1)   

Vai 1991. gada 16. decembrī noslēgtais Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Ungārijas Republiku, no otras puses (OV L 347, 31.12.1993.) veido atbilstošu un pietiekamu tiesisko bāzi, lai piešķirtu Eiropas Kopienai tiesības noslēgt 1993. gada 29. novembra līgumu starp Eiropas Kopienu un Ungārijas Republiku par savstarpēju vīnu apzīmējumu aizsardzību (OV L 337, 1993. gada 31. decembris); šis jautājums tiek uzdots īpaši attiecībā uz 1991. gada Eiropas līguma 65. panta 1. punktu, kopīgo deklarāciju nr. 13 un XIII. Pielikumu (3., 4. un 5. punkts) par katras valsts suverenitātes un kompetences saglabāšanu attiecībā to lauksaimniecības produktiem, tajā skaitā, vīna nozares produktiem, šajās jomās nepieļaujot suverenitātes un kompetences nodošanu Eiropas Kopienai?

2)   

Vai 1993. gada 29. novembra līgums starp Eiropas Kopienu un Ungārijas Republiku par savstarpēju vīnu apzīmējumu aizsardzību (OV L 337, 1993. gada 31. decembris), kas paredz aizsargāt ģeogrāfiskos apzīmējumus, kuri ietilpst rūpnieciskā un tirdzniecības īpašuma jomā, ir jāatzīst par spēkā neesošu un nepiemērojamu Kopienu tiesību sistēmā, jo to nav individuāli ratificējušas Eiropas Kopienas dalībvalstis atbilstoši Eiropas Kopienu tiesas atzinumam 1/94 par EK ekskluzīvo kompetenci?

3)   

Ja 1993. gada Eiropas līgums (OV L 337) ir uzskatāms par pilnībā tiesisku un piemērojamu, vai ir uzskatāms, ka aizliegums Itālijā pēc 2007. gada lietot apzīmējumu “Tocai”, kas izriet no vēstuļu apmaiņas starp pusēm sakarā ar minētā līguma noslēgšanu (vēstules ir pievienotas līgumam), ir spēkā neesošs un nepiemērojams, jo tas ir pretrunā ar homonīmu apzīmējumiem, ko paredz šis 1993. gada līgums (skat. līgumam pievienotā protokola 4. panta 5. punktu)?

4)   

Vai otrā kopīgā deklarācija, kas pievienota 1993. gada līgumam (OV L 337), no kuras izriet, ka līgumslēdzējas puses sarunu laikā nebija informētas par Eiropas un Ungārijas vīnu homonīmu apzīmējumiem, ir uzskatāma par kļūdainu realitātes atspoguļojumu (ņemot vērā to, ka Itālijas un Ungārijas apzīmējumi vīnam “Tocai”, kas pastāvēja līdzās vairākus gadsimtus, tika oficiāli atzīti 1948. gadā līgumā starp Itālijas Republiku un Ungārijas Republiku, un nesen tika iekļauti Kopienu tiesiskajā regulējumā), un līdz ar to padara par spēkā neesošu 1993. gada līguma daļu, kas paredz aizliegumu Itālijā lietot apzīmējumu Tocai, pamatojoties uz Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 48. pantu?

5)   

Vai, ņemot vērā Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 59. pantu, TRIPS līgums par intelektuālā īpašuma aspektiem saistībā ar tirdzniecību (OV L 336, 1994. gada 23. novembris), kas noslēgts Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros un stājies spēkā 1996. gada 1. janvārī, un līdz ar to pēc 1993. gada Kopienu līguma (OV L 337) stāšanās spēkā, ir interpretējams tādējādi, ka, pretrunu starp līgumu noteikumiem gadījumā, tā tiesiskais regulējums vīnu homonīmu apzīmējumu jomā ir piemērojams 1993. gada Kopienu līguma vietā, ņemot vērā to, ka abu līgumu dalībnieki ir identiski.

6)   

Vai gadījumā, kad divi apzīmējumi vīniem, kas tiek ražoti divās valstīs, kas abas ir TRIPS dalībvalstis (gan ja homonīmi attiecas uz diviem ģeogrāfiskiem apzīmējumiem, kas tiek izmantoti abās TRIPS dalībvalstīs, gan ja viens attiecas uz dalībvalsts ģeogrāfisku apzīmējumu, bet identisks apzīmējums attiecas uz vīnu, kas tradicionāli tiek kultivēts citā dalībvalstī), līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kura ietilpst TRIPS līgums (OV L 336, 1994.g.), kas stājies spēkā 1996. gada 1. janvārī, Pielikuma 1 C II daļas 3. sadaļas 22.-24. pants ir interpretējams tādējādi, ka abi apzīmējumi var tikt lietoti nākotnē, ja attiecīgie ražotāji labticīgi tos ir lietojuši vismaz desmit gadus pirms 1994. gada 15. aprīļa (TRIPS līguma 24. panta 2. punkts) un katrs apzīmējums skaidri norāda uz valsti vai reģionu, vai aizsargātā vīna izcelsmes vietu, lai nemaldinātu patērētājus?