21.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 69/1

1.1

Padome un Komisija ir apstiprinājušas piecu gadu rīcības plānu, lai īstenotu Hāgas programmu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanai.

1.2

EESK šobrīd gatavo atzinumu par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par tematu “Hāgas programma: desmit prioritātes turpmākajiem pieciem gadiem — partnerība Eiropas atjaunošanai brīvības, drošības un tiesiskuma jomā” (1). Atzinumā uzsvērts, ka Hāgas programmai “tagad ir sarežģītais uzdevums nostiprināt un veicināt brīvības, drošības un tiesiskuma kopīgas telpas izveidi”. Atzinumā uzsvērta nepieciešamība sasniegt “triju dimensiju — brīvības, drošības un tiesiskuma —- līdzsvaru tā,... lai neapdraudētu pamatvērtības (cilvēktiesības un pilsoniskās brīvības) un demokrātiskos principus (tiesiskumu), kas ir kopīgi visai ES”. Komiteja secināja, ka minētais līdzsvars nav sasniegts, jo nesamērīgi daudz tiesību aktu veltīti drošības jautājumiem.

1.3

Laika posmam no 2007. līdz 20013. gadam paredzēto finansējumu, kas ir Hāgas programmas pamatā, veido šādi elementi:

1.3.1

Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība (2);

1.3.2

Drošība un brīvību garantēšana (3);

1.3.3

Pamattiesības un tiesiskums (4).

1.4

EESK uzskata, ka līdzsvara trūkums starp brīvības, drošības un tiesiskuma dimensiju atspoguļojas arī finanšu plānos, jo drošībai atvēlēta budžeta vislielākā daļa.

1.5

Piecu gadu rīcības plāns ir cieši saistīts ar citiem plāniem un priekšlikumiem brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, kā, piemēram, nesenais ES narkomānijas apkarošanas rīcības plāns.

1.6

EESK plāno atbildēt Hāgas programmai un minētajām trijām pamatprogrammām kopumā, cenšoties ietekmēt programmas galīgo saturu.

1.7

Galvenā nozīme tiek piešķirta pilnveidotai sadarbībai starp dalībvalstu valdībām un sadarbībai starp valdībām un attiecīgajām ES kompetentām iestādēm un dienestiem, kas nodarbojas ar iekšējās drošības jautājumiem. Komisijas uzdevums ir uzraudzīt dažādu plānu, programmu un priekšlikumu efektivitāti. Tas atbilst subsidiaritātes principam, kas noteikts EK Līguma 5. pantā.

2.1

EESK atzīmē, ka Komisijas priekšlikums izstrādāt pamatprogrammu par pamattiesībām un tiesiskumu ir daļa no saskaņotu priekšlikumu kopuma, kas izstrādāti ar mērķi sniegt atbilstošu atbalstu Hāgas programmas mērķiem saskaņā ar 2007. gada finanšu plānu.

2.2

EESK arī atzīmē, ka Komisija koncentrējas uz esošā finanšu atbalsta vienkāršošanu un racionalizēšanu brīvības, tiesiskuma un drošības jomā ar mērķi nodrošināt lielāku elastīgumu prioritāšu piešķiršanā un vispārējās pārredzamības palielināšanā.

2.3

EESK uzskata, ka dalībvalstīm ir svarīgi ievērot saskaņotu rīcību jautājumos par demokrātijas principiem, pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu, kā arī par tiesiskumu. Tas ir īpaši svarīgi ES turpmākajā paplašināšanās procesā sarunās ar kandidātvalstīm.

2.4

EESK tomēr izsaka bažas par to, ka Komisijas priekšlikums tiek sagatavots laikā, kad ES ir liela nenoteiktība. Ņemot vērā to, ka Hāgas programmas pamatā jābūt Konstitucionālajam līgumam, pašreizējā situācija varētu radīt nopietnas sekas šajā jautājumā.

2.5

Bez tam vispārējo programmu veido četras atsevišķas programmas. Jāšaubās, vai kādam no Komisijas direktorātiem ir pārskats par visām šīs konkrētās politikas jomām. Līdz ar to EESK vaicā, vai ir pieejamas visas uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmas, kas vajadzīgas programmas efektīvai novērtēšanai.

2.6

Dalībvalstis vienojušās par finanšu plānu 2007.–2013. gada periodam, bet kopējais budžets (3. A budžeta pozīcija: “Brīvība, drošība un tiesiskums”) samazināts par 524 miljoniem EUR — no 7 154 miljoniem EUR uz 6 630 miljoniem EUR. EESK uzskata, ka tas rada neskaidrību par Komisijas šim periodam paredzēto budžetu 543 miljonu EUR apmērā programmai “Pamattiesības un tiesiskums”, jo vispārējā budžeta sadale starp trijām pamatprogrammām vēl nav pabeigta. Līdz ar to EESK nav pārliecināta par galīgo atsevišķo programmu ietekmi un pasākumiem kopējās programmas ietvaros.

2.7

EESK nav pārliecināta par to, ka Komisijas priekšlikums ir pietiekami labi izstrādāts attiecībā uz EK Līguma 5. pantā minētā subsidiaritātes principa ievērošanu, jo šķiet, ka pietiekami nav atzīts to jautājumu loks, kas vislabāk risināmi valsts, reģionālajā un/vai vietējā līmenī sadarbībā ar attiecīgajiem sociālajiem partneriem.

2.8

EESK stingri iesaka apturēt šī priekšlikuma apstiprināšanu, līdz noskaidrots tiesiskais un finanšu pamatojums. Starplaikā Komiteja iesaka turpināt pašreizējā programmā paredzēto nostāju brīvības, drošības un tiesiskuma jomā līdz pašreizējās situācijas atrisināšanai.

3.2.1

EESK ir gandarīta, ka Komisija atzīst saspīlēto situāciju attiecībā uz indivīda pamattiesību garantēšanu un dalībvalstu pamatpienākumiem brīvības, drošības un tiesiskuma jomā Eiropas Savienībā, jo par šiem jautājumiem notiek apspriedes visos līmeņos, sākot no atsevišķiem iedzīvotājiem līdz pat ES ierēdņiem.

3.2.2

Jautājumā par pamattiesībām Komisija pievēršas saskaņotākai rīcībai pret rasismu, ksenofobiju un antisemītismu un iesaka lielāku atbalstu dažādu reliģiju un starpkultūru dialogam, lai vērstos pret minētajām negatīvajām izpausmēm.

3.2.3

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nostāju minētajā jautājumā, tomēr uzskata, ka tā pilnībā neatspoguļo pašreizējo situāciju ES. Helsinku Starptautiskā cilvēktiesību federācija (IHF) 2005. gada martā ir publicējusi ziņojumu, kurā minēts, ka pēc 11. septembra uzbrukumiem Eiropā ir pastiprinājusies pret musulmaņiem vērsta diskriminācija. Citējot federācijas izpilddirektoru Aaron Rhodes: “Pēc 11. septembra pieaugusi neuzticība un naidīgums pret musulmaņu mazākumtautībām ES. Tā kā ir sākusies cīņa pret terorismu un acīmredzamie reliģiskā ekstrēmisma draudi ir sabiedrības diskusiju uzmanības centrā, pastiprinājušies iepriekšējie aizspriedumi, un musulmaņi aizvien vairāk izjutuši diskrimināciju savas ticības dēļ”. (5)

3.2.4

EESK tādēļ iesaka programmā iekļaut jautājumu par islamofobiju, lai pastiprinātu nepieciešamību pievērsties šai īpašajai rasisma formai, kurā vērojama kultūras un reliģijas mijiedarbība.

3.2.5

EESK atzīmē, ka vardarbības apkarošana ir vienīgā joma, kurā nav aģentūras kopīgajām sinerģijām. Tādēļ EESK iesaka Komisijai izpētīt, kāda sistēma izmantojama, lai nodrošinātu jebkura veida vardarbības apkarošanu, nosakot to par prioritāti.

3.2.6

EESK uzskata par lielu trūkumu arī to, ka programmu par pamattiesībām un tiesiskumu nesaskaņos ar jauno Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu. Komiteja tādēļ iesaka iekļaut konkrētu mērķi, lai norādītu, ka iepriekš minētais tiks īstenots 2007. gadā, kad atklās Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu.

3.3.1

Eiropadomes 2005. gada jūnija sanāksmē īpaši atzinīgi tika novērtēts narkomānijas apkarošanas rīcības plāns (2005.—2008.) narkomānijas apkarošanas stratēģijas ietvaros (2005.—2012.). Šajā sanāksmē tika atspoguļota pastiprināta pievēršanās narkomānijas apkarošanas rīcības plānam un terorisma apkarošanai.

3.3.2

EESK atzinīgi vērtē iepriekš minēto tendenci, bet uzskata, ka vardarbība pret bērniem, sievietēm un jauniešiem un cilvēku tirdzniecība seksuālās izmantošanas nolūkā netiks izvērtēta pienācīgi, tā kā šī joma apvienota ar cīņu pret narkotiku lietošanu un izplatīšanu, un jo īpaši tādēļ, ka vēl nav apstiprināts kopējais budžets un budžeta līdzekļu sadalījums pa programmām.

3.3.3

EESK iesaka noteikt atsevišķu mērķi un budžeta pozīciju cīņai ar vardarbību. Tam vajadzētu nodrošināt attiecīgo prioritāšu nodrošināšanu ar finansējumu un palielināt pārredzamību.

3.3.4

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka cīņu pret vardarbību atzīst ne tikai kā sabiedrības veselības aizsardzības problēmu, bet tā ir pamattiesību aizsardzības atzīta daļa, kā noteikts Pamattiesību hartā.

3.3.5

EESK iesaka, ka vispārējās programmas konkrētajā mērķī jāparedz, ka cīņa pret vardarbību visās tās jomās noteikti ietver cīņu pret cilvēku tirdzniecību seksuālās izmantošanas nolūkā. Tas ir svarīgi tādēļ, ka cilvēku tirdzniecības apkarošanai ir pārrobežu dimensija un tādēļ ES stratēģija un rīcības plāns minētajā jomā ir nepieciešams un lietderīgs.

3.3.6

Mērķa grupu noteikšanai (6. pants) saistībā ar cīņu pret vardarbību jābūt konkrētākai, jo īpaši, izvirzot argumentu par ES pievienoto vērtību, jo pretējā gadījumā ir risks pārkāpt subsidiaritātes principus.

3.3.7

EESK uzskata, ka ir svarīgi iekļaut robežapsardzes ierēdņus mērķa grupā, jo viņu darbam ir liela nozīme to izplatīšanas kanālu iznīcināšanā, kas tiek izmantoti cilvēku un narkotiku tirdzniecībā.

3.3.8

EESK izsaka nožēlu, ka vardarbības pret sievietēm, jauniešiem un bērniem apkarošana lielā mērā atstāta NVO ziņā, kuras saņem atbalstu ar Daphne programmas starpniecību. Komiteja uzskata, ka attiecībā uz minētajiem jautājumiem jāparedz dalībvalstu konkrētāka līdzdalība, izmantojot to rīcībā esošos likumdošanas un budžeta resursus, neietekmējoties no NVO līdzekļiem. Sadarbība starp NVO, ES un dalībvalstu iestādēm arī turpmāk būs izšķiroši nozīmīga, lai panāktu seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības izskaušanu. EESK vēlētos redzēt dalībvalstu un NVO aģentūras darbojoties kopā, lai celtu sabiedrības apziņas līmeni un apmainītos ar labāko pieredzi.

3.4.1

EESK atzinīgi vērtē centienus “veicināt pamattiesību kultūru visās Eiropas tautās”, kuru mērķis ir atbalstīt Pamattiesību hartu un informēt visus iedzīvotājus par viņu tiesībām, ieskaitot arī tiesības, kas izriet no Eiropas Savienības pilsonības.

3.4.2

EESK atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības īpašās lomas atzīšanu saistībā ar pamattiesībām un to īstenošanu. Komiteja arī uzskata jaunās ES dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanas veicināšanu par prioritāti. Tādēļ EESK atkārtoti apstiprina savu gatavību aktīvi piedalīties minētajā jomā.

3.5.1

EESK atbalsta un veicina tiesu iestāžu sadarbību tajās jomās, ko ES dalībvalstis noteikušas par prioritātēm, piemēram, cīņa pret terorismu. Tādējādi tas mudina Komisiju turpināt solidaritātes un saskaņas centienus ar vēlmi nodibināt Eiropas tiesiskuma telpu neatkarīgi no dalībvalstu tiesību sistēmu nesaderības pakāpes.

3.5.2

Lai gan, piemēram, civillietās vienošanās un ierobežojumi attiecībā uz tādiem jēdzieniem kā nolaidība, kā arī pienākums un pienākuma neizpilde, labticīgums, līguma noteikumu neizpilde vai atbildība dalībvalstīs šķietami atšķiras, tas nebūtu uzskatāms par iemeslu, lai neturpinātu pasākumus tiesību aktu tuvināšanai ar nosacījumu, ka šāda tuvināšana atbilst solidaritātes un proporcionalitātes principiem. Komisija ļoti sekmīgi veic iepriekš minēto, un Komiteja vienmēr to noteikti atbalstījusi.

3.5.3

Arī dalībvalstu tiesu iestāžu loma var būt ievērojami atšķirīga, jo dažas no tām darbojas atbilstoši federālajām sistēmām ar kodificētu uzbūvi, bet citas — nē. Komiteja iedrošina Komisiju turpināt pasākumus, lai nostiprinātu esošos civiltiesību mehānismus un izstrādātu jaunus mehānismus gan pārrobežu, gan iekšējo domstarpību risinājumu saskaņošanai.

3.5.4

Lai gan minētie jautājumi ir problemātiski, tie neattur dalībvalstu kriminālās tiesvedības iestādes cieši sadarboties cīņā pret tādiem smagiem noziegumiem kā narkotiku tirdzniecība, cilvēku tirdzniecība seksuālās izmantošanas nolūkā un cilvēku tirdzniecība darbaspēka izmantošanas nolūkā.

3.5.5

Izmeklētāju, prokuroru un tiesu darbinieku sadarbībai ir daudz labu piemēru. EESK aicina nodrošināt nepieciešamos resursus minētajām iestādēm kopīgā darba turpināšanai.