6.11.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 273/37

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Minin Leonid iesniedza 2004. gada 3. septembrī

(lieta T-362/04)

(2004/C 273/70)

tiesvedības valoda - itāļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 3. septembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Minin Leonid, kuru pārstāv advokāti Tito Ballarino un Corso Bovio.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt pielikuma 13. punktu Komisijas 2004. gada 22. jūnija Regulā (EK) Nr. 1149/2004, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 872/2004 par turpmākiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Libēriju;

—	atcelt minēto Regulu Nr. 1149/2004 tās kopumā daļā, kur tā ir pieņemta, balstoties uz prettiesisku Regulu (Regulu Nr. 872/2004); un

—	atzīt šīs divas Regulas par nepiemērojamām, pamatojoties uz EKL 241. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs uzskata, ka ar Eiropas Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 872/2004, kas ir pieņemta, pamatojoties uz Padomes Kopējo nostāju Nr. 2004/487/KĀDP par agrākā Libērijas prezidenta Charles Taylor un ar to saistīto personu un uzņēmumu rēķinu iesaldēšanu, Kopiena ir pieņēmusi rēķinu un ekonomisko resursu iesaldēšanas pasākumus, kas pieder vai tieši vai netieši tiek kontrolētas no to personu un uzņēmumu puses, kas ir uzskaitītas Pielikumā Nr. I. Jo vairāk, ņemot vērā Regulas Nr. 872/2004 11. punkta a ) apakšpunktu, Komisija 2004. gada 22. jūnijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 1149/2004, ar kuru groza minēto Pielikumu Nr. I, pievienojot prasītāju Minin to personu skaitam, uz ko ir vērsts pasākums.

Sava prasījuma atbalstam prasītājs atsaucas uz šādiem pārkāpumiem:

—

Regulu Nr. 872/2004 (1) un Nr. 1149/2004 (2) prettiesiskums tajā daļā, kur Apvienoto Nāciju organizācijas Drošības Padomes rezolūcijas, uz kuru pamata tika pieņemta Kopējā nostāja Nr. 2004/137/KĀDP, attiecas tikai uz tās dalībvalstīm, kā tas izriet no ANO rakstura, kas ir kompetenta institūcija starptautisko attiecību jomā, bet tai nav suprancionālas varas;

—	Apstrīdēto dokumentu kļūdainais juridiskais pamatojums tajā daļā, kur Regulas Nr. 872/2004 juridiskais pamats ir EKL 60. pants un EKL 301. pants, kaut arī abas attiecīgās Regulas atttiecas uz situācijām, kuras nav aplūkotas līguma minētajos pantos iekļautajās normās;

—	Īpašumtiesību, kas ir pamattiesības un kuras Kopienas tiesiskā kārtība ir apņēmusies nodrošināt, pārkāpums;

—

Aizstāvības tiesību pārkāpums tajā daļā, kur, no vienas puses, izstrādājot apstrīdētās Regulas, Kopiena ir uzsākusi nepiemērotu rīcību, pieņemot dokumentus, kuri pēc būtības ir individuālu lēmumu kopums bez jebkādas faktiskas izmeklēšanas par iesaldētajiem rēķiniem, un, no otras puses, norādot prasītāja identitāti, kas nav paskaidrota un kas var maldināt ANO inspektorus.

(1) Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 872/2004 par turpmākiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Libēriju (OV L 162, 32. lpp.).

(2) Komisijas 2004. gada 22. jūnija Regula (EK) Nr. 1149/2004, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 872/2004 (OV L 222, 0017. lpp.).