2.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/16

—

atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2004. gada 18. novembra spriedumu;

—

atbilstoši EKL 241. pantam paziņojot, ka nav piemērojams 82. punkts 2001. gada “Kopienas noteikumos par valsts atbalstu vides aizsardzībai” (1), atcelt Komisijas 2001. gada 28. marta Lēmumu 2001/829/EK, EOTK, saskaņā ar kuru Friuli-Venēcijas-Džūlijas autonomā reģiona piešķirtais atbalsts par labu Ferriere Nord SpA vides investīcijām jaunā elektriski metinātu stiepļu sietu ražotnē tika atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu;

—

atbilstoši EKL 235. pantam un EKL 288. panta 2. daļai piespriest Eiropas Kopienu Komisijai novērst kaitējumu, kas nodarīts Ferriere Nord SpA sakarā ar to, ka minētais lēmums ir prettiesisks, kā arī sakarā ar nokavējumu, ar kādu atteiktais nelikumīgais atbalsts tika piešķirts Ferriere Nord SpA – ar procentiem un pārrēķinot minēto summu eiro;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējai izdevumus, to skaitā izdevumus par advokātu pakalpojumiem, gan pirmajā instancē, gan šajā instancē.

—

paziņojumam par nelikumīgo atbalstu ir izvēlējusies nepareizu juridisko pamatu un tādējādi nav atzinusi paziņojumu par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 1999. gada 3. jūnijā;

—

ir atzinusi, ka ir ievēroti procesuālie termiņi formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanai un pabeigšanai;

—

nav atzinusi, ka tika pārkāptas “ieinteresēto personu” tiesības, jo tām tika liegta iespēja iesniegt apsvērumus saistībā ar noteikumiem par valsts atbalstu vides aizsardzības jomā 2001. gadā (kas tikmēr stājās spēkā un balstoties uz ko Komisija pieņēma lēmumu beigt formālo izmeklēšanas procedūru), kaut gan visa formālā izmeklēšanas procedūra bija noritējusi, pamatojoties uz 1994. gada “Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu vides aizsardzībai” (2);

—

nav ņēmusi vērā, ka Komisija ir pārkāpusi Ferriere Nord tiesisko paļāvību attiecībā uz procesa norisi, jo nolēmumā balstījās uz konkrētu dokumentu trūkumu, ko Ferriere Nord nebija iesniegusi tikai tāpēc, ka Komisija nebija tos pieprasījusi;

—

ir atzinusi, ka atbalsts, kas piešķirts Ferriere Nord, nav 1992. gadā apstiprinātās sistēmas piemērošana;

—

ir interpretējusi minēto 2001. gada noteikumu 82. punktu, piešķirot šiem noteikumiem atpakaļejošu spēku, nevis atteikusies no to piemērošanas;

—

nav ņēmusi vērā, ka investīcijas, attiecībā uz kurām Ferriere Nord ir piešķirts atbalsts, attiecas uz vidi;

—

nav ņēmusi vērā pierādīšanas pienākumu, saskaņā ar kuru Komisijai, nevis uzņēmumam ir jānosaka, kādu daļu no kopējām investīcijām veido ar vidi saistītie izdevumi.