Lieta T‑125/23

Synapsa Med sp. z o.o.

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO)

Vispārējās tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2024. gada 7. augusta rīkojums

Eiropas Savienības preču zīme – Jauna pārstāvja iecelšana – Prasītājs, kas pārtraucis atbildēt uz Vispārējās tiesas lūgumiem – Vispārējās tiesas Reglamenta 131. panta 2. punkts – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas

Atcelšanas prasība – Prasība par EUIPO Apelācijas padomes lēmumu – Advokāta pārstāvības neesamība – Prasītāja bezdarbība – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas

(Vispārējās tiesas Reglamenta 131. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2017/1001 71. panta 3. punkts).

(skat. 11., 12., 19., 22.–24. punktu)

Rezumējums

Vispārējā tiesa rīkojumā izskaidro tiesvedības izbeigšanas pirms sprieduma taisīšanas ietekmi uz apstrīdētā lēmuma sekām intelektuālā īpašuma lietās gadījumos, ja prasītāja vairs neatbild uz Vispārējās tiesas lūgumiem.

Prasītāja Synapsa Med sp. z o.o. iesniedza prasību atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelāciju padomes lēmumu, ar kuru noraidīta tās prasība par lēmumu attiecībā uz vārdiskas preču zīmes “GRAVITY” atzīšanu par spēkā neesošu ( 1 ).

2024. gada 6. februārī prasītājas pārstāvis informēja Vispārējo tiesu, ka viņš pārtrauc to pārstāvēt. Ar 2024. gada 9. februāra vēstuli Vispārējā tiesa prasītājas pārstāvim atbildēja, ka viņš paliks tās kontaktpersona līdz brīdim, kad prasītāja iecels jaunu pārstāvi. Tā arī aicināja viņu informēt prasītāju, ka tai ir pienākums iecelt jaunu pārstāvi.

Tā kā prasītāja noteiktajā termiņā neiecēla jaunu pārstāvi, Vispārējā tiesa lūdza lietas dalībniekus izteikt viedokli par Vispārējās tiesas iespēju, izdodot motivētu rīkojumu, pēc savas ierosmes konstatēt, ka tiesvedība jāizbeidz saskaņā ar Reglamenta 131. panta 2. punktu. Prasītāja neatbildēja arī uz šo Vispārējās tiesas jautājumu.

Vispārējās tiesas vērtējums

Vispirms Vispārējā tiesa atgādina, ka, lai celtu prasību, lietas dalībniekiem, kas nav dalībvalstis, Eiropas Savienības iestādēm, valstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līguma puses, bet nav dalībvalstis, un šajā līgumā minētajai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) Uzraudzības iestādei jāizmanto tādas trešās personas pakalpojumi, kurai ir tiesības praktizēt dalībvalstu tiesās vai to valstu tiesās, kas ir EEZ līguma puses. Turklāt šādam lietas dalībniekam jānodrošina advokāta nepārtraukta pārstāvība visā tiesvedības laikā, t.i., no prasības celšanas brīža līdz tāda tiesas nolēmuma pasludināšanai, ar kuru tiesvedība tiek izbeigta. No tā izriet, ka gadījumā, ja advokāts pārtrauc pārstāvēt prasītāju tiesvedības laikā, prasītājam nekavējoties jāieceļ jauns pārstāvis, lai nodrošinātu pārstāvības nepārtrauktību.

Turpinājumā Vispārējā tiesa uzsver, ka prasītājas bezdarbība ir notikusi tiesvedības laikā un tātad tā nevar ietekmēt prasības pieņemamību tās celšanas brīdī. Turklāt, lai gan jauna pārstāvja neiecelšana pareizā un pienācīgā veidā var būt pietiekams pierādījums tam, ka prasītāja vairs nav ieinteresēta rīkoties, no tā var vienīgi izdarīt secinājumu, ka tiesvedība ir jāizbeidz, nevis to, ka prasība jānoraida kā nepieņemama.

Visbeidzot Vispārējā tiesa precizē, ka apstāklis, ka prasītāja vairs neatbild uz Vispārējās tiesas lūgumiem, tādējādi atsakoties aizstāvēt savas intereses, tomēr neatsakās no prasības, neietekmē EUIPO notiekošo procesu un līdz ar to Vispārējā tiesā celtās prasības priekšmetu, bet gan vienīgi nosacījumus prasības izskatīšanai Vispārējā tiesā.

Šajā kontekstā Vispārējās tiesas konstatējums par tiesvedības izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas, pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 131. panta 2. punktu, nevarētu būt šķērslis tam, lai apstrīdētais lēmums varētu radīt sekas. Šajā ziņā Regulas 2017/1001 ( 2 ) 71. panta 3. punktā izveidotā mehānisma vienīgais mērķis ir nodrošināt, lai apelāciju padomju lēmumi neradītu sekas, gaidot tiesvedības iznākumu tiesā, un lai lietas dalībniekiem, uz kuriem attiecas EUIPO lēmumi, garantētu tiesisko aizsardzību, kas būtu pielāgota preču zīmju tiesību specifikai. Proti, nebūtu saprātīgi reģistrēt preču zīmi, pēc tam to svītrot no reģistra un attiecīgā gadījumā to reģistrēt no jauna saskaņā ar EUIPO iestāžu un Savienības tiesas secīgi pieņemtiem lēmumiem. No tā izriet, ka, lai gan Regulas 2017/1001 71. panta 3. punktā konstatējums par tiesvedības izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas nav skaidri minēts kā prasību par apelāciju padomju lēmumiem apturēšanas nosacījums, tomēr jāuzskata, ka šīs tiesību normas piemērošanas nolūkā tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas, kas konstatēta, pamatojoties uz Reglamenta 131. panta 2. punktu, jāpielīdzina Vispārējā tiesā celtas prasības noraidīšanai Regulas 2017/1001 71. panta 3. punkta izpratnē.

Tādējādi Vispārējā tiesa pēc savas ierosmes konstatē, ka tiesvedība par prasību jāizbeidz pirms sprieduma taisīšanas.

( 1 ) Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2023. gada 9. janvāra lēmums (lietā R 923/2022 5) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.).