14.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 115/13

Apelācija, ko 2005. gada 4. martā ierosināja European Federation for Cosmetic Ingredients (EFfCI) par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2004. gada 10. decembra rīkojumu lietā T-196/03 European Federation for Cosmetic Ingredients (EFfCI)/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

(lieta C-113/05 P)

(2005/C 115/24)

tiesvedības valoda — angļu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 4. martā izskatīšanai ir iesniegta European Federation for Cosmetic Ingredients (EFfCI), Brisele (Beļģija), ko pārstāv K. van Maldehems [K. Van Maldegem] un K. Mero [C. Mereu], advokāti, apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2004. gada 10. decembra rīkojumu lietā T-196/03 (1) European Federation for Cosmetic Ingredients (EFfCI)/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atzīt šo apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt Pirmās instances tiesas 2004. gada 10. decembra rīkojumu lietā T-196/03;

—

atzīt prasītāja prasījumus lietā T-196/03 par pieņemamiem;

—

izlemt lietu pēc būtības, vai alternatīvi — nodot lietu izskatīšanai pēc būtības Pirmās instances tiesai;

—

piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei segt visus tiesāšanās izdevumus abās tiesvedībās.

Pamati un galvenie argumenti

1.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd 16. punktu minētajā rīkojumā, ar kuru tiek noraidīts viņas lūgums lietu izskatīt pēc būtības pirms lēmuma pieņemšanas par pieņemamību vai alternatīvi — atlikt lēmuma pieņemšanu līdz spriedumam lietā. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka šis noraidījums ir nelikumīgs, jo Pirmās instances tiesa nepareizi interpretē Reglamenta 114. panta 4. punktu un pārkāpj efektivitātes principu un pienākumu norādīt pamatojumu. Pirmās instances tiesai Reglamenta 114. panta 4. punkts būtu bijis jāinterpretē plaši un saskaņā ar efektivitātes tiesisko principu pienācīgi ņemot vērā lietas apstākļus. Apelācijas sūdzības iesniedzēja arī apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi tās pienākumu norādīt pamatojumu, noraidījumam nenorādot citu pamatojumu kā vien to, ka “tai lietas materiālos ir pietiekama informācija, lai pieņemtu lēmumu par prasībām”.

2.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi tiesisku kļūdu, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus un secinot, ka:

a)

apstrīdētā pasākuma negatīvā ietekme uz apelācijas sūdzības iesniedzējas konkurētspēju viņu neatšķir no citiem uzņēmumiem. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka citi uzņēmumi, kas neveic piegādes kosmētikas sektorā, vai kas veic piegādes tikai kosmētikas sektorā un neveic sastāvdaļu izmēģināšanu uz dzīvniekiem vai arī nelieto KMR vielas, ir citādā situācijā kā apelācijas sūdzības iesniedzēja. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo arī, ka Pirmās instances tiesa nepareizi interpretē Extramet lietas loģiku;

b)

apelācijas sūdzības iesniedzēja nav atsaukusies ne uz vienu saistošu noteikumu, kam būtu augstāks spēks kā apstrīdētajam pasākumam, kas būtu licis Parlamentam un Padomei ņemt vērā apstrīdēta pasākuma negatīvās sekas: apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka EKL 3. panta g) punkts ir saistošs noteikums, kas uzliek par pienākumu Parlamentam un Padomei nodrošināt, lai iekšējā tirgū nav izkropļota konkurence;

c)

apelācijas sūdzības iesniedzējas patenti nav tādi, ka apstrīdētais pasākums to izmantošanu padara par tūlīt un galīgi nelikumīgu, apstrīdētajam pasākumam tādējādi “individuāli skarot” apelācijas sūdzības iesniedzēju. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka fakts, ka apstrīdētais pasākums ekspropriē viņas patentētās (ekskluzīvās) tiesības, viņu padara par individuāli skartu saskaņā ar Codorniú lietu;

d)

apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvojums, ka viņa ir individuāli skarta, jo viņa, pamatojoties uz Direktīvas 76/768 13. pantu un dalību apstrīdētā pasākuma pieņemšanā, piedalījās procesā, kura rezultātā apstrīdētais pasākums tika pieņemts, ir nepieņemams: apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa kļūdaini secināja, ka 13. pants atsaucas tikai uz individuāliem pasākumiem, tā kā Direktīva 76/768 neparedz iespēju pieņemt šādus pasākumus.

3.

Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi tiesības uz pilnīgu un efektīvu tiesas aizsardzību un tiesības uz taisnīgu tiesu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka viņas tiesības uz pilnīgu un efektīvu tiesas aizsardzību paredz vismaz to, lai Pirmās instances tiesa lietu skatītu pēc būtības tā vietā, lai, balstoties uz formāliem argumentiem, noraidītu apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības iesniegt prasības pieteikumu.

(1)  OV C 184, 02.08.03., 50. lpp.