|
28.5.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 132/5 |
TIESAS SPRIEDUMS
(virspalāta)
2005. gada 12. aprīlī
lietā C-145/03 (Madrides Juzgado de lo Social no 20 lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Annette Keller mantinieki pret Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS) u.c. (1)
(Sociālā drošība - Regulas Nr. 1408/71 3. un 22. pants - Regulas Nr. 574/72 22. pants - Ievietošana slimnīcā dalībvalstī, kas nav kompetentā dalībvalsts - Vajadzība pēc dzīvībai neatliekamas ārstēšanas - Apdrošinātā pārvietošana uz trešās valsts slimnīcu - Formulāru Nr. E 111 un Nr. E 112 piemērojamība)
(2005/C 132/10)
tiesvedības valoda — spāņu
Lietā C-145/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Madrides Juzgado de lo Social no 20 (Spānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2001. gada 6. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 31. martā, tiesvedībā Anetes Kelleres [Annette Keller] mantinieki pret Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS), Instituto Nacional de Gestión Sanitaria (Ingesa), iepriekš — Instituto Nacional de la Salud (Insalud), Tiesa (virspalāta) šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [V. Skouris], palātas priekšsēdētaji P. Jāns [P. Jann], K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], A. Ross [A. Rosas], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], K. Lēnartss [K. Lenaerts] (referents) un E. Borgs-Bartets [A. Borg Barthet], tiesneši N. Kolnerika [N. Colneric], S. fon Bārs [S. von Bahr], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], E. Juhāss [E. Juhász], Dž. Arestis [G. Arestis] un M. Ilešičs [M. Ilešič], ģenerāladvokāts L. A. Hēlhuds [L. A. Geelhoed], sekretārs H. fon Holšteins [H. von Holstein], sekretāra palīgs, 2005. gada 12. aprīlī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un c) apakšpunkta i) punkts Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā, un 22. panta 1. un 3. punkts Padomes 1972. gada 21. marta Regulā (EEK) Nr. 574/72, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr. 1408/71, kas grozīta un īstenota ar Padomes 1983. gada 2. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2001/83, ir jāinterpretē tādējādi, ka kompetentajai iestādei, kura, izsniedzot formulāru Nr. E 111 vai formulāru Nr. E 112, ir piekritusi, ka viena no tās apdrošinātām personām saņem medicīnisko aprūpi citā dalībvalstī, kas nav kompetentā dalībvalsts, ir saistoši uzturēšanās dalībvalsts iestādē apstiprināto ārstu formulāra derīguma laikā izdarītie secinājumi par vajadzību sniegt dzīvībai neatliekamu ārstēšanu, kā arī šo ārstu lēmums, kas pieņemts tajā pašā laikā, balstoties uz minētajiem secinājumiem un tā brīža zināšanām medicīnā, — pārvietot attiecīgo personu uz slimnīcu, kura atrodas trešajā valstī. Tomēr šādā gadījumā, saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un c) apakšpunkta i) punktu, apdrošinātās personas tiesības saņemt pabalstus natūrā, ko nodrošina kompetentās iestādes vārdā, ir pakļautas nosacījumam, ka atbilstoši tiesību aktiem, ko piemēro uzturēšanās dalībvalsts iestāde, šai iestādei ir jānodrošina personai, kura tajā ir apdrošināta, pabalsti natūrā, kas atbilst šādai aprūpei. Šādos apstākļos kompetentajai iestādei nav tiesību ne prasīt, lai attiecīgā persona atgriežas kompetentajā dalībvalstī nolūkā iziet medicīnisko pārbaudi, ne arī pārbaudīt attiecīgo personu uzturēšanās dalībvalstī, ne arī prasīt, lai minētos secinājumus un lēmumus tai iesniedz apstiprināšanai. |
|
2) |
Gadījumā, ja uzturēšanās dalībvalsts iestādes apstiprinātie ārsti, ņemot vērā dzīvībai neatliekamus iemeslus un tā brīža zināšanas medicīnā, ir izvēlējušies pārvietot apdrošināto personu uz slimnīcu, kura atrodas trešajā valstī, Regulas Nr. 1408/71 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un c) apakšpunkta i) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka izdevumus par šajā valstī sniegto aprūpi kompensē uzturēšanās dalībvalsts iestāde atbilstoši tiesību aktiem, ko tā piemēro tādos pašos apstākļos, kādos tos piemēro personām, kuras ir sociāli apdrošinātas saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem. Attiecībā uz aprūpi, uz kuru attiecas kompetentās dalībvalsts tiesību aktos paredzētie pabalsti, šīs dalībvalsts iestādes pienākums ir kompensēt sniegtos pakalpojumus, atlīdzinot uzturēšanās dalībvalsts iestādes izdevumus, atbilstoši noteikumiem, kas paredzēti Regulas Nr. 1408/71 36. pantā. Ja uzturēšanās dalībvalsts iestāde nekompensē izdevumus par aprūpi, ko sniegusi iestāde, kura atrodas trešajā valstī, bet ja ir pierādīts, ka attiecīgajai personai bija tiesības uz šādu kompensāciju, un ja uz minēto aprūpi attiecas kompetentās dalībvalsts tiesību aktos paredzētie pabalsti, kompetentās iestādes pienākums ir tieši kompensēt minētajai personai vai tās tiesību pārņēmējiem šīs aprūpes izmaksas, lai garantētu to, ka izdevumi tiek atlīdzināti tādā pašā apjomā, kādā šī persona tos būtu saņēmusi, ja piemērotu Regulas Nr. 1408/71 22. panta 1. punktu. |