6.8.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 193/34 |
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Giorgio Lebedef un citi iesniedza 2005. gada 23. maijā
(lieta T-204/05)
(2005/C 193/57)
tiesvedības valoda — franču
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 23. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Džordžio Ļebedevs [Giorgio Lebedef], ar dzīvesvietu Luksemburgā, Armands Imberts [Armand Imbert], ar dzīvesvietu Briselē, Žans-Marī Ruso [Jean-Marie Rousseau], ar dzīvesvietu Briselē, un Maria Rozario Domeneka Kobo [Maria Rosario Domenech Cobo], ar dzīvesvietu Briselē, kurus pārstāv Žils Buno [Gilles Bounéo] un Frederiks Frabeti [Frédéric Frabetti], avocats, kas norādīja adresi Luksemburgā.
Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
— |
atcelt izteiktu 2004. gada 12. jūlija lēmumu noraidīt prasību D/393/04, ar kuru prasītāji lūdza, lai personālo datoru operētājsistēmu un visu programmatūru, kas tiek izmantota viņu personālajos datoros, kompetentais dienests nodrošina to dzimtajā valodā vai, pakārtoti, citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā pēc to izvēles; |
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāji, visi būdami Komisijas ierēdņi, iesniedza augstākstāvošām personām pieteikumu, lai operētājsistēma un visas programmas, kas tiek izmantotas to personālajos datoros, tiktu nodrošinātas to dzimtajā valodā vai, pakārtoti, citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā pēc to izvēles. Pēc minētā pieteikuma un turpmāko sūdzību noraidījuma, prasītāji iesniedza šo prasības pieteikumu. Viņi apgalvo, ka visas datoru konfigurācijas uzstādīšana angļu valodā, kaut gan izmantotās programmas ir pieejamas vairākās valodās, ir diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpums, jo pilnīgai datora izmantošanai vajadzīgas gandrīz perfektas angļu valodas zināšanas, kas ir augstāka līmenī, nekā var saprātīgi pieprasīt no Eiropas ierēdņa, kas pēc izcelsmes nav anglofons.
Prasītāji arī izvirza iespējamu pienācīgas rūpības pienākuma, patvaļīgas rīcības aizlieguma un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, kā arī iespējamu pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu.