29.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 178/11


Tiesas (otrā palāta) rīkojums 2006. gada 4. maijā (Tribunale di Milano, Tribunale ordinario di Torino (Itālija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Kriminālprocess pret Michel Mulliez u.c. un Giuseppe Momblano (apvienotās lietas C-23/03 un C-52/03), Alessandro Nizza un Giacomo Pizzi (C-133/03), Fabrizio Barra (C-337/03), Adelio Aggio u.c. (C-473/03)

(Apvienotās lietas C-23/03, C-52/03, C-133/03, C-337/03 un C-473/03) (1)

(Tiesas reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Sabiedrību tiesības - Pirmā direktīva 68/151/EEK, ceturtā direktīva 78/660/EEK un septītā direktīva 83/349/EEK - Gada pārskati - Skaidra un patiesa priekšstata princips - Sods par nepatiesām ziņām par sabiedrībām (nepatiesas ziņas grāmatvedības dokumentos) - Pirmās direktīvas 68/151/EEK 6. pants - Pienākums noteikt piemērotu sodu par Kopienu tiesību pārkāpumiem)

(2006/C 178/17)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesas

Tribunale di Milano, Tribunale ordinario di Torino

Lietas dalībnieki pamata kriminālprocesos

Michel Mulliez, Patrick Lesaffre, Peter Hordjk, Michel Hoste, Christophe Dubrulle, Benoit Lheureux, Guy Geffroy, Gregory Sartorius un Giuseppe Momblano (apvienotās lietas C-23/03 un C-52/03), Alessandro Nizza un Giacomo Pizzi (C-133/03), Fabrizio Barra (C-337/03), Adelio Aggio u.c. (C-473/03)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale ordinario di Torino — 6. panta interpretācija Direktīvā 68/151/EEK: Padomes 1968. gada 9. marta pirmajā direktīvā par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 65, 8. lpp.) — Gada pārskati — Pārkāpums nepaziņojot un paziņojot nepatiesu informāciju — Piemērots sods

Rezolutīvā daļa:

Tādā situācijā, kā pamata prāvā, dalībvalstis nevar atsaukties tikai uz Padomes 1968. gada 9. marta pirmo direktīvu 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses, kriminālprocesa ietvaros, dalībvalsts iestādēm vēršoties pret apsūdzēto, jo direktīvas, neatkarīgi no dalībvalsts likuma, ar ko tā piemērota, rezultātā nevar noteikt vai pastiprināt apsūdzētā kriminālatbildību.


(1)  OV C 70, 22.03.2003.