Prasība, kas celta 2006. gada 2. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija pret Vācijas Federatīvo Republiku

(Lieta C-247/06)

(2006/C 190/19)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Wölker un F. Simonetti, pilnvarotās personas)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Prasības priekšmets ir atļauja, kas izsniegta dedzināšanas iekārtai koksnes gāzes iegūšanai, lai iegūtu siltumu un elektroenerģiju smilšu ieguvei un apstrādei. Saskaņā ar pieteikumu atļaujas izsniegšanai tajā tiktu izmantoti tikai koksnes atkritumi, kas nav bīstamie atkritumi. Bet pēc ietekmes uz vidi atzinuma sagatavošanas atbilstoši Direktīvai 337/85/EEK tika grozīts pieteikums atļaujas saņemšanai, proti, iekļaujot arī to koksnes atkritumu, kas uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem, izmantošanu. 2002. gada 7. novembrī tika izdota atļauja ierīkot iekārtu un tai darboties, neveicot jaunu iepriekšēju ietekmes uz vidi pārbaudi vai ietekmes uz vidi pārbaudi (IVP), pamatojoties uz grozīto pieteikumu. Šajā gadījuma tātad iespējamā ietekme uz vidi nav pietiekami izpētīta, proti, Komisijai nav informācijas par to, ka būtu izpētīta arī bīstamo atkritumu sadedzināšanas ietekme. Atbildētājai pēc pieteikuma atļaujas izsniegšanai grozīšanas bija pilnā apmērā no jauna jāiesaista sabiedrība, bet tā to nav izdarījusi.

Komisija uzskata, ka līdz ar to Vācijas Federatīvā Republika ir pārkāpusi Direktīvas 337/85/EEK 4. panta 1. punktu saistībā ar I pielikuma 9. punktu.

Nav pamatots atbildētājas arguments, ka atbilstoši spēkā esošajai Direktīvas 337/85/EEK redakcijai IVP veikšana nav obligāta, pat ja tiek dedzināti bīstamie atkritumi, jo šajā gadījumā iekārtas darbības galvenais mērķis nav atkritumu iznīcināšana, bet gan atkritumu reģenerācija. Lai gan Direktīvas 337/85/EEK I pielikuma spēkā esošajā redakcijā ir saglabāts vienīgi “iznīcināšanas” jēdziens, ar galveno mērķi būtu nesavienojama to projektu izslēgšana no sistemātiski pārbaudāmo skaita, kuru būtiskā ietekme uz vidi ir acīmredzama. Atkritumu reģenerācijas procesi nav obligāti mazāk bīstami videi kā iznīcināšanas procesi, kā šajā gadījumā tas ir redzams, ietekmi uz vidi nosaka darbības konkrētais raksturs. Komisija uzskata, ka jēdziens atkritumu iznīcināšana atbilstoši Direktīvas 337/85/EEK I pielikuma 9. punktam aptver gan reģenerāciju, gan iznīcināšanu. Pretējs atbildētājas uzskats par tiesībām nozīmētu ievērojamu regresu attiecībā pret iepriekšējo tiesisko stāvokli, jo tad atkritumu reģenerācija tiktu pilnībā izņemta no Direktīvas 337/85/EEK piemērošanas jomas.

(1)  OV L 175, 40. lpp.