākļi;

4.	Nediskriminācija un diversitāte;

5.	Dzimumu līdztiesība.

4. pants

1. NODAĻA: Nodarbinātība

Nodaļai ir jāatbalsta Eiropas Nodarbinātības stratēģijas īstenošana ar zemāk redzamo:

1.	Uzlabojot izpratni par nodarbinātības situāciju un perspektīvām, jo īpaši veicot analīzi un pētījumus, kā arī izstrādājot statistiku un kopīgus rādītājus;

Uzraugot un izvērtējot Eiropas Nodarbinātības pamatnostādņu un ieteikumu īstenošanu un to ietekmi , kā arī analizējot mijiedarbību starp Eiropas nodarbinātības stratēģiju , vispārējo sociālo un ekonomiskas politiku un citām politikas jomām;Politikas un procesu apmaiņu organizēšana un abpusējās apmācības veicināšana EES kontekstā;

3.	Organizējot apmaiņu saistībā ar politiku, labu praksi un novatoriskām pieejām, kā arī veicinot savstarpēju apmācību saistībā ar Eiropas nodarbinātības stratēģiju;

4.	Veidojot izpratni, izplatot informāciju un veicinot diskusijas par nodarbinātības izaicinājumiem , politiku un rīcības plānu īstenošanu dalībvalstīs , tostarp reģionālo un vietējo dalībnieku, sociālo partneru un citu ieinteresēto personu vidū;

5.	Piešķirot īpašu nozīmi pozitīviem pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem, kā arī diskriminācijas novēršanai attiecībā uz iespējām iegūt darbu, profesionālo apmācību un karjeras izaugsmi.

5. pants

2. NODAĻA: Sociālā aizsardzība un integrācija

2. nodaļa atbalsta atklātās koordinācijas metodes īstenošanu sociālās aizsardzības jomā un integrāciju ar:

1.	Uzlabojot izpratni par sociālās atstumtības un nabadzības jautājumiem, sociālās aizsardzības un integrācijas politiku, jo īpaši veicot analīzi un pētījumus, kā arī izstrādājot statistiku un kopīgus rādītājus;

2.	Uzraugot un izvērtējot atklātās koordinācijas metodes īstenošanu sociālās aizsardzības un integrācijas jomā , analizējot mijiedarbību starp šo metodi un citām politikas jomām , kā arī tās ietekmi valstu un Kopienas līmenī;

3.	Organizējot apmaiņu saistībā ar politiku, labu praksi un novatoriskām pieejām, kā arī veicinot savstarpēju apmācību saistībā ar sociālo aizsardzību un integrācijas stratēģiju;

4.	Palielinot informētību, informācijas izplatību un veicinot debates par galvenajiem izaicinājumiem un politikas jautājumiem, kas rodas ES koordinācijas procesa kontekstā sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā, tai skaitā NVO, reģionālos un vietējos dalībniekus un citus uzņēmējus;

5.	Attīstot galveno ES tīklu spēju atbalstīt un tālāk attīstīt ES politikas mērķus un stratēģijas sociālās aizsardzības un integrācijas jomā .

6. pants

3. NODAĻA: Darba apstākļi

3. nodaļas mērķis, ņemot vērā principu par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, ir atbalstīt darba vides un apstākļu uzlabošanu, tai skaitā veselības aizsardzību un drošību darba vietā , kā arī darba un ģimenes dzīves apvienošanu ar šādiem līdzekļiem:

Veidojot izpratni par situāciju saistībā ar darba apstākļiem, jo īpaši veicot analīzi un pētījumus, kā arī izstrādājot statistiku un kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus atbilstoši dzimumam un vecumam grupām , kā arī izvērtējot spēkā esošo tiesību aktu, politikas un prakses efektivitāti un ietekmi;

2.	Atbalstot ES darba tiesību īstenošanu ar efektīvas uzraudzības palīdzību, rīkojot seminārus nozarē strādājošajiem , sagatavojot rokasgrāmatas un izveidojot vienotu informācijas tīklu starp specializētām struktūrvienībām, tostarp sociālajiem partneriem ;

3.	Ierosinot aizsardzības pasākumus un veicinot veselības aizsardzību un drošību darbā;

4.	Veidojot izpratni, izplatot informāciju un veicinot diskusijas , tostarp arī sociālo partneru vidū , par galvenajiem izaicinājumiem un politikas jautājumiem saistībā ar sociālo aizsardzību, darba apstākļiem un nodarbinātības kvalitāti, tostarp darba un ģimenes dzīves apvienošanu;

Veidojot izpratni, izplatot informāciju un veicinot diskusijas par nelegālās nodarbinātības vispārējo jautājumu, lai nodrošinātu, ka veselības aizsardzības, drošības un darba apstākļu jautājumi, kas vienlīdz skar ieceļojošos stradniekus un ES pilsoņus, būs atrisināti un ka būs ievērotas attiecīgās normas.

7. pants

4. NODAĻA: Nediskriminācija un diversitāte

4. nodaļas mērķis ir atbalstīt nediskriminācijas principa efektīvu īstenošanu un veicināt tā integrēšanu visās ES politikas jomās ar šādiem līdzekļiem:

1.	Uzlabojot izpratni par situāciju saistībā ar diskrimināciju un tās novēršanu, jo īpaši veicot analīzi un pētījumus, izstrādājot statistiku un rādītājus, kā arī izvērtējot spēkā esošo tiesību aktu, politikas un prakses efektivitāti un ietekmi;

2.	Atbalstot ES diskriminācijas novēršanas tiesību aktu īstenošanu ar efektīvas uzraudzības palīdzību, rīkojot seminārus nozarē strādājošajiem un izveidojot vienotu informācijas tīklu starp specializētām struktūrvienībām, kas darbojas diskriminācijas apkarošanas jomā;

Veidojot izpratni, izplatot informāciju un veicinot diskusijas par galvenajiem izaicinājumiem un politikas jautājumiem saistībā ar diskrimināciju un diskriminācijas novēršanas integrēšanu visās ES politikas jomās, tostarp diskriminācijas novēršanas jomā strādājošo nevalstisko organizāciju, reģionālo un vietējo dalībnieku, sociālo partneru un citu ieinteresēto personu vidū;

Attīstot galveno ES tīklu spēju atbalstīt un tālāk attīstīt ES politikas mērķus un stratēģijas saistībā ar diskriminācijas novēršanu; šādos ES tīklos jābūt iekļautiem arī mazākiem ES tīkliem, to skaitā specializētam un īpaši invalīdu nevalstiskām organizācijām; šādiem tīkliem un organizācijām neapšaubāmi jābūt neatkarīgām organizācijām, kas var darboties daudzās dažādās jomās, kuras skar to biedru intereses .

8. pants

5. NODAĻA: Dzimumu līdztiesība

5. nodaļas mērķis ir atbalstīt dzimumu līdztiesības principa efektīvu īstenošanu un veicināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās ES politikas jomās ar šādiem līdzekļiem:

1.	Situācijas attiecībā uz dzimuma jautājumiem un dzimuma tendences izpratnes uzlabošanu jo īpaši ar analīzes un pētniecības palīdzību un statistikas un rādītāju attīstības palīdzību, kā arī vērtējot esošās likumdošanas, politikas un prakses ieguldījumu;

2.	Atbalstot ES dzimumu līdztiesības tiesību aktu īstenošanu ar efektīvas uzraudzības palīdzību, rīkojot seminārus nozarē strādājošajiem un izveidojot vienotu informācijas tīklu starp specializētām struktūrvienībām, kas darbojas līdztiesības jomā;

3.	Veidojot izpratni, izplatot informāciju un veicinot diskusijas par galvenajiem izaicinājumiem un politikas jautājumiem saistībā ar dzimumu līdztiesību , tostarp darba un ģimenes dzīves apvienošanu, un dzimumu līdztiesības aspekta horizontālu integrēšanu;

4.	Attīstot galveno ES tīklu spēju atbalstīt un tālāk attīstīt ES politikas mērķus un stratēģijas saistībā ar dzimumu līdztiesību.

9. pants

Darbības veidi

1. Programma finansē šāda veida darbības , ko var īstenot arī pāri robežām :

Analītiskās darbības:

—	Datu un statistikas apkopošana un attīstība, un izplatība;

—	Kopīgo metodoloģiju un rādītāju/standartu attīstība un izplatība;

—	Pētniecības, analīzes un apskatu īstenošana un to rezultātu izplatīšana;

—	Izvērtējumu, ieguldījuma vērtējuma īstenošana un to rezultātu izplatīšana;

—	Vadlīniju un ziņojumu izstrādāšana un publicēšana;

—	Informācijas un mācību materiālu publicēšana un izplatīšana ar interneta vai citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

Abpusējā apmācība, informēšana par darbībām un to izplatīšana:

—	Apmaiņas organizēšana saistībā ar stratēģiju, labu praksi un novatoriskām pieejām, kā arī savstarpējas apmācības veicināšana reģionālā, valsts, starptautiskā un ES līmenī;

—	Paraugprakses noteikšana un salīdzinošās pārskatīšanas organizēšana, rīkojot sanāksmes, praktiskās apmācības nodarbības, seminārus ES , starptautiskā vai valstu līmenī;

—	Prezidentūras konferenču/semināru organizēšana;

—	Konferenču/semināru organizēšana Kopienas likumdošanas un politikas mērķu attīstības un īstenošanas atbalstam;

—	Gadskārtēja foruma organizēšana visām ieinteresētajām personām, lai izvērtētu sociālās programmas un “PROGRESS” programmas atsevišķu nodaļu īstenošanu, tostarp sniegtu izklāstu par rezultātiem un dialogu par nākotnes prioritātēm;

—	Plašsaziņas kampaņu un notikumu organizēšana;

—	Materiālu izveide un publicēšana informācijas izplatīšanai, kā arī programmas rezultātu izplatīšanai;

—	Apmaiņas organizēšana starp Eiropas Savienības vietēja līmeņa dalībniekiem, lai veicinātu tiešu apmaiņu ar pieredzi un zināšanām par valstu īpašajiem apstākļiem.

Galveno dalībnieku atbalsts:

—	Galveno ES tīklojumu kārtējo izmaksu atbalsts;

—	Nacionālo pārstāvju darba grupu izveide, lai novērotu ES likumdošanas īstenošanu;

—	Nozarē strādājošajiem , augsta līmeņa ierēdņiem un citiem attiecīgiem dalībniekiem , to skaitā nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un sociālajiem partneriem, paredzēto apmācību semināru finansēšana;

—	Tīklojums starp specializētām iestādēm ES līmenī;

—	Ekspertu tīklojumu nodrošināšana;

—	ES līmeņa novērošanas punktu nodrošināšana;

—	Personāla apmaiņa starp nacionālajām administrācijām;

—	Sadarbība ar starptautiskajām iestādēm;

—	Iestāžu un dalībvalstu vietējo dalībnieku sadarbība.

2. Darbībām, kas ir paredzētas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, jābūt spēcīgai ES dimensijai un atbilstošam apmēram, lai nodrošinātu patiesu pievienoto vērtību ES līmenī un tās jāīsteno valsts, reģionālajām vai pašvaldību iestādēm, specializētām struktūrvienībām, kas ir noteiktas Kopienas tiesību aktos, vai arī tādiem dalībniekiem, kas savā nozarē uzskatāmi par nozīmīgiem.

3. Darbībām 3. pantā noteiktajās jomās būtu jāveicina sociālās programmas mērķu sasniegšana saskaņā ar Lisabonas stratēģiju.

4. Programma nefinansē Eiropas gadu sagatavošanas un īstenošanas pasākumus.

10. pants

Piekļuve programmai

1. Piekļuve šai programmai ir atvērta visām sabiedriskajām un/vai privātajām organizācijām, un institūcijām, jo īpaši:

—	dalībvalstīm;

—	nodarbinātības dienestiem un aģentūrām ;

—	vietējām un reģionālajām varas iestādēm;

—	specializētajām iestādēm, kas ir paredzētas saskaņā ar ES likumdošanu;

—	sociālajiem partneriem;

—	nevalstiskajām organizācijām, kas ir izveidotas reģionālā, valsts vai ES līmenī;

—	universitātēm un pētniecības iestādēm;

—	izvērtēšanas speciālistiem;

—	nacionālajiem statistikas birojiem;

—	plašsaziņas līdzekļiem.

2. Komisija var arī tieši piekļūt programmai līdz pat saistītajām darbībām, kas ir paredzētas saskaņā ar 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu.

3. Invalīdiem nodrošina pilnu piekļuvi programmas darbībām un rezultātiem. Ņem vērā viņu īpašās vajadzības, tostarp to papildu izmaksu kompensēšanu, kas invalīdiem radušās saistībā ar piekļuvi.

11. pants

Pieteikuma metode atbalsta ieguvei

Darbību veidus attiecībā uz 9. pantu var finansēt:

—	pakalpojumu līgums pēc piedāvājumu pieprasījuma. Sadarbībai ar nacionālajiem Statistikas birojiem ir jāpiemēro Eurostat procedūras, vai

—	daļējas subsīdijas, ko piešķir pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Šādā gadījumā ES līdzfinansējums parasti ir ne vairāk kā 90% no saņēmēja kopējiem izdevumiem. Subsīdijas, kas pārsniedz šo maksimālo apmēru, var piešķirt tikai izņēmuma gadījumos un pēc rūpīgas pārbaudes.

Darbību veids, kas ir paredzēts saskaņā ar 9. panta 1. punkta b)apakšpunktu var tikt subsidēts, atbildot uz, piemēram, dalībvalstu subsīdiju pieprasījumiem.

12. pants

Īstenošanas nosacījumi

Visus nepieciešamos pasākumus šī lēmuma īstenošanai , jo īpaši attiecībā uz turpmāk minētajiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto apspriežu procedūru:

a)	vispārējās pamatnostādnes programmas īstenošanai;

b)	ikgadēja darba programma programmas īstenošanai , kas ir sadalīta pa atsevišķām nodaļām;

c)	Kopienas sniedzamais finansiālais atbalsts;

d)	gada budžets;

e)	procedūras, kā izvēlas Kopienas atbalstāmās darbības, un šādu atbalstāmo darbību provizoriskais saraksts, ko iesniegusi Komisija;

f)	programmas izvērtēšanas kritēriji, tai skaitā kritēriji, kas saistīti ar izmaksu lietderību, un noteikumi par rezultātu izplatīšanu un tālāknodošanu.

13. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kas ir sadalīta piecās apakškomitejās atbilstoši programmas piecām nodaļām .

2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu .

3. Komitejai ir jāpieņem šie reglamenti.

14. pants

Sadarbība ar citām komitejām

1. Komisijai ir jāiedibina nepieciešamās saites ar Sociālās aizsardzības komiteju un Nodarbinātības komiteju, lai nodrošinātu, ka tās regulāri un atbilstoši informētu par darbību attiecībā uz šo lēmumu īstenošanu.

2. Komisija informē arī pārējās attiecīgās komitejas par darbībām, kas veiktas saistībā ar programmas piecām nodaļām.

3. Kad tas ir atbilstoši, Komitejai ir jāiedibina regulāra un strukturēta sadarbība starp šo Komiteju un novērošanas komitejām, kas ir iedibinātas citu saistītu politiku, instrumentu un darbību dēļ.

15. pants

Saskaņa un komplementaritāte

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina atbilstību citām Eiropas Savienības un Kopienas politikas jomām, instrumentiem un darbībām , kā arī reģionālajai politikai un vispārējai ekonomikas politikai, jo īpaši izveidojot atbilstošus mehānismus, lai saskaņotu programmas darbības ar saistītām darbībām pētniecībā, tieslietās un iekšlietās, kultūrā, izglītībā, apmācībā un jaunatnes politikā, kā arī paplašināšanās un Kopienas ārējo attiecību jomā. Īpaša uzmanība ir jāpievērš iespējamajai sinerģijai starp šo programmu un programmām izglītības un apmācības jomā.

2. Komisija un dalībvalstis nodrošina atbilstību un komplementaritāti starp darbībām, kas ir uzsāktas saskaņā ar šo programmu, un citām saistītām Eiropas Savienības un Kopienas darbībām, jo īpaši saskaņā ar struktūrfondiem un īpaši Eiropas Sociālo fondu , un cenšas novērst darba dublēšanos .

3. Komisija nodrošina atbilstību un papildināmību starp šīs programmas darbībām, citām tās darbībām un citu Eiropas aģentūru darbībām, īpaši darbībām, ko veic Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds, Eiropas Aģentūra drošībai un veselības aizsardzībai darbā, Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs, Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs un nākotnē paredzētais Eiropas Dzimumu institūts, kā arī cenšas novērst darba dublēšanos.

4. Komisijai ir jāpārliecinās, ka programmas segtie un piesaistītie izdevumi netiek piesaistīti jebkādam citam finansiālajam instrumentam.

5. Komisija saskaņā ar 13. pantu regulāri informē komiteju par citām Kopienas darbībām, kas saskaņā ar Lisabonas stratēģiju veicina sociālās programmas mērķu sasniegšanu.

6. Dalībvalstīm ir jāveic visi iespējamie centieni, lai nodrošinātu saskaņu un komplementaritāti starp darbībām, kas ir saskaņā ar šo programmu, un tām, kas ir īstenotas nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī.

16. pants

Trešo valstu dalība

Programmai ir jābūt atvērtai, lai tajā varētu piedalīties:

—	EBTA/EEZ valstis saskaņā ar EEZ līguma dibinātajiem nosacījumiem.

—	Kandidātvalstis, kas ir saistītas ar ES, kā arī Rietumbalkānu valstis, kas ir iekļautas stabilizācijas un asociācijas procesā.

17. pants

Finansēšana

1. Orientējošais finansējums šīs Kopienas programmas īstenošanai ir noteikts EUR 854,2 miljonu apmērā 7 gadu laika posmam no 2007. gada 1. janvāra .

2. Sadalot līdzekļus starp dažādām nodaļām, ņem vērā šādus minimālos limitus:

1. nodaļa	Nodarbinātība	21 %
2. nodaļa	Sociālā aizsardzība un integrācija	30%
3. nodaļa	Darba apstākļi	8%
4. nodaļa	Nediskriminācija un diversitāte	23 %
5. nodaļa	Dzimumu līdztiesība	12%

3. Vismaz 2% no finansēm ir jābūt attiecinātām uz programmas īstenošanu, lai, piemēram, segtu izdevumus attiecībā uz Komitejas pastāvēšu, kas ir paredzēta saskaņā ar 13. pantu, vai izvērtēšanu, kas ir jāīsteno saskaņā ar 19. pantu.

4. Budžeta lēmējiestāde apstiprina gada apropriācijas, kā arī apropriāciju sadalījumu pa programmas atsevišķām nodaļām saskaņā ar finanšu plānā noteiktajiem limitiem. Gada apropriāciju sadalījumu pa atsevišķām nodaļām atbilstoši atspoguļo budžetā.

5. Komisija var griezties pēc tehniskās vai administratīvās palīdzības, Komisijas abpusējā labuma un beneficiāru abpusējā labuma, kā arī atbalsta izdevumiem.

18. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1. Komisijai ir jānodrošina, lai, kad finansētās darbības saskaņā ar esošo lēmumu ir īstenotas, Kopienas finansiālās intereses aizsargātu pasākumu kopums pret krāpšanos, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, ar efektīvām pārbaudēm un nepiemēroti izmaksātu summu atklāšanu un, ja ir atklātas nesakritības, ar efektīviem, proporcionāliem un atrunājošiem sodiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (15), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (16) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (17) .

2. Kopienas darbības, kas ir finansētas saskaņā ar šo lēmumu, nesakritības attiecībā uz Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktu nozīmē jebkādu Kopienas likumdošanas noteikumu pārkāpšanu vai jebkādu līgumsaistību pārkāpšanu, kas rodas no uzņēmēja darbības vai nolaidības, kam ir vai būtu bijusi kaitējoša ietekme uz vispārējo Kopienas budžetu vai to vadītajiem budžetiem ar nepamatotu izdevumu summu.

3. Līgumi, kā arī līgumi ar esošajām trešajām valstīm, kas izriet no šī lēmuma, ja ir nepieciešams, uzreiz nodrošina jo īpaši pārraudzības un finansiālo kontroli no Komisijas puses (vai jebkāda tās pilnvarota pārstāvja) un Revīzijas palātas pārbaudes, ja ir nepieciešamas.

19. pants

Novērošana un izvērtēšana

1. Lai nodrošinātu pastāvīgu programmas uzraudzību un varētu veikt nepieciešamo pārorientēšanos, Komisija izstrādā gada darbības pārskatus un tos nosūta 13. pantā minētajai programmas komitejai un Eiropas Parlamentam .

2. Programmu izvērtē arī vidusposmā, novērtējot katru tās nodaļu un ņemot vērā visu programmu kopumā, lai noteiktu panākumus attiecībā uz programmas mērķu ietekmi un tās pievienoto vērtību ES līmenī. Šādu izvērtēšanu var papildināt ar pastāvīgām izvērtēšanām. Tās veic Komisija ar ārējo ekspertu palīdzību. Kad tās ir pieejamas, par to rezultātiem ziņo 1. punktā minētajos darbības pārskatos un tos nosūta Eiropas Parlamentam .

3. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai:

a)	vēlākais 2010. gada 31. decembrī starpposma ziņojumu par panākumu izvērtējumu un programmas īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem,

b)	saistībā ar nākamā finanšu plāna priekšlikumiem vēlākais 2011. gada 31. decembrī paziņojumu par programmas turpināšanu un

c)	vēlākais 2015. gada 31. decembrī ar ārējo ekspertu palīdzību izpildītās programmas izvērtēšanas ziņojumu, lai novērtētu programmas mērķu ietekmi un tās pievienoto vērtību ES līmenī.

4. Komisija nodrošina, ka uzraudzības un izvērtēšanas gaitā ir izvērtēts līmenis, kādā ir veiktas darbības, lai nodrošinātu invalīdu piekļuvi programmas darbībām un rezultātiem.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs

(1) OV C ...

(2) OV C 164, 5.7.2005., 48. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. septembra Nostāja.

(4) OV L 303, 2.12.2000., 23. lpp.

(5) OV L 17, 19.11.2001., 22. lpp.

(6) OV L 10, 12.1.2002., 1. lpp.

(7) OV L 170, 29.6.2002., 1. lpp.

(8) OV L 157, 30.4.2004., 18. lpp. Kļūdas labojums OV L 195, 2.6.2004., 7. lpp.

(9) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

(10) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.

(11) OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.

(12) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

(13) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(14) Komisijas paziņojums par sociālo programmu (KOM(2005)0033).

(15) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(16) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(17) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

P6_TA(2005)0321

Tekstilpreču un apģērbu nozare pēc 2005. gada

Eiropas Parlamenta rezolūcija par tekstilpreču un apģērbu nozari pēc 2005. gada (2004/2265(INI))

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā 2004. gada 13. oktobra Komisijas paziņojumu “Tekstilpreču un apģērbu nozare pēc 2005. gada — Augsta līmeņa grupas ieteikumi tekstilpreču un apģērbu nozares jomā (KOM(2004)0668)”,

—	ņemot vērā paziņojumu par Padomes Regulas (EKK) Nr. 3030/93 10. panta piemērošanu par īpašas aizsardzības klauzulu attiecībā uz tekstilprecēm (1);

—	ņemot vērā Komisijas 2003. gada 29. oktobra paziņojumu “Tekstilpreču un apģērbu nozares nākotne paplašinātā Eiropas Savienībā” (KOM(2003)0649),

—	ņemot vērā 2002. gada 11. decembra Komisijas paziņojumu “Rūpniecības politika paplašinātā Eiropā” (KOM(2002)0714),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Rīcības plāns Eiropas tekstilpreču un apģērbu ražošanas sektora konkurētspējai (KOM(1997)0454 — C4-0626/1997)”,

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu “Iekšējā tirgus ietekme uz sieviešu nodarbinātību tekstilpreču un apģērbu ražošanas nozarē” (2),

—	ņemot vērā “Komisijas pamatnostādnes par dalībvalstu nodarbinātības politiku” (KOM(1997)0497),

—	ņemot vērā Parlamenta 1996. gada 14. novembra rezolūciju par starptautiskās attīstības ietekmi uz tekstilpreču un apģērbu ražošanas nozari Kopienā (3),

—	ņemot vērā Parlamenta 1992. gada 10. aprīļa rezolūciju par Kopienas iniciatīvu attiecībā uz reģioniem, kuri lielā mērā atkarīgi no tekstilpreču un apģērba nozares (RETEX) (4),

—	ņemot vērā Parlamenta 1990. gada 11. oktobra rezolūciju par iespējamo Tekstilpreču starptautiskā tirdzniecības nolīguma atjaunošanu vai to režīmu, kurš stāsies tā vietā pēc 1991. gada (5),

—	ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—	ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6-0193/2005),

tā kā tekstilpreču un apģērbu nozare, kuru Eiropas Savienībā lielā mērā veido mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un kurā intensīvi nodarbināts darbaspēks, ir būtiska nozare, kurai ir daudzsološa nākotne, ja piekļuvi tirgum saista ar sociālo jomu un vidi regulējošiem noteikumiem un to ievērošanas garantijām, ja tiek nodrošināti jauninājumi;

tā kā nozare pēc tam, kad 2005. gada 1. janvārī tika atceltas importa kvotas, pakļauta ievērojama importa pieaugumam, īpaši no Ķīnas, kas izraisa vēl nebijušu darba vietu skaita samazināšanos gan Eiropas Savienībā, gan tajās jaunattīstības valstīs, kuras ir ES pastāvīgie piegādātāji (Šrilanka, Maroka);

C.	atzīmē, ka kvotu atcelšanai tekstilpreču un apģērbu nozarē var būs smagas sekas vismazāk attīstītajos reģionos, kas var izraisīt reģionālā IKP samazināšanos uz vienu iedzīvotāju, tā ir situācija, kas attaisno adekvātu reakciju;

tā kā attiecībā uz tirdzniecību ar Ķīnu problēmas kodols ir tas, ka Ķīna nekādā ziņā nav brīvā tirgus valsts un ka lielākā daļa tekstilpreču rūpnīcu vēl ir valsts uzņēmumi, kuri saņem bezprocentu aizdevumus no valsts bankām, regulāri saņem subsīdijas eksportam un slēptu palīdzību, bezmaksas elektrības piegādi, kas rada tirgus darbības traucējumus;

E.	uzsverot, ka vienlaicīga masveidīga cenu pazemināšana vairākām preču grupām, protams, var būt izdevīga Eiropas Savienības patērētājiem, taču rekordliela importa un zemu cenu kombinācija var mūsu valstu apģērbu rūpniecībai izrādīties grūti atrisināms uzdevums;

F.	uzskatot, ka uzņēmuma ziņā ir risināt ar liberalizāciju saistītos izaicinājumus, savukārt valsts iestāžu uzdevums ir ievest noteikumus, kas ļautu tiem būt konkurētspējīgiem un kas garantētu tiem efektīvu un plašu piekļuvi tirgiem savstarpīguma apstākļos;

G.	atzīstot Ķīnas konkurētspēju daudzās tekstilrūpniecības un apģērbu rūpniecības preču grupās un ka tā daudzējādi ir attīstījusi savas iespējas (masveida produkciju, zemās algas) ciešā sadarbībā ar Eiropas rūpniecību;

H.	atgādinot, ka ir nepieciešams novērst, ka viszemāk attīstītās valstis būtu lielākās zaudētājas no šīs liberalizācijas un ka šo valstu strādnieku darba apstākļi un dzīves līmenis pasliktinās; un tā kā visnabadzīgākajās valstīs 70 līdz 80 % strādnieku apģērbu rūpniecībā ir sievietes;

atgādinot, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) locekļiem laikā, kad Ķīna pievienojās PTO, tika atļauts līdz 2008. gada beigām izstrādāt īpašas aizsardzības klauzulas, kuras noteiktu kvantitatīvas robežas Ķīnas eksportam, ja, piemēram, tirgus tiktu sagrauts vai tiktu kavēta “saskaņota tirdzniecības attīstība”;

J.	tā kā 70 % visu viltojumu, kuri izsviesti tirgū, nāk no Ķīnas, puse visu Eiropas muitas procedūru attiecībā uz viltojumiem attiecas uz tekstilprecēm un apģērbiem un katru gadu muita aiztur ap 5 miljonu viltotu apģērbu un aksesuāru;

apzinoties viltojumu un pirātisma sociālās un tautsaimnieciskās izmaksas un graujošo ietekmi uz kreativitāti un jauninājumiem, īpaši Eiropas tekstilrūpniecības uzņēmumos, kuri pēdējos gados aizvien vairāk koncentrējušies uz izstrādājumiem ar augstu pievienoto vērtību, uzskata, ka tiek radītas grūtības šo uzņēmumu kreativitātei un jauninājumiem, kas ir Eiropas tekstilpreču nozares viena no galvenajām priekšrocībām;

atgādinot, ka ir laiks Barselonas procesa 10. gadadienas priekšvakarā pāriet pie darbiem, lai izveidotu ciešu saiti starp Vidusjūras abiem krastiem, kā arī lai vairotu izšķirošas noturīgas attīstības un nacionālo un reģionālo tirgu aktivizēšanas stratēģijas šajā reģionā, kā arī lai nodrošinātu efektīvu solidaritāti kopīgas attīstības garā;

M.	tā kā dalībvalstis nevar veikt patstāvīgus pasākumus, jo tās tirdzniecības politiku ir nodevušas ES ekskluzīvajā kompetencē;

N.	saskatot ES un Ķīnas divpusējos nolīgumos iespēju pārvarēt šīs milzīgās grūtības godīgā un pārskatāmā veidā, kas parāda turpmāko attīstības ceļu;

O.	apsverot lielās sociālās un humanitārās grūtības, kuras izraisa daudzo uzņēmumu slēgšana un darba vietu likvidēšana tekstilpreču ražošanas nozarē jau vairākus gadus un īpaši kopš 2005. gada sākuma, kā arī Eiropas Tekstilpreču un apģērbu ražotāju asociācijas (Euratex) ļoti satraucošās prognozes;

P.	uzskatot, ka līdz šim īstenotā ES politika pārstrukturēšanas atbalstam kopumā ir guvusi panākumus;

Q.	apsverot valsts pasākumu nepieciešamību tekstilrūpniecības modernizācijas turpināšanai un pārstrukturēšanai, kā arī jauninājumiem, pētniecībai, darbinieku apmācībai un pārmaiņu sociālajam atbalstam;

R.	tā kā tie ES reģioni, kurus visvairāk skārusi darba vietu skaita samazināšana tekstilpreču nozarē jau ir visnelabvēlīgākie gan attiecībā uz bezdarbu, gan attiecībā uz nabadzību, un šīs tautsaimniecības nozares destabilizācija tikai palielinās teritoriālo nevienlīdzību ES,

izsaka bažas par ārkārtīgi straujo ārpus ES, it īpaši Ķīnā, ražoto tekstilpreču ieveduma pieaugumu pēc tam, kad 2005. gada 1. janvārī beidza darboties PTO Vispārējā vienošanās attiecībā uz tekstilprecēm un apģērbiem un tika atceltas kvotas, apstākli, kas apvienojumā ar iespējamo šāda ieveduma vēl lielāku pieaugumu, atstās tālejošas sekas uz nodarbinātību Eiropas tekstilpreču un apģērbu rūpniecībā, stratēģiski svarīgu nozari ar lielu potenciālu nākotnē un augstu reģionālās koncentrācijas līmeni, nozari, kura sastāv, galvenokārt, no maziem un mikro uzņēmumiem un kurā lielākoties ir nodarbinātas sievietes;

aicina Komisiju mudināt visas PTO valstis, izņemot visneaizsargātākās jaunattīstības valstis, Dohas attīstības programmas pārrunās iegūt piekļuves noteikumus savstarpējos tirgos, kas būtu vienlaicīgi taisnīgi un pielīdzināmi lieliem tekstila un apģērbu ražotajiem, kā arī to klauzulu atzīšanu, kuras saistītas ar ētiku, sociālo jomu un vidi;

3.	aicina Komisiju saskaņā ar PTO pamatnostādnēm veikt pētījumu par šīs nozares pakāpeniskas liberalizācijas ietekmi uz ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju, it īpaši no šīs nozares ievērojami atkarīgajos nelabvēlīgajos reģionos;

4.	aicina Komisiju izdarīt ekonomisko un politisko spiedienu attiecībā uz trešām valstīm, lai šīs valstis vairāk piemērotu sociālās un vides standartus;

5.	prasa PTO paātrināt ar tarifiem nesaistīto tirdzniecības barjeru likvidēšanu un saskaņot tehniskos noteikumus, it īpaši pielietojot savstarpējās atzīšanas principu;

6.	aicina Komisiju izstrādāt savu nākamo tirdzniecības pārrunu mandātu tādai tirdzniecībai, kas ļautu uzlabot darba apstākļus, sociālo tiesību aizsardzību un uzlabošanu un efektīvu vides aizsardzību;

7.	aicina Komisiju izdarīt politisku un ekonomisku spiedienu, lai mīkstinātu Ķīnas valūtas kursu, kas ir mākslīgi pazemināts, kas ir pretrunā ar pasaules tirdzniecības pakāpenisko liberalizāciju;

8.	aicina Komisiju vienkāršot procedūras, kuru mērķis ir atvieglot antidempinga mehānismu pielietošanu MVU un pieprasa palielināt antidempinga procedūras pārskatāmību;

9.	pieprasa, lai Komisija negodīgas rīcības gadījumos izmanto regulu par tirdzniecības šķēršļiem un izstrādā efektīvu uzraudzības instrumentus, kuri ļauj sistemātiski atklāt tādus gadījumus un ātri uzsākt nepieciešamos pretpasākumus;

10.	uzsver, ka starptautiskā tirdzniecību, īpaši ar Ķīnu, Eiropas tekstilpreču nozarē var uzskatīt drīzāk par izaicinājumu, nevis par draudiem, ja cīņa notiek ar līdzvērtīgiem ieročiem un ja tiek ievēroti spēles noteikumi, kas šajā konkrētajā gadījumā nenotiek;

11.

atzīmē 2005. gada 10. jūnijā Komisijas un Ķīnas noslēgto “Sapratnes memorandu” par Ķīnas tekstilpreču eksporta samazināšanu; tomēr aicina Komisiju un Padomi, nepieciešamības gadījumā, paplašināt vienošanās jomu uz citām tekstilpreču kategorijām un nodrošināt eksporta ierobežojumu aprēķinu pamatojumu pārskatāmību; uzsver, ka drošības klauzulas jāpiemēro vienošanās neatbilstošas piemērošanas gadījumos;

12.	mudina Komisiju saglabāt modrību attiecībā uz sekām, kuras var izraisīt ASV drošības pasākumi saistībā ar tekstilprecēm un apģērbiem īpaši attiecībā uz Ķīnas tekstilpreču un apģērbu tirdzniecības traucējumiem;

13.

aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi atbalstīt pētniecību, jauninājumus un profesionālo apmācību visas dzīves garumā, izmantojot specifiskus pasākumus, kurus paredz ES fondi, ar mērķi paaugstināt konkurenci ES tekstilpreču un apģērbu nozarē, īpaši MVU konkurētspēju, kurus skārusi kvotu atcelšana kopš 2005. gada 1. janvāra, un palīdzēt tiem pārvarēt preču nosūtīšanas sekas;

14.	uzsver, ka jāņem vērā ne vien Eiropas rūpniecības nozares intereses, bet arī Eiropas importētāju ilgtermiņa intereses;

15.

aicina Komisiju tai pat laikā vairāk aizsargāt intelektuālo īpašumu atbilstīgi PTO Līgumam par ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS), lai varētu veikt efektīvus pasākumus viltojumu un pirātisko ražojumu apkarošanai; aicina Komisiju pieņemt enerģisku nostāju, lai nodrošinātu atbilstību TRIPS līgumam (īpaši tā 25. panta 2. punktam) attiecībā uz tekstilpreču dizainu tirgū ārpus Kopienas un nodrošināt represīvus pasākumus neatbilstības gadījumiem; uzskata, ka atbilstoši pasākumi jāveic arī attiecībā pret tiem, kuri ir viltošanas un pirātisma prakses līdzdalībnieki;

16.	uzskata, ka nav jāaprobežojas tikai ar izpratnes veicināšanas un informācijas darbībām Ķīnas un Eiropas darba grupā, Komisijai jānodrošina, lai Ķīna pastiprina sankcijas pret tiem, kuri nodarbojas ar viltošanu un pirātismu;

17.

uzsver uzņēmumu sociālās atbildības principa nostiprināšanas, stingras Starptautiskās darba organizācijas (SDO) standartu un konvenciju ievērošanas nozīmi, kā arī starptautisko vides un cilvēktiesību konvenciju ievērošanas nozīmi, kas, iekļautas divpusējos un daudzpusējos ES tirdzniecības līgumos, nodrošina noturīgu attīstību;

18.	mudina Komisiju veicināt pastiprinātu pārskatāmību attiecībā uz visām tekstilpreču un apģērbu ražošanas vietām, kurās iesaistīti Eiropas uzņēmumi, un par šajās vietās piemērojamajiem darba standartiem;

19.

aicina Komisiju uzlabot PTO institucionālo sistēmu, kā arī divpusējo tirdzniecības nolīgumus, lai varētu efektīvi apkarot visa veida mūsdienu verdzību, bērnu darbu un izmantošanu, īpaši sieviešu darba izmantošanu tekstilpreču un apģērbu nozarē trešās valstīs, lai tiktu ievērotas darba ņēmēju pamattiesības un tiktu novērst sociālais dempings;

20.	aicina Ķīnu kā SDO locekli ievērot ar darba jomu saistītās vadlīnijas un pamata norādījumus attiecībā uz vides aizsardzību, kuri pieņemti šajā nozarē, un sodīt pārkāpējus;

21.	aicina Komisiju uzsākt nozīmīgu iniciatīvu starptautiskajā līmenī, lai tiktu noteikts labāks dažādo starptautisko organizāciju kompetenču, pilnvaru un spēka līdzsvars, un prasa, lai tiktu nodrošināta ar sociālajām tiesībām, cilvēktiesībām un vides aizsardzību saistīto līgumu efektīga darbība;

22.	uzsver, ka palīdzība nozares adaptācijai jāuzskata par ES politikas mērķi, tostarp struktūrpolitikas mērķi;

23.

apzinās, ka drošības klauzulām, kuru tūlītēja piemērošana tiek prasīta, kā tas paredzēts PTO ietvaros, ir pagaidu raksturs; aicina Komisiju izstrādāt konkrētu palīdzības pārejas plānu tekstilpreču un apģērbu nozares pārstrukturēšanai kopumā, lai nodrošinātu tās nākotni un konkurētspēju starptautiskajā tirgū;

24.

no jauna apstiprina nepieciešamību paredzēt pagaidu sektoriālu Kopienas pieeju šai nozarei, un uzstāj, lai Komisija, apzinoties nozarei paveicamo uzdevumu steidzamību un īpašo raksturu, šo apsvērumu ņem vērā; atgādina arī, ka sociālajam dialogam ir svarīga loma to jautājumu noregulēšanā, kuri saistīti ar modernizāciju un nozares konkurētspējai nepieciešamo izmaiņu nodrošināšanas līdzekļu meklējumiem;

25.

aicina Komisiju izvirzīt priekšlikumu, lai ikviens uzņēmums, kurš vēlas eksportēt uz ES, apliecina, ka tas ievēro starptautiskās sociālās un vides tiesības, un lai tiktu aizliegts jebkāds tāds preču imports uz ES, kas pārkāpj šos noteikumus, īpaši, ja runa ir par precēm, kuras ražojuši ieslodzītie, bērni, piespiedu darbu strādnieki, kuriem liegtas tiesības apvienoties;

26.	uzsver, cik svarīgi ir nozares precēm ieviest izcelsmes marķēšanu un uzņēmuma nosaukuma marķēšanu, lai patērētājam dotu iespēju atpazīt šo preču izcelsmi;

27.	aicina Komisiju un dalībvalstis veikt stingrākus pasākumus, lai apkarotu tekstilpreču un apģērbu viltošanu un aizsargātu Eiropas patērētāju;

28.	aicina Komisiju grozīt Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (6), kā arī vēlāk pieņemtās regulas, ar ko grozīja šo regulu, lai ieviestu muitas pārbaudes ar mērķi noskaidrot preces, kurām ir viltota izcelsmes deklarācija;

29.	prasa ES pēc 2006. gada saglabāt Eiropas Struktūrfondus visos Eiropas tekstilrūpniecības reģionos, lai palīdzētu pētniecībai, jauninājumiem, profesionālajai apmācībai un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

30.	aicina Komisiju likt lietā visas ar struktūrfondiem saistītās rezerves, lai atrisinātu vietējās un sektoriālās neparedzētās krīzes, kā arī, lai nodrošinātu uzņēmumu dibināšanu un atbalstu MVU attiecīgajos reģionos ar mērķi nodrošināt darba vietu radīšanu citās nozarēs;

31.	apgalvo, ka ES atbalstam uzņēmumiem, izmantojot daudzās struktūrfondu piedāvātās iespējas, ir jābūt atkarīgam no īpašām saistībām attiecībā uz nodarbinātību un vietējo un reģionālo attīstību, kas atbilst Lisabonas stratēģijai;

32.	aicina Komisiju īstenot jaunu pētījumu, lai varētu lemt par atbalstu tekstilrūpniecībai jaunattīstības valstīs un vismazāk attīstītajās valstīs, kurām tekstilpreču eksports ir vitāli svarīgs, lai varētu attīstīt šo valstu ražošanu un aktivizētu to iekšējo tirgu un reģionālos tirgus;

33.	mudina MVU ieviest nepieciešamās infrastruktūras, lai uzlabotu to konkurētspēju starptautiskajā tirgū tekstilpreču nozarē un veicinātu sadarbību reģionu līmenī;

34.	apzinās, ka liberalizācija vīriešus un sievietes ietekmē atšķirīgi un ka apģērbu ražošanas sabrukums, ko daudzās nabadzīgās valstīs var izraisīt kvotu atcelšana, var nopietni pasliktināt sieviešu stāvokli šajās valstīs;

35.

atgādina, ka attiecībā uz VPS, ražošanas un eksportēšanas jaudas aizsargāšana visneaizsargātākajās valstīs paredz šo preferenču saglabāšanu to labā saskaņā ar minēto Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā paredzēti gradācijas mehānismi, atceļot tarifu priekšrocības tām precēm, kuras ražotas valstī, kura izmanto šīs priekšrocības un kura sasniegusi augstu konkurētspējas līmeni noteiktā sektorā, lai atbalstītu tieši starptautiskajā tekstilpreču un apģērbu tirdzniecībā visneaizsargātākās valstis;

36.

atbalsta Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecības, lai veicinātu sadarbību šajā nozarē un celtu tās konkurētspēju, sniedzot aktīvu atbalstu apmācībai, pētniecībai un attīstībai, jauninājumiem, labas prakses izplatīšanai un apmaiņai ar tirgus izpētes datiem; iesaka izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu mācību iestāžu tīklu, kurā apvienotos skolas, profesionālās apmācības iestādes un ar tekstilpreču un/vai apģērbu nozari saistītie tehniskie centri ar mērķi veicināt tehniskās partnerattiecības un kopīgas pētnieciskās programmas;

37.

aicina Komisiju atbilstīgi tās 2005. gada 16.marta paziņojumā “Izcelsmes noteikumi preferenciālā tirdzniecības režīmā — Tālākās ievirzes” (KOM(2005)0100) uzmanīgi izpētīt to vienkāršošanu un atvieglošanu, kā arī to efektīvākas uzraudzības nepieciešamību, lai varētu izvairīties no preferenču režīma novirzēm, un izsaka vēlmi, lai jaunie noteikumi nodrošinātu izcelsmes noteikumu un paredzēto saistību ievērošanu attiecībā uz ES-Vidusjūras zonu; neatlaidīgi prasa veikt izcelsmes vienkāršoto preferenciālo noteikumu ietekmes izpēti tekstilpreču un apģērbu nozarē ES un vismazāk attīstītākajās valstīs;

38.

prasa Komisijai veikt neatliekamus pasākumus un uzņemties tūlītējas saistības konsolidēta tirgus izveidei atbilstīgi Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumiem, kā arī lai tiktu neatliekami noslēgti divpusēji nolīgumi starp Vidusjūras reģiona valstīm, lai vienkāršotu brīvu preču apriti visā ES-Vidusjūras zonā; iesaka izveidot šai zonai kopēju muitas sistēmu;

39.

norāda, ka grūtības piekļūt finansējumam un dažu finanšu instrumentu nepiemērotība joprojām ir nozīmīgi šķēršļi šīs nozares MVU, kā arī vairāku citu Eiropas tautsaimniecības nozaru MVU; aicina Komisiju paredzēt noteikumus, lai varētu novērst šo trūkumu, kā arī veicināšanas pasākumus ar mērķi daļu ražošanas ķēdes paturēt Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu, pievienošanās sarunvalstīs un kandidātvalstīs, kā arī tajās valstīs, uz kurām attiecas kaimiņattiecību un partnerības politikas;

40.	prasa, lai diskusijas starp dalībvalstīm noslēgtos ar kumulatīvas izcelsmes piemērošanas paredzēšanu visām neaizsargātajām valstīm un Vidusjūras dienvidu krasta valstīm;

41.

aicina izveidot ES-Vidusjūras ražošanas telpu, jo tikai tā ļaus Vidusjūras Dienvidu krasta, kā arī Ziemeļu krasta valstīm pretoties Amerikas un Āzijas reģionu apvienojumiem un nodrošināt rūpnieciskās ražošanas un darba vietu saglabāšanu; uzskata, ka nepieciešams piešķirt speciālus Eiropas kredītus pētniecības, jauninājumu un sadarbības atbalstam;

42.	aicina Komisiju rūpīgi izpētīt, kā tekstilpreču un apģērbu nozari ietekmē jaunā politika ķīmisko vielu jomā (REACH), it īpaši, kāda ir tās ietekme uz MVU, un grozīt ar šo jauno politiku saistītos priekšlikumus tā, lai ievestajām precēm nebūtu priekšrocība attiecībā pret ES ražotajām precēm;

43.	mudina Komisiju izpētīt visus ar REACH saistītos parametrus, īpaši sekas attiecībā uz izmaksu pieaugumu, jauninājumu iespējām, ietekmi uz Eiropas Savienībā ražoto un no trešām valstīm ievesto preču konkurenci, šo parametru ietekme rūpīgi jāizpēta, ņemot vērā to ietekmi uz MVU;

44.	prasa Komisijai meklēt instrumentus, kas ļautu palīdzēt Vidusjūras valstu apģērbu rūpniecībai un ļautu tai izmantot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ražošanas zonas nostiprināšanas pasākumus attiecībā uz tekstilpreču un apģērbu nozari;

45.

aicina izstrādāt Eiropas tekstilpreču ražošanas plānu, kurā noteiktu specifisku budžetu pētījumiem, jauninājumiem, apmācībai, palīdzībai MVU, arī ražošanas vietu pārstrukturēšanai un darbinieku pārkvalificēšanai; uzskata par nepieciešamu veicināt Eiropas sociālo dialogu un sociālo partneru konsultācijas, lai izstrādātu šī plāna pārraudzību;

46.	uzskata par nepieciešamu uzsākt darbības tehnoloģisko jauninājumu atbalstam un atzinīgi vērtē izveidoto tekstilpreču un apģērbu Eiropas tehnoloģiju platformu, saskaņā ar kuru tiks izstrādāta nozares ilgtermiņa globālo stratēģija un tiks koordinētas pētnieciskās darbības;

47.

atzinīgi vērtē Savienības Augstā līmeņa grupas “Tekstilpreces un apģērbi”2004. gada 30. jūnija ziņojumu “2005. gada izaicinājums — Eiropas tekstilpreces un apģērbi no kvotām brīvā vidē” (7) gan no tās rekomendāciju satura viedokļa, gan attiecībā uz reālo situācijas analīzi nozarē, gan tās ieteikto stratēģiju;

48.

aicina Komisiju nodrošināt, lai 7. Pētniecības un attīstības pamatprogrammā īpaša uzmanība tiek veltīta MVU un šī programma palīdz pārvarēt problēmas, kas rodas, pētniecības un attīstības sasniegumus nododot uzņēmumiem; bez tam aicina noteikt labvēlīgus nosacījumus, lai pētniecība un jauninājumi varētu kļūt par uzņēmējdarbības neatņemamu sastāvdaļu neatkarīgi no uzņēmumu lieluma;

49.

aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt veicinošus pasākumus un specifiskas palīdzības programmas, lai mudinātu tekstilpreču un apģērbu nozares MVU ieguldīt Pētniecības un attīstības darbībās un ar tehnoloģiju nesaistītos jauninājumos; uzsver ar tehnoloģiju nesaistīto jauninājumu nozīmi un prasa Komisijai pārskatīt tiesību aktus, kas saistīti ar valsts palīdzību tā, lai attieksme pret šīm investīcijām būtu tāda pati, kā pret investīcijām pētniecībā un attīstībā;

50.	neatlaidīgi prasa reģionālajām un valsts iestādēm ciešā sadarbībā ar tautsaimniecības un sociālās jomas dalībniekiem izstrādāt vietējus stratēģiskos plānus reģionos, kuros īpaši nodarbojas ar tekstilpreču un apģērbu ražošanu;

51.	uzdod tā priekšsēdētāju nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 101, 27.4.2005., 2. lpp.

(2) Sociālā Eiropa, Pielikums 2/91.

(3) OV C 362, 2.12.1996., 248. lpp.

(4) OV C 125, 18.5.1992., 276. lpp.

(5) OV C 284, 12.11.1990., 147. lpp.

(6) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(7) Augsta līmeņa grupas ziņojuma pilns teksts ir pieejams: http://europa.eu.int/comm/enterprise/textile/documents/hlg_report_30_06_04.pdf.

P6_TA(2005)0322

Televīzija bez robežām

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Direktīvas 89/552/EEK “Televīzija bez robežām”, kas grozīta ar Direktīvu 97/36/EK, 4. un 5. panta piemērošanu 2001. - 2002. gadā (2004/2236(INI))

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Padomes Direktīvu 89/552/EEK (1989. gada 3. oktobris) par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (1), un kas ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/36/EK (1997. gada 30. jūnijs) (2) (turpmāk kopā — “Direktīva”),

—	ņemot vērā Komisijas rīkotās sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par Direktīvas 4. un 5. panta piemērošanu,

—	ņemot vērā Eiropas Padomes 1989. gada Eiropas Konvenciju par pārrobežu televīziju,

—	ņemot vērā Eiropas Padomes Rezolūciju par kultūras daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu globalizācijas laikmetā, ko pieņēma 2005. gada 10. - 11. martā Kijevā (Ukrainā) notikušajā 7. Eiropas Ministru konferencē par plašsaziņas līdzekļu politiku.

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas reglamentējošās politikas nākotni audiovizuālajā jomā (KOM(2003)0784),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Kopienas audiovizuālās politikas principiem un pamatnostādnēm digitālo tehnoloģiju laikā (KOM(1999)0657),

—	ņemot vērā EK līguma 151. un 157. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un EK līgumam pievienoto Protokolu par valsts apraides sistēmu dalībvalstīs,

—	ņemot vērā tā 2003. gada 4. septembra rezolūciju par “Televīziju bez robežām” (3),

—	ņemot vērā tā 2001. gada 4. oktobra rezolūciju par trešo Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kurš attiecas uz Direktīvas 89/552/EEK “Televīzija bez robežām” (4) piemērošanu,

—	ņemot vērā tā 2002. gada 2. jūlija rezolūciju par Komisijas paziņojumu, kas attiecas uz dažiem juridiskiem aspektiem saistībā ar kinematogrāfijas un cita veida audiovizuālajiem darbiem (5),

—	ņemot vērā tā 2004. gada 12. februāra nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma priekšlikumu, ar kuru groza Padomes Lēmumu 2000/821/EK (2000. gada 20. decembris) par Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes, izplatīšanas un popularizēšanas veicināšanas programmas īstenošanu (6),

—	ņemot vērā tā 2002. gada 26. septembra rezolūciju par Eiropas Savienības rīcības plānu veiksmīgai digitālās televīzijas ieviešanai Eiropā (7),

—	ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0202/2005),

A.	tā kā Lisabonas stratēģijas mērķis ir veicināt jaunievedumus Eiropas rūpniecībā un padarīt Eiropas Savienību par pasaulē konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku,

B.	tā kā audiovizuālajai nozarei ir raksturīgi gan tehnoloģiskie jaunievedumi, gan arī ietekme uz sociālo jomu, ekonomiku un kultūru,

tā kā viena no ES prioritātēm ir aizstāvēt Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) kultūras preču īpašo raksturu, tostarp audiovizuālajā nozarē; izsakot nožēlu, ka Komisija nav sekojusi šai pamatnostādnei, piedāvājot piemērot audiovizuālajai nozarei direktīvu, kas attiecas uz pakalpojumiem iekšējā tirgū,

D.	tā kā gan Eiropas, gan neatkarīgo ražotāju darbu apritei ir noteicošā loma kultūras daudzveidības, vārda brīvības un plurālisma veicināšanā,

E.	tā kā Direktīvā, kas tika izstrādāta atbilstīgi vienotā tirgus principiem, vairāk jāņem vērā centieni, kas saistīti ar tiesisku un pilsonisku Kopienas telpu un politisku savienību,

F.	tā kā Direktīva ir morāli novecojusi, strauji attīstoties jaunām tehnoloģijām, kas neierobežotā piedāvājumā strauji ienāk Eiropas Savienības audiovizuālajā nozarē, Direktīvas noteikumus jāpielāgo tehnoloģiju attīstībai,

G.	tā kā Direktīvas piemērošana atrodas dalībvalstu un to kompetento iestāžu atbildības sfērā, bet Komisijas galvenais uzdevums ir novērtēšana un uzraudzība, kurā ir jāiesaista arī Eiropas Parlaments, dalībvalstu parlamenti, dalībvalstu pārvaldes iestādes un sabiedriskā doma,

H.	tā kā Direktīva ir bijusi viegli pielāgojama, ļaujot piemērot noteikumus dalībvalstīs un nodrošināt audiovizuālās nozares pašregulāciju, un tai ir bijusi nozīmīga loma obligāto prasību izveidē,

I.	izsakot bažas par to, ka dažās dalībvalstīs nepietiekami piemēro un neņem vērā dažus Direktīvas noteikumus (par kvotām, reklāmu utt.), jo nav atbilstīgas uzraudzības,

J.	tā kā, paplašinoties pakalpojumu piedāvājumam un tam kļūstot daudzveidīgākam, jāseko, lai visiem būtu atbilstīgas iespējas tam piekļūt.

Direktīvas 4. un 5. panta piemērošana

secina, ka iepriekš minētajā Komisijas paziņojumā par Eiropas reglamentējošās politikas nākotni audiovizuālajā jomā ir uzsvērti pozitīvie rezultāti un ka gandrīz visur ir vērojams plānoto Eiropas darbu pieaugums; pieņem zināšanai, ka Eiropas darbu un neatkarīgo ražotāju darbu apraides kvotas kopumā ir ievērotas; atzīmē, ka Komisija uzskata Direktīvas izvirzītos mērķus par sasniegtiem, tomēr mudina dalībvalstis vairāk atbalstīt Eiropas un neatkarīgo ražotāju programmu izplatīšanu;

2.	izsaka nožēlu, ka sestajā Komisijas ziņojumā par 4. un 5. panta īstenošanu (KOM(2004)0524) izpētītajā laika posmā neatkarīgo ražojumu proporcija samazinājusies par 3,48 % četru gadu laikā (ziņojumā 7. lappuse);

atzīmē, kā to norāda neatkarīgu revīziju secinājumi, ka grūti sniegt precīzu situācijas novērtējumu Direktīvas noteikumu piemērošanas un interpretēšanas metožu būtisku atšķirību dēļ; iesaka Komisijai sagatavot un nodot dalībvalstīm vienotu anketu, kas ļautu iegūt salīdzināmus rezultātus; uzsver vajadzību steidzami izanalizēt jauno dalībvalstu rezultātus; ierosina, lai šajā vienotajā anketā būtu ietverti arī dati par pakalpojumiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;

4.	uzsver, ka konsekventāks rādītājs, lai noteiktu atbilstību 5. pantam, būtu 10% kvotas piemērošana vērtībai (nevis uz kritērijiem atbilstošām stundām), kas ļautu izvairīties arī no neatbilstībām dalībvalstīs attiecībā uz to, kas uzskatāms par kritērijiem atbilstošam stundām;

izsaka nožēlu, ka dažas dalībvalstis ne vienmēr iesniedz prasīto informāciju, jo īpaši datus par satelīttelevīzijas un/vai kabeļtelevīzijas kanāliem, kas bieži netiek minēti valstu ziņojumos; uzskata, ka Komisijai jāraugās, lai dalībvalstis izpilda saistības, un ka tai vajadzētu darīt vairāk, nekā tikai uzsvērt dalībvalstu pienākumu sniegt informāciju par visām to kompetencē esošām televīzijas programmām; prasa, lai Komisija un atbildīgās valstu iestādes piemēro noteiktas sankcijas, ja pastāvīgi netiek ievēroti attiecīgie noteikumi vai pienākums sniegt informāciju;

6.	izsaka nožēlu, ka dažās dalībvalstīs kvotu piemērošanu aprēķina attiecībā uz raidorganizācijām, nevis televīzijas kanāliem, kas ir direktīvas noteikumu pārkāpums; šāds pārkāpums ir īpaši izteikts dalībvalstīs, kurās ir liels raidorganizāciju īpatsvars;

7.	prasa, lai dalībvalstīm atstāto rīcības brīvību 4. panta piemērošanā kompensētu vismaz ar dalībvalstu pienākumu sniegt ziņas par precīziem un pārredzamiem valstu rādītājiem;

uzskata, ka varētu izvairīties no atšķirīgām jēdzienu “Eiropas darbs”, “neatkarīgais ražotājs” interpretācijām dalībvalstīs, ja Komisija, pārskatot Direktīvu, sniegtu precīzāku definīciju jēdzieniem “Eiropas darbs”, “neatkarīgais ražotājs” un “tematiskie kanāli”, turklāt uzskata, ka tas veicinās lielāku juridisko noteiktību Direktīvas piemērošanā;

9.	atzīmē, ka Eiropas darbu kvotas galvenokārt aizpilda attiecīgā valstī radīti darbi, un atbalsta brīvprātīgas ierosmes papildus kvotām ārpus Eiropas radītiem darbiem;

10.	uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt programmu MEDIA, kuras izveides un atjaunošanas mērķis ir un paliek neatkarīgo ražotāju, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalsts;

11.

uzsver, cik svarīgi ir stiprināt šo programmu kā galveno Eiropas audiovizuālās politikas instrumentu, ar kura palīdzību tiek nodrošināta profesionālā apmācība un atbalsts kinematogrāfijas darbu izplatīšanai, demonstrēšanai un apritei; iedrošina dalībvalstis atvērt savu izglītības sistēmu zināšanām par Eiropas kinematogrāfijas mantojumu un Eiropas tautu valodām, kultūru, gaumi, vēsturi un pieredzi;

12.

atgādina, cik svarīga ir Eiropas valstu kopražojuma darbu aprite un vienotas tirgvedības stratēģijas; atzīmē, ka mūsu audiovizuālo telpu vairāk izmanto Amerikas Savienoto Valstu producenti nekā paši eiropieši, kuri tomēr ir produktīvākie dokumentālo un mākslas filmu jomā, jo nav integrētas un globalizētas Eiropas industrijas; uzskata, ka nelīdzsvarota audiovizuālo darbu aprite varētu radīt draudus kultūras dažādībai;

13.	uzskata, lai Eiropas audiovizuālā nozare spētu sacensties ar Amerikas Savienoto Valstu audiovizuālo nozari, Eiropas ražotāju centieniem vairāk jābūt vērstiem uz savu darbu reklāmu;

14.	vērš Komisijas uzmanību uz to, ka, ņemot vērā filmu ražotāju grupu uzbrūkošo politiku Eiropas tirgū, noteikti jāatbalsta filmas ar izteikti eiropeisku saturu un jāveicina šāda satura attīstība, piesaistot finanšu līdzekļus;

15.

atgādina, cik svarīgi ir nodrošināt piekļuvi pēc iespējas lielākam Eiropas Savienības pilsoņu skaitam pēc iespējas vairāk valodās tādiem Eiropas televīzijas kanāliem kā ARTE un EURONEWS vai citām līdzīgām ierosmēm; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt informēšanu un izplatīšanu Eiropas līmenī attiecībā uz Eiropas kultūras notikumiem, paredzot arī izplatīšanas veidus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (t.i., audio aprakstu, subtitrus un surdotulkojumu);

16.	uzsver, ka ļoti liela nozīme ir kvalitatīvas analīzes metožu izveidošanai attiecībā uz Eiropas audiovizuālo produktu kultūras saturu, un atgādina RTD pamatprogrammas nozīmīgumu.

Direktīvas pārskatīšana

17.

vēlas atzīmēt, ka audiovizuālā nozare sniedz ieguldījumu tehnoloģijas attīstībā un ekonomikas pieaugumā, kā arī jaunu darba vietu radīšanā; uzskata, ka tā ir arī svarīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vienotā tirgus darbību; uzskata, ka tai turklāt ir liela nozīme demokrātijas attīstībā, ja vien pastāv ieguldījuma un viedokļu daudzveidība, plurālisms un kultūras dažādība; uzskata, ka jāparedz noteikumi, kas aizsargātu attēla neaizskaramību, jo īpaši, lai saglabātu pilsoniskās demokrātiskās vērtības un vārda un viedokļa brīvību;

18.

apstiprina, ka Eiropas audiovizuālās nozares modelim ir jābalstās uz spēcīgu, neatkarīgu un plurālu valsts dienestu, no vienas puses, un dinamisku, kā arī tikpat plurālu komerciālo sektoru, no otras puses, un abi veicina tiešo un netiešo nodarbinātību; uzskata, ka no šī modeļa ilglaicības ir atkarīga dzīvotspējīga un kvalitatīva jaunrade un ka Eiropas Savienības pilsoņu tiesību nodrošināšanai ir vajadzīgs juridiskais pamats;

19.

uzsver, ka pilnīga sabiedrības piekļuve kvalitatīvam saturam tehnoloģisko pārmaiņu kontekstā un aizvien konkurētspējīgākā un globalizētākā vidē kļūst vēl svarīgāka; uzskata, ka publiskie radioapraides pakalpojumi ir ļoti svarīgi, lai demokrātiskā veidā ietekmētu demokrātisku uzskatu veidošanos, iepazīstinātu ar kultūru daudzveidību un nodrošinātu šīs daudzveidības pastāvēšanu, ir jānodrošina, lai šiem pakalpojumiem, tai skaitā arī jaunajiem pakalpojumiem, būtu vienlīdzīgas piekļuves iespējas tirgum;

20.

uzskata, lai ņemtu vērā strukturālās izmaiņas, ir jāpārskata Direktīva; uzskata, ka šī pārskatīšana nedrīkst apšaubīt Direktīvas pamatprincipus — Eiropas pārraižu brīvu apriti, brīvu piekļuvi nozīmīgiem pasākumiem, Eiropas darbu un jaunu neatkarīgo ražojumu veicināšanu, nepilngadīgo un sabiedriskās kārtības aizsardzību, patērētāju tiesību aizsardzību, atbildes tiesības — šie paši principi jāpiemēro jaunajiem apstākļiem, neaizmirstot par vajadzību nodrošināt kvalitāti un nozares ekonomisko dzīvotspēju;

21.	iesaka izstrādāt drošības klauzulu, lai precīzi noteiktu dalībvalstu pilnvaru ievērošanu kultūras un plašsaziņas līdzekļu jomā;

22.	uzskata, ka, pārskatot Direktīvu, jānodrošina jaunu tehnoloģiju un pakalpojumu attīstība, lai sekmētu Eiropas ekonomikas pieaugumu saskaņā ar Lisabonas stratēģiju;

23.

pieņem zināšanai, ka Komisija jau vairākus gadus apspriežas ar sabiedrību par jaunas direktīvas sagatavošanu, kuru tā paredz iesniegt 2005. gada beigās; ir saņēmis informāciju, ka Padomes Lielbritānijas prezidentūra Liverpūlē organizēs konferenci par Direktīvas pārskatīšanu; prasa, lai Eiropas Parlaments tiktu pilnīgi iesaistīts visos darba posmos;

24.	izsaka bažas, ka, runājot par tik nozīmīgu tēmu, debatēs un konsultācijās tiks dota priekšroka ekonomiskiem apsvērumiem un starpvaldību attiecībām; apzinās, ka viens pats tirgus neatrisinās problēmas un ka iestādēm ir jāreaģē uz eiropiešu izteiktajām bažām par televīzijas kultūras pārraižu saturu;

25.	aicina Komisiju nodrošināt, lai neatkarīgie ražotāji spētu saglabāt ar saviem darbiem saistītās tiesības un lai viņiem vieglāk nodrošinātu intelektuālo tiesību aizsardzību, uzlabojot viņu iespējas piesaistīt privātus ieguldījumus;

26.	izsaka bažas par spiedienu, kas tiek izdarīts, lai mīkstinātu šai nozarei piemērojamās tiesību aktu prasības, un atgādina, ka Direktīva ieviesa vienīgi obligātās prasības, kam joprojām nav izdevies apturēt raidījumu kvalitātes pazemināšanos;

27.

atzīmē reklāmas lomu dažu vispārēju televīziju finansēšanā un tās ietekmi uz programmu struktūru; atzīmē, ka, neskatoties uz to pantu piemērošanu, kuri attiecas uz reklāmu raidlaika ilgumu, dažās valstīs joprojām ir lielas problēmas strikti nodalīt reklāmu no raidījumu satura, kas kaitē darbu kultūras vērtībai;

28.

uzstāj, ka skaidri jānosaka reklāmu saturs un reklāmām piemērojamie noteikumi, jo īpaši attiecībā uz alkohola reklāmām, kuras kaitīgi ietekmē bērnus un viegli iespaidojamas personas; atgādina, ka audiovizuālās nozares politikā nepilngadīgo aizsardzībai jābūt svarīgākajam mērķim un pamatprincipam, ko vajadzētu papildus attiecināt arī uz sabiedrībai paredzētajiem audiovizuālajiem pakalpojumiem;

29.	tāpēc uzstāj, ka jāsaglabā noteikumi, kas ierobežo iespējas izvietot reklāmas pauzes audiovizuālajos darbos.

30.	uzsver, ka, pārskatot Direktīvu, ir jāļauj noteikt juridiskos pienākumus un stingru politisko gribu, lasi nodrošinātu striktu nodalījumu starp redakcionālo un māksliniecisko saturu, no vienas puses, un komercreklāmu, no otras puses;

31.	prasa, lai pārskatītajā Direktīvā dalībvalstīm un to atbildīgajām iestādēm tiktu noteikti efektīvāki veidi, kā nodrošināt tiesību aktu ievērošanu un to izpildes uzraudzību, kā arī piemērot paredzētās sankcijas, kas jo īpaši attiecas uz kvotu un reklāmas noteikumu neievērošanu;

32.	secina, ka digitalizācija un mijiedarbība sniedz iespējas nozarei un patērētājiem, bet plašāka izvēle vēl nenozīmē ne augstāku kvalitāti, ne vairāk Eiropas darbu; atzīmē, ka pastāv risks divu ātrumu audiovizuālās jomas attīstībai;

33.

atzīmē, ka parādījušies jauni televīzijas veidi, piemēram ADSL kabeļtelevīzija, Interneta televīzija un mobilo telefonu televīzija; uzskata, lai izvairītos no konkurences traucējumiem starp dažādiem pašreiz pieejamiem televīzijas veidiem, pārskatot Direktīvu, jāprecizē tās piemērošana jaunajiem televīzijas veidiem;

34.	apstiprina, ka, paplašinot Direktīvas piemērošanu, tas nedrīkst vājināt Eiropas modeli, kas balstās uz brīvu apriti, augstu kvalitāti, publisko pakalpojumu, sabiedrības interesēm un eiropeiskām vērtībām;

35.

uzsver nepieciešamību pieņemt Eiropas Savienības tiesību aktus pēc iespējas neatkarīgākus no audiovizuālajām tehnoloģijām; prasa, lai šie tiesību akti skaidri noteiktu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var izmantot visas jaunās tehnoloģijas, piemēram, Internetu un WAP pakalpojumus, kā arī visus plašsaziņas līdzekļus, ja vien tas nepārkāpj iekšējā tirgus noteikumus;

36.	ņemot vērā jaunos tehnoloģijas sasniegumus, piemēram, konverģences un digitalizācijas attīstību, izsaka gandarījumu par Komisijas izteikto priekšlikumu paplašināt pārskatāmās Direktīvas piemērošanu visiem pakalpojumiem, balstoties uz pakāpeniskas regulēšanas principu;

37.

uzskata, ka gadījumā, ja tās piemērošanu jomu paplašina attiecībā uz jaunajiem pakalpojumiem, Direktīvai jāparedz, ka šie pakalpojumi cita starpā ievēro Eiropas darbu un Eiropas neatkarīgo ražojumu veicināšanas principus; apzinoties, ka 4. un 5. pantā paredzētā kārtība attiecībā uz ierastajiem pakalpojumiem nav pielāgota jaunajiem pakalpojumiem, aicina Komisiju paredzēt saistības attiecībā uz ieguldījumu (ražošana vai iegāde), eiropeiska satura piedāvājumu un piekļuvi šim piedāvājumam;

38.	uzskata, ka kultūras daudzveidības nodrošināšanai jāparedz pasākumi Eiropas darbu reklamēšanai ar tādu jaunu pakalpojumu, kā video pēc pieprasījuma palīdzību;

39.	uzsver steidzamu vajadzību, ņemot vērā digitālās tehnoloģijas, būtiski grozīt līdzšinējos Kopienas tiesību aktos ietverto nostāju, kas pamatota uz satura un “infrastruktūras” nodalīšanu;

40.	uzsver vajadzību, no vienas puses, pastiprināt tādu ārpuskopienas televīzijas kanālu kontroli, kas ir dalībvalstu kompetencē saskaņā ar Direktīvas 2. pantu un kas pārraida programmas, kuras mudina uz rasu un reliģijas naidu, un no otras puses, uzlabot dalībvalstu darbību saskaņošanu šajā jomā;

41.

pieprasa, lai tiktu pievērsta īpaša uzmanība to personu piekļuvei programmām, kurām ir dzirdes vai redzes traucējumi; ierosina dalībvalstīm katru gadu Komisijai iesniegt datus par tādu programmu procentuālo daudzumu, kuras sniedz atbalsta pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (t.i., subtitrus, audio aprakstus un surdotulkojumu) valsts un privātos televīzijas kanālos; izstrādāt valsts rīcības projektus, lai palielinātu šo pakalpojumu pieejamību un televīzijas iekārtām vieglāk ļautu nodrošināt piekļuvi tiem;

42.	lūdz Padomei un Komisijai attiecībā uz informācijas sabiedrību izveidot un īstenot izglītojošas programmas plašsaziņas līdzekļos, lai veicinātu ES pilsoņu aktivitāti un atbildību.

43.	uzsver dalībvalstu regulatoru darba grupas nozīmīgumu un prasa, lai Eiropas Parlaments tai tiktu piesaistīts kā novērotājs;

44.	ar mērķi sagatavot “Eiropas jaunievedumu paktu”, kas nodrošinātu konkurences, kvalitātes, kultūras un pluralitātes līdzsvaru, piedāvā rīkot Eiropas audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu gadu, apvienojot institūcijas, politiskās partijas, pilsonisko sabiedrību un audiovizuālo nozari.

Plurālisms un koncentrācija

45.

izsaka satraukumu par plašsaziņas līdzekļu horizontālo un vertikālo koncentrāciju dažās dalībvalstīs, kas apdraud demokrātiju un rada draudus kultūras daudzveidībai un kas varētu veicināt audiovizuālās nozares pārlieku komercializāciju, kā arī dažu valstu ražojumu pārākumu par to valstu ražojumiem, kurās ir mazāks valodas izplatības areāls un vājāka ražošana; aicina Komisiju ņemt vērā iepriekšējos pētījumus par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju un to īpašumtiesībām, jo īpaši saistībā ar neseno paplašināšanos;

46.

uzsver, ka, lai nodrošinātu viedokļu plurālismu un daudzveidību programmu izplatīšanā, izstrādājot Kopienas vai valstu normatīvos aktus attiecībā uz digitalizāciju, jāraugās, lai lielākā daļa jaunizveidoto digitālās pārraides pakalpojumu nenonāktu to lielo daudznacionālo plašsaziņas līdzekļu grupu īpašumā vai ietekmē, kurām ir ievērojams kapitāls, un jo īpaši to, kuru intereses atrodas ārpus Eiropas Savienības;

47.

uzsver, ka ar konkurenci un konkurences likumu nepietiek, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu plurālismu; uzskata, ka plurālisms balstās uz viedokļu daudzveidības atzīšanu un veicināšanu visos plašsaziņas līdzekļos kā publiskajā, tā komercsektorā, kā arī uz pārvaldes iestāžu atbildību un neatkarību;

48.	izsaka bažas par reklāmas koncentrāciju dažās dalībvalstīs;

49.

uzsver, ka Eiropas audiovizuālā tirgus sadrumstalotība valstu tirgos nemazina plašsaziņas līdzekļu koncentrācijas risku Eiropas līmenī un ka vārda brīvības un plurālisma ierobežošana, kā arī daudzveidība, ko izraisījusi plašsaziņas līdzekļu koncentrācija vienā dalībvalstī, arī ir riska faktori Kopienas institucionālajai un demokrātiskajai kārtībai;

50.

aicina gan jaunās, gan vecās dalībvalstis, kurās notiek straujas izmaiņas šajā sektorā, pārskatīt un vajadzības gadījumā stiprināt valsts normatīvos aktus vai pasākumus, lai ierobežotu plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrāciju un ievērotu pārvaldes iestāžu neatkarību; uzskata, ka jāstiprina Komisijas loma tiesību aktu uzraudzībā, informācijas apmaiņā un tiesību aktu salīdzināšanā; atgādina Komisijai par tās pieprasījumu izstrādāt Zaļo grāmatu par plašsaziņas līdzekļu koncentrācijas apmēru Eiropā, kas izraisītu plašas debates par šo tēmu, un par tās vēlmi iekļaut Direktīvā vienošanos par īpašumtiesību diversifikāciju un plašsaziņas līdzekļu kontroli;

51.

atzīmē, ka kultūras daudzveidība, plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms ir svarīgākās Eiropas audiovizuālās nozares modeļa sastāvdaļas, šīs trīs vērtības ir neaizstājami nosacījumi kultūras apmaiņas un demokrātijas attīstībai; uzskata, ka līdz ar to pārskatītajā Direktīvā jāiekļauj noteikumi, ar kuriem nodrošina un aizsargā vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu;

* *

52.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp.

(2) OV L 202, 30.7.1997., 60. lpp.

(3) OV C 76 E, 25.3.2004., 453. lpp.

(4) OV C 87 E, 11.4.2002., 221. lpp.

(5) OV C 271 E, 12.11.2003., 176. lpp.

(6) OV C 97 E, 22.4.2004., 603. lpp.

(7) OV C 273 E, 14.11.2003., 311. lpp.

+	pieņemts
-	noraidīts
↓	zaudējis spēku
A	atsaukts
PS (..., ..., ...)	balsošana pēc saraksta (par, pret, atturas)
EB (..., ..., ...)	elektroniskā balsošana (par, pret, atturas)
bd	balsošana pa daļām
ats.	atsevišķa balsošana
groz.	grozījums
KG	kompromisa grozījums
AD	attiecīgā daļa
S	svītrojošs grozījums
=	identiski grozījumi
§	punkts
pants	pants
apsv.	apsvērums
RP	rezolūcijas priekšlikums
KRP	kopīgs rezolūcijas priekšlikums
AIZKL	aizklāta balsošana

Priekšmets	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Viens balsojums		+

Priekšmets	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Viens balsojums		+

Priekšmets	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Viens balsojums		+

Priekšmets	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Viens balsojums		+

Priekšmets	Groz. Nr.	Iesniedzējs	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā	3-4 6-7 9-10 14 16-25 27 29-39 42-45	komiteja		+
Atbildīgās komitejas grozījumi — atsevišķi balsojumi	1	komiteja	ats.	-
	2	komiteja	ats.	-
	5	komiteja	ats./EB	-	341, 269, 7
	8	komiteja	ats./EB	+	532, 91, 6
	11	komiteja	ats.	-
	12	komiteja	ats.	-
	13	komiteja	ats.	-
	15	komiteja	ats.	-
	26	komiteja	bd
			1	+
			2	-
	28	komiteja	ats.	-
	40	komiteja	ats.	-
	41	komiteja	ats.	-
	46	komiteja	ats.	-
	47	komiteja	ats.	-
3. pants, 8.§	48= 49= 50=	PPE-DE PSE GUE/NGL		+