1.

Ja Eiropas Savienības Padome nosaka ierobežojošus pasākumus, kas ietver līdzekļu iesaldēšanas pasākumus, vai persona, uz kuru attiecas šāda līdzekļu iesaldēšana, joprojām var izmantot balsstiesības un tiesības piedalīties akciju sertifikātu turētāju sapulcēs, ja tā ir šo sertifikātu turētāja?

2.

Lai atbildētu uz šo jautājumu, Tiesai šajā lietā būs jāinterpretē Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība ( 2 ), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2024. gada 27. maija Īstenošanas regulu (ES) 2024/1493 ( 3 ), ar kuru, tāpat kā ar daudzām citām regulām par citiem konfliktiem vai draudiem, tika ieviesta aktīvu iesaldēšana attiecībā uz konkrētām fiziskām vai juridiskām personām.

3.

Ierosināšu Tiesai līdzekļu iesaldēšanu, ja tā attiecas uz akciju sertifikātiem, interpretēt tādējādi, ka tā ietver balsstiesību un tiesību piedalīties sapulcēs iesaldēšanu.

4.

Padomes Lēmuma (KĀDP) 2024/1843 (2024. gada 28. jūnijs), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība ( 4 ) 2. apsvērumā noteikts:

“Eiropadome 2024. gada 21. un 22. marta secinājumos atkārtoti pauda Eiropas Savienības nelokāmo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās un atzina Ukrainas neatņemamām tiesībām uz pašaizsardzību pret Krievijas agresiju. Eiropadome arī aicināja veikt turpmākus pasākumus, lai vājinātu Krievijas spēju turpināt savu agresijas karu, tostarp, pastiprinot sankcijas.”

5.

Regulas Nr. 269/2014 1. pantā paredzēts:

“Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

[..]

[..].”

6.

Regulas 2. pantā noteikts:

“1.   Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir jebkuru I pielikumā uzskaitītu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru, vai ar tām saistītu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā.

2.   Netiek tieši vai netieši darīti pieejami līdzekļi vai saimnieciskie resursi I pielikumā uzskaitītām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām, vai ar tām saistītām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai to labā.”

7.

Minētās regulas 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēts:

“Šīs regulas 2. panta 2. punktu nepiemēro šādiem ieskaitījumiem iesaldētajos kontos:

[..]

8.

Šīs pašas regulas 9. panta 1. punktā paredzēts:

“Aizliegts apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet 2. pantā minētos pasākumus.”

9.

Regulas Nr. 269/2014 10. panta 1. punktā noteikts:

“Līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana vai atteikšanās līdzekļus vai saimnieciskos resursus darīt pieejamus, ja tā veikta labticīgi, pamatojot ar to, ka šāda rīcība ir saskaņā ar šo regulu, nerada nekādu atbildību fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas to veic, vai to vadītājiem vai darbiniekiem, ja vien nav pierādīts, ka līdzekļi un saimnieciskie resursi iesaldēti vai aizturēti nolaidības dēļ.”

10.

Šīs regulas 14. panta 4. punktā paredzēts:

“Sarakstu I pielikumā regulāri pārskata, un vismaz katrus 12 mēnešus.”

11.

Minētās regulas 15. panta 1. punkta redakcija ir šāda:

“Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, tostarp attiecīgā gadījumā kriminālsodiem, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpšanu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis arī paredz piemērotus pasākumus no šādiem pārkāpumiem gūtu ieņēmumu konfiskācijai.”

12.

Finansiālu grūtību dēļ Horvātijas grupa, kas darbojas mazumtirdzniecības, pārtikas ražošanas un lauksaimniecības nozarē, 2018. gadā tika pārstrukturēta. Tāpēc Nīderlandē tika izveidota holdinga struktūra Fortenova Group STAK Stichting (turpmāk tekstā – “STAK”). Tai trasta veidā pieder citas sabiedrības – Fortenova GroupTopCo BV – akcijas, attiecībā uz kurām tā īsteno balsstiesības un ir emitējusi akciju sertifikātus. Pēdējai minētajai sabiedrībai netieši pieder pārtikas produktu grupa, kuru skāra šī pārstrukturēšana.

13.

STAK emitēto akciju sertifikātu turētāju vidū ir SBK Art LLC (turpmāk tekstā – “SBK”) – ar 41,82 % un VTB Bank (Europe) SE – ar 7,27 %. Uz šīm abām sabiedrībām attiecas ierobežojošie pasākumi atbilstoši Regulai Nr. 269/2014.

14.

STAK valde sasauca akciju sertifikātu turētājus uz akciju sertifikātu turētāju sapulci (turpmāk tekstā – “sapulce”). Šai sapulcei bija jānotiek 2022. gada 18. augustā, un dienas kārtībā bija paredzētas izmaiņas sabiedrības pārvaldībā, it īpaši – palielināt kvorumu līdz 70 % no sertifikātiem, vienlaikus paredzot izņēmumu, kas izpaužas kā kvoruma neesība gadījumā, ja vismaz 35 % sertifikātu pieder dalībniekiem, kuriem piemērotas sankcijas. Valde precizēja, ka akciju sertifikātu turētājiem, kuriem piemērotas sankcijas, tiek liegta iespēja īstenot ar šiem sertifikātiem saistītās tiesības, tostarp balsstiesības, un attiecīgās balsstiesības tiks ignorētas.

15.

Rechtbank Amsterdam (Amsterdamas tiesa, Nīderlande) voorzieningenrechter (pagaidu noregulējuma tiesnesis), kuram SBK iesniedza pieteikumu, lūdzot ņemt vērā tās balsstiesības attiecībā uz šīm rezolūcijām par pārvaldību, 2022. gada 6. septembrī apmierināja šo pieteikumu, uzskatot, ka balsojums par pārvaldību neapdraud sankciju mērķa sasniegšanu, jo tas nevar izraisīt līdzekļu vai resursu plūsmu uz Krieviju.

16.

Gerechtshof Amsterdam (Amsterdamas apelācijas tiesa, Nīderlande) 2022. gada 29. decembrī atcēla šo spriedumu un noraidīja SBK prasījumus, pamatojoties uz to, ka gan Eiropas Komisijas, gan Nīderlandes kompetentās iestādes pamatnostādnēs ir precizēts, ka akcionāri, kuru akcijas tiek iesaldētas, vairs nevar izmantot savas balsstiesības. Šī tiesa piebilda, ka šāda interpretācija atbilst principam, ka sankcijām jābūt maksimālai ietekmei un tām jābūt skaidrām un paredzamām. Minētā tiesa no tā secināja, ka STAK atteikums atļaut SBK dalību sapulcēs un izmantot pēdējās minētās balsstiesības atbilst tās pienākumam ievērot sankciju režīmu.

17.

Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa), kas ir iesniedzējtiesa, atgādina, ka Regulas Nr. 269/2014 1. panta f) punktā definētais jēdziens “līdzekļu iesaldēšana” un it īpaši akciju sertifikāti jāinterpretē vienveidīgi un autonomi. Tā norāda, ka pastāv argumenti par labu šī jēdziena plašai interpretācijai, kas nozīmē aizliegumu izmantot tiesības piedalīties sapulcēs un balsstiesības, kuras saistītas ar akciju sertifikātiem. Tādējādi sankciju pasākumu ietekmei jābūt pēc iespējas lielākai saskaņā ar Savienības paraugpraksi un Komisijas nostāju bieži uzdotajos jautājumos, pat ja pēdējie minētie nav saistoši. Tomēr iesniedzējtiesa norāda, ka citi argumenti liecina par labu pretējai interpretācijai, jo sankciju pasākumu radītās neērtības nedrīkst būt nesamērīgas ar sasniedzamajiem mērķiem. Šādā gadījumā būtu jāņem vērā dienas kārtībā iekļautā lēmuma raksturs un saturs, iesaldēto akciju sertifikātu turētāja balsojuma nodoms un šī lēmuma ietekme uz minētajiem sertifikātiem. Šāda interpretācija varētu balstīties uz vienu no atbildēm, ko Komisija sniegusi bieži uzdotajos jautājumos, jo tā norāda, ka personām, kurām piemērotas sankcijas, ir aizliegts izmantot balsstiesības, kas varētu izraisīt izmaiņas attiecībā uz šīm akcijām (t.i., to apjomu, summu, atrašanās vietu, īpašnieku, valdītāju, raksturīgajām iezīmēm, galamērķi utt.), un ka jānovērš šo tiesību izmantošanu jebkādā veidā, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus.

18.

Šādos apstākļos, uzskatot, ka pastāv pamatotas šaubas par interpretāciju, Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

19.

SBK, STAK, Nīderlandes, Horvātijas un Austrijas valdības, kā arī Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus. 2025. gada 11. jūnija tiesas sēdē šie lietas dalībnieki un ieinteresētās personas, izņemot Austrijas valdību, sniedza mutvārdu apsvērumus.

20.

Abus iesniedzējtiesas uzdotos jautājumus var aplūkot kopā, jo patiesībā Tiesai tiek jautāts, vai Regulas Nr. 269/2014 1. panta f) punktā definētā līdzekļu iesaldēšana attiecībā uz akciju sertifikātiem, kas pieder juridiskai personai, kurai ir piemērojams šāds pasākums saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punktu, ietver aizliegumu izmantot balsstiesības un tiesības piedalīties sapulcēs un, attiecīgā gadījumā, vai šis aizliegums ir pilnīgs vai arī jāņem vērā balsošanai izvirzīto rezolūciju raksturs.

21.

Jānorāda, ka šajā lietā netiek apstrīdēta SBK iekļaušana to personu sarakstā, kurām piemērotas sankcijas, un tas, ka tās akciju sertifikāti ir iesaldēti. Šajā ziņā vēlos precizēt, ka akciju sertifikāti ir pielīdzināmi akcijām un ka tādējādi tie ir līdzekļi atbilstoši definīcijai Regulas Nr. 269/2014 1. panta g) punkta iii) apakšpunktā, kurā minētas akcijas un vērtspapīru apliecības. Savukārt apjoms, kādā šo apliecību iesaldēšana attiecas uz ar tām saistītajām balsstiesībām un tiesības piedalīties sapulcēs, ir apspriežams.

22.

Tā kā līdzekļu iesaldēšana ir Savienības tiesību jēdziens, kas tostarp ir definēts Regulas Nr. 269/2014 1. panta f) punktā, tas jāinterpretē vienveidīgi un autonomi. Šajā nolūkā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru jāņem vērā ne tikai šīs tiesību normas formulējums, bet arī tās konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi un attiecīgā gadījumā – tās izstrādes vēsture ( 5 ).

23.

Protams, pastāv nelielas atšķirības starp Regulas Nr. 269/2014 valodu versijām, bet tās man nešķiet pietiekamas, lai apšaubītu šīs regulas teksta izpratni un interpretāciju.

24.

Tiesību norma, kuras interpretācija tiek lūgta, patiesībā ir tiesību norma, kas ir visos Padomes noteiktajos ierobežojošo pasākumu instrumentos. Katrā no regulām ir ietverta līdzekļu iesaldēšanas definīcija, un tās formulējuma izmaiņu laika gaitā aplūkošana sniedz vērtīgas atziņas tās interpretācijai.

25.

Tādējādi 2001. gada sākotnējā redakcijā, kas tika izmantota vienpadsmit regulās līdz 2011. gadam ( 6 ), līdzekļu iesaldēšana būtībā ir definēta kā liegums veikt jebkādu līdzekļu kustību, pārvedumus, grozījumus, izmantošanu, piekļūt tiem vai veikt tādas darbības ar līdzekļiem, kuru rezultātā jebkādā veidā mainītos to apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai galamērķis vai rastos citas pārmaiņas, kas ļautu izmantot līdzekļus, tostarp veikt vērtspapīru portfeļa pārvaldību.

26.

Tomēr četrās citās regulās, kas pieņemtas laikposmā no 2008. līdz 2014. gadam ( 7 ), izvēlētā redakcija būtībā atbilst tai, kuras interpretācija tiek lūgta Tiesai, proti, jebkādas līdzekļu kustības, pārvedumu, grozījumu, izmantošanas, piekļuves tiem vai rīcības ar tiem, kuras rezultātā jebkādā veidā varētu mainīties to apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai galamērķis, vai rastos citas izmaiņas, kas varētu darīt iespējamu līdzekļu izmantošanu, tostarp vērtspapīru portfeļa pārvaldību, liegums.

27.

Visbeidzot – divās 2012. un 2016. gada regulās ( 8 ) Padome būtībā ir izmantojusi šādu definīciju: liegums veikt jebkādu līdzekļu kustību, pārvedumus, grozījumus, izmantošanu, piekļūt tiem vai veikt tādas darbības ar līdzekļiem, kuru rezultātā jebkādā veidā mainītos to apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai galamērķis, vai rastos citas pārmaiņas, kas ļautu izmantot līdzekļus, tostarp veikt vērtspapīru portfeļa pārvaldību.

28.

Jākonstatē, ka visos šajos formulējumos vienīgās būtiskās atšķirības attiecas uz frāzēm “līdzekļu izmantošana vai darbības rīcība ar tiem”, “līdzekļu izmantošana, piekļuve tiem vai rīcība ar tiem”, kā arī “līdzekļu izmantošana, darbības ar tiem vai piekļuve tiem”. Tajos ir pievienots tikai vārds “piekļuve” un ir pārvietots vai pievienots saiklis “vai”.

29.

Piebildīšu, ka šo secinājumu 6., 7. un 8. zemsvītras piezīmē minēto regulu angļu valodas versijas pārbaude liecina, ka vārdu savienojums “access to” ir ietverts visu šo regulu līdzekļu iesaldēšanas definīcijā, izņemot trīs ( 9 ). Tādējādi vairākās minētajās regulās franču valodā vārdi “access to” nav tulkoti. Turklāt Regulas 2016/44 franču valodas versijā ir minēts “modification, usage ou manipulation de fonds, ou tout accès”, savukārt angļu valodas versijā noteikts – “alteration or use of, access to, or dealing with”.

30.

Līdz ar to man šķiet skaidrs, ka “līdzekļu iesaldēšanas” definīcijas otrā daļa, kurā uzskaitītas izmaiņas, kas izriet no darījumiem ar iesaldētajiem līdzekļiem, ir piemērojama visām šiem darījumiem, nevis tikai piekļuvei līdzekļiem un rīcībai ar tiem. Gramatikas un valodas nepilnības, manuprāt, izriet no steidzamības, kādā šie sankciju pasākumi tiek pieņemti, lai saglabātu pārsteiguma efektu attiecībā uz minētajām personām.

31.

Tādējādi šīs definīcijas formulējums ļauj nošķirt konkrētus darījumus, kas jāaizliedz (kustība, pārvedums, grozījumi, izmantošana, piekļuve tiem vai darbības ar tiem), no vienas puses, un ietekmi uz līdzekļiem, ko rada šie darījumi (mainās līdzekļu apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai galamērķis, vai rodas citas izmaiņas, kas varētu darīt iespējamu līdzekļu izmantošanu, tostarp vērtspapīru portfeļa pārvaldību), no otras puses.

32.

Tālab līdzekļu iesaldēšana prasa aizliegt darījumu, kas ietekmē līdzekļus. Šie divi nosacījumi ļauj nodrošināt, ka iesaldēšana attiecas uz darījumiem, kuri ietekmē iesaldētos līdzekļus.

33.

Tiesa ir nospriedusi, ka jēdziens “līdzekļu iesaldēšana” vienā no tā redakcijām ( 10 ) ir definēts ļoti plaši ( 11 ) un tas ir jāinterpretē plaši ( 12 ), jo no šīs definīcijas izriet, ka ar līdzekļu iesaldēšanu ir paredzēts pēc iespējas ierobežot darbības, kas varētu tikt sāktas attiecībā pret iesaldētajiem līdzekļiem, un par to liecina paredzēto gadījumu lielais skaits un vārdu “jebkāda veida” izmantojums. Savienības likumdevējs, kas paredzējis veikt “jebkādus pasākumus”, ir plaši definējis arī līdzekļus, kas izmantojami, lai panāktu šo darbību ierobežošanu ( 13 ).

34.

Attiecībā uz Regulas Nr. 269/2014 mērķiem uzskatu – tāpat kā Komisija –, ka tie pamato arī jēdziena “līdzekļu iesaldēšana” plašu interpretāciju.

35.

Proti, pirmkārt, Lēmuma 2024/1843 2. apsvērumā ir paredzēts, ka ierobežojošie pasākumi tiek noteikti, lai vājinātu Krievijas Federācijas spēju turpināt agresijas karu, tostarp pastiprinot sankcijas. Turklāt judikatūrā ir precizēts, ka ar ierobežojošajiem pasākumiem sasniedzamais mērķis ir palielināt spiedienu uz Krievijas Federāciju, kā arī izmaksas par tās darbībām, ar kurām tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība ( 14 ).

36.

Otrkārt, Tiesa ir arī nospriedusi, ka, lai sasniegtu ar ierobežojošiem pasākumiem izvirzītos mērķus, “ir ne tikai leģitīmi, bet arī nepieciešami jēdzienus “līdzekļu iesaldēšana” un “saimniecisko resursu iesaldēšana” interpretēt plaši, jo ir jānovērš jebkāda iesaldēto aktīvu izmantošana, kas ļautu apiet attiecīgās regulas un izmantot sistēmas nepilnības” ( 15 ).

37.

Šajā lietā grūtības rada tas, ka ar akciju sertifikātiem ir saistītas dažādas tiesības, tāpat kā tās ir saistītas ar akcijām. Šīs tiesības var tik apkopotas divās kategorijās: finanšu tiesības (tiesības uz dividendēm, pirmpirkuma tiesības kapitāla palielināšanas gadījumā) un tiesības, kas saistītas ar sabiedrības lēmumiem (balsošanas tiesības, tiesības piedalīties sapulcēs ( 16 ), tiesības uz informāciju par kontiem).

38.

Vai visas šīs tiesības jāiesaldē tāpat kā akciju sertifikāts, kas nodrošina šīs tiesības? Vai arī minētās tiesības tiek iesaldētas tikai, ja tās atbilst diviem nosacījumiem, kas minētas šo secinājumu 32. punktā? Ja jābūt izpildītiem abiem šiem nosacījumiem, vai tam jānotiek vispārīgi (piemēram, vai balsstiesības var ietekmēt līdzekļus?) vai katrā izmantošanas reizē atkarībā no to ietekmes (vai balsojums par kādu rezolūciju ietekmē līdzekļus?), kas atbilst SBK nostājai? Vai arī tās pašas tiesības jāuzskata par saimnieciskiem resursiem, kas atšķiras no sertifikāta, kura iesaldēšana ir definēta Regulas Nr. 269/2014 1. panta e) punktā?

39.

SBK uzskata, ka iesaldēšana nebūtu jāpiemēro ne akciju sertifikātam un visām ar to saistītajām tiesībām, ne arī atkarībā no saistīto tiesību kategorijas, bet gan katrā saistīto tiesību kategorijā. Tādējādi it īpaši attiecībā uz balsstiesībām jābūt izpildītiem abiem šo secinājumu 32. punktā minētajiem nosacījumiem, un tas nozīmē katras rezolūcijas analīzi katrā atsevišķā gadījumā atkarībā no tā, vai tas ietekmēs vai neietekmēs sabiedrības novērtējumu.

40.

Šī apgalvojuma pamatojumam SBK norāda, ka, aizbildinoties ar tās balsstiesību un tiesību piedalīties sapulcēs iesaldēšanas pasākumu, kas attiecas uz tās akciju sertifikātiem, ir noticis naidīgs un galīgs mēģinājums pārņemt STAK kontroli, ko īstenoja par to mazāki akcionāri, kuri arī iegūtu veto tiesības, ja tiktu nobalsots par pārvaldības izmaiņām. Līdz ar to tā uzskata, ka tās balsstiesību iesaldēšana ietekmētu tās līdzekļus, kas pārsniegtu to, kas saskaņā ar judikatūru ( 17 ) ir atļauts ar ierobežojošajiem pasākumiem, proti, laikā ierobežots un atgriezenisks kaitējums.

41.

Tomēr neviens no SBK izvirzītajiem argumentiem nevar likt apšaubīt līdzekļu iesaldēšanas plašo interpretāciju, kas drīzāk nozīmētu balsstiesību un tiesību piedalīties sapulcēs vispārīgu iesaldēšanu, nevis atkarībā no rezolūcijas.

42.

Vispirms – saistībā ar ierobežojošo pasākumu negatīvās ietekmes nesamērīgumu, atgādinot, ka tad, ja ir runa par samērīguma principa ievērošanas pārbaudi tiesā, šāda pasākuma tiesiskumu var ietekmēt tikai acīmredzami nepiemērots pasākums, ņemot vērā mērķi, ko vēlas sasniegt kompetentā iestāde, Tiesa ir atgādinājusi, ka ierobežojošie pasākumi pēc definīcijas rada negatīvas sekas, it īpaši attiecībā uz vienībām, uz kurām tie attiecas. Tiesa uzskata, ka mērķis uzturēt starptautisko mieru un drošību atbilstoši LES 21. pantā noteiktajiem Savienības ārējās darbības mērķiem var attaisnot negatīvās sekas ( 18 ).

43.

Šajā gadījumā balsstiesību un tiesību piedalīties sapulcēs iesaldēšana, tostarp tad, ja rezolūcijas a priori neizraisa finansiālas izmaiņas, man nešķiet acīmredzami nepiemērota, lai sasniegtu mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas Federāciju, kā arī izmaksas par tās darbībām, ar kurām tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība ( 19 ). Piebildīšu, ka faktiski jebkurš sapulces lēmums ietekmē sabiedrības dzīvi un tās vērtību, un SBK to atzīst, norādot, ka izmaiņas vairākuma un kvoruma aprēķināšanā negatīvi ietekmēs tās dalības kapitālā vērtību.

44.

Turpinot – ierobežojošs pasākums, ja tam jābūt ierobežotam laikā ( 20 ) un atgriezeniskam, kā tas ir balsstiesību un tiesību piedalīties sapulcēs pagaidu iesaldēšanas gadījumā, negarantē iesaldēto līdzekļu vērtības saglabāšanu, lai gan komercdarbībā ir vērojamas nejaušības (kolektīvā procedūra, ekonomiskā krīze, kas ietekmē uzņēmuma vērtību, vai, gluži pretēji, izaugsmes periods). Tādējādi pretēji tam, ko norāda Komisija, uzskatu, ka pasākuma pagaidu un atgriezeniskais aspekts attiecas uz pašu līdzekļu iesaldēšanu, nevis uz iesaldēto līdzekļu vērtību, kas var tikt ietekmēta vairākos ārējos veidos, piemēram, ekonomikas krīzē, vai iekšēji, piemēram, pārvaldības vai stratēģijas izvēlē.

45.

Visbeidzot – uzskatu, ka četri papildu argumenti ir pretrunā pieņēmumam par balsstiesību un līdzdalības tiesību iesaldēšanu atkarībā no katras rezolūcijas satura.

46.

Pirmām kārtām, tā kā balsstiesības var īstenot brīvi, nav nekādas garantijas, ka persona, uz kuru attiecas ierobežojošie pasākumi, balsos tā, kā tā norādījusi.

47.

Otrām kārtām, to sabiedrību vadītāji, kuru dažiem akcionāriem tiek piemēroti ierobežojoši pasākumi, saskarsies ar pārmērīgu atbildību, analizējot ierosināto rezolūciju tiešās vai netiešās finansiālās sekas. Proti, Regulā Nr. 269/2014 ir paredzēta atbildības neesība gadījumā, ja līdzekļi tiek iesaldēti labā ticībā ( 21 ), taču ir noteikts aizliegums apiet ar līdzekļu iesaldēšanu saistītos aizliegumus ( 22 ), pretējā gadījumā paredzot sankcijas, ko noteic dalībvalstis ( 23 ). Turklāt katram vadītājam varēs būt atšķirīga rezolūciju, par kurām var balsot vai nebalsot, interpretācija, un tas apdraud sankcijas efektivitāti visā Savienības teritorijā.

48.

Trešām kārtām, tiesvedības risks, kas rodas, ja tiek iesniegta rezolūcija, kuras balsojums tiktu apstrīdēts – gluži pretēji –, var izraisīt to, ka tiek balsots par rezolūcijām, par kurām nebūtu bijis jābalso.

49.

Šis rezultāts ir pretrunā ierobežojošo pasākumu īstenošanas kārtībai, proti, Regulas Nr. 269/2014 2. pantā noteiktajam līdzekļu iesaldēšanas principam un šīs regulas 2.a un 4.–7. pantā uzskaitītajiem izņēmumiem, kas var izraisīt līdzekļu atbrīvošanu vai nu tieši attiecībā uz noteiktām tiesību kategorijām, vai pēc dalībvalsts kompetentās iestādes piekrišanas attiecībā uz citām tiesību kategorijām. Tādējādi, ja SBK uzskata, ka tā atbilst kāda no šiem izņēmumiem nosacījumiem, tā var lūgt kompetento iestādi atbrīvot balsstiesības.

50.

Ceturtām kārtām, šajā lietā uzskatu, ka, nemainot noteikumus par balsu vairākumu un kvorumu, nesamērīgi tiek aizskartas citu akcionāru, kuri pārstāv lielāko daļu kapitāla, tiesības, jo bloķēšana ir saistīta ar to, ka noteikumi par balsu vairākumu, kurus SBK vēlas paturēt spēkā, tiek paredzēti, ņemot vērā visus akciju sertifikātus ( 24 ).

51.

Cits veids, kā paredzēt to tiesību iesaldēšanu, kas saistītas ar akciju sertifikātu vai akciju, būtu to nošķiršana atkarībā no kategorijas, lai ierobežotu šādas iesaldēšanas negatīvās sekas.

52.

Pirmkārt, nošķiršana esot jāveic atkarībā no tā, vai tiesību kategorijas ir finansiālas vai nefinansiālas. Šis nošķīrums mani nepārliecina, jo nav noliedzams, ka balsstiesības, kas ir nefinansiālas tiesības, var sniegt tiesības uz līdzekļiem (piemēram, dividenžu piešķiršana izriet no balsojuma par rezolūciju).

53.

Otrkārt, varot arī nošķirt tiesības, kas prasa akcionāra darbību, uz kuru attiecas ierobežojošie pasākumi, un citas tiesības, iesaldējot tikai “aktīvās” tiesības ar nosacījumu, ka tām nav ietekmes uz līdzekļiem.

54.

“Pasīvās” tiesības varētu ietvert tiesības uz informāciju par kontiem, kolektīvās procedūras sekas, kas ietver kapitāla samazināšanu līdz nullei, lai iekļautu jaunus akcionārus, dividenžu un pirmpirkuma tiesību piešķiršanu, par ko lemj kopsapulce, kurā nav piedalījusies persona, kam piemērotas sankcijas, ar nosacījumu, ka tās tiek nekavējoties iesaldētas. Tādējādi pirmpirkuma tiesības var tikt piešķirtas visiem akcionāriem, kuri turklāt var brīvi tās izmantot vai neizmantot, bet savukārt akcionārs, uz kuru attiecas ierobežojoši pasākumi, tās nevar izmantot, jo, ja viņš tās ir saņēmis pasīvi, jo ir balsojuši citi akcionāri, to izmantošanai nepieciešams, lai tas veiktu darījumu, kas ietekmēs līdzekļu apjomu.

55.

Tomēr šis nošķīrums starp “aktīvām” un “pasīvām” tiesībām ir pretrunā tiesībām piedalīties sapulcēs neatkarīgi no tā, vai tās izpaužas kā fiziska klātbūtne vai akciju sertifikātu ņemšana vērā lēmumu kvorumam. Lai gan var uzskatīt, ka fiziska klātbūtne sapulcē joprojām varētu būt saistīta ar “aktīvo” tiesību kategoriju, ņemot vērā ietekmi un spiedienu, ko rada akcionāra, uz kuru attiecas ierobežojoši pasākumi, vienkārša klātbūtne, tā dalības kapitālā ņemšana vērā attiecībā uz sapulču kvorumu turpretim izraisītu attiecīgās sabiedrības dzīves pilnīgu bloķēšanu gadījumos, kad kvorums tiek aprēķināts no kopējā emitēto vērtspapīru skaita, kā tas ir šajā lietā.

56.

Proti, ja ņem vērā 41,82 % STAK emitēto akciju sertifikātus, kas pieder SBK, lēmumu vairs nevar pieņemt, jo STAK statūtu sākotnējā redakcijā vairākums ir izteikts procentos (50 %, 60 % vai 66 2/3 %) no visiem emitētajiem un apgrozībā esošajiem sertifikātiem ar balsstiesībām. Balsstiesības a priori ir norādītas statūtos tālab, lai izslēgtu no vajadzīgā kvoruma sertifikātus, kas jau no paša sākuma būtu izdoti bez balsstiesībām, ja tādi ir, nevis tos sertifikātus, uz kuriem attiecas iesaldēšanas pasākums.

57.

Tāpat Regulā Nr. 269/2014 ir skaidri paredzēts, ka dividenžu izmaksa pat tad, ja persona, kurai piemērotas sankcijas, nebalso, ir paredzēta kā izņēmums no aizlieguma nodot šai personai līdzekļus vai resursus, nevis kā vienkārša abu šo secinājumu 32. punktā minēto līdzekļu iesaldēšanas definīcijas nosacījumu piemērošana ( 25 ).

58.

Līdz ar to šis nošķīrums starp “aktīvām” un “pasīvām” tiesībām, kas izriet no šiem diviem nosacījumiem, kuri norādīti līdzekļu iesaldēšanas definīcijā, lai cik pievilcīgs tas arī nebūtu, arī nav atbilstošs.

59.

No šī pēdējā gadījuma, kad tiek iesaldētas visas ar akciju sertifikātiem saistītās tiesības, izriet vairāki ieguvumi. Tas nodrošina, ka akciju vai vērtspapīru, piemēram, akciju sertifikātu iesaldēšanas jēdziens tiek piemērots vienādi. Tas arī ļauj vienkārši piemērot iesaldēšanas pasākumu, ņem vērā pārsteiguma efektu, kas ir raksturīgs šāda pasākuma efektivitātei, un tādējādi novērš jebkādu apiešanas risku.

60.

Akciju sertifikātiem galvenokārt ir finansiāla vērtība, jo tie veido daļu no kapitāla, kam pašam par sevi ir vērtība, un arī dod tiesības uz peļņu, piemēram, dividenžu veidā. Tomēr tie ar balsstiesībām un tiesībām piedalīties sapulcēs ļauj arī ietekmēt sabiedrības attīstību, lai palielinātu peļņu.

61.

Lai gan man bija sev jājautā, vai šī interpretācija nepārsniedz līdzekļu iesaldēšanas definīciju un abus Regulā Nr. 269/2014 paredzētos nosacījumus (darījums, kas ietekmē līdzekļus), pārdomu noslēgumā nonācu pie secinājuma, ka patiesībā Savienības likumdevēja, kurš šos divus nosacījumus iekļāva līdzekļu iesaldēšanas definīcijā, nodoms skaidri bija panākt pēc iespējas plašāku šī jēdziena interpretāciju. Par to liecina piemērs par dividenžu piešķiršanu, kas attiecībā uz līdzekļu iesaldēšanu ir iespējama tikai izņēmuma kārtā ( 26 ).

62.

Skaidrība, ar kādu Komisija izteicās par balsstiesību iesaldēšanu konsolidētajos bieži uzdotajos jautājumos, kurus tā nodod dalībvalstu, kompetento valsts iestāžu un sabiedrības rīcībā, pastiprina šo plašo interpretāciju ( 27 ).

63.

Tas, ka balsstiesībām pašām par sevi ir vērtība un tās ir “atspoguļotas cenā, kas jāmaksā, iegādājoties akcijas” ( 28 ), tās varētu iekļaut Regulas Nr. 269/2014 1. panta d) punktā ietvertajā “saimniecisko resursu” definīcijā. Tomēr papildus tam, ka tas nemainītu iesniedzējtiesai sniedzamo atbildi, uzskatu, ka akciju vai akciju sertifikātu un ar to saistītās tiesības jāaplūko vienādi.

64.

Noslēgumā uzskatu, ka līdzekļu iesaldēšana jāinterpretē plaši un ka līdz ar to tā ietver balsstiesību un tiesību piedalīties sapulcēs iesaldēšanu. Izņēmumi no šā iesaldēšanas principa ir paredzēti Regulas Nr. 269/2014 2.a un 4.–7. pantā vai nu tieši attiecībā uz konkrētām tiesību kategorijām (piemēram, dividendēm), vai ar dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumu attiecībā uz citām tiesību kategorijām. Šai kompetentajai iestādei jāpieņem lēmums katrā atsevišķā gadījumā. Tādējādi sabiedrības vadītājiem nav tiesību lemt par to, vai iesaldēt balsstiesības un tiesības piedalīties sapulcēs.

65.

Ņemot vērā visus minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai atbildēt uz Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem šādi:

Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2024/1493 (2024. gada 27. maijs), 1. panta f) punkts kopsakarā ar šīs regulas 2. panta 1. punktu

jāinterpretē tādējādi, ka

līdzekļu iesaldēšana, ciktāl tā attiecas uz akciju sertifikātiem, nozīmē balsstiesību un tiesību jebkādā veidā piedalīties šo sertifikātu turētāju sapulcēs iesaldēšanu. Šī iesaldēšanas pasākuma vienīgie izņēmumi ir paredzēti minētās regulas 2.a un 4.–7. pantā, un dažu šo izņēmumu īstenošanai ir vajadzīga dalībvalsts kompetentās iestādes atļauja.