23.10.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 262/28

Prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko Zubeyir Aydar Kongra-Gel vārdā un 10 citi iesniedza 2004. gada 25. jūnijā

(Lieta T-253/04)

(2004/C 262/55)

tiesvedības valoda - angļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 25. jūnijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko cēla Zubeyir Aydar, Fribourg (Šveice), Haydar Isik, Maisoich (Vācija), Kazim Baba Berlīne (Vācija), George Aryo, Oldenzaal (Nīderlande), Sait Uzun, Egg/Flaw (Šveice), Lord Nicholas Rea, Londona (Apvienotā Karaliste), Hugo Charlton, Londona (Apvienotā Karaliste), Roger Tomkins, Droucha (Kipra), Mark Tomas, Londona (Apvienotā Karaliste), Hugo Van Rompaye, Geel (Beļģija) un Jean Paul Nunez, Montpellier (Francija), kurus pārstāv M. Muller, E. Grieves un C. Vine, barristers, un G. Pierce, solicitor.

Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes 2004. gada 2. aprīļa Lēmuma 2004/306/EK daļu, kas aizliedz KONGRA-GEL kā PKK aizstājvārdu, un Regulu Nr. 2580/2001;

—	pakārtoti atzīt Regulu Nr. 2580/2001 par pretlikumīgu attiecībā uz tās piemērošanu prasītājiem;

—	pieņemt turpmākus pasākumus, ko Tiesa uzskata par atbilstošiem;

—	piespriest Padomei atlīdzināt prasītāju izdevumus šajā tiesvedībā;

—	piespriest Padomei atlīdzināt zaudējumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji apgalvo, ka pieņemot lēmumu, ar ko aizliedz KONGRA-GEL kā PKK aizstājvārdu, Padome pārkāpa EK Līgumu materiālā un procesuālā ziņā.

Prasītāji uzskata, ka Padome pārkāpa šādas EK Līguma materiālās tiesību normas:

—	pieejamu, objektīvu kritēriju nepiemērošana attiecībā uz pareiziem faktiem;

—	pamattiesību, tostarp vārda brīvības un biedrošanās brīvības, neievērošana saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. un 11. pantu;

—	tādu Kopienas tiesību principu pārkāpšana kā samērīgums, tiesiskā noteiktība, vienlīdzība un tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu;

—	nepareiza pilnvaru izmantošana.

Turklāt prasītāji uzskata, ka Padome ir pārkāpusi EK Līgumu procesuālās tiesību normas ar šādām darbībām:

—

nesniedzot prasītājiem iespēju izteikt savu viedokli pirms lēmuma par aizliegumu pieņemšanas un/vai liedzot tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, un/vai efektīvu aizsardzības nodrošinājumu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. un 13. pantu, kas ļautu apstrīdēt faktiskos apgalvojumus, uz kuriem balstījās Padome;

—	nesniedzot precīzu un atbilstošu pamatojumu attiecībā uz lēmuma juridisko un faktisko pamatu.