Pagaidu versija
TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)
2026. gada 22. oktobrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Elektroenerģijas iekšējais tirgus – Regula (ES) 2022/1854 – Ārkārtas intervence augsto enerģijas cenu problēmas risināšanas nolūkā – 6. panta 1. punkts – 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkts – Elektroenerģijas ražotāju, kas izmanto konkrētus energoresursus, gūto tirgus ieņēmumu griesti – Valsts noteiktie ieņēmumu griesti, kas ir zemāki par 180 EUR par saražoto elektroenerģijas megavatstundu (MWh) – Pieļaujamība – Diferencēti griesti atkarībā no tā, vai 2022. gada 8. oktobrī attiecīgajam ražotājam bija saistošs līgums par izlīdzināšanas prēmijām – Samērīgums un diskriminācijas aizliegums – Pietiekamu precizējumu neesība – Nepieņemamība
Lietā C‑187/25
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Administrativen sad Plovdiv (Plovdivas administratīvā tiesa, Bulgārija) iesniegusi ar 2025. gada 7. marta lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2025. gada 7. martā, tiesvedībā
“EVN Bulgaria Renewables” EOOD
pret
Direktor na Teritorialna direktsia Plovdiv na Natsionalnata agentsia za prihodite,
piedaloties
Okrazhna prokuratura gr. Plovdiv,
TIESA (devītā palāta)
šādā sastāvā: ceturtās palātas priekšsēdētājs I. Jarukaitis [I. Jarukaitis] (referents), kas pilda devītās palātas priekšsēdētāja pienākumus, un tiesneši N. Jēskinens [N. Jääskinen] un M. Kondinanci [M. Condinanzi],
ģenerāladvokāts: A. Bjondi [A. Biondi],
sekretārs: V. Di Buči [V. Di Bucci],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– “EVN Bulgaria Renewables” EOOD vārdā – G. Petkova, advokat,
– Direktor na Teritorialna direktsia Plovdiv na Natsionalnata agentsia za prihodite vārdā – P. Georgiev,
– Īrijas valdības vārdā – M. Browne, Chief State Solicitor, S. Finnegan un A. Joyce, pārstāves, kurām palīdz C. Donnelly, SC, un S. Brittain, BL,
– Eiropas Komisijas vārdā – O. Beynet, T. Scharf un I. Zaloguin, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Regulas (ES) 2022/1854 (2022. gada 6. oktobris) par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai (OV 2022, L 261 I, 1. lpp.) 6. panta 1. punktu, kā arī 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punktu.
2 Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp “EVN Bulgaria Renewables” EOOD (turpmāk – EVN) un Direktor na Teritorialna direktsia Plovdiv na Natsionalnata agentsia za prihodite (Valsts ieņēmumu aģentūras Plovdivas reģionālās direkcijas direktors, Bulgārija; turpmāk – nodokļu iestāde) par paziņojuma par nodokli tiesiskumu.
Tiesiskais regulējums
Savienības tiesības
3 Regulas 2022/1854 12., 25. un 46. apsvērumā noteikts:
“(12) [..] Vienots pienākums pārnest virsieņēmumus uz patērētājiem ļautu visām dalībvalstīm aizsargāt savus patērētājus. Pozitīvā ietekme uz enerģijas cenām pozitīvi ietekmētu arī savstarpēji savienoto [Eiropas] Savienības tirgu, kā arī palīdzētu mazināt inflācijas līmeni. [..]
[..]
(25) Situācijā, kad patērētāji ir pakļauti ārkārtīgi augstām cenām, kas kaitē arī Savienības ekonomikai, uz laiku ir jāierobežo to ražotāju ārkārtas tirgus ieņēmumi, kuriem ir zemākas robežizmaksas, piemērojot griestus šādiem tirgus ieņēmumiem, kas gūti, pārdodot elektroenerģiju Savienībā.
[..]
(46) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka virsieņēmumi, kas tiek gūti no tirgus ieņēmumu griestu piemērošanas elektroenerģijas jomā, tiek novirzīti elektroenerģijas galalietotājiem, lai mīkstinātu ārkārtīgi augsto elektroenerģijas cenu ietekmi. Virsieņēmumi būtu konkrēti jānovirza lietotājiem, arī mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kurus augstās elektroenerģijas cenas skar īpaši smagi. [..]”
4 Saskaņā ar šīs regulas 1. pantu “Priekšmets un darbības joma”:
“Ar šo regulu nosaka ārkārtas intervenci, ar kuru mīkstina augsto enerģijas cenu ietekmi, izmantojot izņēmuma, mērķorientētus un laikā ierobežotus pasākumus. Minēto pasākumu mērķis ir [..] ieviest griestus tirgus ieņēmumiem, ko daži ražotāji gūst no elektroenerģijas ražošanas, un mērķorientēti tos pārdalīt elektroenerģijas galalietotājiem, [..] ar mērķi padarīt enerģiju pieejamāku mājsaimniecībām un uzņēmumiem cenas ziņā.”
5 Minētās regulas 6. panta “Obligātie tirgus ieņēmumu griesti” 1. punktā bija noteikts:
“Ražotāju tirgus ieņēmumiem, kas gūti, ražojot elektroenerģiju no 7. panta 1. punktā minētajiem energoresursiem, piemēro maksimālos griestus 180 EUR par saražotās elektroenerģijas [megavatstundu (MWh)].”
6 Tās pašas regulas 7. pantā “Tirgus ieņēmumu griestu piemērošana elektroenerģijas ražotājiem” bija precizēts:
“1. Šīs regulas 6. pantā paredzētos tirgus ieņēmumu griestus piemēro tirgus ieņēmumiem, kas gūti pārdodot elektroenerģiju, kura ražota no šādiem energoresursiem:
a) vēja enerģija;
[..].
2. Regulas 6. panta 1. punktā paredzētos tirgus ieņēmumu griestus nepiemēro [..] ražotājiem, kuru ieņēmumiem par saražotās elektroenerģijas MWh jau ir piemēroti griesti tādu valsts vai publisku pasākumu rezultātā, kuri nav pieņemti saskaņā ar 8. pantu.
[..]
4. Dalībvalstis var nolemt, ka tirgus ieņēmumu griestus nepiemēro ieņēmumiem, kas gūti no elektroenerģijas pārdošanas balansēšanas enerģijas tirgū [..]
[..]”
7 Regulas 2022/1854 8. pantā “Valstu krīzes pasākumi” bija noteikts:
“1. Dalībvalstis var:
a) saglabāt vai ieviest pasākumus, kas vēl vairāk ierobežo ražotāju, kuri ražo elektrību no 7. panta 1. punktā norādītajiem energoresursiem, tirgus ieņēmumus [..];
b) noteikt augstākus tirgus ieņēmumu griestus ražotājiem, kuri ražo elektrību no 7. panta 1. punktā uzskaitītajiem avotiem, ar noteikumu, ka to investīcijas un darbības izmaksas pārsniedz 6. panta 1. punktā noteikto maksimālo apjomu;
[..]
d) noteikt īpašus griestus tirgus ieņēmumiem, kuri gūti no tādas elektroenerģijas pārdošanas, kas saražota no akmeņoglēm;
[..].
2. Šā panta 1. punktā minētie pasākumi saskaņā ar šo regulu:
a) ir samērīgi un nediskriminējoši;
b) neapdraud investīciju signālus;
c) nodrošina, ka tiek segtas investīcijas un darbības izmaksas;
d) nekropļo elektroenerģijas vairumtirgu darbību un jo īpaši neietekmē izdevīguma secību un cenu veidošanos vairumtirgū;
e) ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem.”
8 Saskaņā ar šīs pašas regulas 22. pantu “Stāšanās spēkā un piemērošana”:
“1. Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. Neskarot pienākumu nodrošināt virsieņēmumu sadali saskaņā ar 10. pantu, [..] šo regulu piemēro līdz 2023. gada 31. decembrim, ņemot vērā sekojošo:
[..]
c) Regulas 6., 7. un 8. pantu piemēro no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam.
[..]”
Bulgārijas tiesības
Likums par enerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem
9 Zakon za energiyata ot vazobnovyaemi iztochnitsi (Likums par enerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem; 2011. gada 3. maija DV Nr. 35), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (2012. gada 10. aprīļa DV Nr. 29), 31. pantā paredzēts:
“(1) Elektroenerģiju, kas ražota no atjaunīgajiem energoresursiem, publiskais piegādātājs vai gala piegādātāji iepērk par preferenciālo cenu, ko noteikusi Darzhavna Komisia za energiyno i vodno regulirane [(Valsts enerģētikas un ūdens regulēšanas komisija, Bulgārija), tagad – Komisia za energiyno i vodno regulirane (Enerģētikas un ūdens regulēšanas komisija, Bulgārija; turpmāk – KEVR)], no dienas, kad [..] elektroenerģijas ražošanas elektrostacija [..] nodota ekspluatācijā.
(2) Elektroenerģiju, kas ražota no atjaunīgajiem energoresursiem, atbilstoši 1. punktam iepērk, pamatojoties uz ilgtermiņa pirkuma līgumiem ar šādiem termiņiem:
[..]
2. divpadsmit gadi elektroenerģijai no vēja enerģijas;
[..].”
Enerģētikas likums un Likums, ar ko groza un papildina Enerģētikas likumu
10 Zakon za energetikata (Enerģētikas likums; 2003. gada 9. decembra DV Nr. 107) ticis vairākkārt grozīts, tostarp ar Zakon za izmenenie i dopalnenie na zakona za energetikata (Likums, ar ko groza un papildina Enerģētikas likumu; 2018. gada 8. maija DV Nr. 38). Tā pārejas un nobeiguma noteikumu 68. punktā paredzēts:
“(1) Elektroenerģijas no atjaunīgiem energoresursiem ražotāji, kuru kopējā uzstādītā jauda energosistēmās ir 4 [megavati (MW)] un lielāka, līdz 2018. gada 31. oktobrim noslēdz līgumu ar fondu Sigurnost na elektroenergiynata sistema [“Energoapgādes drošība”, Bulgārija (turpmāk – FSES)] par izlīdzināšanas prēmijām par saražoto elektroenerģijas daudzumu, kas nepārsniedz tiem noteikto īpatnējo neto saražotās elektroenerģijas apjomu, uz kuru tika pamatojoties noteikta tiem piemērojamā preferences cena. Līgumi par izlīdzināšanas prēmijām stājas spēkā vēlākais 2019. gada 1. janvārī.
(2) Prēmiju ik gadu līdz 30. jūnijam nosaka KEVR starpības apmērā starp preferenciālo cenu, kas noteikta pirms šā likuma spēkā stāšanās, vai atjaunināto preferenciālo cenu iekārtai un aprēķināto tirgus cenu par elektroenerģiju no atjaunīgiem energoresursiem, kas noteikta šim periodam atkarībā no sākotnējā energoresursa.
[..]
(4) Prēmiju izmaksā līdz attiecīgā ilgtermiņa pirkuma līguma, [..] kas noslēgts pirms šā likuma stāšanās spēkā, termiņa beigām.
[..]
(8) Kad stājas spēkā 1. punktā minētais līgums, attiecīgā ražotāja pirkuma līgums atbilstoši 1. punktam, kas noslēgts pirms šā likuma stāšanās spēkā, tiek uzskatīts par izbeigtu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai gala piegādātāji nepērk šā ražotāja saražoto elektroenerģiju par preferenciālu cenu.
(9) No 2018. gada 1. jūlija līdz dienai, kad stājas spēkā 1. punktā minētais līgums, publiskais piegādātājs iepērk elektroenerģiju par preferenciālām cenām no 1. punktā minētajiem ražotājiem, kas ir pieslēgti pārvades tīklam.
[..]”
11 Enerģētikas likuma papildu noteikumos, redakcijā kas piemērojama pamatlietā, 1. punkta 42. apakšpunktā bija noteikts šādi:
“Šajā likumā:
[..]
42. “Aprēķinātā tirgus cena ražotāju grupām atkarībā no sākotnējā energoresursa” ir gada vidējā cena, ko KEVR ir noteikusi pēc metodikas attiecībā uz elektroenerģiju no saules enerģijas, vēja enerģijas, hidroelektrostacijām ar uzstādīto jaudu līdz 10 MW, biomasas un citiem atjaunīgiem energoresursiem, kā arī elektroenerģiju no augstas efektivitātes kombinētās siltumenerģijas ražošanas un elektroenerģiju no dabasgāzes un akmeņoglēm.”
Likums par 2022. gada budžeta likuma noteikumu piemērošanu
12 Zakon za prilagane na razporedbi na Zakona za darzhavnia byudzhet na Republika Bulgaria za 2022 g., Zakona za byudzheta na darzhavnoto obshtestveno osiguryavane za 2022 g. i Zakona za byudzheta na Natsionalnata zdravnoosiguritelna kasa za 2022 g. (Likums par 2022. gada budžeta likuma, Likuma par valsts sociālās apdrošināšanas budžetu 2022. gadam un Likuma par Valsts slimokases budžetu 2022. gadam noteikumu piemērošanu; DV Nr. 104, 2022. gada 30. decembris), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk – Likums par 2022. gada budžeta likuma noteikumu piemērošanu), pārejas un nobeiguma noteikumu 8. punktā paredzēts:
“(1) Elektroenerģijas ražotāji ar elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuru uzstādītā jauda ir lielāka par 1 MW un kuru tirgus ieņēmumi tiek gūti, pārdodot elektroenerģiju, kas ražota no [Regulas 2022/1854] 7. panta 1. punktā minētajiem enrgoresursiem [..], mērķiemaksas [FSES] pozitīvās starpības apmērā starp tirgus ieņēmumiem bez PVN un fiksēto tirgus ieņēmumu griestiem, kas tiek aprēķināti, balstoties uz attiecīgā ražotāja veida rādītājiem, veic par piegādes periodu no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam, izņemot darījumus, kas saistīti ar balansēšanas darbiem, kuri nepieciešami elektroenerģijas piegādes tīkla balansēšanai, ko veic ESO EAD (Elektroenergien sistemen operator [Elektroenerģijas piegādes tīkla operators]). Mērķiemaksas apmēru aprēķina katram konkrētam darījumam.
(2) Rādītājus, kas izmantojami 1. punktā minētā attiecīgā veida ražotāju ieņēmumu griestu aprēķināšanā, nosaka ar Ministerski savet [(Ministru padome, Bulgārija)] aktu.
(3) Ražotāji, kuru elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādītā jauda ir lielāka par 1 MW, kuriem ir noslēgts līgums par izlīdzināšanas prēmijām – spēkā no 2022. gada 8. oktobra – un kuru tirgus ieņēmumi tiek gūti, pārdodot elektroenerģiju, kas saražota no [Regulas 2022/1854] 7. panta 1. punktā minētajiem energoresursiem, veic mērķiemaksas [FSES] no tirgus ieņēmumiem bez [PVN] par visiem darījumiem, kas ir veikti par brīvi nolīgtām cenām laikposmā no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam, izņemot darījumus, kas attiecas uz balansēšanas enerģiju. Mērķiemaksas apmērs katra darījuma gadījumā atbilst:
1. pozitīvajai starpībai starp tirgus ieņēmumiem no brīvi nolīgtām cenām (realizētā tirgus cena) bez [PVN] no attiecīgā darījuma un noteikto tirgus ieņēmumu griestiem, kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz aplēsto tirgus cenu atbilstoši [KEVR] cenu noteikšanas lēmumam, ar kuru ir noteikta attiecīgajam ražotājam piemērojamā prēmija, ražotājiem, kuriem šīs prēmijas summa nav 0,00 BGN par MWh bez [PVN], un
2. 90 % no pozitīvās starpības starp tirgus ieņēmumiem no brīvi nolīgtām cenām (realizētā tirgus cena) bez [PVN] no attiecīgā darījuma un noteikto ieņēmumu griestiem, kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz preferenciālo cenu, atbilstoši [KEVR] lēmumam un līgumam par izlīdzināšanas prēmijām, ražotājiem, kuriem noteiktā prēmijas summa ir 0,00 BGN par MWh bez [PVN].
[..]”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
13 EVN ir elektroenerģijas ražotāja ar juridisko adresi Bulgārijā. Tai pieder vēja elektrostacija Kavarnā [Kavarna] (Bulgārija), kuras kopējā uzstādītā jauda ir 16 MW un kas nodota ekspluatācijā 2012. gada 8. jūnijā. Saskaņā ar Likuma par enerģiju no atjaunīgajiem resursiem 31. pantu, redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, EVN 2012. gada 28. jūnijā noslēdza līgumu ar Natsionalna elektricheska kompaniya AD (Valsts energoapgādes sabiedrība) par laikposmu līdz 2024. gada 28. jūnijam par preferenciālu cenu 191 BGN (aptuveni 98 EUR) par MWh.
14 Pēc grozījumiem no atjaunīgajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas iegādes shēmā šis līgums tika aizstāts ar 2018. gada 28. septembrī noslēgtu līgumu par izlīdzināšanas prēmijām un tika izbeigts elektroenerģijas pirkuma līgums, piemērojot Likuma, ar ko groza un papildina Enerģētikas likumu, pārejas un nobeiguma noteikumu 68. panta 8. punktu. Saskaņā ar šo līgumu par izlīdzināšanas prēmijām FSES ir jāmaksā EVN prēmija par Kavarnas vēja elektrostacijas saražotās elektroenerģijas daudzumu, par kuru EVN ir noslēgusi darījumus balansēšanas enerģijas tirgū. Prēmija par elektroenerģijas MWh atbilst starpībai starp elektroenerģijas pirkuma līgumā paredzēto preferenciālo cenu un aplēsto cenu, kas noteikta laikposmam, uz kuru attiecas KEVR lēmums.
15 Pēdējā prēmija saskaņā ar minēto līgumu par izlīdzināšanas prēmijām EVN tika izmaksāta par 2021. gada oktobri. Pēc šī mēneša KEVR noteiktā aprēķinātā cena pārsniedza elektroenerģijas pirkuma līgumā paredzēto preferenciālo cenu. Līdz ar to piemaksa par šīs elektrostacijas saražoto elektroenerģiju par MWh tika noteikta 0 BGN.
16 Uzskatīdama, ka līgums par izlīdzināšanas prēmijām ir beidzies 2021. gada 30. novembrī, EVN saskaņā ar Likuma par 2022. gada budžeta likuma noteikumu piemērošanu pārejas un nobeiguma noteikumu 8. punktu par laikposmu no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam veica Kavarnas elektrostacijas mērķiemaksas, kas aprēķinātas, piemērojot ieņēmumu griestus 350 BGN (aptuveni 180 EUR), kas noteikti, piemērojot minētā 8. punkta 1. un 2. apakšpunktu.
17 Ar 2024. gada 27. jūnija paziņojumu par nodokli EVN tika noteiktas dažādas mērķiemaksu summas par šo pašu laikposmu, kā maksimālo robežu izmantojot preferenciālo cenu 191 BGN par saražotās elektroenerģijas MWh. Saskaņā ar šo paziņojumu par nodokli EVN ir jāveic mērķiemaksas 1 818 884,99 BGN (aptuveni 929 980 EUR), kā arī jāmaksā nokavējuma procenti 320 462 BGN (aptuveni 163 850 EUR).
18 EVN minēto paziņojumu par nodokli administratīvā kārtībā apstrīdēja nodokļu iestādē, citastarp apgalvojot, ka tas ir pretrunā Regulas 2022/1854 6. panta 1. punktam un 8. panta 2. punkta a) apakšpunktam. Ar 2024. gada 12. septembra lēmumu šī iestāde šo paziņojumu par nodokli atstāja spēkā. Tad EVN vērsās Administrativen sad Plovdiv (Plovdivas administratīvā tiesa, Bulgārija), kas ir iesniedzējtiesa, lai panāktu tā atcelšanu.
19 Iesniedzējtiesa norāda, pirmām kārtām, ka nodokļu iestāde pamato tādu tirgus ieņēmumu griestu piemērošanu, kas noteikti saskaņā ar Likuma par 2022. gada budžeta likuma noteikumu piemērošanu pārejas un nobeiguma noteikumu 8. punktu, jo ar šo valsts tiesību normu tiekot īstenots Regulas 2022/1854 6. panta 1. punkts. Tā piebilst, ka šī iestāde pēdējo minēto tiesību normu interpretē tādējādi, ka tajā ir noteikti tikai maksimālie griesti un līdz ar to tā ļauj dalībvalstīm brīvi noteikt maksimālos griestus apmērā, kas ir mazāks par 180 EUR par MWh, neņemot vērā šīs regulas 8. panta 2. punkta prasības. EVN apstrīd šo interpretāciju.
20 Otrām kārtām, minētā tiesa norāda, ka ar Likuma par 2022. gada budžeta likuma noteikumu piemērošanu pārejas un nobeiguma noteikumu 8. punktu, piemērojot šos noteikumus nodokļu administrācijai, ir ieviestas atšķirīgas vērtības atjaunīgās elektroenerģijas ražotāju ieņēmumu griestiem atkarībā no tā, vai 2022. gada 8. oktobrī bija noslēgts līgums ar FSES par izlīdzināšanas prēmijām.
21 Šajā ziņā tā precizē, ka ražotājiem, kuriem nav līguma vai kuru līgumi jau bija beigušies šajā datumā, ieņēmumu griesti ir 350 BGN par saražotās elektroenerģijas MWh saskaņā ar minētā 8. punkta 1. apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar tā 2. apakšpunktu, kā arī ar Ministru padomes lēmumu. Savukārt saskaņā ar minētā 8. punkta 3. apakšpunkta 2. punktu ražotājiem, kas ir tādu līgumu par izlīdzināšanas prēmijām puses, kuri 2022. gada 8. oktobrī vēl ir spēkā un kuru prēmijas summa saskaņā ar līgumu ir 0 BGN par MWh, ieņēmumu griesti atbilst preferenciālajai cenai, kas noteikta elektroenerģijas pirkuma līgumā, un tādējādi mērķiemaksa sasniedz 90 % no pozitīvās starpības starp tirgus ieņēmumiem par attiecīgā darījuma brīvi noteiktajām cenām bez PVN un šādi noteiktajiem maksimālajiem griestiem.
22 Ņemot vērā, ka šie noteikumi pazemina cenu griestus, kas noteikti Regulas 2022/1854 6. panta 1. punktā, iesniedzējtiesa norāda, ka rodas jautājums, vai minētie noteikumi nav pretrunā samērīguma un diskriminācijas aizlieguma principiem, ciktāl elektroenerģijas no atjaunīgajiem energoresursiem pārdošanas ieņēmumu griesti, kuri atbilst preferenciālajai cenai saskaņā ar beigušos elektroenerģijas iegādes līgumu, ir atkarīgi no tā, vai 2022. gada 8. oktobrī bija spēkā līgums par izlīdzināšanas prēmijām, saskaņā ar kuru prēmijas jebkurā gadījumā nav maksājamas.
23 Šādos apstākļos Administrativen sad Plovdiv (Plovdivas administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai [Regulas 2022/1854] 6. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka ar to ieviestie obligātie tirgus ieņēmumu griesti 180 EUR par vienu MWh no 7. panta 1. punktā minētajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas ir uzskatāmi par vienotiem tirgus ieņēmumu griestiem visai Savienībai, kas ir spēkā visās dalībvalstīs, un ka dalībvalstis var atstāt spēkā vai ieviest papildu pasākumus, kuri vēl vairāk ierobežo tirgus ieņēmumus, un turklāt – šīs regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos –, ievērojot tās 8. panta 2. punktā ietvertās prasības, var noteikt zemākus griestus?
2) Vai Likuma par 2022. gada budžeta likuma noteikumu piemērošanu pārejas un nobeiguma noteikumu 8. panta 3. punkta 2. apakšpunktā ietvertais regulējums saskaņā ar kuru tirgus ieņēmumi – pārdodot elektroenerģiju, kas saražota no [Regulas 2022/1854] 7. panta 1. punktā minētajiem energoresursiem, ko guvuši ražotāji, kuru līgumi par Likuma, ar ko groza un papildina Enerģētikas likumu[, pārejas un nobeiguma noteikumu] 68. panta 1. punktā kopsakarā ar tā 9. punktu paredzētajām izlīdzināšanas prēmijām par attiecīgo iekārtu līdz 2022. gada 8. oktobrim netika izbeigti, – ir griesti, kurus piemēro ieņēmumiem elektroenerģijas pirkuma līgumā paredzētās preferenciālās cenas apmērā atbilstoši [Likuma par enerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem] 31. pantam [, redakcijā, kas piemērojama pamatlietā], atbilst [Regulas 2022/1854] 8. panta 2. punktā ietvertajām prasībām, it īpaši a) apakšpunkta prasībām par samērīgiem un nediskriminējošiem pasākumiem?”
Par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību
24 Nodokļu iestāde apgalvo, ka šim lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu nav priekšmeta, jo Likumā par 2022. gada budžeta likuma noteikumu piemērošanu ietvertie valsts noteikumi, kas piemērojami mērķiemaksām, ir piemērojami šauri un nav interpretējami. Tādējādi tā būtībā apstrīd šī lūguma pieņemamību.
25 Svarīgi atgādināt, ka saskaņā ar LESD 267. pantu Tiesā ir jāvēršas valsts tiesai, nevis pamatlietas dalībniekiem. Tātad iespēja formulēt Tiesai uzdodamos jautājumus ir sniegta tikai valsts tiesai un pamatlietas dalībnieki nevar paziņot, ka lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu nav priekšmeta (spriedums, 1965. gada 9. decembris, Singer, C‑44/65, EU:C:1965:122, 1198. lpp.).
26 Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, kurus valsts tiesa uzdevusi atbilstoši pašas konstatētajiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem un kuru precizitāte Tiesai nav jāpārbauda, attiecas nozīmīguma prezumpcija. Tiesa var atteikties lemt par valsts tiesas iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar faktisko situāciju pamatlietā vai pamatlietas priekšmetu, ja izvirzītā problēma ir hipotētiska vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedumi, 2008. gada 24. jūnijs, Commune de Mesquer, C‑188/07, EU:C:2008:359, 30. punkts, un 2026. gada 4. jūnijs, Darashev, C‑312/24, EU:C:2026:449, 53. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
27 Līdz ar to nodokļu iestādes izvirzītais nepieņemamības pamats nevar izraisīt lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieņemamību, tādēļ tas ir jānoraida.
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
28 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātajā sadarbības starp valstu tiesām un Tiesu procedūrā Tiesai ir jāsniedz iesniedzējtiesai noderīga atbilde, kas ļautu izlemt tās izskatīšanā esošo strīdu. Tālab Tiesai vajadzības gadījumā ir jāpārformulē tai uzdotie jautājumi (spriedumi, 1997. gada 17. jūlijs, Krüger, C‑334/95, EU:C:1997:378, 22. un 23. punkts; 2000. gada 28. novembris, Roquette Frères, C‑88/99, EU:C:2000:652, 18. punkts, kā arī 2026. gada 21. maijs, Utiledulci, C‑545/24, EU:C:2026:412, 16. punkts).
29 Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Likuma par 2022. gada budžeta likuma noteikumu piemērošanu pārejas un nobeiguma noteikumu 8. punktā paredzētais pasākums par noteiktu elektroenerģijas ražotāju ieņēmumu griestu noteikšanu, kura piemērošana EVN ir aplūkota pamatlietā, atbilstoši tam, kas bija paredzēts šajā tiesību normā, tika piemērots elektroenerģijas piegādēm, kas veiktas laikposmā no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam.
30 Turklāt saskaņā ar Regulas 2022/1854 22. panta 2. punkta c) apakšpunkta formulējumu šīs regulas normas, kuras iesniedzējtiesa ar pirmo jautājumu lūdz interpretēt, bija piemērojamas no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam. Bez tam Tiesa ir nospriedusi, ka ne no vienas minētās regulas normas neizriet, ka tā attiektos uz ieņēmumu griestu noteikšanas pasākumu, kas ieviests ar valsts tiesisko regulējumu attiecībā uz laikposmu pirms tās stāšanās spēkā, un vēl jo vairāk, ka šādam tiesiskajam regulējumam būtu jāatbilst regulā izvirzītajiem nosacījumiem (spriedums, 2025. gada 18. decembris, Electrabel u.c., C‑633/23, EU:C:2025:991, 58. punkts). Ņemot vērā minētā 22. panta 2. punkta c) apakšpunkta nepārprotamo formulējumu, tas pats noteikti attiecas uz ieņēmumu griestu noteikšanas pasākumu, kas ieviests ar valsts tiesisko regulējumu attiecībā uz laikposmu pēc šo tiesību normu piemērošanas beigu datuma.
31 Šādos apstākļos pirmais uzdotais jautājums ir jāpārformulē un jāuzskata, ka ar to iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas 2022/1854 6. panta 1. punkts un 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā, ka dalībvalsts laikposmam no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam nosaka griestus elektroenerģijas ražotāju tirgus ieņēmumiem par elektroenerģiju no šīs regulas 7. panta 1. punktā minētajiem energoresursiem apmērā, kas ir zemāks par pirmajā no šīm normām paredzētajiem 180 EUR griestiem par saražoto MWh elektroenerģijas, ievērojot minētās regulas 8. panta 2. punktā noteiktās prasības.
32 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (spriedumi, 1983. gada 17. novembris, Merck, 292/82, EU:C:1983:335, 12. punkts, kā arī 2026. gada 4. jūnijs, Landkreis Schweinfurt, C‑621/24, EU:C:2026:450, 56. punkts).
33 Runājot par tādu tiesību normu tekstu, kuras lūgts interpretēt, jāatgādina, ka Regulas 2022/1854 6. panta 1. punktā ir paredzēts, ka elektroenerģijas ražotāju tirgus ieņēmumiem par elektroenerģiju no tās 7. panta 1. punktā minētajiem energoresursiem piemēro maksimālos griestus 180 EUR par saražotās elektroenerģijas MWh. Šīs regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir precizēts, ka dalībvalstis var atstāt spēkā vai ieviest pasākumus, kas citastarp “vēl vairāk ierobežo” ražotāju, kuri elektrību ražo no 7. panta 1. punktā norādītajiem energoresursiem, tirgus ieņēmumus, arī iespēju diferencēt tehnoloģijas, kā arī citu tirgus dalībnieku – tostarp to, kuri darbojas elektroenerģijas tirdzniecībā, – tirgus ieņēmumus. Minētās regulas 8. panta 2. punktā ir uzskaitīti nosacījumi, kuriem ir jāatbilst 8. panta 1. punktā minētajiem pasākumiem.
34 Tātad jākonstatē, ka no šo tiesību normu formulējuma izriet, ka dalībvalstis, ievērojot Regulas 2022/1854 8. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus, var citastarp pieņemt pasākumus, kas vēl vairāk ierobežo šo ražotāju gūtos tirgus ieņēmumus. Turklāt nekas šajā formulējumā nenorāda, ka šāds pasākums nevar izpausties kā zemāku ieņēmumu griestu noteikšana nekā šīs regulas 6. panta 1. punktā paredzētie, ja vien ir izpildīti 8. panta 2. punktā uzskaitītie nosacījumi. Gluži pretēji, ņemot vērā, ka minētās regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir atļauts veikt pasākumus, “kas vēl vairāk ierobežo” attiecīgo ražotāju tirgus ieņēmumus, no minētā formulējuma izriet, ka saskaņā ar 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu pieņemtos pasākumos par ieņēmumu ierobežošanu var noteikt zemākus griestus par 6. panta 1. punktā paredzētajiem (šajā ziņā skat. spriedumus, 2025. gada 18. decembris, Electrabel u.c., C‑633/23, EU:C:2025:991, 29. un 30. punkts, kā arī 2026. gada 22. janvāris, Secab, C‑423/23, EU:C:2026:32, 42. punkts).
35 Šo gramatisko interpretāciju apstiprina konteksts, kādā iekļaujas Regulas 2022/1854 6. panta 1. punkts un 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts. Tātad, pirmkārt, šīs regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka dalībvalstis var noteikt augstākus tirgus ieņēmumu griestus ražotājiem, kuri ražo elektrību no minētās regulas 7. panta 1. punktā uzskaitītajiem energoresursiem, ar noteikumu, ka to investīcijas un darbības izmaksas pārsniedz tās 6. panta 1. punktā noteikto maksimālo apjomu. Otrkārt, šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka dalībvalstis var noteikt speciālus griestus no akmeņoglēm ražotas elektroenerģijas pārdošanā gūtiem tirgus ieņēmumiem.
36 Tādējādi šie elementi apstiprina, ka to pasākumu vidū, kurus dalībvalstis var veikt saskaņā ar Regulas 2022/1854 8. panta 1. punktu, ir tirgus ieņēmumu griestu noteikšanas pasākumi, kuros izmantoti no šīs regulas 6. panta 1. punktā paredzētajiem atšķirīgi apmēri.
37 Šī sprieduma 34. punktā sniegto interpretāciju apstiprina arī Regulas 2022/1854 mērķis, kas pausts tās 1. pantā, saskaņā ar kuru tas citastarp ir ieviest griestus tirgus ieņēmumiem, ko daži ražotāji gūst no elektroenerģijas ražošanas, un mērķorientēti pārdalīt tos elektroenerģijas galalietotājiem, lai, kā norādīts minētās regulas 12. apsvērumā, aizsargātu patērētājus, samazinot inflācijas līmeni. Šai ziņā regulas 25. apsvērumā ir precizēts, ka situācijā, kad patērētāji ir pakļauti ārkārtīgi augstām cenām, kas kaitē arī Savienības ekonomikai, uz laiku ir jāierobežo to ražotāju ārkārtas tirgus ieņēmumi, kuriem ir zemākas robežizmaksas, piemērojot griestus šādiem tirgus ieņēmumiem, kas gūti, pārdodot elektroenerģiju Savienībā. Šai ziņā līdzīgi arī Regulas 2022/1854 46. apsvērumā ir teikts, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka virsieņēmumi, kas tiek gūti no tirgus ieņēmumu griestu piemērošanas elektroenerģijas jomā, tiek novirzīti elektroenerģijas galalietotājiem, lai mīkstinātu ārkārtīgi augsto elektroenerģijas cenu ietekmi.
38 Ja tirgus ieņēmumus vēl vairāk ierobežojoši pasākumi, kurus dalībvalstis var pieņemt saskaņā ar Regulas 2022/1854 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu, neietvertu ieņēmumu griestu regulēšanu, nosakot tos zemākus par tās 6. panta 1. punktā paredzētajiem, lai gan Savienības likumdevējs šādu griestu noteikšanas pasākumu principā ir uzskatījis par īpaši piemērotu šī mērķa sasniegšanai, tiktu apdraudēta šīs regulas lietderīgā iedarbība. Proti, šādos apstākļos dalībvalstīm tiktu atņemts instruments, ko Savienības likumdevējs tomēr uzskata par īpaši piemērotu minētā mērķa sasniegšanai.
39 Tātad Regulas 2022/1854 6. panta 1. punktam un 8. panta 1. punkta a) apakšpunktam nav pretrunā, ja dalībvalsts saskaņā ar otro no šīm tiesību normām elektroenerģijas ražotāju tirgus ieņēmumiem par elektroenerģiju no šīs regulas 7. panta 1. punktā uzskaitītajiem resursiem nosaka griestus – zemākus nekā pirmajā no šīm tiesību normām, ja vien ir izpildīti šīs regulas 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi.
40 Turklāt, pirmkārt, ņemot vērā, ka no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pamatlietā aplūkotās mērķiemaksas ir jāveic par darījumiem enerģijas balansēšanas tirgū, jāuzsver, ka saskaņā ar Regulas 2022/1854 7. panta 4. punktu dalībvalstis var nolemt, ka tirgus ieņēmumu griesti nav piemērojami ieņēmumiem, kas gūti it īpaši no elektroenerģijas pārdošanas balansēšanas enerģijas tirgū. Līdz ar to, ja attiecīgā dalībvalsts šo iespēju nav izmantojusi, ieņēmumu griestu pasākums, kas paredzēts šīs regulas 6. panta 1. punktā vai ko attiecīgā gadījumā ieviesusi dalībvalsts, piemērojot minētās regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu, principā ir piemērojams ieņēmumiem, kas gūti no elektroenerģijas pārdošanas šajā tirgū. No tā izriet, ka, pat ja šo apstākli apstiprinātu iesniedzējtiesa, tas neietekmētu šī sprieduma 33.–39. punktā sniegto interpretāciju.
41 Otrkārt, atbilstoši Regulas 2022/1854 7. panta 2. punktam šīs regulas 6. panta 1. punktā paredzētos tirgus ieņēmumu griestus nepiemēro ražotājiem, kuru ieņēmumiem par saražotās elektroenerģijas MWh jau ir piemēroti griesti tādu valsts vai publisku pasākumu rezultātā, kuri nav pieņemti saskaņā ar minētās regulas 8. pantu. Tomēr no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu neizriet, ka tas tā būtu pamatlietā.
42 Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Regulas 2022/1854 6. panta 1. punkts un 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā, ka dalībvalsts laikposmam no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam nosaka griestus elektroenerģijas ražotāju tirgus ieņēmumiem par elektroenerģiju no šīs regulas 7. panta 1. punktā minētajiem energoresursiem apmērā, kas ir zemāks par pirmajā no šīm normām paredzētajiem griestiem 180 EUR par saražoto MWh elektroenerģijas, ievērojot minētās regulas 8. panta 2. punktā noteiktās prasības.
Par otro jautājumu
43 Jānorāda, ka iesniedzējtiesas uzdotā otrā jautājuma saturs burtiski aicina Tiesu lemt par valsts tiesību normas saderību ar Savienības tiesībām. Ar LESD 267. pantu izveidotajā sadarbības sistēma Tiesai nav jālemj par valsts tiesību normu saderību ar Savienības tiesību normām, līdz ar to Tiesa nevar atbildēt uz šo jautājumu, kā tas ir formulēts. Tiesas kompetencē tomēr ir sniegt valsts tiesai visas norādes par Savienības tiesību normu interpretāciju, kas ļaus tai izvērtēt šo normu saderīgumu ar Savienības tiesisko regulējumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 6. marts, Placanica u.c., C‑338/04, C‑359/04 un C‑360/04, EU:C:2007:133, 36. un 37. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra, un 2026. gada 12. marts, Zirvatta, C‑597/24, EU:C:2026:198, 37. punkts).
44 Tomēr no Tiesas Reglamenta 94. panta un pastāvīgās judikatūras izriet, ka, lai sniegtu valsts tiesai noderīgu Savienības tiesību interpretāciju, lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu jānorāda, pirmkārt, pamatlietas priekšmeta, kā arī faktu, kuriem ir nozīme un kurus ir konstatējusi iesniedzējtiesa, kopsavilkums vai vismaz to faktu izklāsts, uz kuriem balstīti prejudiciālie jautājumi. Otrkārt, tam ir jāietver to valsts tiesību normu saturs, kuras var tikt piemērotas pamatlietā, un vajadzības gadījumā attiecināmā valsts judikatūra. Treškārt, iesniedzējtiesai ir jāizklāsta iemesli, kas likuši tai šaubīties par konkrētu Savienības tiesību normu interpretāciju vai spēkā esību, kā arī saikne, ko tā konstatējusi starp šīm tiesību normām un pamatlietai piemērojamajiem valsts tiesību aktiem (skat. Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, 2014. gada 12. jūnijs, Municipiul Piatra Neamț, C‑13/14, EU:C:2014:2000, 10. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī spriedumu, 2026. gada 4. jūnijs, Darashev, C‑312/24, EU:C:2026:449, 56. punkts).
45 Šajā gadījumā iesniedzējtiesa, protams, ir izklāstījusi pamatlietā piemērojamo valsts tiesību normu saturu, kā arī šī strīda priekšmeta kopsavilkumu. Tomēr, kā norādījusi arī Eiropas Komisija, lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav nekāda skaidrojuma par iemesliem atšķirīgai attieksmei pret elektroenerģijas ražotājiem, uz kuriem attiecās pamatlietā aplūkotais ieņēmumu griestu pasākums, atkarībā no tā, vai 2022. gada 8. oktobrī tiem bija vai nebija saistošs līgums par izlīdzināšanas prēmijām. It īpaši iesniedzējtiesa nepaskaidro, kādā veidā šo ražotāju, kuriem šajā datumā bija saistošs šāds līgums, situācija atšķiras no to ražotāju situācijas, kuriem šāda līguma nebija. Tā arī neizklāsta nedz mērķus, ko valsts likumdevējs, iespējams, ir vēlējies sasniegt ar šo nošķīrumu, nedz iemeslus, kuru dēļ tā šaubās par Regulas 2022/1854 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta interpretāciju, nedz arī saikni, ko tā konstatējusi starp šo tiesību normu un pamatlietai piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.
46 Tātad, pat uzskatot, ka ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas 2022/1854 8. panta 2. punkta a) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā otrajā jautājumā aprakstītais, jākonstatē, ka Tiesas rīcībā nav nepieciešamās informācijas, lai uz to sniegtu lietderīgu atbildi.
47 Tāpēc šis jautājums ir jāatzīst par nepieņemamu.
Par tiesāšanās izdevumiem
48 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:
Padomes Regulas (ES) 2022/1854 (2022. gada 6. oktobris) par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai 6. panta 1. punkts un 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts
jāinterpretē tādējādi, ka
tiem nav pretrunā, ka dalībvalsts laikposmam no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam nosaka griestus elektroenerģijas ražotāju tirgus ieņēmumiem par elektroenerģiju no šīs regulas 7. panta 1. punktā minētajiem energoresursiem apmērā, kas ir zemāks par pirmajā no šīm normām paredzētajiem griestiem 180 EUR par saražoto megavatstundu (MWh) elektroenerģijas, ievērojot minētās regulas 8. panta 2. punktā noteiktās prasības.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – bulgāru.