–

UAB “EM SYSTEM” vārdā – G. Blaškevičius un L. Račkauskienė, advokatai,

–

AB “SEB bankas” un AS “Citadele banka” Lietuvos filialas vārdā – E. Racius un V. Vaitkutė Pavan, advokatai,

–

Lietuvas valdības vārdā – V. Kazlauskaitė‑Švenčionienė un V. Vasiliauskienė, pārstāves,

–

Vācijas valdības vārdā – J. Möller un R. Kanitz, pārstāvji,

–

Igaunijas valdības vārdā – M. Kriisa, pārstāve,

–

Spānijas valdības vārdā – A. Gavela Llopis, pārstāve,

–

Latvijas valdības vārdā – J. Davidoviča un K. Pommere, pārstāves,

–

Somijas valdības vārdā – M. Pere, pārstāve,

–

Eiropas Savienības Padomes vārdā – A. Antoniadis, D. Mykolaitis un S. Van Overmeire, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – M. Carpus‑Carcea, L. Puccio un A. Steiblytė, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem [pret Baltkrieviju] (OV 2006, L 134, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2012. gada 6. novembra Regulu (ES) Nr. 1014/2012 (OV 2012, L 307, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 765/2006”), 2. panta 1. un 2. punktu.

2

Šis lūgums iesniegts saistībā ar tiesvedību starp UAB “EM SYSTEM”, no vienas puses, un divām bankām – AB “SEB bankas” un AS “Citadele banka” Lietuvos filialas –, no otras puses, par pēdējo minēto lēmumu iesaldēt šīs sabiedrības aktīvus bankas kontos, kas tās vārdā atvērti minētajās iestādēs.

3

Padomes Lēmuma 2012/642/KĀDP (2012. gada 15. oktobris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (OV 2012, L 285, 1. lpp.) 5.–8. apsvērumā noteikts:

4

Šā lēmuma 4. pantā noteikts:

“(1)   Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir:

2.   Fiziskām un juridiskām personām, vienībām un struktūrām, kas uzskaitītas pielikumā, vai to interesēs ne tieši, ne netieši nedara pieejamus nekādus līdzekļus vai saimnieciskos resursus.”

5

Regulas Nr. 765/2006 2.–4. apsvērumā noteikts:

6

Šīs regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts:

“Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

7

Minētās regulas 2. pantā noteikts:

“1.   Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir I pielikumā uzskaitīto fizisko vai juridisko personu, vienību un struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē.

2.   Nekādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi nav tieši vai netieši pieejami I pielikumā uzskaitītajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām un struktūrām vai to interesēs.

3.   Ir aizliegta apzināta un tīša līdzdalība darbībās, kuru mērķis vai sekas ir tieša vai netieša 1. un 2. punktā minēto pasākumu apiešana.

4.   Šīs regulas I pielikumā iekļauj to fizisko vai juridisko personu, vienību un struktūru sar[ak]stu, kuras Padome saskaņā ar [Lēmuma 2012/642] 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir atzinusi par atbildīgām par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem vai pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu vai kuru darbība citādi nopietni apdraud demokrātiju vai tiesiskumu Baltkrievijā, vai arī jebkuras fiziskās vai juridiskās personas, vienības un struktūras, kas ir ar tām saistītas, kā arī juridiskās personas, vienības vai struktūras, kas tām pieder vai ir to kontrolē.

5.   Šīs regulas I pielikumā iekļauj arī to fizisko vai juridisko personu, vienību un struktūru sarakstu, kuras Padome saskaņā ar 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu Lēmumā [2012/642] ir atzinusi par tādām, kas gūst labumu no Lukašenko režīma vai to atbalsta, kā arī juridiskās personas, vienības un struktūras, kas tām pieder vai ir to kontrolē.”

8

Atbilstoši šīs pašas regulas 3. pantam:

“1.   Atkāpjoties no 2. panta, dalībvalstu kompetentās iestādes, kā norādīts II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs, var atļaut atbrīvot noteiktus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai darīt pieejamus noteiktus līdzekļus vai saimnieciskos resursus ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, ja tās ir konstatējušas, ka attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

2.   Atkāpjoties no 2. panta, dalībvalstu kompetentās iestādes, kā norādīts II pielikumā ietvertajās tīmekļa vietnēs, var atļaut atbrīvot vai darīt pieejamus atsevišķus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus ar nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstošiem, ja tās ir konstatējušas, ka līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir vajadzīgi ārkārtas izdevumiem, ar noteikumu, ka dalībvalsts vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas ir paziņojusi visām pārējām dalībvalstīm un Komisijai apsvērumus, kāpēc tā uzskata par vajadzīgu piešķirt šādu īpašu atļauju.

3.   Dalībvalstis informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par atļauju, kas piešķirta saskaņā ar 1. vai 2. punktu.”

9

Regulas Nr. 765/2006 4.a pantā paredzēts:

“Atkāpjoties no 2. panta 1. punkta, ja I pielikumā uzskaitītai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai ir jāveic maksājums saskaņā ar līgumu vai vienošanos, ko attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra noslēgusi, vai saskaņā ar saistībām, kas attiecīgajai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai radušās pirms dienas, kad minētā persona, vienība vai struktūra tika iekļauta sarakstā, dalībvalstu kompetentās iestādes, kas norādītas II pielikumā iekļautajās tīmekļa vietnēs, ar nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus, ja:

10

Šīs regulas 4.b pantā noteikts:

“Atkāpjoties no 2. panta, II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar tādiem nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstošiem, var atļaut atbrīvot atsevišķus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai padarīt pieejamus atsevišķus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus, ja tās iepriekš konstatējušas, ka šie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir nepieciešami to diplomātisko misiju vai konsulāro pārstāvniecību vai starptautisko organizāciju oficiālām vajadzībām, kurām ir imunitāte saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.”

11

Minētās regulas 5. panta 1. punkts formulēts šādi:

“Neskarot piemērojamos noteikumus par ziņojumu sniegšanu, konfidencialitāti un dienesta noslēpumu, fiziskas un juridiskas personas, uzņēmumi un struktūras:

12

Minētās regulas 7. pantā paredzēts:

“Komisija un dalībvalstis nekavējoties informē cita citu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu, un sniedz cita citai jebkādu citu to rīcībā esošo attiecīgu informāciju saistībā ar šo regulu, jo īpaši informāciju par pārkāpumiem un izpildes problēmām, un spriedumiem, ko pieņēmušas attiecīgo valstu tiesas.”

13

Regulas Nr. 765/2006 8.a pantā noteikts:

“1.   Ja Padome nolemj uz fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru attiecināt 2. panta 1. punktā minētos pasākumus, tā attiecīgi groza I pielikumu.

2.   Padome savu lēmumu, tostarp pamatojumu iekļaušanai sarakstā, paziņo attiecīgajai 1. punktā minētajai fiziskajai vai juridiskajai personai, vienībai vai struktūrai tieši, ja adrese ir zināma, vai publicējot paziņojumu, dodot šādai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai iespēju izteikt savus apsvērumus.

3.   Ja ir iesniegti apsvērumi vai jauni būtiski pierādījumi, Padome pārskata savu lēmumu un attiecīgi informē fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru.

4.   Šīs regulas I pielikumā iekļauto sarakstu pārskata regulāri un ne retāk kā reizi 12 mēnešos.”

14

Jēdzieni “būt īpašumā” un “kontrole” ir definēti tiesiskajā regulējumā par terorisma apkarošanu, kurā ir paredzēti arī tādi ierobežojoši pasākumi kā līdzekļu iesaldēšana. Tādējādi Padomes Regulas (EK) Nr. 2580/2001 (2001. gada 27. decembris) par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (OV 2001, L 344, 70. lpp.), 1. panta 5. punktā definēts, ka “būt juridiskās personas, grupas vai organizācijas īpašniekam” nozīmē turēt valdījumā vismaz 50 % no juridiskās personas, grupas vai organizācijas īpašumtiesībām vai arī būt to akciju kontrolpaketes īpašniekam”.

15

Šīs regulas 1. panta 6. punktā jēdziens “kontrolēt juridisku personu, grupu vai organizāciju” definēts kā viens no šādiem gadījumiem:

16

Padomes 2018. gada 4. maijā pieņemto Ierobežojošu pasākumu (sankciju) īstenošanas un izvērtēšanas pamatnostādņu ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā (turpmāk tekstā – “Padomes 2018. gada pamatnostādnes”) 55.a punktā noteikts:

“Kritērijs, kas jāņem vērā, izvērtējot, vai juridiska persona vai vienība atrodas citas personas vai vienības īpašumā, ir tas, ka tai pieder vairāk nekā 50 % no vienības īpašumtiesībām vai tā ir tās daļu kontrolpaketes īpašnieks. Ja šis kritērijs ir izpildīts, uzskata, ka juridiskā persona vai vienība atrodas citas personas vai vienības īpašumā.”

17

Minētā 55.a punkta zemsvītras piezīmē precizēts, ka tajā minētais kritērijs ir definēts Regulā Nr. 2580/2001.

18

Saskaņā ar 2018. gada pamatnostādņu 55.b punktu:

“Kritēriji, kas jāņem vērā, izvērtējot, vai juridisku personu vai vienību kontrolē cita persona vai vienība viena pati vai saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar citu kapitāldaļu turētāju vai citu trešo personu, cita starpā var ietvert šādus elementus [..]:

Ja kāds no šiem kritērijiem ir izpildīts, uzskata, ka juridisko personu vai vienību kontrolē cita persona vai vienība, ja vien katrā atsevišķā gadījumā nav konstatēts pretējais.”

19

Minētā 55.b punkta zemsvītras piezīmē precizēts, ka tajā minētais kritērijs ir definēts Regulā Nr. 2580/2001.

20

Padomes 2015. gada 24. jūnija dokumenta “ES paraugprakse attiecībā uz ierobežojošo pasākumu efektīvu īstenošanu”, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti 2018. gada 4. maijā (turpmāk tekstā – “2018. gada paraugprakses dokuments”), 34. punktā noteikts:

“Iesaldēšana attiecas uz visiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, kas ir sarakstā iekļautu personu un vienību valdījumā vai īpašumā, arī uz tiem, kas atrodas šādu personu vai vienību turējumā vai kontrolē. Ar turējumu vai kontroli būtu jāsaprot visas situācijas, kurās sarakstā iekļautā persona vai vienība, kaut arī tai nav īpašumtiesības, var likumīgi rīkoties ar tai nepiederošiem līdzekļiem vai saimnieciskiem resursiem vai veikt to pārvedumus, turklāt tai nav vajadzības pirms tam šīs darbības saskaņot ar likumīgo īpašnieku. Tiek uzskatīts, ka sarakstā iekļautas personas turējumā vai kontrolē ir līdzekļi vai saimnieciski resursi inter alia, ja

Dokumenta VIII daļas B iedaļā ir sīkāk iztirzāti īpašumtiesību un kontroles jēdzieni saistībā ar aizliegumu darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus.”

21

Saskaņā ar 2018. gada paraugprakses dokumenta 35. punktu:

“Principā iesaldēšanai nebūtu jāietekmē līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas nav sarakstā iekļautu personu un vienību īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē. Tādējādi, piemēram, pasākumi neattiecas uz sarakstā iekļautas personas darba devēja, kas nav iekļauts sarakstā, līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, ja vien tie nav sarakstā iekļautās personas kontrolē vai turējumā. Tādā pašā veidā pasākumi neattiecas uz tādas sarakstā neiekļautas vienības līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, kurai piemīt no sarakstā iekļautas personas nošķirta tiesībsubjektība, ja vien šie līdzekļi un resursi nav sarakstā iekļautās personas vai vienības kontrolē vai turējumā. Tomēr, neskatoties uz to, pasākumus faktiski piemēro pilnībā tiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, kuru kopīgie īpašnieki ir gan sarakstā iekļautas, gan sarakstā neiekļautas personas vai vienības.”

22

2018. gada paraugprakses 62. punktā, kas attiecas uz īpašumtiesībām, noteikts:

“Kritērijs, kas jāņem vērā, izvērtējot, vai juridiska persona vai vienība atrodas citas personas vai vienības īpašumā, ir tas, ka tai pieder 50 % vai vairāk no vienības īpašumtiesībām vai tā ir tās daļu kontrolpaketes īpašnieks. Ja šis kritērijs ir izpildīts, uzskata, ka juridiskā persona vai vienība atrodas citas personas vai vienības īpašumā.”

23

Minētā 62. punkta zemsvītras piezīmē precizēts, ka šis kritērijs atbilst Regulā Nr. 2580/2001 paredzētajai definīcijai.

24

2018. gada paraugprakses 63. punktā teikts:

“Kritēriji, kas jāņem vērā, izvērtējot, vai juridisku personu vai vienību kontrolē cita persona vai vienība viena pati vai saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar citu kapitāldaļu turētāju vai citu trešo personu, cita starpā varētu ietvert šādus elementus:

25

2018. gada paraugprakses 64. punkts formulēts šādi:

“Ja kāds no šiem kritērijiem ir izpildīts, uzskata, ka juridisko personu vai vienību kontrolē cita persona vai vienība, ja vien katrā atsevišķā gadījumā nav konstatēts pretējais.”

26

Atbilstoši 2018. gada paraugprakses 65. punktam:

“Minēto īpašumtiesību vai kontroles kritēriju izpildi katrā atsevišķā gadījumā var atspēkot.”

27

Saskaņā ar 2004. gada 22. aprīļaLietuvos Respublikos ekonominių ir kitų tarptautinių sankcijų įgyvendinimo įstatymas (Lietuvas Republikas 2004. gada 22. aprīļa Likums par starptautisko ekonomisko un citu sankciju ieviešanu; turpmāk tekstā – “2004. gada 22. aprīļa likums”), redakcijā, kas bija spēkā 2020. gada 18. decembrī, datumā, kad tika iesaldēti pamatlietā aplūkotie līdzekļi, 11. panta 1. punktu Lietuvas ārlietu ministrs koordinē starptautisko sankciju īstenošanu Lietuvā un sniedz fiziskām un juridiskām personām informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar šo ieviešanu.

28

2004. gada 22. aprīļa likuma 12. panta 1. punkta 2. apakšpunktā bija noteikts, ka par finanšu sankciju ievešanas uzraudzību ir atbildīgs Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests (turpmāk tekstā – “FNTT”), Lietuvas Republikas Finanšu ministrijas Muitas departaments un Lietuvas Banka, ciktāl tas ietilpst katras minētās iestādes kompetencē.

29

2004. gada 22. aprīļa likuma 4. panta 2. punktā bija paredzēts – lai saņemtu atbrīvojumu, attiecīgajām personām jāvēršas šā likuma 12. pantā norādītajā dienestā, departamentā vai finanšu iestādē, un iepriekš minētie šo atbrīvojumu var piemērot tikai pēc Lietuvas Ārlietu ministrijas atļaujas saņemšanas.

30

Saskaņā ar 2004. gada 22. aprīļa likuma, redakcijā, kas bija spēkā, kad tika izskatīta kasācijas sūdzība pamatlietā, normām, konkrēti šā likuma 10. panta 1. punktu, starptautisko sankciju ieviešanu koordinēja valdības izveidota komisija.

31

Savukārt grozītā 2004. gada 22. aprīļa likuma 11. panta 3. punkta 1. apakšpunktā bija paredzēts, ka FNTT, Lietuvas Republikas Finanšu ministrija, Lietuvas Republikas Finanšu ministrijas Muitas departaments un citas iestādes katra savā jomā ir iestāde, kuras kompetencē ir nodrošināt līdzekļu un saimniecisko resursu pieejamības, maksājumu un citu finanšu darījumu ierobežojumu īstenošanu.

32

2022. gada 25. maijaLietuvos Respublikos Vyriausybės nutarimu nr. 535 (Lietuvas Republikas valdības Rezolūcija Nr. 535), kas grozīta 2024. gada 22. maijā, atspoguļo starptautisko sankciju ieviešanas procedūru.

33

Šīs rezolūcijas 13. punktā paredzēts, ka FNTT, pildot 2014. gada 22. aprīļa likuma 11. panta 3. punktā tai paredzētās kompetentās iestādes funkcijas, koordinē, uzrauga un nodrošina finanšu sankciju ieviešanu Lietuvā.

34

Konkrētāk, ja FNTT pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz informāciju, ko sniegušas citu valstu kompetentās iestādes, Lietuvas Republikas finanšu iestādes vai citas iestādes, saskaņā ar starptautisko sankciju reglamentējošajos instrumentos noteiktajiem kritērijiem konstatē, ka juridiska persona vai cita organizācija, kam nav juridiskas personas statuss, pieder vienībai, kurai piemēro sankcijas, vai ir tās kontrolē, FNTT izdod rīkojumu, lai piemērotu finanšu sankcijas arī šai juridiskajai personai vai citai organizācijai, kas tai pieder vai ir tās kontrolē un kam nav juridiskās personas statusa.

35

To juridisko personu vai citu organizāciju, kurām nav juridiskas personas statusa un kuras pieder vienībai, kam piemēro sankcijas, vai kuras ir tās kontrolē un kurām nav iecelts pagaidu administrators, sarakstu, kas izveidots vai atjaunināts, pamatojoties uz izdotajiem rīkojumiem, divu darbdienu laikā pēc attiecīgo rīkojumu izdošanas publicē FNTT tīmekļa vietnē un dara pieejamu valsts reģistru un informācijas sistēmu pārvaldītājiem.

36

FNTT pieņem arī lēmumus par izņēmumu piemērošanu vai atkāpju noteikšanu ierobežojumiem un saistībām, kas paredzētas starptautisko sankciju tiesību aktos.

37

EM SYSTEM ir vairāku bankas kontu turētāja SEB bankas un Citadele banka Lietuvas filiālē.

38

Abas bankas – atbildētājas pamatlietā – 2020. gada 18. decembrī iesaldēja minētajos bankas kontos turētos aktīvus, pamatojoties uz to, ka 2020. gada 17. decembrī A.V.S. (turpmāk tekstā – “sarakstā iekļautais akcionārs”), kuram pieder 50 % no EM SYSTEM kapitāla, tika iekļauts sarakstā, kas ietverts I pielikumā Regulai Nr. 765/2006, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2020. gada 17. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2020/2129, ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju (OV 2020, L 426 I, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “grozītais I pielikums”).

39

EM SYSTEM2021. gada 30. novembrī cēla prasību Vilniaus miesto apylinkės teismas (Viļņas pilsētas apriņķa tiesa, Lietuva; turpmāk tekstā – “pirmās instances tiesa”), lūdzot piespriest atbildētājām pamatlietā izpildīt savas līgumsaistības un tātad atcelt šajos bankas kontos turēto līdzekļu iesaldēšanu.

40

Pirmās instances tiesa ar 2023. gada 25. janvāra spriedumu noraidīja šo prasību, pamatojoties uz to, ka saskaņā ar Padomes 2015. gada 24. jūnija dokumenta “[Eiropas Savienības] paraugprakse attiecībā uz ierobežojošo pasākumu efektīvu īstenošanu”, tā 2022. gada 27. jūnija redakcijā, 63. punktu un Padomes 2018. gada pamatnostādņu 55.b punktu viens no kritērijiem, kas jāņem vērā, lai noteiktu, vai juridisku personu vai vienību kontrolē cita persona vai vienība – viena pati vai pamatojoties uz vienošanos, kas noslēgta ar citu akcionāru vai citu trešo personu –, ir tas, ka tai ir tiesības vai pilnvaras iecelt vai atcelt šādas juridiskās personas vai vienības administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu vairākumu. Šajā gadījumā, tā kā saskaņā ar EM SYSTEM statūtiem tās akcionāriem, konkrētāk, sarakstā iekļautajam akcionāram un I.S. katram pieder 50 % no tās kapitāla un tāpēc tās vadība nevarētu tikt iecelta bez viena vai otra tās akcionāra lēmuma, pirmās instances tiesa konstatēja, ka EM SYSTEM līdzekļus kontrolē persona, kas ir iekļauta Regulas Nr. 765/2006 I pielikumā ietvertajā sarakstā, tādēļ tās līdzekļi jāiesaldē, piemērojot šīs regulas 2. panta 1. punktu.

41

EM SYSTEM par šo spriedumu cēla apelācijas sūdzību Vilniaus apygardos teismas (Viļņas apgabaltiesa, Lietuva), kas ar 2023. gada 23. maija rīkojumu šo apelācijas sūdzību noraidīja. Šī tiesa secināja, ka pirmās instances tiesa ir pamatoti nospriedusi, ka apstāklis, ka sarakstā iekļautajam akcionāram pieder 50 % EM SYSTEM kapitāla, ļauj konstatēt, ka viņš ir tā īpašnieks un ka tātad šīs sabiedrības līdzekļus kontrolē persona, kas iekļauta grozītā I pielikuma sarakstā.

42

EM SYSTEM par šo rīkojumu cēla kasācijas sūdzību prasību Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuvas Augstākā tiesa), kas ir iesniedzējtiesa. Iesniedzējtiesa vispirms norāda, ka to vienību sarakstā, kam ir saikne ar personām, uz kurām attiecas sankcijas, EM SYSTEM tika iekļauta ar FNTT direktora 2022. gada 14. oktobra rīkojumu, un ka šī sabiedrība bija cēlusi prasību Vilniaus apygardos administracinis teismas (Viļņas Administratīvā apgabaltiesa, Lietuva), lūdzot atcelt šo rīkojumu; tā joprojām tiek izskatīta.

43

Iesniedzējtiesas ieskatā, lai noteiktu, vai juridiskas personas vai vienības līdzekļi jāiesaldē saskaņā ar Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punktu, jāpārbauda, vai šī juridiskā persona vai vienība pieder personai vai vienībai, uz kuru attiecas sankcijas, vai ir tās kontrolē.

44

Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka 2020. gada 18. decembrī, kad atbildētājas pamatlietā iesaldēja EM SYSTEM bankas kontus, Regulā Nr. 765/2006 nebija definēti kritēriji, kas jāņem vērā, lai noteiktu, vai juridiska persona vai vienība pieder citai personai vai vienībai vai ir tās kontrolē. Minētā tiesa norāda, ka, pirmkārt, tobrīd piemērojamo Padomes 2018. gada pamatnostādņu 55.a punktā bija noteikts, ka kritērijs, kas jāņem vērā, lai noteiktu, vai juridiska persona vai vienība pieder citai personai vai vienībai, “ir tas, ka tai pieder vairāk nekā 50 % no vienības īpašumtiesībām vai tā ir tās daļu kontrolpaketes īpašnieks”. Otrkārt, minētajā 55.a punktā ietvertajā zemsvītras piezīmē Regula Nr. 2580/2001 esot minēta kā atsauce. Šajā regulā noteikts, ka “būt juridiskās personas, grupas vai organizācijas īpašniekam” nozīmē “turēt valdījumā vismaz 50 % no juridiskās personas, grupas vai organizācijas īpašumtiesībām vai arī būt to akciju kontrolpaketes īpašniekam”. Padome tādu pašu interpretāciju esot sniegusi Padomes 2015. gada 24. jūnija dokumentā “[Eiropas Savienības] paraugprakse attiecībā uz ierobežojošo pasākumu efektīvu īstenošanu”, tā 2022. gada 27. jūnija redakcijā.

45

Šādos apstākļos iesniedzējtiesa norāda, ka tai ir grūtības identificēt kritērijus, kas ļautu uzskatīt, ka tāda juridiskā persona kā EM SYSTEM ir šīs regulas I pielikumā iekļautās personas vai vienības turējumā vai kontrolē. Tā it īpaši vaicā, vai tas, ka šīs regulas I pielikuma sarakstā iekļautai personai pieder 50 % sabiedrības kapitāla, jāuzskata par apstākli, kas rada prezumpciju, ka šī sabiedrība ir šīs personas turējumā vai kontrolē, un, ja tas tā ir, vai jāpieņem, ka minētās sabiedrības līdzekļi pieder minētajai personai vai ka tie ir tās turējumā vai kontrolē.

46

Iesniedzējtiesa arī vēlas noskaidrot, vai šo prezumpciju var atspēkot tādā lietā kā pamatlieta, kurā attiecīgā sabiedrība lūdz valsts tiesu piespriest banku iestādēm izpildīt to līgumsaistības un tādējādi atcelt tās līdzekļu iesaldēšanu, pamatojoties uz to, ka tos nedz izmanto Regulas Nr. 765/2006 I pielikumā ietvertajā sarakstā iekļauta persona, nedz arī tie tiek izmantoti tās labā.

47

Šādos apstākļos Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuvas Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

48

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. un 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka aktīvi, kas noguldīti tādas sabiedrības bankas kontos, kura nav iekļauta šīs regulas I pielikumā ietvertajā sarakstā, bet kuras kapitāls 50 % apmērā pieder šajā sarakstā iekļautai personai, jāuzskata par līdzekļiem, kas ir šīs personas īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, un tādējādi tie jāiesaldē šīs tiesību normas izpratnē.

49

Vispirms jānorāda – tā kā šajā gadījumā atbildētājas pamatlietā, piemērojot Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punktu, iesaldēja EM SYSTEM aktīvus, pamatojoties uz to, ka šo sabiedrību kontrolēja sarakstā iekļauts akcionārs, pamatlietas atrisināšanā nozīme ir tikai šīs tiesību normas interpretācijai.

50

Saskaņā ar Regulas Nr. 765/2006 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu jēdziens “līdzekļi” šajā regulā ir definēts kā jebkāda veida finanšu aktīvi un ienākumi, tostarp – bet ne tikai – “noguldījumi finanšu iestādēs vai citās iestādēs, kontu atlikumi, parādi un parādsaistības”.

51

No tā izriet, ka sabiedrības bankas kontos noguldītie aktīvi var būt “līdzekļi” Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punkta izpratnē.

52

Lai iesniedzējtiesai sniegtu lietderīgu atbildi, pirmām kārtām, jāatbild uz jautājumu, vai saskaņā ar Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punktu var iesaldēt šīs regulas I pielikumā ietvertajā sarakstā neiekļautas sabiedrības līdzekļus.

53

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (spriedumi, 1982. gada 6. oktobris, Cilfit u.c., 283/81, EU:C:1982:335, 20. punkts, kā arī 2025. gada 4. septembris, Kwizda Pharma II, C‑451/24, EU:C:2025:663, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).

54

No Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punkta formulējuma izriet, ka “tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir I pielikumā uzskaitīto fizisko vai juridisko personu, vienību un struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē”.

55

Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punkta formulējumā nekas nenorāda uz to, ka līdzekļu un saimniecisko resursu valdījumam, turējumam vai kontrolei noteikti jābūt tiešai, lai izslēgtu situācijas, kad valdījums, turējums vai kontrole tiek īstenota netieši, it īpaši ar juridiskas personas, vienības vai struktūras starpniecību, vai juridisku personu, vienību vai struktūru virknes starpniecību, un ka pēdējām minētajām pašām noteikti jābūt iekļautām šīs regulas I pielikumā ietvertajā sarakstā.

56

Gluži pretēji – no šīs tiesību normas formulējuma var secināt, ka tā attiecas uz dažādām tiesiskajām attiecībām starp personu, vienību vai struktūru, kas iekļauta šīs regulas I pielikumā ietvertajā sarakstā, un attiecīgajiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, sākot no vispilnīgākajām tiesiskajām attiecībām, kas ir īpašumtiesības, līdz situācijām, kurās persona, vienība vai struktūra var tieši vai netieši īstenot faktiskas pilnvaras pār minētajiem līdzekļiem un resursiem.

57

Tātad no Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punkta gramatiskās interpretācijas izriet, ka līdzekļu iesaldēšana saskaņā ar šo tiesību normu attiecas arī uz minētajā sarakstā neiekļautas sabiedrības līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, ciktāl šie līdzekļi un saimnieciskie resursi ir šajā pašā sarakstā iekļautas personas, vienības vai struktūras valdījumā, turējumā vai kontrolē.

58

Attiecībā uz kontekstu, kādā iekļaujas Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punkts jānorāda, ka šīs regulas 2. panta 5. punktā noteikts, ka I pielikumā “iekļauj arī to fizisko vai juridisko personu, vienību un struktūru sarakstu, kuras Padome saskaņā ar [Lēmuma 2012/642] 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir atzinusi par tādām, kas gūst labumu no Lukašenko režīma vai to atbalsta, kā arī juridiskās personas, vienības un struktūras, kas tām pieder vai ir to kontrolē.”

59

Tā kā Padomes pasākumu, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 215. pantu, mērķis ir ieviest Savienības tiesību aktos Lēmumu 2012/642 un to īstenot, Regula Nr. 765/2006 jāinterpretē, cik vien iespējams ņemot vērā šo lēmumu.

60

Minētā lēmuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka “iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir tādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kuras gūst labumu no Lukašenko režīma vai atbalsta to, kā arī tādu juridisku personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kas ir to īpašumā vai pārziņā, kā uzskaitīts [šā lēmuma] pielikumā”.

61

Jākonstatē, ka ar šīm tiesību normām ir izveidota tieša saikne starp līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu saskaņā ar Lēmumu 2012/642 un Regulu Nr. 765/2006, no vienas puses, un personu, vienību vai struktūru iekļaušanu šā lēmuma un šīs regulas pielikumā ietvertajos sarakstos, no otras puses.

62

Šāda saikne varētu liecināt par labu tādai Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punkta interpretācijai, saskaņā ar kuru līdzekļu iesaldēšanas pasākuma noteikšanai, pamatojoties uz šo tiesību normu, nepieciešams, lai juridiskās personas, vienības vai struktūras, uz kurām attiecas šis pasākums un kuras ir šīs regulas I pielikumā ietvertajā sarakstā iekļauto personu turējumā vai kontrolē, arī pašas tiktu iekļautas šajā sarakstā. Savukārt no Regulas Nr. 765/2006 8.a panta gramatiskās interpretācijas varētu izrietēt, ka līdzekļu iesaldēšanas pasākumu saskaņā ar šo tiesību normu var piemērot tikai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas pašas ir iekļautas šīs regulas I pielikumā ietvertajā sarakstā. Minētajā 8.a pantā paredzēts – ja Padome izlemj uz fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru attiecināt 2. panta 1. punktā paredzētos pasākumus, tā attiecīgi groza minētās regulas I pielikumu.

63

Tomēr jāuzsver, ka Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punkta interpretācija tādā izpratnē, ka līdzekļu iesaldēšanas pasākuma noteikšanai atbilstoši šai tiesību normai juridiskās personas, vienības vai struktūras, uz kurām attiecas šis pasākums un kuras ir šīs regulas I pielikumā ietvertajā sarakstā iekļautās personas turējumā vai kontrolē, pašas ir jāiekļauj šajā sarakstā, varētu apdraudēt ar Regulu Nr. 765/2006 ieviestās ierobežojošo pasākumu sistēmas lietderīgo iedarbību.

64

Šādā gadījumā jebkādai līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas pasākuma noteikšanai saskaņā ar Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punktu Padomei katrā atsevišķā gadījumā būtu jāizvērtē, vai ir izpildīti kritēriji, saskaņā ar kuriem uzskatāms, ka juridiskā persona, vienība vai struktūra, kam pieder līdzekļi, ir šīs regulas I pielikumā ietvertajā sarakstā iekļautas personas turējumā vai kontrolē, un apstiprinošas atbildes gadījumā minētā juridiskā persona, vienība vai struktūra pamatoti tiktu iekļauta šajā sarakstā. Šāds vērtējums varētu izrādīties īpaši sarežģīts, jo tas nozīmētu, ka jāapkopo un jāanalizē informācija un pierādījumi, kas it īpaši attiecas uz minētajā sarakstā iekļautās personas finansiālo līdzdalību šīs juridiskās personas, vienības vai struktūras kapitālā un šīs līdzdalības nozīmīgumu.

65

Saskaņā ar Tiesas judikatūru Savienības tiesību normas interpretācijas rezultātā nedrīkst tikt pilnībā atņemta šīs tiesību normas skaidrā un precīzā formulējuma lietderīgā iedarbība (spriedums, 2023. gada 23. novembris, Ministarstvo financija, C‑682/22, EU:C:2023:920, 31. un 32. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

66

Šajā ziņā, kā konstatēts šā sprieduma 57. punktā, no Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punkta formulējuma izriet, ka līdzekļu iesaldēšana saskaņā ar šo tiesību normu attiecas arī uz šīs regulas pielikumā ietvertajā sarakstā neiekļautas sabiedrības līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, ciktāl šie līdzekļi un saimnieciskie resursi ir šajā sarakstā iekļautas personas, vienības vai struktūras valdījumā, turējumā vai kontrolē.

67

Vēl jāpiebilst, ka no 2018. gada paraugprakses dokumenta 35. punkta izriet, ka “principā iesaldēšanai nebūtu jāietekmē līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas nav sarakstā iekļautu personu un vienību īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē”, un ka, piemēram, pasākumi neattiecas uz tādas sarakstā neiekļautas vienības līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, kurai piemīt no sarakstā iekļautas personas nošķirta tiesībsubjektība, “ja vien šie līdzekļi un resursi nav sarakstā iekļautās personas vai vienības kontrolē vai turējumā”. Minētajā 35. punktā precizēts, ka “tomēr, neskatoties uz to, pasākumus faktiski piemēro pilnībā tiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, kuru kopīgie īpašnieki ir gan sarakstā iekļautas, gan sarakstā neiekļautas personas vai vienības”.

68

Šie apsvērumi atspoguļo Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punkta gramatisko interpretāciju, kas izklāstīta šā sprieduma 57. punktā un saskaņā ar ko šajā tiesību normā paredzētā līdzekļu iesaldēšana attiecas ne tikai uz personām un vienībām, kuras ir iekļautas šīs regulas I pielikumā ietvertajā sarakstā, bet arī uz personām un vienībām, kas nav minētas šajā sarakstā, ja vien to līdzekļi un saimnieciskie resursi arī ir minētajā sarakstā iekļautas personas valdījumā, turējumā vai kontrolē.

69

Turklāt jānorāda, ka šādu interpretāciju apstiprina tā Savienības tiesiskā regulējuma mērķis, kurā ietilpst minētā tiesību norma.

70

No Lēmuma 2012/642 5.–8. apsvēruma, kā arī no Regulas Nr. 765/2006 2.–4. apsvēruma izriet, ka tādi ierobežojošie pasākumi kā šīs regulas 2. panta 1. punktā paredzētā līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, tika ieviesti tādēļ, ka situācija Baltkrievijā attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu nebija uzlabojusies. Šo pasākumu mērķis ir palielināt spiedienu uz Lukašenko režīmu un likt tam mainīt rīcību, un šī iemesla dēļ personu vārdu iekļaušana attiecīgajā sarakstā tika pakāpeniski paplašināta, attiecinot to arī uz personām un vienībām, kas gūst labumu no Baltkrievijas režīma vai atbalsta to, vai vienībām, kuras ir šo personu vai vienību turējumā vai kontrolē.

71

Lai sasniegtu Regulā Nr. 765/2006 paredzēto ierobežojošo pasākumu mērķi, obligāti jānodrošina gan pārsteiguma efekts, gan ātrums, ar kādu šie pasākumi tiek noteikti, lai nebūtu iespējams viegli izmantot nepilnības, kas minētajiem pasākumiem atņemtu to lietderīgo iedarbību.

72

Tāpēc Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka līdzekļu iesaldēšana saskaņā ar šo tiesību normu neattiecas tikai uz līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, kas pieder šīs regulas I pielikumā uzskaitītajām personām, vienībām vai struktūrām.

73

Tātad jēdziens “līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir [to] īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē” Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punkta izpratnē jāinterpretē tādējādi, ka tas aptver tādas juridiskas personas, vienības vai struktūras līdzekļus, kura pati nav iekļauta šīs regulas I pielikumā ietvertajā sarakstā, ja šī juridiskā persona, vienība vai struktūra ir šajā sarakstā iekļautas personas, vienības vai struktūras turējumā vai kontrolē.

74

Lai iesniedzējtiesai sniegtu lietderīgu atbildi pamatlietas atrisināšanai, otrām kārtām, jānosaka, vai Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka līdzekļi, kas pieder sabiedrībai, kuras kapitāls 50 % apmērā pieder Regulas Nr. 765/2006 I pielikumā ietvertajā sarakstā iekļautai personai, jāuzskata par tādiem, kas ir šīs personas turējumā vai kontrolē, un tāpēc tie jāiesaldē.

75

Vispirms jānorāda, ka Regulā Nr. 765/2006 nav definēti jēdzieni būt juridiskas personas, vienības vai struktūras “turējumā” un “kontrolē” šīs regulas 2. panta 1. punkta izpratnē un šajā tiesību normā nav nevienas atsauces uz finanšu līdzdalības sabiedrības kapitālā nozīmīgumu, piemēram, procentuālās daļas veidā. Šie jēdzieni nav arī definēti minētās regulas īstenošanas regulā.

76

Šādos apstākļos jāatgādina, kā izriet no šā sprieduma 70. punkta, ka tādu ierobežojošo pasākumu kā Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punktā paredzētā līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana mērķis ir palielināt spiedienu uz Lukašenko režīmu un likt tam mainīt rīcību un šī iemesla dēļ personu vārdu iekļaušana attiecīgajos sarakstos tika pakāpeniski paplašināta, attiecinot to arī uz personām un vienībām, kas gūst labumu no Baltkrievijas režīma vai atbalsta to, vai vienībām, kuras ir šo personu turējumā vai kontrolē.

77

No Tiesas judikatūras izriet – lai sasniegtu ierobežojošo pasākumu mērķi, ir ne tikai leģitīmi, bet arī nepieciešams jēdzienus “līdzekļu iesaldēšana” un “saimniecisko resursu iesaldēšana” interpretēt plaši, jo ir jānovērš jebkāda iesaldēto aktīvu izmantošana, kas ļautu apiet attiecīgās regulas un izmantot sistēmas nepilnības (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 11. novembris, Bank Sepah, C‑340/20, EU:C:2021:903, 56. punkts).

78

Šo pašu iemeslu dēļ jēdziens būt juridiskās personas, vienības vai struktūras “turējumā” un “kontrolē” Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punkta izpratnē jāinterpretē plaši.

79

No šā sprieduma 71. punkta izriet – lai sasniegtu Regulā Nr. 765/2006 paredzēto ierobežojošo pasākumu mērķi, pirmkārt, minētie pasākumi jāpiemēro pēc iespējas plašākam personu, grupu vai vienību kopumam, lai novērstu to apiešanu.

80

Tāpēc, kā ģenerāladvokāte būtībā uzsvērusi secinājumu 75. punktā, interpretējot šīs regulas 2. panta 1. punktā ietvertos jēdzienus “turējums” un “kontrole”, jāņem vērā gan tiešie, gan netiešie veidi, kā ietekmēt ar sarakstā iekļauto personu saistītas personas, vienības vai struktūras līdzekļu un ekonomisko resursu izmantošanu.

81

Pretējā gadījumā šis mērķis netiktu sasniegts. Vairāk vai mazāk sarežģītu juridisku pasākumu vai citu mehānismu izmantošana ļautu šīs regulas I pielikumā ietvertajā sarakstā iekļautajām personām izvairīties no līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas efektīvas piemērošanas.

82

Otrkārt, lai sasniegtu minēto mērķi, obligāti jānodrošina gan pārsteiguma efekts, gan ātrums, ar kādu šie pasākumi tiek noteikti.

83

Ja ierobežojošo pasākumu īstenošana kavējas, pastāv risks, ka personas, uz kuru attiecas šie pasākumi, aktīvi izzudīs. Tādēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai visi, kas ir atbildīgi par Regulas Nr. 765/2006 īstenošanu, pēc iespējas ātrāk varētu lemt par šajos pasākumos minēto līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu.

84

Šajā nolūkā jābalstās uz skaidriem kritērijiem, kā arī – kā ģenerāladvokāte norādījusi secinājumu 79. punktā – uz noteiktām prezumpcijām par attiecīgo juridisko personu iekšējo lēmumu pieņemšanas struktūru.

85

Šādu prezumpciju un skaidru kritēriju izmantošana, lai konstatētu, ka juridiska persona vai vienība ir Regulas Nr. 765/2006 I pielikuma sarakstā iekļautās personas turējumā vai kontrolē, atvieglo iesaldējamo līdzekļu vai saimniecisko resursu identificēšanu; tas palīdz apgrūtināt sarežģītu apiešanas mehānismu izstrādi, novērst līdzekļu aizplūšanu un tātad nodrošināt ierobežojošo pasākumu efektīvu īstenošanu.

86

Attiecībā uz šajā ziņā nozīmīgajiem kritērijiem no 2018. gada paraugprakses dokumenta 34. punkta izriet, ka “ar turējumu vai kontroli būtu jāsaprot visas situācijas, kurās sarakstā iekļautā persona vai vienība, kaut arī tai nav īpašumtiesības, var likumīgi rīkoties ar tai nepiederošiem līdzekļiem vai saimnieciskiem resursiem vai veikt to pārvedumus, turklāt tai nav vajadzības pirms tam šīs darbības saskaņot ar likumīgo īpašnieku”.

87

Bez tam no Padomes 2018. gada pamatnostādņu 55.b punkta izriet, ka kritēriji, kas jāņem vērā, lai noteiktu, vai juridisku personu vai vienību kontrolē cita persona vai vienība, viena pati vai saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar citu kapitāldaļu turētāju vai citu trešo personu, ietver tostarp šādus elementus – būt tiesīgam vai pilnvarotam iecelt vai atcelt šādas juridiskās personas vai vienības administratīvās, pārvaldes vai uzraudzības struktūras locekļu vairākumu, būt tiesīgam izmantot dominējošu ietekmi pār juridisko personu vai vienību, vai arī būt tiesīgam izmantot visus juridiskās personas vai vienības aktīvus vai daļu no tiem,

88

Minētajā 55.b punktā norādīts – ja ir izpildīts kāds no šiem kritērijiem, jāuzskata, ka juridisko personu vai vienību kontrolē cita fiziska vai juridiska persona vai vienība, ja vien katrā atsevišķā gadījumā nevar konstatēt pretējo. Šī punkta zemsvītras piezīmē precizēts, ka šie kritēriji ir balstīti uz Regulā Nr. 2580/2001, kas attiecas konkrēti uz terorismu, paredzēto definīciju. Šīs regulas 1. panta 6. punktā vārdkopas “kontrolēt juridisku personu, grupu vai organizāciju” definīcijā ir pārņemti tie paši kritēriji, kas uzskaitīti minētajā 55.b punktā.

89

No šiem apsvērumiem izriet, ka viens no kritērijiem, kuriem ir nozīme, lai noteiktu, vai personas vai vienības turējumā vai kontrolē ir cita juridiska persona, vienība vai struktūra un tādējādi tās līdzekļi un saimnieciskie resursi, ir tiesības rīkoties ar minētajiem līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem vai tos pārvest, vai arī – vispārīgāk – tiesības īstenot dominējošu ietekmi uz juridisku personu, vienību vai struktūru, it īpaši ar tiesībām vai pilnvarām iecelt vai atcelt to administratīvās, pārvaldes vai uzraudzības struktūras locekļu vairākumu.

90

Kā ģenerāladvokāte norādījusi secinājumu 81. punktā, lai gan šādas pilnvaras īstenot dominējošu ietekmi uz juridisku personu vai vienību var pastāvēt arī gadījumā, ja līdzdalība sabiedrības kapitālā ir mazāka par 50 %, persona, kurai pieder 50 % no sabiedrības kapitāla, principā var noteikt vai nepieļaut konkrētus lēmumus šajā sabiedrībā vai vismaz nodrošināt, ka vienības darījumi tiek veikti saskaņā ar tās vēlmēm.

91

Tāpēc jāpieņem, ka 50 % kapitāldaļu turējums sabiedrībā ļauj kontrolēt ne tikai šo sabiedrību, bet arī tās līdzekļus un saimnieciskos resursus.

92

Šāda interpretācija ir atspoguļota Padomes 2018. gada pamatnostādņu 55.a punktā, kurā teikts, ka kritērijs, kas jāņem vērā, lai noteiktu, vai juridiska persona vai vienība pieder citai personai vai vienībai, ir tas, ka tai ir vairāk nekā 50 % no vienības īpašumtiesībām vai kontrolpakete tajā. Ja šis kritērijs ir izpildīts, uzskatāms, ka juridiskā persona vai vienība ir citas personas vai vienības īpašumā. Minētā 55.a punkta zemsvītras piezīmē ir precizēts, ka tajā minētais kritērijs ir definēts Regulā Nr. 2581/2001. Saskaņā ar šīs regulas 1. panta 5. punktu “būt juridiskās personas, grupas vai organizācijas īpašniekam” nozīmē turēt valdījumā vismaz 50 % no juridiskās personas, grupas vai organizācijas īpašumtiesībām vai arī būt to akciju kontrolpaketes īpašniekam”.

93

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka aktīvi, kas noguldīti tādas sabiedrības bankas kontos, kura nav iekļauta šīs regulas I pielikumā ietvertajā sarakstā, bet kuras kapitāls 50 % apmērā pieder šajā sarakstā iekļautai personai, jāuzskata par līdzekļiem, kas ir šīs personas īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, un tādēļ tie jāiesaldē šīs tiesību normas izpratnē.

94

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka otrajā un trešajā jautājumā iesniedzējtiesa balstās uz premisu – ja līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas pieder sabiedrībai, kura nav iekļauta Regulas Nr. 765/2006 I pielikumā ietvertajā sarakstā, atbilst kritērijiem, lai tos uzskatītu par tādiem, kuri ir šajā sarakstā iekļautās personas turējumā vai kontrolē, un tāpēc tiek iesaldēti saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punktu, jāsecina, ka ar 2. panta 2. punktu ir ieviests aizliegums izmantot šos līdzekļus tikai tad, ja tos izmanto minētajā sarakstā iekļautā persona vai tie tiek izmantoti tās interesēs.

95

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 765/2006 2. panta 2. punktu nekādus līdzekļus vai saimnieciskos resursus nedz dara tieši vai netieši pieejamus I pielikumā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām, nedz arī izmanto to interesēs.

96

Kā ģenerāladvokāte norādījusi secinājumu 106. punktā, Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punktā paredzētā līdzekļu iesaldēšana ir autonoms pienākums, kas atšķiras no šīs regulas 2. panta 2. punktā paredzētā aizlieguma.

97

Tātad ir svarīgi nejaukt izņēmumus no aizlieguma tieši vai netieši darīt pieejamus vai izmantot to personu interesēs, kas iekļautas Regulas Nr. 765/2006 I pielikumā, līdzekļus un ekonomiskos resursus, kas paredzēti šīs regulas 2. panta 2. punktā, no vienas puses, ar iespēju personai apstrīdēt lēmumu, ar kuru saskaņā ar minētās regulas 2. panta 1. punktu ir iesaldēti tās līdzekļi vai saimnieciskie resursi vai līdzekļi vai saimnieciskie resursi, kas ir tās turējumā vai kontrolē, no otras puses.

98

Šādos apstākļos jākonstatē, ka ar otro un trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Savienības tiesības jāinterpretē tādējādi, ka sabiedrība, kura nav iekļauta Regulas Nr. 765/2006 I pielikumā ietvertajā sarakstā un kuras līdzekļus banku iestādes – pamatojoties uz to, ka tiek prezumēts, ka minētie līdzekļi ir šajā sarakstā iekļautās personas turējumā vai kontrolē, – ir iesaldējušas saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punktu, var apstrīdēt līdzekļu iesaldēšanas pasākumu un attiecīgā gadījumā panākt tā atcelšanu.

99

Šajā ziņā jānorāda, ka Regulā Nr. 765/2006 nav ietvertas tiesību normas, kas reglamentētu procedūru, ar kuru sabiedrība, kas nav iekļauta šīs regulas I pielikumā ietvertajā sarakstā, var apstrīdēt tās līdzekļu iesaldēšanas pasākumu, ko veikusi privāta struktūra saskaņā ar minētās regulas 2. panta 1. punktu.

100

Protams, Regulas Nr. 765/2006 3., 4.a un 4.b pantā personām, uz kurām attiecas līdzekļu iesaldēšanas pasākums saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punktu, ir paredzēta iespēja saņemt izņēmumu vai atkāpi no šī pasākuma – izņēmumu vai atkāpi, kas stingri piemērojama tikai konkrētās situācijās un kam jebkurā gadījumā nepieciešama kompetentās valsts iestādes atļauja. Tomēr šie izņēmumi un atkāpes neattiecas uz situāciju, kurā persona, uz ko attiecas šāds pasākums, apstrīd šī pasākuma pamatojumu, it īpaši to, ka attiecīgie līdzekļi ir minētās regulas I pielikumā iekļautās personas turējumā vai kontrolē.

101

Nav strīda par to, ka tad, ja persona, kuras līdzekļi ir iesaldēti saskaņā ar Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punktu, ir iekļauta šīs regulas I pielikumā ietvertajā sarakstā, šī persona var apstrīdēt lēmumu, kas ir tās līdzekļu iesaldēšanas pasākuma pamatā, ceļot prasību Eiropas Savienības Vispārējā tiesā saskaņā ar LESD 256. un 263. pantu ar mērķi atcelt Padomes lēmumu, ar kuru tā tikusi iekļauta šajā sarakstā.

102

Turklāt, nosakot ierobežojošus pasākumus, Padomei ir pienākums ievērot labas pārvaldības principu, kas nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. pantā, kurā tostarp ir ietverts administrācijas pienākums pamatot savus lēmumus.

103

Šajā ziņā Tiesa ir nospriedusi, ka, ņemot vērā, ka attiecīgajai personai nav tiesību tikt uzklausītai pirms sākotnējā lēmuma par tās vārda iekļaušanu to personu, vienību vai grupu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, piemēram, grozītajā I pielikumā ietvertajā sarakstā, pienākuma norādīt pamatojumu ievērošana ir vēl jo svarīgāka, jo tā ir vienīgā garantija, kas attiecīgajai personai vismaz pēc šī lēmuma pieņemšanas, lai apstrīdētu minētā lēmuma tiesiskumu, ļauj lietderīgi izmantot tās rīcībā esošos tiesību aizsardzības līdzekļus. No tā izriet, ka Padomei principā ir pienākums personai, grupai vai vienībai, uz kuru attiecas ierobežojošie pasākumi, darīt zināmus īpašus un konkrētus iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka šie pasākumi bija jāveic. Tai arī jāmin faktiskie un tiesiskie apstākļi, no kuriem atkarīgs pasākuma juridiskais pamatojums, un apsvērumi, kuru dēļ tā šo pasākumu noteikusi (skat. spriedumu, 2012. gada 15. novembris, Padome/Bamba, C‑417/11 P, EU:C:2012:718, 51. un 52. punkts).

104

Tādējādi, pat ja ierobežojošajam pasākumam, lai neapdraudētu tā efektivitāti, pēc būtības jābūt pārsteiguma efektam un tas jāpiemēro nekavējoties, tiesību uz aizstāvību ievērošana nozīmē, pirmkārt, ka kompetentā Savienības iestāde paziņo attiecīgajai personai vai vienībai pret to izvirzītos iemeslus un pierādījumus un dod tiesības uz tās uzklausīšanu vienlaikus ar vai uzreiz pēc lēmuma, kas uz to attiecas, pieņemšanas, un, otrkārt, šī iestāde pēc ieinteresētās personas lūguma saprātīgā termiņā sniedz piekļuvi visiem administratīvajiem dokumentiem, kas nav konfidenciāli (spriedumi, 2011. gada 21. decembra spriedums Francija/People’s Mojahedin Organization of Iran, C‑27/09 P, EU:C:2011:853, 61. punkts, kā arī 2013. gada 18. jūlija spriedums, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 98.–100., 111. un 112. punkts).

105

No tā izriet: ja persona, kuras līdzekļi ir iesaldēti saskaņā ar Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punktu, ir iekļauta šīs regulas I pielikumā ietvertajā sarakstā, tā var apstrīdēt lēmumu, kas ir šai personai piemērotā naudas līdzekļu iesaldēšanas pasākuma pamatā, Padomē un pēc tam attiecīgā gadījumā – Eiropas Savienības Vispārējā tiesā – un tātad šī pasākuma pamatojumu. Turklāt tai ir tiesības uz noteiktām garantijām, it īpaši attiecībā uz šā sprieduma 101. punktā izklāstītajām atrunām saistībā ar tās tiesību uz aizstāvību ievērošanu.

106

Savukārt saskaņā ar Hartas 47. pantu un LES 19. panta 1. punktu juridiskai personai, vienībai vai struktūrai – kura pati nav iekļauta Regulas Nr. 765/2006 I pielikumā ietvertajā sarakstā, bet kuras līdzekļi ir iesaldēti saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punktu, pamatojoties uz to, ka tie ir šajā sarakstā iekļautās personas kontrolē vai turējuma –, lai nodrošinātu tās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, jābūt iespējai apstrīdēt šo līdzekļu iesaldēšanas pasākumu valsts iestādēs un attiecīgā gadījumā kompetentajās valsts tiesās, un tās tiesības uz aizstāvību ir jāievēro. Tāpat šajā sarakstā iekļautajai personai, kuras līdzekļi ir iesaldēti saskaņā ar šo pašu tiesību normu, jābūt tādai pašai iespējai apstrīdēt šo pasākumu.

107

Šajā ziņā, pirmām kārtām, jānorāda, ka administrācijas pienākums pamatot savus lēmumus tostarp ir paredzēts Regulas Nr. 765/2006 8.a pantā. Tātad persona, vienība vai struktūra, kas nav iekļauta šīs regulas I pielikumā ietvertajā sarakstā, jāinformē par iemesliem, kuru dēļ tās līdzekļi ir tikuši iesaldēti, konkrēti šajā lietā – par iemesliem, kuru dēļ atbildētājas pamatlietā uzskatīja, ka jāpieņem, ka EM SYSTEM ir minētajā sarakstā iekļautas personas, vienības vai struktūras turējumā vai kontrolē šīs regulas 2. panta 1. punkta izpratnē.

108

Šajā gadījumā tiesas sēdē Tiesā atbildētājas pamatlietā paskaidroja, ka ir nosūtījušas EM SYSTEM vēstules, izklāstot tās līdzekļu iesaldēšanas pasākuma juridisko pamatu un iemeslus, pēc kurām EM SYSTEM tām esot nosūtījusi papildu informācijas pieprasījumus, uz kuriem tās esot atbildējušas pamatoti. Turklāt arī Lietuvas Republikas Ārlietu ministrija esot sniegusi apsvērumus par šo pasākumu. Tātad šķiet, ka atbildētājas pamatlietā ir izpildījušas pienākumu norādīt pamatojumu, bet tas tomēr jāpārbauda iesniedzējtiesai.

109

Otrām kārtām, jāatgādina, ka LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības. Turklāt Hartas 47. panta – kurā ir atkārtoti apstiprināts efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips – pirmajā daļā prasīts, lai ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, ir tikušas pārkāptas, būtu tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā pantā (spriedumi, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 100. punkts, kā arī 2017. gada 28. marts, Rosneft, C‑72/15, EU:C:2017:236, 73. punkts un tajā minētā judikatūra).

110

Turklāt Regulas Nr. 765/2006 7. pantā noteikts, ka Komisija un dalībvalstis nekavējoties informē cita citu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu, un sniedz cita citai jebkādu citu to rīcībā esošo lietderīgo informāciju saistībā ar šo regulu, it īpaši informāciju par pārkāpumiem un izpildes problēmām, un spriedumiem, ko pasludinājušas attiecīgo valstu tiesas.

111

No tā izriet, ka dalībvalstīm jāievieš procedūra, kas ļauj juridiskām personām, vienībām un struktūrām, kuru līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir iesaldēti saskaņā ar Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punktu, pamatojoties uz to, ka tiek prezumēts, ka tās ir šīs regulas I pielikuma sarakstā iekļautās personas turējumā vai kontrolē, kā arī šai personai apstrīdēt šo pasākumu un attiecīgā gadījumā panākt tā atcelšanu.

112

Šāda prezumpcija par turējumu vai kontroli atbildīs labas pārvaldības principam un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā tikai tad, ja tā ir apstrīdama un ja attiecīgajai juridiskajai personai, vienībai vai struktūrai attiecīgā gadījumā ir bijusi iespēja atspēkot šo prezumpciju, pierādot, ka Regulas Nr. 765/2006 I pielikumā ietvertajā sarakstā iekļautās personas turējumā vai kontrolē nav tās līdzekļi vai saimnieciskie resursi, it īpaši, ņemot vērā attiecīgās juridiskās personas, vienības vai struktūras pārvaldības struktūru, statūtus un darbības realitāti, un tādējādi panākt tās līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanas atcelšanu. Šāda iespēja atspēkot prezumpciju par turējumu vai kontroli jāsniedz arī minētajā sarakstā iekļautai personai.

113

Šajā gadījumā Lietuvas tiesiskais regulējums 2022. gadā tika grozīts, lai FNTT uzticētu uzdevumu koordinēt, uzraudzīt un nodrošināt finanšu sankciju, tostarp Regulā Nr. 765/2006 paredzēto ierobežojošo pasākumu, ieviešanu Lietuvā.

114

Tiesas sēdē Lietuvas valdība paskaidroja, ka FNTT analizē saikni starp Regulas Nr. 765/2006 I pielikumā ietvertajā sarakstā iekļautajām personām un vienībām un tām personām un vienībām, kuras ir sarakstā minēto personu un vienību turējumā vai kontrolē, un, pamatojoties uz šajā regulā un 2018. gada paraugprakses dokumentā paredzētajiem kritērijiem, izveido šajā sarakstā iekļauto personu turējumā vai kontrolē esošu juridisko personu un vienību sarakstu. Šo sarakstu izveido un groza, pieņemot rīkojumus, kuros paredzēts, ka ierobežojošie pasākumi jāpiemēro arī personām, kuras ir Regulas Nr. 765/2006 I pielikumā ietvertajā sarakstā iekļauto personu turējumā vai kontrolē. Lietuvas valdība arī precizēja, ka iekļaušanas FNTT izveidotajā sarakstā un no tās izrietošās līdzekļu iesaldēšanas nesekmīga apstrīdēšana rada iespēju celt prasību Lietuvas administratīvajās tiesās.

115

Jākonstatē, ka šāda Lietuvas tiesībās paredzēta procedūra ir piemērota, lai nodrošinātu attiecīgo personu tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un tiesību uz aizstāvību ievērošanu, un tādējādi atbilst no LES 19. panta 1. punkta izrietošajām prasībām.

116

Protams, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka šāda procedūra vēl nepastāvēja 2020. gada 18. decembrī – dienā, kad atbildētājas pamatlietā iesaldēja EM SYSTEM līdzekļus. Tomēr tiesas sēdē Tiesā atbildētājas pamatlietā paskaidroja, ka tās nekavējoties informēja Lietuvas Republikas Ārlietu ministriju par EM SYSTEM noteikto līdzekļu iesaldēšanas pasākumu un ka pēc tam notika informācijas apmaiņa starp šo ministriju un EM SYSTEM, it īpaši par to, ka EM SYSTEM apstrīdēja šī pasākuma pamatotību. Atbildētājas pamatlietā uzskata, ka EM SYSTEM, kura pēc šīs informācijas apmaiņas nesaņēma apmierinošu atbildi, bija divas iespējas, proti, vai nu vērsties administratīvajā tiesā ar prasību par minētās ministrijas atteikumu atcelt EM SYSTEM līdzekļu iesaldēšanas pasākumu, vai arī vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību, kas vērsta pret atbildētāju pamatlietā rīcību. EM SYSTEM izvēlējās otro iespēju.

117

No tā izriet, ka pamatlietas faktu rašanās laikā Lietuvā pastāvēja vismaz viens tiesību aizsardzības līdzeklis tiesā, kas atbilstoši prasībām, kuras izriet no efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa, ļāva juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas nav iekļauta Regulas Nr. 765/2006 I pielikumā ietvertajā sarakstā, kā, piemēram, EM SYSTEM, apstrīdēt līdzekļu iesaldēšanas pasākumu, ko, piemērojot šīs regulas 2. panta 1. punktu, veikušas privātas struktūras, pamatojoties uz to, ka šos līdzekļus kontrolēja šajā sarakstā iekļauta persona, un panākt šī pasākuma atcelšanu, sniedzot pierādījumus par šādas kontroles neesību.

118

Šajā ziņā jāpiebilst, ka tiesas sēdē Tiesā atbildētājas pamatlietā apgalvoja – pat ja būtu pietiekami pierādīts, ka EM SYSTEM nav sarakstā iekļautā akcionāra kontrolē, iesniedzējtiesa nevarot atcelt EM SYSTEM līdzekļu iesaldēšanas pasākumu. No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka ar FNTT direktora 2022. gada 14. oktobra rīkojumu EM SYSTEM tika iekļauta to personu sarakstā, kuras kontrolē persona, kas iekļauta grozītajā I pielikumā ietvertajā sarakstā, tātad saskaņā ar šo rīkojumu tās līdzekļi katrā ziņā jāiesaldē.

119

Tomēr, tā kā EM SYSTEM par šo rīkojumu ir cēlusi prasību Lietuvas tiesā, tā saglabā iespēju vajadzības gadījumā panākt šī rīkojuma atcelšanu un līdz ar to minētā pasākuma atcelšanu. Tāpēc tās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas garantētas LES 19. panta 1. punktā, katrā ziņā šķiet nodrošinātas.

120

Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, uz otro un trešo jautājumu jāatbild, ka Savienības tiesības jāinterpretē tādējādi, ka sabiedrībai – kura nav iekļauta Regulas Nr. 765/2006 I pielikumā ietvertajā sarakstā un kuras līdzekļus, piemērojot šīs regulas 2. panta 1. punktu, ir iesaldējušas privātas iestādes, pamatojoties uz to, ka tiek prezumēts, ka šie līdzekļi ir šajā sarakstā iekļautas personas turējumā vai kontrolē –, lai nodrošinātu tās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, jābūt iespējai, ceļot prasību valsts iestādēs un pēc tam attiecīgā gadījumā kompetentajās valsts tiesās, apstrīdēt līdzekļu iesaldēšanas pasākumu un panākt tā atcelšanu, ja vien tā pierāda, ka šie līdzekļi faktiski nav minētajā sarakstā iekļautas personas turējumā vai kontrolē.

121

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež: