|
4.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 300/18 |
TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2004. gada 12. oktobrī
lietā C-60/03 (Bundesarbeitsgericht lūgums saņemt prejudiciālu nolēmumu) Wolff & Müller GmbH & Co. KG pret José Filipe Pereira Félix (1)
(EKL 49. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumi - Būvniecības uzņēmumi - Apakšuzņēmums - Uzņēmuma pienākums galvot par minimālās algas samaksu nodarbinātajam darba ņēmējam, ko veic apakšuzņēmums)
(2004/C 300/36)
tiesvedības valoda - vācu
Lietā C-60/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Bundesarbeitsgericht (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 6. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 14. februārī tiesvedībā Wolff & Müller GmbH & Co. KG pret José Filipe Pereira Félix, Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. W. A. Timmermans, tiesneši C. Gulmann un R. Schintgen, F. Macken un N. Colneric, ģenerāladvokāts D. Ruiz-Jarabo Colomer, sekretārs galvenais administrators M. Múgica Arzamendi, 2004. gada 12. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā 5. pants, kas interpretējams EKL 49. panta kontekstā, tādā gadījumā kā pamata lietā, neiestājas pret valsts noregulējumu, saskaņā ar kuru būvniecības uzņēmums, kas otram uzņēmumam uztic veikt būvniecības darbus kā galvotājs, kurš atteicies no iebildumu prasības, ir atbildīgs par šī uzņēmuma vai tā apakšuzņēmuma saistībām maksāt minimālo algu darba ņēmējam vai kolektīvā līguma pušu kopējā organizācijā veikt iemaksas, ja minimālā alga sevī ietver tikai summu, kas izmaksājama darba ņēmējam, atvelkot nodokļus un sociālos maksājumus, un maksājumus nodarbinātības veicināšanai vai sociālajiem maksājumiem atbilstošas iemaksas (neto alga), ja šī noregulējuma primārais mērķis nav darba ņēmēja aizsardzība attiecībā uz samaksu, vai ja šī aizsardzība ir tikai šī noregulējuma pakārtots mērķis.