Lieta T‑1104/23

Ferrari SpA

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju

Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2025. gada 2. jūlija spriedums

Eiropas Savienības preču zīme – Atcelšanas process – Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – Vārdiska preču zīme “TESTAROSSA” – Preču zīmes faktiska izmantošana – Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (kļuvis par Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu) – Trešo personu veikta izmantošana – Izmantošanas raksturs – Preču zīmes īpašnieka netieši izteikta piekrišana – Faktiskas izmantošanas pierādījums – Samazināti sauszemes mehānisko transportlīdzekļu modeļi (rotaļlietas)

1. Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes iedarbība – Tiesības, ko piešķir preču zīme – Tiesības aizliegt preču zīmes izmantošanu – Nosacījums – Trešās personas veikta izmantošana, kas var apdraudēt preču zīmes funkcijas – Jēdziens – Attiecībā uz samazinātiem transportlīdzekļu modeļiem reģistrētai preču zīmei identiska apzīmējuma izmantošana, ko veic trešā persona – Preču zīmes izmantošana, kas ir tikai norāde par automobiļa modeļa atdarinājuma atbilstību oriģinālam – Izslēgšana

   (Padomes Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkts)

   (skat. 27.–29., 32. un 33. punktu)

2. Eiropas Savienības preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesība – Atcelšanas pamati – Preču zīmes faktiskas izmantošanas neesība – Vārdiska preču zīme “TESTAROSSA”

   (Padomes Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkts un 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

   (skat. 47.–52., 59., 65. un 71. punktu)

3. Eiropas Savienības preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesība – Atcelšanas pamati – Preču zīmes faktiskas izmantošanas neesība – Trešās personas veikta preču zīmes izmantošana ar šīs preču zīmes īpašnieka piekrišanu – Netieša piekrišana – Vērtējuma kritēriji – Preču zīmes izmantošana attiecībā uz samazinātiem transportlīdzekļu modeļiem

   (Padomes Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkts un 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

   (skat. 60., 62.–64. un 68.–70. punktu)

Rezumējums

Vispārējā tiesa, lemjot paplašinātā sastāvā, daļēji atceļ Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas padomes lēmumu ( 1 ) un lemj par jēdzienu “faktiska izmantošana” saistībā ar preču zīmes izmantošanu, ko trešās personas veikušas ar šīs preču zīmes īpašnieka netiešu piekrišanu. Tā citstarp precizē no sprieduma Opel ( 2 ) izrietošo judikatūru un konkretizē nosacījumus, ar kādiem var pierādīt preču zīmes faktisku izmantošanu, ja attiecīgās nozares un tirgus ieradumi noteiktos apstākļos ļauj dažiem tirgus dalībniekiem izmantot reģistrēto preču zīmi, lai raksturotu konkrētās preces.

Ferrari SpA, proti, prasītājai šajā lietā, ir vārdiskas preču zīmes “TESTAROSSA” starptautiska reģistrācija, kuru attiecina uz Eiropas Savienību, citstarp attiecībā uz samazinātiem transportlīdzekļu modeļiem un rotaļlietām ( 3 ). 2014. gada 14. novembrīKurt Hesse – persona, kas iestājusies lietā, – iesniedza pieteikumu par šīs starptautiskās reģistrācijas seku atzīšanu par spēkā neesošām ( 4 ). Anulēšanas nodaļa daļēji apmierināja pieteikumu par atcelšanu, bet noraidīja to attiecībā uz “samazinātiem sauszemes mehānisko transportlīdzekļu modeļiem (rotaļlietām)”.

Gan persona, kas iestājusies lietā, gan prasītāja iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot daļēji atcelt šo lēmumu. EUIPO Apelācijas padome apmierināja personas, kas iestājusies lietā, apelācijas sūdzību un noraidīja prasītājas apelācijas sūdzību – prasītājas tiesības uz strīdus preču zīmi tādējādi tika atceltas attiecībā uz visām precēm. Prasītāja vērsās Vispārējā tiesā ar prasību atcelt minēto lēmumu.

Vispārējās tiesas vērtējums

Vispirms Vispārējā tiesa uzsver, ka attiecībā uz rotaļlietām reģistrētai preču zīmei identiska apzīmējuma izmantošanu samazinātiem transportlīdzekļu modeļiem, ko veic trešā persona, var aizliegt tikai tad, ja tas kaitē vai var kaitēt šīs preču zīmes funkcijām – tas jāizvērtē, ņemot vērā samazināto transportlīdzekļu modeļu tirgus īpatnības. Šim tirgum ir raksturīgi, ka tajā vienlaikus pastāv gan neatkarīgi rotaļlietu ražotāji – kuri izmanto attiecībā uz automobiļiem reģistrētas preču zīmes tikai, lai norādītu, ka samazinātais transportlīdzekļa modelis ir īstā transportlīdzekļa modeļa oriģinālam atbilstošs atdarinājums, – gan samazinātu transportlīdzekļu modeļi, kurus tieši ražo un tirgo attiecībā uz automobiļiem reģistrētu preču zīmju īpašnieki vai uzņēmumi, kas ar tiem ir ekonomiski saistīti, citstarp izmantojot licenci. Tādējādi konkrētā sabiedrības daļa ir radusi sastapt samazinātus transportlīdzekļu modeļus gan ar, gan bez automobiļa ražotāja licences, un nošķirt tos atkarībā no informācijas, kas norādīta uz to iepakojuma. Tādēļ Vispārējā tiesa norāda, ka trešā persona var izmantot šādu preču zīmi bez tās īpašnieka piekrišanas, ja vien tā izmanto šo preču zīmi uz samazinātā transportlīdzekļa modeļa tikai tādēļ, lai konkrētajai sabiedrības daļai norādītu, ka attiecīgais samazinātais modelis ir īstā automobiļa modeļa oriģinālam atbilstošs atdarinājums. Savukārt, ja preču zīmes izmantošana, ko veic trešā persona, ietver atsauci, piemēram, uz licences līgumu, kas noslēgts ar šīs preču zīmes īpašnieku, šāda preču zīmes izmantošana tiks uztverta kā norāde, ka šīs preces ražo automobiļa ražotājs vai uzņēmums, kurš ar to ir ekonomiski saistīts. Šādā gadījumā preču zīmes īpašniekam ir tiesības iebilst pret šādu preču zīmes izmantošanu, ja tā ir notikusi bez tā piekrišanas.

Izskatāmajā lietā Vispārējā tiesa, pirmām kārtām, izvērtē, vai preču zīmes izmantošana, ko veic trešās personas, atbilst tās pamatfunkcijai. Tā uzsver, ka prasītājas iesniegto pierādījumu vidū ir arī vairāki katalogi un fotogrāfijas, kurās redzami samazinātu transportlīdzekļu modeļi, trešo personu preču zīmes, kā arī norāde “Ferrari oficiāli licencēts produkts”. Šajā ziņā tā konstatē, ka šīs norādes ļauj konkrētajai sabiedrības daļai saprast, ka šos samazinātos transportlīdzekļu modeļus atbilstoši prasītājas izsniegtai licencei ražo trešā persona, lai gan līdzās trešo personu preču zīmēm ir izvietota arī strīdus preču zīme. Tādēļ šāda strīdus preču zīmes izmantošana atbilst tās pamatfunkcijai garantēt patērētājiem preču komerciālo izcelsmi. Tas, ka samazinātos transportlīdzekļu modeļus ar strīdus preču zīmi tirgo dažādi uzņēmumi un ka to kvalitāte un cena atšķiras, nevar atspēkot šo secinājumu. Tāpat nav nozīmes tam, ka norādes “Ferrari oficiāli licencēts produkts” nav attiecināmas uz strīdus preču zīmi, jo saikne starp “Ferrari” preču zīmes un strīdus preču zīmes izmantošanu uz iepakojuma un katalogos atbilst attiecīgā tirgus ieradumiem. Vispārējā tiesa norāda, ka automobiļu tirgū transportlīdzekļi tiek tirgoti gan ar preču zīmi, kas apzīmē to ražotāju, gan ar citu preču zīmi, kas apzīmē to modeli, un ka šiem apsvērumiem ir nozīme arī samazināto transportlīdzekļu modeļu tirgus gadījumā. Turklāt tas, ka līdzās strīdus preču zīmei nav norādīti simboli “®” vai “TM”, nekādi nemaina šīs preču zīmes spēju pildīt tās pamatfunkciju. Ņemot vērā iepriekš minēto, Vispārējā tiesa atzīst, ka strīdus preču zīme aplūkotajā laikposmā attiecībā uz samazinātiem transportlīdzekļu modeļiem tika izmantota atbilstoši tās pamatfunkcijai.

Otrām kārtām, Vispārējā tiesa izvērtē, vai strīdus preču zīmes izmantošana, ko veic trešās personas, ir notikusi ar īpašnieka piekrišanu. Tā norāda, ka prasītājas iesniegtie izvilkumi no licences līgumiem neietver to preču zīmju uzskaitījumu, kas aptvertas ar minēto līgumu, tādēļ tie neļauj konstatēt, ka prasītāja ir skaidri piekritusi, ka trešās personas izmanto tās preču zīmi. Tomēr tā uzsver, ka īpašnieka piekrišana preču zīmes izmantošanai, ko veic trešās personas, var arī netieši izrietēt no apstākļiem un elementiem, kas pastāvēja pirms, vienlaicīgi vai pēc šīs preču zīmes izmantošanas un kas ir jāpārbauda, ņemot vērā izmantošanu, ko attiecīgajā ekonomikas nozarē uzskata par pamatotu.

Tādējādi Vispārējā tiesa, pirmkārt, norāda, ka konkrētā tirgus īpašajā kontekstā strīdus preču zīmes īpašnieka netieša piekrišana izriet no fakta, ka īpašnieks zināja, ka trešās personas izmanto tā preču zīmi, un neiebilda pret to, un attiecīgi tiesa secina, ka tā tas ir arī šajā lietā. Otrkārt, tā precizē, ka ražošanas uzņēmuma preču zīmes izmantošanu, ko veic cits uzņēmums, kurš tirgo attiecīgās preces kā “oficiālas” preces atbilstoši pirmā minētā uzņēmuma izsniegtai licencei, var atzīt par šīs preču zīmes izmantošanu ar īpašnieka piekrišanu, jo šāda izmantošana rada saikni starp abiem šiem uzņēmumiem, un tas nozīmē, ka preču zīmes īpašnieks ir piekritis, ka minētais uzņēmums izmanto tā preču zīmes. Treškārt, tā uzskata, ka, iesniedzot rēķinus un pasūtījuma veidlapas, ko trešās personas bija izsniegušas, pārdodot samazinātus transportlīdzekļu modeļus ar strīdus preču zīmi, prasītāja ar mērķi pierādīt faktisku izmantošanu netieši apgalvo, ka šī preču zīmes izmantošana ir notikusi ar tās piekrišanu. Tādēļ Vispārējā tiesa atzīst, ka prasītāja ir netieši piekritusi, ka trešās personas izmanto strīdus preču zīmi attiecībā uz konkrētajām precēm.

Attiecīgi, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Vispārējā tiesa atceļ Apelācijas padomes lēmumu daļā, kurā strīdus preču zīme tika atcelta attiecībā uz samazinātiem transportlīdzekļu modeļiem.

( 1 ) EUIPO Apelācijas piektās padomes 2023. gada 29. augusta lēmums lietā R 887/2016‑5.

( 2 ) Spriedums, 2007. gada 25. janvāris, Adam Opel (C‑48/05, EU:C:2007:55).

( 3 ) Attiecībā uz precēm, kas ietilpst 28. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

( 4 ) Pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) 158. panta 2. punktu, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu.