15.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 165/13


Apelācija, ko 2006. gada 12. aprīlī ierosinājusi Schneider Electric SA par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2006. gada 31. janvāra rīkojumu lietā T-48/03 Schneider Electric SA pret Eiropas Kopienu Komisiju

(Lieta C-188/06 P)

(2006/C 165/22)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Schneider Electric SA (pārstāvji: A. Winckler, I. Girgenson, M. Pittie, avocats)

Cita lietas dalībniece: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

pamatojoties uz EKL 225. panta 1. punktu un Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 61. pantu, atcelt Pirmās instances tiesas 2006. gada 31. janvāra rīkojumu lietā T-48/03 Schneider Electric SA/Eiropas Kopienu Komisija;

nosūtīt lietu Pirmās instances tiesai lietas izskatīšanai pēc būtības;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka rīkojumā deformēti atbilstošie fakti un ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā.

Pirmkārt, pretēji tam, ko apgalvo Pirmās instances tiesa, Legrand nodošana Wendel/KKR konsorcijam nenotika “pēkšņi” un “nekļuva neatsaucama” pirms 2002. gada 4. decembra Lēmuma (1) pieņemšanas. Jebkurā gadījumā tas, ka darījums netika veikts, nav liedzis Schneider likumīgās intereses pārsūdzēt Lēmumu.

Otrkārt, 2002. gada 4. decembra Lēmums patiesībā ir aizlieguma lēmums, ņemot vērā tostarp instrukcijas, ko Pirmās instances tiesa sniegusi Komisijai. 2002. gada 22. oktobra spriedumā lietā Schneider pret Komisiju, Pirmās instances tiesa skaidri norādīja, ka Komisijai ir jāatsāk kontroles procedūra iebildumu nosūtīšanas stadijā.

Treškārt, pieņemot, ka 2002. gada 4. decembra Lēmums ir lēmums par otrās stadijas uzsākšanu, par tā atcelšanu tomēr var celt prasību. Tā kā lēmumam, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 4064/89 (2) 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, var būt negatīvas sekas, par tā atcelšanu var tikt celta prasība. Šīs lietas īpašajos apstākļos 2002. gada 4. decembra Lēmums jebkurā gadījumā varēja tikt pārsūdzēts. Jebkuras citas interpretācijas rezultātā tiktu liegtas tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu.

Visbeidzot lēmums par izbeigšanu arī var tikt pārsūdzēts, ceļot prasību par tā atcelšanu — tādā pat veidā kā jebkurš lēmums, ar kuru Komisija būtiski maina attiecīgā lietas dalībnieka tiesisko statusu.


(1)  Komisijas 2002. gada 4. decembra Lēmums par Schneider un Legrand koncentrācijas darījuma detalizētas izvērtēšanas stadijas uzsākšanu (lieta COMP/M. 2283-Schneider/Legrand II).

(2)  Padomes 1989. gada 21. decembra Regula (EEK) Nr. 4064/89 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli (OV L 395, 1. lpp.).