Prasība, kas celta 2023. gada 13. martā – Miskolci Egyetem/Padome un Komisija

(Lieta T-139/23)

(2023/C 235/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Miskolci Egyetem (Miskolc, Ungārija) (pārstāvji: V. Łuszcz un K. Bendzsel-Varga, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	daļēji atcelt Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/2506 (2022. gada 15. decembris) (1) 2. panta 2. punktu, ciktāl tajā ir paredzēts “un ne ar vienu šāda sabiedrības interešu trasta īpašumā esošu subjektu” un ciktāl šī Lēmuma 2022/2506 tiesību norma attiecas uz prasītāju;

—	atcelt komisāra J. Hāna [J. Hahn] un komisāres M. Gabrielas [M. Gabriel] 2023. gada 26. janvāra Kopīgo paziņojumu par Padomes 2022. gada 15. decembra Īstenošanas lēmuma saistībā ar Ungārijas sabiedrības interešu trastiem piemērošanu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	atcelt Komisijas 2023. gada 20. janvāra, 21. februāra un 3. marta paziņojumus, kas ERASMUS+ un Horizon Europe portālos publicēti kā “Atsaukumi” vai “BUJ”, kā minēts šajā kopīgajā paziņojumā, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

—	atcelt Komisijas aktu, kurš ietverts EACEA2023. gada 21. februāra elektroniskā pasta vēstulē, kas nosūtīta apvienības koordinatoram projektā Enhancing sport organisations and management, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	piespriest Padomei un Komisijai, un jebkurai personai, kas iestājusies lietā pret šo prasību, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) (Nosacītības regula) (2), pienākums norādīt atbilstošu pamatojumu, samērīguma princips, ES Pamattiesību hartas 16. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) (3).

—

Prasītāja apgalvo, ka Komisija un Padome i) neesot pierādījušas pārkāpuma saistību ar ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai ES finanšu interešu aizsardzību un patiesu saikni starp pārkāpumu un nopietnu risku ietekmēt ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai ES finanšu interešu aizsardzību; un ii) neesot pierādījušas pasākuma samērīgumu saskaņā ar Nosacītības regulas 5. panta 3. punktu. Turklāt prasītājas ieskatā Komisija un Padome esot pieļāvušas kļūdas vērtējumā, pārkāpušas Nosacītības regulu un neesot izpildījušas pienākumu norādīt atbilstošu pamatojumu šajā ziņā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts nevainīguma prezumpcijas princips un vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma princips.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērotas tiesības darboties neizkropļotā tirgū (ES Pamattiesību hartas 16. pants kopsakarā ar LESD 101.–108. pantu).

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauts tiesiskās drošības, tiesiskās paļāvības un būtisku procedūras noteikumu principa pārkāpums.

Pirmā, otrā un ceturtā pamata kontekstā prasītāja izvirza arī iebildi par prettiesiskumu attiecībā uz Nosacītības regulu, ja šī regula izslēdz individuālus atbrīvojumus no apstrīdētā lēmuma piemērošanas.

(1) Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/2506 (2022. gada 15. decembris) par pasākumiem Savienības budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā (OV 2022, L 325, 94. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV 2020, L 433I, 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV 2018, L 193, 1. lpp.).