25.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/25

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Carmela Lo Giudice iesniedza 2005. gada 15. aprīlī

(Lieta T-154/05)

(2005/C 155/50)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 15. aprīlī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Karmela Lo Gidise [Carmela Lo Giudice], ar dzīvesvietu Strambeek Bever (Beļģija), kuru pārstāv Žila Buno [Gilles Bounéou] un Frederika Frabeti [Frédéric Frabetti], advokātes, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

1)

atcelt 2005. gada 18. janvāra nepārprotamu noraidījuma lēmumu Nr. 05/399;

2)

ja vajadzīgs, atcelt implicīto lēmumu par noraidījumu prasītājas 2003. gada 28. novembra lūgumam pēc palīdzības un, atcelt implicīto lēmumu par noraidījumu prasītājas 2003. gada 23. decembra lūgumam pēc palīdzības;

3)

atzīt, ka prasītāja sava dienesta ietvaros ir piedzīvojusi un cietusi no psiholoģiskas uzmākšanās;

4)

piespriest atbildētājai izmaksāt prasītājai summu EUR 100 000 (simts tūkstoši eiru) apmērā kā morālo kompensāciju ar visiem iespējamiem pieaugumiem un aprēķiniem, kas saistīti ar psiholoģisku uzmākšanos, apzinoties, ka prasītājas nākotne ir pilnīgi neskaidra un, ka tās veselība ir tikusi nozīmīgi skarta;

5)

saglabāt visus no tiesībām [izrietošos] pienākumus, jo īpaši tiesības pieprasīt liecinieku nopratināšanas protokolu, kas minēts 2005. gada 7. janvāraIDOC secinājumos;

6)

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja, Komisijas ierēdne, iesniedza hierarhiski augstākajā iestādē divus lūgumus pēc palīdzības, kas datēti [attiecīgi] ar 2003. gada 23. novembri un 2004. gada 28. novembri, apgalvojot, ka viņa ir psiholoģiskas uzmākšanās upuris savā darba apakšvienībā. Ar savu prasību viņa apstrīd šo lūgumu noraidījumu, kā arī pēc tam iesniegto sūdzību noraidījumu.

Savas prasības atbalstam prasītāja apgalvo, ka, ņemot vērā viņas priekšnieka viņai piešķirto uzdevumu skaitu, kā arī viņa sūtītos elektroniskos ziņojumus, nav noliedzams, ka viņa ir piedzīvojusi reālu psiholoģisku uzmākšanos. Tātad ar apstrīdētajiem lēmumiem tiek pārkāpts Civildienesta noteikumu 12. pants.

Saskaņā ar prasītājas teikto, ar šo lūgumu pēc palīdzības noraidījumu tiek pārkāpts Civildienesta noteikumu 24. pants, kā arī Kinnoka [Kinnock] 2003. gada 15. oktobra politika psiholoģiskās uzmākšanās jautājumā. Turklāt prasītāja izvirza 2005. gada 18. janvāra lēmuma pamatojuma trūkumu, patvaļīgas rīcības aizlieguma principa pārkāpumu, pilnvaru pārsniegšanu, tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, kā arī patere legem quam ipse fecisti principa un rūpēšanās pienākuma pārkāpumu.