TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta)

2025. gada 6. martā ( *1 )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – Direktīva 2011/92/ES – Noteiktu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējums – 2. panta 1. punkts un 4. panta 2. punkts – II pielikumā minēti projekti – Pilsētu celtniecības projekti – 4. panta 4. un 5. punkts – Attīstītāja un kompetentās iestādes pienākumi, ja attiecīgā dalībvalsts nolemj attiecībā uz šādiem projektiem pieprasīt 4. un 5. punktā paredzēto lēmumu – To apsvērumu ņemšana vērā, ko trešā persona iesniegusi par attiecīgā projekta iespējamo ietekmi uz dzīvnieku sugu, uz kuru attiecināma Direktīvas 92/43/EEK 12. pantā paredzētā stingrā aizsardzība

Lietā C‑41/24

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko High Court (Augstā tiesa, Īrija) iesniegusi ar 2023. gada 1. decembra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2024. gada 22. janvārī, tiesvedībā

Waltham Abbey Residents Association

pret

An Bord Pleanála,

Ireland,

The Attorney General,

piedaloties

O’Flynn Construction Co. Unlimited Company,

TIESA (desmitā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs D. Gracijs [D. Gratsias], tiesneši J. Pasers [J. Passer] (referents) un B. Smulderss [B. Smulders],

ģenerāladvokāte: J. Kokote [J. Kokott],

sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:

–

Waltham Abbey Residents Association vārdā – J. Devlin, SC, J. Kenny, BL, un M. D. Healy, solicitor,

–

An Bord Pleanála vārdā – B. Foley, SC, A. Carroll, BL, un M. P. Reilly, solicitor,

–

Īrijas vārdā – M. Browne, Chief State Solicitor, S. Finnegan, K. Hoare un M. A. Joyce, pārstāvji, kam palīdz D. McGrath, SC, M. F. Valentine, SC, un E. O’Callaghan, BL,

–

Eiropas Komisijas vārdā – M. Noll‑Ehlers un N. Ruiz García, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV 2012, L 26, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/52/ES (OV 2014, L 124, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 2011/92”).

2

Šis lūgums iesniegts saistībā ar tiesvedību starp iedzīvotāju apvienību Waltham Abbey Residents Association, no vienas puses, un An Bord Pleanála (Teritorijas plānošanas aģentūra, Īrija; turpmāk tekstā – “aģentūra”), Ireland (Īrija) un Attorney General (ģenerālprokurors, Īrija), no otras puses, par aģentūras izsniegto atļauju stratēģiskam mājokļu attīstības projektam.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

Direktīva 2011/92

3

Direktīvas 2011/92 7.–9. apsvērumā noteikts:

“(7)

Attīstības piekrišana valsts un privātiem projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi, būtu jānodrošina vienīgi pēc tam, kad veikts minēto projektu iespējamās nozīmīgās ietekmes uz vidi novērtējums. [..]

(8)

Projektiem, kas pieder pie konkrētiem tipiem, ir būtiska ietekme uz vidi, un minētie projekti parasti būtu sistemātiski jānovērtē.

(9)

Citu tipu projektiem var nebūt būtiskas ietekmes uz vidi visos gadījumos, un minētie projekti būtu jānovērtē gadījumos, kad dalībvalstis uzskata, ka tiem var būt būtiska ietekme uz vidi.”

4

Šīs direktīvas 2. panta 1. punktā paredzēts:

“Dalībvalstis nosaka visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, pirms tiek dota attīstības piekrišana, uz tiem projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi inter alia to rakstura, apjoma vai atrašanās vietas dēļ, attiektos prasība par attīstības piekrišanu un novērtējumu attiecībā uz to ietekmi uz vidi. Minētie projekti ir noteikti 4. pantā.”

5

Minētās direktīvas 3. panta 1. punkts formulēts šādi:

“Ietekmes uz vidi novērtējums pienācīgā veidā, ņemot vērā katru atsevišķu gadījumu, nosaka, raksturo un novērtē projekta tiešo un netiešo ietekmi uz šādiem faktoriem:

[..]

b) bioloģisko daudzveidību, īpaši ņemot vērā sugas un dzīvotnes, kas aizsargātas ar [Padomes Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206, 7. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2013. gada 13. maija Direktīvu 2013/17/ES (OV 2013, L 158, 193. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 92/43”)] un [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV 2010, L 20, 7. lpp.)];

[..].”

6

Direktīvas 2011/92 4. pantā noteikts:

“1.   Saskaņā ar 2. panta 4. punktu I pielikumā uzskaitītos projektus pakļauj novērtējumam saskaņā ar 5. līdz 10. pantu.

2.   Saskaņā ar 2. panta 4. punktu attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem projektiem dalībvalstis nolemj, vai projekts jānovērtē saskaņā ar 5. līdz 10. pantu. Dalībvalstis nolemj, izmantojot:

a)

katra gadījuma pārbaudes;

vai

b)

dalībvalsts noteiktos limitus vai kritērijus.

Dalībvalstis var nolemt piemērot gan a), gan b) apakšpunktā minēto kārtību.

3.   Kad ir pārbaudīts katrs gadījums vai ir noteikti limiti vai kritēriji 2. punkta vajadzībām, ņem vērā attiecīgos atlases kritērijus, kas izklāstīti III pielikumā. Dalībvalstis var noteikt limitus vai kritērijus, lai noteiktu, kad projektiem nav nepieciešams ne 4. un 5. punktā paredzētais lēmums, ne ietekmes uz vidi novērtējums, un/vai limitus vai kritērijus, lai noteiktu, kad projektiem jebkurā gadījumā ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, nepieņemot par to 4. un 5. punktā minēto lēmumu.

4.   Kad dalībvalstis nolemj pieprasīt lēmumu par projektiem, kas uzskaitīti II pielikumā, attīstītājs sniedz informāciju par projekta pazīmēm un tā iespējamo būtisko ietekmi uz vidi. Sīki izstrādāts sniedzamās informācijas saraksts ir sniegts II.A pielikumā. Attiecīgā gadījumā attīstītājs ņem vērā to citu pieejamo atbilstīgo novērtējumu par ietekmi uz vidi rezultātus, kuri veikti, ievērojot Savienības tiesību aktus, kas nav šī direktīva. Attīstītājs var iesniegt arī aprakstu par jebkādām projekta īpašībām un/vai pasākumiem, kas paredzēti, lai nepieļautu vai novērstu to, kas citādi varētu radīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.

5.   Kompetentā iestāde pieņem lēmumu, pamatojoties uz attīstītāja saskaņā ar 4. punktu sniegto informāciju un vajadzības gadījumā ņemot vērā rezultātus, kas gūti tādās iepriekšējās pārbaudēs vai novērtējumos par ietekmi uz vidi, kuri veikti, ievērojot Savienības tiesību aktus, kas nav šī direktīva. Lēmumu dara pieejamu sabiedrībai un:

a)

ja nolemj, ka ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, norāda iemeslus, kāpēc ir prasīts šāds novērtējums ar atsauci uz III pielikumā minētajiem attiecīgajiem kritērijiem; vai

b)

ja nolemj, ka ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, norāda galvenos iemeslus, kāpēc netiek prasīts šāds novērtējums, atsaucoties uz attiecīgajiem III pielikumā minētajiem kritērijiem, un, ja to ierosina attīstītājs, norāda jebkādas projekta pazīmes un/vai pasākumus, lai nepieļautu vai novērstu to, kas citādi varētu radīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde pieņem lēmumu iespējami drīz un laikposmā, kas nepārsniedz 90 dienas no dienas, kurā attīstītājs ir iesniedzis visu informāciju, kas nepieciešama, ievērojot 4. punktu. Izņēmuma gadījumos, piemēram, saistībā ar projekta raksturu, sarežģītību, atrašanās vietu vai apjomu, kompetentā iestāde termiņu tās lēmuma pieņemšanai var pagarināt; šādā gadījumā kompetentā iestāde rakstiski informē attīstītāju par pagarinājuma iemesliem un datumu, kurā paredzēts pieņemt lēmumu.”

7

Šīs direktīvas II.A pielikumā ietverts saraksts ar “informāciju, ko sniedz attīstītājs par II pielikumā minētajiem projektiem”. Šajā sarakstā iekļauts:

“1.

Projekta apraksts, kurā jo īpaši ietverts:

a)

visa projekta un vajadzības gadījumā nojaukšanas darbu fizisko pazīmju raksturojums;

b)

projekta atrašanās vietas apraksts, īpaši ņemot vērā to ģeogrāfisko apgabalu vides jutīgumu, kurus projekts var ietekmēt.

2.

To vides aspektu apraksts, kurus projekts var būtiski ietekmēt.

3.

Apraksts par ikvienu iespējamo būtisko projekta ietekmi uz vidi, ciktāl pieejama informācija par šādu ietekmi, ko izraisa:

a)

vajadzības gadījumā – paredzamās atliekvielas un emisijas un atkritumu rašanās;

b)

dabas resursu, jo īpaši augsnes, zemes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības, izmantošana.

4.

Attiecīgā gadījumā tiek ņemti vērā direktīvas III pielikumā minētie kritēriji, apkopojot informāciju saskaņā ar 1. līdz 3. punktu.”

8

Šīs direktīvas III pielikumā ir paredzēti “kritēriji, ar kuru palīdzību nosaka, vai II pielikumā minētajiem projektiem būtu jāveic ietekmes uz vidi novērtējums”.

Direktīva 2014/52

9

Saskaņā ar Direktīvas 2014/52 11. un 29. apsvērumu:

“(11)

Pasākumiem, kas veikti nolūkā nepieļaut, novērst, mazināt un, ja iespējams, kompensēt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, jo īpaši uz sugām un dzīvotnēm, ko aizsargā [Direktīva 92/43] un [Direktīva 2009/147], būtu jāpalīdz izvairīties no vides kvalitātes pasliktināšanās un bioloģiskās daudzveidības neto zuduma saskaņā ar [Eiropas] Savienības saistībām, kuras noteiktas atbilstīgi [Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, kas parakstīta Riodežaneiro 1992. gada 5. jūnijā], un mērķiem un darbībām, kas paredzētas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam, kura noteikta Komisijas 2011. gada 3. maija paziņojumā [Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls – Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” – (COM(2011) 244, galīgā redakcija)].

[..]

(29)

Nosakot, vai projekts, visticamāk, var radīt būtisku ietekmi uz vidi, kompetentajām iestādēm būtu jānosaka piemērotākie vērā ņemamie kritēriji un būtu jāņem vērā informācija, kas varētu būt pieejama pēc citiem novērtējumiem, kuri jāveic atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, lai efektīvi un pārredzami piemērotu sākotnējās pārbaudes procedūru. Šajā sakarā ir lietderīgi precizēt sākotnējās pārbaudes lēmuma saturu, it īpaši gadījumos, kad netiek pieprasīts ietekmes uz vidi novērtējums. Turklāt tas, ka tiek ņemti vērā brīvprātīgi izteikti komentāri, kas varētu būt saņemti no citiem avotiem, piemēram, no sabiedrības locekļiem vai publiskām iestādēm, lai gan sākotnējās pārbaudes stadijā nav pieprasīta oficiāla apspriešanās, veido labu administratīvo praksi.”

Direktīva 92/43

10

Direktīvas 92/43 6. panta 3. punktā noteikts:

“Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju, un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.”

11

Šīs direktīvas 12. panta 1. punktā paredzēts:

“Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai IV pielikuma a) daļā uzskaitītajām dzīvnieku sugām to dabiskās izplatības areālā izveidotu stingras aizsardzības sistēmu, aizliedzot:

a)

minēto sugu īpatņu visu veidu apzinātu gūstīšanu vai nonāvēšanu savvaļā;

b)

minēto sugu īpatņu apzinātu traucēšanu, jo īpaši to vairošanās, mazuļu attīstības, ziemas guļas un migrāciju laikā;

c)

apzinātu postīšanu vai olu vākšanu savvaļā;

d)

vairošanās vai atpūtas vietu noplicināšanu vai iznīcināšanu.”

12

Minētās direktīvas IV pielikuma a) punktā ir minētas “visas”“microchiroptera [sikspārņu]” pasugai piederīgās “sugas”.

Īrijas tiesības

2001. gada plānošanas un attīstības noteikumi

13

Planning and Development Regulations 2001 (2001. gada plānošanas un attīstības noteikumi), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, 109. pantā noteikts:

“[..]

(2B)

(a)

Ja attīstības pieteikumam, kas nesasniedz noteikto robežvērtību, nav pievienots ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, bet ir pievienota 7.A pielikumā un 2.A punktā norādītā informācija, vai, ja pieteikuma iesniedzējs sniedz aģentūrai šo informāciju atbilstoši 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļā paredzētajam pienākumam, aģentūra, veicot caurskatīšanu, izvērtē vismaz projekta raksturu, apjomu vai atrašanās vietu.

(b)

Aģentūra pieņem lēmumu sākotnējā pārbaudē un,

(i)

ja tā konstatē, ka nav reālas iespējamības, ka ierosinātajam projektam varētu būt būtiska ietekme uz vidi, tā nolemj, ka ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, vai,

(ii)

ja tā konstatē, ka pastāv reāla iespējamība, ka ierosinātais projekts var būtiski ietekmēt vidi, tā

(I)

atzīst, ka šim projektam var būt šāda ietekme, un

(II)

ar rakstveida paziņojumu, ko dara zināmu pieteikuma iesniedzējam, lūdz tam iesniegt ietekmes uz vidi novērtējumu un izpildīt 112. panta prasības.

[..]

(4)

(a)

Pieņemot lēmumu sākotnējā pārbaudē saskaņā ar 2.B punktu, lai noteiktu, vai pastāv reāla iespējamība, ka ierosinātais attīstības projekts varētu būtiski ietekmēt vidi, aģentūra ņem vērā

(i)

7. pielikumā noteiktos kritērijus,

(ii)

atbilstīgi 7.A pielikumam iesniegto informāciju,

(iii)

papildu informāciju, ja tāda ir, kā minēts 2.A punkta a) apakšpunktā, un aprakstu, ja tāds ir, kā minēts 2.A punkta b) apakšpunktā,

(iv)

attiecīgā gadījumā pieejamos rezultātus par sākotnējām pārbaudēm vai ietekmes uz vidi novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, izņemot [Direktīvu 2011/92], un

(v)

būtisku ietekmi uz attiecīgo teritoriju, apgabalu, telpu, vietu vai objektu, ja projekts atrodas vai tam var būt ietekme uz

(I)

Eiropas nozīmes teritoriju,

(II)

teritoriju, uz kuru attiecas paziņojums atbilstoši Wildlife (Amendment) Act 2000 (No. 38 of 2000) [(2000. gada Likums Nr. 38 par faunu un floru (grozījumi))] 16. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

(III)

teritoriju, kas noteikta kā dabas mantojuma teritorija saskaņā ar 2000. gada Likuma Nr. 38 par faunu un floru (grozījumi) 18. pantu,

(IV)

zemes gabaliem, kas izveidoti vai atzīti par dabas rezervātu Wildlife Act 1976 (No. 39 of 1976) [(1976. gada Likums Nr. 39 par faunu un floru)] 15. vai 16. panta izpratnē,

(V)

zemes gabaliem, kas saskaņā ar 1976. gada Likuma Nr. 39 par faunu un floru 17. pantu noteikti kā faunas vai floras patvērums,

(VI)

vietu, teritoriju vai ekoloģiskas nozīmes objektu, kura saglabāšana, uzturēšana vai aizsardzība ir attīstības plāna vai vietējā pilsētbūvniecības plāna, attīstības plāna projekta vai vietējā pilsētbūvniecības plāna projekta vai ierosināto izmaiņu tās teritorijas attīstības plānā, kurā ierosināta attīstība, mērķis, vai

(VII)

plānu vai teritoriju, ko kultūras, kultūras mantojuma un gēlu valodas reģiona ministrs iekļāvis ierosinātajā nacionālā mantojuma zonu sarakstā, kas publicēts National Parks and Wildlife Service [(Nacionālais parku un savvaļas dzīvnieku dienests)] tīmekļvietnē.

(b)

Aģentūras lēmums, ko tā pieņēmusi, veicot sākotnējo pārbaudi saskaņā ar 2.B punktu, lai noteiktu, vai konkrētajā gadījumā pastāv reāla iespējamība, ka attīstības projekts varētu būtiski ietekmēt vidi, tai skaitā arī galvenie iemesli un apsvērumi, kas saistīti ar 7. pielikumā uzskatītajiem attiecīgajiem kritērijiem, kuri ir šī lēmuma pamatā, un visi saskaņā ar 2.C punkta c) apakšpunktu veiktie paziņojumi jāpievieno un jāglabā kopā ar attīstības projekta pieteikuma dokumentiem.

(5)

Ja lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar 2.B punktu veiktajā sākotnējā pārbaudē, tiek konstatēts, ka ierosinātajam attīstības projektam, visticamāk, nebūs būtiskas ietekmes uz vidi, un pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar 2.A punkta b) apakšpunktu ir iesniedzis aspektu aprakstu, ja tāds ir, par ierosināto attīstības projektu un pasākumiem, ja tādi ir, kas paredzēti, lai novērstu vai nepieļautu to, kas citādi varētu radīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, aģentūra šajā lēmumā norāda šos aspektus, ja tādi ir, un minētos pasākumus, ja tādi ir.

[..]”

14

Šo noteikumu 299.B panta 2. punktā paredzēts:

“(b)

(i)

Ja pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta ii) daļā minēto informāciju, aģentūra, pieņemot lēmumu sākotnējā pārbaudē, noskaidro vismaz attīstības projekta raksturu, apjomu vai atrašanās vietu.

(ii)

Aģentūra pieņem lēmumu sākotnējā pārbaudē un,

(I)

ja tā konstatē, ka nav reālas iespējamības, ka ierosinātais attīstības projekts varētu būtiski ietekmēt vidi, tā nolemj, ka ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, vai,

(II)

ja tā konstatē, ka pastāv reāla iespējamība, ka ierosinātais attīstības projekts varētu būtiski ietekmēt vidi, tā

(A)

atzīst, ka attīstības projektam, visticamāk, būs šāda ietekme, un

(B)

atsakās sadarboties ar pieteikuma iesniedzēju saskaņā ar Planning and Development (Housing and Residential Tenancies) Act 2016 [(2016. gada Likums par plānošanu un attīstību (mājokļi) un dzīvojamo ēku izīrēšanu; turpmāk tekstā – “2016. gada likums”)] 8. panta 3. punkta a) apakšpunktu.”

2016. gada likums

15

2016. gada likuma 8. panta 3. punkts formulēts šādi:

“(a)

Aģentūra var atteikties izskatīt saskaņā ar 4. panta 1. punktu iesniegtu pieteikumu, ja tā uzskata, ka atļaujas pieteikums vai ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, vai attiecīgā gadījumā paziņojums par ietekmi uz Natura teritoriju ir nepietiekams vai nepilnīgs, it īpaši ņemot vērā atļaujas piešķiršanas noteikumus un visus noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar [Planning and Development Act 2000 (2000. gada Teritorijas plānošanas un attīstības likums)] 12. vai 177. pantu, vai apspriešanās, kas veiktas saskaņā ar 6. pantu.

[..]”

16

2016. gada likuma 9. panta 5. punktā paredzēts:

“Ja aģentūra nav izmantojusi 8. panta 3. punktā noteiktās pilnvaras, lai atteiktos izskatīt pieteikumu, nekas šajā punktā nav interpretējams tā, ka atbilstoši 4. pantam iesniegta pieteikuma gadījumā aģentūrai būtu liegts atteikties piešķirt atļauju stratēģiskam mājokļu attīstības projektam, ja tās ieskatā ierosinātais attīstības veids ir priekšlaicīgs tāpēc, ka kopā ar atļaujas pieteikumu iesniegtais ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums vai paziņojums par ietekmi uz Natura teritoriju, ja tāds nepieciešams, nav atbilstošs vai ir nepilnīgs.”

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

17

Pamatlieta skar stratēģisku attīstības projektu 123 dzīvokļu būvniecībai un ar to saistītos būvdarbus Belinkolegā [Ballincollig] (Īrija).

18

Lai saņemtu atļauju šim projektam, tika veikts koku apsekojums un attīstītāja vārdā sagatavoti divi caurskatīšanas ziņojumi, pirmais no kuriem bija izstrādāts, lai veiktu Direktīvā 2011/92 paredzēto minētā projekta ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk tekstā – “IVN”), un otrais – lai pienācīgi novērtētu šī projekta ietekmi uz teritorijām, kas noteiktas kā īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai īpašās aizsargājamās teritorijas, kā paredzēts Direktīvas 92/43 6. panta 3. punktā.

19

Pirmajā ziņojumā nav iekļauta īpaša faunas un floras analīze, tajā nav minēta šī projekta ietekme uz sikspārņiem un tajā ietvertajā novērtējuma tabulā nav atsauces uz bioloģisko daudzveidību. Otrajā ziņojumā arī neesot īpašas norādes par projekta faktisko ietekmi uz sikspārņiem, jo šajā ziņojumā esot ietverta tikai vispārīga atsauce uz to, ka “traucējumi faunai var rasties tieši dzīvotnes (piemēram, sikspārņu vairošanās vietu) zuduma dēļ vai netieši no būvniecības un ekspluatācijas izraisītā trokšņa, vibrācijām un pastiprinātās aktivitātes”. Vienīgā atsauce uz bioloģisko daudzveidību esot ietverta otrajā ziņojumā, kurā tomēr esot minētas tikai Natura 2000 teritorijas – nevis teritorijas, kur iecerēta attīstība, – ekosistēma.

20

Kokaudzes novērtējums tika veikts vienas dienas laikā, un tajā tika identificēti 13 nocērtami koki. Šajā novērtējumā netika ņemts vērā, vai sikspārņi kokus izmanto faktiski vai iespējami un vai tie attiecīgo teritoriju izmanto barības meklēšanai vai migrācijai. Tomēr, lai gan IVN caurskatīšanas ziņojumā esot piedāvāts “cik vien iespējams” saglabāt šajā teritorijā esošo veģetāciju un esot apstiprināts, ka tās uzlabošana ar jauniem ainavu labiekārtošanas pasākumiem radītu pozitīvu attiecīgā projekta ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, faktiski tiktu nocirsti vairāki koki, tostarp vairākas pacipreses un divi no sešiem minētajā teritorijā esošajiem ozoliem.

21

2020. gada 7. jūlijā prasītāja pamatlietā aģentūrai iesniedza apsvērumus, norādīdama, ka ierosinātā attīstības projekta vieta atrodas netālu no Lī [Lee] upes bioloģiskā koridora, ka šajā vietā ir vizuāli novēroti sikspārņi un, pamatojoties uz 2016. gadā veikto sikspārņu faunas izpēti, citastarp ziņodama, ka “pašreizējie sikspārņu novērojumi tiešā tuvumā liecina, ka upes krasta koridoru izmanto dažādas sikspārņu sugas un ka šos dzīvniekus izšķiroši ietekmē iespējamais vairošanās vietu un barības meklēšanas vietu zudums, kā arī migrācijas ceļu traucējumi”.

22

Inspektors 2020. gada 11. septembrī ieteica piešķirt atļauju. Viņa ieskatā attiecīgā teritorija kopumā nenodrošina piemērotas dzīvotnes aizsargājamiem savvaļas dzīvniekiem vai sugām, tomēr viņš norādīja, ka koku izciršana jāveic saskaņā ar pienācīgi kvalificēta vides speciālista ieteikumiem, lai novērstu pamatlietā aplūkotā projekta iespējamo ietekmi uz sikspārņiem. Inspektors neveica ar IVN saistīto caurskatīšanu, pēc sākotnējas pārbaudes atzīdams, ka šāda caurskatīšana nav nepieciešama.

23

Ar 2020. gada 16. septembra lēmumu aģentūra atļāva šo projektu, neprasot veikt IVN un neievācot citu informāciju par sikspārņu klātbūtni. Pamatojoties uz aģentūras pašas veikto caurskatīšanu saistībā ar nepieciešamību veikt projekta IVN, tā atzina, ka “attīstītāja iesniegtajā ziņojumā par šo jautājumu ir identificēta un atbilstoši aprakstīta ierosinātā attīstības projekta tiešā, netiešā un kumulatīvā ietekme uz vidi”, un secināja, ka, “ņemot vērā attiecīgās teritorijas raksturu, lielumu un atrašanās vietu, ierosinātajam attīstības projektam, visticamāk, nebūs būtiskas ietekmes uz vidi”. Pēc prasītājas pamatlietā iesniegtajiem apsvērumiem attīstītājam netika lūgta nekāda papildu informācija. Tomēr piešķirtajā atļaujā atbilstoši inspektora ieteikumiem bija ietverts šāds nosacījums:

“21.

Koki, kas jānovāc no teritorijas, jānocērt vasaras beigās vai rudenī. Jebkādam traucējumam sikspārņiem attiecīgajā teritorijā jānotiek veidā, par ko, pamatojoties uz kvalificēta vides speciālista viedokli, rakstveidā panākta vienošanās ar pilsētplānošanas jomā kompetento iestādi.

Pamatojums: Dabas aizsardzības interesēs.”

24

Izskatot prasītājas pamatlietā celto prasību par šo lēmumu, High Court (Augstā tiesa, Īrija), kas ir iesniedzējtiesa, ir šaubas, pirmkārt, par to, vai Direktīvā 2011/92 citastarp ir noteikts, ka attīstītājam jāiegūst visa attiecīgā informācija par sugām vai dzīvotnēm, kuras var ietekmēt attiecīgais projekts, veicot vai uzdodot veikt zinātniskus apsekojumus, kas ir pietiekami, lai novērstu šaubas par to, vai projekts var būtiski ietekmēt šādas sugas vai dzīvotnes. Turklāt tā vaicā, kādi pienākumi attiecīgā gadījumā attīstītājam un kompetentajai iestādei ir tad, ja trešā persona ir sniegusi šai iestādei papildu informāciju, kas objektīvi var radīt šaubas par šī projekta ietekmi uz vidi.

25

Šajā ziņā iesniedzējtiesa jautā, kāds ir piemērojamais standarts, proti, vai aģentūrai jāizslēdz jebkādas pamatotas šaubas par minētā projekta būtisko ietekmi uz vidi vai tikai jāpieņem “pamatots” lēmums, balstoties uz tās rīcībā esošajiem dokumentiem. Šīs tiesas ieskatā – ja lēmums izslēgt IVN nepieciešamību ir atkarīgs no jebkādu pamatotu šaubu neesamības, lēmums neveikt IVN konkrētajā gadījumā būtu prettiesisks. Savukārt, ja pārbaude būtu attiecināma tikai uz šāda lēmuma pamatotību, nevis uz jebkādu šaubu neesamību, aģentūras lēmums noteiktu faktoru dēļ būtu pamatots.

26

Otrkārt, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, kāda ietekme uz šī sprieduma 24. un 25. punktā minētajiem aspektiem ir tam, ka prasītājas pamatlietā 2020. gada 7. jūlija apsvērumos paustās šaubas skar sugas, uz kurām attiecināma Direktīvas 92/43 12. pantā paredzētā stingrā aizsardzība.

27

Šādos apstākļos High Court (Augstā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)

Vai [Direktīvas 2011/92] 4. panta 4. punkta un/vai II.A pielikuma 3. punkta – kas interpretēti, ņemot vērā piesardzības principu, un gadījumā, ja jāsniedz informācija saskaņā ar šo pielikumu un ja kompetentās iestādes rīcībā ir materiāli, kas liecina, ka projekts varētu ietekmēt kādu sugu vai dzīvotni, – sekas ir tādas, ka attiecīgajam attīstītājam būtu jāiegūst visa attiecīgā informācija par sugām vai dzīvotnēm, kuras var ietekmēt projekts, veicot vai uzdodot veikt zinātniskus apsekojumus, kas ir pietiekami, lai novērstu šaubas par būtisku ietekmi uz šādām sugām vai dzīvotnēm, un ka gadījumā, ja šādu apsekojumu rezultātu nav, kompetentā iestāde būtu jāinformē un tai būtu jārīkojas, pamatojoties uz to, ka nav pietiekamas informācijas, lai izslēgtu šaubas par to, vai projektam būs būtiska ietekme uz vidi?

2)

Vai [Direktīvas 2011/92] 4. panta 4. punkta un/vai II.A pielikuma 3. punkta – kas interpretēti, ņemot vērā piesardzības principu, un gadījumā, ja jāsniedz informācija saskaņā ar šo pielikumu, – sekas ir tādas, ka kompetentajai iestādei ir pienākums izslēgt šaubas par projekta iespējamu būtisku ietekmi uz vidi, ja tā ierosina neveikt šī projektu novērtējumu atbilstoši šīs direktīvas 5.–10. pantam, un ka tādējādi gadījumā, ja, pieņemot lēmumu saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 2. punktu, kompetentajai iestādei objektīvi trūkst pietiekamas informācijas, lai izslēgtu šaubas, vai projektam būs būtiska ietekme uz vidi, par projektu būtu jāveic novērtējums, kā noteikts šīs pašas direktīvas 5.–10. pantā?

3)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu kopumā ir noliedzoša, vai šādas sekas rodas, ja iespējamā būtiskā ietekme uz vidi skar sugas, kuras attiecīgais projekts var ietekmēt, un ja šīs sugas saskaņā ar Direktīvas 92/43 12. pantu tiek stingri aizsargātas, it īpaši, ņemot vērā šo sugu nozīmīgumu, kas atzīts Direktīvas 2011/92 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā un Direktīvas 2014/52 11. apsvērumā?

4)

Vai [Direktīvas 2011/92] 4. panta 4. punkta un/vai II.A pielikuma 3. punkta, kas interpretēti, ņemot vērā piesardzības principu, sekas ir tādas, ka tad, ja pēc tam, kad attīstītājs ir sniedzis informāciju saskaņā ar šo pielikumu, cita persona kompetentajai iestādei ir sniegusi papildu informāciju, kas objektīvi var radīt šaubas par projekta ietekmi uz vidi, attīstītājam ir pienākums vai nu sniegt kompetentajai iestādei papildu informāciju, kas izslēgtu šādas šaubas, vai informēt kompetento iestādi par šādas informācijas neesamību, vai arī kompetentajai iestādei pašai ir pienākums iegūt papildu informāciju, kas izslēgtu šādas šaubas, vai arī noteikt, ka ir nepieciešams novērtējums saskaņā ar [Direktīvas 2011/92] 5.–10. pantu, ja nav pietiekamas informācijas, kas izslēgtu šaubas par to, vai projektam būs būtiska ietekme uz vidi?

5)

Ja atbilde uz ceturto jautājumu kopumā ir noliedzoša, vai šādas sekas rodas, ja attiecīgā projekta iespējamā būtiskā ietekme uz vidi skar sugas, kuras projekts var ietekmēt, un ja šīs sugas tiek stingri aizsargātas saskaņā ar [Direktīvas 92/43] 12. pantu, citastarp ņemot vērā šo sugu nozīmīgumu, kas atzīts Direktīvas 2011/92 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā un Direktīvas 2014/52 11. apsvērumā?”

Par prejudiciālajiem jautājumiem

28

Uzdodama šos jautājumus, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2011/92 4. panta 4.–6. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja saskaņā ar šo tiesību normu veiktajā sākotnējā pārbaudē trešā persona kompetentajai iestādei ir sniegusi informāciju, kas objektīvi var radīt šaubas par šī projekta iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, it īpaši uz atbilstoši Direktīvai 92/43 aizsargājamu sugu, attīstītājam – vai attiecīgā gadījumā kompetentajai iestādei pašai – jāiegūst visa atbilstošā informācija, lai kliedētu jebkādas šaubas par šādu ietekmi, un šai iestādei jānolemj, ka tad, ja šādas šaubas nevar izslēgt, jāveic IVN.

29

Jāatgādina, ka Direktīvas 2011/92 2. panta 1. punktā noteikts, ka projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi tās 4. panta izpratnē, kas aplūkots kopā ar šīs direktīvas I vai II pielikumu, pirms tiek dota piekrišana, tiek piemērots IVN (spriedums, 2018. gada 28. februāris, Comune di Castelbellino, C‑117/17, EU:C:2018:129, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Direktīvas 2011/92 4. panta 1. punktā precizēts, ka saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 4. punktu tās I pielikumā uzskaitītos projektus pakļauj novērtējumam, kā noteikts minētās direktīvas 5.–10. pantā. Tādējādi tiek uzskatīts, ka šie projekti noteikti rada būtiskas ietekmes uz vidi risku.

31

Attiecībā uz Direktīvas 2011/92 II pielikumā minētajiem projektiem tās 4. panta 2. punktā paredzēts, ka dalībvalstis nolemj, vai attiecīgajam projektam jāveic IVN, izmantojot katra gadījuma pārbaudes vai izmantojot attiecīgās dalībvalsts noteiktos limitus vai kritērijus, vai arī – attiecīgā gadījumā – piemērojot abas šīs procedūras. Kā izriet no šīs tiesību normas, lasot to kopā ar šīs direktīvas 9. apsvērumu, šādiem projektiem ne vienmēr visos gadījumos ir būtiska ietekme uz vidi, tāpēc tie būtu jānovērtē tikai tad, ja dalībvalstu ieskatā tiem varētu būt šāda ietekme.

32

Šajā ziņā Direktīvas 2011/92 4. panta 3. punktā precizēts, ka dalībvalstis var paredzēt limitus vai kritērijus, lai noteiktu, kad projektiem nav nepieciešams šī panta 4. un 5. punktā paredzētais lēmums vai IVN, un/vai limitus vai kritērijus, lai noteiktu, kad projektiem katrā ziņā ir jāveic IVN, nepieņemot minētajā 4. un 5. punktā paredzēto lēmumu.

33

Visbeidzot, ja dalībvalstis nolemj pieprasīt pieņemt šādu lēmumu, minētajā 4. un 5. punktā ir paredzēta sākotnējās pārbaudes procedūra, kas norisinās turpmāk norādītajā veidā.

34

Pirmām kārtām, attīstītājs sniedz informāciju par attiecīgā projekta pazīmēm un tā iespējamo būtisko ietekmi uz vidi. Sīki izstrādāts sniedzamās informācijas saraksts ir iekļauts Direktīvas 2011/92 II.A pielikumā. Šajā informācijā jāietver to vides aspektu apraksts, kurus projekts var būtiski ietekmēt, kā arī jebkādas būtiskas ietekmes apraksts, kāda projektam var būt uz vidi, ciktāl ir pieejama informācija par šādu ietekmi. Attīstītājs var iesniegt arī aprakstu par jebkādām projekta īpašībām un/vai pasākumiem, kas paredzēti, lai nepieļautu vai novērstu to, kas citādi varētu radīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.

35

Otrām kārtām, kompetentā iestāde lemj, pamatojoties uz attīstītāja šādi sniegto informāciju un ņemot vērā attiecīgos atlases kritērijus, kas izklāstīti Direktīvas 2011/92 III pielikumā.

36

Šajā ziņā attīstītājs vajadzības gadījumā, pirmkārt, ņem vērā rezultātus, kas gūti citos attiecīgā projekta ietekmes uz vidi novērtējumos, kuri veikti, ievērojot Savienības tiesību aktus, kas nav Direktīva 2011/92, un, otrkārt, – saskaņā ar šādiem tiesību aktiem veiktajās sākotnējās pārbaudēs vai ietekmes uz vidi novērtējumos.

37

Trešām kārtām, lēmumu dara pieejamu sabiedrībai un tajā, ņemot vērā Direktīvas 2011/92 III pielikumā izklāstītos attiecīgos kritērijus, citastarp norāda galvenos iemeslus, kādēļ nolemts pieprasīt IVN.

38

Savukārt pienākums apspriesties ar sabiedrību šīs sākotnējās pārbaudes procedūras laikā Direktīvā 2011/92 nav tieši paredzēts. Proti, Direktīvas 2014/52 29. apsvērumā, kurā izskaidrots Direktīvas 2011/92 4. panta 4.–6. punkta mērķis, ir precizēts – “tas, ka tiek ņemti vērā brīvprātīgi izteikti komentāri, kas varētu būt saņemti no citiem avotiem, piemēram, no sabiedrības locekļiem vai publiskām iestādēm, [..] veido labu administratīvo praksi”, lai gan “sākotnējās pārbaudes stadijā nav pieprasīta oficiāla apspriešanās”.

39

Tāpat Direktīvā 2011/92 nav definēti gadījumi, kuros kompetentā iestāde varētu vai tai būtu jāprasa attīstītājam sniegt papildu informāciju.

40

Tādēļ Direktīvā 2011/92 nav skaidri paredzēts kompetentās iestādes pienākums, saņemot trešās personas apsvērumus par attiecīgā projekta iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, lūgt attīstītājam papildu informāciju vai pašai iegūt šādu informāciju.

41

Tomēr saskaņā ar Tiesas judikatūru no Direktīvas 2011/92 2. panta 1. punkta izriet, ka IVN jāveic, tiklīdz pastāv iespējamība vai risks, ka attiecīgajam projektam būs būtiska ietekme uz vidi. Ņemot vērā piesardzības principu, kas ir viens no Savienības īstenotās augsta līmeņa vides aizsardzības politikas pamatiem, kura gaismā jāinterpretē Direktīva 2011/92, tiek uzskatīts, ka šāds risks pastāv, ja, pamatojoties uz objektīvu informāciju, nevar izslēgt, ka šim projektam var būt būtiska ietekme uz vidi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 31. maijs, Komisija/Polija, C‑526/16, EU:C:2018:356, 66. un 67. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

42

No tā izriet, ka sākotnējās pārbaudes procedūrā, kuras mērķis ir noteikt, vai jāveic IVN, kompetentajai iestādei jāņem vērā visa tās rīcībā esošā atbilstošā informācija, tai skaitā informācija, ko tai brīvprātīgi iesniegusi trešā persona, ja šī informācija satur objektīvus pierādījumus, kas tai ļauj izvērtēt, vai pastāv risks, ka projektam var būt būtiska ietekme uz vidi.

43

Turklāt, ja kompetentā iestāde, pamatojoties uz trešās personas sniegto informāciju, uzskata – nevar izslēgt, ka attiecīgajam projektam var būt būtiska ietekme uz vidi, tai jāļauj attīstītājam iesniegt tai papildu informāciju, pirms pieņemt lēmumu par to, vai šim projektam nepieciešams IVN. Proti, kā izriet no Direktīvas 2011/92 4. panta 4. un 5. punkta formulējuma, attīstītājam ir izšķiroša loma, sniedzot informāciju, kas kompetentajai iestādei ļauj pieņemt lēmumu. Šajā nolūkā – un it īpaši, lai pienākums veikt ietekmes uz vidi novērtējumu tiktu attiecināts tikai uz projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi, – šīs iestādes rīcībā jābūt pēc iespējas pilnīgākai informācijai.

44

Tāpat kompetentā iestāde nevar secināt, ka pastāv risks, ka projektam var būt būtiska ietekme uz vidi tādēļ, ka attīstītāja sniegtā informācija ir nepilnīga, iepriekš nelūdzot tam sniegt papildu informāciju.

45

Savukārt, ja, neraugoties uz trešās personas sniegto informāciju, kompetentā iestāde, pamatojoties uz objektīvu informāciju, var izslēgt, ka attiecīgajam projektam varētu būt būtiska ietekme uz vidi, šī iestāde var nolemt, ka IVN nav nepieciešams, un tai nav pienākuma lūgt attīstītājam sniegt tai papildu informāciju.

46

Jāpiebilst, pirmkārt, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru tiek uzskatīts, ka projekts tā rakstura dēļ un neatkarīgi no apjoma varētu radīt būtisku ietekmi uz vidi, ja ir risks, ka tas būtiski vai neatgriezeniski izmainīs tādus vides faktorus kā fauna vai flora un augsne vai ūdens (spriedums, 2018. gada 31. maijs, Komisija/Polija, C‑526/16, EU:C:2018:356, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).

47

Otrkārt, Tiesa ir nospriedusi, ka Direktīvas 2011/92 2. panta 1. punkta formulējums būtībā ir līdzīgs Direktīvas 92/43 6. panta 3. punkta formulējumam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2004. gada 7. septembris, Waddenvereniging un Vogelbeschermingsvereniging, C‑127/02, EU:C:2004:482, 42. punkts).

48

Šajā ziņā saskaņā ar Tiesas judikatūru Direktīvas 92/43 6. panta 3. punktā paredzētais nosacījums nozīmē – ja pastāv šaubas par būtiskas ietekmes neesamību, šāds novērtējums ir jāveic (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 26. maijs, Komisija/Beļģija, C‑538/09, EU:C:2011:349, 41. punkts un tajā minētā judikatūra). Tomēr Tiesa ir arī nospriedusi, ka Direktīvas 92/43 6. panta 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja dalībvalsts kompetentā iestāde nolemj piešķirt atļauju plānam vai projektam, kas varētu ietekmēt saskaņā ar šo direktīvu aizsargātu teritoriju, neprasot atbilstošu novērtējumu šīs tiesību normas izpratnē, šai iestādei ir pietiekami jānorāda iemesli, kas tai ir ļāvuši pirms šādas atļaujas piešķiršanas, neraugoties uz pretējiem viedokļiem un tajos iespējami paustām pamatotām šaubām, iegūt pārliecību, ka ir izslēgtas jebkādas zinātniski pamatotas šaubas par iespēju, ka projekts varētu būtiski ietekmēt šo teritoriju (spriedums, 2023. gada 15. jūnijs, Eco Advocacy, C‑721/21, EU:C:2023:477, 43. punkts).

49

No tā var secināt, ka saskaņā ar Direktīvu 2011/92 veiktā sākotnējās pārbaudes procedūrā jābūt izpildītiem diviem nosacījumiem, lai kompetentajai iestādei, ņemot vērā apsvērumus, ko tai iesniegusi trešā persona, būtu pienākums lūgt attīstītājam sniegt tai papildu informāciju. Pirmkārt, šiem apsvērumiem jābūt saistītiem ar attiecīgā projekta iespējamo “būtisko” ietekmi uz vidi. Otrkārt, minētajiem apsvērumiem faktiski jābūt tādiem, kas neļauj secināt, ka nav nekādu zinātniski pamatotu šaubu par to, ka šis projekts nevar būtiski ietekmēt vidi.

50

Iesniedzējtiesai būs jānoskaidro, vai, ievērojot informāciju, kas bija aģentūras rīcībā, pieņemot 2020. gada 16. septembra lēmumu, citastarp informāciju, kuru prasītāja pamatlietā tai bija sniegusi 2020. gada 7. jūlija apsvērumos, aģentūra, neraugoties uz šajos apsvērumos pausto informāciju, varēja gūt pārliecību, ka nav nekādu zinātniski pamatotu šaubu, ka pamatlietā aplūkotajam projektam nav būtiskas ietekmes uz vidi, it īpaši uz atbilstoši Direktīvai 92/43 aizsargātajām sugām.

51

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem jāatbild, ka Direktīvas 2011/92 4. panta 4.–6. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja saskaņā ar šo tiesību normu veiktajā sākotnējās pārbaudes procedūrā trešā persona kompetentajai iestādei ir sniegusi objektīvu informāciju par šī projekta iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, it īpaši uz atbilstoši Direktīvai 92/43 aizsargājamu sugu, šai iestādei attīstītājam jālūdz sniegt tai papildu informāciju, kas tai jāņem vērā, pirms tā lemj, vai minētajam projektam nepieciešams IVN. Savukārt, ja šī iestāde, neraugoties uz šīs trešās personas minētajai iestādei iesniegtajiem apsvērumiem un pamatojoties uz objektīvu informāciju, var izslēgt, ka šim projektam varētu būt būtiska ietekme uz vidi, tā var nolemt, ka IVN nav nepieciešams, un tai nav pienākuma lūgt attīstītājam sniegt tai papildu informāciju.

Par tiesāšanās izdevumiem

52

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:
 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/52/ES, 4. panta 4.–6. punkts

 

jāinterpretē tādējādi, ka

 

tad, ja saskaņā ar šo tiesību normu veiktajā sākotnējās pārbaudes procedūrā trešā persona kompetentajai iestādei ir sniegusi objektīvu informāciju par šī projekta iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, it īpaši uz sugu, kas aizsargājama atbilstoši Padomes Direktīvai 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2013. gada 13. maija Direktīvu 2013/17/ES, šai iestādei attīstītājam jālūdz sniegt tai papildu informāciju, kas tai jāņem vērā, pirms tā lemj, vai minētajam projektam nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. Savukārt, ja šī iestāde, neraugoties uz šīs trešās personas minētajai iestādei iesniegtajiem apsvērumiem un pamatojoties uz objektīvu informāciju, var izslēgt, ka šim projektam varētu būt būtiska ietekme uz vidi, tā var nolemt, ka ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, un tai nav pienākuma lūgt attīstītājam sniegt tai papildu informāciju.

 

[Paraksti]

( *1 ) Tiesvedības valoda – angļu.