Pagaidu versija

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta piecu tiesnešu sastāvā)

2026. gada 3. jūnijā (*)

Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesības atzīšanas process – Trīsdimensiju preču zīme – Astoņstūra iepakojuma forma – Apzīmējums, ko veido vienīgi preces forma, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai – Ražošanas process – Preces izmantošana – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts un 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Lietā T‑104/25

Lami Packaging (Kunshan) Co. Ltd, Kuņšaņa [Kunshan] (Ķīnas Tautas Republika), ko pārstāv K. Strömholm, advokāte,

prasītāja,

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv E. Nicolás Gómez un D. Hanf, pārstāvji,

atbildētājs,

otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –

Tetra Laval Holdings & Finance SA, Pilī [Pully] (Šveice), ko pārstāv S. Schäfer un M. Kleespies, advokāti,

VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta piecu tiesnešu sastāvā)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Kečmārs [K. Kecsmár], tiesneši L. Madise [L. Madise] (referents), P. Niuls [P. Nihoul], U. Ēbergs [U. Öberg] un L. Trišo [L. Truchot],

sekretārs: G. Mitrevs [G. Mitrev], administrators,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,

pēc 2026. gada 20. janvāra tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Lami Packaging (Kunshan) Co. Ltd lūdz atcelt un grozīt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) ceturtās Apelācijas padomes 2024. gada 6. decembra lēmumu lietā R 12/2024‑4 (turpmāk – apstrīdētais lēmums).

 Tiesvedības priekšvēsture

2        2022. gada 3. janvārī prasītāja iesniedza EUIPO pieteikumu, lūdzot atzīt par spēkā neesošu Eiropas Savienības preču zīmi, kura reģistrēta atbilstoši 2000. gada 19. aprīlī Tetra Laval Holdings & Finance SA – personas, kas iestājusies lietā, – iesniegtajam reģistrācijas pieteikumam attiecībā uz šādu trīsdimensiju apzīmējumu:

3        Preces, ko aptver apstrīdētā preču zīme, kuru lūgts atzīt par spēkā neesošu, ietilpst 16. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “Iepakojumi un iepakojuma materiāli no papīra vai ar plastmasu laminēta papīra”.

4        Pieteikuma par spēkā neesības atzīšanu pamatojumam bija norādīti, pirmkārt, Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, un, otrkārt, minētās regulas 51. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie pamati.

5        2023. gada 6. novembrī Anulēšanas nodaļa apmierināja pieteikumu par spēkā neesības atzīšanu, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kas lasīts kopsakarā ar šīs regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu.

6        2024. gada 3. janvārī persona, kas iestājusies lietā, iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.

7        Ar apstrīdēto lēmumu Apelācijas padome apmierināja apelācijas sūdzību un līdz ar to noraidīja prasītājas iesniegto pieteikumu par spēkā neesības atzīšanu, pamatojoties uz to, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts nav piemērojams apstrīdētajai preču zīmei. Būtībā Apelācijas padome uzskatīja, ka funkcija, ko pilda preces forma, nav tehnisks rezultāts šīs tiesību normas izpratnē. Lai nonāktu pie šāda secinājuma, Apelācijas padome, atsaucoties it īpaši uz 2015. gada 16. septembra spriedumu Société des Produits Nestlé (C‑215/14, EU:C:2015:604), uzskatīja, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts ir piemērojams, ja forma ļauj precei tās izmantošanas laikā sasniegt vēlamo tehnisko rezultātu. Apelācijas padome uzskatīja, ka izskatāmajā lietā būtiskās īpašības, kas saistītas ar preces formu, attiecas uz ražošanas procesu, bet neietekmē minētās preces nodrošināto funkciju.

8        Turklāt Apelācijas padome noraidīja pieteikumu par spēkā neesības atzīšanu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo tā uzskatīja, ka prasītāja nav pierādījusi, ka persona, kas iestājusies lietā, ir ļaunprātīgi izmantojusi preču zīmju reģistrācijas sistēmu, lai mākslīgi aizsargātu formu, kas var tikt aizsargāta tikai ar patentu.

 Lietas dalībnieku prasījumi

9        Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu un grozīt to tādējādi, ka Apelācijas padomē iesniegtā apelācijas sūdzība tiek noraidīta;

–        piespriest EUIPO un attiecīgajā gadījumā personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

10      EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību un piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, “ja Vispārējā tiesa apstiprinās apstrīdētā lēmuma 50.–61. punktā ietverto juridisko un faktisko vērtējumu”;

–        pakārtoti – apmierināt prasību.

11      Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

 Piemērojamās tiesības

12      Vispirms jānorāda, ka, ņemot vērā konkrētā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, proti, 2000. gada 19. janvāri, kas ir izšķirošs, lai noteiktu piemērojamās materiālās tiesības, šīs lietas faktiem ir piemērojamas Regulas Nr. 40/94 materiāltiesiskās normas (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2004. gada 5. oktobris, Alcon/ITSB, C‑192/03 P, EU:C:2004:587, 39. un 40. punkts, un spriedumu, 2020. gada 23. aprīlis, Gugler France/Gugler un EUIPO, C‑736/18 P, nav publicēts, EU:C:2020:308, 3. punkts un tajā minētā judikatūra).

13      Līdz ar to šajā lietā attiecībā uz materiālo tiesību normām Apelācijas padomes apstrīdētajā lēmumā un lietas dalībnieku rakstiskajos apsvērumos izdarītās atsauces uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.) 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) un ii) punktu un 59. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir jāsaprot kā atsauces uz attiecīgi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) un ii) punktu un 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kuru saturs būtībā saistībā ar šo lietu ir identisks.

14      Turklāt, tā kā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru parasti tiek uzskatīts, ka procesuālie noteikumi ir piemērojami dienā, kad tie stājas spēkā (skat. spriedumu, 2012. gada 11. decembris, Komisija/Spānija, C‑610/10, EU:C:2012:781, 45. punkts un tajā minētā judikatūra), uz šo strīdu attiecas Regulas 2017/1001 procesuālo tiesību normas.

 Ievada apsvērumi

15      Prasības pamatojumam prasītāja izvirza tikai vienu pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta, kas lasīts kopsakarā ar minētās regulas 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pārkāpumu.

16      No Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta izriet, ka Eiropas Savienības preču zīmi atzīst par spēkā neesošu, pamatojoties uz EUIPO iesniegto pieteikumu, ja šī preču zīme tostarp ir reģistrēta pretrunā šīs regulas 7. panta noteikumiem.

17      Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 51. un 54. pantu Eiropas Savienības preču zīmi uzskata par spēkā esošu līdz brīdim, kad spēkā neesības atzīšanas procesa noslēgumā EUIPO to atzīst par spēkā neesošu. Tātad uz to attiecas spēkā esības prezumpcija, kas ir EUIPO veiktās pārbaudes, izskatot reģistrācijas pieteikumu, loģiskas sekas (skat. spriedumu, 2022. gada 19. oktobris, H&H/EUIPO – Giuliani (“Swisse”), T‑486/20, nav publicēts, EU:T:2022:642, 75. punkts un tajā minētā judikatūra). No tā izriet, ka spēkā neesības atzīšanas procesā personai, kas iesniegusi pieteikumu par spēkā neesības atzīšanu, ir jāiesniedz EUIPO konkrēti pierādījumi, kas liktu apšaubīt šīs preču zīmes spēkā esību.

18      Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktam nereģistrē apzīmējumus, kas sastāv tikai un vienīgi no preču formas, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai.

19      Katrs no dažādajiem Regulas Nr. 40/94 7. pantā paredzētajiem reģistrācijas atteikuma pamatiem ir jāinterpretē, ņemot vērā tā pamatā esošās vispārējās intereses (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2002. gada 18. jūnijs, Philips, C‑299/99, EU:C:2002:377, 77. punkts). Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pamatā esošās vispārējās intereses ir nepieļaut, ka ar preču zīmju tiesībām kādam uzņēmumam tiek piešķirts monopols uz tehniskiem risinājumiem vai funkcionālām preces īpašībām (spriedumi, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑416/09 P, EU:C:2010:516, 43. punkts, un 2025. gada 19. jūnijs, CeramTec, C‑17/24, EU:C:2025:455, 43. punkts).

20      Tādējādi šīs tiesību normas mērķis ir izvairīties no tā, ka aizsardzība, ko piešķir preču zīme, aptver ko vairāk nekā tikai apzīmējumu, kas ļauj atšķirt preci vai pakalpojumu no konkurentu piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem tā, lai tiktu radīts šķērslis šo minēto konkurentu iespējai brīvi piedāvāt preces, kurās ietverti minētie tehniskie risinājumi, konkurējot ar preču zīmes īpašnieku (spriedums, 2025. gada 19. jūnijs, CeramTec, C‑17/24, EU:C:2025:455, 43. punkts; pēc analoģijas skat. arī spriedumu, 2002. gada 18. jūnijs, Philips, C‑299/99, EU:C:2002:377, 78. punkts). Īpaši svarīgi ir izvairīties no tā, ka citas ekskluzīvas aizsardzības tiesības, uz kurām attiecas izbeigšanās termiņi (patenti, dizainparaugi), tiek aizsargātas bez laika ierobežojuma, izmantojot preču zīmju tiesības (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 18. septembris, Hauck, C‑205/13, EU:C:2014:2233, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).

21      Lai pareizi piemērotu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, kompetentajai iestādei vispirms jāidentificē attiecīgā trīsdimensiju apzīmējuma būtiskās īpašības un pēc tam jānosaka, vai visas šīs īpašības atbilst preces tehniskai funkcijai (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 68., 72. un 84. punkts, un 2016. gada 10. novembris, Simba Toys/EUIPO, C‑30/15 P, EU:C:2016:849, 40. un 42. punkts).

22      Prasītājas izvirzītā vienīgā pamata pamatotība ir jāizvērtē, ņemot vērā šos apsvērumus.

 Par apstrīdētās preču zīmes būtisko īpašību identificēšanu

23      Pirmajā posmā apzīmējuma būtisko īpašību identificēšana ir jāveic katrā gadījumā atsevišķi bez jebkādas sistemātiskas hierarhijas starp dažādiem elementu veidiem, kurus var ietvert apzīmējums. To var darīt, vai nu tieši pamatojoties uz apzīmējuma radīto kopējo iespaidu, vai arī vispirms secīgi pārbaudot katru no apzīmējumu veidojošajiem elementiem (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 70. punkts). Kā izriet no 2010. gada 14. septembra sprieduma Lego Juris/ITSB (C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 69. punkts), vārdkopa “būtiskas īpašības” ir jāsaprot kā tāda, kas attiecas uz apzīmējuma svarīgākajiem elementiem. Līdz ar to identificēt apzīmējuma būtiskās īpašības atkarībā no konkrētā gadījuma – it īpaši, ņemot vērā tā sarežģītības pakāpi, – var, vienkārši vizuāli analizējot minēto apzīmējumu, vai arī, gluži pretēji, identificēšanu var balstīt uz padziļinātu pārbaudi, kurā tiek ņemti vērā tādi vērtējumam noderīgi elementi kā pētījumi un ekspertīzes vai arī dati par intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras agrāk piešķirtas saistībā ar attiecīgo ražojumu (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 23. aprīlis, Gömböc, C‑237/19, EU:C:2020:296, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

24      Izskatāmajā lietā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 32. punktā apstrīdētās preču zīmes būtiskās īpašības ir identificējusi šādi:

–        bloks ar četriem paneļiem, kas veido sienas, un četriem nošķeltiem stūriem, kas rada astoņstūra formu ar aptuvenu kvadrātveida šķērsgriezumu;

–        četri nošķelti stūri ir noapaļotu sešstūru/paralelogramu formā, un to virsma ir ieliekta, nevis plakana;

–        četri paneļi, kas veido sienas, sašaurinās to vidusdaļā un paplašinās uz augšu un uz leju;

–        bloka augšējā daļā ir blīvējums, kas šķērso augšējo virsmu un stiepjas līdz diviem stūru atlokiem, kas atlocīti uz diviem vertikālajiem paneļiem.

25      Apelācijas padome uzskatīja, ka pirmās trīs būtiskās īpašības definē formas struktūru un kontūras, savukārt ceturtā būtiskā īpašība garantē iepakojuma hermētisku noslēgšanu.

26      Lietas dalībnieki un it īpaši prasītāja, kas norāda, ka tā neiebilst pret Apelācijas padomes šajā jautājumā sasniegto rezultātu, neapstrīd šo četru būtisko īpašību identificēšanu. Tāpat persona, kas iestājusies lietā, norādīja, ka tā piekrīt Apelācijas padomes veiktajai būtisko īpašību identificēšanai un ka tā šajā instancē neplāno apstrīdēt, ka pēdējā minētā ir noraidījusi argumentu, kuru minētā persona bija tai iesniegusi un saskaņā ar kuru pastāv piektā būtiskā īpašība, kas atbilst apstrīdētās preču zīmes kopējam izskatam.

 Par apstrīdētās preču zīmes būtisko īpašību tehnisko funkcionalitāti

27      Pēc tam, kad identificētas būtiskās īpašības, kompetentajai iestādei otrajā posmā jāpārbauda, vai visas šīs īpašības atbilst attiecīgās preces tehniskajai funkcijai vai funkcijām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 72. punkts; 2020. gada 23. aprīlis, Gömböc, C‑237/19, EU:C:2020:296, 28. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2025. gada 9. jūlijs, Spin Master Toys UK/EUIPO – Verdes Innovations (Kuba forma ar režģa struktūras skaldnēm, kuras atšķiras pēc krāsas), T‑1171/23, EU:T:2025:691, 31. punkts).

28      Šajā ziņā ir svarīgi precizēt, ka attiecīgās preces tehnisko funkciju noteikšanai, ko veic kompetentā iestāde, ir jābalstās uz objektīviem un uzticamiem informācijas elementiem. Šādus elementus šī iestāde var meklēt tostarp iespējamos šīs preces aprakstos, kas iesniegti līdz ar preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu, datos, kas attiecas uz agrāk saistībā ar minēto preci piešķirtajām intelektuālā īpašuma tiesībām, piemēram, agrākiem patentiem, kuros aprakstīti funkcionālie attiecīgās formas elementi, pētījumos un ekspertīzes atzinumos par šīs pašas preces funkcijām vai arī jebkādā atbilstīgajā dokumentācijā, tādā kā zinātniskās publikācijas, katalogi un tīmekļvietnes, kur aprakstītas šīs preces tehniskās funkcijas (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 85. punkts; pēc analoģijas skat. arī spriedumu, 2020. gada 23. aprīlis, Gömböc, C‑237/19, EU:C:2020:296, 34. punkts). Tāpat ir nospriests, ka patenta esība var būt neapstrīdams pierādījums tam, ka īpašības, uz kurām attiecas šis patents, ir funkcionālas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 28. jūnijs, Peri/EUIPO (Veidņu atslēgas forma), T‑656/14, nav publicēts, EU:T:2016:367, 23. punkts).

29      Savukārt informācija, kas attiecas uz iespējamām konkrētās sabiedrības daļas zināšanām par attiecīgās preces tehniskajām funkcijām un uz veidu, kādā šīs zināšanas ir iegūtas, nozīmē vērtējumu, kas neizbēgami ietver subjektīvus elementus, kuri potenciāli var radīt neskaidrības attiecībā uz minētās sabiedrības daļas zināšanu apjomu un pareizību, un tas rada risku, ka varētu tikt apdraudēts Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētā reģistrācijas atteikuma pamata mērķis, proti, novērst to, ka ar preču zīmju tiesībām kādam uzņēmumam tiktu piešķirts monopols uz tehniskiem risinājumiem vai attiecīgās preces funkcionālām īpašībām (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 23. aprīlis, Gömböc, C‑237/19, EU:C:2020:296, 35. punkts).

30      Izskatāmajā lietā Apelācijas padome uzskatīja, pirmkārt, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts ir piemērojams, ja preces forma ļauj panākt tehnisku rezultātu tās izmantošanas laikā, bet nav piemērojams veidam, kādā prece tiek ražota, un, otrkārt, ka izskatāmajā lietā ar apstrīdētās preču zīmes formu saistītais tehniska rakstura rezultāts attiecas tikai uz pašu ražošanas procesu, bet tas neietekmē šīs preces funkciju, ko šī prece pilda, kad to lieto patērētājs.

31      Tā kā lietas dalībnieku argumentācija koncentrējas uz šiem diviem punktiem, lai izvērtētu prasītājas izvirzītā vienīgā pamata pamatotību, secīgi jāpārbauda, vai, pirmkārt, jēdziens “tehniskais rezultāts” Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē attiecas tikai uz veidu, kādā prece darbojas, un, otrkārt, vai šajā lietā ar apstrīdētās preču zīmes formu saistītais tehniskais rezultāts attiecas vienīgi uz pašas preces ražošanas procesu.

 Par tehniskā rezultāta jēdziena interpretāciju

32      Prasītāja un EUIPO apšauba tādas Apelācijas padomes interpretācijas pamatotību, saskaņā ar kuru Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētais atteikuma pamats ir piemērojams, ja forma ļauj precei sasniegt vēlamo tehnisko rezultātu, kad tā tiek izmantota, bet neattiecas uz preces izgatavošanas veidu. EUIPO un prasītāja uzskata, ka šī šaurā izpratne atšķiras no Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pamatā esošās vispārējo interešu plašās interpretācijas, kas esot jāizmanto.

33      Tādējādi prasītāja, tāpat kā EUIPO, apgalvo, ka pieeja, ko Apelācijas padome izmantojusi apstrīdētajā lēmumā, izriet no 2015. gada 16. septembra sprieduma lietā Société des Produits Nestlé (C‑215/14, EU:C:2015:604), un turklāt – pretēji iepriekš 28. un 29. punktā minētajiem principiem – balstās uz subjektīvu vērtējumu par tehnisko rezultātu, kas var izrietēt no preces formas.

34      Bez tam prasītāja, tāpat kā EUIPO, uzskata, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta interpretācija, saskaņā ar kuru jēdziens “tehnisks rezultāts” attiecas vienīgi uz veidu, kādā patērētājs izmanto preci, nepamatoti ierobežo šīs tiesību normas piemērojamību un rada nevēlamus rezultātus, ņemot vērā minētās tiesību normas mērķi.

35      Visbeidzot prasītāja norāda, ka atšķirībā no šīs lietas, kas attiecas uz sarežģītu produktu, par kuru ir iesniegti patenta pieteikumi, lieta, kurā pasludināts 2015. gada 16. septembra spriedums Société des Produits Nestlé (C‑215/14, EU:C:2015:604), attiecās uz gadījumu, kad preces formas vienīgā priekšrocība ir vienkāršot ražošanas procesu, nekādi neietekmējot veidu, kādā patērētāji lieto preci. Prasītāja no tā secina, ka šajā spriedumā ietvertās atziņas nevar pamatot secinājumu, pie kura Apelācijas padome ir nonākusi apstrīdētajā lēmumā.

36      Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka Apelācijas padome ir pareizi interpretējusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu un ka tā pamatoti ir piemērojusi principus, kas izriet no 2015. gada 16. septembra sprieduma Société des Produits Nestlé (C‑215/14, EU:C:2015:604).

37      Vispirms jāatgādina, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pareiza piemērošana nozīmē, ka attiecīgā trīsdimensiju apzīmējuma būtiskajām īpašībām ir jābūt nepieciešamām tehniska rezultāta iegūšanai.

38      Secinājusi, ka apstrīdētās preču zīmes būtiskās īpašības ļauj sasniegt tehniska rakstura rezultātu, Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 50. punktā tomēr uzskatīja, ka tehniska rakstura rezultāts ne vienmēr ir “tehnisks rezultāts” Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē.

39      Apstrīdētā lēmuma 52. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka veids, kādā prece tiek ražota, ir jānošķir no veida, kādā prece darbojas. Tādējādi saskaņā ar apstrīdēto lēmumu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētais atteikuma pamats ir piemērojams, ja forma ļauj precei sasniegt vēlamo tehnisko rezultātu, kad tā tiek izmantota, bet neattiecas uz preces izgatavošanas veidu.

40      Šajā ziņā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 53. punktā uzskatīja, ka šādu interpretāciju apstiprina attiecīgās tiesību normas mērķi “izvairīties no tā, ka uz tehniskiem risinājumiem, kurus lietotājs var sastapt konkurentu precēs, tiek piešķirts monopols”. Tomēr saskaņā ar apstrīdēto lēmumu, “raugoties no patērētāja viedokļa, izšķirošais ir tas, kā prece darbojas, un tās ražošanas veids ir mazsvarīgs”.

41      Jānorāda, ka, lai secinātu, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts nav piemērojams, ja tehniskais rezultāts, kas iegūts apstrīdētās preču zīmes formas dēļ, attiecas vienīgi uz pašas preces ražošanas procesu, Apelācijas padome ir balstījusies uz 2015. gada 16. septembra spriedumu Société des Produits Nestlé (C‑215/14, EU:C:2015:604).

42      Jāatgādina, ka 2015. gada 16. septembra spriedumā Société des Produits Nestlé (C‑215/14, EU:C:2015:604) Tiesa ir nospriedusi, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2008, L 299, 25. lpp.), 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts, kas ir formulēts identiski Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktam, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz veidu, kādā attiecīgā prece darbojas un nav piemērojams tās ražošanas veidam. Šādi rīkodamās, Tiesa, ņemot vērā jēdzienu “tehniskais rezultāts”, nošķir, pirmkārt, preces izmantošanu un, otrkārt, tās ražošanu.

43      Tādējādi šī principiālā atšķirība, kas piemērota ar 2015. gada 16. septembra spriedumu Société des Produits Nestlé (C‑215/14, EU:C:2015:604), ir palīdzējusi precizēt Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta piemērošanas jomu, lai noteiktu, ka šīs tiesību normas piemērošanai nozīme ir tikai tehniskajiem rezultātiem, kas izpaužas attiecīgās preces izmantošanas laikā.

44      Līdz ar to, uzskatīdama, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētais atteikuma pamats ir piemērojams, ja forma ļauj precei iegūt tehnisku rezultātu, kad tā tiek izmantota, bet tas nav piemērojams preces ražošanas veidam, Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu šīs tiesību normas interpretācijā.

45      Prasītājas un EUIPO izvirzītie argumenti nevar atspēkot šo secinājumu.

46      Pirmām kārtām, attiecībā uz prasītājas un EUIPO argumentu, saskaņā ar kuru 2015. gada 16. septembra sprieduma Société des Produits Nestlé (C‑215/14, EU:C:2015:604) mērķis ir dot priekšroku tehniskā rezultāta subjektīvam vērtējumam, kas var izrietēt no preces formas, jānorāda, tāpat kā to dara persona, kas iestājusies lietā, ka formas iespējamās tehniskās funkcijas vērtējums noteikti ir jāveic, ņemot vērā preces lietderību no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa. Šis konstatējums nemaina to, ka preces funkcionalitātes vērtējums jāveic, nevis ņemot vērā lietotāja saņemtās priekšrocības, jo šis vērtējums noteikti ir subjektīvs, bet tas ir jābalsta uz objektīviem elementiem, tādiem kā dokumentācija, kurā aprakstīti attiecīgās formas funkcionālie elementi. Tāpēc tā vietā, lai pievienotu subjektīvu elementu, kas balstīts uz to, kā patērētājs uztver preces formas tehnisko rezultātu, no šī sprieduma izriet, ka ir objektīvi jāizvērtē tehniskais rezultāts, ko patērētājs var iegūt, izmantojot preci.

47      Otrām kārtām, attiecībā uz prasītājas un EUIPO argumentu par to, ka atšķirība starp preces ražošanas procesu un izmantošanu ir pretrunā Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā izvirzītajam mērķim, jāatgādina, tāpat kā to dara persona, kas iestājusies lietā, un kā tas izriet it īpaši no 2015. gada 16. septembra sprieduma Société des Produits Nestlé (C‑215/14, EU:C:2015:604) 55. punkta, šīs tiesību normas mērķis ir nepieļaut, ka preču zīmju tiesības piešķir monopolu uz tehniskiem risinājumiem, ar ko lietotājs var saskarties konkurentu precēs. No tā izriet, ka tehniskais rezultāts ir vērtējams, ņemot vērā formas funkcionalitāti preces izmantošanas laikā, savukārt tās ražošanas metodēm pašām par sevi nav nozīmes no patērētāja, it īpaši galapatērētāja, viedokļa. Līdz ar to Apelācijas padomes veiktā nošķiršana nevar tikt uzskatīta par pretēju minētās tiesību normas mērķim, bet – gluži pretēji – šī nošķiršana iekļaujas aplūkotās tiesību normas izvirzītā mērķa ietvaros.

48      Trešām kārtām, lai gan prasītāja apgalvo, ka 2015. gada 16. septembra spriedums Société des Produits Nestlé (C‑215/14, EU:C:2015:604) šajā lietā nav piemērojams, it īpaši lietas īpašo apstākļu dēļ, kas tostarp ir saistīti ar attiecīgās preces sarežģītību vai agrāku patenta pieteikumu esību, jānorāda, ka šajā spriedumā tiesa ir lēmusi saistībā ar prejudiciālu jautājumu par tādas tiesību normas interpretāciju, kas, kā atgādināts šī sprieduma 42. punktā, ir formulēta identiski Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktam. Līdz ar to Tiesas sniegtā interpretācija, kas balstīta vienīgi uz pašas tiesību normas analīzi, ir vispārpiemērojama. No tā izriet, ka prasītāja nevar atsaukties uz šīs lietas īpašajiem apstākļiem, lai pamatotu interpretāciju, kas atšķiras no tās, kuru Tiesa izmantojusi 2015. gada 16. septembra spriedumā Société des Produits Nestlé (C‑215/14, EU:C:2015:604).

49      No tā izriet, ka Apelācijas padome, nepārkāpjot nedz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta mērķi, nedz atbilstošo judikatūru, savu analīzi varēja balstīt uz atšķirību starp tehniskajiem rezultātiem, kas saistīti ar preces ražošanas procesu, un tehniskajiem rezultātiem, kas izpaužas tās izmantošanas laikā.

50      Tādējādi, lai izvērtētu vienīgā prasītājas izvirzītā pamata pamatotību, jāpārbauda, vai izskatāmajā lietā šī atšķirība ir tikusi piemērota pareizi un vai attiecīgās preču zīmes būtiskās īpašības rada tehnisku rezultātu, kas aprobežojas ar preces ražošanas procesu.

 Par tehniskā rezultāta vērtējumu šajā lietā

51      Prasītāja apgalvo, ka katrai no apstrīdētās preču zīmes būtiskajām īpašībām ir tehniskā funkcija attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas reģistrācija.

52      Prasītāja uzskata, ka Apelācijas padome ir kļūdaini secinājusi, ka pirmo trīs būtisko apstrīdētās preču zīmes īpašību rezultāts attiecas vienīgi uz preces ražošanas procesu. Tā apgalvo, ka apstrīdētās preču zīmes forma ļauj padarīt efektīvāku preces pamatfunkciju – šķidruma uzglabāšanu. Tā norāda, ka šī forma, ļaujot ar samazinātu materiāla daudzumu saglabāt un uzlabot produkta iepakojuma funkciju, pati par sevi piešķir jaunas un uzlabotas īpašības, kas saglabājas pēc ražošanas.

53      Turklāt prasītāja uzskata, ka preces forma, kas ļauj iegūt mazāk apgrūtinošu tehnisko rezultātu, atvieglo uzglabāšanu, apstrādi un transportēšanu un vienlaikus nodrošina iepakojuma stabilitāti un stingrību. Tā apgalvo, ka jāņem vērā arī tas, ka preces forma sniedz priekšrocības vides jomā, samazinot patērēto resursu daudzumu un radīto atkritumu daudzumu.

54      Prasītāja piebilst, ka apstrīdētās preču zīmes tehniskajiem rezultātiem ir nozīme visā piegādes ķēdē. Pēc tās domām, apstrīdētās preču zīmes apzīmēto preču galvenie klienti, proti, pārtikas nozares profesionālie starpnieki, preces parastā lietošanā objektīvi gūst labumu no priekšrocībām, kas izriet no apstrīdētās preču zīmes formas. Pēc prasītājas domām, šīs priekšrocības attiecas arī uz mazumtirgotājiem un galapatērētājiem.

55      EUIPO paļaujas uz Vispārējās tiesas vērtējumu attiecībā uz to juridisko un faktisko apsvērumu spēkā esību, uz kuru pamata Apelācijas padome secināja, ka preces forma nav iemesls tehniskam rezultātam, kas ietekmē preces izmantošanas veidu.

56      Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka apstrīdētās preču zīmes būtiskās īpašības, kas ļauj uzlabot saikni starp trauka tilpumu un iepakojuma virsmu, ir optimizēta ražošanas procesa rezultāts, bet nerada labvēlīgus tehniskos rezultātus preces izmantošanas laikā.

57      Persona, kas iestājusies lietā, piebilst, ka tādu parasto iesaiņojuma īpašību kā laba stabilitāte un pareizas apiešanās ar trauku saglabāšana nav funkcionāla priekšrocība Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē. Tā uzskata, ka šāda veida funkcijas patiesībā ir pamatīpašības, kas jau ir sastopamas lielākajā daļā trauku. Visbeidzot – persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka prasītājas apgalvotās komerciālās un ekoloģiskās priekšrocības nav tehniskas priekšrocības Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē.

58      No judikatūras izriet, ka, izvērtējot apzīmējuma, ko veido preces forma, funkcionālo raksturu, pēc tam, kad ir identificētas būtiskās minētā apzīmējuma īpašības, jāizvērtē, vai šīs īpašības atbilst attiecīgās preces tehniskajai funkcijai. Acīmredzami, ka šī izvērtēšana jāveic, analizējot apzīmējumu, kas pieteikts reģistrācijai vai apstrīdēts, nevis apzīmējumus, kurus veido citas preces formas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 84. punkts).

59      Ar vārdiem “tikai un vienīgi” un “vajadzīga” Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā ir nodrošināts tas, ka reģistrācija tiek atteikta tikai tām preces formām, kuras ietver vienīgi tehnisku risinājumu un kuru kā preču zīmju reģistrācija tādējādi faktiski apgrūtinātu šī tehniskā risinājuma izmantošanu citiem uzņēmumiem (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 48. punkts).

60      Tomēr nosacījums, ka preču formas kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju atbilstoši Regulas 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktam var atteikt vienīgi tad, ja tā “vajadzīga” paredzētā tehniskā rezultāta iegūšanai, nenozīmē, ka attiecīgajai formai jābūt vienīgajai, kas ļauj sasniegt šo rezultātu (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 53. punkts).

61      Šajā lietā Apelācijas padomes veiktais tehniskā rezultāta vērtējums jāizvērtē, ņemot vērā šos principus.

62      Vispirms jāatgādina apstrīdētajā lēmumā šajā ziņā norādītais pamatojums.

63      Apelācijas padome veica tehniskās funkcionalitātes pārbaudi, analizējot apstrīdētās preču zīmes formu un ņemot vērā pieteikumu PCT/WO1997034809, kuru persona, kas iestājusies lietā, iesniedza 1996. gada 29. oktobrī saskaņā ar grozīto 1970. gada 19. jūnijā Vašingtonā parakstīto Patentu sadarbības līgumu (turpmāk – pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar PCT). Apstrīdētā lēmuma 46. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka šī pieteikuma atbilstību nevar atspēkot tas, ka tajā ietvertie dizainparaugi atšķiras no apstrīdētās preču zīmes. Apelācijas padome šajā ziņā norādīja, ka saskaņā ar judikatūru patenta identiskums ar preču zīmi nav nosacījums, lai to varētu ņemt vērā, izvērtējot preču zīmes būtisko īpašību funkcionalitāti.

64      Pamatojoties it īpaši uz precizējumiem, kas ietverti pieteikumā, kurš iesniegts saskaņā ar PCT, Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 44., 47. un 49. punktā norādīja, ka salīdzinājumā ar tradicionālajām taisnstūrveida formām tāda forma kā apstrīdētajai preču zīmei samazina iepakojuma kartona daudzumu, kas nepieciešams, lai saturētu noteiktu šķidruma tilpumu. Apelācijas padome uzskatīja, ka šis tehniskais rezultāts ir sasniegts, izmantojot apstrīdētās preču zīmes pirmās trīs būtiskās īpašības, kas atgādinātas apstrīdētā lēmuma 32. punktā un kas definē trauka struktūru un formu, savukārt ceturtā būtiskā īpašība, kas saistīta ar tādas blīvējuma lentes esību, kura šķērso formas augšējo daļu, ļauj garantēt iepakojuma hermētisko noslēgšanu. Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 44. un 47. punktā arī uzskatīja, ka apstrīdētās preču zīmes forma ļauj nodrošināt stabilitāti un iepakojuma lietošanas īpašības.

65      Apstrīdētā lēmuma 55. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka apstrīdētās preču zīmes forma, kas samazina preces ražošanai nepieciešamā materiāla daudzumu, rada priekšrocības ražotājam, proti, apstrīdētās preču zīmes īpašniekam, ļauj tam panākt ietaupījumus un sasniegt ilgtspējības mērķus vides jomā. Savukārt tā uzskatīja, ka sabiedrības daļa, uz kuru attiecas apstrīdētā preču zīme, proti, pārtikas nozares profesionālie starpnieki, kas iegādājas tukšus iepakojumus, lai tos piepildītu ar šķidrumiem un pārtikas produktiem, necenšas gūt šādas priekšrocības.

66      Apstrīdētā lēmuma 56. un 57. punktā Apelācijas padome izvērtēja apstrīdētās preču zīmes iespējamās tehniskās priekšrocības attiecībā uz citām lietotāju kategorijām, piemēram, mazumtirgotājiem un galalietotājiem. Tomēr Apelācijas padome noraidīja prasītājas argumentus, uzskatot, pirmkārt, ka ietaupījumi no transporta izmaksām ir tīri hipotētiski, otrkārt, ka ieguvumi ilgtspējības ziņā ir spekulatīvi un, treškārt, ka prasītāja atsaucas uz priekšrocībām, kas nav tehniska, bet komerciāla rakstura priekšrocības, it īpaši uzsverot, ka preču zīmes klientiem ir iespēja pārdot lielāku pārtikas produktu daudzumu, izmantojot lielāku iepakojumu nekā tradicionālie bloki. Attiecībā uz galapatērētājiem tā uzskatīja, ka prasītājas apgalvotās priekšrocības neattiecas uz veidu, kādā galapatērētāji izmantos preci.

67      Visbeidzot Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 58. punktā uzskatīja, ka apstrīdētās preču zīmes formai nav pozitīvas ietekmes attiecībā uz apiešanos ar trauku un tā glabāšanu un ka tā šajā ziņā ļauj vienīgi ievērot pamatprasības, kas piemērojamas lielākajai daļai iepakojuma izstrādājumu.

68      Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 59. un 60. punktā secināja, ka ar apstrīdēto preču zīmi iegūtais tehniskais rezultāts attiecas tikai uz pašas preces ražošanas procesu, bet neietekmē šīs preces veikto funkciju.

69      Tādējādi no apstrīdētā lēmuma pamatojuma izriet, ka Apelācijas padome būtībā ir uzskatījusi, ka apstrīdētās preču zīmes būtiskās īpašības, pirmkārt, ļauj precei pildīt trauka funkciju, saglabājot iepakojuma stabilitāti un lietošanas īpašības, un, otrkārt, uzlabo saikni starp trauka tilpumu un tās ražošanai nepieciešamā materiāla daudzumu. Apelācijas padome tomēr uzskatīja, ka ne iepakojuma pamatīpašību saglabāšana, ne attiecības starp trauka tilpumu un nepieciešamā materiāla daudzumu uzlabošana nav tehnisks rezultāts Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē.

70      Jāizvērtē Apelācijas padomes veiktais vērtējums attiecībā, pirmkārt, uz preces, uz kuru attiecas apstrīdētā preču zīme, pamatīpašību saglabāšanu un, otrkārt, uz saiknes starp trauka tilpumu un tās ražošanai nepieciešamā materiāla daudzumu uzlabošanu.

71      Pirmām kārtām, jānorāda, ka, gluži kā izriet jo īpaši no apstrīdētā lēmuma 37. punkta un atbilstoši pieteikumam, kas iesniegts saskaņā ar PCT, preču zīmei, kas tiek apstrīdēta, atbilstošā prece ir trauks, kura galvenā tehniskā funkcija ir šķidrumu vai pārtikas produktu uzglabāšana. Tāpat jāuzsver, kā to norāda prasītāja, ka visas apstrīdētās preču zīmes būtiskās īpašības veicina to, ka prece var pildīt šo tehnisko funkciju, jo, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 49. punkta, pirmās trīs būtiskās īpašības nosaka trauka struktūru un kontūras, savukārt ceturtā būtiskā īpašība palīdz nodrošināt tās hermētiskumu.

72      Turklāt no apstrīdētā lēmuma 44. un 47. punktā ietvertajiem konstatējumiem, kā arī no pieteikuma, kas iesniegts saskaņā ar PCT, izriet, ka apstrīdētās preču zīmes forma turklāt ļauj garantēt trauka stabilitāti, kā arī tā lietošanas iespēju. Kā apgalvo prasītāja, šādas tehniskas priekšrocības, kas veicina trauka stabilitāti un spēju to piepildīt un uzglabāt, vēlas preces lietotāji, it īpaši profesionālie pārtikas rūpniecības starpnieki, kuri, kā atgādināts apstrīdētā lēmuma 37. punktā, tukšos iepakojumus piepilda ar šķidrumiem vai pārtikas produktiem, pirms tie tiek izplatīti kā galaprodukts. Šādām tehniskām funkcijām ir nozīme preces izmantošanā, jo, kā norāda prasītāja, trauks pēc tā uzpildīšanas ir jāuzglabā, jānosūta vai jāapstrādā bez nestabilitātes vai bojājuma riska.

73      Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka apstrīdētās preču zīmes būtiskās īpašības ir nepieciešamas tāda tehniska rezultāta iegūšanai, kas ļauj precei pildīt tāda trauka funkciju, kas paredzēta šķidrumu vai pārtikas produktu uzglabāšanai, vienlaikus garantējot tā stabilitāti un lietošanas iespēju. Ņemot vērā, ka šīs īpašības ļauj preci izmantot atbilstoši mērķim, kādam tā ir paredzēta, prasītāja pamatoti apgalvo, ka minētās īpašības ir nepieciešamas, lai sasniegtu tehnisku rezultātu, kas attiecas uz preces darbības veidu.

74      Otrām kārtām, no apstrīdētā lēmuma 44., 47. un 49. punkta izriet, ka apstrīdētās preču zīmes pirmās trīs būtiskās iezīmes ļauj uzlabot trauka tilpumu salīdzinājumā ar tā ražošanai nepieciešamo materiālu daudzumu. Šajā ziņā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 47. punktā norādīja, ka salīdzinājumā ar tradicionālajām taisnstūra formām tāda forma kā apstrīdētā preču zīme samazina iepakojuma kartona daudzumu, kas nepieciešams, lai saturētu noteiktu šķidruma tilpumu.

75      Lai gan Apelācijas padome ir secinājusi, ka šāda tehniska priekšrocība sniedz labumu tikai ražotājam un tātad apstrīdētās preču zīmes īpašniekam, ļaujot tam panākt ietaupījumus un sasniegt vides ilgtspējības mērķus, ir jānorāda sekojošais.

76      Pirmkārt, kā apgalvo prasītāja, trauka tilpuma optimizācija palīdz padarīt preces pamatfunkciju efektīvāku. Patiešām, apstrīdētās preču zīmes forma ļauj, izmantojot noteiktu iepakojuma materiāla daudzumu, palielināt traukā ietilpstošo šķidrumu vai pārtikas produktu daudzumu. Tā kā apstrīdētās preču zīmes forma ļauj uzlabot preces pamatfunkciju, to nevar uzskatīt par tādu, kas ir tikai optimizēta ražošanas procesa rezultāts, kuram nav nekādas ietekmes uz veidu, kādā prece darbojas.

77      Otrkārt, kā norāda arī prasītāja, trauka tilpuma un tā ražošanai nepieciešamā materiāla daudzuma attiecības uzlabošanas rezultātā, izmantojot noteiktu tilpumu, iepakojums ir vieglāks nekā tradicionālas formas iepakojumi. Šajā ziņā jānorāda, ka personas, kas iestājusies lietā, komerciālais paziņojums norāda uz šādām tehniskām priekšrocībām. Tādējādi no personas, kas iestājusies lietā, tīmekļvietnes fragmenta izriet, ka attiecībā uz apstrīdētās preču zīmes formu tā norāda, ka mazāka iepakojuma materiāla daudzuma izmantošana neapdraud preces veiktspēju. Šajā reklāmā tiek uzsvērts arī preces vieglums, kā arī tās optimālā efektivitāte, kas jo īpaši saistīta ar tās kompakto formu. Lai gan lietas izskatīšanas laikā trešā persona norādīja, ka komercziņojumā bija subjektīvi elementi un tajā netika sniegta precīza informācija par preces tehniskajām priekšrocībām, no tiesu prakses izriet, ka var ņemt vērā jebkuru dokumentāciju, kas ir būtiska preces tehnisko funkciju izvērtēšanai, tostarp katalogus vai tīmekļvietnes, kurās aprakstītas preces tehniskās funkcijas (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 23. aprīlis, Gömböc, C‑237/19, EU:C:2020:296, 34. punkts).

78      Turklāt jānorāda, ka – kā apgalvo prasītāja – iepakojuma svara un tilpuma samazināšana ir tehnisks rezultāts, kas ir būtisks no apstrīdētās preču zīmes mērķauditorijas viedokļa. Preces forma, kas ļauj samazināt iepakojuma svaru un padara to mazāk apgrūtinošu, piedāvā tehnisku risinājumu, ko var vēlēties pārtikas rūpniecības profesionālie starpnieki. Kā uzsver prasītāja, iepakojuma svara samazināšana it īpaši atvieglo tā uzglabāšanu un transportēšanu.

79      No iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētās preču zīmes forma ļauj iegūt mazāk apjomīgu un vieglāku iepakojumu nekā tradicionālās formas iepakojumus, jo tiek izmantots mazāks materiālu daudzums. Šādam tehniskam rezultātam ir nozīme no sabiedrības, uz kuru attiecas apstrīdētā preču zīme, viedokļa, pozitīvi ietekmējot veidu, kādā produktu var izmantot pārtikas rūpniecības profesionālie starpnieki.

80      Treškārt, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētās preču zīmes forma rada tehniskas priekšrocības galapatērētājam.

81      Šajā ziņā jānorāda – pat ja, kā tas ir šajā lietā, sabiedrības daļu, uz kuru attiecas apstrīdētā preču zīme, veido profesionāli klienti, var būt atbilstoši analizēt šīs preču zīmes būtisko īpašību funkcionalitāti, ņemot vērā ne tikai pēdējo minēto, bet arī galalietotāju situāciju. Kā būtībā norāda persona, kas iestājusies lietā, profesionālie starpnieki ir ieinteresēti, lai tehniskais rezultāts, kas iegūts ar attiecīgās preču zīmes formu, atbilstu ne tikai viņu pašu vajadzībām, bet arī gala lietotāju vajadzībām, kuru mērķis ir iegādāties to preces. Tādēļ Apelācijas padome pamatoti ir pārbaudījusi, vai apstrīdētās preču zīmes forma var ļaut sasniegt galapatērētājam lietderīgu tehnisko rezultātu.

82      Izskatāmajā lietā prasītāja pamatoti apgalvo, ka Apelācijas padome ir kļūdaini secinājusi, ka tehniskās priekšrocības, kas izriet no apstrīdētās preču zīmes formas, neattiecas uz veidu, kādā preci izmantos galapatērētāji. Proti, jānorāda, ka pieteikumā, kas iesniegts saskaņā ar PCT, ir norādīts, ka iepakojuma īpašās formas dēļ patērētājam to ir vieglāk uztvert un izmantot. Tāpat prasītājas iesniegtajos fragmentos no personas, kas iestājusies lietā, tīmekļvietnes ir minēts preces formas ergonomiskais raksturs. It īpaši ir norādīts, ka prece ir izstrādāta, lai pilnībā pielāgotos visiem roku izmēriem un lai lietošanas laikā piedāvātu ērtāku uztveramību ar rokām.

83      No šī sprieduma 71.–82. punkta izriet, ka Apelācijas padome ir kļūdaini secinājusi, ka ar apstrīdēto preču zīmi iegūtais tehniskais rezultāts attiecas vienīgi uz pašas preces ražošanas procesu un neietekmē šīs preces nodrošināto funkciju. Līdz ar to prasītājai ir pamats apgalvot, ka apstrīdētās preču zīmes forma ir nepieciešama tehniska rezultāta iegūšanai Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē.

84      Personas, kas iestājusies lietā, izvirzītie argumenti nevar atspēkot šo vērtējumu.

85      Pirmkārt, lai gan persona, kas iestājusies lietā, neapstrīd, ka apstrīdētās preču zīmes būtiskās īpašības ļauj ar to aptvertajai precei pildīt tās galveno – trauka funkciju –, vienlaikus izpildot šī veida preču lietotāju izvirzītās stabilitātes un apstrādājamības prasības, tā uzskata, ka apstrīdētās preču zīmes forma ļauj vienīgi precei pildīt tās pamatfunkciju un ka šajā ziņā tā nesniedz uzlabojumu salīdzinājumā ar tradicionālās formas iepakojumiem. Šī argumentācija atbilst Apelācijas padomes nostājai apstrīdētā lēmuma 58. punktā, kurā noteikts – tas, ka apstrīdētās preču zīmes forma saglabā trauka spēju tikt satvertam un piepildītam, nenozīmē, ka šai formai ir pozitīva ietekme uz šīm funkcijām.

86      Tomēr apstāklis, ka apstrīdētās preču zīmes forma ļauj izpildīt iepakojuma izstrādājumu tehnisko pamatfunkciju, tomēr neuzlabojot šo funkciju, neietekmē Regulas Nr. 49/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta piemērošanu. Patiešām, kā norāda EUIPO, šīs tiesību normas piemērošana nav atkarīga no uzlabota tehniskā rezultāta esības. Tādējādi jāuzsver, ka minētās tiesību normas mērķis ir aizsargāt preces formas, kas vajadzīgas tehniska rezultāta iegūšanai, nevis tikai inovatīvus tehniskos rezultātus, kurus var patentēt (spriedums, 2015. gada 21. maijs, Yoshida Metal Industry/EUIPO, T‑331/10 RENV un T‑416/10 RENV, nav publicēts, EU:T:2015:302, 59. punkts).

87      Tāpat nav nozīmes personas, kas iestājusies lietā, apgalvojumam, saskaņā ar kuru apstrīdētās preču zīmes forma attiecībā uz preces stabilitāti ļauj panākt tehnisku rezultātu, kas ir līdzvērtīgs citu iepakojuma formu tehniskajam rezultātam. Lai piemērotu Regulas Nr. 49/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, formas funkcionalitātes analīzei ir jāpārbauda, vai tā ir vajadzīga tehniska rezultāta sasniegšanai, bet tā nav jāsalīdzina ar citām tirgū pieejamām preču formām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 26. marts, Tecnodidattica/EUIPO (Globusa un lampas statīva forma), T‑752/18, nav publicēts, EU:T:2020:130, 33. punkts).

88      Otrkārt, persona, kas iestājusies lietā, uzskata – pat ja priekšrocības patērētājam attiecībā uz preču uzglabāšanu un rīkošanos ar tām tiktu uzskatītas par pašsaprotamām, tās būtu jāuzskata par ekonomiskiem un komerciāliem rezultātiem, nevis par tehnisku rezultātu. Tomēr apstrīdētās preču zīmes forma, ciktāl tā ļauj atvieglot preces iepakošanu un uzglabāšanu, jāuzskata par tādu, kas pilda tehnisku funkciju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 31. janvāris, Novartis/EUIPO – SK Chemicals (Transdermāla plākstera attēls), T‑44/16, nav publicēts, EU:T:2018:48, 63. punkts). Turklāt, tāpat kā to dara prasītāja un EUIPO, jānorāda, ka EUIPO iekšējo vadlīniju B daļas 4. nodaļas 6. nodaļas 3. punktā noteikts, ka termins “tehniskais rezultāts” ietver formas, kas jo īpaši “izmanto vismazāk materiālu” vai kas “nodrošina ērtu uzglabāšanu vai transportēšanu”.

89      Treškārt, persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka prasītāja nav iesniegusi pierādījumus par ekonomiskajiem ieguvumiem, ko apstrīdētās preču zīmes klienti var gūt no šīs preču zīmes formas būtiskajām īpašībām. Šī argumentācija atbilst Apelācijas padomes nostājai apstrīdētā lēmuma 57. punktā, kas atgādināta šī sprieduma 66. punktā; saskaņā ar to prasītājas apgalvotie ietaupījumi transporta izmaksu ziņā ir tīri hipotētiski, savukārt apgalvotie ieguvumi ilgtspējības jomā ir spekulatīvi to apmēra ziņā.

90      Tomēr, kā tiesas sēdē norādīja EUIPO, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts ir piemērojams preču formām, kas vajadzīgas tehniska rezultāta iegūšanai, neprasot pierādīt no šī tehniskā rezultāta izrietošo priekšrocību apjomu. Tādējādi, tā kā apstrīdētās preču zīmes forma ir jāuzskata par tādu, kas ļauj sasniegt tehnisku rezultātu, apstāklis, ka ekonomiskās priekšrocības, kas no tās var izrietēt, ir grūti kvantificējamas vai pat hipotētiskas to apmēra ziņā, nevar būt šķērslis Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta piemērošanai.

91      Ceturtkārt, persona, kas iestājusies lietā, tiesas sēdē uzsvēra, ka apstrīdētās preču zīmes otrā būtiskā īpašība, kas saistīta ar četru nošķeltu stūru esību, ir estētisks elements, kas traukam ļauj piešķirt atšķirīgu izskatu.

92      Tomēr otrā būtiskā īpašība veicina to, ka precei, uz kuru attiecas apstrīdētā preču zīme, tiek piešķirta tāda forma, kas ļauj palielināt saikni starp trauka ietilpību un tā ražošanā izmantotā materiāla daudzumu, vienlaikus garantējot stabilitāti un ar to saistītās lietošanas īpašības. Tādējādi otrā Apelācijas padomes identificētā būtiskā īpašība pilda tehnisku funkciju, kuru persona, kas iestājusies lietā, turklāt nav apstrīdējusi.

93      No judikatūras izriet, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts nav piemērojams, ja pastāv būtisks nefunkcionāls elements, piemēram, ornamentāls vai iztēles radīts elements, kas ir būtiska minētā apzīmējuma īpašība, bet kas nav vajadzīgs šāda tehniska rezultāta iegūšanai (spriedums, 2023. gada 6. decembris, BB Services/EUIPO – Lego Juris (Spēļu figūriņas ar izvirzījumu uz galvas forma), T‑297/22, EU:T:2023:780, 121. punkts).

94      Taču apstāklis, ka apstrīdētās preču zīmes būtiskajam elementam, kas vajadzīgs tehniska rezultāta sasniegšanai, ir arī estētiska vērtība vai neierasts raksturs, neliedz piemērot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu (spriedums, 2023. gada 5. jūlijs, Wajos/EUIPO (Tvertnes forma), T‑10/22, nav publicēts, EU:T:2023:377, 45. punkts).

95      Tāpēc tas, ka otrajai būtiskajai īpašībai papildus tās tehniskajai funkcijai var būt estētiska vērtība un tā var veicināt to, ka apstrīdētajai preču zīmei tiek piešķirta neparasta forma, nevar būt šķērslis Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta piemērošanai.

96      No visa iepriekš minētā izriet, ka prasītāja pamatoti apgalvo, ka Apelācijas padome ir kļūdaini piemērojusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, kad tā secināja, ka šī tiesību norma izskatāmajā lietā nav piemērojama, jo apstrīdētās preču zīmes būtisko īpašību dēļ iegūtais tehniskais rezultāts attiecas vienīgi uz pašas preces ražošanas procesu, neietekmējot šīs preces veikto funkciju.

97      No tā izriet, ka Apelācijas padome ir kļūdaini uzskatījusi, ka prasītājai nebija pamata atsaukties uz apstrīdētās preču zīmes spēkā neesību, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kas lasīts kopsakarā ar šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu.

98      Jānorāda, ka prasītāja neapstrīd apstrīdētā lēmuma otro pamatu, ar kuru Apelācijas padome noraidījusi pieteikumu par spēkā neesības atzīšanu, ciktāl tas bija balstīts uz Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tomēr, tā kā šī punkta a) un b) apakšpunktā paredzētie spēkā neesības pamati ir savstarpēji autonomi, pietiek ar to, ka viens no tiem ir pamatots, lai pasludinātu apstrīdētās preču zīmes spēkā neesību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 19. jūnijs, CeramTec, C‑17/24, EU:C:2025:455, 49. punkts).

99      Tā kā prasītāja ir pamatoti apgalvojusi, ka Apelācijas padome ir kļūdaini noraidījusi tās izvirzīto pirmo spēkā neesības pamatu, no tā izriet, ka šī iemesla dēļ vien Apelācijas padomei bija jānoraida personas, kas iestājusies lietā, apelācijas sūdzība, kas tai tika iesniegta.

100    Tādēļ apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.

 Par lūgumu grozīt apstrīdēto lēmumu

101    Prasības pieteikumā prasītāja lūdza Vispārējo tiesu “atzīt [apstrīdētās] preču zīmes reģistrāciju par spēkā neesošu”. Tiesas sēdē prasītāja precizēja, ka šie prasījumi ir jāsaprot tādējādi, ka tā lūdz, lai līdz ar apstrīdētā lēmuma grozīšanu tiktu noraidīta personas, kas iestājusies lietā, Apelācijas padomē iesniegtā apelācijas sūdzību.

102    Šajā ziņā no Regulas 2017/1001 72. panta 2. un 3. punkta izriet, ka Vispārējai tiesai ir kompetence gan atcelt, gan grozīt EUIPO Apelācijas padomes lēmumu. Tomēr šīs grozīšanas pilnvaras nepiešķir Vispārējai tiesai kompetenci veikt vērtējumu, attiecībā uz kuru Apelācijas padome vēl nav paudusi nostāju. Lēmumu grozīšanas pilnvaru īstenošana ir veicama vienīgi situācijās, kurās Vispārējā tiesa pēc Apelācijas padomes veiktā vērtējuma pārbaudes var, pamatojoties uz konstatētajiem tiesību un faktiskajiem apstākļiem, noteikt, kāds lēmums Apelācijas padomei bija jāpieņem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 23. janvāris, EUIPO/Neoperl, C‑93/23 P, EU:C:2017:33, 68. un 69. punkts).

103    Izskatāmajā lietā pēc tam, kad Vispārējā tiesa bija pārbaudījusi Apelācijas padomes vērtējumu attiecībā uz pamatojumu, kas saistīts ar Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, piemērošanu, tā var noteikt, kāds lēmums tai bija jāpieņem, – no tā izriet, ka tai ir pilnvaras grozīt apstrīdēto lēmumu.

104    Tā kā vienīgais prasītājas izvirzītais pamats tika apmierināts, no tā izriet, ka Apelācijas padomei, tāpat kā Anulēšanas nodaļai, bija jāuzskata, ka apstrīdētā preču zīme ir spēkā neesoša, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu. Līdz ar to Apelācijas padomei bija jānoraida personas, kas iestājusies lietā, tai iesniegtā apelācijas sūdzība. Tātad Vispārējai tiesai, grozot apstrīdēto lēmumu, ir jānoraida Apelācijas padomē iesniegtā apelācijas sūdzība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 16. maijs, Airhole Facemasks/EUIPO – sindustrysurf (“AIR HOLE FACE MASKS YOU IDIOT”), T‑107/16, EU:T:2017:335, 48.–50. punkts).

 Par tiesāšanās izdevumiem

105    Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

106    Tā kā apstrīdētais lēmums ir atcelts un grozīts, personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir nelabvēlīgs. Tas pats attiecas uz EUIPO, neraugoties uz tā pakārtoti izvirzīto prasījumu par prasības apmierināšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 18. jūnijs, W. Kordes' Söhne Rosenschulen/EUIPO (“Kordes' Rose Monique”), T‑569/18, nav publicēts, EU:T:2019:421, 40. punkts).

107    Jānorāda, ka prasītāja ir lūgusi piespriest EUIPO “vai attiecīgajā gadījumā” personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Tādējādi jāuzskata, ka prasītāja lūdz piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus galvenokārt EUIPO vai – pakārtoti – personai, kas iestājusies lietā. Tādēļ EUIPO jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.

108    Persona, kas iestājusies lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta piecu tiesnešu sastāvā)

nospriež:

1)      Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) ceturtās Apelācijas padomes 2024. gada 6. decembra lēmums lietā R 12/2024‑4 tiek atcelts un grozīts tādējādi, ka Tetra Laval Holdings & Finance SA EUIPO iesniegtā apelācijas sūdzība par Anulēšanas nodaļas 2023. gada 6. novembra lēmumu tiek noraidīta.

2)      EUIPO sedz savus izdevumus, kā arī atlīdzina Lami Packaging (Kunshan) Co. Ltd. tiesāšanās izdevumus.

3)      Tetra Laval Holdings & Finance SA savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2026. gada 3. jūnijā.

[Paraksti]

*      Tiesvedības valoda: angļu.