24.7.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 190/7


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, izteikts ar 2004. gada 14. maija Østre Landsret (Dānija) lēmumu lietā Marius Pedersen A/S pret Miljøstyrelsen

(Lieta C-215/04)

(2004/C 190/12)

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2004. gada 14. maijā Østre Landsret (Dānija) lēmumu lietā Marius Pedersen A/S pret Miljøstyrelsen un ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2004. gada 21. maijā.

Østre Landsret lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1)

Vai Padomes 1993. gada 1. februāra Regulas 259/93/EEK par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās 2. panta g) apakšpunkta ii) daļas (1) frāze “ja tas nav iespējams” nozīmē, ka licencēts savācējs automātiski nekļūst par pārstrādei paredzētu atkritumu eksporta paziņotāju?

Apstiprinošas atbildes gadījumā Tiesa tiek lūgta precizēt kritērijus, pie kādiem licencētais savācējs var būt par pārstrādei paredzētu atkritumu eksportēšanas paziņotāju.

Vai kritērijs ir tas, ka atkritumu sākotnējais ražotājs nav zināms, vai arī, ka sākotnējie ražotāji ir tik daudz un katra atsevišķi radītā daļa ir tik niecīga, ka nebūtu saprātīgi pieprasīt, lai katrs no viņiem individuāli iesniegtu paziņojumu par atkritumu eksportu?

2)

Vai Regulas 259/93/EEK 7. panta 2. daļa saistībā ar 7. panta 4. daļas a) apakšpunkta 1. un 2. daļu atļauj kompetentām nosūtītājas valsts iestādēm celt iebildumus pret lūgumu izdot pārstrādei paredzētu atkritumu eksporta atļauju gadījumā, ja paziņotājs nav iesniedzis informāciju, kas liecinātu, ka galamērķa valstī atkritumi no ekoloģiskā viedokļa tiks pārstrādāti atbilstoši standartiem, ko paredz nosūtītājas valsts likumi?

3)

Vai Regulas 259/93/EEK 6. panta 5. daļas 1. apakšpunkts ir jāinterpretē tā, ka informēšanas pienākums par atkritumu sastāvu ir izpildīts, ja paziņotājs ir norādījis, ka minētie atkritumi pieder vienai konkrētai kategorijai, piemēram, “elektronisko ierīču atkritumi”?

4)

Vai Regulas 259/93/EEK 7. panta 1. un 2. daļa ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka 7. panta 2. daļā noteiktais laika periods sāk tecēt no brīža, kad galamērķa kompetentā iestāde ir nosūtījusi apliecinājumu, neskatoties uz faktu, ka kompetentā iestāde neuzskata, ka ir saņēmusi visu 6. panta 5. daļā uzskaitīto informāciju?

Negatīvas atbildes gadījumā - kādai informācijai ir jābūt ietvertai paziņojumā, lai sāktu tecēt 7. panta 2. daļā paredzētais trīsdesmit dienu termiņš?

Vai trīsdesmit dienu termiņa notecēšana juridiski nozīmē, ka kompetentās iestādes vairs nav tiesīgas izteikt iebildumus vai pieprasīt papildus informāciju?


(1)  Padomes 1993. gada 1. februāra Regula 259/93/EEK par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (OV L 30, 1. lpp.)