|
10.7.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 179/17 |
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Donal Gordon iesniedza 2004. gada 7. maijā
(Lieta T-175/04)
(2004/C 179/33)
Tiesvedības valoda: angļu
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 7. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Donal Gordon, kurš ir norādījis dzīvesvietu Briselē, Beļģijā, kuru pārstāv M. Byrne, Solicitor.
Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu par prasītāja sūdzību R/402/03; |
|
— |
atzīt Komisijas 2002. gada 26. aprīļa lēmumu par vispārīgajiem EK Civildienesta noteikumu 43. panta ieviešanas noteikumiem vai attiecīgo pasākumu par spēkā neesošu, ciktāl tas attiecas uz to, ka ziņojumi tiek pabeigti pirms ir apstrādātas visas tās pašas pakāpes tās pašas nodaļas sūdzības; |
|
— |
atzīt 2002. gada 3. decembra administratīvo paziņojumu Nr. 99-2002 vai attiecīgo pasākumu par spēkā neesošu, ciktāl tas nosaka vidējo mērķa atzīmi; |
|
— |
segt prasītājam kompensācijas veidā zaudējumus par materiālo kaitējumu viņa karjeras izredzēm, morālo kaitējumu un veselības kaitējumu; |
|
— |
piespriest Eiropas Komisijai samaksāt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti:
Savu secinājumu atbalstam prasītājs pirmkārt norāda uz svarīgu procesuālo prasību un tiesību uz aizstāvēšanos pārkāpumu tajā, ka darbinieks, kuram ir tiesības apstiprināt ziņojumu, neaprunājās ar ierēdni piecu darbadienu laikā, kā prasīts Komisijas 2002. gada 26. aprīļa lēmuma par vispārīgajiem EK Civildienesta noteikumu 43. panta ieviešanas noteikumiem 7. panta 5. punktā.
Prasītājs arī atsaucas uz acīmredzamu novērtēšanas kļūdu, ko pieļāva darbinieks, kuram ir tiesības apstiprināt ziņojumu, parakstot prasītāja karjeras attīstības ziņojumu, ņemot vērā viņam pieejamos anomālos un pretrunīgos datus. Turklāt prasītājs atsaucas uz pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, jo viņam tika liegta iespēja novērst šādu nepārprotamu novērtēšanas kļūdu.
Visbeidzot prasītājs atsaucas uz svarīgu procesuālo prasību un tiesību uz aizstāvēšanos pārkāpumu, jo iekšējā pārsūdzēšanas sistēma, ko nosaka Komisijas 2002. gada 26. aprīļa lēmums, tika padarīta par pēc būtības neefektīvu ar faktu, ka laikā, kad tika iesniegta sūdzība, citi ziņojumi tajā pašā nodaļā, ar ko pārsūdzētais ziņojums bija saistīts ar vidējo atzīmi, bija neatsaucami apstiprināti, un ar ierobežoto atlicināto punktu skaitu sūdzību segšanai.