—

ņemot vērā Padomes un Komisijas lēmuma priekšlikumu (KOM(2004)0370 — 14211/2004) (1),

—

ņemot vērā Padomes lūgumu dot piekrišanu saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu un 310. pantu (C6-0028/2005),

—

ņemot vērā Reglamenta 75. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A6-0011/2005),

1.

sniedz piekrišanu par protokola noslēgšanu;

2.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Horvātijas valdībām un parlamentiem.

—

ņemot vērā Padomes un Komisijas lēmuma priekšlikumu (KOM(2004)0354 — 9856/2004 — 14025/2004) (1),

—

ņemot vērā Padomes lūgumu dot piekrišanu saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu un 310. pantu (C6-0003/2005),

—

ņemot vērā Reglamenta 75. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A6-0011/2005),

1.

sniedz piekrišanu par protokola noslēgšanu;

2.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdībām un parlamentiem.

—

ņemot vērā Padomes lēmuma priekšlikumu (KOM(2004)0566) (1),

—

ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniedza saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro apakšpunktu, kā arī 310. pantu un 300. panta 2. punkta pirmo apakšpunktu (C6-0022/2005);

—

ņemot vērā Reglamenta 75. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,

—

ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A6-0007/2005),

1.

sniedz piekrišanu par Nolīguma protokola noslēgšanu;

2.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Čīles Republikas valdībām un parlamentiem.

—

ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (10458/4/2004 — C6-0140/2004),

—

ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0096) (2),

—

ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (KOM(2004)0367) (3),

—

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

—

ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

—

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0002/2005),

1.

apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

1)

informācijas sabiedrības attīstība un platjoslas lokālo tīklu parādīšanās ietekmēs katra Eiropas Savienības pilsoņa dzīvi, inter alia, sekmējot piekļuvi zināšanām un veicinot jaunus zināšanu apguves veidus, tādējādi palielinot pieprasījumu pēc jauna satura, lietojumprogrammām un pakalpojumiem;

2)

interneta izplatība Kopienā joprojām nozīmīgi pieaug. Interneta piedāvātās iespējas būtu jāizmanto, lai katrai personai un katrai organizācijai Kopienā ļautu izmantot sociālos un saimnieciskos labumus, kas izriet no informācijas un zināšanu apmaiņas. Tagad Eiropā ir radīti visi apstākļi digitālā satura potenciāla izmantošanai;

3)

Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta Eiropadomes secinājumos ir uzsvērts, ka pāreja uz digitālu, uz zināšanām pamatotu ekonomiku, ko sekmē jaunas preces un pakalpojumi, būs spēcīgs dzinējspēks izaugsmei, konkurencei un darbavietu radīšanai. Tad jo īpaši atzina satura industriju nozīmi papildu vērtību radīšanā, izmantojot un saslēdzot tīklā Eiropas kulturālo daudzveidību;

4)

attīstot Lisabonas stratēģiju, eEurope rīcības plāns 2005. gadam aicina izvērst darbības, kas sekmē drošu pakalpojumu, lietojumprogrammu un satura izveidošanu platjoslas lokālajos tīklos, tādējādi nodrošinot labvēlīgu vidi privātiem ieguldījumiem, jaunu darba vietu radīšanai un produktivitātes līmeņa celšanai, sabiedrisko pakalpojumu modernizēšanai, kā arī dodot ikvienam iespēju līdzdarboties globālajā informācijas sabiedrībā;

5)

Eiropā arvien acīmredzamāks kļūst pieprasījums pēc augstas kvalitātes digitālā satura, kam raksturīga līdzsvarota pieeja un lietotāju tiesību ievērošana un ko izmanto plaša sabiedrība, vai tie būtu parasti sabiedrības locekļi, studenti, zinātnieki, MVU vai citi uzņēmējdarbības lietotāji, vai arī cilvēki ar īpašām vajadzībām, kas vēlas paplašināt savas zināšanas, vai “atkārtoti lietotāji”, kas vēlas izmantot digitālā satura resursus, lai radītu pakalpojumus;

6)

digitālā satura ieinteresētās puses ir satura piegādātāji (tostarp valsts un privātās organizācijas un iestādes, kas rada un vāc digitālo saturu vai kā īpašumā ir digitālais saturs) un satura lietotāji (tostarp organizācijas un uzņēmumi, kas ir tiešie patērētāji, kuri atkārtoti lieto digitālo saturu un/vai rada tā papildu vērtību). Īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU līdzdalībai;

7)

eContent programma (2001. - 2004.), kas pieņemta ar Padomes 2000. gada 22. decembra Lēmumu 2001/48/EK (3), deva priekšroku Eiropas digitālā satura attīstīšanai un lietošanai internetā, kā arī Eiropas interneta vietņu valodu daudzveidībai informācijas sabiedrībā. Komisijas 2003. gada 10. oktobra paziņojums par eContent programmas vidējā termiņa novērtēšanu atkārtoti apstiprina, cik svarīgi ir darboties šajā jomā;

8)

tehnoloģijas progress dod iespēju radīt papildu vērtību saturam, tajā iekļaujot zināšanas, un uzlabot savstarpēju izmantojamību pakalpojumu līmenī, kas ir būtiski, piekļūstot digitālajam saturam, to lietojot un izplatot. Jo īpaši tas ir svarīgi tām sabiedrisko interešu jomām, uz kurām attiecas šī programma;

9)

stabilu uzņēmējdarbības modeļu veicināšana sekmēs šajā programmā uzsākto projektu nepārtrauktību un tādējādi uzlabos apstākļus labākai ekonomiskai atdevei no pakalpojumiem, kas balstās uz piekļuvi digitālajam saturam un tā atkārtotu lietošanu;

10)

ir noteikta tiesiskā sistēma, lai rīkotos, atbildot uz izaicinājumiem, ko digitālais saturs rada informācijas sabiedrībā (4)  (5)  (6);

11)

dažāda prakse dalībvalstīs turpina radīt tehniskus šķēršļus, kas kavē valsts sektora informācijas plašu pieejamību, lietošanu, atkārtotu lietošanu un izmantošanu Kopienā;

12)

ja digitālais saturs ir saistīts ar personas datiem, vajadzētu ievērot Direktīvu 95/46/EK (7) un Direktīvu 2002/58/EK (8), un lietotajām tehnoloģijām vajadzētu respektēt un, ja iespējams, sekmēt privātās dzīves aizsardzību;

13)

Kopienas darbībai, kas veikta saistībā ar informācijas saturu, būtu jāveicina Kopienas daudzvalodu un multikulturālās īpatnības;

14)

šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9);

15)

Komisijai būtu jānodrošina komplementaritāte un sinerģija ar atbilstīgām Kopienas iniciatīvām un programmām, jo īpaši ar tām, kas saistītas ar izglītību un kultūru, un Eiropas Savietojamības sistēmu;

16)

šis lēmums visam programmas īstenošanas laikam paredz finanšu līdzekļu apjomu, kas budžeta lēmējiestādēm ikgadējās budžeta procedūras vajadzībām ir galvenais atskaites punkts, kā paredzēts 33. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (1999. gada 6. maijs) par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (10);

17)

ņemot vērā to, ka piedāvātās rīcības mērķus, proti, uzlabot Eiropā digitālā satura pieejamību, lietošanu un izmantošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs attiecīgo jautājumu starptautiskā rakstura dēļ, un to, ka minētās rīcības Eiropas mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas mērogā, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

a)

digitālā satura pieejamības, lietošanas un izmantošanas veicināšanai Kopienas līmenī,

b)

kvalitātes uzlabošanas un labākās prakses veicināšanai saistībā ar digitālo saturu starp satura nodrošinātājiem un lietotājiem, un starp nozarēm,

c)

digitālajā saturā ieinteresēto pušu sadarbības un informētības veicināšanai.

a)

pieņemot un grozot darba programmu,

b)

nosakot kritērijus un saturu uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā 1. pantā noteiktos mērķus,

c)

izvērtējot priekšlikumu konkursos iesniegtos projektus Kopienas finansējuma saņemšanai, kuros paredzamais Kopienas ieguldījums ir EUR 1 000 000 vai lielāks,

d)

visos gadījumos, kad atkāpjas no II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

—

ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Tuvajos Austrumos, it īpaši Parlamenta 2003. gada 23. oktobra rezolūciju (1),

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 242, Rezolūciju Nr. 338, Rezolūciju Nr. 425, Rezolūciju Nr.1373 un Rezolūciju Nr.1397,

—

ņemot vērā Palestīnas prezidenta vēlēšanu rezultātus,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas delegācijas un Eiropas Parlamenta novērotāju paziņojumu,

—

ņemot vērā “Četrinieka”2003. gada 30. aprīļa“Ceļa karti mieram”,

—

ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.

tā kā Palestīnas prezidenta vēlēšanas noritēja apmierinoši, neskatoties uz sarežģīto situāciju Palestīnas teritorijā Izraēlas okupācijas dēļ; un tā kā vēlēšanas nozīmē izšķirošu iespēju atjaunot miera procesu un varētu kalpot par piemēru citām vēlēšanām reģionā;

B.

noraizējies par okupācijas ietekmi uz vēlēšanām saistībā ar pārvietošanās brīvības ierobežojumiem gan attiecībā uz kandidātiem, gan vēlētājiem, par vardarbību un dažu kandidātu īslaicīgiem arestiem laikā, kad viņi centās nokļūt pie saviem potenciālajiem vēlētājiem Austrumjeruzalemē un par būtiskajiem ierobežojumiem, kas bija noteikti Jeruzalemes iedzīvotājiem, kuri izmantoja savas vēlēšanu tiesības;

C.

tā kā nesenie teroristu uzbrukumi, kuru mērķis bija izjaukt mēģinājumus uzsākt sarunas, notika laikā, kad bija reālas cerības atjaunot politisko procesu; noraizējies par šo uzbrukumu sekām un atriebību par abu pušu upuriem, kā arī citiem ierobežojumiem palestīniešiem;

1.

atzinīgi vērtē pirmo prezidenta vēlēšanu kopš 1996. gada panākumus un īpaši vēlētāju aktivitāti; izsaka cieņu palestīniešu tautai un varas iestādēm par izrādīto apņemšanos ieviest demokrātiju par spīti okupācijai, ko īpaši apliecināja palestīniešu sievietes, kuras palīdzēja nodrošināt vēlēšanu norisi un lielā skaitā piedalījās balsošanā;

2.

uzskata, ka Palestīnas pašpārvaldes jaunais prezidents Mahmuds Abass un citi kandidāti, ņemot vērā reālos apstākļus, priekšvēlēšanu kampaņu veica ar lielu atbildību un ievērojot starptautiskos standartus;

3.

mudina Izraēlu, ņemot vērā Palestīnas likumdevējvaras vēlēšanu tuvošanos, pilnībā ievērot visu Austrumjeruzalemes iedzīvotāju starptautiski atzītās tiesības vēlēt un veicināt procesu tā, lai līdz likumdevējvaras vēlēšanām novērstu prezidenta vēlēšanās novērotos šķēršļus;

4.

atzinīgi vērtē ES novērošanas delegācijas efektivitāti un aicina Padomi un Komisiju sagatavot vēl vienu delegāciju vispārējām vēlēšanām 2005. gada jūlijā, lai atbalstītu plurālismu un līdzsvarotu visu kandidātu pieeju plašsaziņas līdzekļiem, un sadarbībā ar Izraēlas varasiestādēm atrastu iespēju novērst Austrumjeruzalemē dzīvojošo palestīniešu grūtības;

5.

izsaka nožēlu par nozīmīga skaita Palestīnas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu atkāpšanos no amata, protestējot pret politisko spiedienu vēlēšanu dienā, lai pagarinātu balsošanas laiku;

6.

aicina jauno Izraēlas valdību un Palestīnas pašpārvaldi izmantot vēlēšanu rezultātu sniegtās iespējas un atsākt sarunas; aicina ES nekavējoties uzņemties iniciatīvu kā vienam no “Četrinieka” locekļiem un īpaši sadarbībā ar ASV, saskaņā ar abu papildinošajām lomām miera procesā, lai uzsāktu jaunu intensīvas abpusējas sadarbības posmu, kopīgi cenšoties panākt mieru reģionā;

7.

aicina Padomi, KĀDP Augsto pārstāvi un Komisiju pilnībā iesaistīties šajā procesā, turpināt palīdzēt Palestīnas pašpārvaldei un iedzīvotājiem, kā arī attīstīt dialogu ar Izraēlu Barselonas procesa un Eiropas kaimiņattiecību politikas sakarā saskaņā ar Padomes jau pieņemtajiem rīcības plāniem;

8.

īpaši mudina prezidentu M. Abasu realizēt vēlmi beigt vardarbību, izsaka gandarījumu par prezidenta M. Abasa veiktajiem pasākumiem, kā arī par viņa gatavību pārveidot un pastiprināt kontroli pār Palestīnas drošības spēkiem un pilnībā iesaistīties dialogā ar visām ieinteresētajām pusēm; uzskata, ka šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešams pilnīgs ASV un ES politisks atbalsts, kā arī aktīva Izraēlas sadarbība;

9.

aicina Palestīnas pašpārvaldi atzīt palestīniešu tautas demokrātijas centienus un veicināt tiesiskumu, tiesu iestāžu neatkarību, labāku valdības likumdevējvaras un izpildvaras nodalīšanu, labu pārvaldību, tostarp pārredzamu grāmatvedību un cīņu pret korupciju;

10.

atkārtoti un tieši šajā brīdī pasludina, ka Tuvo Austrumu konflikta risinājums ir iespējams tikai bez iepriekšējiem nosacījumiem, sarunu ceļā vienojoties par noteiktu un galīgu miera līgumu, kas paredzēts joprojām spēkā esošajā “Ceļa kartē”, balstoties uz divu demokrātisku, suverēnu un dzīvotspējīgu valstu mierīgu līdzāspastāvēšanu ar drošām un atzītām robežām;

11.

uzskata, ka ilgstošu mieru var saglabāt, tikai patiesi iesaistot visus sabiedrības slāņus un abu pušu pilsoniskās sabiedrības, kuras vēlas uzturēt dialogu; šajā sakarā aicina “Četrinieku” pilnībā izmantot Ženēvas vienošanos kā papildinājumu “Ceļa kartei” un šajā sakarā veicināt sarunu turpināšanu starp abām pilsoniskajām sabiedrībām;

12.

nosoda visus teroristu uzbrukumus un jebkādas vardarbības izpausmes no abām pusēm; pieprasa, lai bruņotās palestīniešu grupas atturas no jebkādiem uzbrukumiem un atgādina tām, ka jebkura terorisma un vardarbības forma ne tikai izraisa nevainīgu cilvēku bojāeju, bet arī kaitē miera procesam un civiliedzīvotāju dzīves apstākļiem; aicina Izraēlas valdību atturēties no atriebības un izbeigt nelikumīgu slepkavošanu;

13.

aicina Izraēlas valdību kā ticamu pirmo soli “Ceļa kartes” un ANO Drošības padomes rezolūciju īstenošanā ceļā uz ilgstošu mieru veikt karaspēka atvilkšanu no Gazas un citām okupētajām teritorijām, iesaistot šajā plānā un sarunās Ēģipti — pirmo kaimiņvalsti, kas to apstiprināja — un Palestīnas iestādes un kopīgi to apspriežot starptautiskas novērotāju delegācijas uzraudzībā; aicina Padomi rast veidus, kā sniegt nepieciešamo palīdzību;

14.

atkārtoti aicina Izraēlas valdību pārtraukt apdzīvoto vietu paplašināšanu, īpaši Jeruzalemes apkārtnē, apturēt sienas celtniecību un izpildīt Ceturto Ženēvas Konvenciju, līdz ar to izbeidzot starptautisko tiesību pārkāpumus;

15.

apstiprina ES atbalstu miera procesam un piedāvā priekšlikumu ekonomiskās attīstības plānam, kuru uzraudzītu Eiropas Savienība, lai šim reģionam sniegtu stingru pamatu labklājībai un stabilitātei;

16.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Palestīnas pašpārvaldei, Palestīnas Likumdošanas padomei, Izraēlas valdībai un Knesetam, ASV valdībai, Krievijas Federācijas valdībai un ANO ģenerālsekretāram.

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 6., 7. un 29. pantu un EK līguma 13.pantu, saskaņā ar kuriem dalībvalstu pienākums ir nodrošināt cilvēktiesības un nediskriminācijas principu, un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—

ņemot vērā tā agrāk pieņemtās 1994.gada 27.oktobra (1), 1995.gada 27.aprīļa (2), 1995.gada 26.oktobra (3), 1997.gada 30.janvāra (4) un 2000.gada 16.marta (5) rezolūcijas par rasismu, ksenofobiju un antisemītismu, Eiropas Parlamenta Rasisma un ksenofobijas izmeklēšanas komitejas 1990. gada ziņojumu un Eiropas Parlamenta 2000.gada 7.jūlija rakstisko deklarāciju par holokausta atceri (6),

—

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr.1035/97 (1997.gada 2.jūnijs), ar kuru ir izveidots Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs (7), šī centra dažādos ziņojumus par rasismu Eiropas Savienībā, tai skaitā abus 2004. gada martā publicētos ziņojumus — “Par antisemītisma izpausmēm Eiropas Savienībā 2002. - 2003.gadā” un “Antisemītisma izpratne Eiropas Savienībā”,

—

ņemot vērā Berlīnē 2004. gada 28. - 29. aprīlī pieņemto Otrās EDSO konferences Berlīnes deklarāciju par antisemītismu un neseno EDSO īstenoto antisemītisma apkarošanas personiskā pārstāvja iecelšanu amatā,

—

ņemot vērā Stokholmā 2000.gada 26. - 28.janvārī notikušā starptautiskā foruma par holokausta jautājumiem pieņemto Stokholmas deklarāciju, kura aicina padziļināt zināšanas par holokaustu,

—

ņemot vērā 2005.gada 27.janvāra noteikšanu par Holokausta atceres dienu vairākās dalībvalstīs,

—

ņemot vērā Reglamenta 108.panta 5.punktu,

A.

tā kā 2005.gada 27.janvārī aprit sešdesmitā gadskārta kopš nacistiskās Vācijas nāves nometnes atbrīvošanas Aušvicē-Birkenavā, kurā kopumā tika noslepkavoti līdz 1,5 miljonam ebreju, romu, poļu, krievu un citu dažādu tautību ieslodzīto, kā arī homoseksuāļi, kas Eiropas Savienības pilsoņiem ir ne tikai svarīgs iemesls holokausta neaprakstāmo šausmu un traģēdijas atcerei un nosodīšanai, bet arī lai reaģētu uz satraucošo antisemītisma izplatību un jo īpaši antisemītiska rakstura starpgadījumiem Eiropā un vēlreiz apzinātos, cik bīstama ir cilvēku apspiešana un mocīšana viņu rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, sociālās kategorijas, politiskās un seksuālās orientācijas dēļ;

B.

tā kā Eiropa nedrīkst aizmirst savu vēsturi — nacistu izveidotās koncentrācijas un nāves nometnes pieder pie visapkaunojošākajām un sāpīgākajām lappusēm mūsu kontinenta vēsturē; tā kā Aušvicē izdarītajiem noziegumiem jāpaliek nākamo paaudžu atmiņā kā brīdinājumam pret šāda veida genocīdu, kas sakņojas citu cilvēku nicinājumā, naidā, antisemītismā, rasismā un totalitārismā;

C.

tā kā joprojām dažādos līmeņos tiek īstenota diskriminācija reliģisku un etnisku apsvērumu dēļ, neatkarīgi no tā, ka pieņemti svarīgi pasākumi, piemērojot EK līguma 13.pantu;

D.

tā kā Eiropā ebreji pašreiz jūtas arvien vairāk apdraudēti, jo antisemītiskas idejas tiek izplatītas internetā, kas izpaužas sinagogu, kapsētu un citu reliģisku vietu apgānīšanā, atentātos pret ebreju skolām un kultūras centriem, kā arī Eiropā notikušos uzbrukumos ebrejiem, kuru rezultātā tie ieguvuši savainojumus;

E.

tā kā holokausts ir “iededzināts” Eiropas apziņā, jo īpaši tā pret ebrejiem un romiem vērstā nežēlīgā naida dēļ, kas bija saistīts ar viņu rasi vai reliģisko identitāti, un tā kā vēl arvien antisemītisms, rasistiski un reliģiski aizspriedumi tomēr nopietni turpina apdraudēt to upurus, kā arī Eiropas un starptautiskās demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības, tiesiskumu un līdz ar to arī drošību Eiropā un pasaulē;

F.

tā kā ir nepieciešams nepārtraukts dialogs ar plašsaziņas līdzekļiem par to, kā to reportāžas un komentāri var gan pozitīvi, gan negatīvi iespaidot izpratni un saprašanos reliģiskos, etniskos un rases jautājumos un vēsturiskās patiesības atspoguļošanā;

1.

apliecina cieņu visiem nacisma upuriem un ir pārliecināts, ka ilgstošs miers Eiropā ir iespējams vienīgi tad, ja vēsture netiks pakļauta aizmirstībai; nosoda un noraida revizionistiskus viedokļus un holokausta noliegumu kā apkaunojošu parādību, kas ir pretrunā vēsturiskajai patiesībai; pauž bažas par ekstrēmistu un ksenofobiju aizstāvošu partiju veidošanos un par to, ka sabiedrība arvien vairāk pieņem šo partiju uzskatus;

2.

aicina Eiropas Savienības iestādes, dalībvalstis un visas Eiropas demokrātiskās politiskās partijas:

3.

mudina Padomi un Komisiju, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu vietējā, reģionālā un valsts līmeņa iestādes savstarpēji koordinēt pasākumus, kuru mērķis ir apkarot antisemītismu un uzbrukumus mazākumtautībām, tai skaitā romiem un ES dzīvojošiem trešo valstu piederīgajiem, lai saglabātu iecietības un nediskriminēšanas principus un veicinātu sabiedrības, ekonomikas un politisko integrāciju;

4.

ir pārliecināts, ka šiem centieniem jāaptver arī dialoga veicināšana un sadarbība starp dažādām sabiedrības daļām gan vietējā, gan valsts līmenī, tostarp dialogs un sadarbība dažādu kultūras, etnisko un reliģisko kopienu starpā;

5.

vēlreiz apliecina pārliecību, ka atcerei un izglītošanai ir būtiska nozīme neiecietības, diskriminācijas un rasisma izskaušanā, un prasa, lai Padome, Komisija un dalībvalstis intensīvāk apkarotu antisemītismu un rasismu, jo īpaši jaunu cilvēku vidū veicinot izpratni par vēsturiskiem notikumiem un izskaidrojot holokausta noziegumus:

6.

atzinīgi vērtē Luksemburgas prezidentūras pausto nodomu atsākt apturētās diskusijas par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par rasisma un ksenofobijas apkarošanu (8) un prasa, lai Padome panāktu Eiropas līmeņa nolīguma pieņemšanu, kas visā ES paredzētu rasu naida un reliģiskā naida kurināšanas aizliegumu, saglabājot likumā paredzētās vārda brīvības tiesības;

7.

aicina Komisiju uzsākt pārbaudi, kā piemēro Direktīvu 2000/43/EK (9), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, kuras mērķis ir stiprināt ES veicamos pasākumus diskriminācijas apkarošanai, kā arī organizēt plaša mēroga konferenci, pieaicinot visus šajā procesā iesaistītos, jo īpaši politiskos pārstāvjus, valsts, reģionālā un vietējā līmeņa iestādes, kā arī nevalstiskas organizācijas un apvienības, kas darbojas šajā jomā;

8.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem.