12.6.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/3

Apelācija, kuru 2004. gada 5. aprīlī iesniedza JCB Service par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas pirmās palātas 2004. gada 13. janvāra spriedumu lietā T-67/01, kuru pret Eiropas Kopienu Komisiju ierosināja JCB Service.

(Lieta C-167/04 P)

(2004/C 156/07)

Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 5. aprīlī izskatīšanai tika iesniegta JCB Service, kas veic uzņēmējdarbību Rocester, Staffordshire (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv E. Morgon de Rivery, jurists, apelācija par spriedumu, kuru 2004. gada 13. janvārī pieņēma Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas pirmā palāta lietā T-67/01 (1), kuru pret Eiropas Kopienu Komisiju ierosināja JCB Service.

Apelācijas iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

1.	Atcelt 2004. gada 13. janvāra Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-67/01 JCB Service / Eiropas Kopienu Komisija pilnībā, jo tas pārkāpj ES tiesības, neievērojot apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības uz aizstāvēšanos; vai

Atcelt 2004. gada 13. janvāra Pirmās instances spriedumu lietā T-67/01 JCB Service / Eiropas Kopienu Komisija, jo i) ar to tiek uzlikts sods par, kā apgalvots, vispārējo ierobežojumu autorizēto izplatītāju pasīvajām pārdošanām (passive sales) Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Francijā un Itālijā, un, kā apgalvots, piegādes avotu ierobežojumi no izplatītājiem Francijā un Itālijā, kas aizkavēja piegādes (cross-supplies) starp izplatītājiem, un jo ii) ar to uzliek sodanaudu JCB Service par šiem, kā apgalvots, pārkāpumiem; un

Tiesai dot galīgu nolēmumu lietā T-67/01 saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 61. pantu un attiecīgi atzīt par spēkā neesošu, pilnībā vai daļēji, Komisijas 2000. gada 21. decembra lēmumu lietā COMP.F.1/35.918 (2) un, izmantojot pilnībā tās kompetenci, atcelt vai samazināt uzlikto sodanaudu 30 milj. EUR apmērā, kas uzlikts JCB Service ar 2004. gada 13. janvāra Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-67/01 JCB Service/Eiropas Kopienu Komisija; un

4.	Abās lietās piespriest, saskaņā ar Tiesas Reglamenta 69. pantu, Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēja izdevumus, kas radušies tiesvedībā Pirmās instances tiesā un Tiesā;

5.	Pakārtoti 3. punktam, gadījumā, ja Tiesa pati lietā nedos galīgu nolēmumu, rezervēt izdevumus un lietu nodot atpakaļ, lai to izlemj Pirmās instances tiesa, ievērojot Tiesas lēmumu.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats

Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Pirmās instances tiesa (PIT) pārkāpa Kopienas tiesības, atsakoties izskatīt prasību par to, ka tika ļaunprātīgi izmantotas Apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības uz aizstāvēšanos. Pirmkārt, Apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka netika ievērotas tā tiesības uz aizstāvēšanos sakarā ar pārmērīgu procesa ilgumu Komisijā, kas ilga 27 gadus (no paziņojuma datuma līdz Komisijas lēmuma datumam), kavējot to īstenot tās tiesības kā paziņojuma iesniedzējam. PTI pieļāva kļūdu tiesību jautājumos, ignorējot to, kā šāda pārkāpuma sekas ietekmē apelācijas sūdzības iesniedzēja spējas sevi efektīvi aizstāvēt. Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka netika ievērotas arī tā tiesības uz nevainīguma prezumpciju, jo PTI neņēma vērā zināmus attaisnojošus pierādījumu elementus, nepiemēroja faisceau d'indices (rādītāju kopumu) metodi, lai novērtētu būtiskus pierādījumu elementus un nenodrošināja atbilstošu un taisnīgu spriešanu.

Otrais pamats

Apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka PIT pārkāpa EK 81. pantu, sodot apelācijas sūdzības iesniedzēju i) par vispārējo ierobežojumu uzlikšanu autorizētajiem izplatītājiem pasīvām pārdošanām Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Francijā un Itālijā, un ii) par piegādes avotu ierobežojumiem no izplatītājiem Francijā un Itālijā, pamatojoties uz faktu kļūdainu juridisko vērtējumu, pierādījumu sagrozīšanu un kļūdainu EK konkurences noteikumu piemērošanu. Tas savukārt veicināja EK 81. pantā noteikto aizliegumu piemērošanu, kas ir acīmredzami neatbilstoši minēto noteikumu burtam un mērķim.

Trešais pamats

Tas attiecas uz sodanaudas aprēķinu. Šeit apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka PTI pārkāpa 15. pantu Regulā Nr. 17, neievērojot galvenos pamatprincipus, kurus piemēro, nosakot sodanaudu, t.i. labas vadības principu, privātpersonu tiesiskās paļāvības principu un atbilstoša soda principu, kā arī nepareizi novērtējot, kā apgalvots, pārkāpumu nozīmību un ilgumu, kā arī attaisnojošos un vainu pastiprinošos apstākļus.

(1) OV C 186, 30.06.2001., 9. lpp.

(2) OV L 69, 12.03.2002., 1. lpp.