|
4.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 300/51 |
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Benito Latino iesniedza 2004. gada 4. oktobrī
(lieta T-409/04)
(2004/C 300/99)
tiesvedības valoda - franču
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 4. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Benito Latino, Lauzun (Francija), kuru pārstāv Juan Ramón Iturriagagoitia, avocat.
Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt 2002. gada 6. maija medicīnisko ziņojumu, kas tika paziņots 2003. gada 11. novembrī un ko prasītājs saņēma 2003. gada 15. novembrī; |
|
— |
atcelt Komisijas 2003. gada 11. novembra lēmumu, kas tika saņemts 2003. gada 15. novembrī, ciktāl prasītājam tiek atzīta pastāvīga daļēja invaliditāte 5 % līmenī un ciktāl prasītājam tiek uzlikts apmaksāt noteiktus medicīniskās komisijas locekļu izdevumus un honorārus; |
|
— |
piespriest Komisijai apmaksāt visus medicīniskās komisijas locekļu izdevumus un honorārus; |
|
— |
piespriest Komisijai pilnībā apmaksāt visus procesa honorārus un izmaksas. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs, bijušais Komisijas ierēdnis, kas no 1969. gada līdz 1991. gadam strādāja Berlaymont ēkā Briselē, 1994. gadā pieprasīja, lai tiktu atzīta viņa elpošanas ceļu saslimšanas profesionālās slimības izcelsmi, kuras pamatā bija azbesta ietekme, kurai viņš ticis pakļauts. Pirmo Komisijas lēmumu par šo lūgumu, kas atzina viņa saslimšanas profesionālās slimības izcelsmi un noteica invaliditāti 5 % līmenī, Pirmās instances tiesa atcēla prasītāja celtās lietas T-300/97 (1) ietvaros.
Pēc augšminētā sprieduma Komisija no jauna sasauca medicīnisko komisiju un pēc tam, kad šī komisija 2002. gada 6. maijā bija pieņēmusi jaunu medicīnisko ziņojumu, pieņēma apstrīdēto lēmumu.
Savu prasījumu pamatojumam prasītājs, pirmkārt, norāda, ka medicīniskās komisijas vairākuma ziņojums pārkāpj Civildienesta noteikumu 73. pantu, jo tas neņem vērā atsevišķo ziņojumu. Bez tam ziņojums neatbilst Pirmās instances tiesas judikatūrā noteiktajām prasībām un satur pretrunīgus un nesaprotamus vērtējumus.
Prasītājs arī atsaucas uz noteikumu par ierēdņu apdrošināšanu pret negadījumu un slimību risku 3., 17. un 20. panta pārkāpumiem, šo pašu noteikumu pielikuma trešā punkta pārkāpumu un Beļģijas oficiālās invaliditātes noteikšanas skalas 383. -383. panta un 387. un tam sekojošo pantu pārkāpumu. Tāpat viņš apgalvo, ka medicīniskā komisija ir bijusi neobjektīva, kā arī, ka divi no tās locekļiem ir bijuši viņam naidīgi. Pēc prasītāja domām, būtu jāizveido jauna medicīniskā komisija, ņemot vērā aizstāvības tiesības.
(1) OV 1998 C 41, 23. lpp.