TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2005. gada 13. oktobrī

lietā C-522/03 (Oberlandesgericht München lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Scania Finance France SA pret Rockinger Spezialfabrik für Anhängerkupplungen GmbH & Co. (1)

(Briseles Konvencija - Atzīšana un izpilde - Atteikuma pamatojums - Jēdziens “izsniegšana vai paziņošana noteiktā kārtībā”)

(2005/C 296/09)

tiesvedības valoda — vācu

Lietā C-522/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši 1971. gada 3. jūnija Protokolam par Tiesas sniegto interpretāciju 1968. gada 27. septembra Konvencijai par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās, ko Oberlandesgericht München (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 31. oktobrī un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 15. decembrī, tiesvedībā Scania Finance France SA pret Rockinger Spezialfabrik für Anhängerkupplungen GmbH & Co., Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann] (referents), tiesneši K. Lēnartss [K. Lenaerts], K. Šīmans [K. Schiemann], E. Juhāss [E. Juhász] un M. Ilešičs [M. Ilešič], ģenerāladvokāts L. A. Hēlhuds [L. A. Geelhoed], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 13. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

27. panta 2. punkts 1968. gada 27. septembra Konvencijā par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1978. gada 9. oktobra Konvenciju par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos, ar 1982. gada 25. oktobra Konvenciju par Grieķijas pievienošanos, ar 1989. gada 26. maija Konvenciju par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos un ar 1996. gada 29. novembra Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos, kā arī šai konvencijai pievienotā Protokola IV panta pirmā daļa ir interpretējama tā, ka, ciktāl jautājums starp valsti, kurā dokuments sastādīts, un valsti, kurai dokuments adresēts, ir risināms, piemērojot starptautisku konvenciju, tas, vai dokuments, ar kuru ierosināta lieta, atbildētājam, kurš nav ieradies, ir izsniegts noteiktajā kārtībā, jāvērtē tikai un vienīgi, ņemot vērā šīs konvencijas normas, tomēr paredzot iespēju dokumentu tieši nosūtīt starp tiesu ierēdņiem, ja nepastāv valsts, kurai dokuments adresēts, oficiāls iebildums atbilstoši Protokola IV panta otrajai daļai.

(1)  OV C 47, 21.02.2004.