—

atcelt Eiropas Prokuratūras pastāvīgās palātas 2022. gada 8. decembra lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai tiesā un daļēju tiesvedības izbeigšanu lietā EPPO Nr. I.130./2021, ar kuru Eiropas Prokuratūra nolēma nodot lietu, kurā prasītājs ir apsūdzētā persona, atpakaļ izskatīšanai tiesā, ņemot vērā, ka pastāvīgās palātas sastāvā nebija Savienības tiesībās noteiktā minimālā Eiropas prokuroru skaita, un tādējādi ir pārkāpti Padomes Regulas (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris) 10. panta 1. punktā reglamentētie noteikumi par pastāvīgo palātu sastāvu;

—

[prasītājs] izvirza iebildi par Eiropas Prokuratūras reglamenta prettiesiskumu, jo tas ir pretrunā EPPO regulas 10. pantam, un iebildi par Eiropas Prokuratūras reglamenta noteikumu prettiesiskumu, jo tie ir pretrunā LESD un ES Pamattiesību hartai.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, ir pārkāpts EPPO regulas 10. panta 1. punkts.

Būtībā apstrīdētais Pastāvīgās palātas Nr. 10 lēmums esot pieņemts, pārkāpjot Padomes Regulas (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. decembra), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei, 10. pantu, kas pastāvīgās palātas sastāvā paredz divus pastāvīgos locekļus un palātas priekšsēdētāju.

2.

Ar otro pamatu tiek izvirzīta iebilde par Eiropas Prokuratūras reglamenta prettiesiskumu.

Ņemot vērā, ka EPPO uzskata, ka, pieņemot apstrīdēto pastāvīgās palātas lēmumu, bija pietiekami ievērot Eiropas Prokuratūras reglamenta 23. panta 5. punkta noteikumus, prasītājs, pamatojoties uz LESD 277. pantu, izvirzīja iebildi par šī noteikuma prettiesiskumu, jo tas ir pretrunā ar EPPO regulas 10. panta 1. punktam, kas nepieļauj nekādas atkāpes.