17.4.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 134/24


Prasība, kas celta 2023. gada 8. martā – VA/Komisija

(Lieta T-123/23)

(2023/C 134/32)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: VA (pārstāve: Nde Montigny, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt PMO2022. gada 11. maija lēmumu, ar kuru prasītājam no 2021. gada 1. jūlija tiek liegtas tiesības saņemt apgādājamā bērna pabalstu un pabalstu izglītībai, kā arī liegti nodokļu atvieglojumi saistībā ar apgādājamā bērna pabalstu;

atcelt PMO2022. gada 13. jūnija lēmumu par summas 3 500 EUR apmērā atlīdzināšanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 85. pantu;

piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam atlīdzību 2 441,84 EUR apmērā;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pret 2022. gada 11. maija lēmumu pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot nepareizi piemērots jēdziens “apgādājamais bērns” un “izglītības iestādes apmeklējums”, kas prasītājam dod tiesības saņemt pabalstu izglītībai un apgādājamā bērna pabalstu līdz mācību gada beigām.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Atalgojuma un individuālo tiesību birojs (PMO) esot izrādījis nevienlīdzīgu attieksmi pret tiem bērniem, kuri bija pabeiguši mācības pirmajā sesijā un tiem, kuri bija pabeiguši mācības otrajā sesijā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts tiesiskās drošības princips un labas pārvaldības princips.

Prasības pret 2022. gada 13. jūnija lēmumu pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu galvenokārt tiek apgalvots, ka prasītājam esot tiesības saņemt apgādājamā bērna pabalstu un pabalstu izglītībai savai meitai par laikposmu no 2021. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim.

2.

Ar otro pamatu pakārtoti tiek apgalvots, ka maksājumam 3 500 EUR apmērā bija iemesls un tas nebija nepareizs. Pat ja šis maksājums būtu bijis nepareizs, prasītāja ieskatā ir jāpieņem, ka viņš nebija informēts par maksājuma nepareizumu un jebkurā gadījumā nepareizums nekādā ziņā nebija acīmredzams, tāpēc viņš varēja pamatoti uzskatīt, ka maksājums bija pareizs.