–

VÁM4ALL “felszámolás alatt” vārdā – L. Maruzs, ügyvéd,

–

Ungārijas valdības vārdā – M. Fehér un K. Szíjjártó, pārstāvji,

–

Čehijas valdības vārdā – A. Edelmannová, M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,

–

Spānijas valdības vārdā – S. Núñez Silva, abogado del Estado,

–

Eiropas Komisijas vārdā – O. Dani un F. Moro, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2013, L 269, 1. lpp., turpmāk – Savienības Muitas kodekss), 15. panta 1. punktu, lasot to kopsakarā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Savienības Muitas kodeksā (OV 2015, L 343, 558. lpp.; labojums – OV 2017, L 101, 199. lpp.), 140. panta 1. punktu un 144. panta 2. punktu, kā arī šī kodeksa 74. panta 1. un 2. punktu.

2

Šis lūgums iesniegts saistībā ar tiesvedību starp saskaņā ar Ungārijas tiesībām dibinātu sabiedrību VÁM4ALL Kft. “felszámolás alatt” kā Ķīnas izcelsmes preču importētāja netiešu pārstāvi muitā un Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága (Valsts nodokļu un muitas administrācijas Sūdzību nodaļa, Ungārija; turpmāk – otrā līmeņa muitas iestāde) par lēmumu, ar kuru šī iestāde ir apstiprinājusi metodi, ko Ungārijas pirmā līmeņa muitas iestāde (turpmāk – pirmā līmeņa muitas iestāde) izmantojusi, lai noteiktu brīvā apgrozībā laisto preču muitas vērtību un uzliktu Eiropas Savienības muitas nodokļus.

3

Savienības Muitas kodeksa 15. panta “Informācijas sniegšana muitas dienestiem” noteikts:

“1.   Ikviena persona, kas tieši vai netieši ir iesaistīta muitas formalitāšu kārtošanā vai muitas kontroles veikšanā, pēc muitas dienestu lūguma un attiecīgajā termiņā, ja tāds ir noteikts, sniedz šiem dienestiem visus vajadzīgos dokumentus un informāciju piemērotā veidā, kā arī visu vajadzīgo palīdzību, lai minētās formalitātes vai kontroli varētu pabeigt.

2.   Kad persona muitas dienestiem iesniedz muitas deklarāciju, pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, reeksporta deklarāciju vai reeksporta paziņojumu, vai pieteikumu atļaujas vai jebkura cita lēmuma saņemšanai, attiecīgā persona kļūst atbildīga par visu turpmāk norādīto:

[..].

Pirmo daļu piemēro arī attiecībā uz jebkuru informāciju jebkurā citā veidā, ko pieprasa sniegt muitas dienesti vai kas sniegta muitas dienestiem.

Ja deklarāciju vai paziņojumu, vai pieteikumu iesniedz vai informāciju sniedz attiecīgās personas pārstāvis muitā, kā minēts 18. pantā, tad šā punkta pirmajā daļā noteiktie pienākumi uzliek saistības arī minētajam pārstāvim muitā.”

4

Savienības Muitas kodeksa 18. pants “Pārstāvis muitā” formulēts šādi:

“1.   Ikviena persona var iecelt sev pārstāvi muitā.

Šāda pārstāvība var būt tieša – tad pārstāvis muitā rīkojas citas personas vārdā un tās uzdevumā – vai netieša – tad pārstāvis muitā rīkojas savā vārdā, bet citas personas uzdevumā.

[..]”

5

Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 48. pantu “Kontrole pēc preču izlaišanas”:

“Saistībā ar muitas kontrolēm muitas dienesti var pārbaudīt muitas deklarācijā, pagaidu uzglabāšanas deklarācijā, ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, izvešanas kopsavilkuma deklarācijā, reeksporta deklarācijā vai reeksporta paziņojumā ietvertās informācijas pareizību un pilnīgumu, jebkāda apstiprinoša dokumenta esību, īstumu, pareizību un derīgumu, un var pārbaudīt deklarētāja grāmatvedības un citus uzskaites datus saistībā ar attiecīgajām precēm vai par iepriekšējiem vai turpmākiem tirdzniecības darījumiem, kas saistīti ar šīm precēm, pēc to izlaišanas. Šie dienesti var arī pārbaudīt šādas preces un/vai ņemt paraugus, ja tas vēl ir iespējams.

Šādas kontroles var veikt preču valdītāja vai preču valdītāja pārstāvja, vai jebkuras citas tādas personas telpās, kura savā darījumdarbībā tieši vai netieši ir iesaistīta minētajos darījumos, vai jebkuras citas personas telpās, pie kuras darījumdarbības vajadzībām atrodas minētie dokumenti un dati.”

6

Savienības Muitas kodeksa 70. pants “Muitas vērtības noteikšanas metode, pamatojoties uz darījuma vērtību” formulēts šādi:

“1.   Preču muitas vērtības pamatbāze ir darījuma vērtība, ir faktiski samaksātā vai maksājamā cena par precēm, kad tās pārdod izvešanai uz Savienības muitas teritoriju; šī cena vajadzības gadījumā tiek pielāgota.

2.   Faktiski samaksātā vai maksājamā cena ir kopējā summa, ko pircējs par ievestajām precēm ir samaksājis vai kas viņam jāmaksā pārdevējam vai trešai personai pārdevēja labā, un tā ietver visus maksājumus, kuri ir samaksāti vai jāmaksā saskaņā ar ievesto preču pārdošanas nosacījumiem.

[..]”

7

Savienības Muitas kodeksa 74. pantā “Muitas vērtības noteikšanas palīgmetodes” paredzēts:

“1.   Ja preču muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 70. pantu, to nosaka, secīgi piemērojot 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu, līdz sasniedz pirmo apakšpunktu, saskaņā ar kuru preču muitas vērtību var noteikt.

Ja deklarētājs to lūdz, 2. punkta c) un d) apakšpunktu piemēro apgrieztā secībā.

2.   Ievērojot 1. punktu, muitas vērtība ir:

3.   Ja muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 1. punktu, to nosaka, pamatojoties uz Savienības muitas teritorijā pieejamiem datiem, izmantojot pieņemamus līdzekļus, kas atbilst principiem un vispārīgiem noteikumiem, kuri ietverti visā turpmāk norādītajā:

8

Savienības Muitas kodeksa 163. pantā “Pavaddokumenti” paredzēts šādi:

“1.   Pavaddokumenti, kas vajadzīgi, lai varētu piemērot noteikumus, ar kuriem reglamentē muitas procedūru, kam preces tiek deklarētas, ir deklarētāja rīcībā un pieejami muitas dienestiem muitas deklarācijas iesniegšanas brīdī.

2.   Pavaddokumenti jāiesniedz muitas dienestiem, ja Savienības tiesību akti to prasa vai ja tas vajadzīgs muitas kontrolei.

[..]”

9

Savienības Muitas kodeksa 188. panta “Muitas deklarācijas pārbaude” noteikts:

“Muitas dienesti, lai pārbaudītu pieņemtajā muitas deklarācijā iekļauto datu pareizību, var:

10

Īstenošanas regulas 2015/2447 1. panta 2. punkta 4) un 14) apakšpunktā noteikts:

“Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

[..]

4) “identiskas preces” saistībā ar muitas vērtības noteikšanu ir vienā un tajā pašā valstī ražotas preces, kas ir identiskas visos aspektos, arī pēc fizikālām īpašībām, kvalitātes un reputācijas. Niecīgas izskata atšķirības nav šķērslis, lai par identiskām uzskatītu preces, kas visādi citādi atbilst šai definīcijai;

[..]

14) “līdzīgas preces” saistībā ar muitas vērtības noteikšanu ir vienā un tajā pašā valstī ražotas preces, kuras, lai gan nav identiskas no visiem aspektiem, ir ar līdzīgām īpašībām un no līdzīgiem materiāliem, kas ļauj tām izpildīt vienas un tās pašas funkcijas un būt komerciāli aizvietojamām; nosakot, vai preces ir līdzīgas, to faktoru skaitā, kurus ņem vērā, ir preču kvalitāte, to reputācija un preču zīmes esība.”

11

Īstenošanas regulas 2015/2447 140. pantā “Deklarēto darījumu vērtību nepieņemšana” paredzēts:

“1.   Ja muitas dienestiem ir pamatotas šaubas, ka deklarētā darījuma vērtība ir kopējā vērtība, kas samaksāta vai maksājama, kā minēts [Savienības muitas] [k]odeksa 70. panta 1. punktā, tie var pieprasīt, lai deklarētājs sniedz papildu informāciju.

2.   Ja muitas dienestu šaubas netiek kliedētas, tie var nolemt, ka preču vērtību nevar noteikt saskaņā ar [Savienības muitas] [k]odeksa 70. panta 1. punktu.”

12

Īstenošanas regulas 2015/2447 144. pants “Savienības muitas teritorijā pieejamo datu metode [(fall back metode)] formulēts šādi:

“1.   Nosakot muitas vērtību saskaņā ar [Savienības muitas] [k]odeksa 74. panta 3. punktu, var izmantot pienācīgu elastīgumu, piemērojot [šī] [k]odeksa 70. pantā un 74. panta 2. punktā paredzētās metodes. Šādi noteikta muitas vērtība pēc iespējas pamatojas uz iepriekš noteiktām muitas vērtībām.

2.   Ja nevar noteikt muitas vērtību saskaņā ar 1. punktu, izmanto citas piemērotas metodes. Šajā gadījumā muitas vērtību nenosaka, pamatojoties uz jebkuru no šādiem elementiem:

[..]

[..]

13

VÁM4ALL “felszámolás alatt”, darbodamies kā netiešais muitas pārstāvis, no 2019. gada 25. janvāra līdz 8. jūlijam iesniedza pirmā līmeņa muitas iestādei muitas deklarācijas par dažādām no Ķīnas importētām neiesaiņotām precēm (turpmāk – attiecīgās preces). Šo preču muitas vērtība tika noteikta saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 70. panta 1. punktā paredzēto darījuma vērtības metodi. VÁM4ALL “felszámolás alatt” deklarāciju pamatojumam iesniedza rēķinus, kuros bija norādīts 120 dienu samaksas termiņš no piegādes brīža.

14

2020. gada 7. aprīlī pirmā līmeņa muitas iestāde uzsāka a posteriori pārbaudi, kuras laikā tā vairākkārt aicināja importētāju un VÁM4ALL “felszámolás alatt” iesniegt dokumentus, kas pamatotu darījuma vērtību, kura deklarēta kā attiecīgo importa darījumu muitas vērtība. No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka šie aicinājumi netika izpildīti.

15

Pēc tam, kad VÁM4ALL “felszámolás alatt” tika no jauna uzaicināta iesniegt šādus dokumentus, tā papildus iepriekš iesniegtajām muitas deklarācijām iesniedza importa komercrēķinus, iesaiņojumu sarakstus, pārvadājuma dokumentus par katru kuģi, muitas vērtības deklarācijas un elektroniskās izklājlapas, kurās saistībā ar katru attiecīgo darījumu bija ietverts vispārējs attiecīgo preču apraksts un materiālu daudzums, ka arī no importētāja saņemtos fotoattēlus.

16

Finanšu iestāde, kas pārvalda importētāja kontu, pēc pirmā līmeņa muitas iestādes pieprasījuma sniedza šai iestādei maksājuma datus, kas neļāva pierādīt attiecīgo preču atbilstošās vērtības samaksu. Preces nevarēja tikt pārbaudītas a posteriori, jo tās jau bija pārdotas.

17

Ņemot vērā šos apstākļus, pirmā līmeņa muitas iestāde, piemērodama Īstenošanas regulas 2015/2447 140. pantu, noraidīja darījuma vērtības metodes izmantošanu, lai noteiktu attiecīgo preču muitas vērtību. Tā arī uzskatīja par nepiemērojamām Savienības Muitas kodeksa 74. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā paredzētās palīgmetodes. Līdz ar to tā noteica attiecīgo preču muitas vērtību, izmantojot minētā kodeksa 74. panta 3. punktā paredzēto metodi, kas papildināta ar Īstenošanas regulas 2015/2447 144. panta 2. punktu.

18

Šajā nolūkā pirmā līmeņa muitas iestāde no valsts muitas datubāzes (turpmāk – datubāze) ieguva informāciju par precēm, kuru izcelsme ir tajā pašā valstī, no kuras ir attiecīgās preces, uz kurām attiecas tas pats Eiropas Savienības integrētā tarifa (TARIC) kods, tas pats procedūras kods un tas pats novērtēšanas metodes kods kā šīm precēm, kas laistas brīvā apgrozībā Ungārijā 45 dienu laikā pirms iepriekš 13. punktā minēto deklarāciju pieņemšanas un 45 dienu laikā pēc tās, izņemot atsevišķus datus, kas nešķiet būtiski. Pamatojoties uz šo informāciju, tā aprēķināja vienības cenas par kilogramu katrai pozīcijas grupai, kas satur salīdzināmas importētās preces, katrā gadījumā izvēloties cenu, kas ir vienāda vai zemāka par katras šīs pozīcijas vienības cenas vidējo aritmētisko rādītāju. Pēc tam attiecīgo preču muitas vērtība tika noteikta, reizinot to neto svaru ar šādi noteikto vienības cenu. Balstīdamās uz šādi noteikto jauno muitas vērtību, pirmā līmeņa muitas iestāde pieņēma lēmumu, ar kuru citastarp VÁM4ALL “felszámolás alatt” tika noteikts 65427800 forintu (HUF) (aptuveni 163570 EUR) muitas parāds.

19

VÁM4ALL “felszámolás alatt” apstrīdēja šo lēmumu otrā līmeņa muitas iestādē, kas to apstiprināja.

20

Tad VÁM4ALL “felszámolás alatt” cēla prasību tiesā par otrā līmeņa muitas iestādes lēmumu, kas pirmajā instancē tika noraidīta. Pēc tam tā iesniedza apelācijas sūdzību Kúria (Augstākā tiesa, Ungārija), kas ir iesniedzējtiesa.

21

Iesniedzējtiesai ir šaubas par to, kā interpretējamas vairākas pamatlietā piemērojamās Savienības Muitas kodeksa un Īstenošanas regulas 2015/2447 tiesību normas.

22

Pirmām kārtām, iesniedzējtiesa vaicā, vai Savienības Muitas kodekss un Īstenošanas regulas 2015/2447 140. pants ļauj muitas iestādēm pieprasīt netiešajam pārstāvim muitā, lai tas pamatotu importēto preču darījuma vērtību, iesniedzot pierādījumus par to apmaksu, un, ja tie netiek iesniegti, noraidīt šīs vērtības izmantošanu. Šajā ziņā tā norāda, ka muitas iestādēm katrā atsevišķā gadījumā ir jāpamato “pamatotas šaubas” par deklarētās darījuma vērtības atbilstību Īstenošanas regulas 2015/2447 140. panta 1. punkta izpratnē.

23

Otrām kārtām, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai muitas iestādes var secināt, ka Savienības Muitas kodeksa 74. panta 2. punktā uzskaitītās palīgmetodes nav piemērojamas, pamatojoties uz to, ka pārstāvis muitā nav sniedzis detalizētu informāciju par importēto preču pamatīpašībām, lai gan šīs iestādes nav izmantojušas pilnvaras pārbaudīt šīs preces, tās laižot brīvā apgrozībā.

24

Trešām kārtām, iesniedzējtiesa šaubās, vai pamatlietas apstākļos muitas iestāžu izmantotā muitas vērtības aprēķināšanas metode, ciktāl tā ir balstīta ne tikai uz attiecīgo preču pārdevēja precēm, bet uz visām precēm, uz kurām attiecas tas pats TARIC kods kā šīm precēm, atbilst Īstenošanas regulas 2015/2447 144. panta 2. punktam.

25

Šādos apstākļos Kúria (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

26

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Savienības Muitas kodeksa 15. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar šī kodeksa 18. panta 1. punktu un 163. panta 2. punktu, jāinterpretē tādējādi, ka papildus muitošanai nepieciešamajiem dokumentiem netiešajam pārstāvim muitā jāspēj uzrādīt un nodot muitas iestāžu rīcībā visus ar importētajām precēm saistītos dokumentus, tostarp tos, kas pamato faktiski samaksāto cenu, ja tas ir aicināts to darīt muitas kontroles ietvaros.

27

Pirmkārt, jāatgādina, no vienas puses, ka Savienības Muitas kodeksa 15. panta 1. punktā noteikts, ka ikvienai personai, kas tieši vai netieši ir iesaistīta muitas kontroles veikšanā, ir pienākums iesniegt muitas iestādēm visus vajadzīgos dokumentus vai informāciju. No otras puses, saskaņā ar šī kodeksa 18. panta 1. punktu netiešais pārstāvis muitā rīkojas savā vārdā, bet citas personas uzdevumā.

28

Tādējādi, ja netiešais pārstāvis muitā iesniedz muitas deklarāciju, tas to dara savā vārdā, bet tās personas uzdevumā, kura viņam ir izsniegusi pārstāvības pilnvaru un kuru viņš pārstāv; šis pārstāvis rīkojas kā deklarētājs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 12. maijs, U. I. (Netiešs pārstāvis muitā),C‑714/20, EU:C:2022:374, 40. punkts), tāpēc viņam tiek uzliktas visas dokumentu un informācijas sniegšanas saistības, kas noteiktas Savienības Muitas kodeksa 15. panta 1. punktā.

29

Otrkārt, no Savienības Muitas kodeksa 163. panta 2. punkta izriet, ka muitas iestādēm tiek iesniegti pavaddokumenti, ja tas ir nepieciešams muitas kontrolei. Ņemot vērā, kā atgādināts šī sprieduma 28. punktā, ka netiešais pārstāvis muitā rīkojas kā deklarētājs, tam tātad ir jāspēj iesniegt šos pavaddokumentus.

30

Treškārt, Savienības Muitas kodeksa 70. panta 1. punktā darījuma vērtība ir definēta kā cena, kas ir faktiski samaksātā vai maksājamā cena par precēm, kad tās pārdod izvešanai uz Eiropas Savienības muitas teritoriju; šī cena vajadzības gadījumā tiek pielāgota. Šī panta 2. punktā precizēts, ka faktiski samaksātā vai maksājamā cena ir kopējā summa, ko pircējs par ievestajām precēm ir samaksājis vai kas viņam jāmaksā pārdevējam vai trešai personai pārdevēja labā, un tā ietver visus maksājumus, kuri ir samaksāti vai jāmaksā saskaņā ar ievesto preču pārdošanas nosacījumiem.

31

Tā kā netiešajam pārstāvim muitā kā deklarētājam ir pienākums pēc muitas iestāžu pieprasījuma iesniegt dokumentus un informāciju, viņam, ja importēto preču pirkuma cena ir samaksāta pēc muitas deklarācijas iesniegšanas, jāspēj pierādīt šī maksājuma patiesumu, vajadzības gadījumā vēršoties pie personas, kas tam izsniegusi pārstāvības pilnvarojumu.

32

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Savienības Muitas kodeksa 15. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar šī kodeksa 18. panta 1. punktu un 163. panta 2. punktu, jāinterpretē tādējādi, ka papildus muitošanai nepieciešamajiem dokumentiem netiešajam pārstāvim muitā jāspēj uzrādīt un nodot muitas iestāžu rīcībā visus ar importētajām precēm saistītos dokumentus, tostarp tos, kas pamato faktiski samaksāto cenu, ja tas ir aicināts to darīt muitas kontroles ietvaros.

33

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Īstenošanas regulas 2015/2447 140. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tādu neiesaiņotu preču importa gadījumā, kurām nav individuālu vai specifisku īpašību, muitas iestādēm ir tiesības izteikt pamatotas šaubas par to, vai deklarētā darījuma vērtība atbilst kopējai samaksātajai vai maksājamajai summai Savienības Muitas kodeksa 70. panta 1. punkta izpratnē, ja netiešais pārstāvis muitā – lai gan tam ir lūgts to darīt – ar ticamiem dokumentiem nepierāda, ka cena ir faktiski samaksāta.

34

Saskaņā ar Īstenošanas regulas 2015/2447 140. pantu muitas iestādēm noteiktos apstākļos var rasties pamatotas šaubas par to, vai importēto preču deklarētā darījuma vērtība ir kopējā summa, kas samaksāta vai maksājama par šīm precēm Savienības Muitas kodeksa 70. panta izpratnē. Šādā gadījumā šīs iestādes var nepieņemt deklarēto darījuma vērtību, ja to šaubas saglabājas pēc tam, kad tās, iespējams, ir lūgušas sniegt jebkādu papildu informāciju vai dokumentu, un pēc tam, kad tās attiecīgajai personai ir devušas iespēju izteikt savu viedokli par minēto šaubu pamatā esošajiem iemesliem (šajā nozīme skat. spriedumus, 2016. gada 16. jūnijs, EURO 2004. Hungary, C‑291/15, EU:C:2016:455, 31. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2026. gada 29. janvāris, Keladis I un Keladis II, C‑72/24 un C‑73/24, EU:C:2026:51, 76. punkts).

35

Šie noteikumi piemērojami neatkarīgi no importēto preču rakstura un īpašībām, jo Īstenošanas regulas 2015/2447 140. panta formulējumā šajā ziņā nav nekāda nošķīruma.

36

Tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, kad pēc maksājuma termiņa beigām par importētām neiesaiņotām precēm, kurām nav individuālu vai specifisku īpašību, muitas iestāde lūdz netiešo pārstāvi muitā pierādīt šo preču pirkuma cenas faktisku samaksu, ir jāuzskata, ka pierādījumu par šo samaksu neesība šķiet pietiekama, lai pamatotu šīs iestādes šaubas par attiecīgā darījuma pastāvēšanu un līdz ar to ar deklarētajām darījumu vērtībām.

37

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro jautājumu jāatbild, ka Īstenošanas regulas 2015/2447 140. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tādu neiesaiņotu preču importa gadījumā, kurām nav individuālu vai specifisku īpašību, muitas iestādēm ir tiesības izteikt pamatotas šaubas par to, vai deklarētā darījuma vērtība atbilst kopējai samaksātajai vai maksājamajai summai Savienības Muitas kodeksa 70. panta 1. punkta izpratnē, ja netiešais pārstāvis muitā – lai gan tam ir lūgts to darīt – ar ticamiem dokumentiem nepierāda, ka cena ir faktiski samaksāta.

38

Ar trešo un ceturto jautājumu, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Savienības Muitas kodeksa 74. panta 1. un 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka muitas iestādes var izslēgt šī panta 2. punktā paredzēto muitas vērtības noteikšanas palīgmetožu izmantošanu neiesaiņotām precēm, kurām nav individuālu vai specifisku īpašību, ja, pirmkārt, netiešais pārstāvis muitā nav sniedzis datus par šo preču pamatīpašībām neatkarīgi no tā, vai runa ir par to fiziskajām īpašībām vai kvalitātes aspektiem, un, otrkārt, minētās iestādes, lai gan tās varēja to darīt, nav izmantojušas šī kodeksa 188. pantā paredzētās pilnvaras, bet ir veikušas a posteriori kontroli saskaņā ar minētā kodeksa 48. pantu.

39

Vispirms ir svarīgi atgādināt, ka dalībvalstīm saskaņā ar pienākumiem, kas tām noteikti ar LESD 325. panta 1. punktu, ir jāaizsargā Savienības finanšu intereses pret šīs intereses apdraudošu krāpšanu vai citādu nelikumīgu rīcību, kā arī jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu muitas nodokļu, kas ir Savienības tradicionālie pašu resursi, efektīvu un pilnīgu iekasēšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2026. gada 29. janvāris, Keladis I un Keladis II, C‑72/24 un C‑73/24, EU:C:2026:51, 73. punkts un tajā minētā judikatūra).

40

Lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību, valstu muitas iestādēm ir visas pilnvaras, kas tām ir atzītas Savienības Muitas kodeksā un Īstenošanas regulā 2015/2447, kā arī tajos ietvertās kontroles un novērtēšanas metodes. Šajā ziņā jāuzsver, ka Savienības Muitas kodeksa 188. pantā paredzētā muitas deklarācijas pārbaudes procedūra un šī kodeksa 48. pantā noteiktā a posteriori kontroles procedūra nekādā ziņā nav savstarpēji izslēdzošas. Konkrētāk, nekas šo tiesību normu formulējumā nedz ierobežo vienas procedūras izmantošanu gadījumā, ja tiek izmantota otra procedūra, nedz arī otrādi – neuzliek muitas iestādēm pienākumu izmantot vienu vai otru no šīm procedūrām.

41

Muitas iestādēm piešķirtā plašā rīcības brīvība turklāt izriet no darbības vārda “varēt” izmantošanas gan Savienības Muitas kodeksa 48. pantā, gan šī kodeksa 188. pantā; tā tātad ļauj šīm iestādēm izvēlēties līdzekļus, kuri vislabāk var ļaut tām izpildīt šī sprieduma 39. punktā atgādinātos pienākumus.

42

Līdz ar to apstāklis, ka tādā gadījumā kā pamatlietā, proti, kad ir importētas neiesaiņotas preces, kurām nav individuālu vai specifisku īpašību, muitas iestādes nav izmantojušas Savienības Muitas kodeksa 188. pantu un it īpaši šī kodeksa 188. panta d) punktā paredzēto iespēju ņemt paraugus preču padziļinātai analīzei vai pārbaudei, nevar ietekmēt to, kā šīs iestādes a posteriori kontroles ietvaros piemēro minētā kodeksa 74. pantu, un it īpaši to, ka minētās iestādes izslēdz pēdējā minētā panta 2. punktā uzskaitītās palīgmetodes.

43

Turpinājumā attiecībā uz iespēju kā tādu noraidīt Savienības Muitas kodeksa 74. panta 2. punktā uzskaitītās palīgmetodes jāatgādina, ka ar muitas vērtības noteikšanu saistītais Savienības tiesiskais regulējums ir vērsts uz to, lai izveidotu taisnīgu, vienveidīgu un neitrālu sistēmu, kas izslēdz patvaļīgu vai fiktīvu muitas vērtību izmantošanu. Tādējādi importētāja preces muitas vērtībai tātad ir jāatspoguļo tās reālā ekonomiskā vērtība un līdz ar to tajā ir jāņem vērā visi šīs preces elementi, kuriem ir ekonomiska vērtība (skat. spriedumu, 2026. gada 29. janvāris, Keladis I un Keladis II, C‑72/24 un C‑73/24, EU:C:2026:51, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).

44

Savienības Muitas kodeksa 70.–74. pantā ir skaidri noteikta hierarhija starp dažādām tajā paredzētajām muitas vērtības noteikšanas metodēm, līdz ar to importētājs nevar brīvi izvēlēties, kādu metodi tas izmantos (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2026. gada 29. janvāris, Keladis I un Keladis II, C‑72/24 un C‑73/24, EU:C:2026:51, 74. punkts un tajā minētā judikatūra).

45

Tātad importēto preču muitas vērtība prioritāri jānosaka atbilstoši Savienības Muitas kodeksa 70. pantā paredzētajai darījuma vērtības metodei, jo šī metode tiek uzskatīta par vispiemērotāko, savukārt Savienības Muitas kodeksa 74. pantā uzskaitītās palīgmetodes jāizmanto tikai tad, ja preču muitas vērtību nevar noteikt, piemērojot 70. pantu. Tas vēl jo vairāk attiecas uz atlikummetodi – sauktu par fall back metodi –, kas minēta Savienības Muitas kodeksa 74. panta 3. punktā un kas ir piemērojama tikai tad, ja muitas vērtību nevar noteikt nedz ar darījuma vērtības metodi, nedz ar kādu no palīgmetodēm, kas minētas Savienības Muitas kodeksa 74. panta 2. punktā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2026. gada 29. janvāris, Keladis I un Keladis II, C‑72/24 un C‑73/24, EU:C:2026:51, 75. punkts un tajā minētā judikatūra).

46

Visbeidzot jānorāda, ka muitas vērtība tiek noteikta, secīgi piemērojot palīgmetodes, kas paredzētas Savienības Muitas kodeksa 74. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 20. jūnijs, Oribalt Rīga, C‑1/18, EU:C:2019:519, 24. punkts un tajā minētā judikatūra), tādējādi ka, pirms noraidīt šo metožu piemērošanu, muitas iestādēm secīgi jāizvērtē katras metodes iespējamā piemērotība.

47

Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas nolēmuma, kura būtiskie elementi ir apkopoti it īpaši šī sprieduma 14.–16. punktā, izriet, ka, pirmkārt, VÁM4ALL“felszámolás alatt” nav iesniegusi dokumentus un informāciju, ko vairākkārt bija pieprasījusi pirmā līmeņa muitas iestāde, un, otrkārt – tas, ka pēdējā minētā iepazinusies ar maksājuma datiem, kurus tai pēc pieprasījuma bija sniegusi finanšu iestāde, kas pārvalda importētāja kontu, neļāva pierādīt, ka ir samaksāta attiecīgo preču pirkuma cena.

48

Tādējādi no šī sprieduma 37. punktā nospriestā izriet, ka šāds apstāklis var būt pietiekams, lai muitas iestādēm varētu rasties pamatotas šaubas par pašu komercdarījuma pastāvēšanu un līdz ar to – lai neizmantotu deklarēto darījuma vērtību.

49

Šādā gadījumā, kā atgādināts šī sprieduma 46. punktā, muitas iestādēm secīgi jāpārbauda katras Savienības Muitas kodeksa 74. panta 2. punktā minētās palīgmetodes piemērojamība.

50

Ja muitas iestādēm nav iespējams fiziski pārbaudīt importētās preces, lai noteiktu, vai tās ir identiskas vai līdzīgas precēm, kuras šīm iestādēm jāizmanto, lai noteiktu muitas vērtību, un ciktāl šo preču apraksts muitas deklarācijām pievienotajos rēķinos ir īss vai nepilnīgs, šo iestāžu rīcībā nav nepieciešamās informācijas, lai piemērotu Savienības Muitas kodeksa 74. panta 2. punktā paredzētās metodes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2026. gada 29. janvāris, Keladis I un Keladis II, C‑72/24 un C‑73/24, EU:C:2026:51, 82. punkts).

51

Tomēr iesniedzējtiesai būs jāpārbauda muitas iestāžu šajā ziņā sniegto paskaidrojumu pamatotība.

52

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz trešo un ceturto jautājumu jāatbild, ka Savienības Muitas kodeksa 74. panta 1. un 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja netiešais pārstāvis muitā nav varējis pierādīt tādu importēto neiesaiņoto preču pirkuma cenas faktisku samaksu, kurām nav individuālu vai specifisku īpašību, un tādēļ muitas iestādes ir noraidījušas minēto preču deklarēto darījuma vērtību, šīs iestādes var izslēgt šī panta 2. punktā minēto palīgmetožu izmantošanu, ja tās katru no šīm metodēm ir pārbaudījušas ar pienācīgu rūpību un ja šis pārstāvis, kuram ir pienācīgi dota iespēja to izdarīt, nav varējis sniegt pietiekamus datus par šo preču pamatīpašībām neatkarīgi no tā, vai runa ir par to fiziskajām īpašībām vai kvalitātes aspektiem, un apstāklis, ka minētās iestādes iepriekš nav izmantojušas šī kodeksa 188. pantā paredzētās pilnvaras, neietekmē šo metožu izslēgšanu.

53

Ar piekto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Īstenošanas regulas 2015/2447 144. panta 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka:

54

Jāatgādina, ka gadījumā, ja muitas vērtību nevar noteikt, piemērojot kādu no Savienības Muitas kodeksa 74. panta 2. punktā uzskaitītajām palīgmetodēm, muitas vērtību novērtē saskaņā ar šī kodeksa 74. panta 3. punkta noteikumiem, proti, to nosaka, pamatojoties uz Savienības muitas teritorijā pieejamajiem datiem, izmantojot saprātīgus līdzekļus, kas ir saderīgi ar šajos noteikumos, kā arī minētā kodeksa II sadaļas 3. nodaļā minēto starptautisko nolīgumu principiem un vispārīgajiem noteikumiem.

55

Īstenošanas regulas 2015/2447 144. panta 1. punktā šajā nolūkā ir precizēts, ka muitas iestādes, nosakot muitas vērtību, var izrādīt saprātīgu elastību, piemērojot Savienības Muitas kodeksa 70. pantā un 74. panta 2. punktā paredzētās metodes, un ka šādi noteiktā vērtība cik vien iespējams ir balstīta uz iepriekš noteiktām muitas vērtībām. Tā 2. punktā ir noteikts, ka tad, ja muitas vērtību nevar noteikt, piemērojot 1. punktu, tiek izmantotas citas piemērotas metodes, kas it īpaši izslēdz augstākās vērtības izvēli, ja ir iespējamas divas muitas vērtības saskaņā ar Īstenošanas regulas 2015/2447 144. panta 2. punkta b) apakšpunktu, un aizliedz izmantot patvarīgi noteiktas vai fiktīvas vērtības, piemērojot šīs regulas 144. panta 2. punkta g) apakšpunktu.

56

Tātad jau no paša Īstenošanas regulas 2015/2447 144. panta formulējuma izriet, ka šī panta 2. punkts ir piemērojams tikai tad, ja muitas iestādām nav bijis iespējams īstenot minētā panta 1. punktu, proti, ar “pienācīgu elastīgumu” piemērot vai nu darījuma vērtības metodi Savienības Muitas kodeksa 70. panta izpratnē, vai palīgmetodes šī kodeksa 74. panta 2. punkta izpratnē. Līdz ar to atbilde uz iesniedzējtiesas uzdoto piekto jautājumu par Īstenošanas regulas 2015/2447 144. panta 2. punktu nozīmē, ka ir jāpierāda, ka šī panta 1. punktu šajā gadījumā nevar piemērot; tas būs jāpārbauda iesniedzējtiesai.

57

Ņemot vērā iesniedzējtiesas sniegto informāciju, ko papildina tostarp Ungārijas valdības tiesas sēdē sniegtie paskaidrojumi, nešķiet izslēgts, ka pamatlieta attiecas uz situāciju, kurā netiešais pārstāvis muitā kā deklarētājs ir sniedzis pārāk maz informācijas par importēto preču saturu un kvalitāti, lai būtu piemērojams Īstenošanas regulas 2015/2447 144. panta 1. punkts. Šādā gadījumā muitas iestādēm jāizmanto “citas piemērotas metodes” šīs regulas 144. panta 2. punkta izpratnē.

58

Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka pirmā līmeņa muitas iestādes izmantotā metode, ko apstiprināja otrā līmeņa muitas iestāde, būtībā ietvēra muitas vērtības noteikšanu, pamatojoties uz datiem, kas izgūti no datubāzes un kas attiecas uz precēm, kuru izcelsme ir tajā pašā valstī kā aplūkotajām precēm, kas klasificētas ar to pašu TARIC kodu kā šīs preces un kas laistas brīvā apgrozībā 45 dienu laikā pirms un 45 dienu laikā pēc muitas deklarācijas pieņemšanas dienas. Pēc šo datu filtrēšanas tika iegūta vienkārša vidējā aritmētiskā cena par vienu kilogramu preču, uz kurām attiecas šie dati.

59

Pirmām kārtām, jāatgādina, ka no judikatūras izriet – prakse, saskaņā ar kuru muitas iestādes novērtē muitas vērtību, pamatojoties uz datiem, kas izgūti no datubāzes par precēm, uz kurām attiecas tas pats TARIC kods un kuras importētas no tās pašas valsts, ir jāanalizē kā “Savienības muitas teritorijā pieejamo datu” izmantošana Savienības Muitas kodeksa 74. panta 3. punkta izpratnē, “izmantojot pieņemamus līdzekļus, kas atbilst principiem un vispārīgiem noteikumiem”, uz kuriem ir atsauce šajā tiesību normā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 9. jūnijs, Baltic Master, C‑599/20, EU:C:2022:457, 54.–56. punkts un tajos minētā judikatūra).

60

Ar šo konstatējumu vien principā pietiek, lai izslēgtu, ka šādas prakses pamatā ir patvarīgi noteiktas vai fiktīvas vērtības Īstenošanas regulas 2015/2447 144. panta 2. punkta g) apakšpunkta izpratnē.

61

Otrām kārtām, tas, ka tiek izmantota vienkāršu vidējo aritmētisko radītāju preču vienības cenām par kilogramu, kurām atbilst muitas iestādes vērā ņemtie dati, ļauj ievērot Īstenošanas regulas 2015/2447 144. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto aizliegumu, kas liedz izmantot augstāko no divām iespējamām muitas vērtībām, jo, pirmkārt, vidējais aritmētiskais rādītājs sniedz tikai vienu vērtību un, otrkārt, šī vērtība pēc definīcijas ir vidējā vērtība, kas izslēdz augstākās vērtības sistemātisku izvēli.

62

Trešām kārtām, no judikatūras izriet, ka 90 dienu laikposms, kurš aptver 45 dienas pirms un 45 dienas pēc to preču atmuitošanas, kuru vērtība ir jānovērtē, šķiet, var novērst risku, ka varētu tikt būtiski mainīta komercprakse un tirgus apstākļi, kas ietekmē novērtējamo preču cenas (spriedums, 2022. gada 9. jūnijs, FAWKES, C‑187/21, EU:C:2022:458, 71. punkts). Tātad ar to, ka pirmā līmeņa muitas iestāde ir izmantojusi 90 dienu laikposmu, kas ietver 45 dienas pirms un 45 dienas pēc muitas deklarācijas pieņemšanas, nevar tikt pārkāpts Īstenošanas regulas 2015/2447 144. panta 2. punkts.

63

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz piekto jautājumu jāatbild, ka Īstenošanas regulas 2015/2447 144. panta 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja muitas iestādes ir varējušas detalizēti pierādīt, ka šī panta 1. punkts nevar tikt īstenots, par citu piemērotu metodi minētā panta 2. punkta izpratnē ir uzskatāms tas, ka šīs iestādes nosaka muitas vērtību importētajām neiesaiņotām precēm, kurām nav individuālu vai specifisku īpašību, pamatojoties vienīgi uz datiem, kas izgūti no datubāzes, kas attiecas uz precēm, kuru izcelsme ir tajā pašā valstī kā importētajām precēm, kas klasificētas ar to pašu TARIC kodu kā šīs preces un kas laistas brīvā apgrozībā 45 dienas pirms un 45 dienas pēc muitas deklarācijas pieņemšanas dienas, pēc minēto datu filtrēšanas izmantodamas vienkāršu vidējo aritmētisko vienības cenu par kilogramu precēm, uz kurām attiecas šie dati.

64

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Vispārējai tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta piecu tiesnešu sastāvā)

nospriež: