–

Republik Österreich vārdā – C. Nemeth un S. Ullreich, pārstāvji,

–

Austrian Airlines AG vārdā – J. Eichmeyer, Rechtsanwältin,

–

Austrijas valdības vārdā – A. Posch, J. Schmoll un G. Kunnert, pārstāvji,

–

Beļģijas valdības vārdā – S. Baeyens un P. Cottin, pārstāvji,

–

Francijas valdības vārdā – B. Herbaut un B. Travard, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – R. Álvarez Vinagre un G. Meessen, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 8. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 550/2004 (2004. gada 10. marts) par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) (OV 2004, L 96, 10. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1070/2009 (OV 2009, L 300, 34. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 550/2004”), un 2. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 549/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (OV 2004, L 96, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 1070/2009 (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 549/2004”).

2

Šis lūgums iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Republik Österreich (Austrijas Republika), kuru pārstāv Finanzprokuratur, un Austrian Airlines AG par to mantisko zaudējumu atlīdzību, kas šai lidsabiedrībai radušies lidojumu atcelšanas dēļ, kuru izraisīja Austro Control pārvaldītā aeronavigācijas telesakaru servera darbības atteice.

3

Regulas Nr. 549/2004 7. apsvērumā noteikts:

“Gaisa telpa ir ierobežota, un tās optimāla un efektīva izmantošana būs iespējama tikai tad, ja tiks ņemtas vērā visu lietotāju prasības un attiecīgā gadījumā pārstāvētas visā Eiropas vienotajā gaisa telpas, tostarp Vienotās gaisa telpas komitejas, attīstībā, lēmumu pieņemšanas procesā un īstenošanā.”

4

Šīs regulas 1. panta “Mērķis un darbības joma” 1. punktā paredzēts:

“Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvas mērķis ir uzlabot esošos drošības standartus, sniegt ieguldījumu gaisa satiksmes sistēmas ilgtspējīgā attīstībā un uzlabot gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) un aeronavigācijas pakalpojumu (ANS) sistēmas kopējo darbību vispārējās nozīmes gaisa pārvadājumiem Eiropā atbilstoši visu gaisa telpas izmantotāju prasībām. Šajā Eiropas vienotajā gaisa telpā ietilpst saskaņots Eiropas tīkls, kas ietver maršrutus, maršrutu pārvaldīšanu un gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, pamatojoties tikai uz drošību, efektivitāti un tehniskiem apsvērumiem gaisa telpas izmantotāju interesēs. Šo mērķi īstenojot, šīs regulas mērķis ir izveidot saskaņotu tiesisko regulējumu, lai radītu Eiropas vienoto gaisa telpu.”

5

Minētās regulas 2. pantā citstarp ietvertas šādas definīcijas:

[..]

[..]

[..]

[..]

[..]”

6

Šīs regulas 3. panta “Kopienas iesaistīšanās jomas” 1. punktā paredzēts:

“Ar šo regulu izveido Eiropas vienotās gaisa telpas saskaņotu tiesisko regulējumu kopā ar

[..]

b) [Regulu Nr. 550/2004]; [..]

[..]

un ar īstenošanas noteikumiem, ko pieņēmusi Komisija, pamatojoties uz šo regulu un iepriekšminētajām regulām.”

7

Regulas Nr. 550/2004 4. un 10. apsvērumā noteikts:

[..]

8

Regulas Nr. 550/2004 1. panta “Mērķis un darbības joma” 1. punktā paredzēts:

“[Regulas Nr. 549/2004] piemērošanas jomā šī regula attiecas uz aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā. Šīs regulas mērķis ir noteikt kopīgas prasības drošai un efektīvai aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai Kopienā.”

9

Regulas Nr. 550/2004 6. pants “Kopīgas prasības”, ar ko sākas šīs regulas II nodaļa, kurā paredzēti minēto pakalpojumu sniegšanas noteikumi, formulēts šādi:

“Saskaņā ar procedūru, kas minēta [Regulas Nr. 549/2004] 5. panta 3. punktā, nosaka kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai. Kopīgajās prasībās iekļauj:

10

Regulas Nr. 550/2004 7. pantā “Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju sertifikācija” citstarp paredzēts:

“1.   Uz visu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu Kopienā attiecināma sertifikācija, ko veic dalībvalstis.

[..]

3.   Dalībvalstu uzraudzības iestādes izdod sertifikātus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, ja tie atbilst kopīgajām prasībām, kas minētas 6. pantā. [..]

[..]

7.   Dalībvalstu uzraudzības iestādes uzrauga atbilstību kopīgajām prasībām un nosacījumiem, kas pievienoti sertifikātiem. Informāciju par šādu uzraudzību iekļauj gada ziņojumos, kas dalībvalstīm jāiesniedz, ievērojot [Regulas Nr. 549/2004] 12. panta 1. punktu. Ja dalībvalsts uzraudzības iestāde konstatē, ka sertifikāta turētājs vairs neatbilst šādām prasībām vai nosacījumiem, tad tā veic attiecīgus pasākumus, nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību. Šādi pasākumi var ietvert sertifikāta atsaukšanu.”

11

Regulas Nr. 550/2004 8. pantā “Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju izraudzīšana” noteikts:

“1.   Dalībvalstis nodrošina gaisa satiksmes pakalpojumu ekskluzīvu sniegšanu īpašos gaisa telpas blokos gaisa telpā, par kuru tās atbild. Šim nolūkam dalībvalstis izraugās gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju, kam ir Kopienā derīgs sertifikāts.

[..]

3.   Dalībvalstis nosaka izraudzīto gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus. [..]

4.   Dalībvalstīm ir pastāvīgas pilnvaras izvēlēties pakalpojumu sniedzēju ar nosacījumu, ka tas atbilst prasībām un nosacījumiem, kas minēti 6. un 7. pantā.

[..]”

12

Šīs regulas 14. panta “Vispārīgi noteikumi”, kas iekļauts III nodaļā “Tarifikācijas sistēma”, redakcija ir šāda:

“Saskaņā ar 15. un 16. panta prasībām tarifikācijas sistēma aeronavigācijas pakalpojumiem palīdzēs nodrošināt labāku pārredzamību, nosakot, piemērojot un iekasējot maksu no gaisa telpas izmantotājiem, sniegt rentablākus aeronavigācijas pakalpojumus un nodrošināt efektīvākus lidojumus, saglabājot optimālu drošības līmeni. [..]”

13

Minētās regulas 15. pantā “Principi” paredzēts:

“1.   Tarifikācijas sistēma pamatojas uz to aeronavigācijas pakalpojumu izmaksu uzskaiti, kas pakalpojumu sniedzējiem rodas par labu gaisa telpas izmantotājiem. Sistēmā šīs izmaksas sadala starp izmantotāju kategorijām.

[..]

3.   Nosakot maksājumus saskaņā ar 2. punktu, dalībvalstis ievēro šādus principus:

[..]

14

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1035/2011 (2011. gada 17. oktobris), ar ko nosaka kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai un groza Regulas (EK) Nr. 482/2008 un (ES) Nr. 691/2010 (OV 2011, L 271, 23. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2014. gada 2. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 448/2014 (OV 2014, L 132, 53. lpp.) (turpmāk tekstā – “Īstenošanas regula Nr. 1035/2011”), ir ietverts I pielikums “Kopīgas prasības attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu”, kurš formulēts šādi:

“1. TEHNISKĀ UN DARBĪBAS KOMPETENCE UN IESPĒJAS

Aeronavigācijas pakalpojuma sniedzējs spēj sniegt pakalpojumus droši, efektīvi, nepārtraukti un pastāvīgi saskaņā ar visiem vispārēja pieprasījuma aspektiem konkrētajā gaisa telpā. Tādēļ tas gādā par savu atbilstošu tehnisku un darbības spēju un profesionalitāti.

[..]

3. DROŠUMA UN KVALITĀTES PĀRVALDĪBA

[..]

3.2. Kvalitātes pārvaldības sistēma

Aeronavigācijas pakalpojuma sniedzējiem ir jābūt ieviestai kvalitātes pārvaldības sistēmai, kas attiecas uz visiem aeronavigācijas pakalpojumiem, ko tie sniedz, atbilstoši sekojošiem principiem.

Kvalitātes pārvaldības sistēma:

[..].

7. ATBILDĪBA UN APDROŠINĀŠANAS SEGUMS

Aeronavigācijas pakalpojuma sniedzējam ir jābūt atbildības segumam atbilstoši piemērojamajiem tiesību aktiem.

[..]”

15

1957. gada 2. decembraBundesgesetz über die Luftfahrt (Federālais aviācijas likums; BGBl. 253/1957), redakcijā, kas piemērojama pamatlietas faktiskajiem apstākļiem (turpmāk tekstā – “Aviācijas likums”), 120. pantā paredzēts:

“(1)   Ja vien starptautiskajos nolīgumos, Savienības tiesību aktos vai šajā federālajā likumā (vai pamatojoties uz tiem) nav noteikts citādi, aeronavigācijas īstenošanu kā federatīvās valsts publiskās varas uzdevumu veic Austro Control. Austro Control ir izraudzīta sniegt aeronavigācijas pakalpojumus atbilstoši [šī likuma] 119. panta 2. punkta 1. apakšpunkta a) punktam un aeronavigācijas meteoroloģiskos pakalpojumus atbilstoši [šī likuma] 119. panta 2. punkta 1. apakšpunkta c) punktam ekskluzīvi [Regulas Nr. 550/2004] 8. un 9. panta izpratnē.

[..]

(5)   Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums tiem uzticēto aeronavigācijas funkciju pienācīgas un drošas izpildes nolūkā nodrošināt nepieciešamās un starptautiskajiem standartiem atbilstošās aeronavigācijas iekārtas, kā arī tās uzturēt ekspluatācijai drošā stāvoklī un tās pienācīgi ekspluatēt.

[..]”

16

Bundesgesetz über die Austro Control Gesellschaft mit beschränkter Haftung (Federālais likums par sabiedrību ar ierobežotu atbildību Austro Control; BGBl. 898/1993), redakcijā, kas piemērojama pamatlietas faktiskajiem apstākļiem (turpmāk tekstā – “Austro Control likums”), 2. pants formulēts šādi:

“(1)   Austro Control īsteno visas funkcijas, kas atbilstoši Aviācijas likumam, uz šī likuma pamata izdotajiem noteikumiem un Flugsicherungsstreckengebührengesetz [(Likums par aeronavigācijas maršrutu maksājumiem; BGBl. 137/1986)] līdz šim bija uzticētas Bundesamt für Zivilluftfahrt [(Federālā civilās aviācijas pārvalde, Austrija)], izņemot tās, kas uzticētas ar [Aviācijas likuma] 140.b pantā paredzēto rīkojumu. Austro Control īsteno arī funkcijas, kas tai uzticētas ar federālajiem likumiem vai noteikumiem, kuri pieņemti uz šo federālo likumu pamata. Uz šīm funkcijām attiecas pienākums nodrošināt pakalpojumu sniegšanu. Austro Control veic visus organizatoriskos pasākumus, lai šīs funkcijas varētu veikt valsts pārvaldes iestāžu uzraudzībā.

[..]”

17

Austro Control likuma 10. panta “Atbildība” 1. punktā noteikts:

“Par kaitējumu, ko Austro Control darbinieki nodarījuši trešām personām, veicot uzdevumus jomā, kas viņiem uzticēta uz šī federālā likuma 2. panta 1. un 3. punkta pamata, saistībā ar tiesību aktu īstenošanu, atbild federālā valsts atbilstoši Amtshaftungsgesetz [(Valsts iestāžu atbildības likums; BGBl. 20/1949)] noteikumiem. Darbinieks nav atbildīgs attiecībā pret cietušo personu. [..]”

18

Valsts iestāžu atbildības likuma, redakcijā, kas piemērojama pamatlietas faktiskajiem apstākļiem (turpmāk tekstā – “Valsts iestāžu atbildības likums”), 1. panta 1. punktā paredzēts:

“Federālā valsts, Länder [(federālās zemes)], pašvaldības, citas publisko tiesību juridiskās personas un sociālā nodrošinājuma iestādes [..] saskaņā ar civiltiesību normām atbild par mantisko vai personisko kaitējumu, kas, īstenojot tiesību aktus, trešām personām nodarīts federālās valsts iestāžu darbinieku prettiesiskas un vainojamas rīcības dēļ; iestāde nav atbildīga attiecībā pret cietušo personu. Kaitējuma atlīdzībai vienmēr ir jābūt finansiālai.”

19

Austro Control ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras vienīgais akcionārs ir Austrijas Republika. Pildot likumā noteiktos uzdevumus, Austro Control pārvalda aeronavigācijas stacionārā telesakaru tīkla serveri [Aeronautical Fixed Telecommunication Network] (turpmāk tekstā – “AFTN serveris”), kas nodrošina tehniskās informācijas, it īpaši par gaisa satiksmi, nodošanu starp lidsabiedrībām, pašu Austro Control un Eurocontrol, kas ir Briselē (Beļģija) iedibināta Eiropas koordinējošā iestāde.

20

Austrian Airlines, kas ir Vīnes‑Švehatas lidostā (Austrija) bāzēta lidsabiedrība, saviem lidojumiem no šīs lidostas un uz to izmanto Austro Control sniegtos gaisa satiksmes pakalpojumus un sedz par šiem pakalpojumiem noteiktos maksājumus.

21

2016. gada 28. augustāAFTN servera tehniska atteice izraisīja krasu nosēšanās un pacelšanās samazinājumu minētajā lidostā. Austrian Airlines apgalvo, ka šīs tehniskās atteices dēļ tai nācies atcelt 60 lidojumus un tas radījis 373140,46 EUR zaudējumus, kurus citstarp veidoja biļešu cenas atmaksa, rezervācijas maiņa uz trešām lidsabiedrībām, kodu kopīgošanas lidojumu ieskaita atcelšana, kā arī pasažieru ēdināšana, izmitināšana un pārvadāšana, bagāžas papildu nosūtīšana un darbinieku virsstundu apmaksa.

22

Uzskatot, ka Austro Control ir atbildīga par AFTN servera atteici, jo preventīvi nebija veikusi tehniskos un personāla pasākumus, kas nepieciešami pienācīgas šī servera darbības nodrošināšanai, Austrian Airlines cēla prasību par zaudējumu atlīdzību pret Austrijas Republiku, pamatojoties uz Austro Control likuma 10. panta 1. punktu un Valsts iestāžu atbildības likuma 1. panta 1. punktu.

23

Austrijas Republika, kuru pārstāvēja Finanzprokuratur, apstrīdēja to, ka Austro Control būtu pieļāvusi vainojamu vai prettiesisku rīcību AFTN servera pārvaldībā. Tā arī apgalvoja, ka atbilstošo valsts un Savienības tiesību normu par aeronavigāciju nolūks ir aizsargāt vienīgi vispārīgās intereses saistībā ar drošu gaisa satiksmi, nevis gaisa telpas izmantotāju mantiskās intereses, un to apstiprinot tas, ka nav tiesību normu, kurās būtu paredzēts šajā jomā piemērojams atbildības režīms.

24

Pirmās instances tiesa noraidīja Austrian Airlines celto prasību par zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz to, ka vienīgais valsts un Savienības tiesību normu par aeronavigāciju nolūks ir regulēt gaisa satiksmi, nevis aizsargāt gaisa pārvadātāju mantiskās intereses. Šādos apstākļos minētā tiesa atzina, ka nav jāpārbauda, vai Austro Control darbinieki ir rīkojušies prettiesiski un vainojami.

25

Apelācijas tiesa, kurā vērsās Austrian Airlines, savukārt secināja, ka, lai gan Savienības tiesību normu par aeronavigāciju nolūks galvenokārt ir nodrošināt gaisa satiksmes drošību, tās aizsargā arī gaisa pārvadātāju kā gaisa telpas izmantotāju ekonomiskās intereses, it īpaši tādēļ, ka tie sedz maksājumus par aeronavigācijas pakalpojumiem, kurus tiem sniedz tādi pakalpojumu sniedzēji kā Austro Control.

26

Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija), kas ir iesniedzējtiesa un kurā Austrijas Republika, ko pārstāv Finanzprokuratur, pārsūdzēja apelācijas tiesas nolēmumu, norāda, ka saskaņā ar tās judikatūru par Valsts iestāžu atbildības likuma 1. panta 1. punktu pat vainojama tiesību normu pārkāpuma gadījumā atlīdzināms ir vienīgi tāds kaitējums, kura novēršana ir vismaz viens no attiecīgās normas mērķiem. Iesniedzējtiesa ir precizējusi, ka noteicošais kritērijs, lai iestātos iestādes atbildība, ir ar pārkāpto tiesību normu paredzētā aizsardzība, kas esot noskaidrojama ar interpretāciju.

27

Minētā tiesa principā atzīst, ka valsts tiesību normas mērķis ir aizsargāt individuālās intereses tad, kad pastāv īpašas tiesiskās attiecības starp vienību, kas ir pārkāpusi šādu tiesību normu, un subjektu, kam nodarīts kaitējums. Savukārt tā sliecas izslēgt šāda mērķa esību situācijā, kad minētās vienības veiktā publisko funkciju izpilde skar tik lielu un nenoteiktu skaitu personu, ka tās pielīdzināmas plašai sabiedrībai, un tas izslēdz iestādes atbildību pat prettiesiskas un vainojamas rīcības gadījumā.

28

Iesniedzējtiesa norāda, ka domstarpības starp pamatlietas pusēm ir par to, vai Savienības tiesību normas par aeronavigāciju, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt gaisa satiksmes drošību, aizsargā arī gaisa telpas izmantotājus no mantiskiem zaudējumiem, kas radušies prettiesiskas un vainojamas rīcības dēļ, kuru pieļāvis saskaņā ar Regulas Nr. 550/2004 8. pantu izraudzīts gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs, proti, šajā gadījumā – Austro Control. Tās skatījumā noteicošs ir šīs regulas mērķis un tas nosakāms autonomi, ievērojot Savienības tiesības un to interpretācijas metodes.

29

Šīs tiesas ieskatā no 2022. gada 2. jūnija sprieduma Skeyes (C‑353/20, EU:C:2022:423) izriet, ka Regulas Nr. 550/2004 8. panta noteikumi, lasot tos kopsakarā ar Regulas Nr. 549/2004 2. panta 4. punktu, kurā definēti aeronavigācijas pakalpojumi, gaisa telpas izmantotājiem piešķir tiesības, kuras var ietekmēt šīs gaisa telpas slēgšana, un Savienības tiesību normu par aeronavigāciju mērķis neietver tikai gaisa satiksmes drošību šaurā nozīmē.

30

Minētā tiesa jautā, vai šo tiesību normu aizsardzības mērķī ietilpst arī šo izmantotāju mantiskās intereses, un tas saskaņā ar Valsts iestāžu atbildības likumu ļautu konstatēt Austrijas Republikas atbildību par mantiskajiem zaudējumiem, kas radušies Austro Control prettiesiskas un vainojamas rīcības dēļ.

31

Iesniedzējtiesa arī norāda, ka Austrian Airlines pienākums maksāt par Austro Control sniegtajiem gaisa satiksmes pakalpojumiem liecina par īpašām tiesiskām attiecībām starp šiem diviem subjektiem. Šī iemesla dēļ tā drīzāk sliecas uzskatīt, ka Regulas Nr. 550/2004 8. pants, lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 549/2004 2. panta 4. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, aizsargā arī individuālo gaisa telpas izmantotāju mantiskās intereses.

32

Šādos apstākļos Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [Regulas Nr. 550/2004] 8. pants kopsakarā ar [Regulas Nr. 549/2004] 2. panta 4. punktu jāinterpretē tādējādi, ka gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana ir vērsta arī uz individuālo gaisa telpas izmantotāju aizsardzību no tīri mantiskiem zaudējumiem, kas radušies tā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja prettiesiskas un vainojamas rīcības dēļ, kuram uzticēts nodrošināt šos pakalpojumus?”

33

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu redzams, ka uzdotais jautājums, kas skar citstarp Regulas Nr. 550/2004 8. pantā paredzētā aizsardzības mērķa tvērumu, izriet no tā, ka saskaņā ar Valsts iestāžu atbildības likumu, kā to interpretējusi iesniedzējtiesa, noteicošais kritērijs, lai konstatētu atbildību, ir pārkāptās tiesību normas aizsargājošais mērķis. Šajā lietā attiecīgā tiesību norma esot Aviācijas likuma 120. pants, saskaņā ar kuru Austro Control uz ekskluzīva pamata atbilstoši minētajam 8. pantam citstarp ir uzticēts nodrošināt gaisa satiksmes pakalpojumus.

34

Saistībā ar pamatlietu iesniedzējtiesa tādējādi ir precizējusi, ka Austrijas Republikas atbildību par mantiskajiem zaudējumiem, ko Austrian Airlines cietusi Austro Control iespējamās vainojamās rīcības dēļ, tai neizpildot paredzētos pienākumus, varēs atzīt tikai tad, ja attiecīgo Savienības tiesību normu nolūks citstarp ir arī aizsargāt Regulas Nr. 549/2004 2. panta 8. punktā minētos gaisa telpas izmantotājus no šādiem zaudējumiem.

35

Uzdotais jautājums ir jāizskata, ņemot vērā šos ievada apsvērumus.

36

Ar vienīgo uzdoto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 549/2004 2. panta 4. punkts un Regulas Nr. 550/2004 8. pants, lasot tos kopsakarā ar pēdējās minētās regulas normām par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un cenu par šiem pakalpojumiem noteikšanu, jāinterpretē tādējādi, ka visu šo tiesību normu nolūks ir arī aizsargāt gaisa telpas izmantotājus no mantiskajiem zaudējumiem, kas radušies gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēja vainojamas rīcības dēļ, tam neizpildot šajās tiesību normās paredzētos pienākumus.

37

Pirmkārt, vispirms jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 549/2004 1. panta 1. punktu ar šo regulu ir izveidots saskaņots tiesiskais regulējums “Eiropas vienotās gaisa telpas” izveidei, kuras mērķis ir uzlabot esošos gaisa satiksmes drošības standartus, sniegt ieguldījumu gaisa satiksmes sistēmas ilgtspējīgā attīstībā un uzlabot gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu sistēmas kopējo darbību vispārējās nozīmes gaisa pārvadājumiem Eiropā atbilstoši visu gaisa telpas izmantotāju prasībām.

38

Šajā tiesību normā arī precizēts, ka Eiropas vienotajā gaisa telpā ietilpst saskaņots Eiropas tīkls, kas ietver maršrutus, maršrutu pārvaldīšanu un gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, pamatojoties tikai uz drošību, efektivitāti un tehniskiem apsvērumiem “gaisa telpas izmantotāju interesēs”, un šis jēdziens atbilstoši minētās regulas 2. panta 8. punktam ietver arī vispārējai gaisa satiksmei izmantojamu gaisa kuģu ekspluatantus.

39

Otrkārt, saskaņā ar Regulas Nr. 550/2004 1. panta 1. punktu šī regula “[Regulas Nr. 549/2004] piemērošanas jomā” attiecas uz drošu un efektīvu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā, nosakot šajā nolūkā kopīgas prasības. Regulas Nr. 550/2004 III nodaļā kā būtisks elements ir paredzēta arī šo pakalpojumu tarifikācijas sistēma, kas ietver gaisa telpas izmantotāju maksājumus.

40

Turklāt no Regulas Nr. 549/2004 3. panta 1. punkta izriet, ka saskaņotais tiesiskais regulējums “Eiropas vienotās gaisa telpas” īstenošanai ietver arī īstenošanas pasākumus, ko pieņēmusi Komisija, pamatojoties citstarp uz šo regulu, kā arī Regulu Nr. 550/2004. Viens no šiem īstenošanas pasākumiem ir arī Īstenošanas regula Nr. 1035/2011.

41

Ņemot vērā šo tiesisko regulējumu, pirmām kārtām, jākonstatē, ka saskaņā ar Regulas Nr. 549/2004 2. panta 4. punktu jēdziens “aeronavigācijas pakalpojumi” ietver gaisa satiksmes pakalpojumus – kas skaidri minēti uzdotajā jautājumā –, kā arī saziņas, navigācijas un uzraudzības pakalpojumus, meteoroloģiskos pakalpojumus, kas vajadzīgi aeronavigācijai, un aeronavigācijas informācijas pakalpojumus.

42

Gaisa satiksmes pakalpojumi ir neatņemama “gaisa satiksmes pārvaldības” sastāvdaļa, un tajā atbilstoši Regulas Nr. 549/2004 2. panta 10. punktam ir apvienotas gaisā un uz zemes veicamās funkcijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu drošu un efektīvu gaisa kuģu kustību visos darbības posmos. Saskaņā ar šī panta 11. punktu šie pakalpojumi ietver gaisa satiksmes vadības pakalpojumus, lidojumu informācijas pakalpojumus un brīdināšanas pakalpojumus, un šie trīs jēdzieni savukārt ir definēti attiecīgi minētā panta 1. punktā, 23.a punktā un 23.b punktā.

43

“Gaisa satiksmes vadības pakalpojumu” mērķis ir, pirmkārt, novērst sadursmes starp gaisa kuģiem un sadursmes manevrēšanas laukumā starp gaisa kuģiem un šķēršļiem, kā arī, otrkārt, paātrināt un saglabāt sakārtotu gaisa satiksmes plūsmu. “Lidojuma informācijas pakalpojums” nodrošina drošai un efektīvai lidojumu veikšanai noderīgas konsultācijas un informāciju. “Brīdināšanas pakalpojumi” ir pakalpojumi, ar kuru palīdzību attiecīgām organizācijām paziņo par gaisa kuģi, kam vajadzīga meklēšanas un glābšanas palīdzība, un vajadzības gadījumā palīdz šīm organizācijām.

44

No iepriekš minētā izriet, ka “gaisa satiksmes pakalpojumiem” Regulas Nr. 549/2004 2. panta 11. punkta izpratnē ir būtiska nozīme gaisa satiksmes pārvaldībā ne tikai gaisa telpas drošībai un optimālai izmantošanai, bet arī šīs gaisa telpas izmantotājiem, kuru darbība ir atkarīga no pienācīgas šo pakalpojumu sniegšanas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 2. jūnijs, Skeyes, C‑353/20, EU:C:2022:423, 43. punkts).

45

Proti, kā ģenerāladvokāte norādījusi secinājumu 39. punktā, aeronavigācijas pakalpojumu, to vidū arī gaisa satiksmes pakalpojumu, sniegšana kalpo ne tikai vispārīgām interesēm nodrošināt drošu un efektīvu Eiropas vienoto gaisa telpu, bet arī gaisa telpas izmantotāju, it īpaši gaisa pārvadātāju, interesēm un saimnieciskajai darbībai.

46

Šajā ziņā Regulas Nr. 549/2004 7. apsvērumā precizēts, ka gaisa telpa ir ierobežota un tās optimāla un efektīva izmantošana būs iespējama tikai tad, ja tiks ņemtas vērā visu lietotāju prasības.

47

Otrām kārtām, Regulas Nr. 550/2004 8. panta 1., 3. un 4. punktā katrai dalībvalstij ir noteikts pienākums izraudzīties gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju un noteikt šī pakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus; pakalpojumu sniedzējam, kā paredzēts šī panta 4. punktā, ir jāatbilst šīs regulas 6. pantā uzskaitītajām kopīgajām prasībām aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai un jābūt sertificētam saskaņā ar minētās regulas 7. pantu.

48

Minētajā 6. pantā paredzēts, ka šīs kopīgās prasības citstarp iekļauj tehnisko un ekspluatācijas kompetenci un piemērotību, pakalpojumu kvalitāti, kā arī atbildību un apdrošināšanas segumu. Šīs regulas 7. panta 1. un 3. punktā noteikts, ka uz visu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu Savienībā attiecināma sertifikācija, ko veic dalībvalstis, un sertifikāti pakalpojumu sniedzējiem tiek izdoti, ja tie atbilst minētajām kopīgajām prasībām. Minētās regulas 7. panta 7. punktā paredzēts: ja dalībvalsts uzraudzības iestāde konstatē, ka sertifikāta turētājs vairs neatbilst šīm kopīgajām prasībām, tā veic attiecīgus pasākumus, nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību.

49

Kā noteikts Regulas Nr. 550/2004 4. apsvērumā, dalībvalstu izraudzītajiem pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums sniegt gaisa satiksmes pakalpojumus, lai pienācīgi apmierinātu gaisa telpas izmantotāju vajadzības un nodrošinātu drošu un efektīvu gaisa satiksmes darbību, ievērojot saskaņotu sistēmu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai.

50

Tiesa ir nospriedusi, ka no Regulas Nr. 550/2004 10. apsvēruma, 1. panta 1. punkta un 7. panta 1. un 7. punkta izriet, ka tās mērķis ir nodrošināt arī visu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību Eiropas vienotajā gaisa telpā (spriedums, 2022. gada 2. jūnijs, Skeyes, C‑353/20, EU:C:2022:423, 44. punkts), un bez tās gaisa telpas izmantotāji nevarētu darboties pienācīgos apstākļos.

51

Kā atgādināts šī sprieduma 40. punktā, Īstenošanas regulas Nr. 1035/2011, ar ko nosaka kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai un papildina saskaņoto tiesisko regulējumu “Eiropas vienotās gaisa telpas” īstenošanai, I pielikumā ir precizēts arī, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem jāspēj sniegt šos pakalpojumus droši, efektīvi, nepārtraukti un pastāvīgi saskaņā ar visiem vispārēja pieprasījuma aspektiem konkrētajā gaisa telpā (šī pielikuma 1. punkts), ir jādefinē kvalitātes politika tā, lai iespējami pilnīgāk apmierinātu dažādu lietotāju vajadzības (minētā pielikuma 3.2. punkta a) apakšpunkts), un tam ir jābūt atbildības segumam atbilstoši piemērojamajiem tiesību aktiem (šī pielikuma 7. punkts).

52

Trešām kārtām, Regulas Nr. 550/2004 14.–16. pantā ir reglamentēta to maksājumu noteikšana, piemērošana un iekasēšana, kas gaisa telpas izmantotājiem jāmaksā par tiem sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem. Šīs regulas 14. pantā paredzēts, ka tarifikācijas sistēmai it īpaši jāveicina rentablāki aeronavigācijas pakalpojumi un jānodrošina efektīvāki lidojumi, saglabājot optimālu drošības līmeni.

53

Šīs regulas 15. panta 1. punktā noteikts, ka tarifikācijas sistēma pamatojas uz to aeronavigācijas pakalpojumu izmaksu uzskaiti, kas pakalpojumu sniedzējiem rodas par labu gaisa telpas izmantotājiem. Šī panta 3. punkta f) apakšpunktā precizēts, ka maksājumiem jāveicina droša, profesionāla, efektīva un ilgtspējīga aeronavigācijas pakalpojumu sniegšana, lai sasniegtu augsta līmeņa drošību un izmaksu efektivitāti.

54

No iepriekš minētā izriet, ka Regulās Nr. 549/2004 un Nr. 550/2004, kā arī Īstenošanas regulā Nr. 1035/2011 ir prasīts, lai gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji pienācīgi apmierinātu gaisa telpas izmantotāju vajadzības, garantējot savu pakalpojumu drošību, nepārtrauktību, ilgtspēju, efektivitāti un ekonomisko efektivitāti, ievērojot to, ka šie pakalpojumi ir nepieciešami gaisa telpas izmantotāju darbībām, kuri arī sedz to ekonomiskās izmaksas.

55

Šajā ziņā Tiesa 2022. gada 2. jūnija spriedumā Skeyes (C‑353/20, EU:C:2022:423, 39. un 49. punkts) būtībā ir nospriedusi, ka Regulu Nr. 549/2004 un Nr. 550/2004 normas gaisa telpas izmantotājiem var piešķirt noteiktas tiesības, kuras varētu ietekmēt gaisa telpas slēgšana.

56

Šajā lietā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Austro Control kā Austrijas Republikas izraudzītā gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēja pārvaldītā AFTN servera atteice izraisīja būtisku nosēšanās un pacelšanās samazinājumu Vīnes‑Švehatas lidostā, kā arī līdz ar to Austrian Airlines lidojumu atcelšanu, un tas atspoguļo šī sprieduma 44. punktā uzsvērtās savstarpējās atkarības attiecības starp šo pakalpojumu sniegšanu, no vienas puses, un gaisa telpas izmantotāju iespēju veikt darbību, no otras puses.

57

Valsts tiesai, kura vienīgā ir kompetenta konstatēt un izvērtēt pamatlietas faktus, kā arī interpretēt un piemērot valsts tiesības (spriedumi, 2013. gada 4. jūnijs, ZZ,C‑300/11, EU:C:2013:363, 36. punkts, un 2024. gada 29. jūlijs, protectus, C‑185/23, EU:C:2024:657, 36. punkts), ir jānosaka, vai, ievērojot Tiesas atbildi uz uzdoto jautājumu, Austrijas Republika var būt atbildīga par Austrian Airlines ciestajiem mantiskajiem zaudējumiem, kas esot radušies Austro Control iespējamās vainojamās rīcības dēļ, tai neizpildot paredzētos pienākumus.

58

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 549/2004 2. panta 4. punkts un Regulas Nr. 550/2004 8. pants, lasot tos kopsakarā ar pēdējās minētās regulas normām par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un cenu par šiem pakalpojumiem noteikšanu, jāinterpretē tādējādi, ka visu šo tiesību normu nolūks ir arī aizsargāt gaisa telpas izmantotājus no mantiskajiem zaudējumiem, kas radušies gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēja vainojamas rīcības dēļ, tam neizpildot šajās tiesību normās paredzētos pienākumus.

59

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 549/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula), 2. panta 4. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 550/2004 (2004. gada 10. marts) par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) 8. pants – šo regulu redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1070/2009 –, lasot minētos pantus kopsakarā ar Regulas Nr. 550/2004 normām par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un cenu par šiem pakalpojumiem noteikšanu,

jāinterpretē tādējādi, ka

visu šo tiesību normu nolūks ir arī aizsargāt gaisa telpas izmantotājus no mantiskajiem zaudējumiem, kas radušies gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēja vainojamas rīcības dēļ, tam neizpildot šajās tiesību normās paredzētos pienākumus.