Tiesas (devītā palāta) 2025. gada 15. jūlija rīkojums –
GTC Dijon

(Lieta C‑37/25)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesas Reglamenta 99. pants – Sociālā politika – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Darba laika organizēšana – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkts – Direktīva 2003/88/EK – 7. panta 1. punkts – Tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu – Mērķi – Darbnespēja slimības dēļ, saistībā ar kuru nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz iziešanu no mājām, ļaujot darba ņēmējam atpūsties un nodoties hobijiem – Tiesību uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nezaudēšana

Sociālā politika – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Darba laika organizēšana – Tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu – Darba pārtraukšana slimības dēļ bez ierobežojumiem attiecībā uz iziešanu no mājām un veiktajām darbībām – Tiesību uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu zaudēšana – Neesība – Ierobežojumi

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88 7. panta 1. punkts)

(skat. 23.–25., 30.–36. punktu un rezolutīvo daļu)

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta 1. punkts un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkts

jāinterpretē tādējādi, ka:

tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, kuras iegūtas atsauces periodā, nevar tikt izbeigtas vai samazinātas pēc šā perioda beigām, ja attiecīgais darba ņēmējs minētajā periodā bijis slimības atvaļinājumā saslimšanas, kas nav arodslimība, dēļ un saistībā ar slimības atvaļinājumu netika noteikti ierobežojumi attiecībā uz šī darba ņēmēja iziešanu no mājām un veiktajām darbībām, ja vien nepastāv īpaši apstākļi, kas varētu pamatot atkāpi no pamattiesībām uz ikgadēju apmaksāto atvaļinājumu.