1

Prasības pieteikumā Eiropas Komisija lūdz Tiesu konstatēt, ka, pieņemdama:

Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kuri tai ir saistoši saskaņā ar LESD 49. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV 2015, L 241, 1. lpp.) 5. panta 1. punktu.

2

Saskaņā ar LESD 49. pantu:

“Ievērojot še turpmāk izklāstītos noteikumus, aizliedz ierobežojumus kādas dalībvalsts pilsoņu brīvībai veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Tāpat aizliedz ierobežojumus attiecībā uz to, kā dalībvalstu pilsoņi, kas izveidojuši uzņēmumu kādā dalībvalstī, atver šā uzņēmuma pārstāvniecības, filiāles vai meitasuzņēmumus citās dalībvalstīs.

Brīvība veikt uzņēmējdarbību ietver tiesības sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus, jo īpaši sabiedrības, kas definētas 54. panta otrajā daļā, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem pilsoņiem paredz tās valsts tiesību akti, kurā notiek šī uzņēmējdarbība, ņemot vērā šā Līguma nodaļu par kapitālu.”

3

Direktīvas 2015/1535 1. panta 1. punktā noteikts:

“Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

[..]

[..]

4

Šīs direktīvas 5. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzēts:

“Saskaņā ar 7. pantu dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu jebkuru tehnisko noteikumu projektu, izņemot gadījumus, ja tas pārņem visu starptautiskā vai Eiropas standarta tekstu – tādā gadījumā pietiek ar informāciju par attiecīgo standartu; tās paziņo Komisijai pamatojumu šādu tehnisku noteikumu pieņemšanas vajadzībai, ja minētais pamatojums jau nav paskaidrots projektā.”

5

Saskaņā ar Likuma par derīgo izrakteņu ieguvi 27.A pantu:

“(1)   Derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestāde [(Ungārija)], pildot savus pienākumus minerālresursu apsaimniekošanas jomā, cieši uzrauga ekonomiskos procesus, kas saistīti ar minerālo izejvielu meklēšanu, ieguvi, tirdzniecību un izmantošanu valsts ekonomikā. Šādos apstākļos Derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestāde izvērtē, vai pastāv situācija, kas attaisno tirgus uzraudzības pasākumu.

(2)   Ja cenu indeksa mēneša vērtība pamata būvmateriālu ražošanas nozarē, ko publicējusi [Központi Statisztikai Hivatal (Centrālā statistikas pārvalde, Ungārija)] [..] vismaz divas reizes divpadsmit mēnešu laikposmā uzrāda 5 % vai lielāku pieaugumu salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi iepriekšējā gadā, [Derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestādes] priekšsēdētājs ar dekrētu var noteikt situāciju, kas attaisno tirgus uzraudzības pasākumu.

[..]

(4)   Dekrētā, kas minēts šā panta 2. punktā, norāda situācijas, kas attaisno tirgus uzraudzības pasākumu, ilgumu, kas nedrīkst pārsniegt vienu gadu.

[..]”

6

Likuma par derīgo izrakteņu ieguvi 27.B pantā paredzēts:

“(1)   [Derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības] iestādes priekšsēdētājs attiecībā uz būvniecībai izmantojamo izejvielu un pamata būvmateriālu ieguves vietām, kurās ir vismaz 5000000 m3 iegūstamo minerālresursu, ar dekrētu nosaka

uz laiku, kamēr pastāv situācija, kas pamato tirgus uzraudzības pasākuma piemērošanu.

[..]

(5)   Ja netiek ievērotas 1. punktā minētā dekrēta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētās prasības, Derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestāde atsauc derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumam piešķirto atļauju iegūt derīgos izrakteņus.”

7

Šā likuma 27.C pantā noteikts:

“(1)   Ja rodas situācija, kas attaisno tirgus uzraudzības pasākuma piemērošanu, uzņēmums 2. un 3. punkta izpratnē maksā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevu šī panta izpratnē.

(2)   Derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevu maksā uzņēmums,

[..]

(5)   Personai, kurai ir jāveic maksājums 2. punkta izpratnē, ir jāmaksā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva, ja tiek pārdoti produkti, kas tiek izmantoti kā pamata būvmateriāli, kurus tā ieguvusi vai pārstrādājusi, ja grāmatvedības dokumentā norādītā pārdošanas cena par tonnu bez pievienotās vērtības nodokļa [(PVN)] pārsniedz [Derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestādes priekšsēdētāja] dekrētā noteikto atsauces cenu par tonnu. Derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevas apmērs atbilst 90 % no ieņēmumiem, kas iegūti, reizinot pārdoto daudzumu ar starpību starp pārdošanas cenu par tonnu un atsauces cenu par tonnu. Grāmatvedības dokumentā norādītā pārdošanas cena nedrīkst ietvert pakalpojuma izmaksas, un no pārdošanas cenas nevar atskaitīt pakalpojuma izmaksas.

[..]”

8

Dekrēti Nr. 404/2021 un Nr. 405/2021 sākotnēji stājās spēkā 2021. gada 9. jūlijā un bija piemērojami tikai Covid‑19 pandēmijas laikā. Tomēr šo dekrētu piemērošanas termiņš vairākkārt tika pagarināts kara Ukrainā dēļ, tāpēc šīs prasības sakarā ar pienākumu neizpildi celšanas dienā tie joprojām bija spēkā.

9

Dekrēta Nr. 404/2021 1. pantā paredzēts:

“(1)   Atkāpjoties no [a Magyarország gazdasági stabilitásáról szóló 2011. évi CXCIV. törvény (2011. gada Likums Nr. CXCIV par Ungārijas ekonomisko stabilitāti)], derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevu maksā uzņēmums,

un

(2)   Par 1. punktā minētās nodevas samaksu ir atbildīgs subjekts, kas iegūst, apstrādā vai ražo kā pamata būvmateriālus

[..]

– neieskaitot PVN – ir jāmaksā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva 90 % apmērā no starpības starp tās faktisko apgrozījumu un apgrozījumu, kas noteikts, pamatojoties uz pārdoto daudzumu un šajā punktā noteikto cenu.

[..]

(3)   Pārdodot 2. punktā minētos produktus, ja pārdevējam nav jāmaksā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva, tam ir jātiecas uz saprātīgu peļņas normu, ņemot vērā 2. un 2.a punktā noteiktās vērtības.

(4)   Ja pārdevējs, kuram nav jāmaksā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva, piemēro tādu cenu politiku, kuras mērķis ir iegūt nesamērīgu labumu, kas ir pretrunā 3. punkta noteikumiem, Nemzeti Adó- és Vámhivatal Kiemelt Adó- és Vámigazgatóság [(Valsts nodokļu un muitas administrācija, Ungārija)] var sākt administratīvo nodokļu procedūru.

[..]

(7)   Šī dekrēta izpratnē ar pamatdarbību 1. punkta izpratnē ir jāsaprot darbība, ko uzņēmums kā pamatdarbību veicis kādā laikposmā 2019. gadā.”

10

Dekrēta Nr. 405/2021 1. panta 1.–3.a punktā noteikts:

“(1)   Ņemot vērā Covid‑19 pandēmijas izraisīto ārkārtas situāciju, Derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestāde – attiecībā uz derīgo izrakteņu ieguves vietām, kuras izveidotas, lai iegūtu būvniecībai paredzētas izejvielas un pamata būvmateriālus, – pieņem lēmumus, ar kuriem noteikts pienākums derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumam,

[..]

(2)   Derīgo izrakteņu ieguves uzņēmums, kas nodarbojas ar būvniecībā izmantojamo izejvielu un pamata būvmateriālu ieguvi, var samazināt ieguves apjomu ar Derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestādes atļauju. Pieteikumu par ieguves apjoma samazināšanu derīgo izrakteņu ieguves uzņēmums var iesniegt vēlākais līdz tā mēneša 20. datumam, kas seko 1. punktā noteiktā viena gada ieguves termiņa pēdējai dienai.

(2a)   Ieguves apjoma samazināšanu var atļaut, ja:

(3)   Ja ieguve nav sākta saskaņā ar 1. punktu, izņemot 3.a punktā paredzētos gadījumus, Derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestāde atsauc attiecīgajam derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumam ieguves tiesības un kā derīgo izrakteņu ieguves jauno tiesību turētāju attiecīgajā ieguves vietā norīko Magyar Nemzeti Vagyonkezelő Zrt. [(Ungārijas Valsts aktīvu pārvaldības sabiedrība)], lai tā Ungārijas valsts vārdā īstenotu īpašumtiesības.

(3a)   Derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestāde neatsauc ieguves tiesības uzņēmumam, ja tas pierāda tāda iemesla esību, kas atbilstoši 2.a punktam izslēdz šī noteikuma piemērošanu.”

11

2022. gada 6. aprīlī Komisija nosūtīja Ungārijai oficiālu paziņojuma vēstuli, kurā tā apšaubīja Dekrētus Nr. 404/2021 un Nr. 405/2021, kā arī 2021. gada Likuma Nr. CXXXVI, ar kuru Likumā par derīgo izrakteņu ieguvi tika iekļauts 27.A, 27.B un 27.C pants, saderību tostarp ar LESD 49. pantu un Direktīvas 2015/1535 5. panta 1. punktu.

12

Šī iestāde uzskata, ka Dekrētā Nr. 404/2021, pirmkārt, attiecībā uz noteiktiem pamata būvmateriāliem kā, piemēram, smilts, grants un cements, noteiktās oficiālās cenas ir zemākas par tirgus cenām, un, otrkārt, lielākiem šo materiālu ieguves vai ražošanas uzņēmumiem, kuri gandrīz visi piederēja citās dalībvalstīs iedibinātām sabiedrībām, bija noteikts pienākums maksāt nodevu, sauktu par “derīgo izrakteņu ieguves nodevu”, kuras apmērs atbilst 90 % no starpības starp šajā dekrētā noteikto atsauces cenu un šo izejmateriālu faktisko pārdošanas cenu. Vienlaikus Komisija uzskata, ka uzņēmumiem, uz kuriem attiecas minētie dekrēti, saskaņā ar Dekrētu Nr. 405/2021 esot bijis pienākums saglabāt valdības noteikto minimālo ieguves apjomu, lai nezaudētu derīgo izrakteņu ieguves atļauju. Savukārt 2021. gada Likums Nr. CXXXVI esot pilnvarojis Derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestādes priekšsēdētāju veikt līdzīgus pasākumus.

13

2022. gada 13. jūnija atbildē Ungārija apstrīdēja oficiālajā paziņojuma vēstulē minētos pārkāpumus. It īpaši šī dalībvalsts apgalvoja, ka derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva ir nodoklis, ka apstrīdētās tiesību normas ir pamatotas ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem un ka tās tikai samērīgi ierobežo brīvību veikt uzņēmējdarbību.

14

2023. gada 26. janvārī Komisija nosūtīja Ungārijai argumentētu atzinumu, kurā tā būtībā uzturēja oficiālajā paziņojuma vēstulē izklāstītos argumentus. Šī iestāde aicināja šo dalībvalsti veikt pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu šajā argumentētajā atzinumā minētās prasības divu mēnešu termiņā no tā saņemšanas brīža.

15

Ar 2023. gada 30. marta vēstuli Ungārija atbildēja uz argumentēto atzinumu, apgalvojot, ka tai pārmestie pārkāpumi neesot pamatoti.

16

Tā kā šī atbilde Komisiju nepārliecināja, 2024. gada 23. februārī tā cēla šo prasību sakarā ar pienākumu neizpildi.

17

Prasības pamatojumam Komisija izvirza divus iebildumus – attiecīgi LESD 49. panta un Direktīvas Nr. 2015/1535 5. panta 1. punkta pārkāpumu.

18

Vispirms – runājot par Dekrētu Nr. 404/2021, Komisija apgalvo, ka tā 1. panta 2. punktā ir noteikta atsauces cena pieciem pamata būvmateriāliem, proti, kalibrētai smiltij, kalibrētai grantij, kalibrētai smilšainai grantij, dabīgai smilšainai grantij un cementam. Gadījumā, ja pārdošana pārsniedz šo cenu, attiecīgajam uzņēmumam būtu jāmaksā ar šo dekrētu ieviestā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva, kuras apmērs atbilst 90 % no starpības starp tā faktisko apgrozījumu un apgrozījumu, kas noteikts, pamatojoties uz pārdoto daudzumu un minēto cenu.

19

Turpinājumā – runājot par Dekrētu Nr. 405/2021, šī iestāde norāda, ka saskaņā ar tā 1. panta 1., 2. un 2.a punktu Derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestāde derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumam nosaka pienākumu faktiski sākt ieguves darbību viena gada laikā vismaz 50 % apmērā no maksimālā ieguves apjoma, kas atļauts ieguves tehniskās ekspluatācijas plānā, vai arī 100 % apmērā no šī ieguves apjoma atkarībā no datuma, kurā šis plāns tika iegūts (turpmāk tekstā – “minimālās ieguves pienākums”). Piemērojamo minimālo ieguves apjomu var samazināt tikai ar šīs iestādes izsniegtu atļauju, ja derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumam rodas nepārvaramas varas situācija vai pastāv kāds cits ārējs primārs apsvērums. Ja šādas atļaujas nav, uzņēmumam, kurš neievēro minimālo ieguves pienākumu, tiktu atņemtas derīgo izrakteņu ieguves tiesības.

20

Visbeidzot – runājot par Likuma par derīgo izrakteņu ieguvi, tā 27.A–27.C pantā Derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestādes priekšsēdētājam esot atļauts noteikt pasākumus, kas ir analogi Dekrētos Nr. 404/2021 un Nr. 405/2021 paredzētajiem pasākumiem. To, ka šīs iestādes priekšsēdētājs nav noteicis šādus pasākumus, lai gan bija izpildīti to piemērošanas nosacījumi, varētu izskaidrot ar apstākli, ka Ungārijas likumdevējs kara Ukrainā dēļ ir pagarinājis šo dekrētu piemērošanas ilgumu, kas sākotnēji bija ierobežots ar Covid‑19 pandēmijas ilgumu.

21

Komisija uzskata, ka visi šie pasākumi ierobežo brīvību veikt uzņēmējdarbību.

22

Šajā ziņā šī iestāde apgalvo, ka pirmstiesas procedūras laikā tā ir konstatējusi, ka Dekrēta Nr. 404/2021 1. panta 2. punktā noteiktās cenas vienmēr ir bijušas zemākas par tirgus cenām visiem tajā minētajiem pamatmateriāliem.

23

Turklāt tā arī esot konstatējusi, ka derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva jāmaksā tikai četriem no 340 uzņēmumiem, kas Ungārijā darbojas šajā dekrētā noteiktajās darbības nozarēs, un ka visi šie uzņēmumi, izņemot vienu, pieder citā dalībvalstī iedibinātam uzņēmumam. Lai gan šie četri uzņēmumi veido tikai 1,2 % no visiem 340 uzņēmumiem, tiem tomēr kopā piederot 25 % tirgus daļu šajās darbības nozarēs.

24

Uzņēmumiem, kuriem ir jāmaksā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva, esot pienākums pārdot savus produktus par Dekrētā Nr. 404/2021 noteikto cenu, lai izvairītos no pienākuma kā šo nodevu maksāt 90 % no starpības starp šo cenu un tirgus cenu. Komisija uzskata, ka tas šiem uzņēmumiem – atšķirībā no tiem, kuriem nav jāmaksā minētā nodeva, – liek darboties ar zaudējumiem. Dekrēts Nr. 405/2021 šīs sekas pastiprinot, jo uzņēmumiem, kuriem jāmaksā šī nodeva, pat ja tie darbojas ar zaudējumiem, būtu jānodrošina šajā dekrētā noteiktais minimālais ieguves pienākums, lai nezaudētu derīgo izrakteņu ieguves tiesības.

25

Šī iestāde apgalvo, ka šādos apstākļos šie abi dekrēti – gan atsevišķi, gan kopā – kavē vai padara mazāk pievilcīgu citās dalībvalstīs dibinātiem uzņēmumiem to brīvības veikt uzņēmējdarbību īstenošanu trīs iemeslu dēļ.

26

Pirmkārt, attiecībā uz citās dalībvalstīs iedibinātiem uzņēmumiem, kuri plāno ienākt Ungārijas tirgū, šie noteikumi apgrūtinot to piekļuvi šim tirgum. Turklāt saskaņā ar Dekrētu Nr. 405/2021 tām viena gada laikā esot jāsasniedz tāds ieguves apjoms, kas atbilst minimālajam ieguves pienākumam, savukārt Dekrēts Nr. 404/2021 būtiski apgrūtinot vai pat izslēdzot peļņas gūšanu.

27

Otrkārt, citās dalībvalstīs iedibinātiem uzņēmumiem, kuri jau darbojas Ungārijas tirgū, jaunu nosacījumu ieviešana attiecībā uz saimnieciskās darbības veikšanu padarītu mazāk pievilcīgu vai pat neiespējamu to brīvības veikt uzņēmējdarbību īstenošanu, jo to peļņa būtu ievērojami ierobežota. Esot pat iespējams, ka tiem ir jāstrādā ar zaudējumiem.

28

Treškārt, no 2016. gada 21. decembra sprieduma AGET Iraklis (C‑201/15, EU:C:2016:972) 53. punkta izrietot, ka brīvības veikt uzņēmējdarbību īstenošana principā nozīmē, ka saimnieciskās darbības subjektiem ir ne tikai brīvība noteikt saimnieciskās darbības, kas tiks izvērsta uzņēmējā dalībvalstī, raksturu un apmērus, kā arī brīvība pēc tam samazināt šīs darbības apjomu. Pienākums veikt minimālu ieguvi neļaujot īstenot šo brīvības veikt uzņēmējdarbību aspektu.

29

Visbeidzot, aplūkotais valsts tiesiskais regulējums radītu netiešu diskrimināciju, jo tikai ar vienu izņēmumu tas tiktu piemērots uzņēmumiem, kuri pieder citās dalībvalstīs iedibinātām sabiedrībām.

30

Ungārija uzskata – lai secinātu, ka pastāv pienākumu neizpilde, Komisija kļūdaini pamatojas uz šajā prasībā minēto valsts tiesisko regulējumu kumulatīvu piemērošanu.

31

Proti, šī dalībvalsts uzskata, ka Dekrētu Nr. 404/2021 un Nr. 405/2021 sekas nevar būt kumulatīvas, jo tās nevar tikt piemērotas vienlaikus.

32

Dekrēts Nr. 405/2021 saskaņā ar tā 1. panta 1. punktu attiecoties tikai uz tiem derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumiem, kuri šā dekrēta spēkā stāšanās dienā, proti, 2021. gada 9. jūlijā, vēl nebija faktiski sākuši savu ieguves darbību. Šie uzņēmumi pēc definīcijas neatbilstot kritērijiem attiecībā uz to pamatdarbību 2019. gadā un neto apgrozījumu, ko tie guvuši tajā pašā gadā, uz kuriem ir atsauce Dekrētā Nr. 404/2021, lai identificētu uzņēmumus, kuriem jāmaksā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva.

33

Tādējādi praksē Dekrētā Nr. 405/2021 paredzētais minimālās ieguves pienākums neattiecoties uz uzņēmumiem, kuriem ir jāmaksā ar Dekrētu Nr. 404/2021 ieviestā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva.

34

Turklāt Ungārija uzskata, ka Likuma par derīgo izrakteņu ieguvi 27.A–27.C pantā ir paredzēts tikai tiesiskais regulējums, kura mērķis ir pilnvarot kompetentās valsts iestādes priekšsēdētāju izņēmuma kārtā un uz laiku izdot noteiktus noteikumus. Šādi noteikumi ne tikai vēl neesot pieņemti, bet turklāt šo pantu un Dekrētu Nr. 404/2021 un Nr. 405/2021 tiesību normas pēc būtības neesot identiskas.

35

Attiecībā uz argumentiem, ko Komisija izvirza, lai pierādītu, ka šie dekrēti ierobežo brīvību veikt uzņēmējdarbību, Ungārija iebilst, pirmkārt, attiecībā uz citā dalībvalstī iedibinātiem uzņēmumiem, kuri plāno ienākt Ungārijas tirgū, ka minimālās ieguves pienākums attiecas uz visiem jaunienācējiem šajā tirgū neatkarīgi no tā, vai tie ir valsts vai ārvalstu tirgus dalībnieki, tādējādi izslēdzot jebkādu brīvības veikt uzņēmējdarbību pārkāpumu.

36

Turklāt Likumā par derīgo izrakteņu ieguvi kā vispārīgs noteikums esot paredzēts pienākums faktiski sākt ieguves darbību noteiktā termiņā un attiecībā uz noteikta lieluma raktuvēm sasniegt minimālo ieguves apjomu. Dekrētā Nr. 405/2021 salīdzinājumā ar šo vispārējo režīmu esot noteikts pastiprināts ieguves pienākums pārejas periodā, ņemot vērā ārkārtas situāciju, un šī likuma 27.B pants arī pārejas periodā ļaujot atkāpties no parasti piemērojamiem noteikumiem. Nebūtu nesamērīgi, ja pagaidu situācijā minimālais ieguves apjoms pārsniegtu parasti piemērojamo līmeni.

37

Otrkārt, attiecībā uz uzņēmumiem, kuri jau darbojas Ungārijas tirgū, Ungārija apgalvo, ka derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva ir nodoklis, kas balstīts uz tādiem neitrāliem kritērijiem kā neto apgrozījums 2019. gadā un Dekrētā Nr. 404/2021 noteiktā atsauces cena. Lai nodokļu slogs būtu samērīgs, šajā dekrētā nodokļa maksāšanas pienākums sasaistīts ar apgrozījuma summu. Šajā ziņā 2020. gada 3. marta sprieduma Vodafone Magyarország (C‑75/18, EU:C:2020:139) 50. punktā Tiesa esot atzinusi, ka apgrozījumu var uzskatīt par neitrālu nošķiršanas kritēriju, jo tas esot atbilstošs nodokļa maksātāju maksātspējas rādītājs.

38

Treškārt, runājot par 2016. gada 21. decembra spriedumu AGET Iraklis (C‑201/15, EU:C:2016:972), tas attiecoties uz kontekstu, kas atšķiras no šīs lietas konteksta, līdz ar to no tā nevar vispārēji secināt, ka dalībvalstis savas kompetences robežās nevar pieņemt pasākumus, kas varētu ietekmēt uzņēmumu saimnieciskās darbības apjomu.

39

Visbeidzot, runājot par netiešas diskriminācijas esību, tas, ka uzņēmumi, kuriem jāmaksā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva, galvenokārt pieder citās dalībvalstīs iedibinātiem uzņēmumiem, izrietot no Ungārijas tirgus, kurā uzņēmumi ar vislielāko ietekmi attiecīgajā nozarē esot ārvalstu uzņēmumi, īpašajām iezīmēm. Šajā ziņā šī lieta esot salīdzināma ar lietām, kurās pasludināts 2020. gada 3. marta spriedums Vodafone Magyarország (C‑75/18, EU:C:2020:139) un 2020. gada 3. marta spriedums Tesco‑Global Áruházak (C‑323/18, EU:C:2020:140).

40

Replikas rakstā Komisija apstrīd tās Ungārijas nostājas pamatotību, saskaņā ar kuru Dekrētu Nr. 404/2021 un Nr. 405/2021 sekas nav kumulatīvas, jo šie dekrēti nevarot tikt piemēroti vienlaikus. Proti, no Dekrēta Nr. 405/2021 1. panta 2. un 2.a punkta izrietot, ka uz uzņēmumiem, kas jau veic ieguves darbību, attiecas minimālās ieguves pienākums. Uz šiem uzņēmumiem attiecoties arī Dekrēts Nr. 404/2021.

41

Šajā ziņā atbildē uz repliku Ungārija apgalvo, ka šāda šī dekrēta 1. panta 2. un 2.a punkta interpretācija ir kļūdaina, jo tā ir piemērojama tikai derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumiem, kuri sāk jaunu ieguves darbību.

42

Tā atzīst, ka, ņemot vērā Dekrētu Nr. 404/2021 un Nr. 405/2021 formulējumu, principā nav izslēgts, ka uz derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumu, kas jau darbojas Ungārijas tirgū un kas uzsāk ieguves darbību jaunā derīgo izrakteņu ieguves vietā, attiecas abi šie dekrēti. Tomēr, pirmkārt, šādā gadījumā minimālās ieguves pienākums attiektos tikai uz šo jauno ieguves vietu. Otrkārt, tā kā Dekrēta Nr. 405/2021 piemērošana konkrētam derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumam esot atkarīga no Derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestādes lēmuma, abu dekrētu kumulatīva piemērošana uzņēmumiem, kuriem ir jāmaksā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva, nozīmējot, ka uz tiem attiecas šāds lēmums. Saskaņā ar šīs iestādes sniegto informāciju šāds lēmums attiecībā ne uz vienu no šiem uzņēmumiem netika pieņemts.

43

Turklāt replikas rakstā Komisija norāda – lai gan Likuma par derīgo izrakteņu ieguvi 27.A–27.C pantā paredzēts tikai tāds tiesiskais regulējums, kas ļauj kompetentās valsts iestādes priekšsēdētājam pieņemt noteikumus, ko viņš līdz šim nav darījis, no 2007. gada 5. jūlija sprieduma Komisija/Beļģija (C‑522/04, EU:C:2007:405) 70. punkta izriet, ka, pat ja praksē dalībvalsts iestādes nepiemēro Savienības tiesībām pretrunā esošu valsts tiesību normu, tiesiskā drošība tomēr prasa, lai šī tiesību norma tiktu grozīta.

44

Attiecībā uz Ungārijas argumentiem par 2020. gada 3. marta spriedumu Vodafone Magyarország (C‑75/18, EU:C:2020:139) un 2020. gada 3. marta spriedumu Tesco‑Global Áruházak (C‑323/18, EU:C:2020:140) Komisija atgādina, ka lietas, kurās tika pasludināti šie spriedumi, attiecās uz progresīviem apgrozījuma nodokļiem. Taču derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva neesot apgrozījuma nodoklis un tai neesot progresīvs raksturs.

45

Proti, šī nodeva neesot apgrozījuma nodoklis, jo tās bāze neesot balstīta uz to uzņēmumu apgrozījumu, kuriem tā jāmaksā, un apgrozījumam esot nozīme, vienīgi nosakot attiecīgo uzņēmumu loku. Turklāt vienīgais atbilstošais apgrozījums esot tas, kas tiem esot bijis 2019. gadā, līdz ar to šis uzņēmumu loks, ko lielā mērā veido uzņēmumi, kuri pieder citās dalībvalstīs iedibinātām sabiedrībām, Ungārijas iestādēm esot bijis zināms, pieņemot Dekrētus Nr. 404/2021 un Nr. 405/2021, un tas neesot mainījies atkarībā no uzņēmumu gada apgrozījuma.

46

Šī Dekrēta Nr. 404/2021 piemērošanas jomas noteikšanas kārtība esot norāde par diskriminējošu nodomu, kas izpaužas tādējādi, ka uzņēmumi, kuri ietilpst šajā piemērošanas jomā, tiek nostādīti nelabvēlīgākā situācijā nekā tie, uz kuriem neattiecas derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva un kuri galvenokārt pieder Ungārijas valstspiederīgajiem.

47

Turklāt derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevai nepiemītot progresīvās aplikšanas ar nodokli pazīmes, jo attiecīgajiem uzņēmumiem tā neesot jāmaksā tik ilgi, kamēr tie ievēro Dekrētā Nr. 404/2021 noteikto cenu, bet, ja tie pārsniedz šo cenu, tiem tā esot jāmaksā 90 % no starpības starp atsauces cenu un pārdošanas cenu.

48

Rezumējot – šī dekrēta piemērošanas jomas noteikšanai, lai gan vārda tiešā nozīmē tā nav balstīta uz nošķīrumu, kas balstīts uz valstspiederību vai vietu, kur attiecīgie uzņēmumi ir iedibināti, acīmredzami esot diskriminējoši vai aizsargājoši aspekti un līdz ar to tā neesot saderīga ar pamatbrīvībām 1985. gada 9. maija sprieduma Humblot (112/84, EU:C:1985:185, 14. punkts) izpratnē.

49

Šajā ziņā atbildes rakstā uz repliku Ungārija apgalvo, ka derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva esot mainīgs nodoklis, ko maksā pa daļām un kas atkarīgs no apgrozījuma līmeņa, jo, ņemot vērā apgrozījuma robežvērtību, daži uzņēmumi tiek aplikti ar šo nodokli, bet citi – ne. Tā piebilst – pat ja šī nodeva nav progresīva, dažas no 2020. gada 3. marta spriedumā Vodafone Magyarország (C‑75/18, EU:C:2020:139) un 2020. gada 3. marta spriedumā Tesco‑Global Áruházak (C‑323/18, EU:C:2020:140) izklāstītajām atziņām esot piemērojamas arī izskatāmajā lietā, it īpaši atziņa, ka apgrozījums ir atbilstošs nodokļa maksātāja nodokļa maksātspējas rādītājs.

50

Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru par brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumiem LESD 49. panta izpratnē ir uzskatāmi visi pasākumi, kas aizliedz, kavē vai padara mazāk pievilcīgu šīs brīvības izmantošanu (spriedums, 2024. gada 25. aprīlis, Edil Work 2 un S.T., C‑276/22, EU:C:2024:348, 30. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

51

Šajā ziņā ir aizliegta ne tikai acīmredzama diskriminācija sabiedrību juridiskās adreses dēļ, bet arī visas slēptās diskriminācijas formas, kas, piemērojot citus nošķiršanas kritērijus, faktiski izraisa to pašu rezultātu (spriedumi, 2014. gada 5. februāris, Hervis Sport- és Divatkereskedelmi, C‑385/12, EU:C:2014:47, 30. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2024. gada 4. oktobris, Staatssecretaris van Financiën (Koncerna sabiedrību savstarpēja aizdevuma procenti),C‑585/22, EU:C:2024:822, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

52

Lai novērtētu, vai attiecīgi Dekrētos Nr. 404/2021 un Nr. 405/2021 paredzētās tiesību normas, pirmkārt, par pienākumu maksāt derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevu un, otrkārt, par minimālās ieguves pienākumu, kā arī līdzīgas tiesību normas, kas paredzētas Likuma par derīgo izrakteņu ieguvi 27.A–27.C pantā, uz kurām attiecas šis iebildums, ir pretrunā LESD 49. pantam, vispirms jānosaka, vai to sekas ir jāizvērtē gan kopā, gan atsevišķi; Komisija uzskata, ka šie abi pienākumu veidi var tikt piemēroti kopā, savukārt Ungārija to apstrīd.

53

Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru par pierādīšanas pienākumu LESD 258. pantā paredzētajā pienākumu neizpildes procedūrā Komisijai ir jāpierāda, ka pastāv apgalvotā pienākumu neizpilde, un jāiesniedz Tiesā pierādījumi, kas vajadzīgi, lai tā varētu pārbaudīt, vai šāda pienākumu neizpilde pastāv, un Komisija nevar pamatoties ne uz kādiem pieņēmumiem (spriedums, 2023. gada 21. decembris, Komisija/Dānija (Maksimālais stāvēšanas laiks),C‑167/22, EU:C:2023:1020, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).

54

Tomēr gadījumā, kad pienākumu neizpilde izriet no tāda leģislatīva vai reglamentējoša akta pieņemšanas, kura esamība un piemērošana netiek noliegta, šādas neizpildes esību var pierādīt, izmantojot šā akta normu juridisku izvērtējumu (spriedums, 2024. gada 19. novembris, Komisija/Polija (Tiesības kandidēt vēlēšanās un dalība politiskā partijā), C‑814/21, EU:C:2024:963, 130. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

55

Savukārt šajā lietā pienākumu neizpildi, ko Komisija pārmet Ungārijai, tostarp izraisīja tas, ka tika pieņemti Dekrēti Nr. 404/2021 un Nr. 405/2021, kuru esību un piemērošanu šī dalībvalsts nenoliedz un kuru normas ir juridiski izvērtētas pieteikumā par lietas ierosināšanu.

56

Līdz ar to jāpārbauda šīs analīzes pamatotība, noskaidrojot, vai, kā apgalvo Komisija, šo dekrētu ratione personae piemērošanas jomas pārklājas un tādējādi tie var tikt piemēroti kumulatīvi vienam un tam pašam uzņēmumam.

57

No Dekrēta Nr. 404/2021 1. panta 1. un 7. punkta izriet, ka uzņēmumi, kuriem jāmaksā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva, ir tie uzņēmumi, kuru pamatdarbība 2019. gadā bija noteiktu pamata būvmateriālu ieguve vai ražošana un kuru neto apgrozījums šajā gadā sasniedzis vai pārsniedzis 3 miljardu HUF (aptuveni 7715000 EUR) robežvērtību.

58

Savukārt no Dekrēta Nr. 405/2021 1. panta 1. punkta izriet, ka derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestādei ir jāpieņem lēmums, ar kuru derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumiem ir noteikts pienākums faktiski sākt ieguves darbības attiecīgajās derīgo izrakteņu ieguves vietās viena gada laikā un vismaz 50 % apmērā no maksimālā ieguves apjoma, kas atļauts šīs ieguves vietas tehniskās ekspluatācijas plānā, ja uzņēmējs šo plānu ir ieguvis pirms šī dekrēta stāšanās spēkā, vai arī 100 % apmērā no šī apjoma, ja tas to ir ieguvis pēc tam.

59

Līdz ar to minimālās ieguves pienākums var attiekties tikai uz tiem derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumiem, kuri attiecīgajā ieguves vietā faktiski vēl nebija sākuši ieguves darbību dienā, kad stājās spēkā šis pēdējais minētais dekrēts, proti, 2021. gada 9. jūlijā.

60

Kā pamatoti apgalvo Ungārija, šiem uzņēmumiem praksē nav jāmaksā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva, jo Dekrēta Nr. 404/2021 individuālā piemērošanas joma attiecas tikai uz tiem uzņēmumiem, kuru pamatdarbība 2019. gadā jau bija atsevišķu pamata būvmateriālu ieguve vai ražošana.

61

Šo secinājumu neatspēko Komisijas izvirzītais arguments, saskaņā ar kuru derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumiem, kuri Dekrēta Nr. 405/2021 spēkā stāšanās brīdī jau veica ieguves darbību, esot piemērojams tā 1. panta 2. punkta pirmais teikums. Šī iestāde uzskata – tā kā šajā tiesību normā ir paredzēti nosacījumi ieguves apjoma samazināšanai “derīgo izrakteņu ieguves uzņēmējiem, kas iegūst būvniecībā izmantojamās izejvielas un pamata būvmateriālus”, tā ir vispārpiemērojama un neaprobežojas tikai ar tiem uzņēmējiem, kuri faktiski sāk ieguves darbību pēc šīs stāšanās spēkā.

62

Kā pamatoti apgalvo Ungārija, no Dekrēta Nr. 405/2021 1. panta 2. punkta otrā teikuma izriet, ka šajā tiesību normā ir atsauce uz šī dekrēta 1. panta 1. punktā noteikto viena gada termiņu, kas ir termiņš ieguves darbības faktiskai sākšanai derīgo izrakteņu ieguves vietā. Līdz ar to minētais 1. panta 2. punkts attiecas tikai uz tiem derīgo izrakteņu ieguves uzņēmējiem, kuri sāk šādu ieguvi, un tam nav vispārējas piemērojamības, kādu tam piedēvē Komisija.

63

Līdz ar to jākonstatē, ka šī iestāde nav iesniegusi pierādījumus, kas tai bija jāiesniedz šī sprieduma 53. punktā minētās judikatūras izpratnē attiecībā uz Dekrētu Nr. 404/2021 un Nr. 405/2021 kumulatīvu piemērošanu vieniem un tiem pašiem uzņēmumiem.

64

Tātad nav jāpārbauda, vai šo dekrētu kumulatīva piemērošana uzņēmumiem, kuru juridiskā adrese ir citās dalībvalstīs, nevis Ungārijā, kavē vai padara mazāk pievilcīgu to brīvības veikt uzņēmējdarbību īstenošanu šajā dalībvalstī. Savukārt jāpārbauda, vai, kā Komisija arī apgalvo savas prasības pamatojumam, ar šiem diviem dekrētiem, aplūkojot katru atsevišķi, tiek pārkāpta LESD 49. pantā paredzētā brīvība veikt uzņēmējdarbību.

65

Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, Dekrēti Nr. 404/2021 un Nr. 405/2021 šīs prasības vajadzībām vispirms ir jāizvērtē atsevišķi, un pēc tam jāpārbauda, vai ar Likuma par derīgo izrakteņu ieguvi 27.A–27.C pantu tiek pārkāpta brīvība veikt uzņēmējdarbību.

66

Attiecībā uz jautājumu, vai Dekrētā Nr. 404/2021 paredzētais pienākums maksāt derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevu ir brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums, jānorāda, pirmām kārtām, ka Komisija apgalvo un Ungārija neapstrīd, ka šī dekrēta 1. panta 2. punktā noteiktās atsauces cenas pirmstiesas procedūras laikā vienmēr ir bijušas zemākas par tirgus cenām visiem tajā minētajiem materiāliem.

67

Tā kā šīs nodevas apmērs atbilst 90 %, proti, gandrīz visai summai, ko veido starpība starp attiecīgo materiālu pārdošanas cenu un šo atsauces cenu, saskaņā ar šī sprieduma 50. punktā atgādināto judikatūru minētā nodeva noteikti padara mazāk pievilcīgu vai pat neiespējamu brīvības veikt uzņēmējdarbību īstenošanu, ņemot vērā, ka tā var kavēt uzņēmumu, kuriem tā jāmaksā, veikto ieguldījumu ienesīgumu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 20. decembris, Global Starnet, C‑322/16, EU:C:2017:985, 36. punkts).

68

Otrām kārtām, Komisija apgalvo un Ungārija nav apstrīdējusi, ka no 340 uzņēmumiem, kuri attiecīgajā nozarē darbojas Ungārijā, tikai četriem ir jāmaksā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva, un trīs no tiem pieder citā dalībvalstī reģistrētai sabiedrībai.

69

Protams, saskaņā ar dalībvalstu nodokļu autonomijas principu ārpus jomām, kurās Savienības nodokļu tiesības ir saskaņotas, katra nodokļa raksturīgo iezīmju noteikšana ietilpst šo valstu rīcības brīvībā. Tomēr, īstenojot šīs tiesības, ir jāievēro Savienības tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 16. marts, Komisija/Ungārija,C‑596/19 P, EU:C:2021:202, 44. punkts), un tostarp LESD normas brīvības veikt uzņēmējdarbību jomā (spriedums, 2022. gada 6. oktobris, Contship Italia, C‑433/21 un C‑434/21, EU:C:2022:760, 42. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

70

Taču nodokļu režīms, kas paredz šķietami objektīvu diferenciācijas kritēriju, bet kas, ņemot vērā tā īpašības, vairumā gadījumu nostāda nelabvēlīgā situācijā sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, nevis nodokļu uzlikšanas dalībvalstī, un kuras ir salīdzināmā situācijā ar sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir šajā pēdējā minētajā valstī, rada netiešu diskrimināciju sabiedrību juridiskās adreses dēļ un tā ir aizliegta ar LESD 49. un 54. pantu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 4. oktobris, Staatssecretaris van Financiën (Koncerna sabiedrību savstarpēja aizdevuma procenti), C‑585/22, EU:C:2024:822, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

71

Tā tas ir izrakteņu derīgo ieguves papildu nodevas gadījumā, ciktāl tā tiek piemērota galvenokārt citās dalībvalstīs, kas nav Ungārija, iedibinātām sabiedrībām, un tas tā ir sistemātiski.

72

It īpaši pretēji tam, ko apgalvo Ungārija, šī situācija neizriet no tāda neitrāla nodokļu uzlikšanas kritērija kā apgrozījums piemērošanas atšķirībā no situācijas lietās, kurās tika pasludināts 2020. gada 3. marta spriedums Vodafone Magyarország (C‑75/18, EU:C:2020:139, 46. punkts) un 2020. gada 3. marta spriedums Tesco‑Global Áruházak (C‑323/18, EU:C:2020:140, 66. punkts).

73

Proti, kā šajā lietā pamatoti norāda Komisija, apgrozījums kalpo nevis tam, lai noteiktu derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevas bāzi, bet gan tikai, lai identificētu uzņēmumus, kuriem tā ir jāmaksā. Turklāt, kā atzīst Ungārija, šīs nodevas apmērs nemainīgi atbilst 90 % no starpības starp šajā dekrētā noteikto atsauces cenu un attiecīgo materiālu pārdošanas cenu, līdz ar to šī nodeva nav progresīva.

74

Turklāt derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevā, kas 2021. gadā tika ieviesta uz principā ierobežotu laikposmu, proti, Covid‑19 pandēmijas laikā, lai noteiktu uzņēmumus, kuriem tā ir jāmaksā, ir ņemts vērā laikā noteikts apgrozījums, proti, to apgrozījums 2019. gadā, lai gan uz tiem joprojām attiecās pienākums maksāt šo nodevu vismaz līdz šīs prasības sakarā ar valsts pienākumu neizpildi celšanas dienai 2024. gada 23. februārī.

75

Tādējādi, kamēr Dekrēta Nr. 404/2021 iedarbība tiks pagarināta, derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva joprojām attieksies uz tiem pašiem četriem uzņēmumiem, no kuriem trīs pieder citā dalībvalstī reģistrētai sabiedrībai, pat ja to attiecīgais apgrozījums pēc 2019. gada vairs nesasniegs 3 miljardu HUF (aptuveni 7715000 EUR) robežvērtību.

76

Savukārt uzņēmumiem, kuri darbojas tajā pašā nozarē un kuru apgrozījums pēc 2019. gada ir sasniedzis šo robežvērtību, šī nodeva nav jāmaksā. Komisija apgalvo un Ungārija neapstrīd, ka uzņēmumi, kuriem nav jāmaksā minētā nodeva, galvenokārt pieder Ungārijā reģistrētām fiziskām vai juridiskām personām.

77

Tādējādi ar Dekrētu Nr. 404/2021 ieviesto režīmu raksturo tas, ka, ņemot vērā šī dekrēta individuālās piemērošanas jomas ierobežošanas kārtību, uzņēmumi, kuriem jāmaksā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva, vienmēr būs tie paši un turklāt tiem joprojām būs jāmaksā šī nodeva neatkarīgi no izmaiņām to apgrozījumā. Tajā pašā laikā neviens cits uzņēmums nekļūs par nodokļa maksātāju, pat ja tā apgrozījums sasniegtu vai pārsniegtu minēto 3 miljardu HUF (aptuveni 7715000 EUR) robežvērtību.

78

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, jākonstatē, ka Dekrētā Nr. 404/2021 paredzētais pienākums maksāt derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevu ir brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums LESD 49. panta izpratnē.

79

Attiecībā uz jautājumu, vai minimālās ieguves pienākums ir brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums, Komisija vispirms vairākkārt apgalvo, ka šis dekrēts nozīmē, ka uzņēmumiem, kuriem tas piemērojams, ir pienākums sasniegt vai saglabāt noteiktu ieguves apjomu, lai gan tiem ir pienākums darboties ar zaudējumiem, lai izvairītos no pienākuma maksāt derīgo izrakteņu papildu nodevu saskaņā ar Dekrētu Nr. 404/2021.

80

Tādējādi ar šādu argumentu tiek prezumēts, ka arī tiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šāds ieguves apjoma ierobežojums, ir jāmaksā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva. Tomēr, kā izriet no šī sprieduma 60. punkta, šiem uzņēmumiem praksē nav jāmaksā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva.

81

Turpinājumā attiecībā uz uzņēmumiem, kuri plāno sākt derīgo izrakteņu ieguves darbību Ungārijā pēc Dekrēta Nr. 405/2021 stāšanās spēkā, proti, vienīgajiem, uz kuriem, kā izriet no šī sprieduma 59. punkta, attiecas minimālās ieguves pienākums, Komisija vienīgi vispārīgi apgalvo, ka šis pienākums citās dalībvalstīs reģistrētām sabiedrībām apgrūtina piekļuvi Ungārijas tirgum.

82

Nepastāvot nekādai kumulatīvai ietekmei ar pienākumu maksāt derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevu, jākonstatē, ka šī iestāde, atsaucoties tikai uz šādu vispārīgu argumentu, nav sniegusi pierādījumus, ka minimālās ieguves pienākums padara mazāk pievilcīgu brīvības veikt uzņēmējdarbību īstenošanu, kā tas prasīts šī sprieduma 50. un 53. punktā atgādinātajā judikatūrā.

83

Turklāt jānorāda, kā pamatoti apgalvo Ungārija, ka šis minimālais ieguves pienākums attiecas uz visiem valsts vai ārvalstu derīgo izrakteņu ieguves uzņēmējiem, kuri sāk ieguves darbību derīgo izrakteņu ieguves vietā Ungārijā. Šajā ziņā Komisija nav sniegusi nevienu norādi, kas varētu pierādīt, ka sabiedrības, uz kurām attiecas minētais pienākums, galvenokārt būtu citās dalībvalstīs iedibinātas sabiedrības.

84

Visbeidzot Komisija apgalvo, ka minimālās ieguves pienākums liedz derīgo izrakteņu ieguves uzņēmējiem samazināt savas saimnieciskās darbības apjomu, lai gan no 2016. gada 21. decembra sprieduma AGET Iraklis (C‑201/15, EU:C:2016:972, 53. punkts) izriet, ka brīvība veikt uzņēmējdarbību nozīmē, ka saimnieciskās darbības subjektiem tostarp ir brīvība noteikt saimnieciskās darbības, kura tiks izvērsta uzņēmējā dalībvalstī, veidu un apjomu, kā arī brīvība pēc tam samazināt šīs darbības apjomu.

85

Šajā ziņā vien jānorāda, ka no šī sprieduma neizriet, ka saimnieciskās darbības subjekti, kas sāk darbību citā dalībvalstī, kas nav tā, kurā tie ir iedibināti, uzņēmējā dalībvalstī principā nevar tikt pakļauti iespējamiem pienākumiem tostarp darbības apjoma ziņā, ja vien šie pienākumi ir saderīgi ar Savienības tiesībām. Lai izvērtētu šādu saderību, ņemot vērā brīvību veikt uzņēmējdarbību LESD 49. panta izpratnē, ir jāņem vērā valsts tiesiskā regulējuma, ar kuru ir ieviesti šādi pienākumi, īpatnības, kā tas izriet no minētā sprieduma. Šajā kontekstā no Dekrēta Nr. 405/2021 1. panta 1. punkta izriet, ka minimālās ieguves pienākums ir atkarīgs no “maksimālā ieguves apjoma, kas atļauts sākotnējā ieguves tehniskās ekspluatācijas plānā”. Jākonstatē, ka Komisija šajā ziņā nav sniegusi nevienu precīzu pierādījumu, kas ļautu Tiesai pārbaudīt konkrētu ietekmi, kāda šim pēdējam minētajam pienākumam kā tādam var būt uz attiecīgo uzņēmumu brīvības veikt uzņēmējdarbību īstenošanu.

86

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, jākonstatē, ka Komisija, manuprāt, nav juridiski pietiekami pierādījusi, ka pienākums nodrošināt minimālu ieguves apjomu būtu brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums LESD 49. panta izpratnē.

87

Visbeidzot, attiecībā uz jautājumu, vai Likuma par derīgo izrakteņu ieguvi 27.A–27.C pants ir brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums, jānorāda, ka Komisija prasības pieteikumā vienīgi apgalvo, ka šajos pantos ir ietverti pasākumi, kas ir analogi tiem, kuri ietverti Dekrētos Nr. 404/2021 un Nr. 405/2021.

88

Šajā ziņā jākonstatē, ka Likuma par derīgo izrakteņu ieguvi 27.A pantā būtībā ir paredzēti nosacījumi, ar kādiem derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestādes priekšsēdētājs var konstatēt, ka pastāv “situācija, kas attaisno tirgus uzraudzības pasākumu”.

89

Laikposmā, uz kuru attiecas šāda situācija, šīs iestādes priekšsēdētājam ir kompetence pieņemt – joprojām ar dekrētu – līdzīgus pasākumus tiem, kas paredzēti Dekrētos Nr. 404/2021 un Nr. 405/2021. Proti, pirmkārt, šī likuma 27.B pants ļauj šim priekšsēdētājam noteikt tostarp minimālo ieguves pienākumu derīgo izrakteņu ieguves vietām, kuras atbilst konkrētiem nosacījumiem. Otrkārt, ar minētā likuma 27.C pantu ir ieviesta īpaša nodeva, kas tiek saukta arī par “derīgo izrakteņu papildu nodevu”, un minētajam priekšsēdētājam šīs nodevas samaksas nolūkā ar dekrētu ir jānosaka atsauces cenas atsevišķiem pamata būvmateriāliem.

90

Šādos apstākļos jākonstatē, pirmkārt, ka Likuma par derīgo izrakteņu ieguvi 27.A–27.C pantā paredzēts tikai vispārējs regulējums, kas īstenojams ar vairākiem dekrētiem, kurus vajadzības gadījumā pieņem derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestādes priekšsēdētājs. Nav strīda par to, ka šīs prasības celšanas dienā neviens šāds dekrēts nebija pieņemts.

91

Otrkārt, šī likuma 27.B un 27.C pantā paredzētie pasākumi, protams, ir salīdzināmi ar tiem, kas paredzēti attiecīgi Dekrētos Nr. 405/2021 un Nr. 404/2021, tomēr nav identiski tiem.

92

It īpaši attiecībā uz režīmu, kas attiecas uz derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevu, jāatgādina, ka pašā Dekrētā Nr. 404/2021 ir noteiktas atsauces cenas šīs nodevas aprēķināšanai, jo šīs cenas pirmstiesas procedūras laikā joprojām bija zemākas par tirgus cenām, kā izriet no šī sprieduma 66. punkta.

93

Savukārt minētā likuma 27.C pantā nav noteiktas atsauces cenas tajā paredzētās nodevas aprēķināšanai, jo šīs cenas ir jānosaka ar Derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestādes priekšsēdētāja dekrētu. Līdz ar to nav pierādīts, ka tās noteiktās cenas, iespējams, būs zemākas par tirgus cenām.

94

Līdzīgi, lai gan, kā izriet no šī sprieduma 74.–77. punkta, uzņēmumi, kuriem jāmaksā ar Dekrētu Nr. 404/2021 ieviestā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva, joprojām būs tie paši, jo šī nodeva ir balstīta uz laikā noteiktu apgrozījumu, un uzņēmumi, kuriem būs jāmaksā Likuma par derīgo izrakteņu ieguvi 27.C pantā paredzētā nodeva, laika gaitā varētu mainīties. Lai identificētu šos pēdējos minētos uzņēmumus, šajā pantā ir atsauce uz to apgrozījumu “otrajā taksācijas gadā pirms situācijas, kas pamato tirgus uzraudzības pasākumu”, proti, uz apgrozījumu, kas nav noteikts laikā.

95

No šiem apsvērumiem izriet, ka iemesli, kuru dēļ ir konstatēts, ka Dekrētā Nr. 404/2021 paredzētais pienākums maksāt derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevu ir brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums, nav attiecināmi uz Likuma par derīgo izrakteņu ieguvi 27.C pantā paredzēto sistēmu un attiecīgā gadījumā tos varētu piemērot tikai tad, ja šī likuma 27.A–27.C pantu būtu īstenojis Derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestādes priekšsēdētājs, tomēr tas tā nebija ne šīs prasības celšanas datumā, ne a fortiori argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigu datumā.

96

Šo secinājumu neatspēko Tiesas judikatūra, uz kuru atsaucas Komisija un kura it īpaši izriet no 2019. gada 26. jūnija sprieduma Komisija/Grieķija (C‑729/17, EU:C:2019:534) 102. punkta, saskaņā ar kuru, pat ja dalībvalsts iestādes faktiski nepiemēro Savienības tiesībām pretēju valsts tiesību normu, tiesiskā drošība tomēr prasa, lai šī tiesību norma tiktu grozīta.

97

Patiešām, šajā judikatūrā ir prasīts konstatēt apstrīdētās tiesību normas nesaderību ar Savienības tiesībām, bet tas tā šajā stadijā nav attiecībā uz 27.A–27.C pantu.

98

Ņemot vērā iepriekš minēto pamatojumu, jākonstatē, ka Likuma par derīgo izrakteņu ieguvi 27.A–27.C pants, tā kā tie nav īstenoti ar dekrētiem, kurus pieņēmis Derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestādes priekšsēdētājs, paši par sevi nav brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums LESD 49. panta izpratnē.

99

Komisija norāda, ka Ungārija atbildē uz argumentēto atzinumu ir atsaukusies uz vairākiem primāriem vispārējo interešu apsvērumiem, kas pamatojot derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevas pieņemšanu un atstāšanu spēkā.

100

Vispirms – tā esot atsaukusies uz ekonomikas atveseļošanu, kā arī uz valsts ekonomikas un tās galveno nozaru aizsardzību. Runa esot par ekonomiskiem mērķiem, kas nevarot būt primāri vispārējo interešu apsvērumi, tostarp tādā ārkārtas situācijā kā ekonomikas atveseļošana pēc Covid‑19 pandēmijas, kā tas izrietot no 2023. gada 13. jūlija sprieduma Xella Magyarország (C‑106/22, EU:C:2023:568) 23. un 64. punkta.

101

Turpinot – Ungārija esot atsaukusies uz cīņu pret tirgus nepilnībām, mājokļu būvniecības programmas saglabāšanu un negodīgas tarifu noteikšanas prakses apkarošanu, kas esot vispārīgi un neskaidri jēdzieni, kurus ir grūti nodalīt no iepriekšējā punktā minētajiem ekonomiskajiem mērķiem, un šī dalībvalsts neesot precizējusi ne Dekrēta Nr. 404/2021 saturu, ne apmēru, kādā tas veicināšot šo mērķu sasniegšanu.

102

Visbeidzot – Ungārija esot atsaukusies uz mērķiem, kas, Komisijas ieskatā, ir Savienības tiesībās atzīti primāri vispārējo interešu apsvērumi, proti, apgādes drošība, kā arī patērētāju un pakalpojumu saņēmēju aizsardzība.

103

Pirmām kārtām, attiecībā uz apgādes drošību Tiesa 2023. gada 13. jūlija sprieduma Xella Magyarország (C‑106/22, EU:C:2023:568) 67. un 69. punktā esot nospriedusi, ka uz šādu mērķi var atsaukties tikai tāda reāla un pietiekami nopietna apdraudējuma gadījumā, kas skar kādu no sabiedrības pamatinteresēm, precizējot, ka nevar uzskatīt, ka mērķis nodrošināt apgādes drošību būvniecības nozarē attiecībā uz noteiktām izejvielām ietilptu šādās pamatinteresēs.

104

Vispirms – Ungārija neesot pierādījusi, ka pastāv reāls un pietiekami nopietns apdraudējums apgādes drošībai saistībā ar Dekrētā Nr. 404/2021 minētajiem materiāliem. Pat ja šo materiālu ražošanas apjoms šajā dalībvalstī būtu nepietiekams, nekas neliedzot tos importēt. Turklāt Ungārijas valdība arī neesot ierobežojusi to eksportu.

105

Turpinājumā – attiecīgais tiesiskais regulējums šajā lietā esot acīmredzami nepiemērots, lai nodrošinātu šādu apgādes drošību, jo, nosakot attiecīgajiem uzņēmumiem pienākumu pārdot ar zaudējumiem, tas kaitētu to finansiālajai stabilitātei un iedrošinātu tos pārtraukt darbību Ungārijas tirgū. Pat pieņemot, ka atsauces cenu noteikšana uzlabo apgādes ar būvniecībai paredzētajiem pamatmateriāliem drošību, šī prasība neattiektos uz 75 % no šo materiālu ražošanas.

106

Visbeidzot – Ungārija neesot paskaidrojusi iemeslu, kādēļ šādu apgādes drošību nevarētu nodrošināt ar pasākumiem, kas mazāk ierobežo brīvību veikt uzņēmējdarbību.

107

Otrām kārtām, attiecībā uz patērētāju un pakalpojumu saņēmēju aizsardzību Komisija norāda, ka Ungārija ir norādījusi, ka tirgus daļu, kas ir uzņēmumiem, kuriem jāmaksā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva, apmērs ir atbilstošs faktors, lai novērtētu šīs nodevas piemērotību un samērīgumu, un ka piemērojamība atkarībā no neto apgrozījuma ir vērsta uz uzņēmumiem, kuriem ir pietiekamas tirgus daļas, lai varētu ierobežot ražošanu un saglabāt mākslīgi augstas pārdošanas cenas.

108

Šajā ziņā Komisija norāda – ja derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevas patiesais mērķis ir nepieļaut ārkārtas peļņu, ir pamatoti jautāt, kādēļ šī nodeva jāmaksā tikai nelielam skaitam uzņēmumu, kuri darbojas attiecīgajā nozarē.

109

Turklāt Komisija uzsver, ka saskaņā ar Dekrēta Nr. 404/2021 1. panta 4. punktu, ja pārdevējs, kuram nav jāmaksā šī nodeva, piemēro cenu politiku, lai gūtu nesamērīgu peļņu, Valsts nodokļu un muitas administrācija pret to var sākt administratīvu nodokļu procedūru. Tādējādi šī tiesību norma mērķa novērst nesamērīgu peļņu sasniegšanai paredzot mazāk ierobežojošu pasākumu par minētās nodevas noteikšanu.

110

Turklāt Ungārija neesot pierādījusi, ka uzņēmumiem, kuriem jāmaksā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva, ir tāds tirgus daļu apmērs, kas varētu izkropļot tirgus apstākļus. Šīs dalībvalsts aprakstītās tirgus izkropļojuma sekas esot salīdzināmas ar dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas situāciju LESD 102. panta izpratnē, pret kuru attiecīgā gadījumā būtu jācīnās, izmantojot no konkurences tiesībām izrietošus juridiskus instrumentus. Turklāt Ungārijas konkurences iestādē esot sāktas procedūras attiecībā uz attiecīgās nozares uzņēmumiem.

111

Ungārija apstrīd Komisijas argumentu, ka Dekrētiem Nr. 404/2021 un Nr. 405/2021 esot tīri ekonomisks mērķis. Gluži pretēji, šie dekrēti attiecoties uz patērētāju un pakalpojumu saņēmēju interesēm, nodrošinot, pirmkārt, pietiekamu izejvielu daudzumu pieejamību būvniecības nozarei un, otrkārt, tādu tarifu praksi, kas nav negodīga.

112

Covid‑19 pandēmijas izraisītās negatīvās ekonomiskās sekas laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam esot saasinājušās ar atsevišķu tirgus dalībnieku īstenoto tirdzniecības politiku attiecībā uz tādiem produktiem kā smilts un grants. Derīgo izrakteņu produktu cena pēdējo piecu gadu laikā esot pieaugusi vidēji par 20 % neatkarīgi no piedāvājuma un pieprasījuma valstī. Tajā pašā laikposmā lielākie uzņēmumi, kas darbojas smilšainas grants ieguves nozarē, esot ne tikai ievērojami palielinājuši savu apgrozījumu, bet arī peļņu pēc nodokļu nomaksas. Tādējādi tie esot guvuši papildu peļņu, izmantojot īpaši lielo, citu būvniecības nozares dalībnieku izraisīto pieprasījumu.

113

Neesot nepieciešams, kā to pieprasot Komisija, sniegt pierādījumus par attiecīgo materiālu nepietiekamību Ungārijas tirgū, jo apdraudējuma apgādes ar būvniecībai paredzētajiem pamatmateriāliem drošībai iespējamības novēršanu arī varot uzskatīt par leģitīmu mērķi, ja ir norādes, ka šī drošība var tikt apdraudēta. Līdz ar to neesot jāgaida, kad šāda drošība tiks faktiski apdraudēta, lai dalībvalstij būtu pamats ieviest piemērotus un samērīgus preventīvus pasākumus šāda riska novēršanai.

114

Attiecībā uz Komisijas argumentiem par Dekrēta Nr. 404/2021 acīmredzamo nepiemērotību, lai nodrošinātu minēto apgādes drošību, Ungārija iebilst, ka pat uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva un kuri veido 75 % no attiecīgo materiālu kopējās produkcijas, ir jāņem vērā Dekrētā Nr. 404/2021 noteiktais cenu līmenis un jātiecas uz saprātīgu peļņas maržu. Samērīgums tiktu apdraudēts tieši tad, ja pienākums maksāt derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevu attiektos uz visiem tirgus dalībniekiem, nevis tikai tiem, kuru ekonomiskā spēja tiem ļauj to samaksāt.

115

Visbeidzot – runājot par Komisijas minētajām procedūrām konkurences jomā, pieņemot, ka konkurences tiesības var dot risinājumu attiecībā uz negodīgu tarifu noteikšanas praksi, jānorāda, ka šīs tiesības neļaujot nodrošināt pieejamību pietiekamam būvniecībai paredzētu pamatmateriālu daudzumam.

116

Kā izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras, brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums var tikt pieļauts vienīgi ar nosacījumu, ka, pirmām kārtām, tas ir attaisnojams ar kādu primāru vispārējo interešu apsvērumu, un, otrām kārtām, tas atbilst samērīguma principam, un tas nozīmē, ka ar to ir iespējams saskanīgi un sistemātiski nodrošināt izvirzītā mērķa īstenošanu, un ka tas nepārsniedz to, kas nepieciešams šī mērķa sasniegšanai (spriedums, 2020. gada 6. oktobris, Komisija/Ungārija (Augstākā izglītība),C‑66/18, EU:C:2020:792, 178. punkts un tajā minētā judikatūra).

117

Turklāt attiecīgajai dalībvalstij jāpierāda, ka šie kumulatīvie nosacījumi ir izpildīti (spriedums, 2020. gada 6. oktobris, Komisija/Ungārija (Augstākā izglītība),C‑66/18, EU:C:2020:792, 179. punkts un tajā minētā judikatūra).

118

Šajā kontekstā jāatgādina arī, ka attaisnojošajiem iemesliem, uz ko dalībvalsts var atsaukties, ir jāpievieno atbilstoši pierādījumi vai šīs valsts pieņemtā ierobežojošā pasākuma piemērotības un nepieciešamības analīze, kā arī precīza informācija, kas var pamatot tās argumentāciju (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 21. maijs, Komisija/Ungārija (Lauksaimniecības zemes lietojuma tiesības),C‑235/17, EU:C:2019:432, 94. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2025. gada 10. jūlijs, INTERZERO u.c.,C‑254/23, EU:C:2025:569, 101. punkts).

119

Šajā lietā Ungārija apgalvo, ka Dekrēta Nr. 404/2021 pieņemšana bija nepieciešama, lai atveseļotu ekonomiku, aizsargātu valsts ekonomiku un tās galvenās nozares, tostarp garantējot apgādes ar būvniecībai paredzētajiem pamatmateriāliem drošību, saglabātu un nodrošinātu mājokļu būvniecības programmu, cīnītos pret tirgus nepilnībām, nodrošinātu godīgus komercdarījumus, apkarotu negodīgu tarifu noteikšanas praksi un aizsargātu pakalpojumu saņēmējus.

120

Šī dalībvalsts uzsver, ka runa nav par tīri ekonomiskiem mērķiem, jo šis dekrēts galu galā ir vērsts uz to, lai kalpotu patērētāju un pakalpojumu saņēmēju interesēm, garantējot būvniecībai paredzēto pamatmateriālu pietiekamību un to, ka cenas nav negodīgas.

121

No minētās dalībvalsts procesuālajiem rakstiem izriet, ka visi šie iemesli būtībā ir balstīti uz apgalvotajām sekām, ko izraisījusi gan negatīvā tirgus attīstība Covid‑19 pandēmijas dēļ, gan šo materiālu nepietiekamība. Šīs nepietiekamības sekas esot saasinājusi attiecīgās nozares nozīmīgāko uzņēmumu rīcība, kuri tādējādi esot guvuši ārkārtēju peļņu, gūstot labumu no pieprasījuma ārkārtējā pieauguma.

122

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tīri ekonomiska rakstura mērķi nevar būt tāds primārs vispārējo interešu apsvērums, kas var attaisnot LESD garantētas pamatbrīvības ierobežojumu (spriedums, 2025. gada 10. jūlijs, INTERZERO u.c., C‑254/23, EU:C:2025:569, 123. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

123

Tā tas it īpaši ir attiecībā uz mērķiem, kas saistīti ar valsts ekonomikas veicināšanu vai tās sekmīgu darbību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 13. jūlijs, Xella Magyarország, C‑106/22, EU:C:2023:568, 64. punkts un tajā minētā judikatūra), kā, piemēram, Ungārijas šajā lietā izvirzītais mērķis, kas saistīts ar ekonomikas atveseļošanu, kā arī valsts ekonomikas un tās svarīgāko nozaru aizsardzību.

124

Savukārt Tiesa ir atzinusi, ka valsts tiesiskais regulējums var veidot attaisnotu pamatbrīvības ierobežojumu, ja to noteikuši ekonomiska rakstura apsvērumi, kuriem ir vispārējo interešu mērķis (spriedums, 2025. gada 10. jūlijs, INTERZERO u.c., C‑254/23, EU:C:2025:569, 123. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

125

Tomēr no pastāvīgās judikatūras izriet – tā kā LESD 52. panta 1. punktā minētie primāri vispārējo interešu apsvērumi, kā, piemēram, sabiedriskā kārtība un sabiedriskā drošība, ļauj atkāpties no LESD paredzētas pamatbrīvības, šie apsvērumi ir jāinterpretē šauri, un šā iemesla dēļ to tvērumu nevar noteikt katra dalībvalsts vienpusēji, bez Eiropas Savienības iestāžu kontroles. Tādēļ uz šiem apsvērumiem var atsaukties tikai tad, ja pastāv reāls un pietiekami nopietns apdraudējums sabiedrības pamatinteresēm (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 21. maijs, Komisija/Ungārija (Lauksaimniecības zemes lietojuma tiesības), C‑235/17, EU:C:2019:432, 59. punkts; 2020. gada 18. jūnijs, Komisija/Ungārija (Biedrošanās pārskatāmība),C‑78/18, EU:C:2020:476, 91. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2023. gada 13. jūlijs, Xella Magyarország, C‑106/22, EU:C:2023:568, 66. punkts).

126

Konkrēti attiecībā uz mērķi, kas saistīts ar apgādes drošību, Tiesa ir nospriedusi, ka atsaukties uz šo mērķi var tikai tādu reālu un pietiekami nopietnu apdraudējumu gadījumā, kas ietekmē sabiedrības pamatintereses (spriedums, 2023. gada 13. jūlijs, Xella Magyarország, C‑106/22, EU:C:2023:568, 67. punkts un tajā minētā judikatūra).

127

2023. gada 13. jūlija sprieduma Xella Magyarország (C‑106/22, EU:C:2023:568) 69. punktā Tiesa jau ir nospriedusi, ka nevar uzskatīt, ka mērķis būvniecības nozarē nodrošināt apgādes drošību ar noteiktiem pamata izejmateriāliem, proti, grants, smilts un māls, kas iegūts derīgo izrakteņu ieguves darbības rezultātā, ietilptu “sabiedrības pamatinteresēs” divos iepriekšējos punktos atgādinātās judikatūras izpratnē.

128

Tāpat Ungārijas šajā lietā izvirzītais mērķis būvniecības nozarē nodrošināt apgādes ar tādiem attiecīgajiem materiāliem drošību, uz kuriem attiecas ar Dekrētu Nr. 404/2021 ieviestā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva, proti, kalibrēta smilts, kalibrēta grants, kalibrēta smilšaina grants, dabiska smilšaina grants un cements, nevar tikt uzskatīts nedz par tādu, kas ietilpst šādās “sabiedrības pamatinteresēs”, nedz līdz ar to par primāru vispārējo interešu apsvērumu, kas var attaisnot brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu.

129

Attiecībā uz mājokļu būvniecības programmas saglabāšanas un nodrošināšanas mērķi jākonstatē, ka procesuālajos rakstos Ungārija nav sniegusi ne mazāko norādi par šīs programmas saturu un tvērumu un tādējādi nav ievērojusi tai šajā ziņā uzlikto pienākumu, kā izriet no šī sprieduma 118. punktā minētās judikatūras.

130

Katrā ziņā šis mērķis, tāpat kā mērķi, kas saistīti ar cīņu pret tirgus nepilnībām, negodīgas cenu noteikšanas prakses apkarošanu, kā arī patērētāju un pakalpojumu saņēmēju aizsardzību, būtībā, kā izriet no šī sprieduma 121. punkta, ir balstīti uz apgalvotajām sekām, kuras izraisījusi gan negatīvā tirgus attīstība Covid‑19 pandēmijas dēļ, gan to materiālu nepietiekamība, uz kuriem attiecas derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva.

131

Šajā ziņā Komisija pārmet Ungārijai, ka tā nav sniegusi nekādus pierādījumus par šādu nepietiekamību Ungārijas tirgū.

132

Ungārija apgalvo, ka šādi pierādījumi nav jāsniedz, jo būvniecības nozares apgādes ar šādiem materiāliem drošības apdraudējuma iespējamības novēršana arī varētu tikt uzskatīta par leģitīmu mērķi, jo pastāv norādes, ka šī drošība var tikt apdraudēta.

133

Šādi rīkojoties, pirmkārt, šī dalībvalsts nav izpildījusi šī sprieduma 117. un 118. punktā atgādinātos pienākumus, kuri tai ir saistoši, ja tā atsaucas uz primāriem vispārējo interešu apsvērumiem, lai attaisnotu brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu.

134

Otrkārt, atsaucoties tikai uz apdraudējuma būvniecības nozares apgādes ar konkrētiem materiāliem drošībai “iespējamību”, Ungārija neatsaucas uz “reālu” apdraudējumu šī sprieduma 126. punktā minētās judikatūras izpratnē.

135

Līdz ar to tāda reāla un pietiekami nopietna apdraudējuma kādai no sabiedrības pamatinteresēm, kas ļauj atsaukties uz primāriem vispārējo interešu apsvērumiem, esība nav pierādīta saistībā ar šī sprieduma 130. punktā minētajiem mērķiem.

136

Tādējādi brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums, kas izriet no Dekrētā Nr. 404/2021 paredzētā pienākuma maksāt derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevu, nav attaisnojams ne ar vienu no Ungārijas minētajiem mērķiem.

137

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, jākonstatē, ka, pieņemot normas par šajā dekrētā paredzētās nodevas maksāšanu, Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kuri tai ir saistoši saskaņā ar LESD 49. pantu.

138

Līdz ar to ir daļēji jāapmierina pirmais iebildums, ciktāl tas attiecas uz Dekrētā Nr. 404/2021 paredzēto derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevu.

139

Komisija apgalvo, ka Dekrēts Nr. 404/2021 un Likuma par derīgo izrakteņu ieguvi 27.A–27.C pants tai esot bijis jāpaziņo projekta stadijā saskaņā ar Direktīvas 2015/1535 5. panta 1. punktu.

140

Tā uzskata, ka gan šis dekrēts, gan 27.A–27.C pants ietilpst jēdzienā “citas prasības” šīs direktīvas 1. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, jo runa ir par noteikumiem, kuriem ir “saistoša juridiska forma”.

141

Turklāt Dekrēts Nr. 404/2021 un Likuma par derīgo izrakteņu ieguvi 27.A–27.C pants ietekmējot tajos minēto būvniecībai paredzēto izejvielu un pamatmateriālu tirdzniecību, pirmkārt, nosakot oficiālas cenas šiem produktiem, un, otrkārt, nosakot pienākumu maksāt derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevu.

142

Komisijas rokasgrāmata par Direktīvu 2015/1535 esot saderīga ar šo interpretāciju, jo tajā esot precizēts, ka jēdziens “citas prasības” attiecas uz nosacījumiem, kas “ietekmē [ražojuma] dzīves ciklu pēc laišanas tirgū līdz tā radīto atkritumu apsaimniekošanas vai iznīcināšanas posmam”, un šiem nosacījumiem jābūt tādiem, kas var būtiski ietekmēt ražojuma sastāvu, veidu vai tirdzniecību.

143

Ungārija apgalvo, ka otrais iebildums ir jānoraida.

144

No Direktīvas 2015/1535 5. panta 1. punkta pirmās daļas izriet, ka dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu jebkuru “tehnisko noteikumu projektu”, un šis jēdziens, kā izriet no šīs direktīvas 1. panta 1. punkta g) apakšpunkta, tostarp ietver “citas prasības”.

145

Minētās direktīvas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā jēdziens “citas prasības” ir definēts kā prasība, kas nav tehniska specifikācija, kas izvirzīta ražojumam, lai īpaši aizsargātu patērētājus vai vidi, un kas ietekmē tā dzīves ciklu pēc laišanas tirgū, piemēram, izmantošanas, pārstrādes, atkārtotas izmantošanas vai iznīcināšanas nosacījumi, ja šie nosacījumi var būtiski ietekmēt ražojuma sastāvu vai īpašības, vai tā tirdzniecību.

146

Tādējādi šī pēdējā jēdziena definīcija ir samērā sarežģīta un, kā norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 118. punktā, prasa vairāku kumulatīvu nosacījumu izpildi.

147

Jāatgādina, kā izriet no šā sprieduma 53. punkta, ka pienākuma neizpildes procedūrā saskaņā ar LESD 258. pantu Komisijai ir pienākums pierādīt apgalvoto pienākumu neizpildi un iesniegt Tiesai nepieciešamos pierādījumus, lai tā varētu pārbaudīt šīs neizpildes esību, un Komisija nevar balstīties uz kādu pieņēmumu.

148

Tikai tad, ja Komisija ir iesniegusi pietiekamus pierādījumus, lai ļautu konstatēt, ka pastāv apgalvotā pienākumu neizpilde, dalībvalstij pēc būtības un detalizēti ir jāapstrīd iesniegtie pierādījumi un no tiem izrietošās sekas (spriedums, 2021. gada 24. jūnijs, Komisija/Spānija (Donjanas dabas teritorijas noplicināšanās),C‑559/19, EU:C:2021:512, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).

149

Šajā lietā, lai gan Komisija prasības pieteikumā formulētā otrā iebilduma pamatojumam apgalvo, ka Dekrēts Nr. 404/2021 un Likuma par derīgo izrakteņu ieguvi 27.A–27.C pants ietilpst jēdzienā “citas prasības” Direktīvas 2015/1535 1. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, tā nekādi nepamato šo apgalvojumu, būtībā vienīgi norādot, ka runa ir par noteikumiem, kuriem ir “juridiski saistoša forma” un kuri ietekmē būvniecībai paredzēto izejvielu, kā arī pamata būvmateriālu tirdzniecību. Taču šie apgalvojumi neļauj juridiski pietiekami pierādīt iemeslus, kuru dēļ šie Ungārijas tiesību akti ietilpstot šajā jēdzienā.

150

Tā kā nav veikta – kaut vai īsumā – dažādo kumulatīvo nosacījumu analīze, kas šajā pēdējā minētajā tiesību normā ir paredzēta saistībā ar katru no šiem aktiem, Komisija nav devusi Tiesai iespēju pārbaudīt, vai pastāv apgalvotā pienākumu neizpilde.

151

Šādos apstākļos jākonstatē, ka Komisija nav juridiski pietiekami pierādījusi, ka Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kuri tai ir saistoši saskaņā ar Direktīvas 2015/1535 5. panta 1. punktu.

152

Līdz ar to otrais iebildums ir jānoraida.

153

Ņemot vērā visus iepriekš minētos iemeslus, jākonstatē, ka, pieņemdama Dekrēta Nr. 404/2021 tiesību normas par derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevas samaksu, Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kuri tai ir saistoši saskaņā ar LESD 49. pantu.

154

Prasību pārējā daļā noraidīt.

155

Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 138. panta 3. punktu, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

156

Ņemot vērā, ka Komisijas prasība tika apmierināta tikai daļēji, ir jānolemj, ka katrs lietas dalībnieks savus tiesāšanās izdevumus sedz pats.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: