Prasība pret Austrijas Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 6. oktobrī

(lieta C-428/04)

(2004/C 314/07)

Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 6. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Austrijas Republiku, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, ko pārstāv Nicola Yerrell un Horstpeter Kreppel, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi.

Austrijas Republika ir pārkāpusi tai ar Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā 2., 7., 11., 12., 13. un 18. pantu (1), jo tā:

līdz šim – neskatoties uz transponēšanas termiņu – nav pieņēmusi šādus tiesību aktus Direktīvas transponēšanai Austrijas tiesībās:

a)	Landeslehrer-Dienstrechtsgesetz (LDG),

b)	Beamten-, Kranken- und Unfallversicherungsgesetz,

c)	Allgemeines Sozialversicherungsgesetz (ASVG),

ja arī šie tiesību akti ir pieņemti, par to nav paziņots Komisijai;

Austrijas tiesībās nav transponējusi šādus Direktīvas pantus, vai to ir veikusi nepietiekama apmērā:

a)	2. panta 1. punkts par obligātās izglītības skolu skolotājiem Tirolē;

b)	7. panta 3. punkts;

c)	8. panta 2. punkts;

d)	11. panta 2. punkts;

e)	12. panta 4. punkts;

f)	13. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts.

II.	Piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 89/391/EEK (turpmāk tekstā Direktīva) transponēšanas termiņš ir beidzies 1993. gada 31. decembrī.

Komisijas izpratnē Direktīvas transpozīcija ir daļēja, respektīvi, nepietiekama.

Pirmkārt, nav pieņemti prasītie likumdošanas akti (Landeslehrer-Dienstrechtsgesetz (LDG), Beamten-, Kranken- und Unfallversicherungsgesetz un Allgemeines Sozialversicherungsgesetz (ASVG)), kas būtu Direktīvas transponēšanas pasākumi no Austrijas valdības puses, respektīvi, nav saņemts attiecīgais paziņojums, ka šie akti būtu stājušies spēkā.

Otrkārt, Komisija attiecībā uz atsevišķām – pavisam sešām – šīs Direktīvas normām konstatē, ka ar Austrijas iestāžu paziņotajiem tiesību aktiem Direktīva tiek transponēta daļēji vai nepareizi.

Komisija izsaka kritiku, ka attiecībā uz obligātās izglītības skolu skolotājiem Tirolē, pretēji plašajai Direktīvas 89/391/EEK 2. panta 1. punkta piemērošanas jomai, vēl joprojām nav pieņemts neviens valsts transponēšanas pasākums.

Saskaņā ar Direktīvas 7. pantu darba devējam ir pienākums iecelt vienu vai vairākus darbiniekus, kuriem tas uzdod veikt drošības pasākumus, ja vien darba devēja rīcībā nav atbilstoši kvalificēts personāls. Komisijas izpratnē saskaņa ar Direktīvas 7. pantu iekšējiem drošības profilakses pasākumiem tādējādi ir pārākums, jo personu no malas piesaistīšana saskaņā ar 7. panta 3. punktu ir paredzēta tikai tad, ja uzņēmuma iespējas nav tik plašas (šajā sakarā skatīt EKT 2003. gada 22. maija spriedumu lietā C-441/01 Komisija/Nīderlande). Austrijas transponēšanas pasākumi sniedz darba devējam izvēles iespēju drošības pasākumiem piesaistīt uzņēmuma darbiniekus vai arī personas no malas.

8. panta 2. punktā (pienākums veikt pasākumus attiecībā uz pirmo palīdzību, ugunsdzēsību un darbinieku evakuāciju) pēc Komisijas domām nav paredzēti nekādi izņēmumi attiecībā uz maziem uzņēmumiem. Turpretim saskaņā ar Austrijas veiktajiem transponēšanas pasākumiem maziem uzņēmumiem šis pienākums nav paredzēts.

Pēc Komisijas domām transponēšanas pasākumi attiecībā uz Direktīvas 11. panta 2. punktu neietver noteiktus informēšanas pienākumus darba devējam, kā tas paredzēts iepriekšminētajā pantā.

Direktīvas 12. panta 4. punktā noteikts, ka šajā pantā paredzētās darbinieku apmācības nedrīkst būt par darbinieku līdzekļiem.

Tomēr Austrijas transponēšanas pasākumi nosaka, ka šādas apmācības notiek apmaksātajā darba laikā. Nav noteikts, kas sedz šādu apmācību izmaksas.

Visbeidzot Komisija izsaka kritiku, ka Direktīvas 13. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts Austrijas tiesībās nav pilnīgi transponēts. Turpretim a) apakšpunktā jēdzienā “ražošanas līdzekļi” nav ietvertas bīstamas vielas, kā tas ir darīts ASchG 15. pantā, kā arī B-BSG. Turklāt b) apakšpunktā paredzētais pienākums individuālos aizsarglīdzekļus pēc izmantošanas nolikt tiem paredzētā vietā Austrijas tiesībās nav transponēts.

(1) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.