—

atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/265 (2023. gada 9. februāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Indijas un Turcijas izcelsmes keramikas flīžu importam (1) (turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”), ciktāl tā attiecas uz prasītājiem;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto regulu esot pārkāpts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (2) (turpmāk tekstā – “pamatregula”) 3. pants, ciktāl Komisija, secinot, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto regulu esot pārkāpts pamatregulas 3. panta 6. punkts, ciktāl Komisija, secinot, ka imports no attiecīgajām valstīm ir radījis kaitējumu Savienības vadošai ražošanas nozarei, esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto regulu esot pārkāpts pamatregulas 4. panta 1. punkts, ciktāl Komisija kaitējuma analīzi ir veikusi, nebalstīdamas uz Savienības kopējā ražošanas apjoma lielāko daļu pamatregulas 4. panta 1. punkta kopsakarā ar PTO Antidempinga nolīguma 4. panta 1. punktu izpratnē.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto regulu esot pārkāpts pamatregulas 2. panta 9. un 10. punkts, ciktāl, pirmkārt, Komisija no eksporta cenas esot kļūdaini atskaitījusi ar Bien & Qua’s saistītā tirgotāja tirdzniecības izmaksas, vispārējās un administratīvās izmaksas, kā arī peļņu un, otrkārt, Komisija, nepiemērojot šos pašus atskaitījumus normālajai vērtībai, neesot veikusi taisnīgu salīdzinājumu.