20.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/7

Apelācija, ko 2005. gada 28. maijā ierosināja L'Oreal SA par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2005. gada 16. marta spriedumu lietā T-112/03 L'Oreal SA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), otram procesa Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju padomē dalībniekam esot Revlon Suisse SA

(Lieta C-235/05 P)

(2005/C 205/13)

tiesvedības valoda — angļu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 28. maijā izskatīšanai ir iesniegta L'Oreal SA, Parīze (Francija), ko pārstāv Ksavjē Bufē Delmā d'Otāns [Xavier Buffet Delmas d'Autane], apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2005. gada 16. martā spriedumu lietā T-112/03 (1) L'Oreal SA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), otram procesa Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju padomē dalībniekam esot Revlon Suisse SA.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2005. gada 16. marta spriedumu lietā T-112/03 pilnībā un atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 15. janvāra lēmumu par apelāciju Nr. R 0396/2001-4 attiecībā uz iebildumu procesu Nr. B 215048 (Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 1011576);

b)	piespriest ITSB atlīdzināt visus izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa pārkāpa Regulas Nr. 40/94 (2) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un neizdarīja juridiskus secinājumus no savām konstatācijām, atsakoties ņemt vērā agrākās preču zīmes (tādas kā “FLEX”) zemo atšķirtspēju, vērtējot līdzības pakāpi starp šo preču zīmi un kombinētu preču zīmi (tādu kā “FLEXI AIR”), kurā šī preču zīme ir reproducēta.

Tiek apgalvots, ka šie apzīmējumi ir līdzīgi, vai nav līdzīgi nevis in abstracto, bet in concreto (t.i. no tā, kā šos apzīmējumus uztver konkrētā sabiedrības daļa). Tādējādi, ja šie apzīmējumu būtu bijuši pareizi salīdzināti in concreto, loģiskais secinājums būtu piešķirt mazāku nozīmi apzīmējumiem bez atšķirtspējas vai agrākām preču zīmēm ar zemu atšķirtspēju.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja arī apgalvo, ka Pirmās instances tiesa pārkāpa Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 36. un 53. pantu, jo apstrīdētajā spriedumā ir sniegts nepilnīgs pamatojums. Ir apgalvots, ka Pirmās instances tiesa pārkāpa pienākumu sniegt pamatojumu, 82. punktā vienkārši nospriežot, ka “agrākās preču zīmes zemā atšķirtspēja netiek apstrīdēta”, neizdarot nekādus secinājumus par sajaukšanas iespēju.

(1) OV C, 28.05.2005., 25. lpp.

(2) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 14.01.1994., 1. lpp.).