–

“Elektrorazpredelitelni mrezhi Zapad” EAD vārdā – V. Bozhilov, A. Ganev un A. Krastev, advokati,

–

Eiropas Komisijas vārdā – O. Beynet, D. Drambozova un I. Rubene, kā arī T. Scharf, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV 2019, L 158, 54. lpp.) 18. panta 1., 7. un 8. punktu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV 2019, L 158, 125. lpp.) 10. panta 4. punktu, 46. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 59. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV 2011, L 304, 64. lpp.) 27. pantu.

2

Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp YL kā mājsaimniecības lietotāju un “Elektrorazpredelitelni mrezhi Zapad” EAD (turpmāk tekstā –“ERM Zapad”) par tāda rēķina apstrīdēšanu, kura apmērs ticis aprēķināts, balstoties uz aplēsto elektroenerģijas patēriņu skaitītāja darbības traucējumu dēļ.

3

Direktīvas 2011/83 11. un 25. apsvērumā noteikts:

[..]

4

Šīs direktīvas 3. panta 1. punktā paredzēts:

“Šo direktīvu, ievērojot tās nosacījumus un ciktāl paredzēts tās noteikumos, piemēro jebkuram līgumam, kas noslēgts starp tirgotāju un patērētāju. To piemēro arī līgumiem par ūdens, gāzes, elektrības piegādi vai centralizētu siltumapgādi, tostarp līgumiem ar publiskiem pakalpojumu sniedzējiem, ciktāl šie pakalpojumi tiek sniegti uz līguma pamata.”

5

Minētās direktīvas 27. pantā noteikts:

“Patērētāju atbrīvo no jebkādas atlīdzības sniegšanas nepasūtītu preču, elektrības, ūdens un gāzes piegādes, centralizētas siltumapgādes, digitālā satura piegādes vai nepasūtītu pakalpojumu sniegšanas gadījumā, kas aizliegta saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvas 2005/29/EK [(2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV 2005, L 149, 22. lpp.),] 5. panta 5. punktu un I pielikuma 29. punktu. Šādos gadījumos, ja patērētājs nereaģē pēc šādas nepasūtītas piegādes vai sniegšanas, tas nenozīmē piekrišanu.”

6

Regulas 2019/943 18. pantā paredzēts:

“1.   Maksas, kuras tīklu operatori iekasē par piekļuvi tīkliem, tostarp maksas par pieslēgšanos tīkliem, maksas par tīklu izmantošanu un attiecīgā gadījumā maksas par saistītiem tīkla pastiprinājumiem ir rentablas, pārredzamas, tajās ņem vērā vajadzību pēc tīkla drošības un elastīguma un tās atspoguļo radušās faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un tiek piemērotas nediskriminējoši. Minētajās maksās neiekļauj nesaistītas izmaksas, ar kurām atbalsta nesaistītus politikas mērķus.

Neskarot [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvas 2012/27/ES [(2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV 2012, L 315, 1. lpp.),] 15. panta 1. un 6. punktu un minētās direktīvas XI pielikumā noteiktos kritērijus, ar tīkla maksu noteikšanai izmantoto metodi neitrāli atbalsta vispārējo sistēmas efektivitāti ilgtermiņā, raidot cenas signālus lietotājiem un ražotājiem, un jo īpaši metodi piemēro tā, lai neradītu ne pozitīvu, ne negatīvu diskrimināciju starp ražošanu, kas pieslēgta sadales līmenī, un ražošanu, kas pieslēgta pārvades līmenī. Tīkla maksas nediskriminē – ne pozitīvi, ne negatīvi – enerģijas uzkrāšanu vai agregēšanu un nerada negatīvus stimulus pašražošanai, pašpatēriņam vai dalībai pieprasījumreakcijā. Neskarot šā panta 3. punktu, šīs maksas nav saistītas ar attālumu.

[..]

7.   Sadales tarifi ir rentabli, ņemot vērā to, ka sadales tīklu lieto sistēmas izmantotāji, tostarp aktīvie elektroenerģijas lietotāji. Sadales tarifi var ietvert tīkla pieslēguma jaudas elementus un tos var diferencēt pēc sistēmas izmantotāju patēriņa vai elektroenerģijas ražošanas profiliem. Ja dalībvalstis ir ieviesušas viedās uzskaites sistēmas, regulatīvās iestādes, nosakot vai apstiprinot pārvades tarifus un sadales tarifus vai to metodiku saskaņā ar Direktīvas [2019/944] 59. pantu, apsver laikā diferencētus tīkla tarifus, un attiecīgā gadījumā laikā diferencētus tīkla tarifus var ieviest, lai galalietotājiem atspoguļotu tīkla izmantošanu pārredzami, izmaksu ziņā izdevīgi un paredzami.

8.   Sadales tarifu metodikas nodrošina stimulus sadales sistēmu operatoriem padarīt savu tīklu darbību un attīstību pēc iespējas efektīvāku, tostarp ar pakalpojumu iepirkumiem. Minētajā nolūkā regulatīvās iestādes attiecīgās izmaksas atzīst par attiecināmām, minētās izmaksas ietver sadales tarifos, un var noteikt rezultativitātes mērķrādītājus, lai nodrošinātu stimulus sadales sistēmu operatoriem savos tīklos paaugstināt efektivitāti, tostarp ar tādiem pasākumiem kā energoefektivitāte, elastīgums un viedo tīklu un viedo uzskaites sistēmu izstrāde.”

7

Direktīvas 2019/944 83. apsvērumā teikts:

“Regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina, ka pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori veic atbilstīgus pasākumus, lai padarītu savu tīklu noturīgāku un elastīgāku. Šajā nolūkā tām būtu jāuzrauga minēto operatoru darbības rezultāti, pamatojoties uz tādiem rādītājiem kā pārvades sistēmu operatoru un sadales sistēmu operatoru spēja izmantot līnijas dinamiskās līnijas reitingā, apakšstaciju tālvadības monitoringa attīstība un aizstājēju kontrole reāllaikā, tīkla zudumu samazināšana un elektroenerģijas padeves pārtraukumu biežums un ilgums.”

8

Šīs direktīvas 10. panta 4. punktā noteikts:

“Galalietotājiem sniedz atbilstīgu paziņojumu par jebkuru nodomu grozīt līguma nosacījumus un informē par viņu tiesībām izbeigt līgumu pēc paziņojuma saņemšanas. Piegādātāji pārredzami un saprotami tieši informē savus galalietotājus par piegādes cenas koriģēšanu, kā arī par šīs korekcijas iemesliem un priekšnosacījumiem un par tās apmēru, un dara to savlaicīgi, ne vēlāk kā divas nedēļas un mājsaimniecību lietotāju gadījumā – ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms korekcijas stāšanās spēkā. Dalībvalstis nodrošina to, ka galalietotāji var brīvi izbeigt līgumus, ja tie nepieņem jaunos līgumiskos nosacījumus vai piegādes cenas korekcijas, par ko tiem ir paziņojis viņu piegādātājs.”

9

Minētās direktīvas 46. panta 2. punktā paredzēts:

“Papildus 40. pantā minētajiem uzdevumiem elektroenerģijas pārvades darbība ietver vismaz šādas darbības:

[..]

[..].”

10

Šīs pašas direktīvas 59. panta 1. punkts izteikts šādā redakcijā:

“Regulatīvajai iestādei ir šādi pienākumi:

[..].”

11

Pravila za izmervane na kolichestvoto elektricheska energia (Elektroenerģijas daudzuma mērīšanas noteikumi; turpmāk tekstā – “PIKEE”) – kurus pieņēmusi Komisia za energiyno i vodno regulirane (Elektroenerģijas un ūdens apgādes regulatīvā komisija, Bulgārija), kas ir Bulgārijas regulatīvā iestāde Direktīvas 2019/944 izpratnē, – 50. pantā paredzēts:

“(1)   Ja metroloģiskās pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka komerciālais mērinstruments neveic mērījumus vai tos veic ar kļūdu, kura pārsniedz pieļaujamo, attiecīgais elektroenerģijas sadales sistēmas operators aprēķina elektroenerģijas daudzumu dienā, kad konstatēts, ka mērījums nav veikts / ir nepareizs / ir neprecīzs, un atgriežas pie pēdējās veiktās pārbaudes, kura nedrīkst būt veikta senāk par trim mēnešiem, ievērojot, ka:

[..]”

12

PIKEE 52. pantā noteikts:

“(1)   Ja komerciālo mērinstrumentu darbība ir traucēta tādējādi, ka nav iespējams veikt nolasījumu par izlietotās elektroenerģijas daudzumu, kas izvadīts caur mēriekārtu, un ja pārbaudes vai reģistrācijas laikā nav konstatēta ārēja iejaukšanās, caur iekārtu izvadītās elektroenerģijas daudzumu aprēķina šādā prioritātes secībā:

[..]

[..].”

13

YL pieder māja, kas pieslēgta elektroenerģijas sadales tīklam un aprīkota ar skaitītāju. Piekļuve šim skaitītājam, kas izvietots uz ielas uzstādītā metāla kastē, ir tikai ERM Zapad darbiniekiem.

14

No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet: 2023. gada 10. aprīlīERM Zapad veiktajā pārbaudē uz vietas tika konstatēts, ka skaitītājs nedarbojas, lai gan tam nebija nekādu redzamu defektu – ne ārēju, ne tādu, kas saistīti ar tā saturu. Šis skaitītājs tika noņemts un nosūtīts kontrolei Bulgarski institut po metrologia (Bulgārijas Metroloģijas institūts, Bulgārija), kas secināja, ka tas neatbilst standartizētajām metroloģiskajām un tehniskajām prasībām un ka tāpēc YL elektroenerģijas patēriņu nav iespējams pareizi reģistrēt. Ir arī konstatēts, ka pēdējā skaitītāja pārbaude pirms 2023. gada 10. aprīļa bija veikta 2018. gada 14. martā.

15

Iesniedzējtiesas nolēmumā arī norādīts, pirmkārt, ka, tā kā nebija pareizi reģistrēts faktiskais elektroenerģijas patēriņš, ERM Zapad izdeva rēķinu par 2058,26 Bulgārijas levām (BGN) (aptuveni 1000 EUR), kas atbilst aplēstajam elektroenerģijas patēriņam – 3168 kilovatstundām (kWh) – no 2023. gada 11. janvāra līdz 2023. gada 10. aprīlim (turpmāk tekstā – “strīdīgais rēķins”) atbilstoši PIKEE. Otrkārt, par šo patēriņu maksājamā summa tika aprēķināta, balstoties uz elektroenerģijas dienas tarifu, kas bija spēkā attiecīgajā laikposmā un ir augstāks nekā nakts tarifs.

16

YL vērsās iesniedzējtiesā Sofiyski rayonen sad (Sofijas rajona tiesa, Bulgārija) ar prasību, lai apstrīdētu strīdīgo rēķinu, apgalvojot, ka viņš nevarēja zināt, ka skaitītājs nedarbojas, jo tam nebija iespējams piekļūt. Turklāt viņš apstrīd laikposmu, par kuru tika aprēķināta elektroenerģijas patēriņa aplēse.

17

Iesniedzējtiesa paskaidro, ka PIKEE reglamentē procedūru un metodiku, lai aprēķinātu elektroenerģijas daudzumu, kas var tikt attiecināts uz patērētāju gadījumā, ja elektroenerģijas patēriņš nav pareizi izmērīts.

18

Šīs tiesa vispirms uzskata, ka tad, ja skaitītājs nedarbojas pareizi un nav notikusi ārēja iejaukšanās no patērētāja puses, šis aprēķins tiek veikts, piemērojot konkrēti PIKEE 52. pantu, kas ļauj piegādātājam izmantot aplēsto elektroenerģijas patēriņu. Turpinājumā, ja tarifu slēdzis, proti, pulkstenis, kas nosaka dienas režīmu un nakts režīmu, nedarbojas, aprēķins tiek veikts, pamatojoties uz attiecīgajām PIKEE normām. PIKEE izpaužas uz nepamatotas iedzīvošanās jēdzienu balstīts pieņēmums, ka konkrētā laikposmā – kas atkarīgs no brīža, kad piegādātājs vai sistēmas operators konstatējis skaitītāja tehnisko darbības traucējumu, – patērētājs izlietojis noteiktu enerģijas daudzumu saskaņā ar noteiktu – nakts vai dienas – tarifu. Visbeidzot minētās tiesību normas tātad attiecas uz patērēto, bet neizmērīto elektroenerģiju, kas tiek uzskatīta par pārvades sistēmas operatora zaudējumiem, kuru izmaksas jāsedz patērētājam.

19

Iesniedzējtiesa, pirmām kārtām, norāda, ka ar Direktīvas 2019/944 83. apsvērumu ir ieviests zudumu samazināšanas elektroenerģijas pārvades tīklā princips, kas pieder pie vispārējā energoefektivitātes, faktiskas attālinātās nolasīšanas un elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru īstenotas tīkla kontroles principa.

20

Šajā kontekstā tā uzsver – šīs direktīvas 46. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteikts, ka elektroenerģijas pārvades darbība ietver maksas par zudumiem un ka saskaņā ar Regulas 2019/943 18. panta 8. punktu dalībvalsts regulatīvā iestāde tīklu darbības un attīstības izmaksas atzīst par attiecināmām un ietver tās sadales tarifos, lai nodrošinātu stimulus sistēmu operatoriem savos tīklos paaugstināt efektivitāti un samazināt zudumus energoefektivitātes nolūkā.

21

Šajā ziņā iesniedzējtiesai ir šaubas par vārdkopas “maksas par zudumiem” nozīmi Direktīvas 2019/944 46. panta 2. punkta d) apakšpunkta un Regulas 2019/943 18. panta 8. punkta izpratnē. Tai nav skaidrs, vai šī vārdkopa aptver rēķinu izdošanu par patērēto elektroenerģiju, kas nav pareizi reģistrēta skaitītāja darbības traucējumu dēļ, vienalga, vai tos ir vai nav izraisījušas patērētāja darbības, lai gan piegādātājs vai sistēmas operators šos darbības traucējumus nav laikus novērsis.

22

Šī tiesa arī uzsver, ka ar Regulu 2019/943 ir ieviests princips, saskaņā ar kuru, lai nodrošinātu samērīgumu, izmaksas jāiekļauj tarifos, bet tas praksē varot izraisīt to, ka šo operatoru pienākums paaugstināt savu tīklu efektivitāti tiek samazināts, pazeminot to izmaksas, kā pierādot pamatlietas apstākļi.

23

Šajā gadījumā minētā tiesa norāda, ka no 2018. līdz 2023. gadam attiecīgais skaitītājs nebija pārbaudīts un tikai pēc 2023. gada 12. aprīļa pārbaudes, kurā tika konstatēti tā darbības traucējumi, ERM Zapad izdeva rēķinu, kas bija paredzēts tās izmaksu segšanai par piegādāto, bet nereģistrēto enerģiju. Šai tiesai nav skaidrs, vai šos zaudējumus var likt segt patērētājam, ja piegādātājs, pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators nav laikus novērsis skaitītāja darbības traucējumu izraisīto problēmu.

24

Otrām kārtām, iesniedzējtiesa atgādina, ka ar Direktīvas 2019/944 59. panta 1. punkta a) apakšpunktu regulatīvā iestāde ir pilnvarota noteikt vai apstiprināt pārvades un sadales tarifus vai to aprēķināšanas metodiku, vai abus minētos.

25

Tai nav skaidrs, vai šajā tiesību normā atļauts ar valsts tiesisko regulējumu šajos tarifos iekļaut sistēmas operatora izmaksas, ja tās atbilst enerģijai, kas piegādāta un patērēta, bet nav reģistrēta vai reģistrēta neprecīzi skaitītāja darbības traucējumu dēļ, ņemot vērā principu, saskaņā ar kuru minētie tarifi vai to aprēķināšanas metodika tiek noteikta atbilstīgi pārredzamiem kritērijiem.

26

Trešām kārtām, iesniedzējtiesa norāda, ka attiecīgi ar Regulas 2019/943 18. panta 1. un 7. punktu patērētājam uzlikts pienākums maksāt pārvades sistēmas operatoram maksas, kas atspoguļo šī tīkla izmaksas, un noteikts, ka izmaksās ņem vērā sadales tīkla lietojumu.

27

Taču šai tiesai nav skaidrs, kādā veidā šādās izmaksās jāņem vērā sadales sistēmas lietojums un vai šajā ziņā ir pieļaujama izmaksu aplēse.

28

Ceturtām kārtām, atgādinot, ka nav strīda par to, ka pamatlietas pusēm ir līgumattiecības par elektroenerģijas piegādi attiecīgajām telpām, un ievērojot, ka saskaņā ar Direktīvas 2011/83 3. pantu tā ir piemērojama līgumiem par elektroenerģijas piegādi, iesniedzējtiesai nav skaidrs, vai ar šīs direktīvas 27. pantu patērētājs ir atbrīvots no pienākuma mērinstrumenta darbības traucējumu gadījumā maksāt elektroenerģijas piegādātājam jebkādu summu, kas pārsniedz faktiski patērēto elektroenerģijas daudzumu.

29

Piektām kārtām, iesniedzējtiesa uzsver, ka Direktīvas 2019/944 10. panta 4. punktā ir prasīts, lai piegādātājs informētu savus galalietotājus par visām piegādes cenas korekcijām. Tai nav skaidrs, vai šī tiesību norma atļauj ar valsts tiesisko regulējumu pilnvarot piegādātāju vai sistēmas operatoru tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā no jauna aprēķināt elektroenerģijas cenu un daudzumu.

30

Šajos apstākļos Sofiyski rayonen sad (Sofijas rajona tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

31

Vispirms ERM Zapad, no vienas puses, apgalvo, ka iesniedzējtiesa rīkojumu, kurā ietverts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, izdevusi, iepriekš neievērojot sacīkstes principu un pārkāpjot valsts tiesības. No otras puses, tā apstrīd atsevišķus šīs tiesas faktu konstatējumus, kuri neesot pareizi un tāpēc šim lūgumam neesot nekādas saiknes ar tiesiskajām attiecībām starp pamatlietas pusēm. Konkrēti, pretēji tam, kas izriet no šī rīkojuma, ERM Zapad esot vienīgi sadales sistēmas operatora statuss. Starp to un YL nepastāvot nekādas līgumattiecības, kuru priekšmets būtu elektroenerģijas piegāde, turklāt atsaukšanās uz šādu līgumattiecību pastāvēšanu neesot notikusi.

32

Turpinājumā ERM Zapad norāda, ka nepastāv nekāda saikne starp pamatlietas priekšmetu un Savienības tiesībām. Proti, pirmkārt, runājot par pirmo līdz trešo un piekto jautājumu, kuru priekšmets ir Regulas 2019/943 un Direktīvas 2019/944 interpretācija, pamatlietas apstākļi neietilpstot šo aktu piemērošanas jomā. Otrkārt, attiecībā uz ceturto jautājumu par Direktīvas 2011/83 interpretāciju ERM Zapad uzskata, ka saskaņā ar šīs direktīvas 11. un 25. apsvērumu elektroenerģijas sadales darbība pretēji elektroenerģijas piegādei neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.

33

Turklāt uzdotajiem jautājumiem neesot nozīmes pamatlietas atrisināšanā. Tā kā veiktajās pārbaudēs esot atklājies, ka skaitītāja aizsargplomba bijusi bojāta, šie jautājumi esot nepieņemami, ciktāl tie attiecas uz pieņēmumu par šī aprīkojuma darbības traucējumiem, kas nav saistīti ar ārēju iejaukšanos. Pat neatkarīgi no tā, vai šāda iejaukšanās ir vai nav notikusi, atbildēm uz minētajiem jautājumiem neesot nozīmes, lai atrisinātu vienīgo jautājumu, kas rodas pamatlietā un attiecas uz aplūkotā prasījuma pamatojumu un tā apmēru. Šī prasījuma pamatā esot konstatētais fakts, ka YL ir patērējis elektroenerģiju daudzumā, kuru nav bijis iespējams izmērīt, un nav par to samaksājis; tas esot radījis kaitējumu ERM Zapad. Jautājumiem, vai šī summa uzskatāma par tīklam nodarītiem zaudējumiem un vai šos zaudējumus varētu iekļaut sadales tarifos, varētu būt nozīme tādas tiesvedības gadījumā, kad ERM Zapad pieprasītu aplūkoto summu no visiem patērētājiem saistībā ar finansiālā sloga sadali, ņemot vērā nepieciešamību pēc kolektīvas kompensācijas no visiem patērētājiem, nevis tikai no viena lietotāja, kurš izmantojis elektroenerģiju neizmērītā daudzumā.

34

Visbeidzot lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu minēto Savienības tiesību normu interpretācija neradot nekādas šaubas, it īpaši, ņemot vērā Tiesas judikatūru par Savienības tiesību aktiem, kas pieņemti pirms Direktīvas 2019/944 un Regulas 2019/943.

35

Eiropas Komisija norāda – no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka attiecībā uz skaitītāju nav notikusi ārēja iejaukšanās un ka līdz ar to, tā kā visi pieci prejudiciālie jautājumi attiecas uz pieņēmumu par šī aprīkojuma darbības traucējumiem, kas saistīti ar ārēju iejaukšanos, šie jautājumi ir hipotētiski un tātad nepieņemami.

36

Lai pārbaudītu šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību, pirmām kārtām, jāatgādina, ka, no vienas puses, saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā Tiesai, ņemot vērā funkciju sadali starp to un dalībvalstu tiesām, nav jāpārbauda, vai iesniedzējtiesas nolēmums ir pieņemts atbilstoši valsts noteikumiem par tiesu organizāciju un procesu tajās. Turklāt Tiesai ir jābalstās uz šo nolēmumu, ja vien tas nav atcelts saistībā ar to, ka izmantotas valsts tiesībās eventuāli paredzētās pārsūdzības procedūras (spriedums, 2023. gada 21. decembris, Royal Antwerp Football Club, C‑680/21, EU:C:2023:1010, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

37

Tādējādi Tiesai šajā gadījumā nav jāpauž nostāja par iespējamo valsts procesuālo tiesību noteikumu pārkāpumu, kas pieļauts iesniedzējtiesas nolēmumā.

38

No otras puses, jāatgādina arī, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tikai valsts tiesas kompetencē ir konstatēt un novērtēt pamatlietas faktus. Šajā ziņā Tiesa ir pilnvarota lemt vienīgi par Savienības tiesību interpretāciju vai spēkā esību, ņemot vērā faktisko un tiesisko situāciju, kāda aprakstīta iesniedzējtiesas nolēmumā, lai sniegtu minētajai tiesai noderīgu informāciju tajā izskatāmās lietas atrisināšanai (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1978. gada 16. marts, Oehlschläger, 104/77, EU:C:1978:69, 4. punkts, un 2019. gada 24. oktobris, État belge, C‑35/19, EU:C:2019:894, 28. punkts). Tāpēc, pat ja kāda pamatlietas puse apstrīd iesniedzējtiesas nolēmumā ietvertos faktiskos elementus, uz uzdotajiem jautājumiem jāatbild, balstoties uz iesniedzējtiesas norādītajiem elementiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 20. marts, Sumitomo Chemical Agro Europe, C‑809/23, EU:C:2025:195, 42. un 43. punkts).

39

Tādējādi Tiesai nav jāpauž nostāja par iesniedzējtiesas nolēmumā ietvertajiem faktu konstatējumiem, kuru pareizību ERM Zapad apšauba.

40

Otrām kārtām, runājot par uzdoto jautājumu nozīmīgumu strīda atrisināšanā, pirmkārt, jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru tikai valsts tiesai, kas izskata pamatlietu un kam jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā šīs lietas īpatnības, jānovērtē gan tas, cik nepieciešams prejudiciālais nolēmums ir šīs tiesas sprieduma taisīšanai, gan tas, cik nozīmīgi ir jautājumi, ko tā uzdod Tiesai. No tā izriet, ka uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju attiecas nozīmīguma prezumpcija un ka Tiesa var atteikties lemt par šiem jautājumiem vienīgi tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai interpretācijai nav nekādas saistības ar pamatlietas realitāti vai tās priekšmetu, ja izvirzītā problēma ir hipotētiska vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz minētajiem jautājumiem (spriedums, 2023. gada 21. decembris, Royal Antwerp Football Club, C‑680/21, EU:C:2023:1010, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

41

Šajā gadījumā, lai gan pamatlietas puses nav vienisprātis par pamatlietas raksturu un priekšmetu, neviena no šīm pusēm neapstrīd tās realitāti, kas turklāt skaidri izriet no iesniedzējtiesas izteikumiem, kuri apkopoti šī sprieduma 13.–18. punktā. Turklāt no šiem pašiem izteikumiem izriet, ka Tiesai uzdotie jautājumi par Savienības tiesību interpretāciju nav acīmredzami un pilnīgi nesaistīti ar pamatlietas realitāti un priekšmetu, kāds izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma.

42

Tomēr jāuzsver, ka iesniedzējtiesa uzdod piecus prejudiciālus jautājumus saistībā ar divām alternatīvām faktiskajām situācijām, proti, gadījumu, kad attiecīgā skaitītāja darbības traucējumi ir saistīti ar ārēju iejaukšanos un kad šo darbības traucējumu gadījumā tas tā nav.

43

Taču iesniedzējtiesas nolēmumā nepārprotami norādīts, ka minētie darbības traucējumi nebija saistīti ar ārēju iejaukšanos.

44

Tāpēc, ciktāl jautājumi attiecas uz pieņēmumu, kas neatbilst pamatlietā aplūkotajai faktiskajai situācijai, kāda aprakstīta iesniedzējtiesas nolēmumā, proti, ka skaitītāja darbības traucējumi ir saistīti ar ārēju iejaukšanos, šie jautājumi ir hipotētiski un tātad nepieņemami.

45

Otrkārt, prejudiciālo jautājumu nepieņemamību ERM Zapad šķietami izsecina no tā, ka pamatlietā aplūkotā situācija neietilpst ne Regulas 2019/943, ne Direktīvas 2019/944, ne arī Direktīvas 2011/83 piemērošanas jomā.

46

Taču pietiek ar norādi, ka tad, ja – kā tas ir šajā lietā – nav acīmredzams, ka Savienības tiesību normas interpretācijai nav nekādas saistības ar pamatlietas realitāti vai tās priekšmetu, iebildums attiecībā uz šīs tiesību normas nepiemērojamību pamatlietā nav saistīts ar lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību, bet attiecas uz uzdoto jautājumu būtību (spriedumi, 2021. gada 28. oktobris, Komisia za protivodeystvie na koruptsiyata i za otnemane na nezakonno pridobitoto imushtestvo, C‑319/19, EU:C:2021:883, 25. punkts, kā arī, šajā nozīmē – 2023. gada 24. jūlijs, Lin, C‑107/23 PPU, EU:C:2023:606, 66. punkts un tajā minētā judikatūra).

47

Trešām kārtām, attiecībā uz šķietamo nekādu šaubu nepastāvēšanu par lūgto Savienības tiesību interpretāciju, ņemot vērā it īpaši to, ka konkrētajā jomā ir Tiesas judikatūra, pietiek ar atgādinājumu, ka pat gadījumā, ja pastāv judikatūra, ar ko aplūkotais tiesību jautājums ir atrisināts, valsts tiesas saglabā visplašākās tiesības vērsties Tiesā, ja uzskata to par lietderīgu, un apstāklis, ka tiesību normas, kuru interpretācija tiek lūgta, Tiesa jau ir interpretējusi, nerada šķērsli tam, lai Tiesa lemtu no jauna (spriedums, 2021. gada 6. oktobris, Consorzio Italian Management un Catania Multiservizi, C‑561/19, EU:C:2021:799, 37. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

48

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, prejudiciālie jautājumi ir nepieņemami, ciktāl tie attiecas uz situāciju, kad attiecīgā skaitītāja darbības traucējumi ir saistīti ar ārēju iejaukšanos.

49

Ar prejudiciālajiem jautājumiem, kas jāizvērtē kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas 2019/943 18. panta 1., 7. un 8. punkts, Direktīvas 2019/944 10. panta 4. punkts, 46. panta 2. punkta d) apakšpunkts un 59. panta 1. punkta a) apakšpunkts, kā arī Direktīvas 2011/83 27. pants jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja skaitītāja darbības traucējumu dēļ mājsaimniecības lietotāja patērētās elektroenerģijas daudzumu nav bijis iespējams pareizi izmērīt, šim lietotājam var izdot rēķinu apmērā, kas aprēķināts, balstoties uz aplēsto elektroenerģijas patēriņu.

50

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, iesākumā jāpārbauda, vai šīs regulas un šo direktīvu piemērošanas jomā ietilpst šādu darbības traucējumu juridiskās sekas.

51

Šajā ziņā, pirmām kārtām, jānorāda, ka Regulas 2019/943 18. panta 1., 7. un 8. punktā, kas ir pirmā un trešā jautājuma priekšmets, tajā būtībā paredzēts, ka sistēmu operatoru piemērotajām maksām par piekļuvi tīkliem, tāpat kā sadales tarifiem, jāatspoguļo izmaksas, jābūt pārredzamām un tajās jāņem vērā vajadzība pēc tīklu drošības un elastības. Turklāt sadales tarifi ietver sistēmas operatoru segtās izmaksas, lai to tīklu darbību un attīstību padarītu pēc iespējas efektīvāku.

52

Taču šajās tiesību normās nav nekā, kas ļautu uzskatīt, ka tās attiecas uz skaitītāja darbības traucējumu juridiskajām sekām.

53

Otrām kārtām, attiecībā uz Direktīvu 2019/944, pirmkārt, jāuzsver, ka tās 10. panta 4. punktā, kas ir piektā jautājuma priekšmets, vienīgi paredzētas galalietotāju tiesības saņemt no piegādātāja informāciju par jebkuru nodomu grozīt līguma nosacījumus un savlaicīgu informāciju par jebkuru piegādes cenas korekciju.

54

Taču, no vienas puses, pamatlieta acīmredzami neattiecas uz līguma grozījumiem un it īpaši uz cenu korekciju, vēl jo vairāk tāpēc, ka ERM Zapad piemērotie noteikumi paredzēti PIKEE.

55

No otras puses, Direktīvas 2019/944 10. panta 4. punktā paredzētās tiesības uz informāciju attiecas tikai uz līguma nosacījumiem, kas atkarīgi no pušu gribas, tostarp it īpaši uz elektroenerģijas cenu, nevis uz pārvades un sadales tarifiem, kuru mērķis ir atalgojums pārvades vai sadales sistēmas operatoram par tās lietošanu un kurus atbilstoši Direktīvas 2019/944 59. panta 1. punkta a) apakšpunktam nosaka regulatīvā iestāde.

56

Otrkārt, ar Direktīvas 2019/944 46. panta 2. punkta d) apakšpunktu, kas ir pirmā jautājuma priekšmets, pieņemot, ka tas piemērojams citai struktūrai, kura nav pārvades sistēmas operators, kāds šķietami ir ERM Zapad, noteikts tikai, ka elektroenerģijas pārvades darbībā iekļaujams “iekasēt visas maksas, kas saistītas ar pārvades sistēmu, tostarp piekļuves maksas, maksas par enerģijas zudumiem un maksas par palīgpakalpojumiem”.

57

Taču šajā tiesību normā ne tikai nekur nav norādīts jēdziens “maksas par zudumiem”, kāds minēts pirmajā jautājumā, bet tā arī acīmredzami neattiecas uz skaitītāja darbības traucējumu juridiskajām sekām.

58

Treškārt, saskaņā ar šīs direktīvas 59. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kas ir otrā jautājuma priekšmets, regulatīvā iestāde atbilstīgi pārredzamiem kritērijiem nosaka vai apstiprina pārvades vai sadales tarifus vai to aprēķināšanas metodiku, vai abus minētos.

59

Jānorāda – papildus tam, ka pamatlieta neattiecas ne uz PIKEE paredzēto aprēķināšanas kritēriju vai metodikas spēkā esību, ne arī uz to, vai ERM Zapad tos ir ievērojusi, nosakot strīdīgajā rēķinā norādīto summu, šī summa neatbilst pārvades vai sadales tarifam, ar kuru tiek atlīdzināta pārvades vai sadales tīklu lietošana, jo ERM Zapad ar šo rēķinu pieprasa samaksāt summu, kas atbilst elektroenerģijai, kuru YL patērējis, bet kura nav pareizi izmērīta.

60

Trešām kārtām, par Direktīvu 2011/83 – pat pieņemot, ka pretēji ERM Zapad nostājai šī direktīva elektroenerģijas izplatīšanas darbībai ir piemērojama, tās 27. pantā, kas ir ceturtā jautājuma priekšmets, noteikts, ka patērētājs ir atbrīvots no jebkādas atlīdzības sniegšanas citastarp nepasūtītas elektroenerģijas piegādes gadījumā.

61

Kā uzsver gan ERM Zapad, gan Komisija, lai būtu piemērojama šī tiesību norma, elektroenerģijas piegādei jābūt nepasūtītai. Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka YL, balstoties uz līgumu, kura spēkā esība netiek apstrīdēta, ir patērējis elektroenerģiju laikposmā, kad attiecīgais skaitītājs nedarbojās pareizi; tādējādi nevar uzskatīt, ka YL nebūtu pasūtījis šīs elektroenerģijas piegādi, pat neatkarīgi no piegādātāja identitātes.

62

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem jāatbild, ka:

63

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež: