Prasība, kas celta 2023. gada 13. martā – Semmelweis Egyetem/Padome

(Lieta T-138/23)

(2023/C 216/63)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Semmelweis Egyetem (Budapešta, Ungārija) (pārstāvji: P. Nagy un B. Karsai, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/2506 (2022. gada 15. decembris) (1) 2. panta 2. punktu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju vai –pakārtoti –

—	atcelt Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/2506 2. panta 2. punktu kopumā; un katrā ziņā

—	piespriest atbildētajai atlīdzināt prasītajai tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajam lēmumam trūkstot pietiekama faktu pamatojuma. Atbildētājai lēmums par apstrīdētā lēmuma pieņemšanu bija jābalsta uz pienācīgi konstatētiem faktiem. Tiek apgalvots, ka tā vietā atbildētāja esot paļāvusies uz nepamatotu Eiropas Komisijas novērtējumu un priekšlikumu.

—

Pirmā daļa: atbildētāja neesot nodrošinājusi, ka prasītājas iekļaušana to struktūru grupā, uz kurām saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 2. panta 2. punktu attiecas ierobežojošie pasākumi, ir balstīta uz pietiekamu faktu pamatojumu. Saistībā ar jautājumu par apgalvotajiem tiesiskuma principu pārkāpumiem Komisijas veiktā faktu vākšana neattiecās uz neviena “sabiedrības interešu trasta”, piemēram, par prasītājas uzturēšanu atbildīgā trasta, sastāvu, lēmumu pieņemšanu, finansēm un darbību. Nedz atbildētāja, nedz Komisija neesot analizējušas apgalvoto pārkāpumu un/vai ierobežojošo pasākumu iespējamo ietekmi, raksturu, ilgumu vai nopietnību un apmēru, kas ir radījis kaitējumu prasītājas uzņēmējdarbībai un labai reputācijai.

—

Otrā daļa: atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas faktu vērtējumā. Komisijas paustās bažas saistībā ar “sabiedrības interešu trastiem” attiecas uz publisko iepirkumu un interešu konfliktu. Atbildētāja esot palaidusi garām, ka jautājums par publisko iepirkumu esot bijis atrisināts jau pirms lēmuma pieņemšanas un – attiecībā uz prasītāju – interešu konflikts nekad neesot pastāvējis.

—

Trešā daļa: saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) (Nosacītības regula) (2) 6. panta 9. punktu atbildētāja neesot norādījusi atbilstošu pamatojumu. Komisijas priekšlikumā un tālab arī apstrīdētajā lēmumā bija jānorāda konkrēts pamatojums un pierādījumi, uz kuriem bija jābalsta šis lēmums. Tomēr nedz apstrīdētajā lēmumā, nedz priekšlikumā, ar kuru prasītājai ir uzlikts sods, šāds likumīgs pamatojums nav minēts.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka prasītājai – personai, kuru ietekmē apstrīdētais lēmum – esot liegta iespēja aizstāvēt savas tiesības, un tādējādi neesot ievērotas tās tiesības tikt uzklausītai. Ja prasītājas tiesības tikt uzklausītai nebūtu liegtas, būtu nonākts pie apsvērumiem, kas ļautu noteikt piemērotus, samērīgus, atbilstošus un taisnīgus veikto pasākumu ierobežojumus.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajam lēmumam neesot atbilstošas atļaujas, un atbildētāja esot nepareizi izmantojusi pilnvaras.

—

Pirmā daļa: Nosacītības regulā neesot atļaujas, kas ļautu veikt lēmuma 2. panta 2. punktā noteiktos pasākumus. Nosacītības regulā iekļautā atļauja, nav carte blanche, to ierobežo a) mērķis (“Savienības budžeta aizsardzība”) un b) līdzekļi, kas ir piemēroti šāda mērķa sasniegšanai. Apstrīdētajā lēmumā nav piemērotu līdzekļu un samērīguma, kas ierobežotu tā tvērumu attiecībā uz prasītāju, un tālab tam trūkst nepieciešamās atļaujas, kas esot prasītājas tiesību pārkāpums.

—

Otrā daļa: atbildētāja esot nepareizi izmantojusi savas pilnvaras. Šajā ziņā prasītāja norāda uz šādu atsauci: “Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesību aktā ir pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana, ja, pamatojoties uz objektīvām, atbilstīgām un saskanīgām pazīmēm, izrādās, ka tas ir pieņemts tikai vai vismaz galvenokārt tāpēc, lai sasniegtu citus mērķus, nevis tos, kuru sasniegšanai attiecīgās pilnvaras ir tikušas piešķirtas, vai tādēļ, lai apstākļos, kādi ir konkrētajā gadījumā, varētu izvairīties no LESD īpaši paredzētas procedūras piemērošanas…” (3).

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi samērīguma principu, kas ir ES tiesību pamatprincips. Lai nodrošinātu samērīguma principa stingru ievērošanu, iestādei, kas pieņem aktu, ir pienākums atbilstoši izsvērt dažādas intereses, analizēt to funkcijas un lomu un attiecīgi pieņemt lēmumus. Šajā gadījumā prasītāja apgalvo, ka neesot pierādījumu, kas liecinātu, ka pirms apstrīdētā lēmuma 2. panta 2. punktā minēto pasākumu pieņemšanas jebkādā līmenī vai veidā tika ņemtas vērā tās intereses vai ka tās situācija tika analizēta, nemaz nerunājot par objektīvu, rūpīgu un samērīgu pieeju.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums kropļojot tirgu, kurā konkurē prasītāja. Savienības pamatbrīvībās esot ietverts nepamatotas tirgus kropļošanas aizliegums. Prasītājas uzņēmējdarbības ierobežošana tās konkurentu labā esot pretrunā Savienības pamatbrīvībām.

(1) Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/2506 (2022. gada 15. decembris) par pasākumiem Savienības budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā (OV 2022, L 325, 94. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV 2020, L 433I, 1. lpp.).

(3) Skat. 2015. gada 5. maija sprieduma Spānijas Karaliste/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome (Lieta C-146/13, EU:C:2015:298) 56. punktu.