Lieta T‑32/24

Barry’s Bootcamp Holdings LLC

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju

Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2025. gada 24. septembra spriedums

Eiropas Savienības preču zīme – Atcelšanas process – Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – Grafiska preču zīme, kurā attēloti astoņi melni uz leju vērsti ševroni – Preču zīmes faktiska izmantošana – Regulas (ES) 2017/1001 18. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Preču zīmes izmantošanas raksturs – Forma, kas atšķiras elementos, kuri nemaina atšķirtspēju – Pretprasība – Prasības priekšmets – Interese celt prasību – Pieņemamība

1. Eiropas Savienības preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesība – Atcelšanas pamati – Preču zīmes faktiskas izmantošanas neesība – Grafiska preču zīme, kurā attēloti astoņi melni uz leju vērsti ševroni

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2017/1001 18. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

   (skat. 40., 54., 63., 92., 98., 123., 131. un 138. punktu)

2. Eiropas Savienības preču zīme – Pārsūdzība – Prasība Savienības tiesā – Pretprasība – Prasība par lēmumu, kas pieņemts divās apvienotās lietās – Prasība par to lēmuma daļu, uz kuru neattiecas pamatprasība – Pieņemamība

   (Vispārējās tiesas Reglamenta 184. panta 1. punkts)

   (skat. 104.–110. punktu)

3. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Radušās un pastāvošas intereses nepieciešamība – Novērtēšana prasības celšanas brīdī – Prasība, kas prasītājam var dot labumu

   (LESD 263. panta ceturtā daļa)

   (skat. 111.–114. punktu)

Rezumējums

Vispārējā tiesa, izskatot atcelšanas prasību, kuru tā noraida, pirmo reizi spriež par to, vai ir pieņemama pretprasība, kas celta par Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas padomes lēmumu pēc tam, kad pēdējā minētā bija apvienojusi divas apelācijas sūdzības, kuras iesniegtas par vienu un to pašu Anulēšanas nodaļas lēmumu un kurās ir iesaistītas tās pašas puses.

Hummel Holding A/S, persona, kas iestājusies lietā, ir grafiskas preču zīmes, kurā attēloti astoņi melni uz leju vērsti ševroni, starptautiskas reģistrācijas, ko attiecina uz Eiropas Savienību, īpašniece attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst vairākās kategorijās ( 1 ). Prasītāja Barry’s Bootcamp Holdings LLC iesniedza EUIPO pieteikumu par šīs starptautiskās reģistrācijas atcelšanu ( 2 ) attiecībā uz visām iesaistītajām precēm un pakalpojumiem. EUIPO Anulēšanas nodaļa daļēji apmierināja šo pieteikumu, uzskatīdama, ka starptautiskās reģistrācijas izmantošanas apjoms nav pierādīts attiecībā uz visām norādītajām precēm un pakalpojumiem, izņemot sporta, ikdienas un modes apģērbus, kas ietilpst 25. klasē.

Persona, kas iestājusies lietā, par Anulēšanas nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību, pamatojoties uz to, ka pēdējā minētā bija atcēlusi tās tiesības attiecībā uz sporta somām, kā arī apaviem, sporta apaviem un ikdienas apaviem ( 3 ) (apelācijas sūdzība R 1415/2022‑2). Savukārt prasītāja iesniedza citu apelācijas sūdzību par šo lēmumu, ciktāl pieteikums par personas, kas iestājusies lietā, tiesību uz apstrīdēto starptautisko reģistrāciju atcelšanu tika noraidīts attiecībā uz sporta, ikdienas un modes apģērbiem ( 4 ) (apelācijas sūdzība R 1421/2022‑2). EUIPO Apelācijas padome abas šīs apelācijas sūdzības apvienoja, pamatojoties uz to, ka tās bija vērstas pret vienu un to pašu lēmumu, un ar apstrīdēto lēmumu tās noraidīja.

Tātad prasītāja Vispārējā tiesā cēla prasību atcelt šo lēmumu (turpmāk tekstā – “pamatprasība”). Persona, kas iestājusies lietā, par šo pašu lēmumu cēla pretprasību. Ar atsevišķu dokumentu prasītāja izvirzīja iebildi par šīs pretprasības nepieņemamību.

Vispārējās tiesas vērtējums

Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa atgādina, ka saskaņā ar tās Reglamenta 184. panta 1. punktu pretprasībā lūdz atcelt vai grozīt Apelāciju padomes lēmumu punktā, kurš nav minēts prasības pieteikumā.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa konstatē, ka šajā lietā prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, par Anulēšanas nodaļas lēmumu vispirms bija iesniegušas divas atsevišķas apelācijas sūdzības, līdz ar to tās automātiski bija lietas dalībnieces abos paralēlajos procesos Apelācijas padomē ( 5 ). Tomēr Apelācijas padome šīs divas apelācijas sūdzības izskatīja vienā un tajā pašā procesā ( 6 ), kura noslēgumā tā pieņēma apstrīdēto lēmumu. Tātad šajā lēmumā Apelācijas padome ir lēmusi par abām apelācijas sūdzībām, kuras ir iesniegtas par vienu un to pašu Anulēšanas nodaļas lēmumu un kurās ir iesaistīti tie paši lietas dalībnieki.

Otrkārt, Vispārējā tiesa norāda, ka ar pamatprasību prasītāja to lūdz atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl Apelācijas padome ir noraidījusi apelācijas sūdzību lietā R 1421/2022‑2, savukārt pretprasība ir celta par apstrīdētā lēmuma atcelšanu, ciktāl Apelācijas padome ar to ir nolēmusi noraidīt apelācijas sūdzību lietā R 1415/2022‑2. No tā izriet, ka ar pretprasību tiek lūgts atcelt apstrīdēto lēmumu punktā, kas nav minēts prasības pieteikumā Vispārējās tiesas Reglamenta 184. panta 1. punkta izpratnē.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītāja kļūdaini apgalvo, ka pretprasība ir celta par lēmumu, kas atšķiras no pamatprasībā apstrīdētā lēmuma.

Otrām kārtām, attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, interesi celt prasību Vispārējā tiesa atgādina, ka atcelšanas prasība, ko cēlusi fiziska vai juridiska persona, ir pieņemama vienīgi tad, ja šādai personai ir interese, lai pārsūdzētais akts tiktu atcelts. Šāda interese nozīmē, ka šī akta atcelšanai pašai par sevi var būt tiesiskas sekas un tādējādi prasības iznākumā var rasties priekšrocības lietas dalībniekam, kurš to ir cēlis.

Šajā lietā ar pretprasību tiek lūgts atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir noraidīta personas, kas iestājusies lietā, apelācijas sūdzība lietā R 1415/2022‑2 un līdz ar to ir apstiprināts Anulēšanas nodaļas lēmums, ar kuru tika atzīta apstrīdētās starptautiskās reģistrācijas īpašnieka tiesību atcelšana, it īpaši attiecībā uz sporta somām un apaviem. Tādējādi Vispārējā tiesa norāda, ka gadījumā, ja tā apmierinātu personas, kas iestājusies lietā, prasījumus un atceltu apstrīdēto lēmumu, Apelācijas padomei būtu no jauna jālemj par lietā R 1415/2022‑2 iesniegto personas, kas iestājusies lietā, apelācijas sūdzību un šajā ziņā tā varētu pieņemt lēmumu, kas atšķiras no Vispārējās tiesas atceltā lēmuma. Līdz ar to pretprasības iznākums var radīt labumu personai, kas iestājusies lietā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Vispārējā tiesa secina – tas, ka ar apstrīdēto lēmumu personas, kas iestājusies lietā, prasījumi ir apmierināti attiecībā uz lietu R 1421/2022‑2, nevar tai atņemt interesi celt prasību par apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir noraidīta apelācijas sūdzība lietā R 1415/2022‑2.

( 1 ) Runa ir par precēm un pakalpojumiem, kas atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām ietilpst 3., 18., 25., 28. un 35. klasē.

( 2 ) Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.) 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

( 3 ) “Sporta somas” ietilpst 18. klasē, un “apavi; sporta apavi; ikdienas apavi” ietilpst 25. klasē.

( 4 ) Šīs preces ietilpst 25. klasē.

( 5 ) Atbilstoši Regulas 2017/1001 67. pantam.

( 6 ) Piemērojot Komisijas Deleģētās regulas 2018/625 (2018. gada 5. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi un atceļ Deleģēto regulu (ES) 2017/1430 (OV 2018, L 104, 1. lpp.), 35. panta 5. punktu.