25.2.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 48/39

Prasība, kas celta 2005. gada 15. decembrī — Brink's Security Luxembourg pret Komisiju

(lieta T-437/05)

(2006/C 48/76)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Brink's Security Luxembourg SA (Luksemburga) (pārstāvis — Christian Point, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt lēmumu par nepiešķiršanu, proti, Komisijas vienpersonisko lēmumu nepiešķirt Brink's Security Luxembourg publiskā iepirkuma līgumu;

—	atcelt lēmumu par piešķiršanu, proti, Komisijas vienpersonisko lēmumu piešķirt publiskā iepirkuma līgumu Group 4 Falck Luxembourg;

—	atcelt Komisijas klusuciešot pieņemto lēmumu par atteikšanos atcelt abus iepriekšminētos lēmumus;

—	atcelt Komisijas 2005. gada 7. un 14. decembra atbildes vēstules uz prasītāja lūgumiem sniegt informāciju, pamatojoties uz Finanšu regulas īstenošanas regulas 149. panta 3. punktu;

—	piespriest Komisijai samaksāt prasītājai [summu] 1 000 000 EUR apmērā kā zaudējumus un procentus par nodarīto morālo un materiālo kaitējumu, kas prasītājai cēlies apstrīdētā lēmuma prettiesiskuma dēļ, šo summu nosakot ex aequo et bono un pagaidu apmērā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības priekšmets ir, pirmkārt, atcelt Komisijas lēmumu, ar ko tā noraida piedāvājumu, ko prasītāja iesniegusi uzaicinājuma uz konkursu Nr. 16/2005/OIL (ēku uzraudzības un apsardzes pakalpojumi) ietvaros un, otrkārt, atcelt lēmumu, ar ko šis publiskā iepirkuma līgums tiek piešķirts konkurējošajai sabiedrībai.

Argumentus, ko prasītāja izvirzījusi savas prasības atbalstam, pēc to būtības var iedalīt septiņos pamatos.

Ar pirmo pamatu prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpti vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principi, jo Komisija ir izvirzījusi prasību, ka uzņēmuma darbiniekiem, kurus katrs pakalpojumu sniedzējs nodarbinātu pakalpojuma veikšanā, ir jābūt šajā uzņēmumā strādājušiem vismaz vienu gadu. Tādējādi prasītāja — līdzšinējā pakalpojumu sniedzēja, kuras personāls ir pastāvīgs jau ilgu laiku — tiek nostādīta nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar citiem piedāvājumu iesniedzējiem, kuri varētu nodarbināt personas ar ļoti mazu pieredzi un līdz ar to arī zemākas prasības attiecībā uz atalgojumu, nekā attiecībā pret prasītāju.

Ar otro pamatu prasītāja pārmet Komisijai, ka tā ir pārkāpusi Direktīvas 2001/23/EK (1) noteikumus. Šim pamatam ir divas daļas: Komisijas pieņemtā piedāvājuma iespējamais prettiesiskums, jo ar šo piedāvājumu netiek nodrošināta nedz prasītājas darbinieku pārņemšana, nedz arī to tiesību aizsardzība. Prasītāja uzskata, ka Komisijas lēmums par līguma piešķiršanu ir prettiesisks kopš tā pieņemšanas, jo pieņemtais piedāvājums ietver darba tiesību pārkāpumu.

Trešais pamats ir saistīts ar iespējamu vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, jo piedāvājumu iesniegšanas brīdī konkursa laureāta rīcībā bija informācija par prasītāju, tostarp arī par prasītājas apgrozījumu saistībā ar katru klientu un pasākumu, par līgumiem un to termiņiem, kā arī tās cenu un izmaksu analīzi, kuru tas bija ieguvis, apvienojoties ar prasītājas bijušo mātes sabiedrību. Prasītāja uzskata, ka šī informācija konkurentam ļāva sagatavot izdevīgāku piedāvājumu nekā tās iesniegtais piedāvājums.

Kā ceturto pamatu prasītājs izvirza Komisijas IV Ģenerāldirektorāta 2004. gada 28. maija lēmuma (2) un patiesas konkurences nodrošināšanas noteikumu pārkāpumu, jo Komisija ar lēmumu, par ko celta šī prasība, ir pieļāvusi, ka aktīvus pārņem uzņēmumu apvienība, pie kuras pieder konkursa laureāts, kaut gan tai tie bija jānodod uzņēmumu saplūšanas, kas atļauta ar 2004. gada 28. maija lēmumu, laikā..

Piektais pamats attiecas uz iespējamo pienākuma sniegt lēmuma pamatojumu neievērošanu, pārskatāmības principa un tiesību piekļūt Kopienas iestāžu dokumentiem pārkāpumu. Prasītāja pārmet Komisijai, ka tā, neskatoties uz vairākkārtējiem rakstiskiem lūgumiem, ir tai nosūtījusi tikai īsu lēmuma pamatojuma paskaidrojumu, reducējot to uz piedāvājumu salīdzinājuma tabulām.

Prasītāja atsaucas arī uz tirgus noteikumu un konkursa noteikumu pārkāpumu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pārbaudot un izvērtējot iesniegto piedāvājumu trešo kvalitātes kritēriju attiecībā uz apsardzes darbinieku pamatizglītību saistībā ar pirmās palīdzības sniegšanu un/vai brīvprātīgā ugunsdzēsēja darbu. Prasītājai esot pierādījums tam, ka konkursa laureāta rīcībā nav pakalpojuma sniegšanai nepieciešamais darbinieku skaits.

Ar pēdējo pamatu prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts pārskatāmības princips un pilsoņu tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem, jo Komisija nav sniegusi informāciju par kandidātu atlases un līguma piešķiršanas komiteju sastāvu.

Turklāt prasītāja, atsaucoties uz ārpuslīgumiskās atbildības principu, lūdz atlīdzināt zaudējumus, kas tai cēlušies Komisijas prettiesiskās rīcības iepriekšminētās līguma piešķiršanas procedūras ietvaros rezultātā.

(1) 2001. gada 12. marta Direktīva par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā.

(2) Komisijas 2004. gada 28. maija lēmums par uzņēmumu apvienošanās saderību ar kopējo tirgu (Lieta Nr. IV/M.3396 – Group 4 Falck/Securicor [4064]) saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 4064/89.