18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 43/42

1)

vietējās un reģionālās institūcijas vienmēr ir apsveikušas jaunatnes politikai veltīto uzmanību ar ciešu pārliecību, ka ES, dalībvalstīm kā arī reģionālajām un vietējām pārvaldēm būtu jādod jaunatnei vēstījums, ka aktīva dalība sabiedrībā valstiskā līmenī ir svarīga, īpaši dodot jaunatnei arī iespēju sniegt nozīmīgu ieguldījumu demokrātiskas, no līdzcilvēciskuma vadītas, bet arī ekonomiski kā arī kulturāli stipras un konkurētspējīgas Eiropas radīšanā;

2)

nesenās Eiropas Savienības paplašināšanās gaismā vietējās un reģionālās institūcijas aplūko Eiropas Padomes 2001. gada 14. un 15. decembra Slēdzieniem pievienoto Lākenas (Laeken) deklarāciju kā būtisku un ļoti aktuālu, jo tā apraksta vienu no galvenajiem uzdevumiem, kas sagaida Eiropas Savienību, proti, kā pilsoņus, galvenokārt jaunus, tuvināt Eiropas projektiem un Eiropas institūcijām. Šo izaicinājumu vajadzētu formulēt tā, ka runa iet par to, ka Eiropas projekts un Eiropas institūcijas ir jātuvina pilsoņiem, īpaši jaunatnei, ar mērķi izveidot ciešākas attiecības starp jaunatni un pastāvošajām politiskajām struktūrām;

3)

vietējie un reģionālie varas orgāni uzskata par svarīgu sasniegt Lisabonā un Barselonā Eiropas Padomes noteiktos stratēģiskos mērķus, lai veidotu Eiropā “viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē” un ir pārliecinātas, ka jaunatnes mobilitāte Eiropā ir priekšnoteikums šo mērķu sasniegšanā. Pie tam ir jāraugās uz to, lai jaunās ģenerācijas Eiropas jaunatnes politikas ietvarā netiktu aplūkotas pārāk instrumentālā aspektā. Jaunatnes politika īpaši būtu jābalsta uz uzskata, ka jaunatne ir līdzvērtīgi Eiropas pilsoņi, kuriem ir potenciāls un vara lemt par savu un par Eiropas nākotni, kam tālākā nozīmē ir ietekme uz Eiropas konkurētspēju un attīstību.

1.1

piekrīt Komisijai, uzsverot vajadzību pielietot atklātu sadarbības metodi jaunatnes problēmām un jaunatnei domātām darbībām, kā jau to aicina Padome, ņemot vērā, ka strauji mainās jaunākās paaudzes situācija Eiropā,;

1.2

apsveic Komisijas izmantoto metodi, kas ir ievērojama ar plaša mēroga iesaistīto dalībnieku konsultācijām;

1.3

uzskata, ka ar to regulāri jāapspriežas un tai jābūt informētai par lietām, kas attiecas uz četrām galvenajām Komisijas Baltajā grāmatā par Jauno aicinājumu Eiropas jaunatnei izvirzītajām prioritātēm, īpaši norādot, ka vietējie un reģionālie varas orgāni, saskaņā ar to oficiālo atbildību, vienmēr bijuši iesaistīti jaunās aktivitātēs, lai mudinātu jauniešus tajās aktīvi piedalīties viņu dzīvesvietās;

1.4

pievienojas Komisijas novērojumam, ka jauniešu vidū redzams satraucošs intereses zudums par politiku, bet pretstatā tam viņi bieži tiek iesaistīti tādās sociālo aktivitāšu jomās kā brīvprātīgais darbs, tādējādi pārstāvot aktīvu pilsoņu pozīciju. Tādēļ tā uzskata, ka politiķiem jāsper pirmais solis un jāapzinās, kā viņi sevi pārstāv jaunu cilvēku acīs un jāattīsta darba metodes, lai iegūtu stingrāku demokrātisku atbalstu no jauniešiem. Tas attiecas arī ne visbeidzot uz RK, kurai būtu aktīvāk jātiecas pēc jauniem locekļiem savās rindās, kā sievietēm tā arī vīriešiem, kuri ar savu jaunību un politisko darbību vietējā un reģionālajā līmenī varētu dot savu ieguldījumu Komitejas darba uzlabošanā;

1.5

ir pārliecināta, pamatojoties uz pašreizējo dokumentu un to, kā tas ir argumentēts iepriekšējos Reģionu komitejas atzinumos šajā jautājumā, ka “Jaunatnes politikai Eiropā jābūt saskatāmai visos administratīvos un politiskos līmeņos un visās valstīs, un tā jāizplata tajos kanālos un valodā, kādu lieto jaunieši Eiropā” (CdR 309/2003 galīgā red.). Šajā sakarā Reģionu komiteja apsveic Eiropas Jaunatnes portāla izveidi, kas atrodams zem sekojošas adreses: http://www.europa.eu.int/youth/index_fr.html.

2.1

uzskata, ka, lai tuvinātu politiku jauniešiem, vispirms jānosaka visatbilstošākā pieeja, un tās sasniegšanai, kā jau Komisija to precīzi norāda, izskaidrojot Padomei tās paziņojuma vispārīgos mērķus, ir būtiski izstrādāt saskaņotu, atbilstošu un kvalitatīvu zināšanu apjomu par jaunatnes jautājumiem Eiropā un jāsagaida nākotnes prasības, lai ar apmaiņas, dialogu un tīklu palīdzību veidotu savlaicīgu, efektīvu un ilgspējīgu politiku;

2.2

piekrīt papildu mērķiem, ko Komisija noteikusi saskaņā ar vispārīgajiem mērķiem, un apsveic Komisijas atvērtību citiem jaunatnei būtiskiem prioritāriem jautājumiem, kurus līdztekus esošajiem sākotnēji norādījušas dalībvalstis savās atbildēs uz viņiem iesniegtajiem jautājumiem. Šī ir būtiska tādas metodes pazīme, kas būtu piemērota izpētīt jomu, kura piedzīvo tik straujas izmaiņas kā jauniešu jautājums;

2.3

uzsver, ka vietējie un reģionālie varas orgāni var spēlēt nozīmīgu lomu, apzinot jau esošās zināšanas par jaunatnei radniecīgām jomām, un aicina Padomi rēķināties ar to saistībā ar valstu līmenī noteiktajiem darbības virzieniem, jo ir apzināta vajadzība “uzsākt tālākus pētījumus, savākt statistiskus datus un ievākt praktisku informāciju par Nevalstiskajām organizācijā (NVO), jaunatnes organizācijām un pašiem jauniešiem, izvēloties raksturīgu tematiku, lai aizpildītu plaisas un pastāvīgi atjaunotu zināšanas par šīm raksturīgajām tēmām”, bet trūkst norāžu par vietējām un reģionālajām institūcijām. Ja šādu zināšanu efektivitātei nepieciešams tās pilnveidot un papildināt, to jācenšas veikt arī vietējā līmenī, izmantojot valsts iekšējo sadarbību, lai tādējādi sasniegtu vispārīgo mērķi attiecīgajā zināšanu jomā;

2.4

uzskata, ka visiedarbīgākie līdzekļi šādas sadarbības realizēšanai varētu būt datu ievākšanas projekti, kas tieši iesaistītu vietējos un reģionālos varas orgānus, jo tie var vieglāk kontaktēties ar jauniešiem savā teritorijā; veicot šādas darbības, tiem vajadzētu spēt piesaistīt atbilstošus Eiropas finansu līdzekļus;

2.5

pieprasa, lai Komisija ņemtu vērā skolu izšķirošo lomu, noformējot ar Baltās grāmatas par jauniešiem četrām prioritārajām tēmām saistītos dokumentus, jo tie var nodrošināt ideālu sakaru kanālu jauniešiem, izpildot aptaujas dažādās pētījumu jomās. Vietējo un reģionālo varas orgānu sociālās labklājības organizācijas var piekļūt tiem jauniešiem, kuri vairs neapmeklē skolu sociālu nepilnību dēļ;

2.6

uzskata, ka vietējiem un reģionāliem varas orgāniem būtu lietderīgi meklēt aktīvu sadarbību ar daudzām viņu teritorijā izveidotām konsultatīvām jauniešu organizācijām vai jauniešu padomēm. Šīs konsultatīvās organizācijas jau ir pierādījušas, ka ir lielisks līdzeklis pārliecinošu un, galvenais, pastāvīgi papildinātu zināšanu veidošanā par jauniešiem vietējā līmenī, tajā pat laikā veicinot aktīvu pilsoniskumu;

2.7

uzskata, ka vietējām jaunatnes participācijas un interešu grupām, kā piemēram Jaunatnes Padomēm, dažos jautājumos būtu jāiedala lēmējtiesības un pietiekami resursi. Tas dotu iespēju jauniešiem uz patstāvīgu lēmumpieņemšanu un īstenošanu dažos to interesējošos un skarošos projektos. Ar patiesu lēmējvaru iedalītas Jauniešu Padomes rada jauniešiem pozitīvu demokrātijas ainu un veicina viņu pilsonisko līdzdalību;

2.8

aicina Komisiju tiešā veidā iesaistīt jauno dalībvalstu vietējos un reģionālos varas orgānus un sekmēt labākās pieredzes izplatīšanu, piemēram, saskaņojot norises un kultūras programmu apmaiņu starp jaunatnes padomēm visā Eiropā;

2.9

pasvītro tādas saistītu, būtisku un kvalitatīvu zināšanu jomas meklēšanas nozīmi Eiropas jaunatnes sfērā, kura atspoguļotu etniskās un valodu minoritātes;

2.10

apsveic Komisijas vēlmi izveidot Eiropas Savienības Jaunatnes lietu pārzināšanas tīklu, kas iesaistītu visus šīs jomas pārstāvjus, lai apspriestu metodes un nākotnes tēmas, kā arī apmainītos ar labu pieredzi;

2.11

aicina pēc iespējas ātrāk sagatavot praktiskos soļus Jaunatnes lietu pārzināšanas tīkla izveidē, uz ko Komisija norāda tās 4. mērķa iztirzājumā par sadarbību lielākai jauniešu izpratnei un pārzināšanai, un lūdz, lai tiktu izveidoti īpaši nosacījumi Reģionu komitejas pārstāvju dalībai;

2.12

atzīmē, ka savās atbildēs Komisijas aptaujai dalībvalstis nelūdz, lai tiktu izveidotas jaunas struktūras, lai atvieglotu un veicinātu apmaiņas, dialoga un sadarbības tīklu izveidi un tādējādi nodrošinātu jaunatnes sfēras pārzināšanas skaidrību un paredzētu nākotnes vajadzības, bet gan vēlas balstīties uz jau esošajiem tīkliem un attiecībām, efektīvāk tos izmantojot un vadot. Tādēļ jānostiprina vietējo varas orgānu saskares punkti ar jaunatni, kas varētu kalpot kā ideāls kanāls informācijai no pašiem jauniešiem;

2.13

piekrīt Komisijas uzsvērtajai mobilitātei izglītības veicināšanā un pētnieku un ekspertu, kas strādā jaunatnes sfērā – īpaši jaunu - apmācībā, kā arī citu jaunu dalībnieku, kas veicinātu jaunatnes sfēras pārzināšanu, apmācībā, un aicina Komisiju izveidot Eiropas līmeņa stratēģijas, kas varētu paaugstināt savstarpējo informētību starp organizācijām, pie kurām pētnieki un eksperti pieder, īpaši skolām un universitātēm, jo – kā Komisija pati norāda tās Ziņojumā par Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 10. jūlija ieteikuma īstenošanu par studējošo, apmācībā esošo personu, brīvprātīgo, skolotāju un instruktoru mobilitāti Kopienā (COM(2001) 21 final) – neraugoties uz jau ieviestajām stratēģijām “izglītības un apmācības sistēmās darbojošos personu skaits, kas piedalās mobilitātē, joprojām ir ļoti ierobežots”;

2.14

uzsvar, ka skolu pedagogiem izglītības un skolu aktivitāšu ietvaros būtu jārada labi noteikumi participācijas un sabiedrības iesaistīšanās jautājumu izklāstīšanai. Bez tam skolās darbojošājām participācijas un interešu grupām būtu jādod līdzlemšanas tiesības par skolu telpām un, piemēram, brīvā laika aktivitāšu telpu plānošanu un to praktisko izmantošanu.

3.1

apsveic Komisijas vispusīgo analīzi jautājumā, kas vienmēr bijis svarīgs vietējiem un reģionālajiem varas orgāniem, jo brīvprātīgām apvienībām, kas pārstāv katras cilvēku sabiedrības dzīvo, aktīvo sirdi ir milzīga nozīme, pirmām kārtām jau vietējā līmenī;

3.2

apsveic informāciju, ka daudz jauniešu ir iesaistīti brīvprātīgās aktivitātēs un norāda, ka tas runā pretim pieņēmumam, ka jaunieši nav ieinteresēti aktīvā pilsoņa darbībā. Tā uzskata, ka precīzāk būtu apzīmēt jauniešus kā “apolitiskus” nekā neieinteresētus, jo brīvprātīgo aktivitātes – kā to deklarē pati Komisija – ir sociālas iesaistīšanās forma, izglītojoša pieredze un nodarbinātības un integrācijas factors;

3.3

iesaka, ka jaunieši, iespējams, tādēļ atsvešinājušies no politikas, ka tā viņiem šķitusi tāla no reālajām problēmām. Tā atgādina tās neseno atzinumu par Paziņojumu Padomei jauniešu līdzdalībā un informēšanā, kur norādīts, ka vietējie un reģionālie varas orgāni ieņem izšķirošu lomu Eiropas jauniešu politikā, jo tās ir jaunajām paaudzēm vistuvāk esošās institūcijas;

3.4

apsveic to, ka Komisija atzīst vietējo un reģionālo varas orgānu lomu šo soļu īstenošanā, lai uzlabotu esošās brīvprātīgās aktivitātes jauniešiem un pasvītro īpašās attiecības, kādas vietējās un reģionālās organizācijas var izveidot ar jauniešiem savās teritorijās;

3.5

piekrīt Komisijas atzinumam, ka brīvprātīgās aktivitātes jauniešiem katrā valstī būtiski atšķiras, un situācija dažādās dalībvalstīs nebūt nav vienāda;

3.6

cer, ka dalībvalstis būs vērīgas pret vajadzību sekmēt jauniešu daļas brīvprātīgo iesaistīšanos, novēršot pastāvošos šķēršļus. Īpaši svarīgi, lai katra dalībvalsts sniegtu juridisku apstiprinājumu brīvprātīgā statusam, jo izturēšanās pret to kā pret nodarbināto, kā tas šobrīd notiek vairākās dalībvalstīs, bieži rada ievērojamus zaudējumus;

3.7

novērtē faktu, ka paziņojumā Komisija atkal pasvītro vajadzību veicināt brīvprātīgo mobilitāti, kā tas plaši tika argumentēts Ziņojumā par Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 10. jūlija ieteikuma īstenošanu par studējošo, apmācībā esošo personu, brīvprātīgo, skolotāju un instruktoru mobilitāti Kopienā (6);

3.8

uzsver, ka vietējiem un reģionālajiem varas orgāniem jāspēlē vadošā loma, lai attīstītu jauniešu brīvprātīgās aktivitātes, paaugstinātu esošo iespēju pārredzamību, paplašinātu to apjomu un uzlabotu to kvalitāti. Tie varētu, piemēram, izveidot “brīvprātīgo servisa centrus”, lai atbalstītu vietējās brīvprātīgo apvienības un “brīvprātīgo kontaktu punktus”, lai palīdzētu jauniešiem atrast tādas brīvprātīgo aktivitātes formas, kas vislabāk atbilstu viņu iecerēm;

3.9

aicina Padomi sagatavot īpašu darbības virzienu, lai sekmētu visaptveroša valsts, reģionālā un vietējā līmeņa “brīvprātīgo organizāciju reģistra” izveidi tajās valstīs, kurās tāda vēl nav. Valstīs, kurās tāds reģistrs pastāv, tas ir pierādījis sevi kā ļoti vērtīgs instruments, kas nodrošina pastāvīgu, labi informētu brīvprātīgo apvienību atspoguļojumu attiecīgajā teritorijā. Pastāvīga informācija atjaunināšana šajos reģistros nozīmē, ka ieinteresētie jaunie cilvēki vienmēr var iegūt konkrētu informāciju saistībā ar viņu aktivitātēm šajā jomā;

3.10

tomēr piebilst, ka, ja tā nav bijusi iepriekšēja informācija ģimenē, jaunieši pārāk bieži tikai nejaušības dēļ nonāk kontaktā ar brīvprātīgo kustību, no kā izriet, ka jāveicina tādi darbības virzieni, kas veicinātu attiecīgās informācijas pieejamību skolās jau no jaunākā skolas vecuma. Tas būtu īstenojams, piemēram, organizējot tikšanos ar cilvēkiem, kuri aktīvi iesaistījušies brīvprātīgo apvienībās, un veidojot katrai vecuma grupai apspriežamos jautājumus. Tas būtu spožs pilsoniskās audzināšanas paraugs, pielāgots jauniešu aktīvas pilsonības izpausmēm. Tādēļ tā pieprasa Komisijai atzīt skolu lomu un nepieciešamību paaugstināt skolotāju informētību;

3.11

pievienojas Komisijas 3. mērķī uzsvērtajai domai (veicināt brīvprātīgo aktivitātes ar nolūku pastiprināt jauniešu solidaritāti un pilsonisko iesaistīšanos), ka jāuzlabo nosacījumi tādu jauniešu paaugstinātai dalībai, kuriem ir mazāk iespēju brīvprātīgām aktivitātēm, jo proti, brīvprātīgais darbs var atvieglot jauniešu integrāciju sabiedrībā;

3.12

uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt brīvprātīga darba tiesiskās un sociālās aizsardzības pusi, jo tā iezīme ir neatmaksātais raksturs (ar atsevišķām izdevumu atmaksāšanām) kā arī ar to saistītais ievērojamais laika un enerģijas patēriņš un bieži arī lielā mobilitāte. Bez tam, būtu jāizkavē, ka atmaksātas darbības tiek aizstātas ar brīvprātīgām darbībām. Augstākā atbildība par šīs aizsardzības nodrošināšanu ir nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, taču saskaņā ar EK Līguma 137. un 140. pantu, Eiropas Komisija varētu ierosināt Eiropas hartu par brīvprātīgu darbu kā kooperācijas un koordinācijas instrumentu;

3.13

ir apmierināta, ka Komisija ir pasvītrojusi vajadzību nodrošināt atzīšanu tādām jauniešu aktivitātēm, kas apliecinātu viņu personīgās prasmes un viņu iesaistīšanu sabiedrībā. Tā cer, ka labākā pieredze tiks strauji izplatīta visos līmeņos, tādēļ šāda atzīšana gaidāma no valsts iestādēm, privātuzņēmējiem, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības un pašiem jauniešiem, kā to Komisija pareizi pierādījusi 4. mērķa darbības virzienos;

3.14

piekrīt Komisijas atbalstam, lai nodrošinātu labāku jauniešu brīvprātīgās pieredzes atzīšanu notiekošo procesu ietvaros Eiropas līmenī un izmantojot esošos līdzekļus citās politikas jomās, īpaši tādus pasākumus kā Europass, kas jau ir īstenots izglītības sfērā. Līdzīgas studentu mobilitāti stimulējošas formas var tikt pielietotas, lai veicinātu brīvprātīgo pieredzi jauniešiem tajās dalībvalstīs, kas nav viņu izcelsmes vietas;

3.15

aicina Komisiju nekavējoties izstrādāt priekšlikumus, lai paplašinātu Eiropas Brīvprātīgo Servisa (EVS) aktivitāšu diapazonu un tajā pašā laikā veicinātu dalībvalstu sagatavošanos līdzīgiem nacionāla līmeņa projektiem, lai iesaistītos un bagātinātu Kopienas iniciatīvas;

3.16

apsveic Eiropas Konstitucionālā Līguma projekta III-223 panta 5. punktā minēto priekšlikumu par Eiropas Brīvprātīgo korpusa izveidošanu, kura tiesiskais stāvoklis un darbība tiktu noteika ar Eiropas likumiem; uzskata, ka šāds Brīvprātīgo korpuss varētu piedāvāt ietvaru kopējam Eiropas jaunatnes ieguldījumam ES solidaritātes pasākumos;

3.17

pasvītro, kā jau tas ir izdarīts pēdējos atzinumos par brīvprātīgo aktivitātes veicināšanu, nepieciešamību pēc vienlīdzīgas tādu jaunu vīriešu un jaunu sieviešu iesaistīšanas jauniešu grupās, kuri izjūt īpašas grūtības aktīvas pilsonības izpausmēs sociālo vai etnisko faktoru vai arī fizisku vai garīgu traucējumu dēļ.

4.1

pieņem pozitīvu viedokli jautājumā par diviem Komisijas paziņojumiem, kas apspriesti pašreizējā atzinumā;

4.2

īpaši pieprasa Komisijai regulāri informēt Reģionu komiteju par dalībvalstu ieviesto darbības programmu virzību, izplatot pēc iespējas daudz un ātri informāciju, kas liecina par labu pieredzi. Jāatceras, ka noderīga pieredze var strauji mainīties pateicoties tam, cik ātri notiek izmaiņas jaunatnes sfērā;

4.3

pieprasa dalībvalstīm apspriesties ar vietējām un reģionālajām varas iestādēm, sastādot līdz 2005. gada beigām paredzētos nacionālos ziņojumus par attīstību, ieviešot prioritātes saistībā ar “jaunatnes pilnīgāku izpratni un pārzināšanu”, un “brīvprātīgajām aktivitātēm jauniešu vidū”, kā tas jau ticis darīts citās jomās, ieskaitot Baltās grāmatas četras prioritātes.

4.4

atzīst praktiskās politiskās darbības lielākas elastības nozīmi un aicina Komisiju apsvērt, vai ir iespējams uzsākt iniciatīvas, kas aicinātu politiķus pievērsties nepieciešamībai tiem veidot tuvākus kontaktus ar jauniešiem kopumā visā viņu komplicētajā dažādībā, lai viņus labāk iepazītu un laistu darbībā to būtisko ieguldījumu, kādu viņi var dot stipras, konkurētspējīgas un solidāras pilsoņu Eiropas būvēšanā un uzskata, ka Reģionu komiteja var dot savu ieguldījumu šajā jomā, radot sadarbības programmu jauniem tajā pārstāvēto pārvalžu mandātu īpašniekiem;

4.5

atkārto Komitejas pēdējā atzinumā par jauniešu dalību un informēšanu izteikto stingro atbalstu pārliecībai, ka Eiropas Konstitūcijas Līguma projekta III panta 182. punktā jāierosina papildināt Līgumos pašreiz spēkā esošos nosacījumus jauniešu sfērā, lai uzsvērtu, ka Savienība tiecas atbalstīt jauniešu piedalīšanos Eiropas demokrātiskajā dzīvē.