2.4.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/37

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Eric Gippini Fournier iesniedza 2005. gada 10. janvārī

(lieta T-23/05)

(2005/C 82/68)

tiesvedības valoda - franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 10. janvārī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Eric Gippini Fournier, Briselē, kuru pārstāv Anouk Theissen, avocat.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt lēmumus, ar kuriem prasītājam 2003. gada paaugstināšanas amatā procedūrā nav piešķirti “DG prioritātes punkti”; noraidīta tā sūdzība par paaugstināšanu amatā atbildīgajai komitejai, ar kuru prasīta “DG prioritātes punktu” (kas apzīmēti vai nu kā “pārsūdzības” punkti vai prioritātes punkti) piešķiršana prasītājam; atteikta prioritātes punktu piešķiršana par darbu iestādes labā saskaņā ar Vispārīgo noteikumu, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 45. pantu, 9. pantu;

2)	piespriest Komisijai samaksāt prasītājam summu EUR 2500 apmērā kā kompensāciju par morālo kaitējumu;

3)	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs, Komisijas ierēdnis, kurš no 2002. gada 1. marta līdz 2003. gada 6. oktobrim dienesta interesēs bija norīkots uz Eiropas Kopienu Tiesu, norāda uz Vispārīgo noteikumu, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 45. pantu, pārkāpumu sakarā ar to, ka netika veikta tā nopelnu salīdzināšana ar citu Ģenerāldirektorātu ierēdņu nopelniem. Prasītājs arī norāda, ka lielākā daļa kategorijas punktu ir pretlikumīgi, jo tie ir pretrunā Civildienesta noteikumu 45. pantam un nediskriminācijas principam.

Prasītājs izvirza Civildienesta noteikumu 5., 25., 43. un 45. panta, Vispārīgo noteikumu, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 43. pantu, 2. panta 1. punkta otrās daļas, kā arī Vispārīgo noteikumu, kas ievieš Civildienesta noteikumu 45. pantu, 2. panta 1. punkta un 6. panta 3., 4. un 5. punkta pārkāpumu. Tāpat prasītājs norāda uz samērīguma, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās paļāvības principu pārkāpumu. Visbeidzot prasītājs norāda uz procesuālu pārkāpumu pastāvēšanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, pamatojuma trūkumu un tā neinformēšanu par dažādajiem pasākumiem un lēmumiem, kā arī acīmredzamām kļūdām vērtējumā.