28.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 132/5


TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2005. gada 14. aprīlī

apvienotajās lietās C-128/03 un C-129/03 (Consiglio di Stato lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) AEM SpA (C-128/03), AEM Torino SpA (C-129/03) pret Autorità per l'energia elettrica e per il gas u. c. (1)

(Elektroenerģijas iekšējais tirgus - Maksājumu palielināšana par pieeju valsts elektroenerģijas pārvades sistēmai un tās izmantošanu - Valsts atbalsts - Direktīva 96/92/EK - Pieeja sistēmai - Nediskriminācijas princips)

(2005/C 132/09)

tiesvedības valoda — itāļu

Apvienotajās lietās C-128/03 un C-129/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Consiglio di Stato (Valsts Padome, Itālija) iesniedza ar lēmumiem, kas pieņemti 2003. gada 14. janvārī un kas Tiesā reģistrēti 2003. gada 24. martā, tiesvedībā AEM SpA (C-128/03), AEM Torino SpA (C-129/03) pret Autorità per l'energia elettrica e per il gas u. c., piedaloties ENEL Produzione SpA, Tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši E. Borgs-Bartets [A. Borg Barthet], S. fon Bārs [S. von Bahr] (referents), J. Malenovskis [J. Malenovský] un U. Lehmuss [U. Lõhmus], ģenerāladvokāte K. Štiksa-Hakla [C. Stix-Hackl], sekretāre L. Hjūleta [L. Hewlett], 2005. gada 14. aprīlī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)

Tāds pasākums kā pamata prāvā esošais, kas kā pārejas pasākumu paredz palielināt maksājumus par pieeju valsts elektroenerģijas pārvades sistēmai un tās izmantošanu tikai tiem ražotājiem-sadalītājiem uzņēmumiem, kas ražo elektroenerģiju hidroelektrostacijās un termoelektrostacijās, lai kompensētu priekšrocības, ko šiem uzņēmumiem rada elektroenerģijas tirgus liberalizācija pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīvas 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu transponēšanas, ir uzskatāms par tādu uzņēmumu diferenciāciju tiem uzlikto pienākumu jomā, kas izriet no attiecīgo pienākumu sistēmas veida un mērķa. Līdz ar to šāda diferenciācija pati par sevi nav uzskatāma par valsts atbalstu EKL 87. panta nozīmē.

Tomēr atbalsts nav izskatāms atsevišķi no tā finansēšanas veida. Ja tādā situācijā kā pamata prāvā esošā pastāv obligāta saistība starp maksājumu palielināšanu par pieeju valsts elektroenerģijas pārvades sistēmai un tās izmantošanu un valsts atbalsta sistēmu tādā veidā, ka ieņēmumi no šī palielinājuma ir tieši piešķirti šī atbalsta finansēšanai, tad minētais palielinājums veido neatņemamu atbalsta sistēmas sastāvdaļu, un līdz ar to tie abi ir jāskata kopā.

2)

Direktīvā 96/92 noteiktais princips, kas aizliedz diskrimināciju pieejā valsts elektroenerģijas pārvades sistēmai neiestājas pret to, ka dalībvalsts pieņem tādus pārejas pasākumus kā pamata prāvā esošie, kas tikai dažiem elektroenerģijas ražotājiem-sadalītājiem uzņēmumiem paredz palielināt maksājumus par pieeju minētajai sistēmai un tās izmantošanu, lai kompensētu priekšrocības, ko šiem uzņēmumiem pārejas posmā rada tiesiskās situācijas izmaiņas sakarā ar elektroenerģijas tirgus liberalizāciju pēc minētās direktīvas transponēšanas. Tomēr iesniedzējtiesai ir jānodrošina, lai maksājumu palielināšana nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai kompensētu minētās priekšrocības.


(1)  OV C 146, 21.06.2003.