–

Ligue royale belge pour la protection des oiseaux ASBL vārdā – A. Lebrun un B. Legros, avocats,

–

Beļģijas valdības vārdā – P. Cottin, C. Pochet un L. Van den Broeck, pārstāvji, kuriem palīdz P. Moërynck, avocat,

–

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz L. Vignato, avvocata dello Stato,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. C. Becker un C. Perrin, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/484 (2022. gada 23. marts), ar ko atkāpes no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 paredz attiecībā uz dažu tādu nosacījumu īstenošanu, kuri saistīti ar zaļināšanas maksājumu par 2022. pieprasījumu gadu (OV 2022, L 98, 105. lpp.), spēkā esību.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Ligue royale belge pour la protection des oiseaux ASBL (turpmāk tekstā – “Ligue”) un Valonijas reģionu (Beļģija) par pēdējā minētā pieņemto lēmumu, balstoties uz Īstenošanas lēmumu 2022/484, kura spēkā esību Ligue apstrīd.

3

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV 2013, L 347, 608. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra Regulu (ES) 2017/2393 (OV 2017, L 350, 15. lpp.; turpmāk tekstā –”Regula Nr. 1307/2013), 4. panta “Definīcijas un ar tām saistīti noteikumi” 1. punkts paredz:

“Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

[..]

[..].”

4

Regulas Nr. 1307/2013 III sadaļa “Pamata maksājuma shēma, vienotā platībmaksājuma shēma un saistītie maksājumi” ietvēra piecas nodaļas. Šīs sadaļas 3. nodaļa “Maksājums par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm” tostarp ietvēra šīs regulas 43., 44. un 46. pantu.

5

Minētās regulas 43. panta “Vispārējie noteikumi” 1. un 2. punkts noteica:

“1.   Lauksaimnieki, kuriem ir tiesības saņemt maksājumu saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu, visos savos atbalsttiesīgajos hektāros 32. panta 2. līdz 5. punkta nozīmē ievēro klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses, kas minēta šā panta 2. punktā, vai līdzvērtīgu praksi, kura minēta šā panta 3. punktā.

2.   Klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses ir šādas:

6

Šīs pašas regulas 44. pants “Kultūraugu dažādošana” bija formulēts šādi:

“1.   Ja lauksaimnieka aramzemes platība ir no 10 līdz 30 hektāriem un ja visā šajā platībā netiek audzēti tādi kultūraugi, kas ievērojami ilgu laiku gadā vai ievērojami lielu šā kultūrauga audzēšanas cikla daļu atrodas zem ūdens, tad šajā aramzemē audzē vismaz divus dažādus kultūraugu veidus. Galvenā kultūrauga platība nepārsniedz 75 % no minētās aramzemes.

Ja lauksaimnieka aramzemes platība ir lielāka par 30 hektāriem un ja visā šajā platībā netiek audzēti tādi kultūraugi, kas ievērojami ilgu laiku gadā vai ievērojamu šā kultūrauga audzēšanas cikla daļu atrodas zem ūdens, tad šajā aramzemē audzē vismaz trīs dažādus kultūraugu veidus. Galvenā kultūrauga platība nepārsniedz 75 % no minētās aramzemes, un divu galveno kultūraugu veidu platība nepārsniedz 95 % no minētās aramzemes.

[..]

4.   Šajā pantā “kultūraugs” ir jebkurš turpmāk norādītais:

[..]”

7

Regulas Nr. 1307/2013 46. pants “Ekoloģiski nozīmīga platība” noteica:

“1.   Ja saimniecības aramzemes platība ir vairāk nekā 15 hektāri, lauksaimnieks nodrošina to, ka no 2015. gada 1. janvāra platības, kas atbilst vismaz 5 % no saimniecības aramzemes, kuru lauksaimnieks deklarējis saskaņā ar Regulas (ES) [Nr. 1306/2013] 72. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, un ja dalībvalsts to uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību saskaņā ar šā panta 2. punktu, tostarp platības, kas minētas 2. punkta c), d), g), h), k) un l) apakšpunktā, ir ekoloģiski nozīmīga platība.

[..]

2.   Dalībvalstis līdz 2014. gada 1. augustam nolemj, ka vienu vai vairākas no turpmāk minētajām platībām jāuzskata par ekoloģiski nozīmīgu(ām) platību(ām):

[..]

9.   [Eiropas] Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 70. pantu, ar kuriem:

[..].”

8

Šīs regulas VII sadaļa “Nobeiguma noteikumi” ietvēra trīs nodaļas. Šīs sadaļas 1. nodaļa “Paziņojumi un ārkārtas situācijas” tostarp ietvēra minētās regulas 69. pantu “Pasākumi īpašu problēmu risināšanai”. Šis pants noteica:

“1.   Lai risinātu īpašas problēmas, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas ir gan vajadzīgi, gan pamatoti ārkārtas gadījumos. Šādos īstenošanas aktos var izdarīt atkāpes no šīs regulas noteikumiem tādā apjomā un tādam laikposmam, kādā tas noteikti vajadzīgs. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 71. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Ja tas nepieciešams pienācīgi pamatotos steidzamos [ārkārtas] gadījumos un lai risinātu šādas konkrētas problēmas, vienlaikus nodrošinot tiešo maksājumu sistēmas nepārtrauktu darbību, Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 71. panta 3. punktā minēto procedūru.

3.   Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. vai 2. punktu, paliek spēkā ne ilgāk kā divpadsmit mēnešus. Ja pēc šā laikposma minētajos punktos izklāstītās konkrētās problēmas joprojām nav novērstas, Komisija, lai rastu pastāvīgu risinājumu, var iesniegt atbilstīgu tiesību akta priekšlikumu.

[..]”

9

Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar kuru groza minētās regulas X pielikumu (OV 2014, L 181, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2018. gada 9. jūlija Deleģēto regulu (ES) 2018/1784 (OV 2018, L 293, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Deleģētā regula Nr. 639/2014”), ietvēra 3. nodaļu “Zaļa saimniekošana”, ko veidoja četras iedaļas. Šīs nodaļas 4. iedaļa “Ekoloģiski nozīmīga platība” tostarp ietvēra šīs deleģētās regulas 45. pantu, kas ticis pieņemts, balstoties uz Regulas Nr. 1307/2013 46. panta 9. panta a) apakšpunktu. Šī 45. panta nosaukums bija “Papildu kritēriji ekoloģiski nozīmīgas platības veidiem”, un tas paredzēja:

“1.   Lai [Regulas Nr. 1307/2013] 46. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajiem platību veidiem piešķirtu ekoloģiski nozīmīgas platības statusu, piemēro šā panta 2. līdz 11. punktu.

2.   Papuvē esošā zemē un zemē, kas papuvē atstāta nektāraugiem (ar putekšņiem un nektāru bagātām sugām), lauksaimnieciskā ražošana nenotiek. Dalībvalstis nosaka laikposmu, kurā zemei konkrētā kalendārajā gadā jābūt atstātai papuvē. Minētais laikposms nav īsāks par sešiem mēnešiem. [..]

[..]

10.b   Augu aizsardzības līdzekļu lietošana ir aizliegta visās platībās, kas minētas 2., 9. un 10. punktā, kā arī 7. punktā minētajās platībās, kurās veic lauksaimniecisko ražošanu.

[..]”

10

Īstenošanas lēmuma 2022/484, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 1307/2013 69. panta 1. punktu, 1.–9. apsvērums paredz:

11

Šī īstenošanas lēmuma 1. pants “Lēmumi par atkāpēm no konkrētiem nosacījumiem attiecībā uz zaļināšanas maksājumu par 2022. pieprasījumu gadu” paredz:

“1.   Atkāpjoties no [Regulas Nr. 1307/2013] 44. panta 4. punkta, dalībvalstis attiecībā uz 2022. pieprasījumu gadu var nolemt, ka papuvē atstāta zeme tiek uzskatīta par atšķirīgu kultūraugu, pat ja šāda zeme ir noganīta, no tās ražošanas vajadzībām ir novākta raža vai tā ir iekultivēta.

2.   Atkāpjoties no [Deleģētās regulas Nr. 639/2014] 45. panta 2. punkta, dalībvalstis attiecībā uz 2022. pieprasījumu gadu var nolemt, ka papuvē atstāta zeme tiek uzskatīta par ekoloģiski nozīmīgu platību atbilstīgi [Regulas Nr. 1307/2013] 46. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktam, pat ja šāda zeme ir noganīta, no tās ražošanas vajadzībām ir novākta raža vai tā ir iekultivēta. [..]

Atkāpjoties no [Deleģētās regulas Nr. 639/2014] 45. panta 10.b punkta, ja dalībvalstis izmanto šā punkta pirmajā daļā minēto atkāpi, tās var arī nolemt atļaut augu aizsardzības līdzekļus izmantot tajās platībās, kurās zeme ir noganīta, no tās ražošanas vajadzībām ir novākta raža vai tā ir iekultivēta.”

12

Minētās īstenošanas regulas 2. pants “Termiņš” paredz:

“Šā lēmuma 1. pantā minētos lēmumus pieņem 21 dienas laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas.”

13

Atbilstoši šī paša īstenošanas lēmuma 3. pantam “Paziņojumi”:

“1.   Par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. pantu, dalībvalstis paziņo Komisijai septiņu dienu laikā pēc šādu lēmumu pieņemšanas dienas.

2.   Līdz 2022. gada 15. decembrim dalībvalstis paziņo Komisijai to saimniecību skaitu, kuras izmantojušas 1. pantā noteiktās atkāpes, un to hektāru skaitu, kuriem tikušas piemērotas minētās atkāpes.”

14

Valonijas valdības 2022. gada 12. maija lēmuma, ar ko paredz atkāpes no konkrētiem nosacījumiem attiecībā uz papuvē esošas zemes izmantošanu 2022. gadā (2022. gada 19. maijaMoniteur belge, 43644. lpp.; turpmāk tekstā – “2022. gada 12. maija lēmums”), 2. panta 1. un 2. punkts paredz:

“1.   Saskaņā ar [Īstenošanas lēmuma 2022/484] 1. pantu 2022. gadam ir pieņemti šādi noteikumi:

1) atkāpjoties no [Regulas Nr. 1307/2013] 44. panta [4. punkta], papuvē esošu zemi, kas ir noganīta, no tās ražošanas vajadzībām ir novākta raža vai tā ir iekultivēta, uzskata par atsevišķu kultūraugu;

2) atkāpjoties no [Regulas Nr. 639/2014] 45. panta 2. punkta, papuvē esošu zemi, kas ir noganīta, no tās ražošanas vajadzībām ir novākta raža vai tā ir iekultivēta, uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību.

§ 2.   1. punkta piemērošanas mērķiem ir atļauta šādu kultūraugu audzēšana papuvē esošajā zemē:

1. kukurūzas graudi [..];

2) kukurūzas skābbarība [..];

3) āboliņš [..];

4) lucerna [..];

5) lupilīna lucerna [..];

6) kārklu lapas [..];

7) esparsete [..];

8) soja [..];

9) ziemas pupas un zirņi [..];

10) pavasara pupas un zirņi [..];

11) saldā lupīna [..];

12) ziemas pākšaugu un graudaugu vai citu sugu maisījumi [..];

13) pavasara pākšaugu un graudaugu vai citu sugu maisījumi [..];

14) ziemas proteīna pupas [..];

15) pavasara proteīna pupas [..].”

15

Ar 2022. gada 18. jūlijāConseil d’État (Valsts padome) (Beļģija), kas ir iesniedzējtiesa, iesniegtu pieteikumu Ligue lūdza atcelt 2022. gada 12. maija lēmumu.

16

Sava pieteikuma pamatojumam Ligue norāda, ka Īstenošanas lēmums 2022/484, balstoties uz kuru tika pieņemts 2022. gada 12. maija lēmums, pārkāpj, pirmkārt, Regulu Nr. 1307/2013 un, otrkārt, Deleģētās regulas Nr. 639/2014 45. panta 2. un 10.b punktu.

17

Saistībā ar šo Ligue lūdza iesniedzējtiesu vērsties Tiesā ar prejudiciālu jautājumu, lai noskaidrotu, vai Īstenošanas lēmums 2022/484 “atbilst 69. pantam Regulā Nr. 1307/2013 kopsakarā ar 45. pantu Deleģētajā regulā Nr. 639/2014”.

18

Šajā ziņā Ligue apgalvo, ka no Īstenošanas lēmuma 2022/484 4. apsvēruma neizriet, ka Komisija ir konstatējusi “steidzama [ārkārtas] gadījuma” esību Regulas Nr. 1307/2013 69. panta 2. punkta izpratnē. Turklāt samērīguma princips un šīs regulas 69. panta 1. punkts prasot pārliecinošāk, detalizētāk un objektīvāk pamatot ārkārtas gadījumu, kā arī precizēt pamatproduktus, kuru cenas esot palielinājušās un attiecībā uz kuriem būtu jāierobežo šī īstenošanas lēmuma piemērošana. Proti, atkāpšanās no Regulas Nr. 1307/2013 un Īstenošanas regulas Nr. 639/2014 nevar būt plaša un neprecīza.

19

Norādot, ka Ligue balsta savu argumentāciju uz kļūdainu pieņēmumu, jo Īstenošanas lēmums 2022/484 tika pieņemts, pamatojoties nevis uz Regulas Nr. 1307/2013 69. panta 2., bet gan 1. punktu, iesniedzējtiesa uzsver, ka pieteikums, kuru tā izskata, raisa jautājumu, vai no Īstenošanas lēmuma 4.–8. apsvērumā izklāstīto motīvu skatpunkta šis lēmums ir spēkā esošs, ņemot vērā Regulas Nr. 1307/2013 69. pantu un Regulas Nr. 639/2014 45. pantu.

20

Iesniedzējtiesa atgādina, ka pienākums norādīt pamatojumu nozīmē, ka ikviens Savienības tiesību akts, kas rada tiesiskas sekas, ietver to motīvu izklāstu, kas iestādei likuši to pieņemt, un piebilst, ka, lai gan Ligue ierosinātais prejudiciālais jautājums ir formulēts vispārīgi, pieteikuma par atcelšanu teksts pietiekami ļauj saprast tajā izvērstos spēkā neesības motīvus, kas ietver “kritiku, kas pausta attiecībā uz [Īstenošanas lēmuma 2022/484] samērīgumu vai, konkrētāk, tā pamatojumu”.

21

Šādos apstākļos Conseil d’État nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [Īstenošanas lēmums 2022/484] atbilst [Regulas Nr. 1307/2013] 69. pantam kopsakarā ar [Deleģētās regulas Nr. 639/2014] 45. pantu?”

22

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, ņemot vērā sadarbības garu, kam ir jāvalda prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, un atbilstoši Tiesas Reglamenta 94. panta c) punktam ir nepieciešams, lai valsts tiesa lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu izklāstītu precīzus iemeslus, kas tai likuši šaubīties par atsevišķu Savienības tiesību normu spēkā esību, kā arī spēkā neesības iemeslus, uz kuriem tā varētu atsaukties (spriedums, 2024. gada 11. janvāris, Friends of the Irish Environment (Zvejas iespējas, kas pārsniedz nulli), C‑330/22, EU:C:2024:19, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).

23

Lai gan lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu šajā ziņā neietver detalizētu izklāstu, no tā tomēr izriet, ka iesniedzējtiesa būtībā jautā Tiesai par Īstenošanas lēmuma 2022/484 spēkā esību, ņemot vērā, vai, no Regulas Nr. 1307/2013 69. panta 1. punktā paredzēto nosacījumu skatpunkta, šī īstenošanas lēmuma juridisko pamatu veidojošā tiesību norma ir pietiekami pamatota no tiesību viedokļa un vai turklāt šajā lēmumā ir ievērota minētajā tiesību normā paredzētā prasība attiecībā uz tajā noteiktā pasākuma vajadzību un pamatotību.

24

Runājot par pienākuma norādīt pamatojumu ievērošanu, ir jāatgādina, ka LESD 296. panta otrajā daļā prasītajam pamatojumam ir jābūt pielāgotam attiecīgā tiesību akta būtībai un tam nepārprotami un viennozīmīgi jāatspoguļo iestādes – akta autores – argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām noskaidrot pieņemtā akta pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt tās kontroli. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un juridiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst LESD 296. panta otrās daļas prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tās tiesību normas, kuras reglamentē attiecīgo jomu (spriedums, 2019. gada 30. aprīlis, Itālija/Padome (Vidusjūras zobenzivs zvejas kvota),C‑611/17, EU:C:2019:332, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

25

It īpaši runājot par vispārpiemērojamiem tiesību aktiem, kā, piemēram, Īstenošanas lēmums 2022/484, pamatojumā var vienīgi iekļaut, pirmkārt, norādi uz vispārējo situāciju, kādā šis tiesību akts ir pieņemts, un, otrkārt, norādi uz vispārējiem mērķiem, kurus ar to ir paredzēts sasniegt. Būtu pārmērīgi prasīt īpašu pamatojumu dažādām veiktajām tehniskajām izvēlēm, ja apstrīdētajā tiesību aktā ir uzsvērta tā mērķa būtība, ko īstenojusi to pieņēmusī iestāde (spriedums, 2019. gada 30. aprīlis, Itālija/Padome (Vidusjūras zobenzivs zvejas kvota),C‑611/17, EU:C:2019:332, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

26

Izskatāmajā lietā, pirmām kārtām, runājot par attiecīgo jomu regulējošām tiesību normām un kontekstu, ir jānorāda, ka, lai saņemtu tiešo maksājumu par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm, kā šis maksājums ir paredzēts Regulas Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļā, lauksaimniekiem atbilstoši šīs regulas 43. panta 1. un 2. punktam ir jāievēro konkrētas lauksaimniecības prakses. Dažas no šīm praksēm ir kultūraugu dažādošana un ekoloģiski nozīmīgas platības saglabāšana lauksaimniecības zemē.

27

Konkrēti, pirmkārt, no Regulas Nr. 1307/2013 44. panta 1. punkta izriet, ka kultūraugu dažādošana nozīmē, ka, balstoties uz konkrētiem platību robežapjomiem, lauksaimnieka aramzemē tiek audzēti vismaz divi vai pat trīs dažādi kultūraugu veidi. Atbilstoši šī panta 4. panta c) punktam papuvē esošu zemi šīs prasības par dažādību mērķiem uzskata par kultūraugu atšķirībā no zemes, kas domāta stiebrzāles un citu lopbarības zālaugu audzēšanai, tādējādi ražošanas mērķiem izmantotās ganības vai pļavas nevar tikt uzskatītas par papuvē esošu zemi.

28

Otrkārt, atbilstoši Regulas Nr. 1307/2013 46. pantam, ja saimniecības aramzemes platība ir vairāk nekā 15 hektāri, lauksaimnieki nodrošina to, ka minimālo definēto platību veido “ekoloģiski nozīmīga platība”. Saskaņā ar šī panta 2. punktu papuvē esoša zeme ir viena no platībām, ko dalībvalstis var uzskatīt par ekoloģiski nozīmīgu.

29

Treškārt, Deleģētās regulas Nr. 639/2014 45. panta 2. punkts precizē, ka uz papuvē esošas zemes lauksaimnieciskā ražošana nenotiek, un tās 10.b punkts aizliedz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu uz attiecīgās zemes.

30

Ceturtkārt, Regulas Nr. 1307/2013 69. panta 1. punkts pilnvaro Komisiju pieņemt īstenošanas aktus, kas domāti konkrētu problēmu risināšanai un kas ārkārtas gadījumos ir vajadzīgi un pamatoti. Šādos īstenošanas aktos var izdarīt atkāpes no šīs regulas noteikumiem tādā apjomā un tādam laikposmam, kādā tas noteikti vajadzīgs.

31

Šis pilnvarojums ir jāuzskata par tādu, kas atļauj Komisijai pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem izdara atkāpes ne vien no pašas Regulas Nr. 1307/2013 tiesību normām, bet arī no deleģēto tiesību aktu normām, kā, piemēram, Deleģētā regula Nr. 639/2014, kas atbilstoši LESD 290. panta 1. punktam ir domāta, lai papildinātu vai grozītu Regulu Nr. 1307/2013.

32

Balstoties uz minēto pilnvarojumu, Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu 2022/484, kura 1. pants ļāva dalībvalstīm attiecībā uz 2022. pieprasījumu gadu atkāpties no Regulas Nr. 1307/2013 un Deleģētās regulas Nr. 639/2014 trijos aspektos.

33

Pirmkārt, atkāpjoties no Regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta, dalībvalstis varēja nolemt, ka papuvē esoša zeme tiek uzskatīta par atšķirīgu kultūraugu, pat ja šāda zeme ir noganīta, no tās ražošanas vajadzībām ir novākta raža vai tā ir iekultivēta.

34

Otrkārt, atkāpjoties no Deleģētās regulas Nr. 639/2014 45. panta 2. punkta, dalībvalstis varēja nolemt, ka papuvē esoša zeme tiek uzskatīta par ekoloģiski nozīmīgu platību, pat ja šāda zeme ir noganīta, no tās ražošanas vajadzībām ir novākta raža vai tā ir iekultivēta.

35

Treškārt, atkāpjoties no Deleģētās regulas Nr. 639/2014 45. panta 10.b punkta, ja dalībvalstis izmantoja iepriekšējā punktā minēto atkāpi, tās varēja arī nolemt atļaut izmantot augu aizsardzības līdzekļus tajās platībās, kurās zeme ir noganīta, no tās ražošanas vajadzībām ir novākta raža vai tā ir iekultivēta.

36

Līdz ar to dalībvalstīs darbojošies lauksaimnieki, kas bija nolēmuši izmantot šīs atkāpes, bija tiesīgi saņemt tiešo maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, pat ja tie izmantoja savas papuvē atstātās zemes lauksaimniecības ražošanai un pat ja tie tajā izmantoja augu aizsardzības līdzekļus.

37

Otrām kārtām, attiecībā uz šī sprieduma 25. punktā atgādinātā pienākuma sniegt pamatojumu, kas Komisijai ir saistošs, kad tā it īpaši pieņem tādu vispārpiemērojamu tiesību aktu kā Īstenošanas lēmumu 2022/484, apjomu, ir jānorāda, pirmkārt, ka šī īstenošanas lēmuma 4. apsvērumā Komisija izklāstīja, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītais straujais izejvielu cenu kāpums ir ietekmējis lauksaimniecības produktu piedāvājumu un pieprasījumu. Ir jākonstatē, ka šis apsvērums kopskatu sniedzošā, bet saprotamā veidā izklāsta šī īstenošanas lēmuma pieņemšanas pamatā esošo vispārējo situāciju un pietiekami skaidri apraksta konkrēto ārkārtas problēmu, ko tas tiecas risināt.

38

Ir jāpiebilst – kā tas izriet no Īstenošanas lēmuma 2022/484 4. apsvēruma –, ka jēdziens “izejvielas” atšķiras no jēdziena “lauksaimniecības produkti”. Proti, no šī lēmuma franču valodas versijas 4. un 8. apsvēruma, aplūkotiem kopsakarā, izriet, ka jēdziens “izejvielas” nozīmē “preces” [“jēlvielas”], tātad lauksaimniecības ražošanai nepieciešamos elementus. Šo konstatējumu apstiprina fakts, ka citās minētā īstenošanas lēmuma valodu versijās, kā, piemēram, vācu, angļu un itāļu valodu versijās, abos šajos apsvērumos izmantots jēdzienam “izejvielas” franču valodā līdzīgs vārds, proti, attiecīgi “Rohstoff(e)”, “commodity” un “materie prime”. Turklāt Īstenošanas lēmums 2022/484 nenošķir dažādus lauksaimniecības produktus, jo tā 4. apsvēruma pirmais teikums atsaucas uz straujā izejvielu cenu kāpuma ietekmi uz visu lauksaimniecības produktu piedāvājumu un pieprasījumu bez atšķirības. Attiecīgi, iesniedzējtiesā Ligue izvirzītajā argumentācijā – kā tas izriet no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem –, saskaņā ar kuru Īstenošanas lēmums 2022/484 esot nepietiekami pamatots, jo tajā nav precizēts, kādi lauksaimniecības produkti uzskatāmi par izejvielām, attiecībā vienīgi uz ko esot piemērojama pieņemtā atkāpe, netiek ņemts vērā fakts, ka runa ir par diviem dažādiem jēdzieniem, kuru attiecīgais tvērums nepārklājas.

39

Turklāt iesniedzējtiesā Ligue izvirzītais arguments – kā tas arī izriet no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem –, kas pamatots ar to, ka Komisijai Īstenošanas lēmumā 2022/484 esot bijis jāprecizē “pienācīgi pamatoti steidzami gadījumi”, kas attaisno tā pieņemšanu, ir balstīts uz kļūdainu pieņēmumu.

40

Proti, no vienas puses, “steidzamu gadījumu” esība ir nepieciešama, lai attaisnotu īstenošanas aktu pieņemšanu, balstoties uz Regulas Nr. 1307/2013 69. panta 2. punktu, lai gan, kā to arī norāda šī tiesa, minētais īstenošanas lēmums ir pieņemts, balstoties uz šī panta 1. punktu, kurā veikta atsauce uz “ārkārtas gadījumiem”.

41

No otras puses, Ligue iesniedzējtiesā apgalvoja, ka šajā gadījumā Komisija neesot pierādījusi steidzamību, ņemot vērā, ka šī iestāde neesot definējusi jēdzienu “izejvielas” un neesot sniegusi šo produktu “cenu kāpuma” aprēķinu.

42

Šajā ziņā pietiek vien konstatēt, ka, ņemot vērā šī sprieduma 25. punktā atgādinātās prasības attiecībā uz vispārpiemērojamu tiesību aktu pamatojumu, LESD 296. panta otrā daļa neprasa, lai Komisija sniedz pamatojumu, kas konkrēti definē izejvielas, kuru cenas esot ietekmējis Krievijas 2022. gada 24. februārī sāktais iebrukums Ukrainā, vai lai tā veic šo cenu kāpuma aprēķinu.

43

Otrkārt, attiecībā uz Īstenošanas lēmuma 2022/484 īstenojamo mērķi – tas ir izklāstīts tā paša 4. apsvēruma otrajā teikumā. Komisija tajā precizē, ka, ņemot vērā šī sprieduma 37. punktā aprakstīto konkrēto problēmu, būtu jāpalielina Savienības lauksaimnieciskās ražošanas potenciāls pārtikas un barības piegādes ķēdē.

44

No Īstenošanas lēmuma 2022/484 5. apsvēruma izriet, ka, lai sasniegtu šo mērķi, Komisija uzskatīja, ka ir nepieciešams atļaut lauksaimniekiem pēc iespējas vairāk izmantot savas pieejamās platības, ņemot vērā, ka atbilstoši Regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta f) apakšpunktam papuvē esoša zeme ietver aramzemi, kas pielāgota kultūraugu audzēšanai un šī iemesla dēļ tūlītēji varētu tikt izmantota pārtikas un barības ražošanai. Tieši šajā kontekstā, kā tas izriet no šī 5. apsvēruma, Komisija uzskatīja, ka dalībvalstīm ir jāatļauj atkāpties no nosacījumiem attiecībā uz tiešajiem maksājumiem par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm, tostarp augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas.

45

Turklāt Īstenošanas lēmuma 2022/484 6. apsvērumā Komisija norādīja, ka šie pasākumi attiecībā uz kultūraugu dažādošanu un ekoloģiski nozīmīgām platībām veido atkāpi no Regulas Nr. 1307/2013 tiesību normām tikai tik lielā mērā un uz tik ilgu periodu, cik tas noteikti nepieciešams, tādēļ ka tās ir attiecināmas vienīgi uz 2022. gadu un to mērķis ir novērst ietekmi uz lauksaimniecības produktu piedāvājumu un pieprasījumu, ļaujot palielināt kopējo aramzemes platību, kas pieejama pārtikas un barības ražošanai.

46

No visa iepriekš minētā izriet, ka Komisija, ņemot vērā Regulas Nr. 1307/2013 69. panta 1. punktu, no tiesību viedokļa ir pietiekami izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ Īstenošanas lēmumā 2022/484 paredzētie pasākumi, no vienas puses, ir vajadzīgi un pamatoti, lai atrisinātu ārkārtas gadījumos radušos konkrētu problēmu, un, no otras puses, veido atkāpi no šīs regulas tikai tik lielā mērā un uz tik ilgu periodu, cik tas noteikti nepieciešams šī mērķa īstenošanai.

47

Turpinot, attiecībā uz samērīguma principa ievērošanu ir jāatgādina, ka īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti, balstoties uz Regulas Nr. 1307/2013 69. panta 1. punktu, ir jābūt vajadzīgiem un pamatotiem ārkārtas gadījumos un tie var veidot atkāpi no šīs regulas tikai tik lielā mērā un uz tik ilgu periodu, cik tas noteikti nepieciešams.

48

Šajā ziņā, pirmkārt, ņemot vērā Īstenošanas lēmuma 2022/484 izvirzīto mērķi, kas, kā tas izriet no šī sprieduma 40. un 41. punkta, tiecas atrisināt ārkārtas gadījumos radušos konkrētu problēmu, ar šo īstenošanas lēmumu ieviestais pasākums šķiet vajadzīgs un pamatots. Proti, no vienas puses, neveicot sarežģītas darbības, papuvē esošas zemes izmantošana ir piemērota, lai tieši veicinātu lauksaimniecības ražošanas pieaugumu. No otras puses, pasākums, ar kuru lauksaimniekiem netiek liegts tiešais maksājums par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm, kad tie izmanto savas papuvē esošās zemes lauksaimniecības ražošanai, ir tāds, kas lauksaimniekus mudina izmantot šo zemi.

49

Otrkārt, ar Īstenošanas lēmumu 2022/484 Komisija ir vienīgi atļāvusi dalībvalstīm tikai attiecībā uz 2022. pieprasījumu gadu atkāpties no tā 1. punktā paredzētajiem atsevišķiem Savienības tiesību aktiem, nenosakot viņiem šajā ziņā kādu pienākumu.

50

Savukārt, tā kā atsevišķas dalībvalstis nolēma izmantot šādu iespēju, Komisija ierobežoja to darbību, lai minimizētu tās potenciāli negatīvo ietekmi uz vidi.

51

Tā, Īstenošanas lēmuma 2022/484 7. apsvērumā Komisija atgādināja, ka dalībvalstīm, īstenojot šo lēmumu, jāņem vērā klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības prakšu mērķi, konkrēti, vajadzība pietiekami aizsargāt augsnes kvalitāti, dabas resursu kvalitāti un biodaudzveidību, sevišķi visjutīgākajos ziedēšanas un putnu ligzdošanas periodos. Šajā kontekstā, kā to Komisija norāda savos rakstveida apsvērumos, dalībvalstīm, ievērojot šos pienākumus, bija jādefinē atkāpju teritoriālās piemērošanas tvērums, kā arī jāprecizē atļautā izmantošana un kultūraugi, kā šajā gadījumā Valonijas valdība to ir darījusi 2022. gada 12. maija lēmuma 2. panta 2. punktā.

52

Šajā pašā kontekstā Īstenošanas lēmuma 2022/484 3. pants uzdod dalībvalstīm pienākumu paziņot Komisijai par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar tā 1. pantu un paziņot tai to saimniecību skaitu, kuras izmantojušas atkāpes, kā arī to hektāru skaitu, kuriem tikušas piemērotas minētās atkāpes. No šī īstenošanas lēmuma 9. apsvēruma izriet, ka Komisija ir noteikusi šos pienākumus, tostarp lai pārbaudītu, vai lēmumi, ar kuriem dalībvalstis izmanto ar minēto īstenošanas lēmumu ieviesto atkāpju režīmu, ir atbilstoši tajā paredzētajiem ierobežojumiem.

53

No tā izriet, ka izpildes pasākumi, kas pieņemti ar Īstenošanas lēmumu 2022/484, nešķiet tādi, kas neatbilst Regulas Nr. 1307/2013 69. panta 1. punktā paredzētajai prasībai, proti, ka tie ir vajadzīgi un pamatoti.

54

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāsniedz atbilde, ka Īstenošanas lēmuma 2022/484 izvērtējums neatklāja nekādus elementus, kas varētu ietekmēt tā spēkā esību.

55

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav pamatlietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Tiesa (piektā palāta) nospriež:

Uzdotā jautājuma izvērtējums neatklāja nekādus elementus, kas varētu ietekmēt Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/484 (2022. gada 23. marts), ar ko atkāpes no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 paredz attiecībā uz dažu tādu nosacījumu īstenošanu, kuri saistīti ar zaļināšanas maksājumu par 2022. pieprasījumu gadu, spēkā esību.