Apelācijas sūdzība, ko 2005. gada 15. septembrī iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 15. jūnija spriedumu lietā T-7/04 Shaker di L. Laudato & C. sas/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs, otram lietas dalībniekam procesā esot Limiñana y Botella, SL

(Lieta C-334/05 P)

(2005/C 296/25)

tiesvedības valoda — itāļu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 15. septembrī izskatīšanai ir iesniegta Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi), ko pārstāv O. Montalto [O. Montalto] un M. Kapostanjo [M. Capostagno], pārstāvji, apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 15. jūnija spriedumu lietā T-7/04 Shaker di L. Laudato & C. sas/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs, otram lietas dalībniekam procesā esot Limiñana y Botella, SL.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Pirmās instances tiesas spriedumā, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība šajā lietā, ir pieļauta Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta kļūdaina interpretācija un kļūdaina piemērošana.

Tas ir pastāvīgs princips, ka preču zīmju sajaukšanas iespējas izvērtēšana saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu tiek balstīta uz diviem atšķirīgiem elementiem: pirmkārt, uz analītisku salīdzinājumu starp abiem apzīmējumiem un precēm un pēc tam uz iegūto rezultātu izvērtēšanu, lai noteiktu, vai attiecīgo preču vidusmēra patērētājs varētu uzskatīt, ka šīs preces nāk no vien un tā paša uzņēmuma vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Jo īpaši attiecībā uz apzīmējumu salīdzinājumu — veicot analīzi, lai noteiktu, vai apzīmējumi ir līdzīgi, ir jāņem vērā vizuālie, fonētiskie un konceptuālie aspekti, lai nonāktu pie visaptveroša vērtējumu, kas balstīts uz preču zīmju radīto kopējo iespaidu, ņemot īpaši vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa pienācīgi neizmantoja iepriekšminēto principu un jo īpaši tā izslēdza jebkādu sajaukšanas iespēju, pamatojot tās vērtējumu tikai uz preču zīmes, par kuru ir strīds, vizuālo uztveri, neņemot vērā pārējos elementus, kurus nevar ignorēt un kuri ir daļa no sajaušanas iespējas visaptverošā novērtējuma.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja arī apgalvo, ka spriedumam, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība, piemīt acīmredzama nekonsekvence un neloģiskums.